EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.3.2019
COM(2019) 125 final
2019/0070(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lēmuma Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”) 19. pants, kā arī ar šo lēmumu saistītie noteikumi attiecas uz finansējumu, kas pieejams civilās aizsardzības atbalstam saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2014.–2020. gadam). Ņemot vērā to, ka pašreizējais daudzgadu finanšu shēmas periods tuvojas noslēgumam, šie noteikumi ir jāgroza, lai nodrošinātu pastāvīgu finansējumu Savienības mehānismam.
Šā grozījuma darbības joma attiecas tikai uz Lēmuma Nr. 1313/2013/ES budžeta noteikumiem un nedrīkstētu mainīt tā būtību. Ierosinātais grozījums atbilst Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumam par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Šajā priekšlikumā norādītā summa atspoguļo arī to mērķu vērienīgumu, kurus Komisija ir noteikusi savā ierosinātajā 2017. gada 23. novembra Lēmuma 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanā.
Šajā priekšlikumā paredzēts, ka tas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī un ir pielāgots 27 dalībvalstu Savienībai, ņemot vērā Apvienotās Karalistes nodomu izstāties no ES un Euratom.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šajā priekšlikumā ir paredzēti budžeta resursi, kas nepieciešami, lai atbalstītu spēcīgāku Savienības mehānismu. Tas palīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, virzīties uz “Eiropu, kas aizsargā”, ko Komisija noteikusi savā paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
Saskaņā ar jauno priekšlikumu finansējums, kas saistīts ar civilo aizsardzību, līdztekus citām ar aizsardzību saistītām programmām ir iekļauts vienā izdevumu kategorijā (5. izdevumu kategorija “Drošība un aizsardzība”). Šajā izdevumu kategorijā ietilpst gan civilās aizsardzības iekšējā, gan ārējā dimensija.
•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
Ierosinātais grozījums nodrošinās resursus, kas vajadzīgi, lai veicinātu sinerģiju un uzlabotu esošās attiecības starp Savienības mehānismu un citām ES politikas jomām.
Ar šo grozījumu tiks nodrošināts, ka Savienības mehānisms palīdz stiprināt ES spējas katastrofu riska pārvaldības jomā (no katastrofu novēršanas līdz sagatavotībai katastrofām, reaģēšanai uz tām un katastrofu seku pārvarēšanai).
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Komisija ir atbalsta kompetence civilās aizsardzības jomā. Dalībvalstis joprojām uzņemas galveno atbildību attiecībā uz katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu uz tām. Savienības mehānisms tika izveidots, jo liela mēroga katastrofas var pārsniegt ikvienas dalībvalsts reaģēšanas spējas, ja tā rīkotos viena pati. Civilās aizsardzības mehānisma pamatā ir labi koordinētas un ātras savstarpējas palīdzības sniegšana dalībvalstu starpā.
Šā grozījuma mērķis ir saskaņot programmas budžeta noteikumus ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Ņemot vērā šā grozījuma tehnisko/finansiālo raksturu, tam nav nekādas ietekmes uz subsidiaritātes principu un tas tajā nerada nekādas izmaiņas.
•Proporcionalitāte
Šajā priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tas ir iesniegts, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Šajā grozījumā ierosinātie skaitļi atbilst skaitļiem, kas paziņoti Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Tie atbilst proporcionalitātes principam.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt spēkā esošu lēmumu. Šim nolūkam visatbilstošākais un vienkāršākais instruments ir lēmuma priekšlikums.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Šis priekšlikums ir tehnisks, jo tā mērķis ir saskaņot lēmuma budžeta noteikumus ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā. Tā būtība pamatojas uz ierosināto 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanu. Tāpēc ietekmes novērtējums nav veikts.
Tomēr labāka regulējuma principi tika piemēroti gan Komisijas sākotnējam priekšlikumam, kurā izklāstīta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, gan priekšlikumam pārskatīt 2017. gada 23. novembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums).
