Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums par Regulu, ar ko nosaka ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 278/2009 1

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums. Risināmā problēma.

Ārējos barošanas avotus izmanto, lai nodrošinātu elektroenerģiju un/vai lādētu iebūvētos akumulatorus milzīgam daudzumam elektrisko un elektronisko ražojumu, ko izmanto mājsaimniecībās un birojos (primārās slodzes ražojumi). Katra atsevišķā ārējā barošanas avota enerģijas patēriņš ir neliels, tomēr to kopējais patēriņš ir svarīgs milzīgo pārdošanas apjomu un plašās izmantošanas dēļ (ik gadu tiek pārdoti aptuveni 500 miljoni šādu ierīču, un tiek lēsts, ka ES tādu ir 2 miljardi).

Ir pierādījies, ka patlaban spēkā esošā Regula 278/2009 tiešām palīdz samazināt ārējo barošanas avotu patērēto enerģiju, un tiek lēsts, ka enerģijas ietaupījums ir aptuveni 10 TWh/gadā. Tomēr tās iedarbīgumu pašlaik var kavēt: i) novecojušas ekodizaina prasības par energoefektivitāti; un ii) novecojusi darbības joma. Ja regula tiktu atjaunināta nolūkā ņemt vērā tehnoloģiju attīstību un noteikumu izmaiņas citās valstīs un tirgos, 2030. gadā galalietotāju ietaupītā enerģija pieaugtu vēl par 4,3 TWh/gadā. Tādējādi varētu vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi konkrētu ārējo barošanas avotu tipa ražotājiem (vairāku izejas spriegumu ārējie barošanas avoti).

Vēl jāpievēršas arī jautājumam par to, lai informācija par ārējiem barošanas avotiem un to rādītājiem būtu viegli pieejama patērētājiem un dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Pārskatītā regula:

- atjauninās ekodizaina prasības par energoefektivitāti un pieskaņos tās tehnikas attīstībai un jaunākajām starptautiskajām iniciatīvām;

- paplašinās darbības jomu, lai novērstu iespējamas nepilnības un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ārējo barošanas avotu ražotājiem;

- uzlabos pārredzamību attiecībā uz ārējo barošanas avotu energoefektivitāti un paaugstinās saskanību ar citām ekodizaina regulām attiecībā uz informācijas sniegšanu lietotājiem, publiskajām iestādēm, NVO un citām ieinteresētajām personām.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība 

Energoefektivitātes minimālo līmeņu noteikšanai ES mērogā ir neapšaubāma pievienotā vērtība.

Saskaņotu prasību neesība ES līmenī mudinātu dalībvalstis savu enerģētikas un vides politiku satvarā noteikt energoefektivitātes minimālās prasības konkrētiem ražojumiem valsts līmenī. Tas apdraudētu ražojumu brīvu apriti. Faktiski daudzu ražojumu gadījumā tas tā arī bija, pirms tika īstenoti ekodizaina un energomarķējuma pasākumi.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums. Pamatojums. 

Ir izskatīti četri politikas risinājumu varianti (PRV):

- PRV1 - status quo scenārijs. Pamatscenārijs, kurā pašreizējā regula paliek bez izmaiņām;

- PRV2 - globāla saskaņošana. Stingrākas ekodizaina prasības, kas saskaņotas ar ASV Enerģētikas ministrijas spēkā esošajām prasībām (viens līmenis). Tas ir vēlamais risinājums, jo rada vislielākos ieguvumus (enerģijas un finanšu ietaupījumu izteiksmē galalietotājiem), vienlaikus saglabājot viszemākās aprites cikla izmaksas;

-PRV3 - vērienīgs ES pasākums. Stingrākas ekodizaina prasības, kas saskaņotas ar ASV Enerģētikas ministrijas spēkā esošajām prasībām (pirmais līmenis), kam seko saskaņošana ar ES Rīcības kodeksu ārējiem barošanas avotiem (otrais līmenis);

-PRV4 - ļoti vērienīgs ES pasākums. Stingrākas ekodizaina prasības, kas saskaņotas ar ASV Enerģētikas ministrijas spēkā esošajām prasībām (pirmais līmenis), kam seko vērienīgāks otrais līmenis, kas vērienīguma ziņā ir starp ES Rīcības kodeksu un labāko tirgū pieejamo tehnoloģiju.

- kopīgas PRV2-PRV4 piemērojamas prasības papildus prasībai par energoefektivitāti: i) jomas paplašināšana, iekļaujot vairāku izejas spriegumu ārējos barošanas avotus (piemēram, ar diviem izejas spriegumiem, kas vienlaikus nodrošina 5V un 20V spriegumu); ii) informācijas sniegšanas prasība par efektivitāti pie 10 % ārējā barošanas avota slodzes; un iii) informācijas par ārējā barošanas avota veiktspēju sniegšana publiski pieejamās tīmekļa vietnēs un lietotāju rokasgrāmatās.

Atbalsts konkrētajiem risinājumiem. 

