EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.5.2020
COM(2020) 518 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Maltas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas 2020. gada stabilitātes programmu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.5.2020
COM(2020) 518 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Maltas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas 2020. gada stabilitātes programmu
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Maltas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas 2020. gada stabilitātes programmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1)Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Malta nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”.
(2)2020. gada ziņojums par Maltu 2 tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Malta īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā 3 , turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Maltas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.
(3)2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos un patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus un uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Eiropas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu 4 , kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.
(4)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.
(5)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 5 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.
(6)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.
(7)Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atlabšanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka veselības aprūpes nozarē ir vajadzīgi krīzes gatavības plāni, kas jo īpaši ietver uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtisko piegāžu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi, uz kuru pamata tiks izstrādāti plašāki krīzes gatavības plāni.
(8)Savienības likumdevējs jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus 6 , lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtas sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis arī var 2020.–2021. grāmatvedības gadā izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Malta tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu personām un nozarēm, ko šīs problēmas skar visvairāk.
(9)Malta 2020. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2020. gada valsts reformu programmu, savukārt 2020. gada 2. maijā – savu 2020. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.
(10)Malta šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā.
(11)Valdība savā 2020. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma, kas bija 0,5 % no IKP 2019. gadā, līdz deficītam 7,5 % apmērā no IKP 2020. gadā. Paredzams, ka deficīts 2021. gadā samazināsies līdz 3,6 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 43,1 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu ir paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz 54,5 %. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.
(12)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu Savienības pieeju, Malta ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 4,1 % no IKP. Minētie pasākumi ietver algas piemaksas grūtībās nonākušajās nozarēs, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanu un ar Covid-19 saistītus sociālos pasākumus. Turklāt Malta ir paziņojusi par pasākumiem, kas palīdzēs atbalstīt uzņēmumu likviditāti, neradot tiešu ietekmi uz budžetu. 2020. gada stabilitātes programmā tiek lēsts, ka valdības garantijas ļaus bankām palielināt uzņēmumiem paredzētu jauno aizdevumu portfeli par līdz pat 6,1 % no IKP. Minētie pasākumi cita starpā ir aizdevumu garantijas. 2020. gada stabilitātes programmā arī apstiprināti agrākie paziņojumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa un sociālo iemaksu atlikšanu. Kopumā Maltas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.
(13)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Maltas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta -6,7 % apmērā no IKP 2020. gadā un -2,5 % apmērā no IKP 2021. gadā. Paredzams, ka 2020. un 2021. gadā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies mazāka par 60 %.
(14)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Malta 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.
(15)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Malta ar efektīvas veselības komunikācijas kampaņas palīdzību veica ierobežošanas pasākumus, ieviešot fiziskās izolācijas un karantīnas pasākumus, īstenojot uzraudzību, veicot lielā apmērā testēšanu un nodrošinot kontaktu izsekošanu. Maltas iestādes ir arī strādājušas pie tā, lai palielinātu slimnīcu (tostarp slimnīcu, kurās ierīkotas intensīvās terapijas vienības) kapacitāti. Valsts līmenī tiek veikta individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) tieša iegāde. Malta ir arī pievienojusies Savienības kopīgajam iepirkuma procesam, lai iegādātos IAL, laboratorijas reaģentus, testu komplektus un plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Attiecībā uz zālēm un aktīvajām vielām Malta aktīvi uzrauga situāciju, lai apzinātu un prognozētu varbūtējo deficītu un nekavējoties veiktu koriģējošus pasākumus, jo īpaši gadījumos, kad robežas slēdz valstis, kuras parasti piegādā zāles vai aktīvās vielas. Komisija 2020. gada 12. maijā apstiprināja shēmu 11,5 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu investīcijas Covid-19 saistībā būtisku izstrādājumu ražošanā, tostarp tādu medicīnas izstrādājumu ražošanā kā vakcīnas, slimnīcu un medicīniskais aprīkojums (tostarp plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas), kā arī aizsargapģērbs un aizsardzības līdzekļi. Ir veikti arī efektīvi medicīniskā personāla pārcelšanas un pārkvalifikācijas pasākumi. Sabiedrības veselības speciālisti, kuri agrāk ieņēma dažādus amatus regulatīvajās struktūrās un ministrijās, tagad ir pārprofilēti un pārcelti, lai palīdzētu reaģēt uz šo pandēmiju.