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Neattiecas (sk. iepriekš)
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas (sk. iepriekš)
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas (sk. iepriekš)
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas (sk. iepriekš)
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas (sk. iepriekš)
•Pamattiesības
Neattiecas (sk. iepriekš)
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai Savienības mehānisma īstenošanai minētajā laikposmā ir piešķirti 1 400 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Ierosinātais budžeta piešķīrums atspoguļo to mērķu vērienīgumu, kuri noteikti ierosinātajā 2017. gada 23. novembra Lēmuma 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanā. Papildu budžets ļaus veikt šādas darbības:
·dalībvalstu un ES kolektīvo spēju reaģēt uz katastrofām stiprināšana, izveidojot īpašu reaģēšanas spēju rezervi (rescEU);
·lielāks (vai jauns) ES līdzfinansējums, lai varētu pielāgot, labot, transportēt un/vai izmantot spējas, kas paredzētas Eiropas civilās aizsardzības rezervei;
·lielāks uzsvars uz novēršanu un saskaņotības uzlabošanu ar citām svarīgām ES politikas jomām;
·civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide; kā arī
·sadarbības ar kaimiņvalstīm pastiprināšana.
Tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam, ir sniegta sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu un nepieciešamajiem cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.
5.
CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Tiek piemērots Lēmuma Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 34. panta 2. punkts. Tajā ir noteikts, ka darbības, par kurām tiek saņemta finansiāla palīdzība, regulāri uzrauga, lai sekotu to īstenošanai. Tajā ir ietvertas arī vispārīgākas prasības, t.i., ka Komisija reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par “virzību uz spēju mērķu sasniegšanu un atlikušajiem trūkumiem” attiecībā uz Eiropas civilās aizsardzības rezervi, ņemot vērā rescEU spēju izveidi. Turklāt Komisijai būtu arī jāizvērtē lēmuma piemērošana, ik pēc pieciem gadiem iesniedzot paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma efektivitāti, izmaksu lietderību un turpmāku īstenošanu. Šāds izvērtējums būtu jābalsta uz Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 3. pantā paredzētajiem rādītājiem.
•Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Ar šo priekšlikumu groza tikai Lēmuma Nr. 1313/2012/ES budžeta noteikumus.
Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. pantā minētais finansējums ir jāatjaunina un jāaizstāj ar jaunajiem skaitļiem, kas paredzēti Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Turklāt, ņemot vērā to, ka Savienības mehānisms/rescEU atradīsies vienā un tajā pašā pozīcijā (5. izdevumu kategorija: “Drošība un aizsardzība”) pretstatā pašreizējam sadalījumam starp 3. un 4. pozīciju, būtu attiecīgi jāgroza teksts.
Šajā priekšlikumā arī paredzēts svītrot I pielikumu, kurā pašlaik ir noteiktas relatīvās procentuālās daļas, kas katram Savienības mehānisma pīlāram (novēršana, sagatavotība un reaģēšana) būtu jāsaņem no kopējā finansējuma. Ņemot vērā ierosinātās izmaiņas 2017. gada 23. novembra Lēmumā Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums), šķiet, ka I pielikumā norādītais procentuālais sadalījums nesniedz pietiekamu elastību, lai ES varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Ārkārtas situācijā I pielikumā minētais procentuālais sadalījums rada nesamērīgu administratīvo slogu un var ierobežot elastību, kas nepieciešama, lai pielāgotos katastrofas radītajām vajadzībām konkrētajā gadā. Nepieciešamība ieguldīt līdzekļus visos katastrofu riska pārvaldības cikla posmos, novēršanā, sagatavotībā un reaģēšanā, jebkurā gadījumā ir iekļauta Savienības mehānismā.
Tā kā tiek svītrots I pielikums, būtu jāsvītro arī 19. panta 4., 5. un 6. punkts, jo tie attiecas tieši uz I pielikumā minēto procentuālo sadalījumu.
