Briselē, 30.8.2019

COM(2019) 376 final

2019/0172(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par tā protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu 1 (“nolīgums”) ir stājies spēkā 2011. gada 29. augustā 2 un kopš tā laika tiek automātiski atjaunots. Nolīguma iepriekšējais protokols bija spēkā no 2014. gada 23. maija līdz 2018. gada 22. maijam.

Komisija, pamatodamās uz attiecīgajām sarunu norādēm 3 , ar Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas (“Santome un Prinsipi”) valdību ir risinājusi sarunas par to, lai noslēgtu jaunu nolīguma īstenošanas protokolu. Šo sarunu iznākumā 2019. gada 17. aprīlī tika parafēts jauns protokols. Protokols aptver piecu gadu laikposmu no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, t. i., no parakstīšanas dienas, kā noteikts protokola 15. pantā.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

Atbilstoši zivsaimniecības politikas reformas 4 prioritātēm zvejas iespējas Savienības kuģiem Santomes un Prinsipi ūdeņos ar jauno protokolu tiek piešķirtas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus. Jaunajā protokolā ņemti vērā iepriekšējā, 2014.–2018. gada protokola izvērtējuma rezultāti un provizorisks novērtējums par to, vai jauna protokola noslēgšana būtu lietderīga. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Protokols turklāt ļaus Eiropas Savienībai un Santomei un Prinsipi ciešāk sadarboties, lai veicinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos, un atbalstīt Santomes un Prinsipi centienus attīstīt savu jūras nozaru ekonomiku – tas ir abu Pušu interesēs.

Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

– 28 tunzivju saldētājseineri,

– 6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām

Sarunu risināšana par jaunu protokolu, ar kuru īsteno ar Santomi un Prinsipi noslēgto Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un konkrēti ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Izvēlētais juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību, kura 43. panta 2. punkts izveido kopējo zivsaimniecības politiku, bet 218. panta 5. punkts – Savienības un trešo valstu nolīgumu parakstīšanas un, vajadzības gadījumā, provizoriskas piemērošanas posmu.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Proporcionalitāte

Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Eiropas Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī minētās regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2017. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja līdzšinējo protokolu, kas pievienots zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Santomi un Prinsipi, kā arī provizoriski (ex ante) novērtēja protokola atjaunošanas iespēju. Attiecīgie secinājumi ir izklāstīti atsevišķā darba dokumentā 5 .

Kopumā secināts, ka ES tunzivju zvejas sektorā ir liela interese par zvejošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos un ka protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldību. Paredzētais jaunais protokols ES tunzivju zvejas sektoriem un partnervalstij ir svarīgs arī tāpēc, ka Santomes un Prinsipi ekskluzīvajai ekonomikas zonai ir liela nozīme Gvinejas līcī.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Vērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Santomes un Prinsipi zivsaimniecības pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante vērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Eiropas Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 840 000 EUR, un tas pamatojas uz:

a) 8000 tonnu lielu ikgadēju atskaites daudzumu, par kuru uz visu protokola piemērošanas laiku ir noteikta piekļuves maksa: 400 000 EUR/gadā;

b) ikgadēju atbalstu Santomes un Prinsipi zvejniecības sektorpolitikas attīstībai uz visu protokola piemērošanas laiku: 440 000 EUR/gadā. Šis atbalsts visā protokola piemērošanas laikā ir saskaņā ar Santomes un Prinsipi valsts politikas mērķiem par ilgtspējīgu kontinentālā šelfa un jūras zvejas resursu pārvaldību.

Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 6 .

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Protokolā paredzēta noteikta uzraudzības kārtība.

2019/0172 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par tā protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007 7 , lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku (“nolīgums”) 8 . Minētais nolīgums ir stājies spēkā 2011. gada 29. augustā un ir spēkā joprojām.

(2)Nolīguma iepriekšējā īstenošanas protokola darbības termiņš ir beidzies 2018. gada 22. maijā.

(3)2017. gada 18. decembrī Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai noslēgtu jaunu nolīguma īstenošanas protokolu (“protokols”). Sarunas noslēdzās sekmīgi, un iznākumā jaunais protokols tika parafēts 2019. gada 17. aprīlī.

(4)Protokola mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai un Santomei un Prinsipi ciešāk sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi ūdeņos, un atbalstīt Santomes un Prinsipi centienus attīstīt savu zvejniecības nozari.

(5)Tādēļ protokols būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā, ka tas ir vēl noslēdzams.

(6)Lai Savienības kuģi varētu drīzāk uzsākt zvejas darbības, protokols būtu jāpiemēro provizoriski,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”), ņemot vērā, ka minētais protokols ir vēl noslēdzams.

Parakstāmā protokola teksts ir pievienots šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, lai protokolu, ņemot vērā, ka tas ir vēl noslēdzams, parakstītu protokola sarunvedēja izraudzītā persona vai personas.

3. pants

Saskaņā ar protokola 15. pantu pirms protokola stāšanās spēkā to piemēro provizoriski, sākot no parakstīšanas dienas.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma (jomas)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamais rezultāts (rezultāti) un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā apmierināmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to vidū pārdales iespēju, izvērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma īstenošanas mehānismu, maksājumu kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par noteiktajiem riskiem un to mazināšanas nolūkā izveidotajām iekšējās kontroles sistēmām

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

(priekšlikums) Padomes lēmums par tā protokola parakstīšanu Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma (jomas) 

11 – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

11.03.01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X jauna darbība 

 jauna darbība, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 9  

 spēkā esošas darbības turpināšana 

 vienas vai vairāku darbību apvienošana vai pārorientēšana uz citu / jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt ES zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un veidot partnerību ar minētajām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.

IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība).

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. ..

Sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu ārpus Savienības ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, sarunās apspriežot un noslēdzot IZPN ar piekrastes valstīm saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikām.

1.4.3.Paredzamais rezultāts (rezultāti) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Protokola noslēgšana ļauj zivsaimniecības nozarē izveidot stratēģisku partnerību starp Eiropas Savienību un Santomi un Prinsipi. Protokola noslēgšana pavērs Savienības kuģiem zvejas iespējas šīs valsts ūdeņos.

Protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozariskais atbalsts) tādu programmu īstenošanai, kuras partnervalsts līmenī pieņemtas konkrēti uzraudzības, nelegālas zvejas apkarošanas un mazapjoma zvejas atbalstīšanas jomā.

Visbeidzot, protokols stiprinās Santomes un Prinsipi jūras nozaru ekonomiku, sekmējot ar jūras nozarēm saistīto izaugsmi un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi virzībai un sasniegumiem.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas dati (paredzēta datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).

Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti, mazapjoma zvejas sektora, attīstību.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā apmierināmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

Lai būtu uz iespējami īsāku laiku jāpārtrauc zvejas darbības, kas notiek saskaņā ar pašreizējo protokolu, jauno protokolu paredzēts piemērot provizoriski no tā parakstīšanas dienas.

