EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2019

COM(2019) 900 final/2

CORRIGENDUM
This document corrects the COM (2019) 900 final of 20.11.2019
Level of sensibility removed from the cover page
The text should read as follows:

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

par 2020. gada budžeta plāna projektiem – vispārējs novērtējums

I PIELIKUMS. Budžeta plāna projektu novērtējums pa valstīm

Dalībvalstis, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa

Plāni, kuri atbilst dalībvalsts saistībām

Kopumā Komisija uzskata, ka Vācijas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Ņemot vērā Vācijas labvēlīgo budžeta situāciju, Komisija aicina iestādes uzņemties papildu izdevumus, lai panāktu stabilu augšupejošu tendenci privātajās un publiskajās investīcijās, jo īpaši reģionālajā un pašvaldību līmenī, un vērst ekonomikas politiku investīciju jomā uz izglītību; pētniecību un inovāciju; digitalizāciju un lieljaudas platjoslu; ilgtspējīgu transportu, kā arī enerģijas tīkliem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, ņemot vērā reģionālās atšķirības, kā ieteikusi Padome Eiropas pusgada kontekstā. Komisija arī uzskata, ka Vācija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un aicina iestādes turpināt darbu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Īrijas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai vēl vairāk samazinātu vispārējās valdības parāda attiecību. Komisija arī uzskata, ka Īrija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Grieķijas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Sagaidāms, ka Grieķija 2020. gadā sasniegs savu vidēja termiņa budžeta mērķi. Tiek arī uzskatīts, ka Grieķija sasniedz ar pastiprināto uzraudzību uzraudzīto primārā pārpalikuma mērķi, kas ir 3,5 % no IKP. Tāpēc Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Grieķija 2019. gada jūlijā saņēma Padomes ieteikumu “panākt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu un novērst pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, turpinot un pabeidzot reformas saskaņā ar pēcprogrammas saistībām, kuru uzņemšanās notika Eurogrupā 2018. gada 22. jūnijā.” Minētā ieteikuma īstenošana tiek uzraudzīta pastiprinātās uzraudzības sistēmas ietvaros.

Kopumā Komisija uzskata, ka Kipras budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Komisija arī uzskata, ka Kipra ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Lietuvas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Komisija arī uzskata, ka Lietuva ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un aicina iestādes turpināt darbu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Luksemburgas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Komisija arī uzskata, ka Luksemburga ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Maltas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Komisija arī uzskata, ka Malta ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Nīderlandes budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes īstenot 2020. gada budžetu. Ņemot vērā Nīderlandes labvēlīgo budžeta stāvokli, Komisija aicina iestādes veikt papildu izdevumus, lai atbalstītu augšupejošu tendenci ieguldījumu jomā un orientētu ar ieguldījumiem saistīto ekonomikas politiku uz pētniecību un attīstību, jo īpaši privātajā sektorā, atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģiju un transporta sastrēgumu novēršanu, kā to Padome ieteikusi saistībā ar Eiropas pusgadu. Komisija arī uzskata, ka Nīderlande ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un aicina iestādes turpināt darbu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā, kaut arī Komisija atzīst, ka tās prognožu pamatā ir nemainīgas politikas pieņēmums, Komisija uzskata, ka Austrijas budžeta plāna projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija arī uzskata, ka Austrija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Plāni, kuri visumā atbilst dalībvalsts saistībām

Kopumā Komisija uzskata, ka Igaunijas budžeta plāna projekts visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tāpēc Komisija aicina iestādes būt gatavām valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Latvijas budžeta plāna projekts visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tomēr šis novērtējums ir atkarīgs no tā, vai apstiprināsies pašreizējā prognoze, ka Latvija būs tuvu savam vidēja termiņa budžeta mērķim. Ja turpmākajos novērtējumos par atbilstību preventīvās daļas prasībām minētā prognoze neapstiprināsies, atbilstības vispārējā novērtējumā tiks ņemts vērā novirzes apmērs no Padomes noteiktās prasības. Komisija aicina iestādes būt gatavām valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija arī uzskata, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un aicina iestādes turpināt darbu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Plāni ar neatbilstības risku dalībvalsts saistībām

Kopumā, kaut arī Komisija atzīst, ka tās prognožu pamatā ir nemainīgas politikas pieņēmums, Komisija uzskata, ka Beļģijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, Komisija prognozē risku, ka iespējama būtiska novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019. un 2020. gadā. Turklāt netiek prognozēts, ka Beļģija 2019. un 2020. gadā panāks atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Komisija arī uzskata, ka Beļģija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai paātrinātu valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos.

Kopumā, kaut arī Komisija atzīst, ka tās prognožu pamatā ir nemainīgas politikas pieņēmums, Komisija uzskata, ka Spānijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, Komisija prognozē risku, ka iespējama būtiska novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Turklāt nav paredzams, ka Spānija 2019. un 2020. gadā panāks pietiekamu progresu virzībā uz atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Komisija arī uzskata, ka Spānija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu. Tādēļ tā aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts šo ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai paātrinātu valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos.

Kopumā Komisija uzskata, ka Francijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, Komisija prognozē risku, ka iespējama būtiska novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019. un 2020. gadā. Turklāt netiek prognozēts, ka Francija 2019. vai 2020. gadā panāks pietiekamu progresu virzībā uz atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai paātrinātu valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Francija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Itālijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, Komisija prognozē risku, ka iespējama būtiska novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019. un 2020. gadā. Turklāt netiek prognozēts, ka Itālija 2019. un 2020. gadā panāks atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai paātrinātu valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Itālija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un aicina iestādes turpināt darbu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā, kaut arī Komisija atzīst, ka tās prognožu pamatā ir nemainīgas politikas pieņēmums, Komisija uzskata, ka Portugāles budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, Komisija prognozē risku, ka iespējama būtiska novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi gan 2019., gan 2020. gadā. Komisija arī uzskata, ka Portugāle ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, un neplānotus ieņēmumus izmantot tam, lai paātrinātu valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos.

Kopumā Komisija uzskata, ka Slovēnijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Saskaņā ar prognozi nominālais budžeta pārpalikums 2020. gadā būs 0,5 % no IKP, un tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP samazināsies atbilstoši parāda samazināšanas kritērija prasībām. Lai gan Komisija prognozē risku, ka iespējama zināma novirze no korekcijas virzībā uz Padomes ieteikto 2020. gada vidēja termiņa budžeta mērķi, pastāv risks, ka iespējama būtiska novirze 2019. un 2020. gadā kopā ņemot. Tomēr lielā nenoteiktība, kas saistīta ar izlaides starpības aplēsēm, varētu liecināt par to, ka Slovēnija 2020. gadā varētu būt tuvāk savam vidēja termiņa budžeta mērķim, kas norāda uz vispārēju atbilstību. Ja tas apstiprināsies ex post, tas tiks ņemts vērā. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Komisija arī uzskata, ka Slovēnija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Slovākijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Valsts parāda attiecība ir krietni zem 60 % no IKP un turpina samazināties, un nominālajai budžeta bilancei ir pietiekami liela rezerve līdz Līgumā noteiktajai atsauces vērtībai, kas ir 3 % no IKP. Turklāt 2019. gada 6. novembrī paziņotie papildu pasākumi samazināja novirzi no ieteiktās korekciju trajektorijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, un tādējādi novirze 2020. gadā vairs nav būtiska. Tomēr, galvenokārt sakarā ar nobīdēm 2019. gadā, būtisks risks novirzīties no Padomes ieteiktās korekciju trajektorijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi joprojām pastāv, 2019. un 2020. gadu vērtējot kopā. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Komisija arī uzskata, ka Slovākija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

Kopumā Komisija uzskata, ka Somijas budžeta plāna projekts ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Saskaņā ar prognozi valsts parāda attiecība pret IKP joprojām ir krietni zemāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību (60 % no IKP) un nominālajai budžeta bilancei ir pietiekami liela rezerve līdz Līgumā noteiktajai atsauces vērtībai, kas ir 3 % no IKP. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2020. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Komisija arī uzskata, ka Somija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tādēļ aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sagatavots 2020. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2020. gada pavasarī.

II PIELIKUMS. Komisijas 2019. gada rudens prognozes pamatā esošā metodika un pieņēmumi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 4. punktu "metodiku un pieņēmumus Komisijas dienestu jaunākajās ekonomikas prognozēs par katru dalībvalsti, tostarp aplēses par kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, pievieno vispārējā izvērtējuma pielikumā.” Komisijas 2019. gada rudens prognozes pamatā esošie pieņēmumi ir skaidroti pašā prognožu dokumentā; šo prognozi neatkarīgā veidā sniedz Komisijas dienesti 1 .

Budžeta dati par laikposmu līdz 2018. gadam balstās uz datiem, kurus dalībvalstis Komisijai paziņojušas līdz 2019. gada 1. oktobrim un Eurostat apstiprinājis 2019. gada 21. oktobrī. Eurostat nav veicis nekādus grozījumus datos, kurus dalībvalstis paziņojušas 2019. gada rudens paziņošanas kārtā. Eurostat atsauc atrunu par to datu kvalitāti, kurus paziņojusi Ungārija saistībā ar Ungārijas ogļūdeņražu uzglabāšanas asociācijas un Ungārijas Nacionālās bankas izveidoto fondu sektoru klasifikāciju. Fondi un visi to meitasuzņēmumi, kā arī asociācija tika pārklasificēti, tos iekļaujot vispārējās valdības sektorā. Galvenokārt saistībā ar šīs pārklasifikācijas izraisīto kopējo ietekmi parāds 2017. gadā ir palielinājies par 0,4 procentpunktiem no IKP, bet 2015., 2016. un 2018. gadā — par 0,3 procentpunktiem, savukārt deficīts 2017. gadā ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem no IKP, bet 2015. un 2016. gadā — par 0,1 procentpunktu. Eurostat atsauc arī atrunu par to datu kvalitāti, kurus paziņojusi Slovākija saistībā ar konkrētu valdībai radušos izdevumu uzskaiti, pēc Slovākijas statistikas iestādes veiktās revīzijas 2018. gadā, kuras iznākums bija deficīta palielinājums par 0,2 % no IKP.

Prognožu sagatavošanas nolūkos finanšu stabilitātes veicināšanas pasākumi ir iegrāmatoti saskaņā ar Eurostat 2009. gada 15. jūlija lēmumu 2 . Ja vien attiecīgā dalībvalsts nav uzrādījusi citādi, kapitāla iepludināšana, par kuru ir pietiekami sīkas ziņas, prognozēs ir ņemta vērā kā finanšu darījums, tas ir, palielinot parādu, nevis deficītu. Valsts izdevumos nav iekļauti valsts galvojumi par banku saistībām un noguldījumiem, ja vien līdz prognožu sagatavošanas brīdim nav kļuvis zināms, ka šie instrumenti ir izmantoti. Tomēr jāatzīmē, ka valsts vai citu valsts sektorā klasificētu struktūru aizdevumi bankām parasti tiek pieskaitīti valsts parādam.

Par 2020. gadu ir ņemti vērā pieņemtie vai valstu parlamentiem iesniegtie budžeti un visi pārējie pasākumi, par kuriem ir pietiekama informācija. Konkrētāk, rudens prognozē ir atspoguļota visa informācija, kas iekļauta līdz oktobra vidum iesniegtajos budžeta plāna projektos. 2021. gada prognozēm ir izmantots nemainīgas politikas pieņēmums, kas nozīmē ieņēmumu un izdevumu tendenču ekstrapolāciju, un tajās ir iekļauti pasākumi, par kuriem ir pietiekama informācija.

Eiropas valstu vispārējās valdības parāda agregāti par 2019.–2021. gada prognožu periodu ir publicēti nekonsolidētā veidā (t. i., bez korekcijām attiecībā uz starpvaldību aizdevumiem). Lai nodrošinātu laikrindu konsekvenci, arī vēsturiskie dati ir publicēti, balstoties uz to pašu pieeju. Vispārējās valdības parāda prognozes 2019.–2021. gadam par katru dalībvalsti ietver prognožu sagatavošanas datumā paredzēto ietekmi, ko rada garantijas Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam, divpusēji aizdevumi citām dalībvalstīm un dalība Eiropas Stabilizācijas mehānisma kapitālā 3 .

Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi budžeta pasākumi, par kuriem ziņots 2020. gada budžeta plāna projektos, ir kopējo budžeta deficītu nedaudz palielinoši (ietekme aptuveni 0,05 % no IKP). To galvenokārt nosaka paredzamā izdevumus palielinošo pasākumu negatīvā ietekme un prognoze, ka ieņēmumu pasākumi kopumā būs neitrāli. Kopumā tiek prognozēts, ka mehāniskā ietekme uz IKP pieaugumu īstermiņā būs niecīga.

Ir svarīgi šo aplēsi interpretēt piesardzīgi:

·ja netiks veikti nekādi pasākumi fiskālās nelīdzsvarotības novēršanai, var paaugstināties finanšu aktīvu riski un palielināties starpības un aizdevumu likmes, kas nelabvēlīgi ietekmētu izaugsmi;

·Regulas (ES) Nr. 473/2013 mērķis ir novērtēt budžeta plāna projektā paredzēto pasākumu ietekmi. Tāpēc pasākumi, kas veikti un stājušies spēkā pirms budžeta plāna projektu izstrādes, novērtējumā nav iekļauti (lai gan tiem var būt papildu ietekme uz publisko finanšu 2020. gada prognozēm);

·Paziņoto pasākumu ietekmi izsaka, salīdzinot ar nemainīgas politikas pamatscenāriju. Šā pamatscenārija fiskālās politikas ievirze ne vienmēr ir neitrāla. Piemēram, dažu izdevumu posteņu pieauguma tendence varētu būt lielāka vai mazāka par potenciālo pieaugumu, varētu rasties papildu ietekme, ko radītu iepriekš veikti pamatscenārija pasākumi, un 2020. gadā varētu tikt pabeigti agrākie pasākumi. Pamatscenārija ekspansivitāti ilustrē tas, ka kopējā fiskālā nostāja 2020. gadā ir ekspansīvāka nekā paziņoto pasākumu deficītu palielinošā ietekme.

III PIELIKUMS. Jutīguma analīze

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. pantu “vispārējā izvērtējumā iekļauj jutīguma analīzi, kurā nosaka riskus publisko finanšu ilgtspējai ekonomikas, finanšu vai budžeta nelabvēlīgas attīstības gadījumā.” Tāpēc šajā pielikumā ir sniegta uz stohastisko parāda prognožu rezultātiem pamatota jutīguma analīze par valsts parāda attīstību iespējamo makroekonomikas satricinājumu gadījumā (kas ietekmētu izaugsmi, procentu likmes un valsts primāro bilanci). Šī analīze dod iespēju izmērīt nominālā IKP pieauguma negatīvo un pozitīvo risku ietekmi uz valsts parāda dinamiku, finanšu tirgu pozitīvo/negatīvo attīstības tendenču ietekmi, kas izpaustos kā augstākas/zemākas aizņēmumu izmaksas valdībām, un fiskālos satricinājumus, kuri ietekmē valsts budžeta stāvokli.

Stohastiskajās prognozēs valsts parāda dinamikas analīzē tiek atspoguļota nākotnes makroekonomikas apstākļu nenoteiktība, pamatojoties uz noteiktu “centrālo” parāda prognožu scenāriju, kas atbilst attiecīgi Komisijas 2019. gada rudens prognožu scenārijam un budžeta plāna projekta prognožu scenārijam, kuri atspoguļoti abās turpmāk sniegtajās diagrammās un raksturo rezultātus par eurozonas dalībvalstīm (abos gadījumos attiecībā uz laikposmu pēc prognožu perioda ir izmantots parastais nemainīgas fiskālās politikas pieņēmums). Lai iegūtu turpmāk sniegtajā diagrammā attēloto iespējamo parāda trajektoriju “konusu” (sadalījumu), centrālajā scenārijā pieņemtajiem makroekonomikas apstākļiem (valsts obligāciju īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes; izaugsmes rādītājs; valsts primārā bilance) piemēro satricinājumus. Šis konuss raksturo plašu iespējamo makroekonomikas apstākļu spektru – izaugsmes rādītājam, procentu likmēm un primārajai bilancei piemēro 2000 dažādus modelētus satricinājumus. Satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo mainīgo lielumu vēsturiski novēroto uzvedību. Tas nozīmē, ka ar šo metodiku netiek ņemta vērā faktiskā nenoteiktība. Tādējādi turpmākajā diagrammā sniegtie vēdekļveida grafiki atspoguļo ar varbūtību aprēķiniem iegūto eurozonas parāda dinamiku, ņemot vērā iespējamo izaugsmes, procentu likmju un primārās bilances satricinājumu īstenošanos tādā apmērā un ar tādu korelācijas pakāpi, kāda novērota pagātnē.

Vēdekļveida grafikos valsts parāda prognozētā trajektorija saskaņā ar centrālo scenāriju (kuram piemēro makroekonomikas satricinājumus) ir attēlota ar pārtrauktu līniju, savukārt parāda prognozētā trajektorija, kura sadala uz pusēm visu iespējamo trajektoriju kopumu, kas iegūts ar satricinājumu piemērošanu (mediāna), ir attēlota kā nepārtraukta melna līnija konusa vidū. Pats konuss aptver 80 % no visām iespējamām parāda trajektorijām, kas iegūtas, modelējot 2000 dažādus izaugsmes, procentu likmju un primārās bilances satricinājumus (konusu norobežojošā augšējā un apakšējā līnija atbilst attiecīgi sadalījuma 10. un 90. procentīlei), tādējādi no iekrāsotā laukuma izslēdzot tās modelētās parāda trajektorijas (20 % no visām trajektorijām), kuras izriet no ekstrēmiem (mazāk iespējamiem) satricinājumiem, tātad notikumiem ar nelielu varbūtību. Dažādais konusa laukumu iekrāsojums atbilst atšķirīgām iespējamo parāda trajektoriju vispārējā sadalījuma daļām. Tumši zilais laukums (ko norobežo 40. un 60. procentīle) aptver 20 % no visām iespējamām parāda trajektorijām, kuras ir vistuvākās centrālajam scenārijam.

Ņemot vērā gan negatīvos, gan pozitīvos valsts primārās bilances, izaugsmes un finanšu tirgus apstākļu riskus, eurozonas parāds 2020. gadā gan saskaņā ar Komisijas, gan ar budžeta plāna projekta prognožu scenāriju ar 80 % varbūtību būtu diapazonā no 82 % līdz 88 % no IKP (konuss atspoguļo 80 % no visām modelēšanā iegūtajām iespējamām parāda trajektorijām). Tādējādi Komisijas scenārijā salīdzinājumā ar budžeta plāna projekta scenāriju 2020. gada parāda attiecības augšējā un apakšējā robeža ir visai līdzīga, ko izskaidro ļoti neliela atšķirība attiecīgajās centrālajās prognozēs, kurām piemēroti satricinājumi (parāda attiecība ir aptuveni 85 % Komisijas scenārijā un budžeta plāna projekta scenārijā).

Pēc 2020. gada, kas ir pašreizējo budžeta plāna projektu perioda pēdējais gads, modelēšanas rezultāti saskaņā ar Komisijas un budžeta plāna projekta scenāriju uzrāda visai ierobežotas atšķirības starp prognozētajām parāda attiecībām satricinājumu gadījumā. Vēdekļveida grafikos attēlotā prognožu perioda beigās (2024. gadā) saskaņā ar Komisijas scenāriju būtu 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pārsniedz aptuveni 79 % no IKP, un saskaņā ar budžeta plāna projekta scenāriju — 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pārsniedz 80 % no IKP. Šī nelielā atšķirība ir galvenokārt skaidrojama ar to, ka saskaņā ar budžeta plāna projekta scenāriju pēdējā prognozētā strukturālā primārā bilance, kuras līmeni saglabā konstantu, ir ar nedaudz lielāku pārpalikumu nekā Komisijas scenārijā.

Jāatzīmē, ka, tā kā satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo mainīgo lielumu vēsturiski novēroto uzvedību, ar šo metodiku netiek ņemta vērā faktiskā nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz izlaides starpības novērtējumu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi saistībā ar izlaides starpības aplēšu būtisku pārskatīšanu (bieži vien potenciālo izlaides apjomu samazinot salīdzinājumā ar sākotnēji lēsto vērtību), šī nenoteiktība norāda uz papildu riskiem attiecībā uz nākotnes parāda trajektorijām, kuri šeit sniegtajā analīzē nav atspoguļoti.

III.1. diagramma. Vēdekļveida grafiki, kas atspoguļo stohastiskās valsts parāda prognozes, pamatojoties uz Komisijas prognožu scenāriju un budžeta plāna projektu (BPP) prognožu scenāriju

IV PIELIKUMS. Diagrammas un tabulas

IV.1. tabula. Reālā IKP pieaugums (%) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.2. tabula. Nominālās bilances mērķi (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.1. diagramma. 2020. gada valdības nominālās budžeta bilances salīdzinājums (% no IKP): Komisijas 2019. gada rudens prognoze (KOM) salīdzinājumā ar budžeta plāna projektiem (BPP)

Piezīme. Kipra, kurai 2020. gadā paredzēts pārpalikums vairāk nekā 2 % apmērā no IKP, šajā diagrammā nav iekļauta, lai uzlabotu tās lasāmību.

IV.2. diagramma. Valdības nominālās budžeta bilances (% no IKP) atšķirības iemesli 2020. gadā Komisijas 2019. gada rudens prognozē un budžeta plāna projektos

IV.3. tabula. Nominālās primārās bilances mērķi (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.4. tabula. Strukturālās bilances izmaiņas (procentpunkti no potenciālā IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.5. tabula. Strukturālās primārās bilances izmaiņas (procentpunkti no potenciālā IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

 

IV.3. diagramma. Strukturālās bilances izmaiņas 2020. gadā (procentpunkti no potenciālā IKP): budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

Piezīme. Labākas lasāmības labad šajā diagrammā nav iekļauta Grieķija un Kipra, kurām 2020. gadā tiek prognozētas strukturālās bilances izmaiņas par vairāk nekā -1 % no potenciālā IKP.

IV.4. diagramma. Fiskālais stimuls saskaņā ar izdevumu kritērija metodiku 2020. gadā (procentpunkti no potenciālā IKP): budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

Piezīme. Fiskālais stimuls mērīts attiecībā pret potenciālā IKP vidējo pieaugumu 10 gados, un nav ņemtas vērā to dalībvalstu fiskālās manevrēšanas iespējas, kuras ir pārsniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus.

IV.5a. diagramma. Izmaiņas 2019. gada strukturālajā bilancē (procentpunkti no potenciālā IKP) salīdzinājumā ar izlaides starpību no Komisijas 2019. gada rudens prognozes (KOM)

IV.5b. diagramma. Izmaiņas 2020. gada strukturālajā bilancē (procentpunkti no potenciālā IKP) salīdzinājumā ar izlaides starpību no Komisijas 2019. gada rudens prognozes (KOM)

Piezīme. Saistībā ar pozitīvām izlaides starpībām “prociklisks” un “anticiklisks” šajās diagrammās norāda uz to, vai fiskālās politikas izmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) rada atbalstu ekonomikai vai kavē tās attīstību. Labākas lasāmības labad diagrammās nav iekļauta Grieķija.

IV.6a. diagramma. Fiskālās nostājas scenāriji — strukturālā bilance (Komisijas 2019. gada rudens prognoze)

IV.6b. diagramma. Fiskālās nostājas scenāriji — neto primāro izdevumu pieaugums (%) (Komisijas 2019. gada rudens prognoze — KOM)

Piezīme. Šajās diagrammās izklāstītie scenāriji attiecas uz kopējo eurozonas fiskālo nostāju, ko mēra kā izmaiņas kopējā strukturālajā bilancē un neto primāro izdevumu pieauguma rādītājā. Pēdējo aprēķina kā kopējos izdevumus, no kuriem atskaita procentus, cikliskos izdevumus, diskrecionāro ieņēmumu pasākumus un vienreizējus pasākumus. Scenārijā “ievēroti Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi” tiek pieņemts, ka dalībvalstis, kas vēl nav sasniegušas savus vidēja termiņa mērķus, pilnībā īsteno fiskālo korekciju, kas ieteikta konkrētām valstīm adresētajos 2019. gada ieteikumos. Scenārijā “ievēroti Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi un fiskālās manevrēšanas iespēju izmantošana (KOM prognoze)” tiek pieņemts, ka Nīderlande un Vācija daļu savu fiskālās elastības iespēju izmanto 2020. gadā (strukturālās bilances pieaugums attiecīgi par 0,6 % un 0,4 % no IKP), saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi.