Rezultātā ar šo priekšlikumu groza arī 30. pantu par Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanu. Lai gan panta būtība paliek nemainīga, tiek svītrotas atsauces uz 19. pantu. 30. pants nav svītrots, lai ņemtu vērā iespēju pieņemt deleģētos aktus, kā paredzēts ierosinātajā 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanā.
2019/0070 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza 2017. gada 23. novembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
(2)Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr 1313/2013/ES, mērķis ir uzlabot kolektīvās spējas sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, stiprinot iespējas, ko sniedz Eiropas civilās aizsardzības rezerve. Tas nozīmē izveidot tādu civilās aizsardzības resursu rezervi, kas izmantojama Savienības operācijās (“rescEU”), un stiprināt novēršanas jomā piemērojamos pasākumus.
(3)Ir vajadzīgs lielāks Savienības finansējums, lai varētu turpināt attīstīt Eiropas civilās aizsardzības rezervi un segt papildu izmaksas, kas izriet no pielāgošanās dotācijām un Eiropas civilās aizsardzības rezervē iekļauto spēju izmantošanas.
(4)Lai izveidotu, ieviestu un izmantotu rescEU spējas, ir nepieciešamas pietiekamas finanšu apropriācijas.
(5)Lēmumā Nr. 1313/2013/ES ir noteikts Savienības mehānismam paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauces summa, kura paredzēta, lai segtu programmas izdevumus līdz 2014.–2020. gada budžeta perioda beigām.
(6)Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. pantā minētais finansējums ir jāatjaunina un jāaizstāj ar jaunajiem skaitļiem, kas paredzēti Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
(7)Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Savienības civilās aizsardzības mehānisma finanšu apropriācijas ir iekļautas jaunajā 5. izdevumu kategorijā “Drošība un aizsardzība”.
(8)Lēmuma Nr. 1313/2013/ES I pielikums nav pietiekami elastīgs, lai Savienība varētu pienācīgi pielāgot ieguldījumus novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Ieguldījumu līmenis, kas iedalāms katastrofu riska pārvaldības cikla dažādiem posmiem, ir jānosaka iepriekš. Tas liedz Savienībai reaģēt uz katastrofu pārvaldības neparedzamo raksturu.
(9)Jaunam finanšu noteikumam būtu jāaizstāj Lēmuma Nr. 1313/2013/ES finanšu noteikumi, kuri attiecas uz Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Lai saskaņotu Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu ar skaitļiem, kas ierosināti attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.
(10)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1313/2013/ES,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu Nr. 1313/2013/ES groza šādi:
(1)19. pantu groza šādi:
a) 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienības mehānisma īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir 1 400 000 000 EUR faktiskajās cenās.”;
b) 4., 5. un 6. punktu svītro.
(2)20.a pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, arī sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām.
2. Saistībā ar šo lēmumu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Šim lēmumam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.
Komisija izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai informētu iedzīvotājus par to pasākumu rezultātiem, kuri veikti saskaņā ar Savienības mehānismu.
3. Komisija piešķir medaļas, lai atzinīgi novērtētu un godinātu ilgtermiņa apņēmību un ievērības cienīgus ieguldījumus Savienības civilajā aizsardzībā.”
(3)Lēmuma 30. pantu groza šādi:
(a)panta 2. punktu svītro;
(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
“Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
(4)Lēmuma I pielikumu svītro.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr šā lēmuma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.Ilgums un finansiālā ietekme
1.6.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu
1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-s) (programmu kopums)
Šajā priekšlikumā ir paredzēti budžeta resursi, kas vajadzīgi, lai atbalstītu ES darbības civilās aizsardzības jomā, jo īpaši nostiprinot Savienības mehānismu. Šis mehānisms palīdz sasniegt vispārējo mērķi par “Eiropu, kas aizsargā”, kā minēts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”.
Saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu finansējums, kas saistīts ar civilo aizsardzību, ir iekļauts vienā izdevumu kategorijā: 5. izdevumu kategorijā “Drošība un aizsardzība”. Konkrētais kopums ir “Reaģēšana krīzes situācijā”, 14. sadaļas 02. nodaļa. Šis kopums ietvers gan civilās aizsardzības iekšējo, gan ārējo dimensiju.
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību
X spēkā esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Ar šo lēmumu tiek grozīts spēkā esošas darbības finansējums, lai šo darbību varētu turpināt nākamajā daudzgadu finanšu shēmas periodā. Spēkā esošo tiesību aktu vispārējais mērķis ir turpināt Savienības un dalībvalstu sadarbības stiprināšanu un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā saistībā ar dabas un cilvēku izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.
Savienības mehānisma ietvaros sniegto finansiālo palīdzību novēršanas un sagatavotības jomā izlieto saskaņā ar gada darba programmu, ko pieņēmusi Civilās aizsardzības komiteja. Minētā komiteja nosaka prasības un kritērijus konkrētam mērķim iezīmēto līdzekļu izlietojumam.
Šī iniciatīva attiecas uz finansējumu, kas daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam pieejams Savienības mehānismam. Tādējādi to īstenos katru gadu no 2021. gada.
Tiek pieņemts arī atsevišķs finanšu lēmums par reaģēšanu uz katastrofām. Ņemot vērā to, ka katastrofas nav paredzamas, nav noteikts konkrēts īstenošanas grafiks. Visi lēmuma aspekti tiks īstenoti ātri un/vai ikreiz, kad tas būs vajadzīgs.
1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
Nesen pieredzētās ārkārtas situācijas ir atklājušas zināmus trūkumus civilajā aizsardzībā visā Eiropā. Šie trūkumi kļūst vēl pamanāmāki saistībā ar klimata pārmaiņām un to, ka katastrofas kļūst arvien biežākas un nopietnākas. Īpaši uzskatāmi tas bija redzams 2017. gada meža ugunsgrēkos. Tāpēc ierosinātā 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES pārskatīšana (rescEU priekšlikums) tika uzskatīta par nepieciešamu, lai stiprinātu Savienības mehānismu.
Ierosinātais budžeta piešķīrums atspoguļo vērienīguma līmeni, kāds noteikts Komisijas priekšlikumā grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Papildu budžets ļaus veikt šādas darbības:
·dalībvalstu un Savienības kolektīvās spējas reaģēt uz katastrofām stiprināšana, izveidojot īpašu reaģēšanas spēju rezervi (rescEU);
·lielāks (vai jauns) ES līdzfinansējums, lai varētu pielāgot, labot, transportēt un/vai darbināt Eiropas civilās aizsardzības rezerves rīcībā nodotās spējas;
·lielāks uzsvars uz novēršanu un saskaņotības uzlabošanu ar citām svarīgām ES politikas jomām;
·civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide un
·sadarbības stiprināšana ar kaimiņreģiona valstīm.
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
Šajā priekšlikumā paredzētajam finansējumam būtu jāsasniedz šādi rezultāti:
1)
mazāka atšķirība starp katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzībām un pieejamo palīdzību, pateicoties (iespējamai) papildu spēju iekļaušanai Eiropas civilās aizsardzības rezervē un spēju rezervē ES līmenī;
2)
apjomradīti ietaupījumi, pateicoties spēju rezerves “minimumam” ES līmenī, tā vietā, lai ieguldītu ārkārtējos sagatavotības līmeņos visās dalībvalstīs;
3)
lielāka saskaņotība un ciešāka saikne starp dažādām politikas jomām, optimāli izmantojot esošos ES instrumentus;
4)
lielāka efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz to, cik ātri pieejams Savienības mehānisma atbalsts reaģēšanai uz katastrofām, arī vienkāršāku administratīvo procedūru dēļ.