Jaunais protokols nodrošinās satvaru Savienības flotes zvejas darbībām Santomes un Prinsipi zvejas zonā, bet ES kuģu īpašniekiem dos iespēju iesniegt pieteikumus uz zvejas atļaujām, lai varētu zvejot minētajā zonā. Turklāt jaunais protokols nostiprinās ES un Santomes un Prinsipi sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas veidošanu. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS un nozvejas datu elektroniska paziņošana. Saskaņā ar protokolu pieejamais nozariskais atbalsts palīdzēs Santomei un Prinsipi īstenot savu valsts stratēģiju zivsaimniecības jomā un arī apkarot NNN zveju.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Ja Savienība šo jauno protokolu nenoslēgtu, Savienības kuģi nedrīkstētu veikt zvejas darbības, jo nolīgumā ir ietverta klauzula, kas izslēdz zvejas darbības, kuras netiek veiktas nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc ES tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Turklāt protokols piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Santomes un Prinsipi sadarbībai.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējot Santomes un Prinsipi zvejas zonā agrāk gūto nozveju un to, kas gūta nesen līdzīgu šajā reģionā spēkā esošu protokolu satvarā, kā arī pieejamos izvērtējumus un zinātniskos ieteikumus, Puses ir nolēmušas noteikt tunzivju un tunzivjveidīgo sugu nozvejas atsauces daudzumu, kura apjoms ir 8000 tonnu gadā, un paredzēt zvejas iespējas 28 tunzivju saldētājseineriem un 6 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Nozariskais atbalsts ir noteikts salīdzinoši augstā apmērā, lai ņemtu vērā Santomes un Prinsipi zivsaimniecības pārvaldes spēju veidošanas vajadzības un valsts zivsaimniecības stratēģijas prioritātes, kā arī šīs piekrastes valsts jūras nozaru ekonomikas atbalsta plānus.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par ZPN doto piekļuvi, veido aizvietojamus ieņēmumus Santomes un Prinsipi valsts budžetā. Tomēr nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti – ar ikgadējā finanšu likuma starpniecību) piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai – tāds ir ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to vidū pārdales iespēju, izvērtējums

 

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

X    Spēkā no 2019. gada līdz 2024. gadam

X    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2019. līdz 2024. gadam; finansiālā ietekme uz maksājumu apropriācijām no 2019. līdz 2024. gadam

Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 10

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

X ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

publisko tiesību subjektiem;

privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

 

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju, kura kompetencē ir attiecīgais reģions) nodrošinās regulāru protokola īstenošanas uzraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozvejas dati un nozariskā atbalsta nosacījumu izpilde.

Turklāt ZPN paredz vismaz vienu ikgadēju Apvienotās komitejas sanāksmi, kuras laikā Komisija un Santome un Prinsipi pārskatītu nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un – attiecīgā gadījumā – finansiālo ieguldījumu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma īstenošanas mehānismu, maksājumu kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Maksājumus par piekļuvi kārto atsevišķi no nozariskā atbalsta maksājumiem.

Piekļuves maksājumu veic protokola gadadienā, izņemot pirmo gadu, kad piekļuves maksājums jānokārto triju mēnešu laikā pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Kuģu piekļuvi kontrolē, izdodot zvejas atļaujas.

Pirmo atbalsta maksājumu veic triju mēnešu laikā pēc vienošanās par protokola īstenošanas gada un daudzgadu programmu, bet nākamos – atkarībā no izpildes rezultātiem. Kontrolē izpildes rādītājus, kurus nosaka, pamatojoties uz partnervalsts iesniegtajiem ziņojumiem vai apliecinošajiem dokumentiem un uz zivsaimniecības atašeja tehniskajiem apmeklējumiem.

2.2.2.Informācija par noteiktajiem riskiem un to mazināšanas nolūkā izveidotajām iekšējās kontroles sistēmām

Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no ES kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Santomes un Prinsipi puses.
Paredzēts izvērsts dialogs par sektorpolitikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Šo kontroles metožu daļa ir arī protokola 5. pantā minētā kopīgā rezultātu analīze.

Turklāt nolīgumā un protokolā ir iekļautas īpašas klauzulas nolīguma un protokola apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) paredzētie piekļuves maksājumi tiek kontrolēti, lai garantētu to atbilstību starptautisko nolīgumu noteikumiem. Ar nozarisko atbalstu saistītās kontroles mērķis ir uzraudzīt šā atbalsta īstenošanu. Uzraudzību īsteno Komisijas darbinieki, kuri strādā delegācijās, un Apvienotās komitejas sanāksmju laikā. Īstenošanas sekmes novērtē, izmantojot daudzgadu plānošanas matricu. Ja sekmes ir nepietiekamas, nākamo daļmaksājumu aptur vai, iespējams, samazina. Visu IZPN kontroles kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 1,8 % apmērā (no 2018. gada iemaksām). IZPN kontroles procedūras lielā mērā izriet no nenovēršamām regulatīvajām prasībām. Tā kā nav konstatēti trūkumi, kas varētu būtiski ietekmēt finanšu darījumu likumību un pareizību, tiek uzskatīts, ka kontrole ir efektīva. Vidējais kļūdas īpatsvars tiek lēsts 0,0 % apmērā.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Komisija apņemas tiekties iedibināt politisku dialogu un regulāru koordināciju ar Santomi un Prinsipi, lai varētu uzlabot nolīguma un protokola pārvaldību un stiprināt Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar ZPN, attiecas tās parastie budžeta un finanšu noteikumi un procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēti trešo valstu bankas konti, kuros iemaksā finansiālo ieguldījumu. Protokola 3. panta 10. punkts precizē, ka ar piekļuvi saistītā finansiālā ieguldījuma daļa jāpārskaita uz Santomes un Prinsipi Valsts kases kontu, bet nozariskajam atbalstam paredzētā daļa – uz īpaši Zivsaimniecības attīstības fonda vajadzībām atvērtu publisku kontu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif. 11

no EBTA valstīm 12

no kandidātvalstīm 13

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

11.03.01

Pārvaldības satvara (IZN) izveidošana Eiropas Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

Dif.

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Nr. 2

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD

2019

2020

2021

2022

2023

KOPĀ

•Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 14 11.03.01

Saistības

(1a)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

(2a)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1b)

Maksājumi

(2b)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas

Saistības

=1a+1b+3

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

=2a+2b

+3

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2





KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

(5)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
2. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

Saistības

=4+6

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

=5+6

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

•KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)

Saistības

(4)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

(5)

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Pamatsumma)

Saistības

=4+6

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

=5+6

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2





Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

2021

2022

2023

KOPĀ

MARE ĢD

•Cilvēkresursi

•Pārējie administratīvie izdevumi

KOPĀ MARE ĢD

Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

2021

2022

2023

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

Saistības

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

Maksājumi

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,2

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

2019

2020

2021

2022

2023

KOPĀ

Rezultāta veids 16

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 17

– Piekļuve

Ikgad.

0,400

0,400

0,400

0,400

0,400

2,000

– Noz. atbalsts

Ikgad.

