I PIELIKUMS

PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU UN KABOVERDES REPUBLIKU

(2019–2024)

1. pants

Principi

1.Puses apņemas Kaboverdes zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Lai dotu ieguldījumu labā zvejniecību pārvaldībā, Kaboverde apņemas visām rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas tās zvejas zonā, piemērot vienādus tehniskos un saglabāšanas pasākumus.

2.Puses apņemas šā nolīguma īstenošanu nodrošināt saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un pamatelementiem labas sabiedrisko lietu vadīšanas, ilgtspējīgas attīstības un vides pārvaldības ilgtspējīguma un pamatotības jomā.

3.Puses apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas dod ārvalstu kuģiem piekļuvi Kaboverdes zvejas zonai, un ar to saistīto zvejas piepūli, jo īpaši izdoto atļauju skaitu un gūtās nozvejas.

4.Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas kuģi ar Savienības dalībvalsts karogu (“Savienības kuģi”) Kaboverdes Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, kuru Kaboverde izdevusi saskaņā ar šo protokolu.

5.Kaboverdes iestādes nodrošina, lai ārpus protokola noteiktajiem ierobežojumiem Kaboverdes zvejnieki baudītu ekskluzīvas tiesības uz savas valsts zvejas zonām.

2. pants

Piemērošanas periods

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus (5) gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 15. pantu, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par protokola denonsēšanu.

3. pants

Zvejas iespējas

1.Zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma 5. pantu, ir šādas:

–tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

–kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem: 14 kuģi,

–kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 27 kuģi.

Šīs zvejas iespējas attiecas uz 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā uzskaitīto tālu migrējošo sugu zivju zvejošanu, ievērojot šā protokola 2. papildinājumā noteiktos ierobežojumus un izņemot sugas, kuras aizsargā vai kuru zvejošanu aizliegusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) vai citas starptautiskās konvencijas.

2.Šā panta 1. punktu piemēro ar 6. un 7. panta noteikumiem.

4. pants

Finansiālais ieguldījums

1.Protokola kopējā aplēstā vērtība 2. pantā minētajam periodam ir 3 750 000 EUR.

2.Nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma ikgadējā summa ir 750 000 EUR, un tā sadalīta šādi:

(a)400 000 EUR liela ikgadēja summa, kas ir finansiāla kompensācija par piekļuvi resursiem un atbilst 8000 tonnu lielam ikgadējam atskaites daudzumam;

(b)350 000 EUR liela ikgadēja summa, kas paredzēta īpaši Kaboverdes zvejniecības sektorpolitikas īstenošanas atbalstam.

Turklāt tiek lēsts, ka maksas, kas kuģu īpašniekiem būs jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu un pielikuma II nodaļas 2. iedaļā noteiktajā kārtībā, ir 600 000 EUR/gadā.

3.Šā panta 1. punktu piemēro ar šā protokola 5., 6., 7., 10. un 14. panta un nolīguma 12. un 13. panta noteikumiem.

4.Ja to nozveju kopējais daudzums, kuras Savienības kuģi guvuši Kaboverdes ūdeņos, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, līdz ar katru nozvejoto papildu tonnu 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma summu palielina par 50 EUR. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka par 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, minētā limita pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

5.Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola gadadienā. Kaboverdes iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

6.Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu ieskaita Kaboverdes Valsts kases kontos. Finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts 2. panta b) apakšpunktā, iekļauj valsts budžetā. Kaboverdes iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai bankas kontu rekvizītus.

5. pants

Nozariskais atbalsts

1.Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot valsts zivsaimniecības un jūras nozaru ekonomikas stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un nozares attīstība tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

(a)stiprināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

(b)stiprināt par zvejas resursiem pieejamās zinātniskās informācijas bāzi;

(c)atbalstīt piekrastes kopienas (zvejas darbības, apmācība, nodarbinātība, zvejnieku drošība un ekonomiskā attīstība);

(d)stiprināt starptautisko sadarbību;

(e)atbalstīt jūras nozaru ekonomiku un attīstīt akvakultūru.

2.Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā puses nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un tās īstenošanas kārtību, jo īpaši šādos jautājumos:

(a)gada un daudzgadu vadlīnijas par 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējīgumu, ņemot vērā Kaboverdes prioritātes valsts zivsaimniecības rīcībpolitikā vai citās rīcībpolitikās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējīguma veicināšanu vai ietekmē to;

(c)ikgadējās rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras.

3.Visus ierosinātos grozījumus gada vai daudzgadu nozares programmā apstiprina apvienotā komiteja, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

4.Katru gadu Kaboverde iesniedz apvienotajai komitejai progresa ziņojumu par projektiem, kas īstenoti ar nozariskā atbalsta palīdzību. Apvienotā komiteja to izskata un izvērtē projektu rezultātus.

