Briselē, 26.2.2019

COM(2019) 95 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) un Plūdu direktīvas (2007/60/EK) īstenošanu

Otrie upes baseina apsaimniekošanas plāni
Pirmie plūdu riska pārvaldības plāni

{SWD(2019) 30 final} - {SWD(2019) 31 final} - {SWD(2019) 32 final} - {SWD(2019) 33 final} - {SWD(2019) 34 final} - {SWD(2019) 35 final} - {SWD(2019) 36 final} - {SWD(2019) 37 final} - {SWD(2019) 38 final} - {SWD(2019) 39 final} - {SWD(2019) 40 final} - {SWD(2019) 41 final} - {SWD(2019) 42 final} - {SWD(2019) 43 final} - {SWD(2019) 44 final} - {SWD(2019) 45 final} - {SWD(2019) 46 final} - {SWD(2019) 47 final} - {SWD(2019) 48 final} - {SWD(2019) 49 final} - {SWD(2019) 50 final} - {SWD(2019) 51 final} - {SWD(2019) 52 final} - {SWD(2019) 53 final} - {SWD(2019) 54 final} - {SWD(2019) 55 final} - {SWD(2019) 56 final} - {SWD(2019) 57 final} - {SWD(2019) 58 final} - {SWD(2019) 59 final} - {SWD(2019) 60 final} - {SWD(2019) 61 final} - {SWD(2019) 62 final} - {SWD(2019) 63 final} - {SWD(2019) 64 final} - {SWD(2019) 65 final} - {SWD(2019) 66 final} - {SWD(2019) 67 final} - {SWD(2019) 68 final} - {SWD(2019) 69 final} - {SWD(2019) 70 final} - {SWD(2019) 71 final} - {SWD(2019) 72 final} - {SWD(2019) 73 final} - {SWD(2019) 74 final} - {SWD(2019) 75 final} - {SWD(2019) 76 final} - {SWD(2019) 77 final} - {SWD(2019) 78 final} - {SWD(2019) 79 final} - {SWD(2019) 80 final} - {SWD(2019) 81 final} - {SWD(2019) 82 final} - {SWD(2019) 83 final} - {SWD(2019) 84 final}


1.Ievads

Ūdens ir neatsverams dzīvībai un līdz ar to arī sabiedrībai un ekonomikai. Ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai būs liela nozīme, lai ļautu cilvēcei pielāgoties tās izmainītajai videi un palīdzētu izvairīties no globālās temperatūras celšanās par vairāk nekā 1,5°C 1 . Šā svarīgā resursa apsaimniekošanai vairāk nekā jebkad nepieciešama patiesi integrēta pieeja, kas ņemtu vērā vides, sociālos, ekonomiskos un veselības aspektus.

Šajā piektajā īstenošanas ziņojumā ir izklāstīts Ūdens pamatdirektīvas 2 (ŪPD) un Plūdu direktīvas 3 (PD) īstenošanas stāvoklis, balstoties uz Komisijas izvērtējumu par dalībvalstu izstrādātajiem un iesniegtajiem otrajiem upes baseina apsaimniekošanas plāniem (UBAP) un pirmajiem plūdu riska pārvaldības plāniem (PRPP) 2015.–2021. gadam. Šo ziņojumu paredz attiecīgi ŪPD 18. pants un PD 16. pants, un tas ir arī atbilde uz Gruntsūdeņu direktīvas 11. pantu.

2000. gadā ieviestā ŪPD nodrošina ekonomisko un ekoloģisko aspektu pilnīgu integrēšanu ūdens kvalitātes un kvantitātes pārvaldībā. Tās galvenais mērķis ir līdz 2015. gadam panākt labu stāvokli vairāk nekā 111 000 virszemes ūdensobjektos (piem., upēs, ezeros, piekrastes ūdeņos) un vairāk nekā 13 000 gruntsūdeņu objektos ES teritorijā. Tomēr ŪPD pieļauj 2015. gada termiņa pagarināšanu, ja tā nepārsniedz divus papildu ciklus (t. i., pašreizējo 2015.–2021. gada periodu un nākamo 2021.–2027. gada periodu), izņemot gadījumus, kad dabas apstākļi 4 neļauj sasniegt ŪPD mērķus noteiktajā termiņā. “Laba stāvokļa” sasniegšana nozīmē laba virszemes ūdeņu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa, kā arī gruntsūdeņu kvantitatīvā un ķīmiskā stāvokļa panākšanu, tā kā tie ir galvenie dzeramā ūdens ieguves avoti.

Ar PD, kas tika ieviesta septiņus gadus vēlāk kā viens no atbildes pasākumiem pēc lielajiem Donavas un Elbas plūdiem 2002. gada vasarā, tiek noteikts regulējums plūdu riska mazināšanai ES. Ņemot vērā plūdu pieaugošo biežumu visā Eiropā, šis mērķis ir nozīmīgāks nekā jebkad. Turpinoties klimata pārmaiņām un izplešoties pilsētām 5 , ar plūdu riska pārvaldību saistītā nenoteiktība prasa pastāvīgu uzraudzību un praktisku pielāgošanos, lai zaudējumi būtu pēc iespējas mazāki. Šajā ziņojumā apskatīts līdzšinējais progress, kas sasniegts, balstoties uz pirmajiem PRPP.

Šim ziņojumam ir pievienoti vairāki Komisijas dienestu darba dokumenti, kuros ir gan ES mēroga pārskats, gan atsevišķie dalībvalstu izvērtējumi un kopsavilkumi par starptautisko sadarbību.

2.Pieņemšanas un ziņošanas situācija

Visas dalībvalstis ir apstiprinājušas savus UBAP un PRPP; izņēmums ir Kanāriju salu (Spānija) PRPP 6 .

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņošanas periodu situācija ir uzlabojusies, daudzas dalībvalstis savus plānus pieņēmušas novēloti (pēc 2015. gada 22. decembra) vai ir nokavējušas ziņošanu Eiropas ūdens informācijas sistēmas (WISE) datubāzē (ziņošanai bija jānoslēdzas līdz 2016. gada 22. martam) 7 . Dažkārt kavēšanās ilga divus vai vairāk gadus. Komisija ir ierosinājusi tiesvedību pret dalībvalstīm, kas pārkāpušas juridiskās ziņošanas prasības.

3.Otro UBAP un pirmo PRPP izvērtējums

UBAP un PRPP ietvertā informācija tika augšupielādēta vienotajā digitālajā repozitorijā WISE, kuru uztur Eiropas Vides aģentūra (EVA). Komisija sava vērtējuma pamatošanai izmantoja WISE kopā ar informāciju, kas iegūta tieši no valstu un starptautiskajiem UBAP un PRPP.