0,440

0,440

0,440

0,440

0,440

2,200

– Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KOPSUMMAS

0,840

0,840

0,840

0,840

0,840

4,200

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

X    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N gads 18

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 19

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

X    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01/11/21 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01/11 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 20

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy  21

– galvenajā mītnē

– delegācijās

XX 01 05 02/12/22 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02/12 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Attiecas uz rezerves pozīcijas izmantošanu (40. nodaļa).

   jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Aprakstiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

   jāpārskata DFS

Aprakstiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

   paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N gads 22

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējošo struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas



3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

XPriekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām     

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 23

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

... pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    OV L 205, 7.8.2007., 36. lpp.
(2)    OV L 31, 31.1.2013., 1. lpp.
(3)    Pieņemtas Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomē 2017. gada 18. decembrī.
(4)    OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(5)    SWD (2017) 434 final, 1.12.2017.
(6)    Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos (2013/C 373/01).
(7)    Padomes Regula (EK) Nr. 894/2007, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku (OV L 205, 7.8.2007., 35. lpp.).
(8)    OV L 205, 7.8.2007., 36. lpp.
(9)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
(10)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/FR/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(11)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(12)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(13)    Kandidātvalstis un – attiecīgā gadījumā – potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(14)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.
(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(16)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(17)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.
(18)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. “N gada” vietā ierakstiet paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tādā pašā veidā ierakstiet turpmākos gadus.
(19)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(20)    CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(21)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(22)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. “N gada” vietā ierakstiet paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tādā pašā veidā ierakstiet turpmākos gadus.
(23)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Briselē, 30.8.2019

COM(2019) 376 final

PIELIKUMS

Priekšlikums

Padomes lēmums

par tā protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu


PIELIKUMS
PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKO REPUBLIKU UN EIROPAS KOPIENU

1. pants
Principi

1.Šā protokola mērķis ir īstenot Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu. Šim protokolam kā neatņemama sastāvdaļa ir pievienots pielikums un papildinājumi.

2.Puses apņemas Santomes un Prinsipi zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Lai dotu pienesumu labā zvejniecību pārvaldībā, Santome un Prinsipi apņemas visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas tās zvejas zonā, piemērot vienādus tehniskos un saglabāšanas pasākumus.

3.Puses apņemas nodrošināt šā protokola īstenošanu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un par labas pārvaldības pamatelementu.

4.Turklāt Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu un pareizu vides pārvaldību.

5.Puses apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas ārvalstu kuģiem dod piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai, un ar to saistīto zvejas piepūli, izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām.

6.Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Santomes un Prinsipi zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Eiropas Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

2. pants
Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.Lai varētu zvejot tālu migrējošo sugu zivis (Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā uzskaitītās tunzivis, zobenzivis un haizivis), izņemot ICCAT noteiktās aizsargājamās vai zvejas lieguma sugas, uz pieciem (5) gadiem, sākot no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, tiek noteiktas zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu.

2.Zvejas iespējas tiek iedalītas:

– 28 tunzivju seineriem,

– 6 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 6., 7. un 9. pantu.

3. pants
Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir 4 200 000 EUR.

2.Finansiālo ieguldījumu veido:

(a)ikgadējam 8000 tonnu atskaites daudzumam atbilstoša 400 000 EUR liela ikgadēja summa par tiesībām uz piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai un

(b)īpaša 440 000 EUR liela ikgadēja summa Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3.Turklāt gada laikā zināmu summu ienesīs maksas par protokola piemērošanas rezultātā atļautajām kuģu darbībām, un šīs summas lielums, kas aplēsts, pamatojoties uz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, ir vidēji 560 000 EUR.

4.Šā panta 2. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 6., 7. un 9. pantam un Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

5.Šā panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienība dod, katru šā protokola piemērošanas laikposma gadu izmaksājot 840 000 EUR jeb 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummu.

6.Ja gada nozvejas, kuras Eiropas Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, kopā pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā noteikto ikgadējo atskaites daudzumu, par katru nozvejoto papildu tonnu finansiālo ieguldījumu palielina par EUR 50 EUR.

7.Maksāšana par papildu nozvejām notiek pēc pielikuma II nodaļas 2. iedaļā paredzētās galīgo pārskatu apstiprināšanas. Tomēr summa, ko Eiropas Savienība gadā samaksājusi par šādām papildu nozvejām, 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu nedrīkst pārsniegt vairāk par divām reizēm. Ja summa, kas Savienībai jāmaksā par papildu nozvejām, pārsniedz divkāršotu 2. punkta a) apakšpunktā minēto ikgadējo summu, pārsnieguma summu izmaksā nākamajā gadā.

8.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola gadadienā.

9.Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus.

10.Finansiālais ieguldījums jāiemaksā publisko iestāžu kontos: 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto ieguldījumu iemaksā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā bankā; 2. punkta b) apakšpunktā un 7. punktā paredzēto ieguldījumu iemaksā Zivsaimniecības attīstības fonda kontā un iekļauj budžetā. Santomes un Prinsipi iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai minēto bankas kontu rekvizītus.

4. pants
Nozariskais atbalsts

1.Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot valsts zivsaimniecības un jūras nozaru ekonomikas attīstības stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un nozares attīstība tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

uzlabot zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību,

uzlabot par zvejas resursiem pieejamās zinātniskās informācijas bāzi,

uzlabot zvejas produktu kvalitāti,

atbalstīt nerūpnieciskās zvejas attīstību,

stiprināt starptautisko sadarbību,

atbalstīt akvakultūras attīstību.

2.Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās piemērošanas noteikumiem, un konkrēti par:    

(a)gada un daudzgadu vadlīnijām par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķiem, kas jāsasniedz, lai veicinātu zvejniecības ilgtspējīgumu un atbildīgu zveju, ņemot vērā Santomes un Prinsipi zivsaimniecības rīcībpolitikas prioritātes;

(c)rezultātu gadskārtējas izvērtēšanas kritērijiem un procedūrām.

3.Par izmaiņām nozares gada vai daudzgadu programmā iekļautajos mērķos un darbībās iepriekš jāpaziņo Eiropas Komisijai. Ja tā ceļ iebildumus, jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kuras lēmums par ierosināto grozījumu Pusēm vēl jāapstiprina, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

4.Katru gadu Puses, pamatodamās uz Santomes un Prinsipi iestāžu sniegtu rakstisku ziņojumu, izvērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja šis izvērtējums rāda, ka mērķu sasniegšana nenotiek, kā plānots, vai ja Apvienotā komiteja programmas izpildi uzskata par nepietiekamu, finansiālā ieguldījuma izmaksāšanu var pārskatīt vai apturēt.

5.Minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz Apvienotā komiteja, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm, atzīst, ka programmas īstenošanas sekmes ir apmierinošas. Tomēr, ja pagājuši seši (6) mēneši pēc protokola piemērošanas beigām, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst veikt.

5. pants
Zinātniskā un tehniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Šā protokola piemērošanas laikposmā Eiropas Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

2.Puses apņemas Centrālāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju.

3.Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas.

4.Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā apspriežas par vajadzību pieņemt Eiropas Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu.

