EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.7.2019

COM(2019) 373 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes

I.Ievads

Laika gaitā Eiropas Savienība ir izstrādājusi noturīgu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesisko regulējumu, kas atbilst Finanšu darbību darba grupas pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem. Tomēr nesen ir notikuši vairāki starpgadījumi, kuros ir bijušas iesaistītas Eiropas bankas un kuri ir piesaistījuši uzmanību tam, kā ir īstenoti Eiropas Savienības noteikumi.

Komisija 2018. gada 12. septembrī publicēja paziņojumu 1 , kurā ierosināja nekavējoties rīkoties ar mērķi risināt dažas vieglāk konstatējamās regulējuma un institucionālās nepilnības, kam nesen sekoja paziņojums par ekonomisko un monetāro savienību 2 , kurā Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pēc tūlītējas rīcības ir jāseko dziļākām pārdomām par to, kādi papildu pasākumi varētu būt nepieciešami, lai ilgtermiņā nodrošinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma efektivitāti.

Eiropas Savienības likumdevēji arī vienojās par nepieciešamību identificēt pašreizējā tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas strukturālās nepilnības 3 . Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos un Ekonomikas un monetārā komiteja ir vairākkārt aicinājušas izvērtēt pašreizējā regulējuma piemērotību. Padome 2018. gada 4. decembrī pieņēma secinājumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rīcības plānu 4 , kuros aicināja Komisiju retrospektīvi izvērtēt nesenos iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumus, kuros iesaistītas ES kredītiestādes.

Šis ziņojums ir Komisijas atbilde. Tā galvenais mērķis ir norādīt uz nepilnībām un gūto pieredzi, kā arī nodrošināt apliecinošus dokumentus, uz kuriem balstīt turpmākus politikas pasākumus, ja tādi tiktu uzskatīti par nepieciešamiem. Šādi dokumenti ir iegūti no gadījumu izpētes, kas aptver desmit banku izlasi 5 2012.–2018. gada periodā, lai gan daži no pētītajiem gadījumiem ir notikuši agrāk. Bankas tika izraudzītas pēc Padomes uzaicinājuma ar mērķi nodrošināt pietiekami visaptverošu pārskatu par nepilnībām, kas ir saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu dažādās kredītiestādēs 6 , un aptvert dažādu uzraudzītāju reakciju, kā arī ņemt vērā gadījumu ietekmi. Gadījumu atlase nekādā gadījumā nav jāuzskata par vainas vai atbildības uzvelšanu atsevišķām bankām vai publiskajām iestādēm vai par norādi, ka attiecībā uz citām bankām vai publiskajām iestādēm problēmu nav bijis. Ir jānorāda, ka šis ziņojums neskar Komisijas tiesības sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Pārskata periodā tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma ir būtiski attīstījusies. Piemērojamās juridiskās prasības bija iekļautas vai nu Trešajā, vai Ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 7 . Citas prasības attiecībā uz pārvaldības un riska pārvaldības sistēmām izrietēja no Trešās un Ceturtās kapitāla prasību direktīvas 8 .

Komisija ieguva pierādījumus, veicot dokumentu izpēti, kā arī apspriežoties ar vienpadsmit dalībvalstu kredītiestādēm un publiskajām iestādēm. Cieši iesaistītas bija arī Eiropas Centrālā banka kā uzraudzītājs un trīs Eiropas Uzraudzības iestādes.

Lai gan ziņojuma mērķis galvenokārt ir iepazīstināt ar visiem vai dažiem izpētītajiem gadījumiem kopīgajiem konstatējumiem, nav iespējams izvairīties no tā, ka, pievēršoties atsevišķiem gadījumiem, ir identificētas konkrētai bankai vai jurisdikcijai raksturīgas problēmas. Tādos gadījumos konstatējumi ir aprakstīti tikai tad, ja to nopietnības vai specifiskā rakstura dēļ no tiem var gūt specifisku pieredzi attiecībā uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu vai iestāžu sistēmu.

Konstatējumi ir iedalīti divās kategorijās:

·kredītiestādēs notikušo gadījumu izcelšana;

·izpēte par dažādo publisko iestāžu reakciju uz gadījumiem.

Lai gan ir svarīgi izprast tā tiesiskā regulējuma kontekstu, kas bija piemērojams notikumu laikā, ir lietderīgi arī aplūkot konstatējumus, ņemot vērā jaunāko regulējuma un iestāžu attīstību, jo īpaši Piektās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un Piektās kapitāla prasību direktīvas 9 pieņemšanu un Eiropas Uzraudzības iestāžu pārskatīšanu 10 . Turklāt šis ziņojums ir jāskata kopā ar Komisijas ziņojumu par riska novērtējumu pārvalstiskā līmenī 11 , Komisijas ziņojumu par finanšu ziņu vākšanas vienībām 12 un Komisijas ziņojumu par valstu centralizēto automatizēto mehānismu starpsavienojumu dalībvalstīs bankas kontu jomā 13 , kas visi tiek publicēti vienlaikus ar šo ziņojumu. 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir nepārtraukts darbs, kura pamatā ir tiesiskais regulējums, kuru nepieciešams regulāri aktualizēt, lai nodrošinātu atbilstību situācijas attīstībai. Esošā regulējuma uzlabošanā ir panākts daudz, jo īpaši ar tiesību aktu grozījumiem, kas veikti kopš 2018. gada. Tomēr arvien acīmredzamāks ir fakts, ka regulējuma piemērošana lielā mērā atšķiras, kas nozīmē strukturālas problēmas Eiropas Savienības spējā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgiem mērķiem.

II.Konstatējumi attiecībā uz kredītiestāžu aizsardzības sistēmām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai

Lai gan gadījumu izvērtēšanā ir identificētas nepilnības visu izlases paraugā iekļauto kredītiestāžu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmās, ne visas nepilnības ir identiskas, un kopīgās analīzes rezultāts ir neizpildes gadījumu indikatīvas tipoloģijas apkopojums, kas var nebūt kopīgs visām analizētajām iestādēm 14 .

Analīzē ir konstatēts, ka nepilnības var iedalīt četrās lielās kategorijās:

1)nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmām un kontrolei piemērojamo juridisko prasību neefektīva ievērošana vai šo prasību neievērošana;

2)neatbilstīga pārvaldība saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3)vēlmes uzņemties risku un riska pārvaldības nesaskaņotība;

4)nolaidība attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku grupas līmenī.

1.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu neievērošana

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā kredītiestādēm ir šādi pienākumi: i) identificēt un novērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus un ieviest politiku, kontroles un procedūras šādu risku mazināšanai un efektīvai pārvaldībai; ii) veikt pietiekamas klientu uzticamības pārbaudes procedūras; un iii) pienācīgi informēt finanšu ziņu vākšanas vienību par jebkurām aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Daudzos vērtētajos gadījumos kredītiestādes savos politikas dokumentos nebija noteikušas, ka atbilstība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu prasībām ir prioritāra. Dažos gadījumos, lai gan kontroles sistēmas formāli bija izveidotas, ne individuālu struktūru, ne grupas līmenī nebija veikts kopējais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējums. Turklāt atbilstības uzraudzības departamentiem atsevišķos gadījumos trūka darbinieku vai atbilstības nodrošināšanas funkcija reti bija iesaistīta galīgā lēmuma pieņemšanā.

Tā kā vairākas kredītiestādes nebija veikušas pietiekamas klientu uzticamības pārbaudes procedūras, tās nepietiekami izprata savu klientu faktisko darbību un galu galā nespēja izdarīt lietderīgus secinājumus par to, vai klienta darbība nav aizdomīga. Daudzām kredītiestādēm radās grūtības noteikt aiz to klientiem stāvošos faktiskos īpašniekus, jo to identifikācija ir apgrūtinoša un faktisko īpašumtiesību reģistri vēl nebija izveidoti. Vairākos gadījumos, lai gan iestādes veica darījumus ar ievērojamu skaitu politiski nozīmīgu personu, tās netika šādi identificētas un pret tām neattiecās kā pret augsta riska klientiem, tādējādi pārkāpjot valstu tiesību aktus, ar ko transponēta Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva. Citos gadījumos ar attālinātās pasūtīšanas (remote booking) modeļiem saistītās nepilnības apgrūtināja darījumu uzraudzības elementus (piemēram, rīkojumu un maksājumu izcelsmes zināšanu vai saistītu darījumu identificēšanu atšķirīgās jurisdikcijās 15 ).

Visbeidzot, tika identificētas atsevišķas nepilnības attiecībā uz ziņošanu finanšu ziņu vākšanas vienībām. Piemēram, konkrētā gadījumā automatizēto uzraudzības sistēmu ģenerēto brīdinājumu skaits bija ierobežots līdz skaitam, kas tika uzskatīts par atbilstīgu attiecībā pret darbinieku skaitu, kuri apstrādā šos brīdinājumus, savukārt citos gadījumos kredītiestādēm nebija piemērotu riska novērtēšanas rīku darījumu analizēšanai. Lielākajā daļā gadījumu iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem nebija daudz un ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, attiecībā uz kuriem ir jārīkojas, — vēl mazāk.

Dažos vērtētajos gadījumos darbinieki, iespējams, bijuši tieši iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai palīdzējuši klientiem izdarīt šo pārkāpumu 16 . Citos gadījumos ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas kontroli saistītā nolaidība radīja iespējas klientiem veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai palielināja tās varbūtību.