5.Nozarisko atbalstu izmaksā pa daļām atkarībā no programmā noteiktajām vajadzībām un sasniegtajiem rezultātiem.

6.Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai ja apvienotā komiteja izvērtējumā konstatē, ka gūtie rezultāti nav tādi, kā plānots.

7.Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk pēc pušu apspriešanās un vienošanās, ja īstenošanas rezultāti to pamato. Tomēr 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

8.Puses nodrošina ar nozarisko atbalstu finansēto darbību pamanāmību.

6. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Šā protokola darbības laikā Savienība un Kaboverdes iestādes cenšas uzraudzīt nozveju apjoma, zvejas piepūles un resursu stāvokļa izmaiņas Kaboverdes zvejas zonā attiecībā uz visām sugām, kas ir aptvertas ar šo protokolu. Jo īpaši puses vienojas pastiprināti vākt un analizēt datus, kas ļautu izstrādāt valsts rīcības plānu par haizivju saglabāšanu un pārvaldību Kaboverdes EEZ.

2.Puses ievēro ICCAT ieteikumus un rezolūcijas par zvejniecību atbildīgu pārvaldību.

3.Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, puses var vienoties sasaukt kopīgu zinātnisku sanāksmi, lai tajā izskatītu Savienības kuģu zvejoto galveno mērķsugu stāvokli, to vidū pelaģisko haizivju stāvokli. Zinātniskās sanāksmes rezultātus iesniedz apvienotajai komitejai, kura vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, kuru mērķis ir Savienības kuģu apgūto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgums.

4.Tā kā pelaģiskās haizivis pieder pie to sugu zivīm, kuras Savienības flote var gūt kā piezveju tunzivju zvejniecībās, un tā kā šīs sugas ir tādā mērā neaizsargātas, kā to var secināt no ICCAT zinātniskajiem ieteikumiem, tad minēto sugu nozvejām, kuras gūst šā protokola satvarā darbojošies kuģi zvejai ar āķu jedām, pēc piesardzības principa velta īpašu uzmanību. Puses sadarbojas, lai uzlabotu zinātnisko datu pieejamību un izsekojamību attiecībā uz sugām, kas tiek zvejotas.

5.Tālab un lai garantētu minēto resursu izmantošanas ilgtspējīgumu, puses šai zvejniecībai nosaka pastiprinātas uzraudzības režīmu. Šis uzraudzības režīms paredz trīsreiz gadā apmainīties ar haizivju nozvejas datiem. Tiklīdz konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 30 % no 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā atskaites daudzuma, sāk piemērot stingras uzraudzības režīmu, kas paredz datu apmaiņu reizi mēnesī, un puses sāk apspriešanos. Ja konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 40 % no iepriekš minētā atskaites daudzuma, apvienotā komiteja attiecīgā gadījumā pieņem pārvaldības papildpasākumus, kuri ļauj labāk vadīt ar āķu jedām zvejojošo kuģu flotes darbību.

6.Pamatodamās uz apvienotās zinātniskās sanāksmes rezultātiem, apvienotā komiteja var nolemt koriģēt iepriekš minēto uzraudzības režīmu.

7.Puses sadarbojas, lai pastiprinātu zvejas kontroli un inspekciju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu Kaboverdē.

7. pants

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1.Zvejas iespējas, kas minētas 3. pantā, var koriģēt, par to savstarpēji vienojoties apvienotajā komitejā, ciktāl ICCAT ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda koriģēšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējību. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2.Apvienotā komiteja drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās izskatīt un koriģēt šajā protokolā paredzētos zvejošanas nosacījumus un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

8. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbības veicināšana

1.Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas iespējas Kaboverdes ostās.

2.Puses, atbalstot darījumdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides veidošanu, cenšas radīt labvēlīgus apstākļus savu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai.

9. pants

Sadarbība jūras nozaru ekonomikas jomā

1.Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu jūras nozaru ekonomiku, jo īpaši tādās jomās kā akvakultūra, jūras teritoriālā plānošana, enerģētika, jūras biotehnoloģija un jūras ekosistēmu aizsardzība.

2.Puses apņemas veicināt investīcijas zivsaimniecībā un jūras ekonomikā saskaņā ar Kaboverdes un Eiropas Savienības īpašās partnerības mērķiem.

3.Puses sadarbojas, lai palielinātu Eiropas privātuzņēmēju izpratni par komerciālajām un rūpnieciskajām iespējām Kaboverdes zvejniecībā un jūrniecības ekonomikā.

4.Puses sadarbojas, lai izstrādātu kopīgus pasākumus un apmainītos ar informāciju un paraugpraksi. Tālab tās vienojas par saziņas kontaktpunktiem un kārtību.

10. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1.Šā protokola īstenošanu, arī finansiālā ieguldījuma maksājumus, var apturēt pēc vienpusējas iniciatīvas, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)iestājusies nepārvarama vara vai neparedzēti apstākļi, kuri neļauj veikt zvejas darbības Kaboverdes EEZ;

b)notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas Kotonū nolīguma 96. pantā paredzēti attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kuri noteikti minētā nolīguma 9. pantā;

d)Savienība nemaksā 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā punkta c) apakšpunktā;

e)pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2.Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neminētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par šo nodomu. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minētu iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3.Apturēšanas gadījumā puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

11. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1.Kaboverde un Savienība apņemas padarīt operacionālas un uzturēt datorizētas informācijas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Kaboverde un Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, automātiski pārsūta, izmantojot kādu alternatīvu saziņas veidu.

12. pants

Datu konfidencialitāte

1.Kaboverde un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr apstrādāt stingrā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.Puses uzrauga, lai publiski pieejami kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Kaboverdes ūdeņos, kā to šajā jomā paredz attiecīgie ICCAT noteikumi.

3.Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, un kontrolei un uzraudzībai.

13. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

1.Ja vien nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi, darbībām, ko Savienības zvejas kuģi Kaboverdes ūdeņos veic saskaņā ar šo protokolu, piemēro Kaboverdes tiesību aktus un jo īpaši Kaboverdes zvejas resursu pārvaldības plānu.

2.Kaboverdes iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem zvejniecības jomā.

14. pants

Denonsēšana

1.Šā protokola densonsēšanas gadījumā ieinteresētā puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai pusei par šo nodomu.

2.Pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas puses sāk apspriešanos.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā – Kaboverdes Republikas vārdā –

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai Kaboverdi kā kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

–Savienības gadījumā – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Kaboverdē;

–Kaboverdes gadījumā – par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

2.Zvejas zona

Kaboverdes EEZ koordinātas ir norādītas 1. papildinājumā. Savienības kuģi zvejas darbības veic aiz robežas, kas atsevišķi noteikta katrai 2. papildinājuma kategorijai, bet līdz šai robežai Kaboverdes zvejnieku tiesības zvejot ir ekskluzīvas.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde kuģu īpašniekiem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu robežas. Par to informē arī Savienību.

3.Vietējais aģents

Ikvienu Savienības kuģi, kurš plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, var pārstāvēt aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4.Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuriem saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuru maksātāji ir Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1.Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā, un saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību. Attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi jābūt izpildītiem visiem iepriekšējiem pienākumiem, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Kaboverdē veic saskaņā ar nolīgumu.

2.Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība, izmantojot 3. papildinājumā pievienoto veidlapu, iesniedz Kaboverdei zvejas atļaujas pieprasījumu, un to dara vismaz 15 darbdienas pirms prasītā zvejas atļaujas derīguma termiņa sākuma. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Zvejas atļaujas pieprasījumā skaidri jānorāda mērķsugas.

Ja atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu pieprasa pirmoreiz vai ja ir mainījušies attiecīgā kuģa tehniskie parametri, pieprasījumam jāpievieno pierādījums par vienotas likmes maksas nokārtošanu uz prasīto zvejas atļaujas derīguma termiņu, pierādījums par IX nodaļā saistībā ar novērotājiem minētā vienotas likmes ieguldījuma izdarīšanu, kā arī

(a)attiecīgā gadījumā – kuģa vietējā aģenta vārds/nosaukums un adrese;

(b)nesen uzņemts vismaz 15×10 cm liels krāsains fotoattēls, kurā kuģis redzams sānskatā;

(c)visi citi saskaņā ar nolīgumu konkrēti prasītie dokumenti.

Ja prasīta tiek zvejas atļaujas atjaunošana saskaņā ar spēkā esošo protokolu un kuģa tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam jāpievieno tikai pierādījums par vienotas likmes maksas nokārtošanu un par vienotas likmes ieguldījuma izdarīšanu, lai segtu ar novērotāju saistītās izmaksas.

3.Zvejas atļaujas izdošana

Tunzivju un tunzivjveidīgo sugu (“atum e afins”) un citu saskaņā ar šo protokolu aptverto sugu zvejas atļauju Kaboverde Savienībai izdod 15 darbdienu laikā pēc pilnas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

Ja zvejas atļauju atjauno šā protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

Savienība nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde zvejas atļauju var nosūtīt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam ar kopiju Savienībai.

4.Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc zvejas atļaujas izdošanas Kaboverde izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kuriem atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

5.Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Derīguma termiņa sākumu nosaka, ar gada periodu saprotot:

(a)protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no šā protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

(b)pēc tam – katru pilno kalendāra gadu;

(c)protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz šā protokola darbības termiņa beigām.

6.Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Izdotās zvejas atļaujas kopiju nekavējoties elektroniski pārsūta Savienībai un kuģu īpašniekiem vai to vietējiem aģentiem. Minēto kopiju patur uz kuģa, un tā ir derīga laikposmā, kas nepārsniedz 60 kalendāra dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Pēc šī laikposma beigām uz kuģa ir jābūt zvejas atļaujas oriģinālam.