- Kopīgās prasības atbalsta dalībvalstis un NVO. Jomas paplašinājumu kopumā atbalsta arī attiecīgā nozare;

- PRV2 galvenokārt ierosina un atbalsta nozares ieinteresētās personas;

- PRV3 galvenokārt atbalsta dalībvalstis un NVO. Tomēr dažas dalībvalstis ir lūgušas rūpīgi izvērtēt ieguvumus salīdzinājumā ar izmaksām otrajam līmenim (lai pārliecinātos, ka PRV3 ir priekšrocības salīdzinājumā ar PRV2). Nozares ieinteresētās personas stingri iebilst pret divlīmeņu pieeju;

- PRV4 tika izskatīts, pamatojoties uz NVO lūgumu izpētīt vērienīgākas prasības.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvums no vēlamā risinājuma (ja nav, no galvenajiem risinājumiem).

Līdz 2030. gadam PRV2 globālās saskaņošanas rezultāti būs šādi:

- viszemāko aprites cikla izmaksu sasniegšana tipiskām mājsaimniecībām (pieņemot, ka tādā izmanto aptuveni 10 ārējos barošanas avotus);

- enerģijas ietaupījums 4,26 TWh/gadā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 1,45 milj. tonnu CO2 ekvivalenta gadā;

- galalietotāju izmaksu ietaupījums 787 miljoni EUR gadā un uzņēmējdarbības papildu ieņēmumi 73 miljoni EUR gadā, kas nozīmē aptuveni 255 papildu darba vietas ražotājiem un vairumtirgotājiem (tiek lēsts, ka 35 no tām – Eiropas Savienībā);

- pienācīgi atjauninātas ekodizaina prasības, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības;

- ciešāka saskaņošana ar citu tautsaimniecību (piemēram, ASV) prasībām un ar visstingrākajām prasībām, kas noteiktas Starptautiskajā efektivitātes marķēšanas protokolā (kuras regulatoriem ir viens no svarīgākajiem starptautiskajiem atsauces dokumentiem). Paredzams, ka šāda saskaņošana ļaus gūt maksimālu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, vienlaikus saglabājot vērienīgumu;

- ierobežotas ietekmes saglabāšanās uz tiem MVU, kuri ražo tādus primāros ražojumus, kas izmanto ārējos barošanas avotus.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāda nav, galveno risinājumu izmaksas).

Atbilstības un administratīvās izmaksas ir tiešās izmaksas, un tās tiek lēstas šādi:

- ārējo barošanas avotu ražotāji: vienreizējas atbilstības nodrošināšanas izmaksas 20 miljonu EUR apmērā par jomas paplašināšanu; vienreizējas atbilstības nodrošināšanas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā par stingrākām ekodizaina prasībām; nenozīmīgas atkārtotas izmaksas par informācijas sniegšanu (par efektivitāti pie 10 % slodzes un vispārēju informāciju par ārējo barošanas avotu, informāciju tīmekļa vietnēs un lietotāju rokasgrāmatās);

ārējo barošanas avotu ražotāji un primārās slodzes ražojumu ražotāji: atkārtojošās administratīvās izmaksas (testēšana un dokumentācija) 10,5 miljoni EUR gadā atbilstības dokumentēšanai;

patērētāji: vienreizējs ražojuma izmaksu pieaugums 98 miljonu EUR apmērā saistībā ar jomas paplašināšanu un stingrākām ekodizaina prasībām. Tomēr šīs izmaksas kompensēs mazāki elektroenerģijas rēķini, un ietaupījumi saglabāsies visā ārējo barošanas avotu aprites ciklā.

Ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem.

Ierosinātā regula ir pilnībā piemērojama mikrouzņēmumiem un MVU, kas saistīti ar ārējo barošanas avotu ražošanu un lietošanu

Tiek lēsts, ka MVU īpatsvars ārējo barošanas avotu tirgū ir nenozīmīgs, t. i., mazāks nekā 1 %. Tā kā ārējo barošanas avotu tirgus ir lielapjoma tirgus, gandrīz visi ārējo barošanas avotu ražotāji ir pasaules mēroga ražotāji. Šajā kontekstā netika konstatēts neviens Eiropas MVU, kas ražotu ārējos barošanas avotus.

Taču varētu tikt ietekmēti MVU (vairāk nekā 30 ES uzņēmumi), kas ražo tādus primārās slodzes ražojumus, kam izmanto ārējos barošanas avotus. Tomēr maz ticams, ka tiem radīsies nesamērīgas izmaksas, jo ārējos barošanas avotus ražo masveidā, un šie uzņēmumi gūs labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, ko guvuši lielie ražotāji, kas nodrošina ārējos barošanas avotus ar uzlabotu efektivitāti.

Galvenās izmaksas šiem MVU būs saistītas ar administratīvajām un atbilstības izmaksām. Šo izmaksu ietekme ir iekļauta kopējos skaitļos, kas minēti iepriekšējā iedaļā. Atbilstības nodrošināšanas kopējās izmaksas Eiropas Savienības MVU tiek lēstas 0,65 miljonu apmērā.

Vai tiks būtiski ietekmēts valstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Nav paredzama papildu ietekme uz valstu/pārvaldes iestāžu budžetiem. Drīzāk dalībvalstis gūs labumu no rentablākas tirgus uzraudzības (to veicinās uzlabota piekļuve informācijai par ārējiem barošanas avotiem).

Cita nozīmīga ietekme. 

Nav paredzama nekāda cita nozīmīga vai negatīva ietekme.

D. Turpmākie pasākumi

Politikas pārskatīšanas termiņš.

Tiks ierosināta pārskatīšanas klauzula, paredzot regulas pārskatīšanu četru gadu laikā pēc tās pieņemšanas.