2.Neatbilstīga pārvaldība

Saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu 17 kredītiestādēs jābūt ieviestai pārvaldības kārtībai, lai nodrošinātu pareizu un efektīvu riska pārvaldību. Tā ietver pietiekamus iekšējās kontroles mehānismus, kam būtu jānovērš noteikumu neievērošana. Analīzē atklājās trūkumi ar kredītiestāžu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītajā pārvaldības kārtībā (ieskaitot “trīs aizsardzības līmeņus”) 18 , iekšējo pārskatu sagatavošanā, grupas politikā un augstākās vadības pienākumos un pārskatatbildībā. Šiem trūkumiem, iespējams, bija nozīmīga loma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atvieglošanā vairākās kredītiestādēs vai to pakļaušanā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam, jo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana bija neefektīva.

Trīs aizsardzības līmeņi

Lielākajā daļā analizēto gadījumu bija pierādījumi, ka pastāv trūkumi vienā vai vairākos aizsardzības līmeņos, kā arī trūkumi dažādos aizsardzības līmeņos atbildīgo personu savstarpējā saziņā. Lielākajā daļā gadījumu pirmais aizsardzības līmenis (uzņēmējdarbības vienības) faktiski neeksistēja, jo darījumdarbības sākumā darbinieki neizpildīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumā paredzētos pamatpienākumus, piemēram, aizdomīgu klientu un darījumu atpazīšanu vai ziņošanu par tiem. Bieži vien arī otrais aizsardzības līmenis (riska pārvaldība un noteikumu ievērošana) izrādījās nepietiekams, jo tajā vai nu netika pareizi izvērtētas un mazinātas “priekšējās līnijas” darbinieku identificētās nepilnības, vai netika atzīta “priekšējās līnijas” darbinieku pieļautā noteikumu neievērošana. Vairākos gadījumos trešais līmenis (iekšējā revīzija) acīmredzot nebija noteicis pienācīgu prioritāti darbam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nebija neatkarīgs no “priekšējās līnijas” darbiniekiem vai augstākā vadība tam neveltīja pietiekamu uzmanību. Turklāt trijiem aizsardzības līmeņiem piešķirtie resursi vai reaģēšanas spējas bieži vien nebija samērīgas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, ar ko saskārās iestāde, vai nemainījās (un tādēļ pamazām kļuva nepietiekamas) par spīti tam, ka kredītiestāde bija iesaistīta riskantākās darbībās.

Iekšējo pārskatu sniegšana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem

Lielākajā daļā gadījumu nebija pietiekami izveidota vai ievērota darījumdarbības virzienu un kontroles funkciju iekšējo pārskatu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem sniegšana vietējai vai augstākajai vadībai. Informācija, kas nonāca pie augstākās vadības, bieži vien arī nebija pietiekami visaptveroša, lai vadība varētu pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus. Lielās pārrobežu banku grupās ziņošanas trūkuma cēlonis varētu būt arī tas, ka revīzijas ziņojumi netiek tulkoti un vietējiem darbiniekiem ir grūti piekļūt kredītiestādes augstākajai vadībai citā dalībvalstī.

Augstākās vadības pienākumi un pārskatatbildība

Vairākos gadījumos kredītiestāžu augstākā vadība nebija pietiekami informēta par nepilnībām, kas bija saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, tādēļ tā nespēja pienācīgi un savlaicīgi atpazīt un risināt nepilnības. Dažos gadījumos augstākās vadības veicinātā korporatīvā kultūra galvenokārt bija orientēta uz ienesīgumu, nevis atbilstību. Gadījumos, kad pēc augstākās vadības lūguma tika veikta iekšējā izmeklēšana, tā dažkārt bija ļoti šaura, lai gan uz riska pakāpi būtu bijis jāreaģē daudz plašāk. Lielu un sarežģītu kredītiestāžu augstākās vadības lomas neizpildes iemesls bija arī ierobežotā uzmanība, ko augstākā vadība varēja veltīt problēmām mazākās uzņēmējdarbības vienībās, neraugoties uz nesamērīgo kaitējuma apmēru, kas tiktu nodarīts kredītiestādei, ja šādās uzņēmējdarbības vienībās rastos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmas.

3.Darījumdarbības modelis un vēlme uzņemties risku

Gadījumu analīze liecina, ka konkrētas kredītiestādes varētu būt aktīvi īstenojušas tādus darījumdarbības modeļus, kas ir riskanti no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas viedokļa. Konkrētāk, šķiet, ka dažas iestādes veikušas augsta riska darījumdarbību tieši konkrētās (jo īpaši trešo valstu) jurisdikcijās vai ar šo jurisdikciju izcelsmi, kā arī balstījušas savu darījumdarbības modeli gandrīz tikai uz nerezidentu noguldījumiem, neizveidojot atbilstīgus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas un kontroles pasākumus. Turklāt vairākos no šiem gadījumiem būtiski nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska darījumi parādījās saistībā ar korespondentbanku pakalpojumiem, kad iestādēm nebija atsevišķas vai pietiekami skaidras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas šāda veida darījumdarbībai. Meklējot darījumdarbības iespējas, vairākas kredītiestādes bija ar mieru bez pienācīgas pārvaldības pieņemt riskantus klientus, tostarp politiski nozīmīgas personas un komercstruktūras, kuru faktisko īpašnieku nebija iespējams noteikt. Dažos gadījumos kredītiestādes iesaistījās anonīmos darījumos vai darījumu attiecībās bez tiešas saskares, neveicot pienācīgu uzticamības pārbaudi. Citos gadījumos dažas kredītiestādes, šķiet, ir veicinājušas agresīvu darījumdarbības modeli klientu piesaistei un darījumu apstrādei, balstoties uz apzināti ierobežotu klientu uzticamības pārbaudi.

4.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas grupu politika

Daži no gadījumiem bija saistīti ar banku darbību, kas tika veikta dažādās grupas daļās, izmantojot citās dalībvalstīs vai trešās valstīs izveidotas filiāles vai meitasuzņēmumus, kas izveidoti dalībvalstīs, kur neatrodas galvenā mītne. Lielākā daļa šo grupu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību atbilstību, vadību un riska pārvaldību organizēja ar mērķi galvenokārt nodrošināt atbilstību vietējam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumam. Ļoti bieži to attiecīgi papildināja visas grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politika, saskaņā ar kuru vietējās regulatīvās vajadzības tiktu integrētas plašākā grupas riska pārvaldības un atbilstības politikā un procesos. Grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas trūkums liecina, ka problēmu risināšana varētu būt lielākoties atstāta vietējās vadības pārziņā. Dažos gadījumos vietējā vadība atradās trešās valsts jurisdikcijā un bija pakļauta pienākumiem, kas ne vienmēr bija tikpat stingri kā Eiropas Savienībā piemērotie.

Dažos gadījumos mātesuzņēmumam šķietami bija grūtības gūt precīzu un pilnīgu pārskatu par esošajiem grupas riskiem. Šķiet, ka tas vairākkārt ir liedzis ņemt vērā vietējās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmas plašākas grupas darbības kontekstā. Dažos gadījumos iegūto kredītiestāžu (nereti — pārrobežu situācijās) politika un kontroles procesi savlaicīgi netika saskaņoti ar visas grupas riska pārvaldības satvaru, IT un ziņošanas sistēmām paliekot nošķirtām un netiekot integrētām vai savienotām ar grupas sistēmu. Turklāt atsevišķos gadījumos grupas līmenī šķietami tika ignorētas filiāļu problēmas, balstoties uz proporcionalitātes apsvērumiem attiecībā uz vietējo perifēro grupas vienību lielumu, vienlaikus šķietami nepievēršot uzmanību tam, kādu ietekmi uz reputāciju var atstāt pat perifēras vienības un rīcība.

III.Ar kompetento iestāžu darbībām saistītie konstatējumi

Pārskatīšanā ir pievērsta uzmanība uzraudzības iestāžu veiktajām darbībām. Finanšu ziņu vākšanas vienību darbība un to sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm ir vērtēta ziņojumā par finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības satvara izvērtēšanu. Šis ziņojums neaptver arī dalībvalstu kompetento iestāžu veiktās kriminālizmeklēšanas, no kurām dažas patlaban notiek.

Uzraudzītāju reakcija uz atsevišķu iestāžu nepilnībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ļoti atšķīrās savlaicīguma, intensitātes un veikto pasākumu ziņā. Ne visos gadījumos ir iespējams izdarīt vispārinātus secinājumus, taču analīze ļauj formulēt virkni novērojumu, kas ļauj labāk izprast uzraudzības darbības un praksi. Tā kā iestāžu sistēmu reglamentē papildu normas, kas paredzētas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un uzraudzības sistēmas ietvaros, konstatējumi sniegti atsevišķi attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestāžu darbībām un prudenciālās uzraudzības iestāžu darbībām.