Īrija, Grieķija un Kanāriju salas (Spānija) nav savlaicīgi WISE iesniegušas izvērtēšanai UBAP un PRPP, bet Lietuva un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nav iesniegusi PRPP. Tāpēc minētās valstis un reģioni šajā ziņojumā nav aptverti.

Komisija ņēma vērā 2018. gada 20.–21. septembrī Vīnē notikušās Ūdens konferences rezultātus, kas ļāva dažādām ieinteresētajām personām un dalībvalstīm sniegt ieguldījumu tās ziņojumā.

Komisija apsvēra arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes piezīmes pie iepriekšējiem īstenošanas ziņojumiem. Parlaments 2015. gadā pieņēma ar ūdeni saistītu rezolūciju, cita starpā uzsverot ūdens kvalitātes un kvantitātes pārvaldības nozīmību, nepieciešamību pilnībā īstenot ES ūdens jomas tiesību aktus un tos arvien vairāk integrēt citās ES rīcībpolitikās. Tas aicināja dalībvalstis pabeigt un īstenot savus UBAP un nodrošināt attiecīgās informācijas pieejamību tiešsaistē. Tas uzsvēra arī UBAP un PRPP savstarpējās sinerģijas. Padome laikā no 2007. gada līdz 2016. gadam publicēja vairākus secinājumu kopumus 8 . Tā jo īpaši uzsvēra nepieciešamību pilnībā īstenot ES acquis ūdens jomā, lai aizsargātu ūdensobjektus no to stāvokļa pasliktināšanās un pakāpeniski sasniegtu labu stāvokli, kā arī aicināja Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai šos centienus labāk integrētu citās attiecīgajās rīcībpolitikās. Jo īpaši attiecībā uz plūdiem Padome atsaucās uz zaļās infrastruktūras un dabīgo ūdensaiztures pasākumu kā plūdu riska mazināšanas līdzekļa izmantošanu. Komisija atbalsta visus minētos apsvērumus un ir apņēmusies attiecīgi rīkoties.

4.ŪPD: otro UBAP konstatējumi

2018. gada jūlijā publicētajā EVA ziņojumā par ūdens stāvokli 9 sniegta detalizēta informācija par Eiropas ūdensobjektu stāvokli, kādu to saskaņā ar ŪPD ir paziņojušas dalībvalstis.

Ziņojums liecina, ka 74 % no ES gruntsūdeņu objektiem līdz šim ir sasnieguši labu ķīmisko stāvokli, no tiem 89 % — labu kvantitatīvo stāvokli.

Situācija virszemes ūdeņu jomā nav tik iepriecinoša: tikai 38 % no tiem ir ar labu ķīmisko stāvokli, tikai 40 % — ar labu ekoloģisko stāvokli vai potenciālu 10 . Stāvokli lielā mērā ietekmē daži atsevišķi piesārņotāji, no kuriem izplatītākais ir dzīvsudrabs 11 . Gan ES, gan starptautiskā līmenī tiek veikti tādi pasākumi dzīvsudraba un citu piesārņotāju emisiju mazināšanai, kuru rezultātā ir panākta stāvokļa uzlabošanās atsevišķu vielu gadījumā.

Salīdzinot ar 2009.–2015. gada ciklu, ir uzlabojies tikai dažu ūdensobjektu stāvoklis. Iemesli varētu būt vēlīna noslodžu identifikācija, efektīvu politikas pasākumu izstrādei nepieciešamais ilgākais laiks, lēnā pasākumu ieviešana, dabas atbildreakcijas laiks pirms pasākumu iedarbošanās, kā arī paaugstinātie kvalitātes standarti un uzlabotais monitorings un ziņošana, kas atklāj, ka ūdensobjekti, kas iepriekš atbilduši “nezināmam stāvoklim”, faktiski ir “neapmierinošā stāvoklī”.

Kopumā Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā ir ieguldīts daudz pūliņu. To pozitīvi ietekmējusi arī labāka citu cieši saistītu ES tiesību aktu īstenošana. Tas jo īpaši attiecas uz Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu, Nitrātu direktīvu un Rūpniecisko emisiju direktīvu, kā arī uz ES tiesību aktiem par ķimikālijām.

EVA ziņojumā secināts, ka Eiropas ūdensobjekti joprojām ir pakļauti ievērojamām piesārņojuma noslodzēm gan no difūziem (piemēram, lauksaimniecības, transporta infrastruktūras), gan punktveida (piemēram, rūpniecības vai enerģijas ražošanas) avotiem, pārmērīgas ieguves un dažādu cilvēka veiktu darbību izraisītām hidromorfoloģiskajām pārmaiņām.

4.1Izvērtējums valsts vai reģionālā mērogā

Svarīgs ŪPD mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir pienācīga pārvaldība upes baseina līmenī. Šobrīd jau visas dalībvalstis ir iecēlušas (bieži – vairāku veidu) kompetentās iestādes un uzsver, cik svarīga ir šo iestāžu darba savstarpējā koordinācija. Lai apspriestos ar ieinteresētajām personām, dalībvalstis izmantojušas dažādas metodes. Ir izveidotas daudzas pastāvīgas konsultatīvās struktūras. Ir ziņots par gadījumiem, kad apspriešanās ar ieinteresētajām personām noslēgusies ar UBAP projektu grozīšanu, tomēr ne vienmēr ir skaidrs, kā saņemtie pienesumi ietekmējuši pieņemto UBAP.

Dalībvalstīm jāanalizē katram upes baseina apgabalam (UBA) raksturīgās iezīmes, izvērtējot cilvēka darbības ietekmi un veicot ūdens izmantošanas ekonomisko analīzi. Šis raksturojums jāatjaunina ik pēc sešiem gadiem. Ir jānorāda arī katra ūdensobjekta robežas un atrašanās vieta. Katrā ciklā šis nošķīrums ir jāpārbauda un jāatjaunina, paziņojot noslodžu izmaiņas un to ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli. Nošķīrums ir mainīts aptuveni četros no desmit gadījumiem, bieži vien bez skaidra pamatojuma. Būtisku noslodžu apraksti kopumā ir skaidrāki, jo aprakstīšanas kritēriji ir labāk definēti. Tomēr vēl pastāv uzlabojumu iespējas, jo attiecībā uz lielu daļu ūdensobjektu paziņota nenosakāma antropogēnas izcelsmes ietekme un nezināmu dzinējspēku radītas noslodzes (jo īpaši hidromorfoloģiskās noslodzes).

Ir veikti atsevišķi metodiski uzlabojumi, kas ļauj vieglāk izsekot progresam un datu salīdzināmībai attiecībā uz tā brīža noteikšanu, kad saskaņā ar ŪPD var uzskatīt, ka stipri pārveidots vai mākslīgs ūdensobjekts ir sasniedzis labu ekoloģisko potenciālu.

Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa monitorings un izvērtējums liecina, ka attiecībā uz mērītajiem parametriem un rezultātu salīdzināmību aina ir daudzveidīga. ES pastāv lielas atšķirības prioritāro vielu 12 monitoringā gan ūdensobjektu procentuālā aptvēruma, gan vielu skaita ziņā. Lielākā daļa dalībvalstu veikušas monitoringu visām prioritārajām vielām, kas identificētas kā izvadītas uz to UBA. Visas dalībvalstis ziņojušas par šo kaitīgo vielu emisijas, izvades un zudumu inventarizāciju, taču tikai dažos gadījumos tā ir pabeigta.

Tas, ka līdz 2018. gada sākumam daudziem ūdensobjektu veidiem nepastāvēja oficiāla kopēja interkalibrēšanas sistēma 13 , šajā otrajā ziņošanas ciklā ūdensobjektu salīdzināšanu joprojām dara ļoti sarežģītu.

Tomēr gandrīz visiem ūdensobjektiem ir bijis iespējams noteikt to stāvokli, lielā mērā mazinot iepriekš konstatēto nenoteiktību. Ekoloģiskā stāvokļa monitoringā gan joprojām saglabājas būtiskas nepilnības.

Kopumā katras ūdensobjektu kategorijas kvalitātes elementu monitorings ir labākajā gadījumā sadrumstalots, bieži atkarīgs no dažādu atšķirīgu ūdensobjektu grupēšanas veida un ekspertu viedokļiem, nevis katra attiecīgā ūdensobjekta padziļināta izvērtējuma saskaņā ar attiecīgajiem ŪPD parametriem. Vairāk jādara, lai attiecīgie monitoringa tīkli sasniegtu pietiekamu telpisko aptvērumu un novērtējuma uzticamību.

Gruntsūdeņu objektu kvantitatīvā un ķīmiskā stāvokļa monitorings un izvērtējums ir uzlabojies, lai gan ievērojamā daļā no tiem joprojām nav pienācīgu monitoringa punktu. Šajā sakarā ŪPD papildina Gruntsūdeņu direktīva; tajā konkrēti uzskaitīti attiecīgie piesārņotāji, robežvērtības un tendences ķīmiskā stāvokļa izvērtēšanas vajadzībām. Abas direktīvas darbojas sinerģiski ar citiem ES tiesību aktiem, piemēram, Dzeramā ūdens direktīvu un Nitrātu direktīvu. Ķīmiskā stāvokļa monitorings joprojām ir nepienācīgs, jo daudziem gruntsūdeņu objektiem vai nu netiek veikts pamatparametru monitorings, vai to veic daļēji.

ŪPD 4. pantā paredzētie atbrīvojumi 14 patlaban aptver aptuveni pusi Eiropas ūdensobjektu. Tie galvenokārt attiecas uz dabīgajām ūdenstilpēm, bet arvien biežāk — arī uz stipri pārveidotiem un mākslīgiem ūdensobjektiem līdztekus jauniem fiziskiem pārveidojumiem. Lai gan šo atbrīvojumu pamatošana kopumā ir uzlabojusies, to pastāvīgi plašā izmantošana liecina, ka joprojām jāpieliek lielas pūles, lai līdz 2027. gadam sasniegtu labu stāvokli vai potenciālu. Tomēr atbilstīgi šajā pantā noteiktajām prasībām paziņotie dati liecina, ka dalībvalstīm ir labāk jānodrošina, ka vienam ūdensobjektam piemērotie atbrīvojumi pastāvīgi neizslēdz vai nekavē vides mērķu sasniegšanu citos ūdensobjektos (4. panta 8. punkts), un jāgarantē vismaz citos ES vides aizsardzības tiesību aktos paredzētais aizsardzības līmenis (4. panta 9. punkts).

ŪPD paredz, ka dalībvalstīm ir jāidentificē pasākumu programma (PP) 15 laba stāvokļa savlaicīgai sasniegšanai. Galvenie pasākumi attiecībā uz ūdensobjektiem, ko ietekmē ūdens ieguve, kopumā ir tikuši definēti, bet to īstenošana Eiropā ir nevienmērīga, tāpēc noslodzes mazinās lēni. Par problēmu var kļūt tas, ka lielākajā daļā dalībvalstu neliela apjoma ieguve tiek atbrīvota no kontroles vai reģistrācijas. Kontroles un reģistrācijas neesība varētu jo īpaši ietekmēt dalībvalstis, kurās jau pastāv ūdens trūkums, un ūdensobjektus, ar kuriem ir ūdens daudzuma problēmas.

Dalībvalstis kā vienu no svarīgākajiem noslodžu veidiem lielākajā daļā UBA ir identificējušas lauksaimniecības ietekmi, kas rada iespējamu stāvokļa pasliktināšanās vai vides mērķu nesasniegšanas risku un izpaužas gan kā pārmērīga ieguve, gan kā piesārņojums no difūziem avotiem Pamatpasākumi 16 parasti ir ieviesti. Pusē gadījumu nav veikts ex ante novērtējums par to, cik lielā mērā veiktie pasākumi būs pietiekami, lai mazinātu atpalicību no laba stāvokļa. Daudz kas būs atkarīgs arī no brīvprātīgo pasākumu ietekmes, bieži — saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Komisijas priekšlikumos par jauno KLP ir noteiktas obligātas prasības 17 lauksaimniekiem ar mērķi palielināt vides mērķu vērienīgumu. Turklāt intervences stratēģijā, ko dalībvalstis definējušas savos KLP stratēģiskajos plānos, ir jāņem vērā UBAP identificētās vajadzības un jāveicina ŪPD mērķu sasniegšana. Ja nepieciešams, dalībvalstīm būs papildus jānodrošina ūdens aizsardzības pasākumu atbalsts, tālab izmantojot dažādas brīvprātīgas shēmas 18 .

Kopumā ir ieviesti arī pamatpasākumi rīcībai attiecībā uz noslodzēm, ko nerada lauksaimniecības nozare, bet gan, piemēram, rūpniecība vai enerģijas ražošana. Lielākajā daļa gadījumu ir īpaši pasākumi cīņai ar piesārņotājiem, kuri rada ķīmiskā vai ekoloģiskā stāvokļa nepilnības, piemēram, pasākumi, lai samazinātu vai apturētu konkrētu piesārņotāju nonākšanu ūdenī. Tomēr ir nepieciešams lielāks progress.

Attiecībā uz esošiem ūdensobjektu pārveidojumiem vairums dalībvalstu ir ziņojušas par pasākumiem (zivju ceļiem, struktūru novākšanu utt.), kuru mērķis ir samazināt būtiskas hidromorfoloģiskās noslodzes radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Arī saikne starp pasākumiem, noslodzēm un ūdens izmantošanu vai ekonomikas sektoriem ir skaidrāka. Ir labāk jādefinē un jāīsteno minimālās ekoloģiskās plūsmas, kā arī jānodrošina pienācīga sanešu pārvaldība.