1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Savienības mehānisms līdz šim ir panācis iepriecinošus rezultātus attiecībā uz sniegumu katrā no trim pīlāriem (novēršana/sagatavotība/reaģēšana). Iesaistītās valstis un galvenās ieinteresētās personas to kopumā vērtē pozitīvi. Tāds bija vispārējais secinājums pēc Savienības mehānisma (2014–2016) starpposma novērtēšanas, ko veica neatkarīgs konsultants (novērtējums publicēts 2017. gada augustā).
Vēl viena atziņa, kas gūta pēc starpposma novērtēšanas, kā arī no Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma, ir tā, ka ir nepieciešams uzlabot Savienības mehānisma rezultātu pārraudzības sistēmu. Šajā sakarā būtu jāuzlabo izmērāmība iespējamo kvantitatīvo rādītāju un pamatscenārija veidā, lai varētu vairāk koncentrēties uz ilgtermiņa ietekmi. Komisija ir ieviesusi izmērāmus rezultātu rādītājus visām darbībām. Tas ir pirmais solis ilgākā procesā, kura mērķis ir nodrošināt finanšu palīdzību mehānisma ietvaros, izmantojot uz rezultātiem vairāk vērstu pieeju.
Vēl viens svarīgs avots, uz kuru Komisija ir balstījusi priekšlikumu uzlabot Savienības mehānisma pašreizējo darbību, ir ES pārskats par riskiem. Minētā pārskata sagatavošanai, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, tika izmantoti dalībvalstu iesniegtie valsts līmeņa riska novērtējumi.
Komisija balstās arī uz pieredzi, kas gūta:
·ārkārtas situācijās, kas novērstas ar Savienības mehānisma palīdzību kopš tā izveides 2001. gadā;
·no projektiem, kurus finansēja saistībā ar 2013. gadā publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus sagatavotības un novēršanas jomā; un
·no izmēģinājuma projekta, ko finansēja saistībā ar 2008. gadā publicēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu dalībvalstu sadarbības pastiprināšanai cīņā pret meža ugunsgrēkiem.
1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Saskanība ar:
–Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību;
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu;
–Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu;
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu;
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu;
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”);
–Padomes 2016.°gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā;
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
1.5.Ilgums un finansiālā ietekme
Ierobežota ilguma X
–X
darbības laiks: no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim
–X
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2020. līdz 2032. gadam.
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.6.Paredzētie pārvaldības veidi
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība
–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻
ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Darbības un pasākumus, kuras saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šiem lēmumiem, regulāri pārrauga.
Komisijai ir jānovērtē Savienības mehānisms saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. pantu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Savienības mehānisma ietvaros sniegto finansiālo palīdzību novēršanas un sagatavotības jomā izlieto saskaņā ar gada darba programmu, ko pieņēmusi Civilās aizsardzības komiteja. Komisija regulāri informē komiteju par darba programmas īstenošanu. Tiek pieņemts arī atsevišķs finanšu lēmums par reaģēšanu.
Pamatojoties uz Savienības mehānisma īstenošanā gūtajām atziņām, Komisija neparedz būtiskas izmaiņas pašlaik spēkā esošajos pārvaldības pasākumos.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Spēkā esošo Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēmu piemēro, lai nodrošinātu, ka Savienības mehānisma ietvaros pieejamie līdzekļi tiek izmantoti pareizi un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.
Pašreizējās sistēmas uzbūve ir šāda.
1. Galvenā dienesta (Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD)) iekšējās kontroles vienība koncentrējas uz atbilstību civilās aizsardzības jomā spēkā esošajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem. Šajā nolūkā tiek izmantota Komisijas iekšējās kontroles sistēma.
2. Saskaņā ar civilās aizsardzības budžetu piešķirto dotāciju un līgumu regulāra revīzija, ko veic ārējie revidenti, ir pilnībā iekļauta ECHO ĢD gada revīzijas plānā.