1.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzība

Saskaņā ar Trešo direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu dalībvalstīm bija pienākums pieprasīt kompetentajām iestādēm efektīvi pārraudzīt un veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas prasības ievēro visas attiecīgās iestādes un personas. Attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm kompetentajām iestādēm jābūt pastiprinātas uzraudzības pilnvarām, jo īpaši iespējai veikt pārbaudes uz vietas un piemērot administratīvus sodus un pasākumus par direktīvā paredzēto pienākumu pārkāpumiem.

a)Pilnvaras, organizācija un resursi

Lielākajā daļā gadījumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību veica tā pati iestāde, kurai arī bija prudenciālās uzraudzības pienākumi. Vienā gadījumā uzraudzību veica finanšu ziņu vākšanas vienība. Attiecīgajiem uzraudzītājiem, izņemot dažus gadījumus, šķiet, bija pietiekamas un piemērotas uzraudzības pilnvaras, lai gan to pilnvaras piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus par Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pārkāpumiem atšķīrās. Šķiet, ka piemērojamo sankciju līmenis 19 būtiski atšķīrās, galvenokārt tādēļ, ka Trešajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu sankcijas nebija saskaņotas.

Vairākos gadījumos izrādījās, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestādēm kritiski trūkst darbinieku, savukārt citos — ka darbiniekiem trūkst pietiekamas pieredzes vai zināšanu, kā veikt uzraudzības pienākumus. Minētais, šķiet, tieši ietekmēja uzraudzītāju spēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus. Lielākajā daļā vērtēto gadījumu valstu uzraudzītāju rīcības intensitāti, šķiet, galvenokārt ietekmēja tas, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmām kopumā nebija noteikta pietiekama prioritāte ne valdības, ne iestādes līmenī. Vairākos gadījumos pārkāpumi notika finanšu krīzes apstākļos, kad sabiedrības un politiķu uzmanība vairāk bija pievērsta citām finanšu sistēmas nepilnībām.

b)Vietējo vienību uzraudzība

Vairākos gadījumos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājs, šķiet, ir paļāvies tikai uz attālinātās uzraudzības instrumentiem un pārbaudes uz vietas ir veicis reti, ierobežotā apjomā vai ar novēlošanos pat tad, kad risks šķietami bijis augsts. Pat gadījumos, kad tika veiktas pārbaudes uz vietas, uzraudzītāji, šķiet, bieži bija paļāvušies tikai uz kredītiestāžu iesniegtajiem dokumentiem, neveicot izlases veida pārbaudes, lai pārliecinātos, vai kredītiestāžu sniegtā informācija ir pareiza. Tas bieži noticis, kā to aprakstījušas uzraudzības iestādes, uzraudzītāja un uzraudzītās vienības savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Daudzos gadījumos galveno noteikumu neievērošana gadu no gada atkārtojusies, pirms tā pamanīta uzraudzības darbību laikā vai par to ziņojusi banka. Dažos gadījumos šķiet, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestādes nav pietiekami ātri apzinājušās situācijas nopietnību, un tādējādi nav sazinājušās ar uzraudzītajām iestādēm. Neraugoties uz konstatētajiem pārkāpumiem, uzraudzības iestādes nereti nav pieņēmušas nekādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus, pārsvarā izmantojot neoficiālas vēstules un ieteikumus.

c)Pārrobežu vienību uzraudzība

Lielākajā daļā gadījumu attiecīgo iestāžu attiecīgie pienākumi un uzdevumi uzraudzības jomā nebija pietiekami labi izprasti un iepriekš saskaņoti, lai nodrošinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmu plašu tvērumu grupas un atsevišķu uzņēmumu līmenī. Faktiski neviens nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājs šķietami neuzņēmās atbildību par grupas uzraudzību, paļaujoties vienīgi uz vietējās darījumdarbības uzraudzību katrā dalībvalstī. Daži uzraudzītāji norādīja, ka Trešā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu šajā ziņā neparedzēja konkrētu pienākumu. Tomēr gan direktīvā, gan Finanšu darbību darba grupas standartos bija netieši paredzēts šāds pienākums. Tas precizēts Ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Analīzē tika konstatēts, ka vairākos gadījumos par grupas uzraudzību atbildīgais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājs nespēja saprast filiāles problēmu nopietnību, jo nesazinājās vai tikai ierobežotā apmērā tieši sazinājās ar iestādi, kurai bija uzticēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzība filiālē, vai otrādi. Grupas uzraudzītājs arī nesaņēma attiecīgu informāciju un analīzi par ārvalstu filiāļu darbībām no attiecīgajām finanšu ziņu vākšanas vienībām. Tā rezultātā, iespējams, ir par zemu novērtēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmu ietekme uz filiāli vai grupu.

d)Uzraudzības pasākumi un to efektivitāte

Lai gan tika konstatētas atšķirības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju juridiskajās pilnvarās piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus, vairākos vērtētajos gadījumos uzraudzītāji neatkarīgi no to pilnvaru apjoma šķietami bieži vilcinājās piemērot sankcijas vai veikt uzraudzības pasākumus. Lai gan dažos gadījumos uzraudzītājs pieņēma iedarbīgus pasākumus un piemēroja būtiskas sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, vairumā gadījumu pārkāpuma smagums nebija samērīgs ar noteiktajām sankcijām vai pasākumiem, dažkārt — piešķirto ierobežoto juridisko pilnvaru dēļ. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji vilcinājās piemērot jaunas sankcijas vai pasākumus gadījumos, kad jaunā pārbaudē uz vietas atklājās iepriekšējo pasākumu neievērošana vai nepietiekama ievērošana. Dažādos gadījumos faktiski bija vērojama ļoti dažāda pieeja sankciju izmantošanā konstatēto problēmu risināšanai un to efektivitāte. Vairākām iestādēm nebija efektīvu sankciju piemērošanas pilnvaru, savukārt citas, šķiet, vilcinājās izmantot esošās pilnvaras, nereti atsaucoties uz pieejamo pierādījumu neskaidrību. Vairākos gadījumos iestādes noteica vairākus uzraudzības pasākumus, kuri būtiskus uzlabojumus acīmredzot nebija nesuši. Šķiet, ka piemērojamais regulējums un/vai tā īstenošana nenodrošināja nepieciešamo noteiktību, ka uzraudzītāji varētu piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas un pasākumus.

Dažos gadījumos, kad kredītiestādes nereaģēja uz uzraudzītāja pieprasījumiem ieviest pastiprinātu īpašu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas kontroli, lai saskaņotu to ar faktisko riska pakāpi, uzraudzības iestādes tieši pieprasīja izbeigt vai ierobežot konkrētas darījuma attiecības ar konkrētu kategoriju klientiem vai konkrētās jurisdikcijās. Šis pasākums izrādījās iedarbīgs. Citā gadījumā uzraudzītāji ieviesa kontrolētu noguldījumu izmaksu ar ieceltas kompetentas personas starpniecību, kas arī izrādījās iedarbīga. Atļaujas anulēšana kā sankcija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpšanu, šķiet, ir tikusi izmantota tikai kā galējais līdzeklis (sīkāk aprakstīts 2. punkta d) apakšpunktā).

Dažos gadījumos arī prokurori veica uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas neizpildi vērstus pasākumus, ņemot vērā, ka dažās dalībvalstīs šie jautājumi ir viņu kompetencē. Prokurori arī vērtēja ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus noziedzīgus nodarījumus. Divās dalībvalstīs prokuratūra ir izvirzījusi apsūdzību un pašlaik veic kriminālvajāšanu pret kredītiestāžu darbiniekiem, kuri, kā tiek apgalvots, ir bijuši iesaistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītos noziedzīgos nodarījumos.

2.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspekts prudenciālajā uzraudzībā

Prudenciālajai uzraudzībai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzībai ir svarīga funkcija cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Šī funkcija ir ietverta prudenciālās uzraudzības regulējumā, lai gan nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspekts ne vienmēr ir skaidri uzsvērts. Prudenciālie uzraudzītāji atbild par atļauju izsniegšanu un to anulēšanu, kredītiestāžu akcionāru, valdes locekļu un pamatfunkciju izpildītāju piemērotības vērtēšanu, kā arī par uzraudzības pārbaudes un vērtēšanas procesu, kurā tiek pārbaudīts, vai kredītiestādēm ir pietiekams kapitāls un likviditāte, kā arī noturīgas pārvaldības sistēmas.

a)Pilnvaras, organizācija un resursi

Izvērtētajā periodā daudzi prudenciālie uzraudzītāji galvenokārt pievērsa uzmanību krīzes pārvarēšanai un pasākumiem stāvokļa uzlabošanai pēc 2008. un 2009. gada finanšu krīzes un tai sekojošās valsts parāda krīzes. Tā kā par prioritāriem nereti bija atzīti citi uzraudzības aspekti, ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītajām problēmām, iespējams, ne vienmēr tika veltīta nepieciešamā uzmanība. Lai gan visi intervētie prudenciālie uzraudzītāji uzskatīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu par svarīgu, šķiet, ka prioritāte un resursi lielākoties tika atvēlēti citām prudenciālajām problēmām.

Lai gan uzraudzības sistēma nodrošina, ka prudenciālās uzraudzības iestādēm ir piešķirtas tālejošas pilnvaras, vairāki uzraudzītāji lika saprast, ka nejūtas droši šīs pilnvaras izmantot attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nepilnībām, jo uzraudzības sistēmā šādas problēmas skaidri minētas tikai izņēmuma gadījumos.