5.Labas haizivju pārvaldības un saglabāšanas vārdā Puses vienojas nodrošināt stingru šo sugu nozveju uzraudzību, apmainoties ar nozvejas datiem, kā paredzēts pielikuma III nodaļā. Vajadzības gadījumā, lai labāk regulētu ar dreifējošām āķu jedām zvejojošās flotes darbību, Apvienotā komiteja pieņem pārvaldības papildpasākumus.

6.Puses sadarbojas, lai pastiprinātu zvejas kontroli un inspekciju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu Santomē un Prinsipi.

6. pants
Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana

1.Apvienotā komiteja var pārskatīt 1. pantā minētās zvejas iespējas, ja šāda pārskatīšana ir saskaņā ar šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu.

2.Tādā gadījumā samērīgi laikam jāpielāgo 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums un izdarītās izmaiņas jāatspoguļo šajā protokolā un tā pielikumos.

3.Apvienotā komiteja drīkst pārskatīt un vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pielāgot vai izmainīt zvejas nosacījumus un šā protokola piemērošanas tehniskos pasākumus.

7. pants
Jaunas zvejas iespējas

1.Santomes un Prinsipi iestādes var aicināt Eiropas Savienību apsvērt šā protokola neaptvertu zvejniecību izmantošanu. Ja nav pietiekamu datu par attiecīgo krājumu stāvokli, Puses vienojas par izpētes zvejas nosacījumiem, kuros ņem vērā labākos zinātniskos ieteikumus, kas iesniegti Pušu zinātniskajiem ekspertiem.

2.Atkarībā no šiem rezultātiem un ja Eiropas Savienība pauž ieinteresētību minētajās zvejniecībās, un pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

8. pants
Izkraušanas veicināšana un operatoru sadarbības rosināšana

1.Puses sadarbojas, lai uzlabotu nozveju izkraušanas iespējas Santomes un Prinsipi ostās.

2.Santome un Prinsipi cenšas ieviest izkraušanas veicināšanas stratēģiju un stimulus. Eiropas Savienības flote cenšas daļu savu nozveju, it īpaši piezvejas, izkraut saskaņā ar šo stratēģiju.

3.Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus tehnisko, ekonomisko un komerciālo attiecību rosināšanai uzņēmumu vidū un veidot tirdzniecību un investīcijas veicinošu vidi.

9. pants
Protokola īstenošanas apturēšana

1.Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēts viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)radušies tādi Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā noteikti ārkārtas apstākļi, kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi zvejas zonā;

(b)notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

(c)viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

(d)Eiropas Savienība neveic 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu, un tas notiek šajā pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

(e)Pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2.Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs (3) mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

3.Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bijusi apturēta.

10. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Ja Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi, Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti.

2.Santomes un Prinsipi iestādes informē Eiropas Savienību par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari. Minētās izmaiņas Eiropas Savienības kuģiem kļūst saistošas sešdesmit (60) dienu laikā pēc šāda paziņojuma izdarīšanas.

3.Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kam ir saistība ar Eiropas Savienības tāljūras flotes kuģu zvejas darbībām.

11. pants
Elektroniska informācijas apmaiņa

1.Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas padarīt operacionālas un uzturēt datorizētās informācijas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, automātiski sūta, izmantojot kādu alternatīvu saziņas veidu.

12. pants
Datu konfidencialitāte

1.Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr apstrādāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.Puses uzrauga, lai atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT noteikumiem publiski pieejami kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Santomes un Prinsipi ūdeņos.

3.Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, kontrolei un uzraudzībai.

4.Attiecībā uz personas datiem, ko sūta Savienība, Apvienotā komiteja var noteikt Vispārīgajā datu aizsardzības regulā [2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679] paredzētus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

13. pants
Ilgums

Šo protokolu piemēro piecus (5) gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma saskaņā ar 15. pantu, izņemot ja saskaņā ar 14. pantu ir nosūtīts protokola denonsēšanas paziņojums.

14. pants
Denonsēšana

1.Šā protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu.

2.Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

16. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.



PIELIKUMS

Eiropas Savienības kuģu zvejas darbību nosacījumi Santomes un Prinsipi zvejas zonā

I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Santomi un Prinsipi kā uz kompetento iestādi šajā pielikumā:

ES gadījumā apzīmē Eiropas Komisiju, kura pēc vajadzības darbojas ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās ES delegācijas starpniecību,

Santomes un Prinsipi gadījumā apzīmē kompetento par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas struktūrvienību.

2.Zvejas zona

Eiropas Savienības kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu, drīkst darboties Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), izņemot nerūpnieciskajai un daļēji rūpnieciskajai zvejai rezervētos EEZ apgabalus.

EEZ koordinātas ir tādas, kādas 1998. gada 7. maijā paziņotas Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Zvejas zonas koordinātu izmaiņas Santome un Prinsipi tūlīt paziņo Eiropas Savienībai.

3.Kuģošanai un zvejošanai aizliegtās zonas

Aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības zonā, kuru kopīgi izmanto Santome un Prinsipi un Nigērija. Šīs zonas koordinātas norādītas 1. papildinājumā.

4.Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Santome un Prinsipi Savienībai paziņo bankas konta (kontu) rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, ko maksā zvejas kuģi. Maksu par bankas pārskaitījumiem sedz kuģu īpašnieki.

5.Kontaktpunkti

Puses viena otru informē par saviem attiecīgajiem kontaktpunktiem, kuri tām ļauj apmainīties ar informāciju par protokola īstenošanu, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nozvejas un zvejas piepūles datu apmaiņu, zvejas atļauju procedūrām un nozariskā atbalsta īstenošanu.

6.Darba valodas

Puses vienojas, ka, ciktāl iespējams, šā protokola īstenošanas sanāksmju darba valodas ir portugāļu un franču valoda.

II NODAĻA
ZVEJAS ATĻAUJAS

Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām termins “zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Santomes un Prinsipi tiesību aktos izmantotajam terminam “zvejas licence”.

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1.Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

Atļauju zvejošanai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

Kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi pārvaldes prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Santomē un Prinsipi veikuši atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt tiem jāatbilst Regulai (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.

2.Zvejas atļaujas pieprasīšana

Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai (ar kopiju Santomes un Prinsipi lietās kompetentajai Eiropas Savienības delegācijai) pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno:

pierādījumus par fiksētā avansa samaksāšanu un ar novērotājiem saistītā fiksētā maksājuma nokārtošanu uz zvejas atļaujas derīguma laiku,

nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā,

kuģa reģistrācijas apliecības kopiju,

attiecīgā gadījumā, citus dokumentus, kas prasīti, ievērojot konkrētā tipa kuģiem piemērojamos valsts noteikumus, par kuriem Santome un Prinsipi ir paziņojusi Apvienotajā komitejā.

Ikgadējo fiksēto maksu ieskaita tajā pašā Valsts kases kontā, kurā maksā 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Zvejas atļaujas pieprasījumā skaidri jānorāda mērķsugas.

Zvejas atļaujas pieprasījums var ietvert nodomu paziņojumu par haizivju spuru daļēju atdalīšanu uz kuģa un par citām uz kuģa veicamām darbībām, piemēram, ķidāšanu.