7.Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

Atļaujas nodošana izpaužas tā, ka aizstājamo zvejas atļauju kuģa īpašnieks vai tā aģents atdod Kaboverdei un Kaboverde iespējami drīz sagatavo aizstājējatļauju. Aizstājējatļauju kuģa īpašniekam vai tā aģentam izdod iespējami drīz pēc aizstājamās atļaujas atdošanas. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Kaboverde iespējami drīz atjaunina zvejottiesīgo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties dara zināmu par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

8.Atbalsta kuģi

Pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un pēc kompetento iestāžu veiktas pārbaudes Kaboverde Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kas ir saņēmuši zvejas atļauju, ļauj izmantot atbalsta kuģu palīdzību.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieprasīšanas procedūra, ciktāl tā ir piemērojama. Kaboverde sagatavo atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un to nekavējoties dara zināmu Savienībai.

Par šādiem kuģiem katru gadu jāsamaksā 3500 EUR.

2. iedaļa. Maksa un avanss

1.Kuģu īpašnieki maksā 70 EUR par katru nozvejoto tonnu.

2.Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtota šāda vienotas likmes avansa maksa kompetentajām Kaboverdes iestādēm:

–tunzivju seineri maksā 6510 EUR/gadā; šī summa atbilst 93 nozvejas tonnām uz vienu kuģi;

–kuģi zvejai ar makšķerrīkiem maksā 1400 EUR/gadā; šī summa atbilst 20 nozvejas tonnām uz vienu kuģi;

–kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām maksā 3850 EUR/gadā; šī summa atbilst 55 nozvejas tonnām uz vienu kuģi.

3.Vienotas likmes avansa maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem. Protokola pirmajā un pēdējā gadā vienotās likmes avansa maksu un tam atbilstošo nozvejas daudzumu katram kuģim samērīgi un proporcionāli aprēķina atkarībā no zvejas atļaujas aptverto mēnešu skaita.

4.Savienība, pamatodamās uz kuģa nozvejas deklarācijām, katram kuģim sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 30. aprīlim. Kaboverde, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, paziņojumu var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Domstarpību gadījumā puses apspriežas apvienotajā komitejā. Ja Kaboverde 30 dienu laikā neiesniedz iebildumus, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

5.Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, un kuģa īpašnieks to neapstrīd, atlikumu tas 45 dienu laikā pārskaita Kaboverdei. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezvejām, katrai zvejas kategorijai ir noteikti 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT ieteikumus. Atbilstoši ICCAT ieteikumiem puses cenšas samazināt nejaušas jūras bruņrupuču, jūrasputnu un citu nemērķa sugu nozvejas apjomus. Savienības kuģi rauga atbrīvot nejauši nozvejotos organismus tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1.Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kas atbilst attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem. Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.Visiem Savienības zvejas kuģiem, kuri atļauju saņēmuši saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS sistēma”), kas spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (“ERS dati”).

3.Ja kuģis, kurš atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, nav aprīkots ar ERS sistēmu vai ja šāda kuģa ERS sistēma nedarbojas, minētajam kuģim nav atļauts ieiet Kaboverdes zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

4.Nozveju paziņošanas noteikumi ir izklāstīti 5. papildinājumā.

5.ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Kaboverdei. Karoga valsts nodrošina to saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj minētos datus drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

6.Karoga valsts un Kaboverde nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai.

7.ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija.

8.Ja netiek ievēroti nozveju deklarēšanas noteikumi, Kaboverde uz laiku līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Kaboverde var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Kaboverde nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

9.Karoga valsts un Kaboverde katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbosies kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu. Karoga valsts un Kaboverde viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.Paziņošana

Savienības kuģa kapteinim, kurš Kaboverdes zonā gūtās nozvejas vēlas izkraut Kaboverdes ostā vai pārkraut citā kuģī, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņot Kaboverdei:

(a)tā zvejas kuģa vārdu, kura nozvejas paredzēts izkraut vai pārkraut citā kuģī;

(b)ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(c)datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(d)katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (izsakot dzīvsvara kilogramos vai, vajadzības gadījumā, ar īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

(e)saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī;

(f)saņēmējkuģa veterinārā sertifikāta datus.

Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2.Izkraušanas rosināšana

Puses sadarbojas, lai veicinātu zvejniecības sektora attīstību Kaboverdē un stiprinātu nolīguma ekonomisko un sociālo ietekmi, jo īpaši palielinot Savienības flotes izkrāvumu apjomu un zvejas produktu pievienoto vērtību.

Tunzivju zvejas kuģu īpašnieki cenšas daļu no Kaboverdes ūdeņos gūtājām nozvejām izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komiteja pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1.Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo ne vēlāk kā trīs stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

(a)plānoto ieiešanas / iziešanas datumu, laiku un vietu;

(b)katras uz kuģa paturētās sugas daudzumus, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, vajadzības gadījumā, īpatņu skaitu;

(c)produkcijas sagatavošanas veidu.