Ar vienotā uzraudzības mehānisma izveidi 20 nozīmīgu kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības pienākumi un dažu funkciju (būtiskas līdzdalības iegūšanas atļaušanas, atcelšanas un vērtēšanas) gadījumā — visu banku savienībā esošo kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības pienākumi — tika nodoti Eiropas Centrālajai bankai. Kā tas ir visu prudenciālo uzraudzītāju gadījumā, Eiropas Centrālajai bankai prudenciālās uzraudzības darbībās jāņem vērā problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Eiropas Centrālā banka, rīkojoties kā uzraugs, netiek uzskatīta par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādi 21 . Ar prudenciālās uzraudzības pilnvaru nodošanu Eiropas Centrālajai bankai tika ieviests papildu institucionālais līmenis sadarbībā un koordinācijā, iekšzemes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju un prudenciālās uzraudzības iestāžu saziņai pievienojot arī saziņu ar Eiropas Centrālo banku.

b)Vietējo vienību uzraudzība

Prudenciālā uzraudzība balstās uz piederības valsts kontroles principu, saskaņā ar kuru uzraudzības pienākums ir noteikts tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir kredītiestādes juridiskā adrese (banku savienībā izveidotām nozīmīgām kredītiestādēm tā ir Eiropas Centrālā banka). Šī atbildība attiecas arī uz kredītiestāžu filiālēm neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī vai ārpus tās. Prudenciālās uzraudzības iestādēm uzņēmējā dalībvalstī, kurā filiāles veic uzņemējdarbību, ir tikai atlikusī kompetence vispārējā labuma interesēs un statistikas mērķiem 22 .

Ņemot vērā uzraudzītāja lēmumu konfidencialitāti, nebija iespējams noteikt, vai prudenciālie uzraudzītāji konsekventi izmantojuši darījumdarbības modeļa analīzi, lai vērtētu vairāku kredītiestāžu dzīvotspēju un neaizsargātību, arī tad, ja šīs iestādes bijušas iesaistītas darbībās ar nozīmīgiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska faktoriem. Tāpat nebija iespējams izvērtēt, vai ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītās pārvaldības problēmas konsekventi iekļautas prudenciālo iestāžu plašākajā izvērtēšanā par kredītiestāžu pārvaldības kārtību. Kā liecina neoficiāli pierādījumi un ņemot vērā konkrētu norādījumu neesību vienotajā noteikumu kopumā, šķiet, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmas uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā netika konsekventi ņemtas vērā. Ex post un pēc darbības padziļinātākas izvērtēšanas dažas iestādes atzina, ka daži brīdinājuma signāli, iespējams, varēja tikt doti. Vairākos gadījumos prudenciālie uzraudzītāji šķietami nebija savlaicīgi atzinuši situācijas nopietnību, kas tiem liedza iesaistīties pienācīgā būtiskas informācijas apmaiņā un koordinētā rīcībā ar citām iestādēm. Vairākos gadījumos uzraudzītāji bija norādījuši, ka nav saņēmuši pietiekamu informāciju par atbilstības sistēmas vai riska pārvaldības sistēmas piemērotību, kā prasīts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumā.

Daži no analizētajiem gadījumiem rāda, ka dažas kredītiestādes saņēmušas valstu kompetento iestāžu atļaujas bez pietiekamas pārbaudes attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspektiem gan no darījumdarbības plāna, gan akcionāru, valdes locekļu un pamatfunkciju izpildītāju piemērotības viedokļa.

c)Pārrobežu vienību uzraudzība

Lai gan pārrobežu filiāles prudenciāli uzrauga piederības dalībvalsts iestāde, šo filiāļu uzraudzība attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ir uzņēmējas dalībvalsts iestādes kompetencē. Banku grupām (proti, mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem) prudenciālās prasības (tostarp attiecībā uz pārvaldību) piemēro un prudenciālo uzraudzību veic konsolidēti. Konsolidētās uzraudzības iestāde parasti ir piederības dalībvalsts iestāde, kura uzrauga kredītiestādi ar lielākajiem aktīviem un kurā parasti tiek centralizēta grupas politika. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzībā grupas aspekts ir daudz mazāk izteikts, jo tajā piederības dalībvalsts iestādei ir paredzēti ļoti ierobežoti uzdevumi.

Analīzē tika konstatēts, ka tieši par filiāles uzraudzību atbildīgā piederības dalībvalsts prudenciālās uzraudzības iestāde bieži vien nesaprata ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistīto problēmu nopietnību filiālē. Tas, šķiet, tā ir bijis tādēļ, ka piederības valsts prudenciālā iestāde un uzņēmējas valsts iestāde, kas bija pilnvarota veikt filiāles uzraudzību no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas viedokļa, tieši nesazinājās savā starpā, vai tādēļ, ka šīs problēmas neizprata pat piederības valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāde, ar kuru prudenciālās uzraudzības iestādes regulāri sazinājās. Ir iespaids, ka vairākos gadījumos tā sekas ir nepietiekami novērtēta ietekme, ko problēmas, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu filiālē varētu atstāt uz mātesuzņēmumu un uz grupas reputāciju.

Attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādi, kas atbild par uzraudzības kolēģiju organizēšanu un vadīšanu, neoficiāli pierādījumi liecina, ka uzraudzības kolēģijās regulāri apspriestas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmas meitasuzņēmumos. Tomēr nav pierādījumu, ka grupas līmenī pieņemtie kopējie lēmumi paredzējuši banku grupu pienākumu strukturēti un konsekventi risināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nepilnības grupas ietvaros.

Daudzos gadījumos atšķirīgie līmeņi, kādos uzticēti prudenciālās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības uzdevumi (piederības valsts / uzņēmējas valsts iestādes, valsts / Eiropas Savienības iestādes), šķiet, ir saasinājuši grūtības, ieskaitot problēmas noteikt attiecīgo partneriestādi).

d)Uzraudzības pasākumi un to efektivitāte

Pārskatīšanā tika konstatēts, ka, tā kā nebija sīki izstrādātu noteikumu par to, kā ņemt vērā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītās problēmas, prudenciālie uzraudzītāji pēc būtības paļāvās uz to, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji veiks korektīvas darbības, ja konstatētas šādas problēmas. Atsevišķos gadījumos prudenciālo uzraudzītāju uzmanība bija vērsta uz to, lai nodrošinātu pietiekamu naudas sodu noteikšanu, pietiekamu likviditātes līmeni vai operacionālā riska kapitāla prasību palielināšanu. Dažas prudenciālās uzraudzības iestādes attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskiem izmantoja plašāko prudenciālās uzraudzības instrumentu kopumu, ieskaitot izmeklēšanu uz vietas un mērķorientētu padziļinātu izpēti. Tādējādi dažkārt pieņemti kvalitatīvi pasākumi, ar kuriem risina pārvaldības, iekšējās kontroles un ilgtnespējīga darījumdarbības modeļa nepilnības, kā arī kredītiestāžu riska pārvaldības regulējuma nepilnības. Ņemot vērā konfidencialitātes ierobežojumus, ne vienmēr bija iespējams noteikt, vai prudenciālie uzraudzītāji konsekventi veica pienācīgus un savlaicīgus prudenciālos pasākumus, lai risinātu pārvaldības nepilnības vai riska pārvaldības trūkumus, kuru dēļ tika pieļauti galvenie pārkāpumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanā. Daži uzraudzītāji lūdza konkrētām kredītiestādēm koriģēt darījumdarbības modeļus, lai samazinātu risku.

Uzraudzības sistēmā kā sankcija par nopietniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem ir paredzēta arī licences anulēšana. Licenci anulēt var vienīgi prudenciālās uzraudzības iestādes. Šo instrumentu prudenciālās uzraudzības iestādes ir izmantojušas vairākos analizētajos gadījumos, galvenokārt attiecībā uz mazākām iestādēm. Analizētajos gadījumos nav bijis iespējams noteikt, kā, piemērojot anulēšanas sankciju, tika vērtēti šie pārkāpumi un to intensitāte. Vairākos no analizētajiem gadījumiem licences anulēšana izrādījās tikai formalitāte, nevis sankcija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem, jo kredītiestāde jau bija atzīta par bankrotējušu vai tādu, kas varētu bankrotēt, vai tai bija iecelts īpašs administrators.

Nav vienotu noteikumu par filiāļu slēgšanu, un pastāv zināmi pierādījumi, ka piederības valsts prudenciālās uzraudzības iestāde ne vienmēr ir pēc būtības iesaistīta uzņēmējas valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes lēmuma pieņemšanā par filiāles slēgšanu.

3.Sadarbība Eiropas Savienībā

Noteikumi par dažādu iestāžu sadarbību ir izkliedēti dažādos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un prudenciālās uzraudzības regulējumos un atšķiras precizitātes un saistošā spēka ziņā. Sadarbību būtiski ietekmē piederības un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu pienākumu sadalījums, kas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā ir orientēts uz uzņēmējas dalībvalsts iestādēm, bet Kapitāla prasību direktīvā — uz piederības dalībvalsts iestādēm. Papildu sadarbības aspekts izriet no vienotā uzraudzības mehānisma izveides un Eiropas Centrālās bankas prudenciālās uzraudzības pilnvaru īstenošanas.

