Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums regulām, ar kurām nosaka ekodizaina un energomarķējuma prasības elektroniskiem displejiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 642/2009 un (ES) Nr. 1062/2010

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums. Risināmā problēma

Elektroniskie displeji ir vieni no lielākajiem (pēc aukstumiekārtām) elektroenerģijas patērētājiem mājsaimniecībās, un lielākajā pasaules daļā uz tiem attiecas minimālās energoefektivitātes prasības.

Pašreizējās ES ekodizaina prasības televizoriem un televīzijas monitoriem vairs nenodrošina rentablus enerģijas ietaupījumus. Patlaban izmantotais energomarķējums vairs neļauj patērētājiem efektīvi atšķirt tirgū pieejamās ierīces, un tā sniegtā informācija vairs neatspoguļo faktiskos lietošanas paradumus.

Turklāt spēkā esošo ekodizaina un energomarķējuma regulu jomas ir neskaidras, un ir zināma nenoteiktība attiecībā uz to, vai daži ražojumi ir ietverti. Aizvien lielāka tirgū pieejamo ierīču daļa nav ietverta. Nozarei ir vajadzīgi labāki godīgas konkurences nosacījumi, un dažkārt tirgus uzraudzības iestādēm ir grūti novērtēt regulu jomas pienācīgai tirgus uzraudzībai.

Visbeidzot, elektroniskajiem displejiem ir ievērojama ietekme uz vidi ne tikai enerģijas patēriņa dēļ, bet arī tajos izmantoto materiālu dēļ, kuriem ekspluatācijas laika beigās jāpievērš īpaša uzmanība. Sadzīves elektronikas kategorijā displeji veido 75 % no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

Šī pārskatīšana ļaus ES:

·rentablā veidā panākt papildu enerģijas ietaupījumus,

·turpināt izmantot efektīvus ekodizaina un energomarķējuma pasākumus,

·turpināt virzību uz aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Salīdzinājumā ar ierastās darbības jeb status quo scenāriju, pārskatot regulas, sākot ar 2030. gadu varētu:

i) katru gadu ietaupīt 39 TWh elektroenerģijas;

ii) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 13 Mt CO2 ekvivalenta gadā;

iii) samazināt ikgadējos patērētāju tēriņus par 15 miljardiem EUR un administratīvā sektora un pakalpojumu/uzņēmējdarbības nozares izdevumus vēl par 2 miljardiem EUR. Šie ietaupījumi papildinātu tos, kas panākti, izmantojot tirgus spēkus un spēkā esošos tiesību aktus.

Turklāt regulām būtu jāļauj saglabāt tos uzņēmumu apgrozījumus un darba vietas tirdzniecības, rūpniecības un uzstādīšanas jomā, kas 2030. gadā būtu saskaņā ar status quo scenāriju.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība

Minimālo energoefektivitātes līmeņu noteikšanai un energomarķējumam ES līmenī ir nepārprotama pievienotā vērtība. Bez saskaņotām prasībām Eiropas Savienības līmenī ES valstīm, īstenojot vides un enerģētikas politiku, konkrētiem ražojumiem būtu jānosaka minimālās energoefektivitātes prasības valstu līmenī. Tas apdraudētu ražojumu brīvu apriti un palielinātu pirkuma izmaksas patērētājiem. Pirms ekodizaina un energomarķējuma pasākumi tika īstenoti ES līmenī, tā tas bija attiecībā uz daudziem ražojumiem.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums. Pamatojums

Tika izskatīti četri politikas risinājumi.