3.Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas izdod piecpadsmit (15) darbdienu laikā pēc visu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas par zivsaimniecību atbildīgajā Santomes un Prinsipi ministrijā.

Zvejas atļaujas oriģinālu Savienībai nodod ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību.

Zvejas atļaujā norāda, kuru sugu vai sugu kategoriju (tunzivju, zobenzivju, atļauto sugu haizivju) zveja ir atļauta.

Lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot ne ilgāk kā sešdesmit (60) dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Minētajā laikposmā atļaujas kopiju uzskata par līdzvērtīgu tās oriģinālam.

4.Ārkārtēja zvejas atļaujas aizstāšana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot citi kuģi. Tomēr pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju var atsaukt un saskaņā ar kārtību, kas vēl jānosaka, uz atlikušo atļaujas derīguma termiņu izdot jaunu zvejas atļauju citam tās pašas kategorijas kuģim.

Sākotnējo zvejas atļauju kuģa īpašnieks atdod par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Aizstājējkuģim izdotā atļauja stājas spēkā atdošanas dienā. Santome un Prinsipi informē Eiropas Savienību par zvejas atļaujas nodošanu un šīs nodošanas spēkā stāšanās dienu.

5.Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Neskarot šīs iedaļas 3. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

6.Atbalsta kuģi

Pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un pēc Santomes un Prinsipi iestāžu veiktas pārbaudes Santome un Prinsipi atļauj Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuri ir zvejas atļaujas turētāji, izmantot atbalsta kuģus.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieprasīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Santome un Prinsipi sastāda atļauto atbalsta kuģu sarakstu, kuru tā nekavējoties paziņo Eiropas Savienībai.

Par šiem kuģiem ik gadu jāpārskaita 3500 EUR liela maksa, kuru novirza šā protokola 3. pantā minētajam Zivsaimniecības attīstības fondam.

2. iedaļa. Maksa un avanss

1.Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

2.Maksa, kas no tunzivju seineriem un ar dreifējošām āķu jedām zvejojošajiem kuģiem pienākas par katru Santomes un Prinsipi zvejas zonā gūtās nozvejas tonnu visā protokola darbības laikā ir 70 EUR.

3.Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir samaksātas šādas fiksētās ikgadējās maksas:

(a)9100 EUR par katru tunzivju seineri (šī summa ir līdzvērtīga maksai par 130 nozvejas tonnām);

(b)3255 EUR par katru ar dreifējošām āķu jedām zvejojošu kuģi (šī summa ir līdzvērtīga maksai par 46,5 nozvejas tonnām).

Maksājumus izdara tajā pašā Valsts kases kontā, kurā maksā 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu, kas saistīts ar piekļuvi.

4.Savienība, pamatodamās uz katra kuģa nozvejas deklarācijām, sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksājumiem, kuri kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu. Šos galīgos paziņojumus Savienība ar dalībvalstu starpniecību līdz kārtējā gada 30. jūnijam (neieskaitot) nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm un kuģa īpašniekam. Minētos galīgos paziņojumus Santome un Prinsipi, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt trīsdesmit (30) dienu laikā pēc to saņemšanas. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas; ja vajadzīgs, to dara Apvienotajā komitejā. Ja minētajā trīsdesmit (30) dienu laikposmā Santome un Prinsipi neceļ iebildumus, galīgos paziņojumus uzskata par pieņemtiem.

5.Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par fiksēto avansa maksu, kas samaksāta par zvejas atļaujas saņemšanu, un kuģa īpašnieks to neapstrīd, trūkstošo summu tas Santomei un Prinsipi pārskaita četrdesmit piecu (45) dienu laikā. Minēto summu iemaksā Zivsaimniecības attīstības fonda kontā. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par fiksēto avansa maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

III NODAĻA
NOZVEJU UZRAUDZĪBA UN DEKLARĒŠANA

1. iedaļa. Elektroniskie zvejas žurnāli

1.Eiropas Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

2.Ar ERS neaprīkotam kuģim nav atļauts ieiet Santomes un Prinsipi zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Zvejas žurnāls atbilst piemērojamajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

4.Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē aplēstos daudzumus, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti jūrā. Nozvejotie vai izmestie daudzumi jāaplēš un jāreģistrē neatkarīgi no attiecīgo zivju svara.

5.Ja kuģis atrodas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

6.Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

(a)zvejas kuģa identifikācijas numuri un kuģa vārds;

(b)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(c)attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā zvejots;

(d)nozveju gūšanas datums un – attiecīgā gadījumā – laiks;

(e)datums un laiks, kad notikusi iziešana no ostas un atgriešanās tajā, un zvejas reisa ilgums;

(f)zvejas rīku tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

(g)uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

(h)izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

7.Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

8.Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai. ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu (6) mēnešu laikā.

9.Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski nodoti Santomes un Prinsipi FMC rīcībā.

10.Nozveju paziņošanas kārtība ERS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 4. papildinājumā.

11.Datus par individuālu kuģu zvejas darbībām Santomes un Prinsipi iestādes apstrādā konfidenciālā un drošā veidā.

2. iedaļa. Agregēti nozvejas dati

1.Karoga valsts ik ceturksni papildina Eiropas Komisijas uzturēto datubāzi ar agregētiem mēneša datiem par katra kuģa nozvejām un izmetumiem. Par sugām, kurām saskaņā ar protokolu vai ICCAT ieteikumiem noteikta kopējā pieļaujamā nozveja, šādus datus paziņo ik mēnesi, norādot iepriekšējā mēneša nozvejas un izmetumus.

2.Paziņotos datus karoga valsts verificē, veicot kontrolpārbaudes, kurās tos salīdzina ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas vai novērošanas datiem un ar jebkādu citu noderīgu informāciju, kas iestādēm ir zināma. Datubāzes atjauninājumus, kas kļūst vajadzīgi šīs verifikācijas iznākumā, veic iespējami drīz. Zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, ko izmanto verifikācijā, ir tādas, kā noteikts saskaņā ar šo protokolu.

3.Līdz katra ceturkšņa beigām Eiropas Savienība Santomes un Prinsipi iestādēm iesniedz agregētus datus par iepriekšējo kārtējā gada ceturksni, norādot no datubāzes izgūtos mēneša datus par katra kuģa nozveju un tās sugu sastāvu. Šie dati ir provizoriski un var mainīties.

4.Partnervalsts datus analizē un ziņo par visām būtiskajām neatbilstībām salīdzinājumā ar elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas iesūtīti ar ERS starpniecību. Karoga valsts lietu izmeklē un pēc vajadzības datus atjaunina.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA
1. iedaļa. Kontrole un inspekcija

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām un nozvejām.

1.Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi EEZ vai iziet no tās Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm paziņo vismaz trīs (3) stundas iepriekš.

Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai par iziešanu no tās kuģiem jāpaziņo arī sava pozīcija un uz kuģa jau esošās nozvejas, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Šie paziņojumi izdarāmi ar ERS starpniecību vai ar elektroniskā pasta vēstuli uz Santomes un Prinsipi iestāžu norādīto adresi.