Lielākā daļa intervēto iestāžu (prudenciālās uzraudzības iestādes, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji, tiesībaizsardzības iestādes, finanšu ziņu vākšanas vienības) pauda gatavību sadarboties un apmainīties ar informāciju ar citām attiecīgajām iestādēm. Gadījumos, par kuriem ir veikta retrospektīva analīze, ir iespaids, ka iestādes vairākkārt sadarbojušās cita ar citu gan savā valstī, gan ar ārvalstīm. Piemēram, lielākā daļa integrēto iestāžu norādīja, ka to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nodaļa un prudenciālās uzraudzības nodaļa regulāri koordinē savu darbību vai atsevišķos gadījumos ir strādājušas kopējā komandā. Ir iespaids, ka pārrobežu kontekstā iestādes ir apspriedušas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmas uzraudzības kolēģijās vai divpusēji, īpaši gadījumos, kad problēmas saasinājušās. Tomēr ne visas iesaistītās iestādes sadarbojušās, un arī sadarbības gadījumā tās intensitāte un biežums būtiski atšķīries. Vairākos analizētajos gadījumos sadarbība izrādījusies acīmredzami neefektīva un traucējusi pilnībā saprast situācijas nopietnību, vai arī tai nav sekojusi uzraudzītāju kopīga rīcība.

Attiecībā uz sadarbību savā valstī iestādes uzsvēra vairākas problēmas, kas varētu būt ietekmējušas sadarbības un informācijas apmaiņas intensitāti, biežumu un kvalitāti, kas liecina, ka sadarbība ne vienmēr nodrošinājusi efektīvu uzraudzību. Piemēram, vairākas iestādes minēja, ka konfidencialitātes prasības traucē finanšu ziņu vākšanas vienībām, tiesībaizsardzības iestādēm un prudenciālajiem vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājiem efektīvi sadarboties un apmainīties ar informāciju. Citas iestādes vērsa uzmanību uz to, ka trūkst pieredzes, lai noteiktu, kāda informācija uzskatāma par svarīgu un nosūtāmu finanšu ziņu vākšanas vienībai un prudenciālajam vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājam, vai abiem uzraudzītājiem, un norādīja, ka, palielinoties pieredzei, informācijas apmaiņa nesen ir kļuvusi intensīvāka. Daži integrētie uzraudzītāji ziņoja, ka nekad nav lūguši finanšu ziņu vākšanas vienības viedokli saistībā ar prudenciālajiem vērtējumiem, piemēram, atbilstības un piemērotības nolūkā, bet ir paļāvušies uz prudenciālās uzraudzības nodaļu informāciju. Turklāt daudzi analizētie gadījumi liecināja, ka finanšu ziņu vākšanas vienības strukturēti neapmainās ar informāciju ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājiem un prudenciālajiem uzraudzītājiem. Iespējams, finanšu ziņu vākšanas vienībām dažkārt apmainīties ar informāciju ar uzraudzītājiem lieguši valsts tiesību aktos paredzētie noteikumi (piemēram, ja finanšu ziņu vākšanas vienības veiktā analīze uzskatīta par kriminālizlūkošanas datiem, ko drīkst atklāt tikai tiesībaizsardzības iestādēm). No otras puses, finanšu ziņu vākšanas vienības ļoti reti guva atgriezenisko saiti no uzraudzītājiem par to, kā izmantota sniegtā informācija un kā beigušās uz šīs informācijas pamata veiktās pārbaudes. Šie jautājumi sīkāk ir analizēti ziņojumā par finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības satvara izvērtēšanu.

Turklāt starp citām varbūtējām problēmām, kas ietekmējušas sadarbības intensitāti, kvalitāti un biežumu, ir vairākas attiecīgo direktīvu definīcijas un noteikumi, kas varētu būt radījuši atšķirīgu izpratni par pienākumiem, kā arī dažādu iestāžu atšķirīgās gaidas.

Izvērtējumā tika konstatēts, ka iedarbīga rīcība veikta gadījumos, kad uzraudzības iestādes intensīvi sadarbojušās ar tiesībaizsardzības iestādēm par konstatējumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tomēr izrādījās, ka tiesībaizsardzības iestāžu iesaistīšanās kritēriji ir ļoti atšķirīgi, jo Eiropas Savienības tiesību aktos šajā ziņā nav kopsaucēja. Tas varētu izskaidrot, kādēļ tiesībaizsardzības iestāžu saziņa ar citu dalībvalstu uzraudzītājiem joprojām ir ierobežota. Šķiet, pastāv atšķirības arī attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu funkciju un pilnvaru apjomu, kas arī varētu daļēji izskaidrot, kādēļ tiesībaizsardzības amatpersonu sadarbība un koordinācija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos joprojām ir nepietiekama.

Attiecībā uz pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā analīzē nebija iespējams identificēt, cik intensīvi, kvalitatīvi un bieži dažādas iestādes sazinās savā starpā. Gadījumi liecināja, ka iestāžu (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju un prudenciālo uzraudzītāju) saziņa dažādās dalībvalstīs bijusi nevienāda un nereti organizēta ad hoc, ko lielākoties varētu skaidrot ar piemērojamā tiesiskā regulējuma atšķirībām attiecībā uz uzraudzības kompetenci un pieeju grupas uzraudzībai. Sadarbība bieži aprobežojās tikai ar informācijas apmaiņu, un ne visos gadījumos tās rezultāts bija kopīga izpratne par pārrobežu ietekmi vai saskaņotu uzraudzības darbību veikšana. Turklāt šķiet, ka daudzajām iesaistītajām iestādēm nav bijis kopīga stratēģiska mērķa — novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

4.Eiropas Savienības iestāžu un trešo valstu iestāžu sadarbība

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva neregulē sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājiem un to partneriestādēm trešās valstīs. Tādējādi sadarbība uzraudzības jomā notiek, pamatojoties uz Finanšu darbību darba grupas standartiem (jo īpaši ieteikumu Nr. 40 23 un tā skaidrojošo piezīmi) un gandrīz vienmēr tikai divpusēji. Eiropas Savienības prudenciālās uzraudzības iestādes var izmantot prudenciālās uzraudzības kolēģijas, lai apspriestu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītās problēmas ar partneriestādēm trešās valstīs, tomēr tajās nepiedalās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji. Abām uzraudzības iestādēm ir jāievēro Bāzeles komitejas nostādnēs par pienācīgu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistīto risku pārvaldību izklāstītie principi.

Apmēram puse gadījumu, uz kuriem attiecās retrospektīvā izvērtēšana, saistīti ar uzraudzības iestāžu sadarbību ar trešo valstu iestādēm. Ieinteresētās personas minēja, ka sadarbība ar atsevišķām trešo valstu iestādēm ir apgrūtināta šādu iemeslu dēļ: abu pušu nevēlēšanās apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar konkrētām iestādēm, savstarpējas uzticēšanās trūkums un bažas, ka informācijas apmaiņa retajos gadījumos, kad tā ietver personas datu nodošanu, neatbildīs Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 24 .

Dažos analizētajos gadījumos iestādes ziņoja, ka tās regulāri un kopumā apmierinoši sadarbojas un apmainās ar informāciju ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un prudenciālās uzraudzības iestādēm trešās valstīs, lai gan dažos gadījumos pazīmes liecināja par asimetriju informācijas apmaiņā. Citos gadījumos iestādes uzsvēra nepilnības sadarbībā ar trešo valstu iestādēm, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņai izvēlēto laiku un tās apjomu vai rīcības koordinēšanu. Dažos gadījumos, kad trešo valstu iestādes paziņojušas par likumīgiem pasākumiem pret kredītiestādi, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, ir iespaids, ka prudenciālās uzraudzības iestādes un/vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji Eiropas Savienībā, nav bijuši informēti par šo pasākumu nenovēršamību un kontekstu. Šādi pasākumi ļoti ietekmējuši attiecīgās bankas, taču ir veikti bez pietiekama iepriekšēja brīdinājuma, kas ļautu attiecīgajām Eiropas Savienības iestādēm pirms šo pasākumu publiskošanas veikt preventīvus pasākumus pret attiecīgajām iestādēm un citus finanšu stabilitātes aizsardzības pasākumus. Šie gadījumi jo īpaši bija saistīti ar situācijām, kad pasākumus veikušas trešo valstu tiesībaizsardzības iestādes, nevis šo valstu uzraudzības iestādes.

Turklāt vairākos gadījumos, kad tiesībaizsardzības iestādes sākušas izmeklēšanu pēc uzraudzītāja konstatējumiem, šīm iestādēm bijušas grūtības sadarboties ar dažām trešām valstīm. Konkrētāk, trešo valstu iestādes neatbildēja uz dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumiem. Tas liedza tām iegūt pierādījumus, kas varētu pierādīt naudas līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, un apsūdzības celšana vēlāk bija nesekmīga.

Tikai dažos gadījumos iestādes, kas Eiropas Savienībā atbild par dažādu grupas vienību uzraudzību, koordinējušas savu sadarbību ar trešo valstu iestādēm. Tomēr lielākajā daļā analizēto gadījumu šādus pierādījumus atrast neizdevās. Analīzē arī neizdevās pārliecināties, vai Eiropas Savienības iestādes visos gadījumos ir pārsūtījušas līdzīgām iestādēm Eiropā visu attiecīgo no trešo valstu iestādēm saņemto informāciju.