3. Vispārējo darbību novērtēšana, ko veic ārējie vērtētāji.
Veiktās darbības var revidēt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF un Revīzijas palāta.
Attiecībā uz uzraudzību un pārraudzību tiks izmantota Humānās palīdzības instrumenta īstenošanā gūtā plašā pieredze, ieviešot izmaiņas, kas vajadzīgas, lai Savienības mehānismu īstenotu ar netiešu pārvaldību.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
ECHO ĢD kontroles stratēģijas aplēstās izmaksas ir 1,1 % no 2017. gada budžeta netiešas pārvaldības un 0,6 % no 2017. gada budžeta tiešas pārvaldības. Galvenie šā rādītāja elementi ir šādi:
–kopējās personāla izmaksas par ECHO ĢD ekspertiem uz vietas, kā arī finanšu un operatīvo vienību izmaksas, kuras reizinātas ar aplēsto laiku (50 %), kas vajadzīgs kvalitātes nodrošināšanas, kontroles un pārraudzības darbībām;
–kopējie resursi, kas ECHO ĢD Ārējās revīzijas sektorā tiek veltīti revīzijām un apstiprinājumpārbaudēm.
Ņemot vērā šādu kontroles pasākumu mazās izmaksas un ar tiem saistītos, skaitļos izsakāmos ieguvumus (korekcijas un līdzekļu atgūšana) un skaitļos neizsakāmos ieguvumus (kontroles preventīvā un kvalitātes nodrošināšanas ietekme), Komisija var secināt, ka skaitļos izsakāmie un skaitļos neizsakāmie ieguvumi no kontroles pasākumiem ievērojami pārsniedz to ierobežotās izmaksas.
Attiecībā uz pilnvarotajām struktūrām, kas ES finansējumu īsteno ar netiešu pārvaldību, Komisija iegulda līdz 7 % no šo struktūru tiešajām attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu ES finansējuma uzraudzību un pārvaldību.
To apstiprina daudzgadu atlikušo kļūdu īpatsvars 1,08 % apmērā, par ko Komisija 2017. gadā ziņoja sava Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta gadījumā.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Saskaņā ar Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju ECHO ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģija tiek izmantota, lai nodrošinātu, ka:
–ECHO ĢD iekšējās kontroles, kas saistītas ar krāpšanas apkarošanu, pilnībā atbilst Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijai,
–ECHO ĢD pieeja krāpšanas riska apkarošanā ir orientēta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstošu reaģēšanu.
Sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu izlietošanai trešās valstīs, ļauj izgūt pietiekamus datus, lai tos varētu izmantot krāpšanas riska pārvaldībā (piemēram, lai atklātu dubulto finansēšanu).
Vajadzības gadījumā var izveidot kontaktu grupas un attiecīgus IT rīkus, kuru mērķis ir analizēt krāpšanas gadījumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības jomu.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumuveids
|
Iemaksas
|
|
Numurs un pozīcija
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas [21. panta 2. punkta e) apakšpunkta] nozīmē
|
5
|
14 02 01 — Savienības civilās aizsardzības mehānisms: novēršana un sagatavotība
|
Dif.
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
NĒ
|
5
|
14 02 02·— Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšana
|
Dif.