(16)Maltas valdība ir atbalstījusi uzņēmumus, finansiāli atbalstot tāldarbu, kā arī piešķirot subsīdijas darba ņēmējiem, kuri atrodas obligātajā karantīnā. Uzņēmumiem, tostarp pašnodarbinātām personām, valdība arī sniedza garantijas un atlika nodokļu maksājumus. Pilnas slodzes darba ņēmēji uzņēmumos, kas darbojas Covid-19 pandēmijas rezultātā smagi skartajās nozarēs (piemēram, mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā, tūrismā un viesmīlības nozarē) vai nozarēs, kurām pēc Sabiedrības veselības superintendanta (Superintendent of Public Health, Superintendent tas-Saħħa Pubblika) rīkojuma bija uz laiku jāpārtrauc darbība, būs tiesīgi saņemt algu par līdz pat piecām dienām nedēļā (maksimālajai mēnešalgai nepārsniedzot 800 EUR). Darba ņēmēji, kuri nodarbināti ne tik smagi skartās nozarēs, ir tiesīgi saņemt algu par vienu līdz divām dienām nedēļā (maksimālajai mēnešalgai nepārsniedzot 800 EUR). Valdība ir arī paziņojusi par atbalstu personām ar invaliditāti, tādām ģimenēm ar bērniem, kurās abi vecāki ir nodarbināti, taču nevar strādāt tāldarba režīmā, darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu pašreizējās krīzes dēļ, kā arī bezdarbniekiem, kuri dzīvo īrētos mājokļos. Visbeidzot, valdība finansēs līdz pat 2,5 procentpunktiem no procentu likmēm par banku aizdevumiem, kurus saņēmuši Covid-19 pandēmijas skarti uzņēmumi.
(17)Maltas veselības aprūpes sistēmā ir visai labi veselības rezultāti. Tomēr Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma rezultātā Maltas sabiedrības veselības sistēma saskaras ar vēl nepieredzēta līmeņa spiedienu. Šīs sistēmas noturību uzlabotu centieni, kas vērsti uz veselības aprūpes sistēmas spēju veidošanu ar nolūku efektīvi reaģēt uz tādām pandēmiskām krīzēm kā Covid-19. Īpaša uzmanība jāvelta šādām jomām: i) aizvien lielākā atkarība no migrantu izcelsmes medmāsām, kuras strādā akūtajā un ilgtermiņa aprūpē, kā arī ģimenes ārstu novecošana varētu radīt problēmas; ii) grūtības nodrošināt jaunu un inovatīvu zāļu pieejamību; iii) lieli personīgie izdevumi par primāro un ambulatoro aprūpi un par dažām zālēm; iv) nesarūkošās un pēdējā laikā pieaugošās rindas uz speciālistu sniegto ambulatoro aprūpi. Svarīga prioritāte vēl aizvien ir pakalpojumu sniegšanas pārorientēšana no slimnīcām uz primāro aprūpi.
(18)Saskaņā ar Komisijas prognozi ir paredzams, ka bezdarba līmenis 2020. gadā pieaugs līdz 5,9 %, savukārt 2021. gadā tas samazināsies līdz 4,4 %. Lai mazinātu krīzes nopietno ietekmi uz nodarbinātību, Malta, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veica ārkārtas pasākumus nolūkā novērst atlaišanu no darba, tā vietā dodot priekšroku saīsināta darbalaika režīmam. Ja saīsināta darbalaika režīms tiktu ieviests uz ilgāku laiku, tas arī aizsargātu darbvietas pārejas posmā uz ekonomikas atlabšanu. Ļoti svarīgi ir nodrošināt to, ka visi darba ņēmēji (tostarp pašnodarbinātas personas) saņem pienācīgu atbalstu, ka tiem ir piekļuve sociālajai aizsardzībai un ka tiek ņemts vērā, iespējams, garāks bezdarba periods. Maltas sociālās aizsardzības sistēmai arī jānodrošina, ka pienācīgs atbalsts tiek sniegts ārvalstu darba ņēmējiem, lai tie atrastu alternatīvu darbu; ja iespējams, saglabājot darba atļaujas un piekļuvi citiem sociālajiem pakalpojumiem. Mazkvalificētu pieaugušo īpatsvars ir salīdzinoši liels; situāciju vēl vairāk pasliktina augstais izglītību priekšlaicīgi pametušo personu īpatsvars. Pašreizējās krīzes rezultātā var saasināties prasmju nepietiekamība dažās nozarēs un mainīties pieprasījums pēc prasmēm citās nozarēs. Tādējādi vēl jo svarīgāka kļūst prasmju kartēšana un darba ņēmēju pārkvalificēšana, jo īpaši digitālo un zaļo prasmju jomā. Malta nesen ir guvusi progresu izglītības un apmācības jomā, taču joprojām pastāv būtiskas problēmas, tostarp vēl aizvien lielais to skolēnu īpatsvars, kuriem ir nepietiekams pamatprasmju līmenis.