2.Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Visiem Savienības kuģiem, kas zvejas atļauju saņēmuši saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS) atbilstoši 4. papildinājuma specifikācijām.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura uzstādīta kuģī, lai pārraidītu datus, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Visi paziņojumi izdarāmi ERS/VMS sistēmā vai – tikai tad, ja tā nedarbojas, – pa e-pastu, faksu vai radio. Par visām izmantojamās e-pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņām Kaboverde nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

Atrodoties Kaboverdes zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu (reizi stundā) kuģa pozīcijas paziņošanu šā kuģa karoga valsts FMC.

Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss, un

(e)ziņojumam jābūt sagatavotam 4. papildinājumā norādītajā formātā.

Ja konstatē, ka kuģis Kaboverdes zonā zvejo, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, šo kuģi uzskata par noteikumu pārkāpēju.

3.Inspekcija

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju jūrā Kaboverdes zvejas zonā vai ostā veic Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Kaboverde var atļaut Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotājas statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.Pārkāpumu noformēšana

Visus pārkāpumus, kurus izdarījis Savienības kuģis, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo pielikumu, norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ja tas ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem Kaboverdes tiesību aktiem, kuri attiecas uz konstatēto pārkāpumu, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Kaboverdes ostā.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Savienībai par ikvienu zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanas gadījumu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē drīkst piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesas procedūra un ja pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Savienība vispirms izlīguma procedūrā cenšas vienoties par sankciju nosacījumiem un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.Tiesas procedūra un bankas garantija

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums tiek nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks Kaboverdes norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuras apjomu nosaka Kaboverde un kura sedz ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, aplēsto soda naudu un iespējamos kompesācijas pabalstus. Bankas garantija nav atbrīvojama pirms tiesas procedūras beigām.

Bankas garantiju atbrīvo un kuģa īpašniekam atmaksā tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas:

(a)pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par bankas garantijas summu.

Kaboverde astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

VIII NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Nodarbināmo jūrnieku skaits

Zvejas sezonas laikā Kaboverdes zonā Savienības kuģi nodarbina Kaboverdes jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

(a)tunzivju seineru flote nodarbina vismaz sešus jūrniekus;

(b)kuģu flote tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem nodarbina vismaz divus jūrniekus;

(c)kuģu flote zvejai ar dreifējošām āķu jedām nodarbina vismaz piecus jūrniekus.

Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Kaboverdes jūrnieku nodarbināšanai.

2.Brīva jūrnieku izvēlēšanās

Kaboverde kārto sarakstu, kurā uzskaitīti kvalificēti Kaboverdes jūrnieki, kurus var nodarbināt uz Savienības kuģiem.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents brīvi izvēlas no šā saraksta Kaboverdes jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Kaboverdei par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.Jūrnieku darba līgumi

Kaboverdes jūrnieku darba līgumu noformē kuģa īpašnieks vai tā aģents un jūrnieks, kuru var pārstāvēt viņa arodbiedrība. Līgumu vīzē Kaboverdes jūrlietu iestāde. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Kaboverdē. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu līguma eksemplāru.

Kaboverdes jūrniekiem ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.Jūrnieku darba alga

Kaboverdes jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. Tās apjomu nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai tā aģentu un Kaboverdi.

Darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst SDO prasībām.

5.Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudas sodu un neliek veikt kompensācijas maksājumus.

6.Kaboverdes jūrnieku nenodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kas nenodarbina Kaboverdes jūrniekus, līdz kārtējā gada 30. septembrim par katru jūrnieku, kurš iztrūkst līdz šīs nodaļas sākumā noteiktajam minimālajam skaitam, pārskaita vienotas likmes summu 20 EUR par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zonā.

IX NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Kaboverdes zonā atļauts saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kaboverde izvēlējusies saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

2.Izraudzītie kuģi un novērotāji

Kaboverde izraugās, uz kuriem Savienības kuģiem jāuzņem novērotājs, un novērotāju norīko ne vēlāk kā 15 dienas pirms dienas, kad novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem attiecīgajā zvejas sezonā jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības zvejas zonās, kas nav Kaboverdes zvejas zona.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.Vienotas likmes finansiālais ieguldījums

Kad kuģa īpašnieks kārto no tā pienākošos maksu, tas par katru kuģi pārskaita Kaboverdei vienotas likmes summu 200 EUR/gadā.

4.Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5.Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai tā aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

(a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

(c)ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis desmit dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa Kaboverdei paziņo paredzēto uzņemšanas dienu, laiku un ostu. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas darbības.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Kaboverdes ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Kaboverdē.