IV.6c. diagramma. Fiskālā nostāja — strukturālā bilance, primārā strukturālā bilance un fiskālais stimuls saskaņā ar izdevumu kritērija metodiku (Komisijas 2019. gada rudens prognoze)

IV.6. tabula. Vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM), kas noteikti 2019. gada stabilitātes programmās, un minimālie kritēriji 2020. gadam

IV.7a. diagramma. Dalībvalstu situācija salīdzinājumā ar to VTM 2020. gadā saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (procentpunkti no potenciālā IKP) 4

IV.7b. diagramma. Dalībvalstu situācija salīdzinājumā ar to VTM 2020. gadā saskaņā ar 2020. gada budžeta plāna projektiem (procentpunkti no potenciālā IKP)

IV.7. tabula. Parāda attiecība pret IKP (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.8. diagramma. Valsts parāda attīstība atsevišķās dalībvalstīs laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam saskaņā ar budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozēm

IV.9. diagramma. Bruto parāda izmaiņu virzītājspēki laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam (procentpunkti no IKP), pamatojoties uz budžeta plāna projektiem (BPP)

IV.10. diagramma. Bruto parāds (% no IKP) salīdzinājumā ar izmaiņām strukturālajā bilancē (procentpunkti no potenciālā IKP) 2020. gadā saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi

Piezīme. Diagrammas burbuļu lielums atspoguļo dalībvalstu nominālo IKP.

IV.11. diagramma. Tekošā konta bilance (% no IKP) salīdzinājumā ar izmaiņām strukturālajā bilancē (procentpunkti no potenciālā IKP) 2020. gadā

Piezīme. Fiskālās ekspansijas (konsolidācijas) ir uzrādītas ar pozitīvu (negatīvu) zīmi. Iekrāsojums atspoguļo attālinātību no vidējā termiņa mērķa 2020. gadā: sarkanā krāsa atbilst valstīm, kuras no vidēja termiņa mērķa atpaliek par vairāk nekā 50 bāzes punktiem; dzeltenā krāsa atbilst valstīm, kuras no vidēja termiņa mērķa atpaliek par mazāk nekā 50 bāzes punktiem; zaļā krāsa atbilst valstīm, kuras pārsniedz savus vidēja termiņa mērķus. Labākas lasāmības labad diagrammās nav iekļauta Kipra.

IV.8. tabula. Fiskālās konsolidācijas struktūra 2019. un 2020. gadā saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

 

IV.12. diagramma. Cikliski koriģētās izdevumu attiecības prognozētās izmaiņas (procentpunkti no potenciālā IKP) 2020. gada budžeta plāna projektos (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozē (KOM)

IV.13. diagramma. Galveno izdevumu veidu prognozētās izmaiņas (procentpunkti no IKP) 2020. gadā: budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

Piezīme. Diagrammā ir attēlota izdevumu galveno veidu ietekme uz prognozētajām izmaiņām izdevumu attiecībā pret IKP.

IV.14. diagramma. Diskrecionāro ieņēmumu pasākumi un citas ieņēmumu attiecības izmaiņas (procentpunkti no IKP) 2020. gadā: budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

IV.15. diagramma. Galveno nodokļu ieņēmumu veidu prognozētās izmaiņas (procentpunkti no IKP) 2020. gadā: budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM)

Piezīme. Diagrammā ir attēlota ieņēmumu galveno veidu ietekme uz prognozētajām izmaiņām ieņēmumu attiecībā pret IKP.

IV.9. tabula. 2020. gada ieņēmumu prognožu pamatā esošais īstermiņa elastīgums: salīdzinājums starp budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (KOM) un ESAO datiem

Piezīme. Salīdzinājums starp elastīgumu, kas izriet no budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozes, no vienas puses, un ESAO elastīguma datiem, no otras puses, būtu jāveic piesardzīgi. Abi pirmie ir neto elastīgumi attiecībā pret IKP izaugsmi, savukārt ESAO elastīgums, stingri ņemot, ir aprēķināts attiecībā uz izlaides starpību. Atšķirības pārsvarā ir nebūtiskas. 

IV.10. tabula. Ilgtspējas rādītāji, balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi

Piezīme. Viscaur pamatojoties uz metodiku, kas izmantota Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumā par fiskālo stabilitāti un 2017. gada izdevumā Debt Sustainability Monitor. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem ir pārskatīts tikai pieņēmums par procentu likmēm, izmantojot tirgus prognozes, lai noteiktu T+10 mērķus. Šie atjauninātie rezultāti, kuru pamatā ir Komisijas 2019. gada rudens prognoze, tiks izklāstīti gaidāmajā 2019. gada izdevumā Debt Sustainability Monitor. Ņemot vērā Grieķijas valsts parāda unikālo struktūru un parāda samazināšanas pasākumus, ko Eurogrupa pieņēma 2018. gada jūnijā, Grieķijas valsts parāda un fiskālās stabilitātes analīze ir balstīta uz pieņēmumiem par konkrētām valstīm (papildu informācijai skatīt 2018. gada ziņojumu par fiskālo stabilitāti, 3.3. izcēlumu). Tāpēc šajā horizontālā novērtējuma tabulā nav iekļauti rezultāti, kas balstīti uz kopīgiem pieņēmumiem un metodikām.

IV.16. diagramma. Procentu likmju pieauguma diferenciālā attīstība

Avots: 2019. gada rudens, AMECO 1999.–2019. gada datiem (joslas) un Escolano et al. (2017) 1966.–2010. gada datiem (līnijas).

Piezīme. Diagrammā ir attēlota starpība starp vidējo nominālo procentu likmi, ko piemēro valsts parādam, un nominālā IKP pieauguma tempu. Līdzīga diagramma iekļauta ECB Ekonomikas biļetenā Nr. 2/2019.

(1)

Komisijas 2019. gada rudens ekonomikas prognozes pamatā esošie metodiskie pieņēmumi ir pieejami šeit: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/eeip/forecasts_en.htm .

(2)

   Pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041337/FT-Eurostat-Decision-9-July-2009-3--final-.pdf .

(3)

   Saskaņā ar Eurostat 2011. gada 27. janvāra lēmumu par EFSI ietvaros veikto operāciju statistisko uzskaiti, pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/5034386/2-27012011-AP-EN.PDF .

(4)

Šīs diagrammas atspoguļo atšķirības starp katras dalībvalsts prognozēto strukturālo bilanci un vidēja termiņa budžeta mērķi. Tajās nav ņemtas vērā piemērojamās elastības pielaides.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2019

COM(2019) 900 final/2

CORRIGENDUM
This document corrects the COM (2019) 900 final of 20.11.2019
Level of sensibility removed from the cover page
The text should read as follows:

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

par 2020. gada budžeta plāna projektiem – vispārējs novērtējums

Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums attiecībā uz 2020. gada budžeta plāna projektiem, ko iesniegušas eurozonas dalībvalstis. Tie ietver plānu projektus, kas balstīti uz nemainīgas politikas scenāriju un ko iesniegušas Austrija, Portugāle un Spānija, kurās laikposmā no septembra beigām līdz novembra pirmajai pusei notika valsts parlamenta vēlēšanas, un Beļģija, kurā joprojām notiek valdības veidošanas process. Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 ir izvērtējusi visus budžeta plānu projektus, kā arī vispārējo budžeta stāvokli un perspektīvas eurozonā kopumā. Atbilstīgi iepriekšējai praksei Komisija ir arī izvērtējusi kopējo fiskālo nostāju eurozonā. Vispārējais novērtējums attiecībā uz 2020. gada budžeta plāna projektiem un fiskālo nostāju eurozonā kopumā ir šāds. 1.Eiropas un pasaules ekonomika pagājušajā gadā ir pavājinājusies. Eiropa ir piedzīvojusi strauju ārējā pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos, kas sāk ietekmēt arī citas ekonomikas nozares. Lai gan darba tirgus stabilie rādītāji ir palīdzējuši uzturēt privāto patēriņu un iekšzemes pieprasījumu, ir maz ticams, ka IKP pieaugums strauji atjaunosies. Tas, ka nākamo divu gadu laikā vairs netiek gaidīta izaugsmes nozīmīga atjaunošanās, ir būtiska pārmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, un tās pamatā ir novērtējums, ka daudzas no globālās izaugsmes tempa palēnināšanās iezīmēm būs noturīgas. 2.Pirmo reizi kopš 2002. gada neviena eurozonas dalībvalsts patlaban neveic pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Ir prognozēts, ka tikai Francijai 2019. gadā budžeta deficīts pārsniegs 3 % atsauces vērtību, lai gan pārsniegums būs pārejošs, tuvu atsauces vērtībai un to izraisīs tikai viena pasākuma vienreizēja ietekme. No tām eurozonas dalībvalstīm, kurām 2020. gadā tiek prognozēts deficīts, četrās valstīs deficīts tiek prognozēts virs 2 % no IKP. Sagaidāms, ka deviņās eurozonas dalībvalstīs 2020. gadā būs budžeta pārpalikums. 3.Komisijas 2019. gada rudens prognozē paredzēts, ka kopējais eurozonas nominālais deficīts pieaugs no 0,5 % 2018. gadā līdz 0,8 % no IKP 2019. gadā un līdz 0,9 % no IKP 2020. gadā pēc saimnieciskās darbības ievērojamā palēninājuma, tādējādi pavēršot pretējā virzienā pēdējo gadu tendenci deficītam samazināties. Kopējie budžeta deficīta mērķi budžeta plāna projektos rada tādu pašu tendenci attiecībā uz nominālo deficītu. 4.Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi tiek prognozēts, ka to eurozonas dalībvalstu skaits, kuras ir sasniegušas vai pārsniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, pieaugs no sešām līdz deviņām 2019. un 2020. gadā, un Īrija un Lietuva 2020. gadā sasniegs savu vidēja termiņa budžeta mērķi, bet Grieķija 2020. gadā ievēros tai noteikto jauno vidēja termiņa budžeta mērķi. Salīdzinājumam, tiek prognozēts, ka Beļģija, Spānija un Francija turpinās 2020. gadā krietni atpalikt no saviem vidēja termiņa budžeta mērķiem. No tām eurozonas dalībvalstīm, kurām tiek prognozēta vidēja termiņa budžeta mērķu nesasniegšana 2020. gadā, paredzams, ka Igaunija un Latvija veiks nelielas strukturālas korekcijas virzībā uz saviem mērķiem. Salīdzinājumam, Komisija patlaban prognozē, ka Itālija 2020. gadā vēl vairāk attālināsies no sava vidēja termiņa budžeta mērķa. Tas pats attiecas uz Somiju un Slovākiju, taču mazākā mērā, un paredzams, ka abas eurozonas dalībvalstis saglabās savu parāda attiecību pret IKP zem 60 % atzīmes. Beļģijas un Spānijas iesniegtajos budžeta plāna projektos, kas izstrādāti saskaņā ar nemainīgas politikas scenāriju, arī prognozēts, ka šo valstu strukturālā bilance 2020. gadā vēl vairāk attālināsies no to vidēja termiņa budžeta mērķa, bet Portugāles gadījumā strukturālā bilance 2020. gadā būs tuvāka tās vidēja termiņa budžeta mērķim, jo no 2020. gada tās vidēja termiņa budžeta mērķis ir pārskatīts un samazināts. 5.Komisija prognozē, ka eurozonas kopējais strukturālais deficīts 2020. gadā pieaugs par 0,2 % no potenciālā IKP, tādējādi norādot uz visumā neitrālu fiskālo nostāju. Minēto strukturālā deficīta pieaugumu jo īpaši virza prognozētā ekspansīvā fiskālā politika eurozonas dalībvalstīs ar fiskālās manevrēšanas iespējām, it sevišķi Nīderlandē un mazākā mērā Vācijā (attiecīgi 0,6 % un 0,4 % no potenciālā IKP), un prognozētais Itālijas strukturālā deficīta pieaugums (0,3 % no potenciālā IKP). Prognozētās izmaiņas eurozonā kopā visumā atbilst izmaiņām (pārrēķinātajā) strukturālajā bilancē budžeta plāna projektos. 6.Eurozonas kopējā strukturālā primārā bilance, t. i., strukturālā bilance bez procentu maksājumiem, joprojām ir ar pārpalikumu, taču tiek prognozēts, ka tā 2020. gadā samazināsies par 0,4 % no potenciālā IKP, norādot uz nedaudz ekspansīvu fiskālo nostāju. Šis fiskālā stimula rādītājs ir valdības fiskālās politikas diskrecionāro lēmumu nozīmīga mēraukla, jo to neietekmē notiekošie procentu izdevumu ietaupījumi. 7.Attiecībā uz eurozonas fiskālās korekcijas sastāvu Komisija paredz, ka strukturālā deficīta pieaugumu 2020. gadā virzīs cikliski koriģētās ieņēmumu attiecības pret IKP samazinājums. Šāda prognoze ir līdzīga budžeta plāna projektiem un atspoguļo ietekmi, ko rada paziņotie ekspansīvie ieņēmumu pasākumi. Gan Komisijas 2019. gada rudens prognozē, gan budžeta plāna projektos prognozēts, ka cikliski koriģētā izdevumu attiecība samazināsies arī 2020. gadā, līdztekus procentu izdevumu turpmākam, kaut nelielam, samazinājumam laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam. Jāatgādina, ka dalībvalstīm ar augstu valsts parāda līmeni būtu jāizmanto negaidīti zemie procentu izdevumi, lai paātrinātu parāda samazināšanu. 8.Komisija prognozē, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP turpinās pēdējo gadu laikā vēroto tendenci samazināties un saruks no aptuveni 86 % 2019. gadā līdz aptuveni 85 % 2020. gadā, kas ir krietni mazāk nekā ASV un Japānā (attiecīgi aptuveni 114 % un 237 % 2020. gadā). Tas galvenokārt skaidrojams ar joprojām pastāvošo zemo procentu likmju vidi un plānotajiem primārā budžeta pārpalikumiem. Budžeta plāna projektu mērķis ir panākt līdzīgu samazinājumu eurozonas parāda attiecībā pret IKP. No deviņām eurozonas dalībvalstīm, kurām parāda attiecība pret IKP 2020. gadā tiek prognozēta virs 60 %, paredzams, ka Itālijai 2019. un 2020. gadā būs lielas novirzes no parāda samazināšanas kritērija. Paredzams, ka mazākā mērā arī Beļģija nevienā no abiem gadiem nebūs atbilstīga parāda samazināšanas kritērijam. Kopš to pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pabeigšanas attiecīgi 2017. un 2018. gadā uz Franciju un Spāniju attiecas pārejas noteikums par parādu, kuru tās saskaņā ar prognozi ne 2019. gadā, ne 2020. gadā neievēros. Paredzams, ka Portugāle 2019. gadā ievēros pārejas noteikumu par parādu un 2020. gadā – parāda samazināšanas kritēriju. 9.Eurozonas dalībvalstīm parāda un ilgtspējas problēmu ziņā joprojām ir ļoti atšķirīgs fiskālais stāvoklis. Itālijas publisko finanšu īstermiņa ilgtspēja šķiet neaizsargāta pret vērtspapīru emisijas izmaksu pieaugumu. Dažas eurozonas dalībvalstis ar lielām parādsaistībām turpina saskarties ar lieliem vidēja termiņa riskiem, kas balstīti uz tādiem faktoriem kā pašreizējais parāda līmenis, pašreizējā primārā bilance un prognozētās ar iedzīvotāju novecošanos saistītās izmaksas. 10.Savā jaunākajā ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku, ko Eiropadome apstiprināja 2019. gada 21. un 22. martā un Padome pieņēma 2019. gada 9. aprīlī, Padome ir ieteikusi eurozonas dalībvalstīm laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam, īstenojot politiku, kas pilnībā ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu, atbalstīt publiskās un privātās investīcijas un uzlabot publisko finanšu kvalitāti un struktūru. Padome ir arī ieteikusi atjaunot fiskālās rezerves, it īpaši eurozonas dalībvalstīs ar augstu valsts parāda līmeni. 11.Šo aicinājumu ir ņēmušas vērā eurozonas dalībvalstis ar fiskālās manevrēšanas iespējām, kuras ir īstenojušas ekspansīvāku fiskālo politiku, kas arī veicina investīcijas. Konkrētāk, Vācija un Nīderlande 2019. gadā ir palielinājušas savus investīciju izdevumus 2020. gadā plāno turpināt īstenot ekspansīvu fiskālo politiku. Tajā pašā laikā saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi daļa no šo valstu fiskālās manevrēšanas iespējām paliks neizmantota. Ņemot vērā šo eurozonas dalībvalstu fiskālās manevrēšanas iespējas, tām vajadzētu būt gatavām turpināt izmantot šīs iespējas. 12.Salīdzinājumam, dažas no eurozonas dalībvalstīm, kurām nav fiskālās manevrēšanas iespēju, neplāno 2020. gadā īstenot jēgpilnu fiskālo korekciju vai fiskālo ekspansiju. Lai gan Grieķija, Kipra un Portugāle uztur lielus primāros pārpalikumus, uzrāda lielus strukturālos pārpalikumus (vai – Portugāles gadījumā – ir tuvu līdzsvarotai nominālajai pozīcijai) un to parāds strauji samazinās, šīs valstis ir mazākumā. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi Beļģijas, Spānijas, Francijas un Itālijas primārās bilances samazinās vai ir pat negatīvas, parāds sarūk tikai nedaudz vai nesamazinās nemaz. Minētās eurozonas dalībvalstis pietiekami neņem vērā to augsto strukturālo deficītu un vēsturiski augsto parāda līmeni. Turklāt tās nepietiekami izmanto procentu izdevumu neseno samazināšanos, lai samazinātu savu parāda attiecību. Nespēja samazināt valsts parādu var palielināt paaugstināta tirgus spiediena risku valstīm ar lielu valsts parādu nākotnē, kas var radīt negatīvu plašāku ietekmi uz citu eurozonas dalībvalstu valsts parāda vērtspapīru tirgiem. 13.Vairākas no tām eurozonas dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielākajām ilgtspējas problēmām, ir iesniegušas nemainīgas politikas scenārija budžeta plāna projektus, ņemot vērā nesenās vai gaidāmās vispārējās vēlēšanas (Beļģija, Spānija un mazākā mērā Portugāle). Tas uzsver, cik nozīmīgi šīm eurozonas dalībvalstīm ir atjauninātajos budžeta plāna projektos iekļaut nepieciešamos papildu pasākumus, nosakot pareizo prognozi par to, kā novērst minēto nobīdi augsta parāda apstākļos. Šie atjauninātie budžeta plāna projekti būtu jāiesniedz Komisijai un Eurogrupai pēc iespējas ātrāk, tiklīdz būs izveidota jaunā valdība. 14.Fiskālā politika joprojām nav pietiekami diferencēta. Eurozonas dalībvalstis ar fiskālās manevrēšanas iespējām īsteno ekspansīvu fiskālo politiku, un tām vajadzētu būt gatavām turpināt izmantot savas fiskālās manevrēšanas iespējas. Salīdzinājumam, bažas joprojām rada konsolidācijas trūkums valstīs ar augstu parāda līmeni un ilgtspējas problēmām. To eurozonas dalībvalstu atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam, kuras nav sasniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, kopā ar to eurozonas dalībvalstu lielāku ekspansiju, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas, radītu labāku eurozonas dalībvalstu diferenciāciju. 15.Ņemot vērā eurozonas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos un jau ļoti atbalstošo monetāro politikas nostāju, Eurogrupa 2019. gada oktobrī atkārtoti apliecināja savu gatavību koordinēti reaģēt, ja materializēsies negatīvie riski un lai novērstu procikliskus fiskālos pasākumus. Eurogrupa atzina nepieciešamību dalībvalstīm ar fiskālās manevrēšanas iespējām apsvērt augstas kvalitātes investīciju veicināšanu. Saistībā ar politikas izstrādi 2020. gadam spēcīgāks uzsvars būtu jāliek uz reformām un investīcijām pētniecībā un izstrādē un klimata jomā. Tajā pašā laikā Eurogrupa atzina, ka dalībvalstīm ar augstu valsts parāda līmeni ir jāīsteno piesardzīga fiskālā politika. Komisijas novērtējumu par atsevišķu eurozonas dalībvalstu plāniem var apkopot šādi. Nevienā budžeta plāna projektā attiecībā uz 2020. gadu nav konstatēta īpaši būtiska neatbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Taču Komisija ir dažos gadījumos konstatējusi riskus, ka plānotā fiskālā korekcija nesasniegs Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto. Tā kā patlaban nevienai eurozonas dalībvalstij nepiemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu, visām eurozonas dalībvalstīm atbilstības novērtējumi par 2020. gadu tiek veikti, ņemot vērā preventīvās daļas prasības, jo īpaši Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumus. Par dalībvalstīm, kurām piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu: – attiecībā uz deviņām eurozonas dalībvalstīm (Vāciju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi un Austriju) ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2020. gadā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Vācijas un Nīderlandes gadījumā, ņemot vērā to labvēlīgo budžeta stāvokli, Komisija aicina iestādes uzņemties papildu izdevumus, lai atbalstītu augšupejošu tendenci investīciju jomā un lai koncentrētu ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku tajās jomās, kuras Padome ieteikusi Eiropas pusgada kontekstā; – attiecībā uz divām eurozonas dalībvalstīm (Latviju un Igauniju) ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2020. gadā visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Plāna rezultātā Latvija var nedaudz novirzīties no sava vidēja termiņa budžeta mērķa, bet Igaunijas gadījumā – no korekcijas virzībā uz to. Ja turpmākajos novērtējumos vairs netiks prognozēts, ka Latvijas strukturālā bilance ir tuvu vidēja termiņa budžeta mērķim, atbilstības vispārējā novērtējumā būs jāņem vērā tas, cik liela ir novirze no Padomes noteiktās prasības; – attiecībā uz astoņām eurozonas dalībvalstīm (Beļģiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju un Somiju) ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2020. gadā ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Beļģijas, Spānijas, Francijas un Itālijas gadījumā šie riski ir saistīti gan ar augstā valsts parāda līmeņa nepietiekamu samazināšanu, gan ar prognozēto būtisko novirzi no korekcijas virzībā uz šo valstu attiecīgajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem. Portugālē, Slovēnijā, Slovākijā un Somijā valsts parāds nav nedz samazināts zem Līgumā minētās atsauces vērtības – 60 % no IKP, nedz atbilstoši virzās uz šo mērķi. Minētās dalībvalstis arī panāca tādu budžeta bilanci, kas nodrošina ievērojamu rezervi attiecībā pret Līguma atsauces vērtību – 3 % no IKP. Tomēr šo eurozonas dalībvalstu budžeta plāna projektu īstenošana varētu izraisīt būtisku novirzi no korekcijas virzībā uz šo valstu attiecīgajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem.

 

I. Ievads

ES tiesību aktos ir paredzēts, ka ikviena eurozonas dalībvalsts līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz savu budžeta plāna projektu par nākamo gadu – ar mērķi uzlabot valstu fiskālās politikas koordinēšanu ekonomiskajā un monetārajā savienībā 1 .

Ikvienā šādā plānā ir sniegts kopsavilkums par budžeta projektu, ko attiecīgās valsts valdība iesniedz valsts parlamentam. Komisija par katru plānu sniedz atzinumu, tādējādi novērtējot, vai tas atbilst attiecīgās eurozonas dalībvalsts saistībām, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta.

Turklāt Komisija sniedz vispārēju izvērtējumu par visas eurozonas budžeta stāvokli un perspektīvām.

Saskaņā ar “divpakas” rīcības kodeksa norādēm 2 Austrija, Portugāle un Spānija iesniedza budžeta plāna projektus, kas izstrādāti saskaņā ar nemainīgas politikas scenāriju, sakarā ar to, ka laikā no septembra beigām līdz novembra pirmajai pusei tajās notika valsts parlamenta vēlēšanas. Beļģija, kurā valdības veidošanas process joprojām turpinās, arī iesniedza nemainīgas politikas scenārija plānu. Paredzams, ka šīs valdības cik drīz vien iespējams iesniegs pilnus budžeta plāna projektus.