Gadījuma izpēte: sadarbība ar trešo valstu iestādēm Divos gadījumos valstu iestādes nevarēja iejaukties vai pārliecināties par pārkāpumiem, kas bija pamatā trešo valstu iestāžu rīcībai, jo tās par ierosinātajiem pasākumiem informēja dalībvalstu iestādes tikai ļoti īsu brīdi pirms to publicēšanas. Pēc ierosināto pasākumu publicēšanas divām Eiropas kredītiestādēm nācās izbeigt darījumdarbību.

IV.Jaunākie panākumi Eiropas Savienībā

Pēdējo gadu laikā kredītiestādes un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu atbildīgās publiskās iestādes ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Šie panākumi un atlikušās problēmas ir dokumentētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un tiem pievienotajos valstu ziņojumos 25 . Arī Eiropas Savienības līmenī ir notikuši vairāki uzlabojumi.

1.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas / terorisma finansēšanas novēršanas tiesiskā regulējuma attīstība

Kopš Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas ieviešanas Eiropas Savienības tiesiskais regulējums ir būtiski uzlabots ar Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2017. gada jūnijam, savukārt papildu uzlabojumi tiek veikti ar Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kura būtu jātransponē līdz 2020. gada janvārim. Šis jaunais regulējums uzlabo iepriekšējos noteikumus, jo īpaši tādēļ, ka ar to: i) precizē nepieciešamību kredītiestādēs veikt riska novērtējumus un ieviest pienācīgu politiku un procedūras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai; ii) izveido faktisko īpašumtiesību, kredītiestāžu kontu un politiski nozīmīgu personu reģistrus, kas būtiski uzlabos iestāžu spējas veikt efektīvu klientu uzticamības pārbaudi; iii) precizē mātesuzņēmuma lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas īstenošanā visā grupā; iv) precizē mātesuzņēmuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāja funkciju grupas uzraudzībā šiem mērķiem; v) būtiski stiprina uzraudzītāju pilnvaras piemērot sankcijas un administratīvus pasākumus par attiecīgo pienākumu pārkāpumiem, vienlaikus paredzot, ka šīm sankcijām un administratīvajiem pasākumiem jābūt publiskiem; vi) būtiski uzlabo informācijas apmaiņu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, jo īpaši atceļot konfidencialitātes šķērsli informācijas apmaiņai starp uzraudzītājiem un noslēdzot saprašanās memorandu par informācijas apmaiņu starp uzraudzītājiem un Eiropas Centrālo banku; un vii) ļauj dalībvalstu uzraudzības iestādēm slēgt saprašanās memorandus ar trešo valstu kolēģiem, lai sadarbotos un apmainītos ar konfidenciālu informāciju.

Direktīva (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām papildina šo preventīvo regulējumu, saskaņojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kā nozieguma definīciju un ar to saistītās sankcijas. Direktīva stājās spēkā 2018. gada decembrī, un dalībvalstīm tās transponēšanai ir doti divi gadi. Šis jaunais regulējums uzlabo iepriekšējos noteikumus, jo īpaši tādēļ, ka ar to: i) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija tiek padarīta sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav īsāks par četriem gadiem; ii) uzskata, ka gadījumi ir ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ja pārkāpējs ir atbildīgais subjekts un ir izdarījis pārkāpumu, veicot profesionālo darbību; iii) nodrošina, ka tiesībaizsardzības iestādes var izmantot efektīvus izmeklēšanas pasākumus, piemēram, organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu apkarošanai paredzētos pasākumus; iv) ļauj dalībvalstīm kriminalizēt arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas veikta pašpaļāvības vai smagas nevērības rezultātā.

2.Prudenciālās uzraudzības tiesiskā regulējuma attīstība

Uzraudzības sistēma 2018. gadā tika būtiski atjaunināta, un tās nodrošinātās izmaiņas jāpiemēro līdz 2020. gada beigām 26 . Saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu ar grozījumiem tika ieviests tiešs prudenciālās uzraudzības iestāžu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšana novēršanas iestāžu, kā arī finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības pienākums, kā arī atcelti konfidencialitātes šķēršļi efektīvai informācijas apmaiņai šo iestāžu starpā. Eiropas Banku iestāde ir pilnvarota izstrādāt nostādnes, kurās sīkāk izklāstīti dažādi sadarbības prasības aspekti.

Turklāt Piektajā kapitāla prasību direktīvā precizēta prudenciālo uzraudzītāju iespēja izmantot pieejamos prudenciālos instrumentus, lai risinātu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītās problēmas no prudenciālā viedokļa. Piektajā kapitāla prasību direktīvā ir sīkāka informācija par iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu novērtēšanu atļauju piešķiršanas procesā. Ar to arī ievieš skaidras pilnvaras atcelt valdes locekļus, ja pastāv šaubas par to piemērotību, cita starpā no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas viedokļa.

Turklāt Piektajā kapitāla prasību direktīvā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aspekti ir skaidri minēti saistībā ar uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, nosakot kompetentajām iestādēm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, izmantojot to rīcībā esošos instrumentus un pilnvaras, ja problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā ir nozīmīgas no prudenciālā viedokļa. Kompetentajām iestādēm ir arī pienākums paziņot Eiropas Banku iestādei un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību atbildīgajai iestādei, ja tās ir identificējušas tādas nepilnības vadības modelī, darījumdarbībā vai darījumdarbības modelī, kas rada pamatu aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

3.Eiropas Uzraudzības iestāžu lomas attīstība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā

Eiropas Savienības līmenī pašreizējās triju Eiropas Uzraudzības iestāžu — Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes — pilnvaras aptver nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Šīs iestādes ir pilnvarotas izstrādāt noteikumus un norādījumus minētajā jomā, veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu iestāžu starpā, uzraudzības konverģenci, kā arī nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Tomēr Eiropas Uzraudzības iestādes pašas nav uzraudzītāji ar savām saistošām pilnvarām un instrumentiem, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību un noteikumu un ieteikumu izpildi vai atbilstīgi iesaistīties sadarbībā ar trešo valstu iestādēm. Toties tām ir jāsadarbojas ar attiecīgajām valstu iestādēm, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas ar to dibināšanas regulām 27 .

Iepriekšējos gados Eiropas Uzraudzības iestāžu uzmanība attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ir bijusi vērsta uz vairāku tādu reglamentējošu uzdevumu izpildi, kas tām ir deleģēti ar Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tomēr pēdējā laikā vairāk uzmanības pievērsts konverģences darbam, cita starpā pievēršoties attiecīgo noteikumu pareizai piemērošanai.

Piemēram, pagājušā gada jūlijā Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padome attiecībā uz kādu banku pieņēma ieteikumus, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādei ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai. Pēc tam Komisija publicēja šai uzraudzības iestādei adresētu atzinumu par rīcību, kas nepieciešama, lai tiktu ievēroti Eiropas Savienības tiesību akti 28 .

Šā gada sākumā pēc Komisijas lūguma Eiropas Banku iestāde arī veica izmeklēšanu par divu dalībvalstu uzraudzības iestādēm saistībā ar kādas bankas darbībām ar nerezidentu klientu augsta riska portfeli, izmantojot tās ārvalstu filiāli. Konkrētajā gadījumā Eiropas Banku iestāde 2019. gada februārī sāka oficiālu izmeklēšanu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (Eiropas Banku iestādes regula) 29 17. pantu. Pēc izmeklēšanas sākšanas un Eiropas Banku iestādes darbinieku veiktās padziļinātās analīzes Eiropas Banku iestādes neatkarīgā komisija Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumos ierosināja ieteikuma projektu Uzraudzības padomei saistībā ar vairākiem abu uzraudzības iestāžu pieļautajiem Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem attiecībā uz efektīvu uzraudzību un sadarbību. Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padome (ko veido dalībvalstu prudenciālās uzraudzības iestāžu vadītāji) 2019. gada 16. aprīlī noraidīja ieteikumu.

Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomes galīgo lēmumu par Eiropas Savienības tiesību aktu procesa pārkāpumiem attiecībā uz konkrēto banku, iespējams, ietekmēja šādi faktori:

·lai gan Uzraudzības padomes locekļi piekrita, ka uzraudzībā varētu būt bijušas nepilnības, tomēr ir iespaids, ka, viņuprāt, uzraudzītāju pienākumi attiecīgajās direktīvās nav pietiekami skaidri un ar noteikumiem neierobežoti, tādēļ tos nevar izmantot, lai pamatotu ieteikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu. Turklāt Uzraudzības padomes locekļi ņēma vērā, ka periodā, uz kuru attiecās iestādes izmeklēšana, bija mainījies tiesiskais regulējums;

·Uzraudzības padomes locekļi arī uzskatīja, ka šis gadījums attiecas uz pagātni un ka Eiropas Banku iestādes regulas 17. pants par Savienības tiesību aktu pārkāpuma procesu nav pareizais instruments pagātnē radušos problēmu risināšanai 30 .

Minētie konstatējumi liek uzdot jautājumus par nākotni, cita starpā par to, kā nodrošināt, ka uzraudzītājiem ir jāatbild par savu rīcību nolūkā nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši darbā ar minimālās saskaņošanas direktīvām. Vienlaikus tajos arī uzsvērta nepieciešamība pilnībā izmantot Eiropas Uzraudzības iestāžu rīcībā esošos instrumentus, cita starpā uz nākotni vērstus īstenošanas pārskatus, lai praksē stiprinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību visā ES. Jānorāda, ka Eiropas Banku iestādes lēmums neietekmē Komisijas tiesības sākt pienākumu neizpildes procedūru, balstoties uz tiem pašiem faktiem.