8.Novērotāja uzdevumi

Novērotājs pilda šādus uzdevumus:

(a)novēro kuģa zvejas darbības;

(b)verificē kuģa pozīciju zvejas darbību laikā;

(c)ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

(d)atzīmē, kādi zvejas rīki izmantoti;

(e)verificē zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zonā gūtajām nozvejām;

(f)verificē piezvejas procentuālo apmēru un novērtē izmestās nozvejas apjomu;

(g)vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Kaboverdes zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

9.Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iesniedz kuģa kapteinim savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kura astoņu dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta ziņojuma kopiju Savienībai.

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Kaboverdes zvejas zona

2. papildinājums. Tehniskie saglabāšanas pasākumi

3. papildinājums. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

4. papildinājums. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

5. papildinājums. Zvejas darbību paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

1. papildinājums

Kaboverdes zvejas zona

Kaboverdes zvejas zona sniedzas 200 jūras jūdžu tālumā aiz šādām bāzlīnijām.

Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums	Sala
A.	14° 48' 43,17"	24° 43' 48,85"	I. Brava
C-P1 a Rainha	14° 49' 59,10"	24° 45' 33,11"	—
C-P1 a Faja	14° 51' 52,19"	24° 45' 09,19"	—
D-P1 Vermelharia	16° 29' 10,25"	24° 19' 55,87"	S. Nicolau
E.	16° 36' 37,32"	24° 36' 13,93"	Ilhéu Raso
F-P1 a da Peça	16° 54' 25,10"	25° 18' 11,00"	Santo Antão
F.	16° 54' 40,00"	25° 18' 32,00"	—
G-P1 a Camarín	16° 55' 32,98"	25° 19' 10,76"	—
H-P1 a Preta	17° 02' 28,66"	25° 21' 51,67"	—
I-P1 A Mangrade	17° 03' 21,06"	25° 21' 54,44"	—
J-P1 a Portinha	17° 05' 33,10"	25° 20' 29,91"	—
K-P1 a do Sol	17° 12' 25,21"	25° 05' 56,15"	—
L-P1 a Sinagoga	17° 10' 41,58"	25° 01' 38,24"	—
M-Pta Espechim	16° 40' 51,64"	24° 20' 38,79"	S. Nicolau
N-Pta Norte	16° 51' 21,13"	22° 55' 40,74"	Sal
O-Pta Casaca	16° 50' 01,69"	22° 53' 50,14"	—
P-Ilhéu Cascalho	16° 11' 31,04"	22° 40' 52,44"	Boa Vista
Pl-Ilhéu Baluarte	16° 09' 05,00"	22° 39' 45,00"	—
Q-Pta Roque	16° 05' 09,83"	22° 40' 26,06"	—
R-Pta Flamengas	15° 10' 03,89"	23° 05' 47,90"	Maio
S.	15° 09' 02,21"	23° 06' 24,98"	Santiago
T.	14° 54' 10,78"	23° 29' 36,09"	—
U-D. Maria Pia	14° 53' 50,00"	23° 30' 54,50"	I. de Fogo
V-Pta Pesqueiro	14° 48' 52,32"	24° 22' 43,30"	I. Brava
X-Pta Nho Martinho	14° 48' 25,59	24° 42' 34,92"	—
II >	14° 48' 43,17"	24° 43' 48,85"

Saskaņā ar 1993. gada 17. februārī parakstīto Kaboverdes Republikas un Senegālas Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.

Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums
A	13° 39' 00"	20° 04' 25"
B	14° 51' 00"	20° 04' 25"
C	14° 55' 00"	20° 00' 00"
D	15° 10' 00"	19° 51' 30"
E	15° 25' 00"	19° 44' 50"
F	15° 40' 00"	19° 38' 30"
G	15° 55' 00"	19° 35' 40"
H	16° 04' 05"	19° 33' 30"
Saskaņā ar Kaboverdes Republikas un Mauritānijas Islāma Republikas parakstīto līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.
Punkts	Ziemeļu platums	Rietumu garums
H	16° 04,0'	019° 33,5'
I	16° 17,0'	019° 32,5'
J	16° 28,5'	019° 32,5'
K	16° 38,0'	019° 33,2'
L	17° 00,0'	019° 32,1'
M	17° 06,0'	019° 36,8'
N	17° 26,8'	019° 37,9'
O	17° 31,9'	019° 38,0'
P	17° 44,1'	019° 38,0'
Q	17° 53,3'	019° 38,0'
R	18° 02,5'	019° 42,1'
S	18° 07,8'	019° 44,2'
T	18° 13,4'	019° 47,0'
U	18° 18,8'	019° 49,0'
V	18° 24,0'	019° 51,5'
X	18° 28,8'	019° 53,8'
Y	18° 34,9'	019° 56,0'
Z	18° 44,2'	020° 00,0'

2. papildinājums

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.Visām zvejas kategorijām piemērojamie pasākumi

(a)Zvejai aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

Saskaņā ar Kaboverdes tiesību aktiem aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincondon typus). Haizivju spuru atdalīšanas aizliegums

Aizliegts uz kuģa atdalīt, glabāt, pārkraut citā kuģī vai izkraut haizivs spuras. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst no liemeņa atdalīt pirms izkraušanas.