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
NĒ
|
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
5
|
Drošība un aizsardzība
|
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
Pēc 2027. gada
|
KOPĀ
|
14 02 01 — Savienības civilās aizsardzības mehānisms: novēršana un sagatavotība
|
Saistības
|
1
|
165,464
|
169,794
|
173,189
|
176,653
|
180,186
|
183,790
|
187,368
|
|
1 236,446
|
|
Maksājumi
|
2
|
50,000
|
92,272
|
138,419
|
164,867
|
169,103
|
172,994
|
176,793
|
271,998
|
1 236,446
|
14 02 02·— Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšana
|
Saistības
|
3
|
22,000
|
22,440
|
22,889
|
23,347
|
23,814
|
24,290
|
24,776
|
|
163,554
|
|
Maksājumi
|
4
|
8,965
|
17,000
|
19,455
|
19,845
|
21,432
|
21,861
|
22,298
|
32,698
|
163,554
|
KOPĀ apropriācijas — programmas piešķīrums
|
Saistības
|
=1+3
|
187,464
|
192,234
|
196,078
|
200,000
|
204,000
|
208,080
|
212,144
|
|
1 400,000
|
|
Maksājumi
|
=2+4
|
58,965
|
109,272
|
157,874
|
184,712
|
190,535
|
194,855
|
199,091
|
304,696
|
1 400,000
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
7
|
“Administratīvie izdevumi”
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
Pēc 2027. gada
|
KOPĀ
|
Cilvēkresursi
|
21,448
|
21,665
|
21,882
|
22,099
|
22,099
|
22,099
|
22,099
|
|
153,391
|
Citi administratīvie izdevumi
|
1,098
|
1,107
|
1,115
|
1,124
|
1,124
|
1,124
|
1,124
|
|
7,817
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
|
22,546
|
22,772
|
22,997
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
|
161,208
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
Pēc 2027. gada
|
KOPĀ
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas visu IZDEVUMU KATEGORIJU apropriācijas
|
Saistības
|
210,010
|
215,006
|
219,075
|
223,223
|
227,223
|
231,303
|
235,367
|
|
1 561,208
|
|
Maksājumi
|
81,511
|
132,044
|
180,871
|
207,935
|
213,758
|
218,078
|
222,314
|
304,696
|
1 561,208
|
3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–X
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Gadi
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
KOPĀ
|
Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
21,448
|
21,665
|
21,882
|
22,099
|
22,099
|
22,099
|
22,099
|
153,391
|
Citi administratīvie izdevumi
|
1,098
|
1,107
|
1,115
|
1,124
|
1,124
|
1,124
|
1,124
|
7,817
|
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
22,546
|
22,772
|
22,997
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
161,208
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
22,546
|
22,772
|
22,997
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
23,223
|
161,208
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–X
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
Gadi
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības
|
102
|
103
|
104
|
105
|
105
|
105
|
105
|
Delegācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
Pētniecība
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu) AC, AL, END, INT un JED
7. izdevumu kategorija
|
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
- galvenajā mītnē
|
91
|
92
|
93
|
94
|
94
|
94
|
94
|
|
- delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
Finansēts no programmas piešķīruma
|
- galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
Pētniecība
|
|
|
|
|
|
|
|
Cits (konkretizēt)
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
193
|
195
|
197
|
199
|
199
|
199
|
199
|
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
Šajā tabulā redzami orientējoši skaitļi par kopējo vajadzīgo darbinieku skaitu visā 2021.–2027. gada periodā. Pamata rādītājs, saskaņā ar kuru tika pieprasīti papildu darbinieki, ir 189 pilnslodzes ekvivalenti (t. i., 2020. gada 31. decembrī civilās aizsardzības jomā strādājošie darbinieki). Šajā rādītājā jau ietverti darbinieki, kas pieprasīti 2017. gadā, lai atbalstītu Komisijas priekšlikumu stiprināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu (rescEU priekšlikums).
Kopējais 2021.–2027. gadam pieprasīto papildu darbinieku skaits ir 10 pilnslodzes ekvivalenti. Šis pieprasījums ir pamatots ar to, ka kompromiss, ko gatavojas panākt jautājumā par Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu, novedīs pie sistēmas, kuru izveidot un pārvaldīt būs daudz sarežģītāk nekā Komisijas 2017. gada novembrī iesniegtajā priekšlikumā paredzēto sistēmu. Tas ir saistīts ar pieaugošo administratīvo sarežģītību, ko Padome piekritusi ieviest, jo īpaši kopīgu to resursu attīstību, kurus līdzfinansē Komisija. Turklāt elementi, kurus Komisija sākotnēji ierosināja kā daļu no tiesību akta priekšlikuma, tagad būs jānosaka ar īstenošanas aktiem, piemēram, spējas, ko iekļaus rescEU rezervē (piemēram, spējas dzēst ugunsgrēkus no gaisa, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības), un kā notiks tās operatīvā pārvaldība (piemēram, lēmumu pieņemšanas procedūras noteikšana šo spēju izvietošanai).