Komisijas atzinumos tiek ievērota eurozonas dalībvalstu kompetence budžeta jomā, tomēr vienlaikus tajos ir sniegtas objektīvas politikas konsultācijas, kas ir adresētas it īpaši valstu valdībām un parlamentiem, lai atvieglotu budžetu projektu novērtēšanu attiecībā uz to atbilstību ES fiskālajiem noteikumiem. Ekonomikas un budžeta politika eurozonā ir vispārsvarīgs jautājums.

Komisija 2018. gada novembrī ierosināja ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kuru Eiropadome apstiprināja 2019. gada 21. un 22. marta sanāksmē un kuru Padome pieņēma 2019. gada 9. aprīlī 3 . Minētais ieteikums ir Komisijas novērtējuma stūrakmens.

Šis paziņojums tiek sniegts divējādā nolūkā. Pirmkārt, tas sniedz kopainu par budžeta politiku eurozonas mērogā, balstoties uz horizontālu novērtējumu par iesniegtajiem budžeta plāna projektiem. Minētais vērtējums ir līdzīgs stabilitātes programmu horizontālajam novērtējumam, ko veic pavasarī, tomēr šajā gadījumā galvenā uzmanība ir pievērsta nākamajam gadam, nevis vidēja termiņa fiskālajiem plāniem. Otrkārt, tas sniedz pārskatu par budžeta plāna projektiem eurozonas dalībvalstu mērogā un izskaidro pieeju, ko Komisija izmanto savā budžeta plāna projektu novērtējumā, piemēram, attiecībā uz to atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Minētajā novērtējumā ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar valdības parāda līmeni un dinamiku, kā arī ar eurozonas ekonomikas perspektīvām.

II. Galvenie konstatējumi attiecībā uz eurozonu

Ekonomikas perspektīvas saskaņā ar eurozonas dalībvalstu plāniem un Komisijas prognozi

Eurozonas izaugsmes perspektīvas, kaut arī joprojām pozitīvas, ir pavājinājušās kopš pavasara vērtēšanas kārtas, un maz ticams, ka tās strauji uzlabosies. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi gaidāms, ka kopējā reālā IKP pieaugums eurozonā palēnināsies no 1,9 % 2018. gadā līdz 1,1 % 2019. gadā, pirms tikai nedaudz palielināties līdz 1,2 % 2020. gadā. Tas ir visumā līdzīgi makroekonomikas pieņēmumiem, kas ir ietverti budžeta plāna projektos (1. tabula). Prognoze 2019. gadam ir samazināta par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar Komisijas 2019. gada pavasara prognozi un par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar stabilitātes programmām. Abās prognozēs prognoze 2020. gadam ir samazināta par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar pavasari. Budžeta plāna projektos iekļautie makroekonomikas scenāriji parasti ir ļoti līdzīgi Komisijas prognozēm par individuālām eurozonas dalībvalstīm, daļēji atspoguļojot to, ka visām eurozonas dalībvalstīm ir jābalsta savi budžeta projekti uz neatkarīgi apstiprinātām vai izstrādātām makroekonomikas prognozēm. Komisija prognozē ievērojami mazāku izaugsmi nekā budžeta plāna projekti Vācijai un Grieķijai un būtiski lielāku izaugsmi Īrijai, jo Īrija balsta savu budžeta plāna projektu uz nesakārtota Brexit scenāriju (IV pielikuma 1. tabula).

Atbilstīgi prognozētajam ekonomikas izaugsmes tempa palēninājumam tiek prognozēts, ka eurozonas kopējā pozitīvā izlaides starpība 2019. gadā būs sašaurinājusies un 2020. gadā sašaurināsies vēl vairāk. Tiek prognozēts, ka kopējā pozitīvā izlaides starpība 2019. un 2020. gadā samazināsies, gan balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, gan (pārrēķinātajiem) budžeta plāna projektiem 4 . Proti, tiek prognozēts, ka papildus Grieķijai un Itālijai 2020. gadā negatīva izlaides starpība būs Beļģijai un Vācijai.

Kopumā paredzams, ka reālā IKP pieaugums 2020. gadā joprojām būs pieticīgs, bet nenoteiktība un riski attiecībā uz perspektīvām saglabāsies paaugstināti. Lai gan darba tirgus stabilie rādītāji ir palīdzējuši uzturēt privāto patēriņu un iekšzemes pieprasījumu, ir maz ticams, ka IKP pieaugums strauji atjaunosies. Sagaidāms, ka iekšzemes pieprasījuma ieguldījums izaugsmē mazināsies, ko virzīs galvenokārt pieticīgāks investīciju pieaugums. Tajā pašā laikā eurozonas ekonomika saskaras ar paaugstinātu nenoteiktības līmeni. Negatīvie riski, kas saistīti ar centrālo scenāriju, joprojām dominē un tos raksturo augsta savstarpējas saistības pakāpe, kas varētu palielināt to ietekmi uz ekonomiku, ja tie materializēsies. Tirdzniecības un ģeopolitiskās spriedzes turpmāka eskalācija un straujāka nekā gaidīts palēnināšanās Ķīnā varētu apslāpēt globālo saimniecisko darbību, negatīvi ietekmējot eurozonu. Turklāt plašāka ietekme, ko rada ražošanas nozares vājums, varētu vēl vairāk apslāpēt izaugsmi, bet nesakārtots Brexit varētu negatīvi ietekmēt saimniecisko darbību ES.

1. tabula. Pārskats par EZ-19 ekonomikas un budžeta agregātiem 2019.–2020. gadā

Avots: 2019. gada stabilitātes programmas, 2020. gada budžeta plāna projekti, Eiropas Komisijas 2019. gada rudens prognoze.

Fiskālās perspektīvas saskaņā ar plāniem un Komisijas 2019. gada rudens prognozi

Paredzams, ka kopējais eurozonas nominālais deficīts arī 2019. gadā mainīs neseno tendenci samazināties un 2020. gadā tas palielināsies vēl vairāk. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi paredzams, ka eurozonas nominālais deficīts 2019. gadā pieaugs līdz 0,8 % no IKP (1. tabula). Šis līmenis ir zemāks nekā deficīts, kas prognozēts Komisijas 2019. gada pavasara prognozē un 2019. gada stabilitātes programmās, bet ir augstāks nekā budžeta plāna projektos minētais. Valstu attīstības tendences nav viendabīgas – paredzams, ka Beļģijai, Slovākijai un Somijai būs lielāki deficīti (salīdzinājumā ar Komisijas 2019. gada pavasara prognozi), bet Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei un Austrijai tiek prognozēti lielāki pārpalikumi (IV pielikuma 2. tabula). Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi paredzams, ka kopējais eurozonas deficīts 2020. gadā pieaugs līdz 0,9 % no IKP. Nedaudz lielāks deficīts salīdzinājumā ar budžeta plāna projektiem atspoguļo nedaudz mazāku izaugsmi, kas prognozēta Komisijas 2019. gada rudens prognozē (IV pielikuma 2. diagramma). Šāds līmenis atbilst Komisijas 2019. gada pavasara prognozei, bet atspoguļo palielinājumu salīdzinājumā ar 2019. gada stabilitātes programmām (+0,4 % no IKP), ko virza lielāks gaidāmais deficīts Beļģijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Slovākijā un Somijā un mazāks gaidāmais pārpalikums Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Slovēnijā. Tas būtu otrais kopējā eurozonas nominālā deficīta pieaugums kopš 2009. gada.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā neviena eurozonas dalībvalsts patlaban neveic pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Ir prognozēts, ka tikai Francijai 2019. gadā budžeta deficīts pārsniegs 3 % Līguma atsauces vērtību, lai gan pārsniegums būs pārejošs, tuvu atsauces vērtībai un to izraisīs tikai viena pasākuma vienreizēja ietekme. Spānija 2018. gadā novērsa pārmērīgo budžeta deficītu, nominālajam deficītam samazinoties līdz 2,5 %, un saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi paredzams, ka tas samazināsies vēl vairāk (IV pielikuma 2. tabula). Paredzams, ka Beļģijai, Spānijai, Francijai un Itālijai deficīts pārsniegs 2 % no IKP. Paredzams, ka deviņām eurozonas dalībvalstīm 2019. un 2020. gadā būs pārpalikums, bet Lietuva un Portugāle saglabās līdzsvarotu stāvokli. Kopumā eurozonas dalībvalstu prognozētajās fiskālajās bilancēs 2020. gadā saskaņā ar budžeta plāna projektiem un Komisijas 2019. gada rudens prognozi (IV pielikuma 1. un 2. diagramma) ir vērojams ierobežots skaits atšķirību, kaut gan Komisija ir īpaši pesimistiskāka attiecībā uz Slovākiju, Spāniju, Slovēniju un Maltu.

Paredzams, ka 2019. un 2020. gadā eurozonas kopējā primārā bilance, kas iegūta, no nominālās bilances atskaitot procentu izdevumus, samazināsies, taču saglabās pārpalikumu. Saskaņā gan ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi, gan budžeta plāna projektiem tiek prognozēts, ka eurozonas kopējā primārā bilance samazināsies no 1 % no IKP 2018. gadā līdz 0,9 % no IKP 2019. gadā, kas atbilst arī 2019. gada stabilitātes programmās prognozētajam (1. tabula). Paredzams, ka tikai Igaunijai, Spānijai, Francijai un Somijai 2019. gadā būs negatīva primārā bilance (IV pielikuma 3. tabula). Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi un visumā atbilstīgi budžeta plāna projektiem paredzams, ka kopējā eurozonas primārā bilance 2020. gadā nokritīsies līdz 0,6 % no IKP. Paredzams, ka Beļģijai, Vācijai, Grieķijai, Kiprai, Luksemburgai un Nīderlandei 2020. gadā būs īpaši lieli primārās bilances samazinājumi. Paredzams, ka Igaunijai, Spānijai, Francijai un Somijai, kā arī Beļģijai, 2020. gadā joprojām būs negatīva primārā bilance. Abos gados atšķirības starp eurozonas dalībvalstu un Komisijas prognozēm kopumā ir ierobežotas, kaut gan Komisija sagaida, ka Spānijas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas primārās bilances 2020. gadā būs mazākas par vairāk nekā 0,4 procentpunktiem no IKP, salīdzinot ar budžeta plāna projektiem.

Saskaņā ar budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozi izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē norāda uz nedaudz ekspansīvu fiskālo nostāju eurozonā gan 2019. gadā, gan 2020. gadā 5 . Atbilstīgi Komisijas 2019. gada rudens prognozei strukturālā primārā bilance 2019. gadā pasliktināsies par 0,3 procentpunktiem no potenciālā IKP. Tas ir saskaņā ar budžeta plāna projektiem. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi un atbilstīgi budžeta plāna projektiem tiek prognozēts, ka strukturālā primārā bilance 2020. gadā pasliktināsies par papildu 0,4 procentpunktiem no potenciālā IKP (IV pielikuma 5. tabula) 6 . Budžeta plāna projektu rezultātā 2019. gada stabilitātes programmu skaitļi ir ievērojami samazināti, kas paredz, ka eurozonas kopējā strukturālā primārā bilance 2020. gadā stabilizēsies. Budžeta plāna projektos tiek sagaidīts, ka Beļģijas, Spānijas, Itālijas, Kipras, Luksemburgas, Nīderlandes un Somijas strukturālā primārā bilance būs mazāka par vairāk nekā 0,5 procentpunktiem no potenciālā IKP salīdzinājumā ar 2019. gada stabilitātes programmām.