(b)Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos.

2.Īpaši pasākumi

1. LAPA. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERRĪKIEM

(1)Zvejas zona: tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzlīnijas.

(2)Atļautie zvejas rīki: makšķeres.

(3)Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

2. LAPA. TUNZIVJU SEINERI

(1)Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzlīnijas, ņemot vērā Kaboverdes zvejas zonas īpatnību – arhipelāgus.

(2)Atļautie zvejas rīki: zvejas vads.

(3)Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

3. LAPA. KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

(1)Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzlīnijas.

(2)Atļautie zvejas rīki: dreifējoša āķu jeda.

(3)Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

3.Atjaunināšana

Lai šos tehniskos saglabāšanas pasākumus atjauninātu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem, puses apspriežas apvienotajā komitejā.

3. papildinājums

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

KABOVERDES UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

I.IESNIEDZĒJS

1.Iesniedzēja vārds, uzvārds:

2.Ražotāju organizācija vai kuģa īpašnieks:

3.Ražotāju organizācijas vai kuģa īpašnieka adrese:

4.Tālrunis: Fakss: E-pasts:

5.Kapteinis: Valstspiederība: E-pasts:

6.Vietējais aģents (vārds/nosaukums, adrese):

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

7.Kuģa vārds:

8.Karoga valsts: Pieraksta osta:

9.Ārējās identifikācijas burti un cipari: MMSI: SJO Nr.:

10.Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): …/…/…

Iepriekšējais karogs (ja ir):

11.Kuģa būves vieta: Datums (DD/MM/GGGG): …/…/…

12.Izsaukuma radiofrekvence: HF: VHF:

13.Satelīttālrunis: IRCS:

III.KUĢA TEHNISKIE DATI

14.Lielākais garums (m): Lielākais platums (m):

Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju):

15.Dzinēja tips: Dzinēja jauda (kW):

16.Apkalpes locekļu skaits:

17.Nozveju glabāšanas veids uz kuģa: Uz ledus ◻ Dzesēšana ◻ Jauktā veidā ◻

18.Saldēšana ◻

19.Apstrādes jauda dienā (24h) tonnās:

Zivju tilpņu skaits: Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):

20.VMS. Automātiskā dislocēšanas ierīce:

Ražotājs: Modelis: Sērijas numurs:

Programmatūras versija: Satelītoperators (MCSP):

IV.ZVEJAS DARBĪBAS

21.Atļautie zvejas rīki: ◻ riņķvads ◻ āķu jedas ◻ makšķerrīki

22.Nozvejas izkraušanas vieta:

23.Pieprasītās atļaujas termiņš: no (DD/MM/GGGG) ................. līdz (DD/MM/GGGG).......................

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šā pieprasījuma informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

Vieta: ………………………………. Datums: ...../....../.......

Iesniedzēja paraksts:

4. papildinājums

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas Kaboverdes zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Kaboverdes zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnīgā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, kuģim vairs nav atļauts zvejot Kaboverdes zonā.

Kuģi, kuri zvejo Kaboverdes zonā un kuru VMS ir bojāta, pozīcijas ziņojumus uz karoga valsts FMC nosūta pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, un tajos ir jānorāda visa obligātā informācija.

3.Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Kaboverdei

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Kaboverdes FMC. Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par izmaiņām šajās adresēs.

Pozīcijas ziņojumus starp karoga valsts un Kaboverdes FMC sūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Kaboverdes FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4.Sakaru sistēmas traucējumi

Kaboverde nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Domstarpību atrisināšanai sasauc apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kas veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv varbūtīgi pierādījumi par pārkāpumu, Kaboverde var pieprasīt karoga valsts FMC (ar pieprasījuma kopiju Savienībai) kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt līdz 30 minūtēm. Kaboverdei ir pienākums minētos pierādījumus nosūtīt karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sāk sūtīt Kaboverdei pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno sūtīšanas biežumu.

Noteiktā izmeklēšanas laika beigās Kaboverdes FMC informē karoga valsts FMC un Savienību par potenciāliem turpmākajiem pasākumiem.

6.VMS ziņojumi Kaboverdei

Datu elements	Kods	Obligāti / fakultatīvi	Saturs
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Saņēmējs	AD	O	Ziņojuma dati: saņēmēja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Nosūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati: nosūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Karoga valsts	FS	O	Ziņojuma dati: karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS, EXI, MAN)
Izsaukuma signāls (IRCS)	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: līgumslēdzējas puses unikālais numurs – valsts trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati: borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs N/S DD.ddd (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs E/W DD.ddd (WGS84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Lai Kaboverdes CSCP varētu identificēt raidošo CSCP, nepieciešama šāda informācija:

CSCP servera IP adrese un/vai DNS atsauces;

SSL sertifikāts (pilnīga sertifikācijas iestāžu ķēde).