Ja kuģis pieķerts zvejojam bez paziņošanas par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos, tas uzskatāms par kuģi bez zvejas atļaujas un iestājas valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

2.Inspekcijas kārtība

Inspekciju jūrā, ostā vai ostas teritorijā uz Eiropas Savienības kuģiem, kas ir zvejas atļaujas turētāji, Santomes un Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas norīkoti veikt zvejas kontroli, un kuri izmanto Santomes un Prinsipi iestādes apkalpojošus kuģus.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un Prinsipi inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Santomes un Prinsipi inspektori uz Eiropas Savienības kuģa uzturas ne ilgāk kā vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti zvejas kontroles un uzraudzības iestādēm. Tie nav publiskojami, izņemot ja valsts tiesību aktos noteikts citādi.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Santomes un Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar varbūtēju pārkāpumu. Inspekcijas laikā kuģa kapteinis sadarbojas. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Par veiktajām inspekcijām un konstatētajiem pārkāpumiem, ja tādi ir, Santomes un Prinsipi iestādes Eiropas Savienību informē divdesmit četru (24) stundu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas un iesniedz Eiropas Savienībai inspekcijas ziņojumu. Attiecīgā gadījumā inspekcijas iznākumā sastādītā apsūdzības akta kopiju Eiropas Savienībai nosūta ne vēlāk kā septiņu (7) dienu laikā pēc inspektora atgriešanās ostā.

3.Uz kuģa atļautās zvejas operācijas

Santomes un Prinsipi izdotajās zvejas atļaujās norāda, kādas ir uz kuģa atļautās zvejas operācijas (piemēram, ķidāšana un haizivju spuru daļēja atdalīšana).

4.Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Ja Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, veic pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, tas jādara Fernandiašas [Fernão Dias], Nevešas [Neves] vai Anašavešas [Ana Chaves] ostas teritorijā.

Šāda kuģa īpašniekam vai aģentam, ja tas vēlas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz četrdesmit astoņas (48) stundas iepriekš Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm jāpaziņo šāda informācija:

(a)pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds;

(b)kravas kuģa vārds;

(c)izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

(d)izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena;

(e)citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

Šo paziņojumu Santomei un Prinsipi var sniegt ERS sistēmā vai pa elektronisko pastu.

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Kuģa kapteinis iesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un paziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro spēkā esošajos Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2. iedaļa. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Visiem Eiropas Savienības kuģiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu jeb VMS (Vessel Monitoring System).

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Eiropas Savienības kuģi automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā (seineri) vai vismaz reizi divās (2) stundās (pārējie kuģi) ziņo kuģa karoga valsts FMC savus pozīcijas datus. Ja notiek izmeklēšana par kuģa darbībām, ziņošanas biežumu var palielināt.

Kamēr vien kuģis atrodas zvejas zonā, karoga valsts FMC nodrošina VMS pozīcijas datu automātisku pieejamību.

Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss.

Kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro VMS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

Īstenodami kuģu darbību uzraudzību, abi FMC savstarpēji sazinās.

V NODAĻA
JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Nodarbināmo jūrnieku skaits

Kamēr Eiropas Savienības kuģi zvejo Santomes un Prinsipi ūdeņos, uz tiem pienākas nodarbināt Santomes un Prinsipi jūrniekus, un to dara ar šādiem nosacījumiem un ierobežojumiem:

(a)tunzivju seineru flote protokola piemērošanas pirmajā gadā nodarbina kopā sešus (6) jūrniekus, otrajā gadā – kopā astoņus (8) jūrniekus, bet pārējos trijos protokola gados – ik gadu kopā desmit (10) jūrniekus;

(b)ar dreifējošām āķu jedām zvejojošo kuģu flote ik gadu nodarbina kopā divus (2) jūrniekus.

2.Šī nodarbināšanas prasība jāpilda tad, ja Santomes un Prinsipi iestādes līdz protokola piemērošanas sākumam un pēc tam katru janvāri Eiropas Savienībai nosūta sarakstu, kurā uzskaitīti piemēroti un kvalificēti jūrnieki. Kuģu īpašnieki jūrniekus līgst no šī saraksta.

3.Santomes un Prinsipi jūrniekiem izvirzītās kvalifikācijas prasības ir noteiktas 6. pielikumā.

4.Kuģa īpašnieks vai viņa aģents paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa nodarbināto jūrnieku uzvārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5.Uz Eiropas Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.Santomes un Prinsipi jūrnieku darba līgumi, kuru eksemplāru saņem Darba ministrija, Zivsaimniecības ministrija un šo līgumu parakstītāji, tiek slēgti starp kuģu īpašniekiem vai to aģentiem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, arī dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamā alga nedrīkst būt zemāka par algu, ko maksā jūrnieku valsts kuģu apkalpēm, un nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par SDO noteiktajiem standartiem.

8.Uz Eiropas Savienības kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās līdz uzkāpšanai uz kuģa noteiktajai dienai un laikam vai ja viņa kvalifikācija neatbilst prasībām, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9.Ja kuģu īpašnieku piesauktu ārkārtēju iemeslu dēļ Eiropas Savienības kuģi nevar nodarbināt 1. punktā paredzēto skaitu Santomes un Prinsipi jūrnieku, kuģu īpašniekiem ir pienākums par katru dienu, kuru kuģis pavada Santomes un Prinsipi zvejas zonā, maksāt 20 EUR lielu fiksētu summu par katru uz kuģa neuzņemto jūrnieku. Santomes un Prinsipi jūrnieku nodarbināšanai regulāri seko līdzi Apvienotā komiteja.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Santomes un Prinsipi zonā atļauts saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Santome un Prinsipi norīkojusi saskaņā ar šo nodaļu.

2.Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Eiropas Savienības kuģi, kas Santomes un Prinsipi ūdeņos darbojas saskaņā ar šo protokolu, uz kuģa uzņem par zivsaimniecību atbildīgās Santomes un Prinsipi ministrijas norīkotus novērotājus, un to dara saskaņā ar šādiem noteikumiem.

(a)pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem šīs valsts norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir verificēt Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtās nozvejas;

(b)Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes sastāda to kuģu sarakstu, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un norīkoto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim (3) mēnešiem, ja saraksti starplaikā tikuši atjaunināti;

(c)Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes (vēlams, pa e-pastu) paziņo Eiropas Savienībai un attiecīgajam kuģa īpašniekam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas norīkots uzņemšanai uz kuģa; šo paziņojumu izdara zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī vai vēlākais piecpadsmit (15) dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas;

(d)novērotājs kuģi pavada vienā zvejas reisā. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma un atkarībā no konkrētā kuģa reisu vidējā ilguma šo uzņemšanu tomēr var paildzināt līdz vairākiem reisiem. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde izsaka brīdī, kad paziņo, kurš novērotājs norīkots uzņemšanai uz konkrētā kuģa.

3.Novērotāja uzkāpšanas un nokāpšanas nosacījumi

(a)Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

(b)Novērotāja uzkāpšana uz kuģa, tāpat kā nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzkāpšana uz kuģa notiek pirmā reisa sākumā, kurš Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos tiek veikts pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

(c)Attiecīgie kuģu īpašnieki divu (2) nedēļu laikā un desmit (10) dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

(d)Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj valstī, kas nav Santome un Prinsipi, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

(e)Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit (12) stundās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

(f)Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

(g)Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, konkrēti arī zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, un kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

(h)Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot uz kuģa pieejamās praktiskās iespējas.