Vairākas dalībvalstis ir atjauninājušas savu ūdens cenu noteikšanas politiku, tā pildot ex ante nosacījumus attiecībā uz ūdeni saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu Kopīgo noteikumu regulu 2014.–2020. gada laikposmam. Ir veikti pasākumi attiecībā uz ūdens pakalpojumu definēšanu, finansiālo izmaksu aprēķināšanu, mērīšanu, ekonomiskās analīzes veikšanu, kā arī vides un resursu izmaksu ievērošanu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas summu aprēķināšanā. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības šo uzlaboto ekonomiskās analīzes elementu pārvēršanā konkrētos pasākumos, kā arī harmonizētākas pieejas panākšanā attiecībā uz vides un resursu izmaksu aplēšanu un integrēšanu. Lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus, ir svarīgi palielināt investīcijas. Turpmāks progress pasākumu programmas ekonomiskajā pamatošanā ievērojami atvieglotu ar ūdeni saistītu lēmumu pieņemšanu un investīcijas.

Saistībā ar aizsargājamajām dzeramā ūdens teritorijām un aizsargājamajām dabas teritorijām ir sasniegts maz. 1998. gada Dzeramā ūdens direktīvas izvērtējumā tika vērtēta tās saskaņotība ar ŪPD un identificēta trūkstošā saikne saistībā ar dzeramā ūdens resursu aizsardzību. Tāpēc 2018. gada priekšlikumā Dzeramā ūdens direktīvas pārstrādāšanai ir ieviesta uz risku balstīta pieeja “no ieguves līdz krānam”, vienlaikus veicinot labāku saziņu starp dalībvalstu iestādēm un ūdens piegādātājiem, lai nodrošinātu pilnu pārvaldības ciklu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot abu direktīvu saskaņotību un nodrošināt, ka tiek piemērots princips “piesārņotājs maksā” un piesardzības princips.

Par lielu daļu aizsargājamo teritoriju trūkst zināšanu, piemēram, par stāvokli un noslodzēm, kā arī nav noteikti mērķi. Par monitoringu, kas īpaši vērsts uz aizsargājamām teritorijām, arī tādām, kurās mīt gliemji un vēžveidīgie, ziņots skopi un dažos gadījumos nav ziņots nemaz.

Aptuveni pusē dalībvalstu sausuma periodi tika uzskatīti par ūdens resursu apsaimniekošanā nozīmīgu aspektu. Viens no svarīgākajiem pasākumiem sausuma periodu ietekmes mazināšanai ir sausuma periodu pārvaldības plāns, bet tas nebija ticis pieņemts visos attiecīgajos UBA.

Dalībvalstīm trešajos UBAP būtu:

·jāturpina uzlabot ieinteresēto personu iesaisti ar aktīvu dalību plānošanas procesā un to pienesuma integrēšanu UBAP;

·skaidri jāidentificē laba stāvokļa nepietiekamība attiecībā uz atsevišķiem noslodžu veidiem un ūdensobjektiem, jāizstrādā, jāfinansē un jāīsteno mērķtiecīgas PP tās novēršanai;

·jāsamazina atbrīvojumu izmantošana, lai nodrošinātu ŪPD mērķu savlaicīgu sasniegšanu, un jāuzlabo izmantotā pamatojuma pārredzamība;

·jānodrošina, ka pienācīgi tiek īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju attiecībā uz visām darbībām, kam ir būtiska ietekme uz ūdensobjektiem, un PP pamatā esošo ekonomisko analīzi.

4.2Pārrobežu sadarbība Ūdens pamatdirektīvas ietvaros

Attiecībā uz upju baseiniem, kas šķērso valstu robežas, ŪPD paredz dalībvalstu savstarpēju koordināciju un – attiecīgā gadījumā – saprātīgus centienus arī attiecībā uz valstīm, kuras nav ES valstis. Daudzas Eiropas upes, piemēram, Reina un Donava, plūst ārpus ES robežām. Sadarbības līmenis ir atšķirīgs. Parasti pastāv starptautiska vienošanās, bieži – arī starptautiska koordinācijas struktūra, retāk – kopīgs UBAP. ES ir tikai daži baseini, attiecībā uz kuriem nav nekā no minētā.

Kopumā, salīdzinot ar pirmo ciklu, tikušas vēl vairāk formalizētas pārvaldības struktūras, aizvien biežāk izstrādāti starptautiskie UBAP un uzlabota konstatējumu salīdzināmība, kā arī pieeju salīdzināmība, reaģējot uz noslodzēm.

4.3Jautājumi, ko nevarēja risināt dalībvalsts līmenī

ŪPD 12. panta procedūra jautājumiem, kurus nevar atrisināt dalībvalstu līmenī, tika iedarbināta vienreiz. Dānija 2016. gadā uzsvēra, ka, lai sasniegtu ŪPD mērķus, citām dalībvalstīm ir jārīkojas, lai samazinātu slāpekļa radīto slodzi kopīgajos ūdensobjektos. Komisija, kuru aicināja iejaukties, uzsvēra, ka par ŪPD mērķu īstenošanu galvenokārt atbild dalībvalstis, un norādīja, ka 3. pantā ir paredzēta koordinācija UBA ietvaros, un tas attiecas arī uz starptautiskajiem UBA. Tā ieteica vispirms izsmelt divpusējās sadarbības iespējas, to vidū Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētās iespējas.

PD: pirmo PRPP konstatējumi

5.1.    Novērtējums valsts līmenī

Cilvēka izdarītās izvēles gan vēsturiski, gan daudzviet mūsdienās būtiski ietekmē plūdu biežumu un to ietekmi 19 , un ir pierādījumi, kas liecina, ka gadu gaitā lielu plūdu skaits ir audzis 20 . Aplēses rada bažas: neveicot pielāgošanās pasākumus (t. i., pieņemot, ka tiks īstenota pašreizējā aizsardzība pret upju plūdiem, kura balstās uz aprēķinu, ka plūdi notiek reizi 100 gados), sagaidāms, ka ES zaudējumi, kurus izraisīs klimata pārmaiņas un sociālekonomiskās pārmaiņas, līdz 2020. gadam pieaugs no 6,9 miljardiem EUR gadā līdz 20,4 miljardiem EUR gadā, līdz 2050. gadam pieaugs līdz 45,9 miljardiem EUR gadā un līdz 2080. gadam pieaugs līdz 97,9 miljardiem EUR gadā 21 . Tādēļ ir loģiski, ka 27 no 28 dalībvalstīm savos valsts riska novērtējumos kā būtisku risku ir iekļāvušas plūdus 22 .

PRPP kā iespējamo plūdu radīto nelabvēlīgo seku mazināšanā izmantots pārvaldības līdzeklis bija trešais solis ar PD ieviestajā plūdu riska pārvaldības cikliskajā pieejā. Iepriekš dalībvalstis gatavoja provizorisko plūdu riska novērtējumu 23 (2011. gadā) un plūdu apdraudējuma un riska kartes (2013. gadā).