Datus pārraida pēc šāda parauga:

izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” apzīmē ziņojuma sākumu;

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//);

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

5. papildinājums

Zvejas darbību paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

Zvejas datu reģistrēšana un ERS paziņojumu sniegšana

1.Kad Savienības zvejas kuģis, kurš atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, atrodas zvejas zonā, šā kuģa kapteinim ir pienākums:

(a)katru ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās reģistrēt ar īpašu ziņojumu, kurā norādīts ikvienas sugas nozveju daudzums, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa, kā arī ieiešanas vai iziešanas datums, laiks un pozīcija. Šo ziņojumu ERS sistēmā vai ar citiem sakaru līdzekļiem uz Kaboverdes FMC nosūta ne vēlāk kā divas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas;

(b)ja kuģis zvejas darbības nav veicis, katru dienu pusdienlaikā reģistrēt kuģa pozīciju;

(c)par katru veikto zvejas darbību reģistrēt šīs darbības pozīciju, zvejas rīka tipu, ikvienas nozvejotās sugas daudzumus, atsevišķi norādot paturētās nozvejas un izmetumus. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu; daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

(d)katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) nosūtīt savai karoga valstij elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus; tas darāms par katru dienu, kas pavadīta zvejas zonā, arī tad, ja nozvejas nav bijis, kā arī vienmēr pirms iziešanas no zvejas zonas.

2.Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto datu pareizību.

3.Saskaņā ar šā protokola pielikuma IV nodaļu ERS datus karoga valsts dara pieejamus Kaboverdes Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

Līdz pārejas perioda beigām vēl ir iespēja datus pārraidīt EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Kaboverdes FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Kaboverdes FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

4.ERS momentdatu saņemšanu Kaboverdes FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Kaboverde saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Kaboverde ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa elektroniskās pārraides sistēmas vai saziņas sistēmas darbības traucējumi

5.Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

6.Ja Kaboverdes FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Kaboverdes FMC.

7.Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai īpašniekam vai to pārstāvim (pārstāvjiem). Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

8.Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Kaboverdes ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

9.Ja Kaboverde ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Savienības vai Kaboverdes uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai pusei.

10.Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Kaboverdes FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Kaboverdes pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Savienības uzraudzītās sistēmas. Kaboverde attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu sūtīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas uztur, kā paredzēts 3. punktā.

II PIELIKUMS

Pilnvarojuma tvērums un procedūra, kādā nosakāma Savienības nostāja apvienotajā komitejā

1) Komisija tiek pilnvarota risināt sarunas ar Kaboverdes Republiku un – vajadzības gadījumā un ja ir ievērots šā pielikuma 3. punkts – Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) zvejas iespēju un noteikumu un – attiecīgi – finansiālā ieguldījuma pārskatīšana saskaņā ar protokola 7. panta 1. punktu;

b) nozariskā atbalsta īstenošanas kārtības pielāgošana saskaņā ar protokola 5. pantu;

c) pārvaldības pasākumi, kas ietilpst apvienotās komitejas kompetencē saskaņā ar šā protokola 6. panta 3. punktu, un zvejošanas nosacījumu koriģēšana saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

2) Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu, Savienība:

a) rīkojas atbilstīgi mērķiem, kurus tā tiecas sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas satvarā;

b) veicina tādu nostāju ieņemšanu, kas atbilst attiecīgajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un ir kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību.

3) Ja apvienotās komitejas sanāksmē plānots pieņemt lēmumu par 1) punktā minētajiem protokola grozījumiem, tiek gādāts, lai nostājā, ko paredzēts paust Savienības vārdā, būtu ņemti vērā jaunākie Komisijai nosūtītie statistiskie, bioloģiskie un cita veida dati.

4) Šajā nolūkā un pamatojoties uz minētajiem datiem, Komisijas dienesti pietiekami ilgu laiku pirms attiecīgās apvienotās komitejas sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta sagatavošanas dokumentu, kurā sīki izklāstīti konkrētie ierosinātās Savienības nostājas elementi.

5) Sagatavošanas dokumentā paredzēto Savienības nostāju uzskata par pieņemtu, ja vien dalībvalstis – atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais,– bloķējošajam mazākumam atbilstošā skaitā neiebilst Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmes laikā vai divdesmit dienās pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas. Ja rodas iebildumi, jautājumu nodod Padomei.

6) Ja turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, jautājumu vēlreiz nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām saskaņā ar 4. un 5. punktā noteikto procedūru, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi.

7) Komisija tiek aicināta savlaicīgi pieņemt pasākumus, kas ir vajadzīgi apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā, vajadzības gadījumā ietverot attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jebkura tāda priekšlikuma iesniegšanu, kas vajadzīgs minētā lēmuma īstenošanai.