(i)Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

4.Fiksēts finansiālais ieguldījums

Lai palīdzētu segt ar novērotāju izvietošanu saistītās īstenošanas izmaksas, kuģa īpašnieks vienlaikus ar fiksēto avansa maksu uz to pašu kontu par katru gadu un par katru kuģi pārskaita vēl 250 EUR.

5.Novērotāja uzdevumi

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

(a)novērot kuģu zvejas darbības;

(b)verificēt zvejas darbībās iesaistīto kuģu pozīciju;

(c)atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti;

(d)verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos gūtajām nozvejām;

(e)verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un aplēst komerciālo sugu zivju izmetumu apjomu;

(f)ar jebkādiem piemērotiem sakaru līdzekļiem paziņot zvejas datus (arī uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas daudzumu) savai kompetentajai iestādei.

6.Novērotāja pienākumi

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

(a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

(c)novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas nosūtāms Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, noderīgas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš kapteinim nodod minētā ziņojuma kopiju.

VII NODAĻA
PĀRKĀPUMI

1.Pārkāpumu noformēšana

Par pārkāpumiem, ko izdarījis Eiropas Savienības kuģis, kurš ir saskaņā ar šo pielikumu izdotas zvejas atļaujas turētājs, jāsagatavo apsūdzības ziņojums, ko pēc iespējas drīzāk nosūta Eiropas Savienībai un karoga valstij.

2.Kuģa aizturēšana / novirzīšana un informatīvā sanāksme

(a)Ja saskaņā ar Santomē un Prinsipi spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz konstatēto pārkāpumu tas ir likumīgi, pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā.

(b)Par zvejas atļauju saņēmuša Eiropas Savienības kuģa aizturēšanu Santome un Prinsipi Eiropas Savienībai paziņo ne vēlāk kā divdesmit četru (24) stundu laikā. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

(c)Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas (1) darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis ticis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē drīkst piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

(a)Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

(b)Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesas procedūra, pirms tās uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un bardzības pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Eiropas Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs (3) dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.Tiesas procedūra un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā bankā, un šāda drošības nauda, kuras apmēru nosaka Santome un Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atbrīvojama pirms tiesas procedūras beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

(a)pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Santome un Prinsipi septiņu (7) dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Eiropas Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5.Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums        Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

2. papildinājums    Zvejas kuģim vai atbalsta kuģim izdodamas atļaujas pieprasījuma veidlapa

3. papildinājums    Faktu lapa

4. papildinājums    Zvejas darbību reģistrēšanai un paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

5. papildinājums    Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

6. papildinājums    Uz Eiropas Savienības seineriem un ar āķu jedām zvejojošajiem kuģiem nodarbināmo Santomes un Prinsipi jūrnieku kvalifikācijas prasības



1. papildinājums
Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

Ģeogr. plat.    Ģeogr. gar.

(Grādi, minūtes, sekundes)

03 02 22 N    07 07 31 E

02 50 00 N    07 25 52 E

02 42 38 N    07 36 25 E

02 20 59 N    06 52 45 E

01 40 12 N    05 57 54 E

01 09 17 N    04 51 38 E

01 13 15 N    04 41 27 E

01 21 29 N    04 24 14 E

01 31 39 N    04 06 55 E

01 42 50 N    03 50 23 E

01 55 18 N    03 34 33 E

01 58 53 N    03 53 40 E

02 02 59 N    04 15 11 E

02 05 10 N    04 24 56 E

02 10 44 N    04 47 58 E

02 15 53 N    05 06 03 E

02 19 30 N    05 17 11 E

02 22 49 N    05 26 57 E

02 26 21 N    05 36 20 E

02 30 08 N    05 45 22 E

02 33 37 N    05 52 58 E

02 36 38 N    05 59 00 E

02 45 18 N    06 15 57 E

02 50 18 N    06 26 41 E

02 51 29 N    06 29 27 E

02 52 23 N    06 31 46 E

02 54 46 N    06 38 07 E

03 00 24 N    06 56 58 E

03 01 19 N    07 01 07 E

03 01 27 N    07 01 46 E

03 01 44 N    07 03 07 E

03 02 22 N    07 07 31 E



2. papildinājums
Pieprasījuma veidlapa

ZVEJAS KUĢIM VAI ATBALSTA KUĢIM IZDODAMAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS
SANTOMES UN PRINSIPI UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

– IESNIEDZĒJS

1.Kuģa īpašnieks:…………………    Valstspiederība:        

2.Kuģa īpašnieka asociācija vai aģents:        

…………………………………………………………………..

3.Kuģa īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese:    

………………………………………………………………..

4.Tālr.:        

5.E-pasts:        

6.Kapteinis:…………………..    Valstspiederība:        

7.Santomē un Prinsipi rezidējošais aģents (ja ir) un aģenta adrese:    

…………………………………………………………………………………..

– KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

8.Kuģa vārds:……………………………………………….    

9.Karoga valsts:……………………………………….    

10.Iepriekšējais karogs (ja ir):    …………………………..

11.Pašreizējā karoga iegūšanas datums:………………………..    

12.Ārējais reģistrācijas numurs:…………………………    

13.Pieraksta osta:………………..    MMSI: ………….    

14.SJO numurs:…………    ICCAT numurs:    …………….

15.Kuģa būves gads un vieta:……………………………………….    

16.Radio izsaukuma signāls:…………    Radio izsaukuma frekvence:……….    

17.Korpusa materiāls:    □ tērauds    □ koks     □ poliesteris    □ cits

– KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

18.Lielākais garums:…………………………    Platums: ……….    

19.Tilpība (izteikta GT): …………………………….

20.Galvenā dzinēja jauda (kW):……    Marka:……..    Tips:……….

21.Kuģa tips:………    Zvejas kategorija: …………

22.Zvejas rīki:……………………………………………………    

23.Zvejas zonas:…………………………………….……….    

24.Mērķsugas: □ tunzivis □ zobenzivis □ atļauto sugu haizivis    

25.Piezvejas sugas: □ tunzivis □ zobenzivis □ atļauto sugu haizivis

26.Apstrāde, ko paredzēts veikt uz kuģa: □ ķidāšana □ daļēja spuru atdalīšana

27.    □ cita (precizēt): ………………………….

28.Kopējais apkalpes locekļu skaits uz kuģa: ………………………………..    

29.Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa:
□ svaigā veidā
   □ atdzesētas    □ jauktā veidā    □ saldētas

30.Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): ………………    

31.Zivju tilpņu tilpība: ……………………    Skaits: ………………………    

Vieta:    Datums:        

Iesniedzēja paraksts



3. papildinājums
Faktu lapa

Tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

1.Aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis). Turklāt ir aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincodon typus).

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003) aizliegts uz kuģa atdalīt haizivju spuras un tās paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst no liemeņa atdalīt pirms izkraušanas.