Minēto uzdevumu izpildei kopumā tiks meklēti juridiska profila darbinieki, t. sk. eksperti iepirkuma jomā, kā arī starpiestāžu profila darbinieki. Pieprasījums pēc papildu darbiniekiem ir pakāpeniski sadalīts nākamajā daudzgadu finanšu shēmas periodā, lai šo iteratīvo procesu varētu atkārtot dažādām jaunām spējām, vienlaikus saglabājot personālu pašreizējo spēju pārvaldībai.
Tādējādi papildu darbinieki pirmkārt būs vajadzīgi, lai sagatavotu īstenošanas aktus un pildītu pienākumus saskaņā ar likumdošanas procesu ar mērķi noteikt, kādas spējas iekļaut rescEU rezervē (piemēram, spējas dzēst ugunsgrēkus no gaisa, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības, spējas saskarties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem), un pēc tam, lai izstrādātu lietošanas noteikumus.
Ir panākta vispārēja politiska vienošanās, ka pirmais īstenošanas akts, ar ko noteiks rescEU spējas, attieksies uz spējām dzēst ugunsgrēkus no gaisa. Tiklīdz būs pieņemti īstenošanas akti par spējām dzēst ugunsgrēkus no gaisa, sāksies rescEU ugunsgrēku dzēšanas spēju izveides posms. Kā minēts iepriekš, tas varētu būt sarežģīts process, ņemot vērā, ka vairākas dalībvalstis var piedalīties vienas spējas izveidē ar kopīgu iepirkuma līgumu, pretēji Komisijas sākotnējam priekšlikumam vienkāršot līdzfinansēšanu un piešķirt Komisijai pilnvaras pašai iegādāties vai nomāt resursus. Kopīgu iepirkuma līgumu sagatavošana un pārvaldība radīs papildu sarežģījumus, kas sākotnēji nebija paredzēti.
Šis process (spēju un lietošanas noteikumu noteikšana, spēju izveide, spēju izmantošana utt.) būs jāatkārto ar cita veida spējām, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības spējām vai spējām saskarties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem. Tas būs jādara tādēļ, ka gaidāmais kompromiss nodrošinās iespēju rescEU rezervē iekļaut daudz plašāku spēju spektru, pretēji Komisijas sākotnējam priekšlikumam, kurā bija minētas tikai četras spējas. Tādējādi daudzgadu finanšu shēmas periodā būs vajadzīgi papildu darbinieki, lai spētu reaģēt uz šīm jaunajām vajadzībām, vienlaikus turpinot pārvaldīt izveidotās rescEU spējas. Tādējādi cita veida spēju izveides atbalstam būs vajadzīgi tāda profila darbinieki, kuriem ir attiecīga pieredze galvenajās civilās aizsardzības jomās.
|
Ārštata darbinieki
|
Iepriekš minēto funkciju pildīšanai tiks meklēti arī ārštata darbinieki.
Turklāt ārštata darbinieki var nodrošināt speciālās zināšanas par noteiktiem tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar spēju attīstību.
|
3.2.3.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva
–◻
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–X
paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu
Trešo personu finanšu iemaksas šajā posmā nevar aprēķināt, jo vēl nav pieņemts lēmums par summām.
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–X
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē
–◻
pašu resursus
–◻
citus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
………….. pants
|
|
|
|
|
|
|
|