Nesenajā Eiropas Uzraudzības iestāžu pārskatā ir vairāk uzsvērti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistīti jautājumi. Ar 2020. gada janvāri triju Eiropas Uzraudzības iestāžu pašreizējās pilnvaras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos tiks koncentrētas Eiropas Banku iestādē, kas uzņemas vadošo, koordinējošo un uzraugošo lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Jaunajiem noteikumiem par informācijas apmaiņu un izplatīšanu būtu būtiski jāuzlabo prudenciālo un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāju sadarbība, kā arī jāstiprina Eiropas Banku iestādes loma attiecīgo noteikumu pārkāpumu konsekventas izmeklēšanas nodrošināšanā un panākšanā, ka valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītāji ievēro Eiropas Savienības noteikumus. Turklāt Eiropas Banku iestādei būs sava loma sadarbības veicināšanā ar trešo valstu iestādēm gadījumos, kad pazīmes liecinās par Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pārkāpumiem.

V.Secinājums

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai un apkarošanai ir liela nozīme iekšējā tirgus integritātes saglabāšanā un noziedzības apkarošanā. Dažādām struktūrām ir dažādas funkcijas šā uzdevuma izpildē — gan kredītiestādēm, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestādēm, prudenciālajiem uzraudzītājiem (ieskaitot Eiropas Centrālo banku, kas pilda uzraudzības funkcijas), finanšu ziņu vākšanas vienībām, gan arī tiesībaizsardzības iestādēm (policijai, prokuratūrai un tiesai). Ir svarīgi, lai minētās struktūras noteiktu pietiekamu prioritāti to uzdevumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas un novēršanas jomā. Tāpat ir būtiski, lai tiesību aktus pilnībā un efektīvi piemērotu kredītiestādes, kā arī konsekventi piemērotu publiskās iestādes, kurām ir pietiekamas izmeklēšanas un uzraudzības pilnvaras un kuru piemērotās sankcijas ir iedarbīgas un atturošas. Daudzo attiecīgo iestāžu sadarbībai un efektīvai informācijas apmaiņai ir liela nozīme arvien pieaugošo pārrobežu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmu risināšanā, cita starpā ārpus Eiropas Savienības. Analīzē tika konstatēts, ka šie svarīgie aspekti praksē bieži vien netiek pietiekami ņemti vērā.

1.Konstatējumi attiecībā uz kredītiestāžu aizsardzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos

Izvēlēto gadījumu analīzē atklājās, ka ir notikuši būtiski starpgadījumi, kuros kredītiestādes nebija izpildījušas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas galvenās prasības, piemēram, par riska novērtējumu, klientu uzticamības pārbaudi un ziņošanu finanšu ziņu vākšanas vienībām par aizdomīgiem darījumiem un darbībām. Gadījumi, kuros tika novērota ilgstoša noteikumu neievērošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nereti arī atklāja plašākas nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pārvaldībā, jo īpaši kontroles funkcijā un dažos gadījumos augstākās vadības attieksmē.

Daudzas izvērtētās bankas īstenoja no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas viedokļa riskantu darījumdarbību, neieviešot atbilstīgu kontroli un riska pārvaldību. Bieži vien riski īstenojās ilgi pirms tam, kad kredītiestādes konstatēja nepilnības. Arī tad, kad nepilnības tika identificētas, dažām bankām to novēršana prasīja ilgu laiku.

Daudzas no analizētajām pārrobežu banku grupām savas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas funkcijas īstenoja uz vietas, uzsverot vietējo noteikumu ievērošanu un nepapildinot šo pieeju ar stingru un konsekventu grupas politikas un kontroles procesu īstenošanu.

Lai gan dažas identificētās nepilnības šķietami izraisījusi nolaidība, bijuši arī gadījumi, kad kredītiestāžu darbinieki vai vadība, šķiet, ir sniegusi atbalstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai vai apzināti pazeminājusi aizsardzības līmeni nolūkā veikt ienesīgu, bet ļoti aizdomīgu darījumdarbību. Dažos gadījumos trūkumi bijuši tik nopietni, ka galu galā noveduši pie kredītiestādes vai attiecīgā uzņēmuma bankrota vai slēgšanas.

Tomēr pēdējos gados, pateicoties nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesiskā regulējuma pakāpeniskajai attīstībai, daudzas vērtētās kredītiestādes ir veikušas būtiskus pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības sistēmu uzlabošanai. Tās ir paplašinājušas riska pārvaldības un atbilstības nodaļu darbinieku skaitu un strādā pie procedūrām un iekšējās kontroles. Sagaidāms, ka daži no saistītajiem pienākumiem arī tiks precizēti pēc Piektās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un Piektās kapitāla prasību direktīvas transponēšanas. Turklāt saskaņā ar Padomes 2018. gada decembrī pieņemto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas rīcības plānu Eiropas Banku iestāde patlaban strādā pie detalizētākām nostādnēm par attiecīgo noteikumu piemērošanu. Minēto pasākumu mērķis ir precizēt gaidas attiecībā uz kredītiestādēm un palīdzēt tām labāk sagatavoties savu uzdevumu veikšanai cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tomēr vairākus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma aspektus varētu būt nepieciešams stiprināt ar saistošiem noteikumiem, kas nepieļauj būtiskas to interpretācijas atšķirības.

2.Ar publisko iestāžu darbībām saistītie konstatējumi

Analīzē tika pētītas uzraudzības iestāžu un citu publisko iestāžu darbības un reaģēšana katrā no gadījumiem. Dažos no tiem publiskās iestādes bija efektīvi iepriekš identificējušas kredītiestāžu nepilnības un noteikušas prasības veikt korektīvus pasākumus, taču vairākos citos gadījumos publiskās iestādes bija iejaukušās tikai pēc tam, kad bija īstenojušies nozīmīgi riski, vai atkārtotas prasību neievērošanas un neatbilstīgas pārvaldības gadījumos. Vēlāko kredītiestādēm noteikto uzraudzības pasākumu savlaicīgums un efektivitāte ievērojami atšķīrās.

Uzraudzības darbību efektivitāti, šķiet, noteica vairāki faktori. Publiskās iestādes piešķīra atšķirīgu prioritātes pakāpi un resursu apmēru ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītām darbībām, un tas varētu izskaidrot uzraudzības atšķirīgo iejaukšanās pakāpi un intensitāti. Uzraudzība nereti netika veikta pietiekami bieži, savukārt citos gadījumos iestāžu personālam trūka attiecīgas pieredzes. Šajā ziņā ļoti svarīgi būs pievērst papildu uzmanību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības īstenošanai un konverģencei, izmantojot pārskatīšanas un apmācību, ko nodrošina Eiropas Banku iestāde. Vairākas prudenciālās uzraudzības iestādes arī nebija drošas par to, cik lielā apmērā un kādā kārtībā to rīcībā esošajos instrumentos ir iekļaujami apsvērumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanu. Paredzams, ka uzraudzītāji darbam nākotnē izmantos Eiropas Banku iestādes izstrādātās nostādnes, un uzraudzītāju darbā nākotnē tiks izmantota arī šādu problēmu integrēšana prudenciālajā uzraudzībā.

Decentralizētais, galvenokārt uz uzņēmējas valsts pieeju balstītais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums bija vērsts uz iekšzemes subjektu uzraudzību attiecībā uz to atbilstību vietējam regulējumam, ne vienmēr pievēršot uzmanību to pārrobežu darbībai. Faktiski neviens nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājs, šķiet, neuzņēmās atbildību par uzraudzību grupas līmenī, paļaujoties vienīgi uz vietējās darījumdarbības uzraudzību katrā dalībvalstī un tādējādi atstājot neuzraudzītu grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku. Lai gan Ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas grupas uzraudzība ir paredzēta skaidrāk, iestādes to vēl efektīvi nepiemēro praksē. Regulējumā joprojām trūkst skaidru grupas uzraudzības uzdevumu, konkrēta koordinācijas mehānisma un kopīga lēmumu pieņemšanas procesa ar visām attiecīgajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iestādēm, kas ir pretēji efektīvajiem mehānismiem, kuri raksturo pārrobežu prudenciālo uzraudzību kopš Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vienotā uzraudzības mehānisma izveides. Šajā ziņā ļoti svarīga būs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas kolēģiju izveide un Eiropas Banku iestādes veiktā to uzraudzība.

Runājot par attiecīgo iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu, ir notikusi zināma sadarbība un informācijas apmaiņa, taču tā ne vienmēr bijusi savlaicīga vai efektīva. Starp pamatā esošajiem faktoriem, šķiet, ir tiešas saziņas trūkums starp prudenciālajiem un attiecīgajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām, iestāžu struktūru daudzveidība Eiropas Savienībā un ar to saistītā koordinācijas sarežģītība, resursu trūkums un juridiski šķēršļi informācijas apmaiņai.