(19)Covid-19 krīzes rezultātā Maltas steidzama prioritāte ir likviditātes atbalsta ātra piešķiršana uzņēmumiem. Ļoti svarīgi ir nodrošināt kredītu plūsmas nepārtrauktību un piekļuvi finansējumam; jo īpaši tas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visvairāk skartajās nozarēs. Banku sistēmai ir svarīga loma likviditātes pasākumu efektīvā īstenošanā, jo bankām jāizsniedz aizdevumi un jānodod tālāk publiskās garantijas, tādējādi pārvarot pirms krīzes pastāvējušo konservatīvo pieeju aizdevumu izsniegšanā. Šo pasākumu izstrādes un īstenošanas procesā jāņem vērā banku nozares noturība.
(20)Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, būs svarīgi pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, tostarp veicot attiecīgas reformas. Investīcijas, kas atbalsta ekonomikas atlabšanu, paver iespēju ievirzīt Maltas ekonomiku ilgtspējīgākā virzienā. Lai Malta varētu pāriet uz klimatneitrālu ekonomiku, ilgtermiņā būs vajadzīgas ievērojamas privātās un publiskās investīcijas. Maltas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā aprakstītās investīcijas, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī investīcijas, kas paredzētas tam, lai novērstu citu negatīvo ārējo ietekmi uz vidi (jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un transports), var palīdzēt sasniegt divkāršo mērķi, proti, ekonomikas atlabšanu un ilgtspēju. Atbalsts esošā ēku fonda atjaunošanai un mērķorientēti apmācības pasākumi palīdzēs uzlabot ēku energoefektivitāti. Turpmākas investīcijas ilgtspējīgā transportā var sniegt reālas alternatīvas privāto automobiļu izmantošanai. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu 2021.–2027. gada plānojums varētu palīdzēt Maltai risināt dažas no problēmām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, kā izklāstīts ziņojuma par valsti D pielikumā 7 . Tas ļautu Maltai optimāli izmantot minēto fondu.
(21)Piešķirot lielāku nozīmi pētniecībai un inovācijai un tās labāk integrējot uzņēmējdarbības vidē, tiks atbalstīta Maltas uz zināšanām balstītā ekonomikas modeļa ilgtspēja. Malta ir izstrādājusi iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzētus e-pārvaldes pakalpojumus, tostarp vairākas mobilās lietotnes. Tomēr to pielietojums sabiedrībā joprojām ir neliels. Lai veicinātu ekonomikas digitālo pārkārtošanos, ir būtiski mudināt iedzīvotājus un uzņēmumus izmantot digitālos publiskos pakalpojumus.
(22)Maltas pāreja uz starptautiski orientētu pakalpojumu nozari un tās specializācija uz attālinātām azartspēlēm un virtuāliem aktīviem, kā arī Maltas shēmas pilsonības un uzturēšanās atļauju iegūšanai – kaut arī tās sekmē ekonomikas izaugsmi – padara Maltu neaizsargātāku pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem, kas vēl jāsamazina. Lai novērstu un apkarotu šos riskus, ir veikti pasākumi, lai nostiprinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzrauga lomu. Ir pastiprināta arī sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm. Tomēr bažas rada Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes prakse, saskaņā ar kuru uzraudzības uzdevumi tiek uzticēti privātam konsultāciju uzņēmumam (insourcing). Problēmas vēl aizvien sagādā trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Pastiprinot valsts līmeņa uzraudzību pār starptautiski orientētiem finanšu uzņēmumiem, kas ir licencēti Maltā, tiktu stiprināts vispārējais pārvaldības satvars. Apdrošināšanas nozarē ļoti būtiska ir vietējo un ārējo uzraudzības iestāžu sadarbība. Uzlabot varētu arī trešo valstu banku filiāļu uzraudzību, kā arī uz risku orientēto pieeju un banku iestādēs veikto riska pārvaldības pasākumu atbilstības novērtēšanu.