Paredzams, ka to eurozonas dalībvalstu skaits, kuras ir sasniegušas vai pārsniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, 2019. un 2020. gadā pieaugs. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi septiņas eurozonas dalībvalstis (Vācija, Grieķija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande un Austrija) pārsniegs savus vidēja termiņa budžeta mērķus 2019. gadā (IV pielikuma 6. tabula). Paredzams, ka visas šīs valstis arī 2020. gadā būs sasniegušas vai pārsniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, kaut gan Vācija, Kipra, Luksemburga un Nīderlande plāno izmantot daļu savu fiskālās manevrēšanas iespēju (IV pielikuma 7.a un 7.b diagramma). Turklāt sagaidāms, ka Īrija un Lietuva 2020. gadā sasniegs savus vidēja termiņa budžeta mērķus. Tomēr saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi sagaidāms, ka vairākas eurozonas dalībvalstis 2020. gadā turpinās ievērojami atpalikt no saviem vidēja termiņa budžeta mērķiem, t. i., Spānija (-3,2 procentpunkti), Itālija (-3 procentpunkti), Beļģija (-2,4 procentpunkti) un Francija (-2,2 procentpunkti). (IV pielikuma 6. tabula un 7.a/7.b diagramma). Komisija prognozē, ka no tām eurozonas dalībvalstīm, kuras vēl nav sasniegušas savu vidēja termiņa budžeta mērķi, Beļģija, Spānija, Itālija, Somija un Slovākija 2020. gadā vēl vairāk attālināsies no saviem vidēja termiņa budžeta mērķiem 7 . Salīdzinājumam, tiek prognozēts, ka Igaunija un Latvija veiks nelielu korekciju virzībā uz saviem vidēja termiņa budžeta mērķiem 2020. gadā, kamēr Francija, Portugāle un Slovēnija saskaņā ar prognozi saglabās nemainīgu pozīciju.

Paredzams, ka eurozonas valsts parāda attiecība pret IKP 2019. un 2020. gadā turpinās samazināties. Šai attiecībai kopš 2014. gada, kad tā sasniedza maksimumu – 94,5 %, ir bijusi tendence samazināties. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi paredzams, ka 2020. gadā tā saruks līdz aptuveni 85 %. Šī attiecība ir krietni mazāka nekā ASV un Japānā (attiecīgi aptuveni 114 % un 237 % 2020. gadā). Pašreizējo eurozonas kopējā parāda attiecības pret IKP samazināšanos galvenokārt virza pozitīvs “lavīnas” efekts, kas atspoguļo prognozi, ka nominālās procentu likmes arī turpmāk būs zemākas par nominālā IKP pieaugumu. Sagaidāms arī, ka prognozētajiem primārajiem pārpalikumiem 2019. un 2020. gadā būs parādu mazinoša ietekme (IV pielikuma 8. diagramma). Salīdzinājumam, paredzams, ka atlikumu un plūsmu korekcijas 8 radīs vieglu augšupēju spiedienu uz kopējā parāda attiecību pret IKP 2020. gadā. Budžeta plāna projektu mērķis ir panākt līdzīgu samazinājumu eurozonas parāda attiecībā pret IKP. Abos gados plānotās parāda attiecības pret IKP ir augstākas, nekā to paredz 2019. gada stabilitātes programmas, ar lielām augšupējām korekcijām 2019. un 2020. gadā attiecībā uz Beļģiju, Grieķiju, Itāliju un Kipru (IV pielikuma 7. tabula) 9 .

Sagaidāms, ka visas eurozonas dalībvalstis, izņemot Beļģiju, Franciju, Itāliju un Somiju, laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam samazinās savu parāda attiecību pret IKP 10 . Paredzams, ka visas eurozonas dalībvalstis, izņemot Itāliju, 2020. gadā gūs labumu no parādu mazinošā “lavīnas” efekta, un tiek sagaidīts, ka pozitīva primārā bilance arī radīs mazinošu ietekmi, izņemot Beļģijas, Igaunijas, Francijas un Somijas gadījumā (IV pielikuma 9. diagramma). Atšķirības starp prognozēm Komisijas 2019. gada rudens prognozē un budžeta plāna projektos nav niecīgas, taču tās lielākoties kompensē cita citu kopsummā, un Komisija prognozē nedaudz augstākus rādītājus Grieķijai, Spānijai, Itālijai un Slovēnijai, bet nedaudz zemākus rādītājus Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Kiprai un Latvijai (IV pielikuma 8. diagramma).

Saskaņā ar Komisijas prognozi paredzams, ka deviņām eurozonas dalībvalstīm parāda attiecība pret IKP 2020. gadā pārsniegs 60 %. Šis ir lielākais to eurozonas dalībvalstu skaits, kuras ievēro Līgumā noteikto 60 % robežvērtību, kopš 2008. gada. Sagaidāms, ka Grieķijai un Itālijai šī attiecība pārsniegs 130 %. Sagaidāms, ka Portugāle turpinās samazināt tās parāda attiecību pret IKP zem 120 %, bet Beļģija – stabilizēs tās parāda attiecību nedaudz zem 100 %. Tiek prognozēts, ka Francijā un Spānijā šī attiecība 2020. gadā joprojām būs mazāka, bet tuvu 100%. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi paredzams, ka dažas eurozonas dalībvalstis ar lielām parādsaistībām 2020. gadā veiks minimālus strukturālus centienus (Francija un Portugāle) vai īstenos ekspansiju (Beļģija, Grieķija, Spānija, Itālija un Kipra). Taču, neraugoties uz minēto, Grieķija 11 , Kipra un Portugāle uztur lielus primāros pārpalikumus (IV pielikuma 3. tabula), uzrāda lielus strukturālos pārpalikumus (vai – Portugāles gadījumā – ir tuvu līdzsvarotai nominālajai pozīcijai) un to parāds attiecīgi strauji samazinās. Pretēji, saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi Beļģijā, Spānijā, Francijā un Itālijā primārā bilance samazinās vai pat kļūst negatīva, norādot, ka šīm valstīm ir iespējas straujāk samazināt savu parādu slogu (IV pielikuma 10. diagramma). Paredzams, ka Itālija 2019. un 2020. gadā novirzīsies no parāda samazināšanas kritērija, un tiek prognozēts, ka tās parāda attiecība pret IKP turpinās pieaugt līdz gandrīz 137 %. Paredzams, ka mazākā mērā arī Beļģija nevienā no abiem gadiem nebūs atbilstīga parāda samazināšanas kritērijam. Kopš to pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas attiecīgi 2017. un 2018. gadā uz Franciju un Spāniju attiecas pārejas noteikums par parādu, kuru tās saskaņā ar prognozi ne vienā, ne otrā gadā neievēros. Turpretī ir paredzams, ka Grieķija un Portugāle 2019. gadā ievēros pārejas noteikumu par parādu un 2020. gadā – parāda samazināšanas kritēriju. Paredzams, ka arī Kipra 2019. un 2020. gadā ar lielu rezervi izpildīs parāda samazināšanas kritēriju.

Fiskālo korekciju struktūra

Prognozēto eurozonas kopējā strukturālā deficīta palielināšanos 2020. gadā galvenokārt virza cikliski koriģētās ieņēmumu attiecības kritums. Kaut arī paredzams, ka kopējie valdības ieņēmumi 2020. gadā pieaugs par 2,4 % (saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi), sagaidāms, ka cikliski koriģētā ieņēmumu attiecība saglabāsies kopumā nemainīga – 46,3 % apmērā no potenciālā IKP 2019. gadā un 46,2 % apmērā no potenciālā IKP 2020. gadā (1. tabula un IV pielikuma 8. tabula). Kaut arī paredzams, ka visu veidu ieņēmumi pieaugs lēnāk nekā nominālais IKP, tiešie nodokļi un citi ieņēmumi ir cikliski koriģēto ieņēmumu attiecības prognozētā nelielā krituma lielākie veicinātāji (IV pielikuma 15. diagramma). Tas arī atspoguļo paziņoto ieņēmumu pasākumu ietekmi, kuri, kā tiek gaidīts, palielinās nominālo deficītu par 0,1 % no IKP 2020. gadā (IV pielikuma 14. diagramma) 12 . Budžeta plāna projektu mērķis ir panākt līdzīgu samazinājumu ieņēmumu attiecībā 2020. gadā, savukārt ieņēmumi saskaņā ar prognozēto pieaugs nedaudz vairāk – par 2,6 %.

Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi cikliski koriģētā izdevumu attiecība laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam samazināsies, kas atbilst kopējam izdevumu pieaugumam 2,7 % apmērā. Sagaidāms, ka cikliski koriģētā izdevumu attiecība laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam saglabāsies visumā nemainīga un saskaņā ar prognozi 2020. gadā būs 47,3 % no potenciālā IKP (1. tabula). Budžeta plāna projektos ir prognozēts līdzīgs cikliski koriģētās izdevumu attiecības samazinājums laikā no 2019. līdz 2020. gadam, kaut gan paredzams, ka kopējie izdevumi pieaugs atbilstīgi Komisijas prognozei. Gan Komisijas 2019. gada rudens prognozē, gan budžeta plāna projektos tiek prognozēts, ka arī cikliski koriģētā primārā izdevumu attiecība paliks visumā nemainīga (IV pielikuma 8. tabula), kaut gan šāda stabilitāte slēpj dažas atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm (IV pielikuma 12. diagramma). Paredzams, ka vairākām dalībvalstīm būs diezgan liels cikliski koriģētās primārās izdevumu attiecības palielinājums 2020. gadā (Grieķijai, Itālijai, Kiprai, Luksemburgai un Nīderlandei), bet citām – liels samazinājums (Igaunijai, Francijai un Latvijai). Paredzams, ka procentu izdevumi turpinās neseno tendenci samazināties kā procentuālajai daļai no IKP, un samazinājums laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi gaidāms 0,1 procentpunkta apmērā. Caurmērā tiek prognozēts, ka netiešā procentu likme, kas ir Komisijas prognozes pamatā, samazināsies līdz 1,8 % 2020. gadā, kas ir nedaudz augstāk par budžeta plāna projekta pieņēmumu.

Novērtējums par fiskālās politikas ievirzi eurozonā

Fiskālajā nostājā būtu pienācīgi jāņem vērā monetārās politikas nostāja, kas, kā tiek prognozēts, arī turpmāk būs atbalstoša. Eiropas Centrālā banka 2019. gada septembrī paziņoja par jaunu atbalstošas politikas pasākumu paketi, tostarp par noguldījumu iespējas procentu likmes papildu samazināšanu līdz -0,50 % un neto aktīvu iegādes beztermiņa atsākšanu. Līdz ar to sagaidāms, ka apvienojumā ar Eiropas Centrālās bankas Padomes perspektīvas norādēm 13 monetārā politika 2020. gadā un turpmāk arī būs ļoti atbalstoša. Tomēr tajā pašā laikā monetārā politika, kurai pēdējo gadu laikā ir bijis uzlikts reflācijas stimulu slogs, tagad saskaras ar arvien negatīvāku blakusietekmi, piemēram, aktīvu cenas neatbilstībām un bažām par dažu finanšu nozares daļu finansiālo veselību. No fiskālā viedokļa, kā aplūkots iepriekš, Komisijas 2019. gada rudens prognoze paredz nedaudz ekspansīvāku fiskālo nostāju 2020. gadā. 1. diagramma parāda monetārās politikas un fiskālās politikas kopējo orientāciju, salīdzinot finansēšanas nosacījumu attīstību (reālo ilgtermiņa procentu likmi) ar fiskālo stimulu mērvienību (balstīta uz izmaiņām strukturālajā primārajā bilancē).

Eurozonas dalībvalstīm parāda un ilgtspējas problēmu ziņā ir ļoti atšķirīgs fiskālais stāvoklis. Atjaunināts fiskālās stabilitātes riska novērtējums ir veikts, pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi (IV pielikuma 10. tabula). Minētajā novērtējumā cita starpā ņemts vērā pašreizējais parādsaistību līmenis, primārā bilance un iedzīvotāju novecošanās paredzamās izmaksas. Lai gan neviena eurozonas dalībvalsts īstermiņā nesaskaras ar fiskālās stabilitātes apdraudējumu, Itālijas publisko finanšu īstermiņa ilgtspēja joprojām šķiet neaizsargāta pret vērtspapīru emisijas izmaksu pieaugumu. Arī attiecībā uz Franciju un Spāniju ir konstatētas īstermiņa fiskālās nepilnības. Minētos riskus jo īpaši atspoguļo S0 fiskālā apakšindeksa vērtība, kas pārsniedz tā kritisko robežvērtību. Saskaņā ar S1 rādītāju Beļģija, Spānija, Francija un Itālija šķietami turpina saskarties ar augstu vidēja termiņa risku. Attiecībā uz visām minētajām eurozonas dalībvalstīm arī tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā parāda atmaksājamības analīzes papildu rezultātus, tās saskaras ar augstu risku. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek uzskatīts, ka arī Portugāle saskaras ar augstu risku. Vidēja termiņa riska novērtējums ir pasliktinājies attiecībā uz Somiju, norādot uz mazākām fiskālās elastības iespējām nekā pagājušajā gadā. Lai arī šķiet, ka Kipras fiskālās elastības iespējas kopš pagājušā gada ir nedaudz palielinājušās, tā joprojām saskaras ar būtiskiem riskiem, kas saistīti ar iespējamām saistībām.