Sadarbība ar trešo valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādēm un izpildes iestādēm dažos gadījumos ir izrādījusies grūta, trešo valstu iestāžu lēmumi joprojām ir lielā mērā neparedzami, neraugoties uz to iespējamo nozīmīgo ietekmi Eiropas Savienības jurisdikcijā. Lai gan Eiropas Banku iestādei ir piešķirta pastiprināta loma sadarbībā ar trešām valstīm, šī loma visdrīzāk paliks ierobežota, ņemot vērā to pilnvaru būtību.

Saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma attīstību uzraudzības iestādes ir ļoti pastiprinājušas uzmanību, ko tās pievērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas problēmām, jo īpaši pēdējo divu gadu laikā. Neseno starpgadījumu vilnis lika arī mērķtiecīgi grozīt attiecīgo tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības sistēmu un izpildi ar Eiropas Banku iestādes starpniecību. Daudzas iestādes ir vai tiek reorganizētas un iegūst papildu resursus un jaunu zinātību. Ir gaidāms, ka šis process turpināsies, un tas būtu jāatbalsta ar īstenošanas palīdzību, kā arī ar efektīvām informācijas plūsmām visā ES, balstoties uz Eiropas Banku iestādes nākotnes datubāzi.

3.Neatrisinātas strukturālas problēmas

Lai gan daži analizēto notikumu iemesli jau ir vai drīz tiks atrisināti, pateicoties nesenajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, analīzē ir uzsvērtas vairākas neatrisinātas strukturālas problēmas. Šā ziņojuma konstatējumu mērķis ir sniegt informāciju diskusijām par to, kā vēl vairāk uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu, un kalpot par pamatu tālākām apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Dažas no šajā ziņojumā uzsvērtajām nepilnībām pēc būtības ir strukturālas un vēl nav risinātas. Atšķirīgā kredītiestāžu pieeja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanai un valsts iestāžu pieeja tās uzraudzībai ir sekas minimālai saskaņošanai Eiropas Savienības līmenī. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas apsvērumu integrācija prudenciālajā uzraudzībā, jo īpaši pārrobežu situācijās, uzraudzības sistēmā vēl nav pietiekami precīzi formulēta. Tāpēc izveidojas zināma regulējuma un uzraudzības sadrumstalotība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kas, šķiet, ir nepiemērota apstākļiem, kad Eiropas Savienībā arvien pieaug pārrobežu darbības, bet banku savienībā — centralizēta prudenciālā uzraudzība. Vājas saiknes apdraud Eiropas Savienības finanšu sistēmu kopumā un turpinās pastāvēt, ja vien netiks nodrošināts, ka visi subjekti saskaņoti un efektīvi ievieš vienotus noteikumus un tiek pakļauti visaugstākās kvalitātes uzraudzībai. Tas nozīmē, ka dažādo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā iesaistīto attiecīgo iestāžu uzdevumi ir skaidri jānosaka un pareizi jāsadala, vienlaikus nodrošinot, ka neviena ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku saistīta darbība nepaliek neuzraudzīta. Turklāt starptautiskā līmenī ir strukturētāk un sistemātiskāk jāsadarbojas ar galvenajām trešo valstu iestādēm, nodrošinot saskaņotu nostāju sadarbībā ar trešām valstīm. Būtu jāapsver tālāka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu saskaņošana gan attiecībā uz kredītiestāžu pienākumiem, gan efektīvai uzraudzībai nepieciešamajām pilnvarām, pienākumiem un instrumentiem. Jo īpaši būtu jāapsver iespēja Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu pārveidot par regulu, kas varētu noteikt saskaņotu un tieši piemērojamu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Turklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pārrobežu aspekti būtu jāattīsta tālāk, lai tos pielīdzinātu banku tirgus pašreizējam integrācijas līmenim. Varētu paredzēt arī dažādas alternatīvas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un konsekventu uzraudzību attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, vienotu informācijas apmaiņu un optimālu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm Eiropas Savienībā. Tas var nozīmēt, ka konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību, ir jāpiešķir Eiropas Savienības struktūrai.

(1)

Komisijas paziņojums — Stiprinot Savienības regulējumu attiecībā uz prudenciālu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību finanšu iestādēm, COM(2018) 645 final, 12.9.2018.

(2)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai — Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana: pārskats par paveikto četrus gadus pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma, COM(2019) 279 final, 12.6.2019.

(3)

Attiecīgais regulējums galvenokārt ir paredzēts grozītajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ direktīvas (Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva), ko papildina noteikumi grozītajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (Kapitāla prasību direktīva).

(4)

  https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/12/04/money-laundering-council-adopts-conclusions-on-an-action-plan-for-enhanced-monitoring/

(5)

Desmit atlasē iekļautās bankas nav analizētas visaptveroši, bet izvērtēšana bijusi vērsta uz konkrētiem publiski zināmiem notikumiem, kas saistīti ar konkrētām bankām, un attiecīgajām uzraudzības darbībām. Šā ziņojuma konstatējumi ne vienmēr raksturo katru izpētīto gadījumu, un to svērums visos gadījumos, uz kuriem tie attiecas, nav vienāds. Atlasītie gadījumi ietvēra šādus gadījumus: ABLV Bank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā banka tika slēgta, Danske Bank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tika slēgta tās Igaunijas filiāle, Deutsche Bank attiecībā uz “spoguļdarījumiem”, par kuriem tika piemēroti naudas sodi, FBME Bank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tā tika slēgta, ING attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tika panākts izlīgums ar Nīderlandes prokuratūru, Nordea attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tika piemēroti naudas sodi par noteikumu neievērošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, Pilatus Bank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā banka tika slēgta, Satabank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tās darbība tika ierobežota, Société Générale attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā tika piemēroti naudas sodi par noteikumu neievērošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, un Versobank attiecībā uz notikumiem, kuru rezultātā banka tika slēgta.

(6)

No lieluma, darījumdarbības modeļa, pārrobežu darbības, pārvaldības modeļu u. c. viedokļa.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, OV L 0849, 9.7.2018., 1. lpp.

(8)

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1.–200. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīva (ES) 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem, OV L 150, 7.6.2019.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīva (ES) 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (OV L 150, 7.6.2019, 253.–295. lpp.), un Eiropas Uzraudzības iestāžu pārskatīšana, ko oficiāli pieņems XXX.

(11)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Assessment of the risk of money laundering and terrorist financing affecting the internal market and relating to cross-border activities” [par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kas ietekmē iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām], COM(2019) 370.

(12)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Assessing the framework for cooperation between Financial Intelligence Units” [par finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības satvara izvērtēšanu], COM(2019) 371.

(13)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “The interconnection of national centralised automated mechanisms (central registries or central electronic data retrieval systems) of the Member States on bank accounts” [par valstu centralizēto automatizēto mehānismu starpsavienojumu (centrālie reģistri vai centrālās elektroniskās datu izguves sistēmas) dalībvalstīs bankas kontu jomā], COM(2019) 372.

(14)

Ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistīto plūsmu detalizēti iemesli un izpausmes ir ļoti daudzveidīgas, jo pastāv atšķirības arī to intensitātes ziņā.

(15)

Vienā no vērtētajām kredītiestādēm bija sarežģītas grupas struktūras, kas ārvalstu jurisdikcijās izpildīja darījumus, kuri pēc tam Eiropas Savienībā tika iegrāmatoti ar ārvalstu filiāles starpniecību. Konkrētais modelis rada riskus attiecībā uz trešo personu iesaisti maksājumos, un to mēdz saistīt ar klientu uzticamības pārbaudes deleģēšanu struktūrai, kas veic attālinātu pasūtīšanu (remote booking).

(16)

Ir jānorāda, ka šie gadījumi ir jāizmeklē valstu iestādēm. Eiropas Komisijai šajā ziņā pilnvaru nav.

(17)

Kapitāla prasību direktīvas (Direktīvas 2013/36/ES) 74. pants.

(18)

Trīs aizsardzības līmeņi: (1. līmenis) uzņēmējdarbības vienības, (2. līmenis) atbilstības un riska pārvaldības funkcija un (3. līmenis) iekšējās revīzijas funkcija.

(19)

Dažas iestādes par katru pārkāpumu varēja piemērot sodus, kas nepārsniedza 46 500 EUR, turpretī citas varēja piemērot miljonos EUR mērāmus administratīvos sodus.

(20)

Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OV L 287, 29.10.2013., 63.–89. lpp. (Vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanas regula).

(21)

Vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanas regulas 28. apsvērums.

(22)

Uzņēmējas valsts iestādes ir ciešāk saistītas ar piederības valsts iestāžu uzraudzību, ja to teritorijā esošās filiāles ir atzītas par nozīmīgām.

(23)

     http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/FATF%20Recommendations%202012.pdf

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(25)

https://ec.europa.eu/info/publications/2019-european-semester-country-specific-recommendations-council-recommendations_en

(26)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīva (ES) 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem, OV L 150, 7.6.2019.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, OV L 331, 15.12.2010.

(28)

C(2018) 7431 final, 8.11.2018.

(29)

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(30)

Konkrētāk, locekļi uzskatīja, ka, lai arī 17. pantā paredzētā izmeklēšanas darbības joma neaprobežojas ar pašreizējiem pārkāpumiem, ieteikumu izdošana, “norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem”, kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis varētu nebūt piemērota ar agrākām uzraudzības darbībām saistītiem gadījumiem.