(23)Agresīvas nodokļu plānošanas apkarošana vēl arvien ir ļoti svarīga, lai uzlabotu nodokļu sistēmu efektivitāti un taisnīgumu. Nodokļu maksātāju agresīvās nodokļu plānošanas stratēģiju blakusietekme uz citām dalībvalstīm nozīmē, ka papildus ES tiesiskajam regulējumam ir nepieciešama koordinēta politiskā rīcība valsts līmenī. Malta ir veikusi pasākumus, lai novērstu agresīvas nodokļu plānošanas praksi, proti, tā ir īstenojusi iepriekš saskaņotās starptautiskās un Eiropas mēroga iniciatīvas, tomēr attieksme pret Maltā reģistrētiem uzņēmumiem, kam jāmaksā nodokļi tikai par iekšzemē gūto peļņu, kā arī pret investoriem paredzētajām shēmām pilsonības un uzturēšanās atļauju iegūšanai, kuru gadījumā pat nav prasīts, ka personai jābūt rezidentam Maltā nodokļu vajadzībām, rada nodokļu dubultās neuzlikšanas risku – gan uzņēmumu, gan privātpersonu gadījumā.
(24)Malta saskaras arī ar grūtībām stiprināt savas institucionālās spējas nolūkā apkarot korupciju. Malta ir paziņojusi par reformām, kuru mērķis ir stiprināt izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par korupciju, un tā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (it īpaši ar Venēcijas komisiju) par tiesu iestāžu reformām. Ir jāpieņem konkrēti pasākumi, lai pabeigtu visas šīs reformas un īstenotu tās praksē.
(25)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atlabšanas veicināšanai, taču Maltai 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Šie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgada ciklā. Tas attiecas arī uz ieteikumiem, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, t. sk. pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.
(26)Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Nodrošinot tālāk sniegto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Malta sekmēs progresu IAM sasniegšanā un kopīgus pūliņus konkurētspējīgas ilgtspējas nodrošināšanai Savienībā.
(27)Cieša valstu ekonomikas koordinācija ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir būtiska, lai strauji atgūtos no Covid-19 ekonomiskās ietekmes. Maltai kā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, ņemot vērā Eurogrupas politiskās norādes, būtu jānodrošina, ka tās politika joprojām atbilst ieteikumiem eurozonai un tiek koordinēta ar pārējo eurozonas dalībvalstu politiku.
(28)Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Maltas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada stabilitātes programmu, 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Maltai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Novērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Maltā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.
(29)Ņemot vērā minēto novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums 8 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,
AR ŠO IESAKA Maltai 2020. un 2021. gadā rīkoties šādi.
1.Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi risinātu pandēmijas situāciju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas. Stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību attiecībā uz darbaspēku veselības aprūpes jomā, kritiski svarīgiem medicīniskiem izstrādājumiem un primāro aprūpi.
2.Konsolidēt saīsināta darbalaika režīmu un nodrošināt visu darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību bezdarba gadījumā. Palielināt izglītības un prasmju pilnveides kvalitāti un iekļaujošumu.
3.Nodrošināt skartajiem uzņēmumiem, tostarp pašnodarbinātām personām, paredzētā likviditātes atbalsta efektīvu īstenošanu. Pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. Ievirzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī pētniecību un inovāciju.
4.Pabeigt reformas, kuru mērķis ir novērst pašreizējos institucionālo spēju un pārvaldības trūkumus, lai tādējādi uzlabotu tiesu iestāžu neatkarību. Turpināt centienus pienācīgi novērtēt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus un nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma efektīvu izpildi. Aktīvāk rīkoties, lai pievērstos nodokļu sistēmas iezīmēm, kas veicina fizisku personu un starptautisku uzņēmumu veiktu agresīvu nodokļu plānošanu.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu), (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).