1. diagramma. Reālā ilgtermiņa procentu likme (%) un izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē (procentpunktos no potenciālā IKP) eurozonā

Paredzams, ka eurozonas fiskālā nostāja 2020. gadā būs nedaudz ekspansīva (1. diagramma). Paredzams, ka 2020. gadā strukturālā primārā budžeta bilance saruks par aptuveni 0,4 procentpunktiem no potenciālā IKP, kas tiek uzskatīts par nedaudz ekspansīvu fiskālo nostāju. To apliecina fiskālie stimuli, balstoties uz izdevumu kritērija metodiku, kas norāda uz ekspansīvāku fiskālo nostāju aptuveni 0,5 procentpunktu apmērā no potenciālā IKP (IV pielikuma 6.c diagramma) 14 .

Dažas eurozonas dalībvalstis ar bagātīgām fiskālās manevrēšanas iespējām un lielu tekošā konta pārpalikumu plāno izmantot daļu no savām fiskālās manevrēšanas iespējām. Atbilstīgi iepriekšējiem Padomes ieteikumiem Nīderlande un mazākā mērā Vācija plāno 2020. gadā īstenot ekspansīvu fiskālo politiku (IV pielikuma 11. diagramma). Tajā pašā laikā, pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, daļa no šo valstu fiskālās manevrēšanas iespējām paliks neizmantota. Ņemot vērā šo eurozonas dalībvalstu fiskālās manevrēšanas iespējas, tām vajadzētu būt gatavām turpināt izmantot šīs iespējas.

No otras puses, dažas no šīm eurozonas dalībvalstīm, kas saskaras ar visnopietnākajām ilgtspējas problēmām, 2020. gadā vai nu neplāno veikt nekādu jēgpilnu fiskālo korekciju (Francija), vai arī plāno veikt fiskālo ekspansiju (Beļģija, Spānija un Itālija) 15 (IV pielikuma 10. diagramma). Beļģijas, Spānijas, Francijas un Itālijas plānotajā fiskālajā politikā nav pietiekami ņemti vērā to strukturālie deficīti un ļoti atbalstošā monetārās politikas nostāja. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens prognozi minētajās eurozonas dalībvalstīs primārā bilance samazinās vai pat ir negatīva un parāds sarūk tikai nedaudz vai nesamazinās nemaz. Lai gan ir iegūti nelieli ietaupījumi saistībā ar procentu likmju pieauguma atšķirību ārkārtīgi zemo līmeni (IV pielikuma 16. diagramma), minētās eurozonas dalībvalstis neplāno izmantot šos ietaupījumus, lai samazinātu vēsturiski augsto parāda līmeni. Tas viss ir pretrunā ieteikumam atjaunot fiskālās rezerves. Īpaši pamanāms ir primārā pārpalikuma nelielais samazinājums Itālijā attiecībā pret parāda līmeni, kas izceļas salīdzinājumā ar citām eurozonas valstīm un attiecībā pret sarūkošo “lavīnas” efektu, kā arī pastāvīgi negatīvā primārā bilance Francijā (2. diagramma). Ja eurozonas dalībvalstis ar augstu valsts parāda līmeni īstenotu piesardzīgu fiskālo politiku, tas mazinātu šo valstu parāda attiecību, samazinātu neaizsargātību pret satricinājumiem un ekonomikas lejupslīdes gadījumā ļautu darboties automātiskajiem stabilizatoriem. Nespēja samazināt valsts parādu var palielināt paaugstināta tirgus spiediena risku valstīm ar lielu valsts parādu nākotnē, kas var radīt negatīvu plašāku ietekmi uz citu eurozonas dalībvalstu valsts parāda vērtspapīru tirgiem.

Kopumā ņemot, fiskālā politika joprojām nav pietiekami diferencēta, jo īpaši eurozonas dalībvalstīs ar lielām parādsaistībām. Budžeta plāna projektu pilnīgas īstenošanas rezultātā eurozonā kopumā veidotos visumā neitrāla vai nedaudz ekspansīva fiskālā nostāja. Eurozonas dalībvalstis ar fiskālās manevrēšanas iespējām to izmanto. Tām vajadzētu būt gatavām turpināt to izmantot, ņemot vērā to fiskālās manevrēšanas iespēju apmēru. Bažas joprojām rada konsolidācijas trūkums valstīs ar ilgtspējas problēmām, neraugoties uz Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. To eurozonas dalībvalstu atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam, kuras nav sasniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, kopā ar to eurozonas dalībvalstu lielāku ekspansiju, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas (sk. IV pielikuma 6.a un 6.b diagrammu), palīdzētu līdzsvarot vispārējo politikas pasākumu kopumu eurozonā, vienlaikus labāk diferencējot eurozonas dalībvalstis attiecībā pret tām pieejamajām fiskālās manevrēšanas iespējām.

2. diagramma. Bruto parāda izmaiņu virzītājspēki laikposmā no 1999. līdz 2018. gadam (% no IKP), primārās bilances un “lavīnas” efekta ietekme atsevišķās eurozonas dalībvalstīs

III. Pārskats par budžeta plāna projektiem

Komisijas atzinumos par budžeta plāna projektiem uzmanība pievērsta atbilstībai Stabilitātes un izaugsmes paktam un uz tā pamata pieņemtajiem ieteikumiem. Tā kā visām dalībvalstīm patlaban piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, Komisijas atzinumos tiek izvērtēta konkrētām valstīm noteikto vidēja termiņa budžeta mērķu ievērošana vai virzība uz tiem, kā arī atbilstība noteikumiem par parādu, lai pārliecinātos, vai plāni atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par fiskālo jomu, kas ietverti Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumos.

Visas eurozonas dalībvalstis savus budžeta plāna projektus iesniedza savlaicīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. pantu, izņemot Itāliju, kura to iesniedza dienu pēc noteiktā datuma (t. i., 16. oktobrī). Saskaņā ar “divpakas” rīcības kodeksa noteikumiem četras valstis iesniedza budžeta plāna projektus, kas izstrādāti saskaņā ar nemainīgas politikas scenāriju. Austrija, Portugāle un Spānija iesniedza nemainīgas politikas scenārija budžeta plāna projektus sakarā ar valsts parlamenta vēlēšanu organizēšanu laikposmā no 2019. gada septembra beigām līdz novembra pirmajai pusei. Arī Beļģija iesniedza nemainīgas politikas scenārija budžeta plāna projektu sakarā ar notiekošo valdības veidošanas procesu. Tiklīdz valdības uzsāk savu darbību, un parasti vismaz vienu mēnesi pirms valsts parlamentā paredzēts pieņemt budžeta projekta likumu, iestādes tiek aicinātas Komisijai un Eurogrupai iesniegt atjauninātu budžeta plāna projektu.

Ne par vienu budžeta plāna projektu Komisija nav konstatējusi “īpaši nopietnu neatbilstību” Stabilitātes un izaugsmes paktam, kas minēta Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 2. punktā. Tomēr daži iesniegtie budžeta plāna projekti raisa bažas. Proti, Komisija 2019. gada 14. oktobrī nosūtīja vēstules Somijai un 2019. gada 22. oktobrī – Beļģijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Portugālei, lūdzot papildu informāciju un izceļot vairākus sākotnējus apsvērumus attiecībā uz šo valstu budžeta plāna projektiem, un Beļģijas, Spānijas un Portugāles gadījumā uzsverot atjauninātu budžeta plāna projektu iesniegšanas nozīmību. Somija atbildēja 2019. gada 16. oktobrī, bet Francija un Itālija – 23. oktobrī. Komisija savā izvērtējumā par budžeta attīstību un riskiem ņēma vērā šo valstu atbildēs ietverto informāciju.

2. tabulā ir sniegts kopsavilkums par Komisijas 2019. gada 20. novembrī pieņemtajos atzinumos sniegto katras dalībvalsts budžeta plāna projekta novērtējumu un par fiskālās jomas strukturālo reformu virzības novērtējumu. Plānu novērtējums balstās uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi. Lai atvieglinātu salīdzināšanu, plāni ir iedalīti trīs vispārīgās kategorijās atkarībā no to vērtējuma: Tā kā patlaban nevienai dalībvalstij nepiemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, visām dalībvalstīm atbilstības novērtējumi par 2020. gadu tiek veikti, ņemot vērā preventīvās daļas prasības, jo īpaši Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumus.

·Atbilstīgs: kā liecina Komisijas 2019. gada rudens prognoze, attiecīgajiem budžeta plāniem nav nepieciešami pielāgojumi valsts budžeta procedūras ietvaros, lai nodrošinātu 2020. gada budžeta atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

·Visumā atbilstīgs: kā liecina Komisijas prognoze 2020. gadam, sagaidāms, ka budžeta plāna projekts nodrošinās vispārēju atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Komisijas prognozē 2020. gadam ir teikts, ka minētās dalībvalstis būs tuvu sava vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vai ir sagaidāma neliela novirze no nepieciešamās korekcijas virzībā uz to. Ja dalībvalsts ir tuvu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, bet izdevumu kritērijs patlaban norāda uz risku būtiski novirzīties no prasībām, tas būs jāņem vērā turpmākajos novērtējumos, ja saskaņā ar prognozi strukturālā bilance vairs nebūs tuvu vidēja termiņa budžeta mērķim, attiecīgā gadījumā ņemot vērā visas pielaides. Šo dalībvalstu novērtējums liecina, ka tās ievēro parāda kritēriju.

·Ar neatbilstības risku: kā liecina Komisijas prognoze 2020. gadam, nav sagaidāms, ka budžeta plāna projekts nodrošinās atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Komisijas prognozē 2020. gadam ir teikts, ka ir sagaidāma būtiska novirze no vidēja termiņa mērķa vai nepieciešamās korekcijas virzībā uz to un/vai neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam, ja tas ir piemērojams.

Neviena dalībvalsts nav lūgusi papildu elastību 2020. gadam attiecībā investīcijām un strukturālajām reformām saskaņā ar “Kopīgi saskaņoto nostāju par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu”, ko Padome apstiprināja 2016. gada 12. februārī.

Savā 2020. gada budžeta plāna projektā Itālija norādīja, ka preventīvā plāna ierobežot hidroģeoloģiskos riskus ietekme uz budžetu 2020. gadā būs būtiska un ka to vajadzētu uzskatīt par tādu ārkārtēju notikumu Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkta un 6. panta 3. punkta nozīmē, kuru valdība nevar ietekmēt. Saistībā ar to Itālija lūdza pagaidu novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 0,2 % apmērā no IKP 2020. gadā. Komisija 2021. gada pavasarī veiks galīgo novērtējumu, tai skaitā par attiecināmajām summām, pamatojoties uz iestāžu sniegtajiem datiem.