1.1. politikas risinājums – pamatvariants/status quo: pamatscenārijs, bez izmaiņām pašreizējās regulās;

2.2. politikas risinājums – ECO: atjaunināt ekodizaina energoefektivitātes robežvērtības, mainīt energomarķējuma skalu, atjaunināt testēšanas standartu un aprēķinu metodi, paplašināt tiesību aktu jomu un uzlabot definīcijas, noteikt aprites ekonomikas prasības;

3.3. politikas risinājums – vērienīgais: tāds pats kā ECO, bet ietverot marķēšanas noteikumos digitālos informatīvos displejus un ierobežojot halogenētu antipirēnu lietošanu;

4.4. politikas risinājums – saudzīgais: tāds pats kā ECO, bet nosakot ekodizaina robežvērtības īpaši augstas izšķirtspējas/plaša dinamiskā diapazona displejiem ar koeficientu 1,5 salīdzinājumā ar augstu izšķirtspēju/standarta dinamisko diapazonu (ECO risinājumā izmanto koeficientu 1,2).

Ar 3. politikas risinājumu iespējams panākt lielākos ietaupījumus (31 TWh/gadā 2030. gadā salīdzinājumā ar status quo scenāriju), vienlaikus sasniedzot visus mērķus.

Atbalsts konkrētajiem risinājumiem

Ieinteresētās personas tieši nekomentēja minētos risinājumus, lai gan tie tika sagatavoti pēc plašām apspriedēm ar ieinteresētajām personām.

Dalībvalstis un NVO plaši atbalsta 3. risinājumu, lai gan NVO būtu vēlējušās, lai minimālās efektivitātes prasības būtu vērienīgākas.

Nozare atbalstīja saudzīgākās prasības jaunākajām tehnoloģijām, kuras tiks ieviestas tirgū, kā izklāstīts 4. risinājumā.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvums no vēlamā risinājuma (ja nav, no galvenajiem risinājumiem)

Gaidāms, ka salīdzinājumā ar status quo neto ieguvumi no 3. politikas risinājuma 2030. gadā būs šādi:

-papildu elektroenerģijas ietaupījums 39 TWh/gadā,

-siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 13 Mt CO2 ekvivalenta,

-papildu ietaupījums galalietotājiem par elektroenerģijas izdevumiem 15 miljardi EUR.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāda nav, galveno risinājumu izmaksas) 

Tiek lēsts, ka jaunās Energomarķējuma pamatregulas piemērošanas rezultātā kopējais papildu administratīvais slogs salīdzinājumā ar status quo ir 4 miljoni EUR (vienreizējs) un 100 000 EUR (gadā), tam sadaloties šādi:

-piegādātāji: vienreizējs – 3 900 000 EUR; ikgadējs: – 90 000 EUR,

-izplatītāji: vienreizējs – 600 000 EUR;

-ES budžets: vienreizējs – 90 000 EUR; ikgadējs: – 9000 EUR.

Nav paredzamas nekādas papildu izmaksas par ekodizainu.

Ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem

Elektronisko displeju ražotāji ir lieli Āzijas daudznacionālie uzņēmumi. Nav paredzams, ka ierosinātajiem pasākumiem būs kāda ietekme uz dažiem Eiropas augstākās klases displeju integrētājiem.

Vai būs ievērojama ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldi?

Tiek lēsts, ka uz valstu budžetiem/pārvaldi nebūs nekādas papildu ietekmes. Dalībvalstis gūtu labumu no rentablākas tirgus uzraudzības, jo īpaši, pateicoties zemākām testēšanas izmaksām un dokumentācijai no ražojumu reģistrācijas datubāzes.

Cita nozīmīga ietekme

Saskaņā ar Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu (EEIA) atkritumiem no 2018. gada augusta 85 % no elektronisko displeju atkritumiem tiks reģenerēti un 80 % reciklēti. Atvieglojot izjaukšanu un uzlabojot reciklēšanu, atkārtotu izmantošanu un remontu, ierosinātie pasākumi palīdzēs sasniegt šos EEIA mērķus un mērķus, kas noteikti virzībai uz aprites ekonomiku.

D. Turpmākie pasākumi

Politikas pārskatīšanas termiņš

Ir iekļauta klauzula, kas nosaka, ka politika tiks pārskatīta piecus gadus pēc regulas pieņemšanas.