No pilnīguma viedokļa gandrīz visas dalībvalstis savos PRPP ir paziņojušas provizoriskā plūdu riska novērtējuma secinājumus, kā arī iekļāvušas plūdu apdraudējuma un riska kartes. Visas dalībvalstis ir noteikušas plūdu riska pārvaldības mērķus, un 20 no 26 novērtētajām dalībvalstīm tie ir noteikti valsts līmenī vai valsts līmeņa mērķus piemērojot reģionālajiem vai vietējiem apstākļiem. Dažas ir noteikušas nedaudzus plaši formulētus mērķus, savukārt citas — lielāku skaitu detalizētāku mērķu. Visas dalībvalstis ir iekļāvušas pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Tomēr ne visi pasākumi ir pietiekami izvērsti, lai varētu veikt īstenošanas pārraudzību, un ne visi pasākumi ir skaidri saistīti ar mērķiem; šīs nepilnības kopā varētu radīt grūtības otrajā ciklā (2016.–2021. gads), kad dalībvalstīm būs jāvērtē sasniegtais.

Pasākumu skaits pa dalībvalstīm būtiski atšķiras — no dažiem atsevišķiem pasākumiem līdz tūkstošiem pasākumu grupu. Aptuveni 50 % pasākumu ir saistīti ar profilaksi un gatavību, aptuveni 40 % – ar aizsardzību pret plūdu izraisītu kaitējumu, pārējie 10 % – ar atveseļošanu. Saistībā ar pasīvas aizsardzības pasākumiem 24 visos vērtētajos PRPP ir minēta telpiskā plānošana. Visas 26 novērtētās dalībvalstis dažos vai visos PRPP ietver uz dabu balstītus risinājumus kā projektus vai sagatavošanas pētījumus. Lai gan PD nav minēts plūdu riska apdrošināšanas segums, vairāk nekā pusē izvērtēto PRPP ir minēti vismaz daži saistītie pasākumi, ieskaitot informētības uzlabošanu.

Visas dalībvalstis ziņojušas par pasākumu prioritāšu noteikšanu vai iesniegušas to īstenošanas grafiku. Pārskatāmības labad var minēt, ka apmēram 10 % paziņoto pasākumu bija ar kritisku, 60 % – ļoti augstu vai augstu, 20 % – vidēju, bet pārējie – ar zemu prioritāti. 19 no 26 novērtētajām dalībvalstīm ir veikušas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi. Gandrīz visām ir izstrādāta valsts pieeja 25 . Mazāks skaits dalībvalstu (11) visās novērtētajās pārvaldības vienībās (PV) 26 izmantojušas izmaksu un ieguvumu analīzi. 21 no 26 dalībvalstīm tieši minējusi koordināciju ar ŪPD 4. panta vides mērķiem visās vai vismaz dažās PV.

Apmēram puse no izvērtētajām dalībvalstīm ir nodrošinājušas plūdu izmaksu aplēšu pieejamību, lai gan daudzos gadījumos tās neaptver visus PRPP vai pasākumus. 23 no 26 dalībvalstīm lielākajā daļā PRPP identificējušas finansējuma avotus, tomēr daudzos gadījumos tie attiecas uz iespējamiem finansēšanas mehānismiem plašākā nozīmē, piemēram, uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Ir izmantoti daudzveidīgi kanāli, lai apspriestos ar sabiedrību un ieinteresētajām personām, un kopumā pirmo PRPP izstrādē ticis iesaistīts plašs ieinteresēto personu loks, tomēr ne vienmēr ir skaidrs, kā to pienesums ietekmējis PRPP, kuri tikuši pieņemti dažādos pārvaldes līmeņos un izmantojot dažādus aktus.

Dalībvalstīm otrajos PRPP būtu:

·skaidri jāsasaista pasākumu īstenošana un mērķu sasniegšana, lai varētu izvērtēt progresu, sākot ar otro ciklu;

·jāidentificē konkrēti finansējuma avoti, lai nodrošinātu pasākumu īstenošanu.

5.2.    Klimata pārmaiņu ietekme

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs plūdu rašanos un apmēru daudzviet Eiropā 27 . Provizoriskā plūdu riska novērtējuma, kā arī plūdu apdraudējuma un riska karšu posmā klimata pārmaiņas vērtējusi vairāk nekā puse dalībvalstu. No izvērtētajiem PRPP un dalībvalstu ziņojumiem redzams, ka 24 no 26 dalībvalstīm apsvērušas vismaz dažus aspektus, bet 10 – sniegušas pierādījumus par klimata pārmaiņu ietekmes apsvēršanu. 14 dalībvalstis savos UBAP apspriedušas nākotnes klimata scenārijus dažādos laikposmos (aptuveni pusē valstu laikposms ir līdz 2050. gadam, tāpat aptuveni pusē — līdz 2100. gadam). Mazāk nekā puse minējusi valstu pielāgošanās stratēģijas, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām ES. Aptuveni ceturtajā daļā dalībvalstu visos izvērtētajos PRPP ir atsauces uz šīm valstu stratēģijām; vēl vairākās dalībvalstīs šādas atsauces ir dažos, bet ne visos izvērtētajos PRPP.

Dalībvalstīm otrajos PRPP būtu:

·saskaņā ar PD 14. pantu jāņem vērā klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz plūdu biežumu un attiecīgi jāpielāgo pasākumi, pienācīgi izmantojot ES modelēšanas rīkus, piemēram, ar Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojuma 28 starpniecību pieejamos rīkus;

·jāizvērtē valstu klimata pārmaiņu stratēģijas un jāveic saskaņošana ar tajās iekļautajiem pasākumiem.

5.3.    Pārrobežu sadarbība saskaņā ar PD

Saskaņā ar PD dalībvalstīm ir savstarpējas koordinācijas pienākums attiecībā uz pārrobežu upju baseiniem, kā arī koordinācijas pienākums ar trešām valstīm. Tur, kur ir izveidotas koordinācijas struktūras, starptautiskā plūdu riska pārvaldības plāna (SPRPP) izstrāde nenovēršami novedusi pie kopējiem plūdu riska pārvaldības plāniem un gandrīz visos gadījumos – pie vairāku koordinētu pasākumu noteikšanas. Dažos baseinos, piemēram, Donavas, Reinas, Elbas un Oderas baseinā, attiecībā uz kuriem ir izveidota upes komisija, ir notikusi plaša sabiedriskā apspriešana; klimata pārmaiņu izvērtēšana baseina līmenī ir attīstītāka gadījumos, kad upes komisijai ir uzdots veikt koordinēšanu.