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir turpinājusi izmantot ticamības skrīninga instrumentu, lai ziņotu par gadījumiem, kuros izlaides starpības aplēses saskaņā ar pieņemto metodiku varētu interpretēt kā tādas, uz kurām attiecas augsts nenoteiktības līmenis. Komisija izmanto tādu pašu pieeju, kādu tā izmantoja iepriekšējās uzraudzības kārtās. Balstoties uz skrīninga instrumentu, uz izlaides starpību attiecībā uz 2019. gadu var attiekties augsts nenoteiktības līmenis piecās dalībvalstīs (Kipra, Lietuva, Luksemburga, Slovēnija un Spānija). Tā kā tiek sagaidīts, ka Kipra un Luksemburga turpinās pārsniegt savus vidēja termiņa budžeta mērķus, nenoteiktība attiecībā uz to izlaides starpības aplēsi tiek uzskatīta par tādu, kas nerada potenciālu ietekmi uz novērtējumu par atbilstību preventīvās daļas prasībām, un tādējādi turpmāks novērtējums nav veikts. Lietuvas gadījumā, ja 2020. gada pavasarī saglabāsies augsta līmeņa nenoteiktība saistībā ar izlaides starpības aplēsi 2019. gadam, Komisijas novērtējumā par 2019. gadu tiks veikta padziļināta analīze. Attiecībā uz Slovēniju un Spāniju novērtējums par nenoteiktību, kas saistīta ar izlaides starpības aplēsēm, jau tika veikts 2019. gada pavasarī, un tajā bija norādīts, ka uz izlaides starpības aplēsēm, kuru pamatā ir kopēja metodika, attiecās augsts nenoteiktības līmenis. Ņemot vērā minēto, Spānijas gadījumā Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumu kontekstā tika noteikta zemāka prasība par valdības neto primāro izdevumu maksimālā pieauguma līmeni – 0,9 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,65 % apmērā no IKP 2020. gadā. Slovēnijas gadījumā ietekmes uz 2020. gada prasību, t.i., sasniegt tās vidēja termiņa budžeta mērķi, nebija. 2019. gada rudens novērtējumi apstiprina augsto nenoteiktības līmeni, kas saistīts ar izlaides starpības aplēsēm attiecībā uz Slovēniju un Spāniju. Slovēnijā izlaides starpība, kā liecina ticamības instruments, nozīmētu zemāku strukturālo deficītu 2020. gadā, pietuvinot valsti tās vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tas norādītu uz visumā atbilstīgu situāciju. Taču, ņemot vērā attiecīgo aplēšu augsto nestabilitāti, šie skaitļi, ja tie apstiprināsies, tiks ņemti vērā tikai ex post novērtējumā par atbilstību preventīvās daļas prasībām 2021. gada pavasarī.

Visbeidzot, Komisija ir provizoriski novērtējusi, cik liels progress ir panākts, īstenojot fiskālās un strukturālās reformas, kas minētas Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumos. Budžeta plāna projektu novērtējums ir iedalīts piecās vispārīgās kategorijās: progresa nav, ir ierobežots progress, ir zināms progress, ir būtisks progress un pilnībā izpildīts. Ņemot vērā to, ka kopš Padomes ieteikumu pieņemšanas 2019. gada jūlijā ir pagājuši tikai daži mēneši, lielākā daļa eurozonas dalībvalstu ir panākušas “ierobežotu progresu” attiecībā uz tām adresēto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu. Salīdzinājumam, Vācija, Itālija, Latvija, Lietuva un Nīderlande ir panākušas “zināmu progresu” konkrētām valstīm adresēto 2019. gada ieteikumu fiskāli strukturālās daļas īstenošanā. Proti, Vācija un Nīderlande pieņēma pasākumus, kas saistīti galvenokārt ar investīcijām, bet Itālija, Latvija un Lietuva veica pasākumus, kas saistīti galvenokārt ar nodokļiem. Vispusīgs apraksts par progresu, kas panākts, īstenojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, tiks iekļauts 2020. gada ziņojumos par attiecīgo valsti un izvērtēts saistībā ar 2020. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome pieņems 2020. gadā.

2. tabula. Pārskats par Komisijas individuālajiem atzinumiem par budžeta plāna projektiem

Dalībvalstis	Budžeta plāna projekta vispārēja atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam		Progress, īstenojot 2019. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu fiskāli strukturālo daļu
	Vispārīgais secinājums par atbilstību, balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi	Atbilstība SIP preventīvās daļas prasībām 2019. un 2020. gadā
BE1,2	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Ierobežots progress
ES2,3	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam.	Ierobežots progress
FR4	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam.	Ierobežots progress
IT5	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, prima facie neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Zināms progress
PT2	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, atbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Ierobežots progress
SI	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: risks nedaudz novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2020. gadā; risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, pamatojoties uz 2019. un 2020. gadu kopā, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Ierobežots progress
SK	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. 2020. gads: risks nedaudz novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2020. gadā; risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, pamatojoties uz 2019. un 2020. gadu kopā.	Ierobežots progress
FI	Ar neatbilstības risku	2019. gads: risks nedaudz novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. 2020. gads: risks būtiski novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi.	Ierobežots progress
EE	Visumā atbilstīgs	2019. gads: risks nedaudz novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. 2020. gads: risks nedaudz novirzīties no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi.	nepiemēro
LV	Visumā atbilstīgs	2019. gads: tuvu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ar korekciju, lai ņemtu vērā pagaidu novirzes pielaidi, bet pastāv risks par būtisku novirzi no izdevumu kritērija prasības, pamatojoties uz 2018. un 2019. gadu kopā. 2020. gads: tuvu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, bet pastāv risks par būtisku novirzi no izdevumu kritērija prasības.	Zināms progress
DE	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Zināms progress
IE	Atbilstīgs	2019. gads: atbilstība korekcijai virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Ierobežots progress
EL6	Atbilstīgs	2019. gads: atbilstība parāda samazināšanas pārejas kritērijam. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	nepiemēro7
CY8	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Ierobežots progress
LT	Atbilstīgs	2019. gads: tuvu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ar korekciju, lai ņemtu vērā pagaidu novirzes pielaidi, bet pastāv risks par būtisku novirzi no izdevumu kritērija prasības. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Zināms progress
LU	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Ierobežots progress
MT	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Ierobežots progress
NL	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots.	Zināms progress
AT2	Atbilstīgs	2019. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam. 2020. gads: vidēja termiņa budžeta mērķis ir ievērots, atbilstība parāda samazināšanas kritērijam.	Ierobežots progress

1    Komisija 2019. gada 5. jūnijā sniedza ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, kurā tā secināja, ka analīze nebija pilnīgi pārliecinoša attiecībā uz to, vai parāda kritērijs bija vai nebija izpildīts.

2    Budžeta plāna projekts iesniegts, pamatojoties uz nemainīgas politikas scenāriju.

3    Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Spānijai tika atcelta 2019. gada 14. jūnijā, jo deficīts 2018. gadā tika samazināts zem 3 % no IKP, un tika prognozēts, ka 2019. un 2020. gadā tas saglabāsies mazāks par 3 %. Tāpēc uz Spāniju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa.

4    Komisija 2019. gada 5. jūnijā sniedza ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, kurā tā secināja, ka deficīta un parāda kritēriji, kā definēts Līgumā, būtu jāuzskata par izpildītiem.

5    Komisija 2019. gada 5. jūnijā sniedza ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, kurā tā secināja, ka parāda kritērijs būtu jāuzskata par neizpildītu. Pēc Itālijas 2019. gada 1. jūlija atjauninātajiem fiskālajiem plāniem, kas ietver fiskālo korekciju 2019. gadam, Komisija 2019. gada jūlijā publicēja paziņojumu un nosūtīja vēstuli Itālijas iestādēm, secinot, ka pieņemto pasākumu pakete ir pietiekama, lai tajā posmā neuzsāktu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistībā ar Itālijas neatbilstību parāda kritērijam 2018. gadā.

6    Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas 2017. gada 19. septembrī un ESM stabilitātes atbalsta programmas pabeigšanas 2018. gada 20. augustā Grieķijai sāka piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, un tai būtu jāsaglabā stabils fiskālais stāvoklis, kas nodrošina atbilstību primārā pārpalikuma mērķim, kurš noteikts Lēmumā (ES) 2017/1226 2017. gada 30. jūnijā, 3,5 % apmērā no IKP 2018. gadam un vidējā termiņā. Tā kā Grieķija bija atbrīvota no stabilitātes programmas iesniegšanas, kamēr tā bija iekļauta programmā, Grieķijas iestādes nenoteica vidēja termiņa budžeta mērķi 2018. un 2019. gadam. Grieķija vidēja termiņa budžeta mērķi – 0,25 % no IKP – 2020.–2022. gadam noteica 2019. gada stabilitātes programmā.

7    Progress, īstenojot 2019. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu fiskāli strukturālo daļu, tiek uzraudzīts pastiprinātas uzraudzības sistēmas ietvaros.

8    Komisija 2019. gada 5. jūnijā sniedza ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, kurā tā secināja, ka turpmāki pasākumi, kuru rezultātā pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, nebūtu jāveic.

(1)

     Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs.

(2)

     Sk. “divpakas” rīcības kodeksu:

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/2014-11-07_two_pack_coc_amended_en.pdf  

(3)

     Padomes ieteikums (2019. gada 9. aprīlis), OV C 136, 12.4.2019., 1. lpp.

(4)

Budžeta plāna projektos iekļauto izlaides starpību Komisija pārrēķina, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta minētajos plānos, un izmantojot kopīgi saskaņotu metodiku.

(5)

Strukturālā primārā bilance ir strukturālā bilance, no kuras atskaitīti procentu izdevumi. Ikgadējās izmaiņas šajā rādītājā ir fiskālās nostājas visvienkāršākā standarta mērvienība.

(6)

Fiskālo nostāju varētu izteikt arī ar diviem fiskālajā uzraudzībā izmantotajiem rādītājiem. Ja mērījumam izmanto strukturālās bilances izmaiņas, ko ietekmē neplānoti ieņēmumi no mazākiem procentu izdevumiem, Komisijas 2019. gada rudens prognoze 2020. gadā eurozonai paredz visumā neitrālu fiskālo nostāju aptuveni 0,2 procentpunktu apmērā no potenciālā IKP. Nedaudz ekspansīvo fiskālo nostāju, kas prognozēta, ņemot vērā strukturālās primārās bilances izmaiņas, apstiprina fiskālie stimuli, kas mērīti saskaņā ar izdevumu kritērija metodiku, ko nekropļo zemāki procentu izdevumi (un neplānotie ieņēmumi) un kas 2020. gadā prognozē nelielu ekspansiju aptuveni 0,5 procentpunktu apmērā no potenciālā IKP, pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi.

(7)

Jāatzīmē, ka tiek gaidīts, ka Somija un Slovākija saglabās savu parāda attiecību pret IKP zem 60 % atzīmes.

(8)

Atlikumu un plūsmu korekcija nodrošina konsekvenci starp neto aizņēmumiem (plūsma) un variāciju bruto parāda uzkrājumos. Tas ietver finanšu aktīvu uzkrāšanu, ārvalstu valūtā denominēta parāda vērtības izmaiņas un atlikušās statistiskās korekcijas.

(9)

Dažos gadījumos augstāka parāda attiecība pret IKP atspoguļo pārskatītus iepriekšējos datus.

(10)

Jāatgādina, ka tiek gaidīts, ka Somija saglabās savu parāda attiecību pret IKP zem 60 % atzīmes.

(11)

Grieķija apņēmās saglabāt stabilu fiskālo stāvokli, kas nodrošina atbilstību primārā pārpalikuma mērķim, kurš ar 2017. gada 30. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1226 attiecībā uz 2018. gadu un vidējā termiņā noteikts 3,5 % apmērā no IKP. Komisija atbilstību šim mērķim uzrauga reizi ceturksnī, sagatavojot pastiprinātas uzraudzības ziņojumus.

(12)

 Gan plānos, gan Komisijas 2019. gada rudens prognozē ieņēmumu attiecības pret IKP kopējais elastīgums ir apmēram 0,9 salīdzinājumā ar ieņēmumu attiecības pret izlaides starpību standarta elastīgumu (1).

(13)

ECB Padome patlaban sagaida, ka galvenās monetārās politikas procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad inflācijas izredzes aptuveni konverģēs tādā līmenī, kas ir pietiekami tuvu, taču nepārsniedz 2 % prognozes periodā, un šāda konverģence ir konsekventi atspoguļota pamatā esošajā inflācijas dinamikā. Turklāt paredzams, ka neto aktīvu iegāde beigsies neilgi pirms pirmā monetārās politikas likmju pieauguma.

(14)

Salīdzinājumam, strukturālās bilances izmaiņas (otrs rādītājs, kas izmantots fiskālajā uzraudzībā līdztekus izdevumu kritērijam) tikai norāda uz visumā neitrālu fiskālo nostāju aptuveni 0,2 procentpunktu apmērā no potenciālā IKP. Šai mazākajai aplēsei pamatā ir negaidīti labās procentu likmes, kas mehāniski uzlabo strukturālās bilances izmaiņas. Šajā ziņā fiskālais stimuls, kas balstīts uz strukturālo primāro bilanci, ir valdības fiskālās politikas diskrecionāro lēmumu nozīmīga mēraukla, jo atšķirībā no strukturālās bilances to neietekmē notiekošie procentu izdevumu ietaupījumi.

(15)

Būtu jāatgādina, ka Beļģijas un Spānijas fiskālo plānu pamatā ir nemainīgas politikas scenārija budžeta plāna projekti.