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem Puses, īstenojot pasākumus, kas palielina netīši notvertu īpatņu izdzīvošanas iespējas, cenšas mazināt zvejas darbību netīšo ietekmi uz bruņurupučiem un jūrasputniem.

TUNZIVJU SEINERI

(1)Atļautie zvejas rīki: zvejas vadi.

(2)Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

(3)Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

(1)Atļautie zvejas rīki: dreifējošas āķu jedas.

(2)Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

(3)Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

2.Maksas, kas jāsedz kuģu īpašniekiem, un kuģu skaits

Papildmaksa par nozvejas tonnu

70 EUR par tonnu visā protokola darbības laikā

Ikgadēja fiksētā maksa

par tunzivju seineriem: 9100 EUR

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 3255 EUR

Fiksētā maksa par novērotājiem

250 EUR/gadā par kuģi

Maksa par atbalsta kuģi

3500 EUR/gadā par kuģi

Kuģu skaits,

28 tunzivju seineri

kādam atļauts zvejot

6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

4. papildinājums
Zvejas darbību reģistrēšanai un paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

1.ERS ziņojumi

(1)Karoga valsts un Santome un Prinsipi katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbosies kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu īstenošanu. Karoga valsts un Santome un Prinsipi viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

(2)ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Santomei un Prinsipi.

(3)Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

(4)Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

(5)Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Santomes un Prinsipi FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Santomes un Prinsipi FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

(6)ERS momentdatu saņemšanu Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Santome un Prinsipi saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Visus ERS datus Santome un Prinsipi apstrādā konfidenciālā veidā.

2.Kuģa elektroniskās pārraides sistēmas vai sakaru sistēmas darbības traucējumi

(1)Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

(2)Ja Santomes un Prinsipi FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Santomes un Prinsipi FMC.

(3)Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā aģentam. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

(4)Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit (10) dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām turpināt zveju kuģim vairs nav atļauts, un tam divdesmit četru (24) stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Santomes un Prinsipi ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

(5)Ja Santome un Prinsipi ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Eiropas Savienības vai Santomes un Prinsipi uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

(6)Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Santomes un Prinsipi FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Santomes un Prinsipi pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā divdesmit četras (24) stundas un tādējādi ietekmē Eiropas Savienības uzraudzītās sistēmas. Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai tie Eiropas Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu pārraidīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas kārto, kā paredzēts 5. papildinājuma 1. punktā.

3.Alternatīvi saziņas līdzekļi

Pirms protokola piemērošanas sākuma Santome un Prinsipi paziņo elektroniskā pasta adresi, kas ERS/VMS darbības traucējumu gadījumā lietojama saziņai ar Santomes un Prinsipi FMC.

Šī adrese jāizmanto:

paziņojumiem par ieiešanu un iziešanu un paziņojumiem par nozveju, kas uz kuģa atrodas ieiešanas vai iziešanas brīdī,

paziņojumiem par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas citā kuģī, izkrautas vai paturētas uz kuģa,

par ERS un VMS datu pārraidīšanas pagaidu aizstājēju, ko paredzēts izmantot traucējumu gadījumā.



5. papildinājums
KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (
VMS)

1.Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un, ja vajadzīgs, to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs (3) gadus.

2.Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnīgā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma ir sabojājusies, to salabo vai nomaina trīsdesmit (30) dienu laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā kuģim vairs nav atļauts.

Kuģi, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir sabojājusies, savus pozīcijas ziņojumus karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu nosūta vismaz reizi četrās stundās un norāda visus obligātos datus.

3.Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Santomes un Prinsipi FMC. Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Pozīcijas ziņojumus starp karoga valsts un Santomes un Prinsipi FMC pārraida, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4.Sakaru sistēmas traucējumi

Santome un Prinsipi nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Par visām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kas veiktas ar nolūku traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus, atbildīgs ir kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Santome un Prinsipi var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas starplaiku līdz trīsdesmit (30) minūtēm. Minētie pierādījumi Santomei un Prinsipi jānosūta karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sāk sūtīt Santomei un Prinsipi pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Santome un Prinsipi informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

6.VMS ziņojumu nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

Datu elements

Kods

Obligāti /

Fakultatīvi

Saturs

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs

AD

O

Ziņojuma dati: saņēmējvalsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Nosūtītājs

FR

O

Ziņojuma dati: nosūtītājvalsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts

FS

O

Ziņojuma dati: karoga valsts trīsburtu kods (ISO- 3166)

Ziņojuma tips

TM

O

Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS, EXI, MAN)

Radio izsaukuma signāls (IRCS)

RC

O

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

IR

O

Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais numurs – ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

O

Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

LT

O

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos
N/S DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

LG

O

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos
E/W DD.ddd (WGS84)

Kurss

CO

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

SP

O

Kuģa ātrums mezglos, dalīts ar 10

Datums

DA

O

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga.

Jāizmanto standartam ISO 8859.1 atbilstoši apzīmējumi. Dubulta slīpsvītra (//) un pēc tās kods “SR” apzīmē ziņojuma sākumu.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//).

Datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Santome un Prinsipi paziņo, vai būs vajadzīgs datus pārraidīt UN-CEFACT formātā, izmantojot FLUX TL.

6. papildinājums
Uz Eiropas Savienības seineriem un ar āķu jedām zvejojošajiem kuģiem nodarbināmo Santomes un Prinsipi jūrnieku kvalifikācijas prasības

Santomes un Prinsipi iestādes nodrošina, ka nolīgtais personāls, kuru paredzēts nodarbināt uz ES kuģiem, atbilst turpmāk norādītajām prasībām.

1.Jūrnieki ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.

2.Jūrniekiem ir derīga medicīniskā izziņa, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus jūrā. Šo izziņu izdevis pienācīgi kvalificēts medicīnas darbinieks.

3.Jūrnieki ir (re)vakcinēti atbilstoši veselības aizsardzības profilakses vajadzībām reģionā.

4.Jūrniekiem ir derīgs sertifikāts vismaz par šādu drošības pamatjautājumu apguvi:

(a)individuāli izdzīvošanas paņēmieni, to vidū glābšanas vestes lietošana;

(b)ugunsdzēsība un ugunsgrēku novēršana;

(c)neatliekamā pirmā palīdzība;

(d)personīgā drošība un sociālā atbildība un

(e)jūras vides piesārņošanas novēršana.

5.Uz lieliem zvejas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem:

(a)jāzina noteikumi un kārtība, kuru jūrā pieņemts ievērot uz zvejas kuģiem;

(b)jāzina, kā rīkoties ar zvejas operācijām saistīto briesmu gadījumā;

(c)labi jāizprot zvejas kuģu darbības apstākļi un briesmas, kas var no tiem izrietēt;

(d)jāpazīst un jāprot lietot zvejas aprīkojumu, ko izmanto zvejā ar riņķvadiem;

(e)jābūt vispārīgām zināšanām un izpratnei par kuģa stabilitāti un jūrasspēju un

(f)jābūt vispārīgām zināšanām par pietauvošanās operācijām un jāprot rīkoties ar pietauvošanās virvēm un jāpārzina to izmantošanas iespējas.