Otrajā ciklā dalībvalstīm ar pārrobežu upju baseiniem būtu:

·jāturpina izstrādāt vienotu pieeju, baseina mērogā ņemot vērā to, kāda augšupēja un lejupēja ietekme piemīt plūdu riska mazināšanas pasākumiem, kuri netiek īstenoti valstu robežu tuvumā, un jāpaplašina starptautiskās sabiedriskās apspriešanas prakse.

6. Secinājumi

Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, ir būtiski uzlabojušās zināšanas un ziņošana par Ūdens pamatdirektīvu. Lielāks skaits dalībvalstu iesniegušas ziņojumus savlaicīgi, ar aptverošāku, būtiskāku un uzticamāku informāciju.

Tiek ziņots, ka atbilstība Ūdens pamatdirektīvas mērķiem pakāpeniski palielinās. Lai gan vairākās dalībvalstīs veikti labi rīcībpolitikas pasākumi un investēts arī finansiāli, daudzos upju baseinos ūdens kvalitātes uzlabojumi vēl joprojām prasīs zināmu laiku. Lai gan liela daļa gruntsūdeņu objektu ir sasnieguši labu stāvokli, šādā stāvoklī atrodas mazāk nekā puse virszemes ūdensobjektu, kaut arī vairāku pamatā esošo atsevišķo kvalitātes elementu un vielu tendences ir pozitīvākas.

Lai pilnībā sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas un ar to saistīto direktīvu mērķus, vēl jāpaveic daudz, un lielākais darbs ir dalībvalstīm. Dalībvalstis būs ieguvējas no visu attiecīgo tirgus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ciešākas iesaistīšanās, lai nodrošinātu principa “piesārņotājs maksā” labāku piemērošanu. Šie īstenošanas centieni arī turpmāk tiks atbalstīti no ES līdzekļiem, arī finansējot pētniecību un inovāciju, kā arī centienus 29 izveidot ūdens apsaimniekošanas digitālo vienoto tirgu 30 . Šobrīd šķiet, ka ceļš uz pilnīgu atbilstību ŪPD mērķiem līdz 2027. gadam, pēc kura atbrīvojumu iespējas būs ierobežotas, ir ļoti problemātisks. Ziņojumi liecina: lai gan līdz 2021. gadam tiks veikti papildu pasākumi, vēl daudz citu pasākumu būs vajadzīgs arī pēc 2021. gada.

Ir veikti ļoti svarīgi pasākumi saistībā ar Plūdu direktīvu. Lai gan šie ir tikai pirmie PRPP, skaidri redzams, ka visas dalībvalstis ir principiāli aptvērušas plūdu riska pārvaldības jēdzienu, kaut arī tā praktiskais izvērsums ir atšķirīgs. Lai sasniegtu Plūdu direktīvas galveno mērķi – samazināt ievērojamu plūdu iespējamās negatīvās sekas –, turpmākajos ciklos dalībvalstu centieniem jābūt neatslābstošiem.

Komisija attiecīgajos gadījumos veiks turpmākas darbības attiecībā uz dalībvalstīm saistībā ar šajā ziņojumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertajiem ieteikumiem, lai panāktu Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas prasību labāku īstenošanu. Tiks arī aktīvāk panākta juridisko saistību (piemēram, no Nitrātu un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvām izrietošo saistību) izpilde attiecībā uz galvenajām noslodzēm, kam pakļauta ūdens vide.

Papildus darba turpināšanai ar dalībvalstīm Komisija vēl vairāk iesaistīs iedzīvotājus un visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai veicinātu atbilstību, tostarp ar vides politikas īstenošanas pārskatu starpniecību. Ziņošana iespēju robežās tiks vēl vairāk racionalizēta un vienkāršota. Tiks pievērsta uzmanība jaunām potenciāli problemātiskām piesārņojošām vielām, piemēram, mikroplastmasai un zālēm.

Šis ziņojums tiks izmantots patlaban notiekošajā ES ūdens jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudē un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas izvērtējumā. Ziņojums turklāt palīdz vērtēt ES septītās vides rīcības programmas un 2030. gada globālās ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanā gūto progresu.

Klimata pārmaiņas Eiropas ūdensobjektus ietekmē arvien vairāk. Atbilstība ES tiesību aktiem ūdens jomā jau tagad palīdz pārvaldīt klimata pārmaiņu sekas, esot gatavībā uz lielāku skaitu sausuma periodu un plūdu. ES ūdens politika spēj ievērojami mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, bet, lai tā notiktu, ir izlēmīgi jārīkojas jau tagad.

(1)

Sk. IPCC 48. sesijā (2018. gada 6. oktobrī) pieņemto ziņojumu “Global Warming of 1.5°C” par 1,5° C un 2° C scenāriju paredzamajām sekām un ietekmi.

(2)

2000/60/EK; papildināta ar Gruntsūdeņu direktīvu (2006/118/EK) un Vides kvalitātes standartu direktīvu (2008/105/EK).

(3)

2007/60/EK.

(4)

Piemēram, lēna ekosistēmu atjaunošanās pēc upes atjaunošanas pasākumu īstenošanas vai lēna nitrātu koncentrācijas mazināšanās gruntsūdeņos.

(5)

Piemēram, notiekot tādām sociālekonomiskajām izmaiņām kā iespiešanās palienēs.

(6)

Spānija Komisijai paziņoja, ka Gomeras UBAP ir pieņemts 2018. gada 17. septembrī, Tenerifes un Palmas UBAP — 2018. gada 26. novembrī, Fuerteventuras, Lansarotes un Eljerro UBAP — 2018. gada 26. decembrī un Grankanārijas UBAP — 2019. gada 21. janvārī.

(7)

Elektroniskās ziņošanas formātu un ziņošanas norādījumus sadarbības procesā, ko sauc par “vienoto īstenošanas stratēģiju” (VĪS), kopīgi izstrādājušas dalībvalstis, ieinteresētās personas un Komisija.

(8)

Par ūdens trūkumu un sausumu — 2007. gada 30. oktobrī; par ūdens trūkumu, sausumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām — 2010. gada 11. jūnijā; par integrētu plūdu pārvaldību ES — 2011. gada 12. maijā; par ūdens resursu aizsardzību un integrētu ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu ES un ārpus tās — 2011. gada 21. jūnijā; par Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu  — 2012. gada 17. decembrī; par ES diplomātiju ūdens resursu jomā — 2013. gada 22. jūlijā; par ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu  — 2016. gada 17. oktobrī.

(9)

  https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-water.

(10)

Labs ekoloģiskais stāvoklis ir mērķis, kas jāsasniedz stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdensobjektiem.

(11)

Citas izplatītas, noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas, kas izraisa neatbilstību labam ķīmiskam stāvoklim, ir PBDE, tributilalva un daži policikliski aromātiskie ogļūdeņraži (benzo(a)pirēns benzo(g,h,i)perilēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns, benzo(b)fluorantēns un benzo(k)fluorantēns).

(12)

Vides kvalitātes standartu direktīvā minētās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi vai ar tās starpniecību.

(13)

Padomes 2018. gada 12. februāra Lēmums (ES) 2018/229.

(14)

Direktīvas 4. panta 4. punkts ļauj termiņu, kādā jāsasniedz labs stāvoklis vai potenciāls, pagarināt līdz laikam pēc 2015. gada (kā noteikts 4. panta 1. punktā). Direktīvas 4. panta 5. punkts atļauj sasniegt mazāk stingrus mērķus. Direktīvas 4. panta 6. punkts atļauj ūdenstilpju [ūdensobjektu] stāvokļa īslaicīgu pasliktināšanos. Direktīvas 4. panta 7. punktā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem var tikt atļauta stāvokļa pasliktināšanās vai ŪPD mērķu nesasniegšana attiecībā uz jauniem virszemes ūdenstilpju [ūdensobjektu] fizikālo īpašību pārveidojumiem vai gruntsūdens līmeņa izmaiņām, vai stāvokļa pasliktināšanās no augsta uz labu, kas notikusi jaunu, cilvēka veiktu ilgtspējīgu darbību rezultātā.

(15)

Nākamie starpposma ziņojumi par plānoto PP īstenošanu Komisijai jāsaņem līdz 2018. gada 22. decembrim.

(16)

Katrā UBA ir jāizveido PP, lai risinātu identificētās būtiskās problēmas un ļautu sasniegt 4. pantā paredzētos mērķus. PP ir jāiekļauj vismaz pamatpasākumi un – ja tas nepieciešams mērķu sasniegšanai – papildpasākumi.

(17)

Jo īpaši jaunā likumiskā prasība Nr. 1 saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK: 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 11. panta 3. punkta h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām kontrolēt fosfātu radītā piesārņojuma difūzos avotus, SMR 2 par Nitrātu direktīvas saistībām, LLVA 2 par pienācīgu mitrāju un kūdrāju aizsardzību, LLVA 4 par buferjoslām, LLVA 5 par saimniecību ilgtspējas instrumenta “Barības vielas” izmantošanu un LLVA 7 par kailas zemes nepieļaujamību visjutīgākajā periodā.

LLVA: labs lauksaimniecības un vides stāvoklis https://ec.europa.eu/agriculture/direct-support/cross-compliance_en .

(18)

Dalībvalstīm būs jāierosina atbalsts brīvprātīgām lauksaimnieku ekoshēmām, lai KLP pirmā pīlāra ietvaros tiktu īstenota klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse. Turklāt arī turpmāk obligāts būs atbalsts brīvprātīgām agrovides saistībām saskaņā ar otro pīlāru.

(19)

Gan materiālu vērtību izvietošana palienēs vai tuvu krastam, gan ūdensaizturošu virsmu samazināšanās, gan dažādas intervences ūdensobjektos vai to apkārtnē, gan cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas veicina plūdu gadījumu varbūtības un nelabvēlīgās ietekmes pieaugumu.

(20)

 Zbigniew W. Kundzewicz, Iwona Pińskwar, G. Robert Brakenridge (2012): Large floods in Europe, 1985–2009, Hydrological Sciences Journal.

(21)

 Rojas et al. (2013) Climate change and river floods in the EU: Socio-economic consequences and the costs and benefits of adaptation, Global Environmental Change 23, 1737.–1751. lpp., pieejams:

http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378013001416#.

(22)

Komisijas dienestu darba dokuments “Pārskats par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties”, SWD(2017) 176 final; https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/285d038f-b543-11e7-837e-01aa75ed71a1/language-en.  

(23)

ES ir gandrīz 8000 potenciāli nozīmīga plūdu riska teritorijas (PNPRT).

(24)

Pasākumi, kas neietver inženiertehniskās būves.

(25)

Eiropas Komisija 2017. gada novembrī ierosināja stiprināt ES civilās aizsardzības mehānismu un mudināja uz stingrāku Eiropas kolektīvo reaģēšanu, izveidojot resursu rezerves (“rescEU”) papildus valstu resursiem, kā arī uzlabojot katastrofu novēršanu un gatavību mehānisma dalībvalstīs (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-6766_lv.htm).

(26)

PV lielākajā daļā dalībvalstu sakrīt ar upju baseinu apgabaliem ŪPD izpratnē. Dalībvalstis PD īstenošanai ir noteikušas pavisam 196 PV.

(27)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2018. gada oktobra ziņojumā ir minēts, ka saskaņā ar prognozēm plūdu līmenis pie 1,5° C globālās sasilšanas būs ievērojami zemāks nekā pie 2° C, lai gan paredzamās izmaiņas dažādos reģionos rada atšķirīgus riskus ( http://www.ipcc.ch/report/sr15/ ).

(28)

  https://climate.copernicus.eu/.  

(29)

 Attiecīgie projekti, kuros izstrādā tādus risinājumus kā lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas ūdens kvalitātes un kvantitātes mērīšanai, ūdens resursu informācijas sistēmu sadarbspēja ES un valsts līmenī, kā arī ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāte, ir pārstāvēti ICT4Water kopā: https://www.ict4water.eu/.  

(30)

Aprakstīts Ūdens pakalpojumu digitālā vienotā tirgus rīcības plānā:

https://ec.europa.eu/futurium/en/system/files/ged/ict4wateractionplan2018.pdf.  


Briselē, 26.2.2019

COM(2019) 95 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) un Plūdu direktīvas (2007/60/EK) īstenošanu

Otrie upes baseina apsaimniekošanas plāni
Pirmie plūdu riska pārvaldības plāni

{SWD(2019) 30 final} - {SWD(2019) 31 final} - {SWD(2019) 32 final} - {SWD(2019) 33 final} - {SWD(2019) 34 final} - {SWD(2019) 35 final} - {SWD(2019) 36 final} - {SWD(2019) 37 final} - {SWD(2019) 38 final} - {SWD(2019) 39 final} - {SWD(2019) 40 final} - {SWD(2019) 41 final} - {SWD(2019) 42 final} - {SWD(2019) 43 final} - {SWD(2019) 44 final} - {SWD(2019) 45 final} - {SWD(2019) 46 final} - {SWD(2019) 47 final} - {SWD(2019) 48 final} - {SWD(2019) 49 final} - {SWD(2019) 50 final} - {SWD(2019) 51 final} - {SWD(2019) 52 final} - {SWD(2019) 53 final} - {SWD(2019) 54 final} - {SWD(2019) 55 final} - {SWD(2019) 56 final} - {SWD(2019) 57 final} - {SWD(2019) 58 final} - {SWD(2019) 59 final} - {SWD(2019) 60 final} - {SWD(2019) 61 final} - {SWD(2019) 62 final} - {SWD(2019) 63 final} - {SWD(2019) 64 final} - {SWD(2019) 65 final} - {SWD(2019) 66 final} - {SWD(2019) 67 final} - {SWD(2019) 68 final} - {SWD(2019) 69 final} - {SWD(2019) 70 final} - {SWD(2019) 71 final} - {SWD(2019) 72 final} - {SWD(2019) 73 final} - {SWD(2019) 74 final} - {SWD(2019) 75 final} - {SWD(2019) 76 final} - {SWD(2019) 77 final} - {SWD(2019) 78 final} - {SWD(2019) 79 final} - {SWD(2019) 80 final} - {SWD(2019) 81 final} - {SWD(2019) 82 final} - {SWD(2019) 83 final} - {SWD(2019) 84 final}


PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) un Plūdu direktīvas (2007/60/EK) īstenošanu

Otrie upes baseina apsaimniekošanas plāni

Pirmie plūdu riska pārvaldības plāni

Komisijas ieteikumi par otrajiem UBAP un pirmajiem PRPP

[Pilns ieteikumu saraksts ir iekļauts šim dokumentam pievienotajos valstu izvērtējumos]

Dalībvalsts

Ieteikumi trešo UBAP izstrādei

Ieteikumi otro PRPP izstrādei

Austrija (AT)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Austrija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt trešo UBAP savlaicīgu pieņemšanu;

·nodrošināt nepārtrauktību, efektivitāti un pienācīgu finansējumu to pasākumu īstenošanā, kas nepieciešami ŪPD mērķu savlaicīgai sasniegšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt ievērojamo hidromorfoloģisko noslodzi;

·demonstrēt vērienu un pragmatismu cīņā ar ķīmisko piesārņojumu, atsakoties no pasākumiem, kuru vienīgais mērķis ir zināšanu apkopošana;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Austrija tiek īpaši mudināta:

·izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus un sasaistīt ierosinātos pasākumus ar tiem, lai varētu izvērtēt sasniegto progresu;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas);

·izstrādāt sīkāku metodiku ierosināto pasākumu kopējās izmaksu efektivitātes izvērtēšanai, vienlaikus sniedzot vairāk informācijas par izmaksām un attiecīgajiem finansējuma avotiem;

·nodrošināt pienācīgas PRPP, PPRN/PNPRT un PARK savstarpējās atsauces, vienlaikus nodrošinot, ka šie dokumenti visām ieinteresētajām personām un sabiedrībai ir pastāvīgi pieejami piekļūstamā formātā, arī digitāli.

Beļģija (BE)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Beļģija tiek īpaši mudināta:

·paredzēt skaidras finansiālās saistības pasākumu programmu īstenošanai;

·pielāgot savu stratēģiju ŪPD mērķu sasniegšanai un uzlabot nākamo UBAP tehnisko īstenojamību, cieši sadarbojoties ar lauksaimnieku kopienu un par KLP īstenošanu atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī nodrošinot lielāku sinerģiju starp ŪPD mērķiem un attiecīgo rīcībpolitiku un instrumentiem (piemēram, LAP, KLP pirmo pīlāru, Nitrātu direktīvu utt.) tādā veidolā, kā tie īstenoti valsts līmenī;

·demonstrēt vērienu un pragmatismu cīņā ar ķīmisko piesārņojumu, izstrādājot piesārņotājiem specifiskāku pieeju gan attiecībā uz virszemes ūdeņiem, gan gruntsūdeņiem, pievēršoties prioritārajām vielām, upju specifiskajiem un gruntsūdeņu specifiskajiem piesārņotājiem;

·nepieciešamības gadījumā un balstoties uz skaidri izklāstītu metodiku, veikt ierosināto pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un paskaidrot, kā tā ir novedusi pie šo pasākumu izvēles un atzīšanas par prioritāriem;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Beļģija tiek īpaši mudināta:

·detalizētāk aprakstīt klimata pārmaiņu paredzamo ietekmi uz plūdu norisi, balstoties uz pieejamajiem pētījumiem;

·sniegt pārskatu par pasākumu izmaksām un plānotajiem finansējuma avotiem;

·ietvert PRPP izmaksu un ieguvumu analīzi (piemēram, attiecībā uz prioritātes noteikšanu pasākumiem, kam tas iespējams) un sniegt skaidru pārskatu par izmantoto metodiku;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Bulgārija (BG)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Bulgārija tiek īpaši mudināta:

·turpināt uzlabot starptautisko sadarbību, izstrādājot harmonizētāku pieeju kopīgu ūdensobjektu stāvokļa izvērtēšanai, un sniegt labāk koordinētus izvērtējumus un pasākumu programmas, lai nodrošinātu ŪPD mērķu savlaicīgu sasniegšanu;

·uzlabot savas monitoringa spējas saistībā ar tās ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa/potenciāla izvērtējumu ar mērķi mazināt atkarību no ekspertu atzinumiem;

·pamatot 4. panta 7. punktā paredzēto atbrīvojumu izmantošanu ar visu ŪPD paredzēto soļu visaptverošu izvērtējumu un visos UBA pārredzami norādīt pamatojumu atsaucēm uz ŪPD 4. panta 7. punktā paredzēto atbrīvojumu;

·nodrošināt labāku atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas 5. pantam, jo īpaši lielajās pilsētās, saistībā ar prasību veikt jutīgajās zonās novadīto notekūdeņu stingrāku attīrīšanu;

·sniegt visaptverošu trūkumu novērtējumu attiecībā uz lauksaimniecības difūzo piesārņojošo vielu (barības vielu, agroķīmijas, sanešu, organiskās vielas) slodzi visos ūdensobjektos visos tās UBA un tieši sasaistīt to ar ierosinātajiem mazināšanas pasākumiem (atbilstīgi ŪPD 11. panta 3. punkta h) apakšpunktam). Šiem pasākumiem jābūt konkrētiem, ar skaidru juridisko pamatu un jāietver pienācīgs monitoringa un inspekciju režīms;

·nodrošināt, ka ūdens resursu politikā ūdens trūkums tiek skaidri nošķirts no sausuma periodiem un ka tiek pieņemts sausuma periodu pārvaldības plāns vai ūdens resursu sadales un pārvaldības plāns.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Bulgārija tiek īpaši mudināta:

·uzlabot mērķu un pasākumu izklāstu, skaidri norādot sasniegšanas un īstenošanas grafiku;

·detalizētāk aprakstīt klimata pārmaiņu paredzamo ietekmi uz plūdu norisi, balstoties uz pieejamajiem pētījumiem, un nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju pēc tās pieņemšanas;

·nepieciešamības gadījumā un balstoties uz skaidri izklāstītu metodiku, veikt ierosināto pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un paskaidrot, kā tā ir novedusi pie šo pasākumu izvēles un atzīšanas par prioritāriem.

Kipra (CY)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Kipra tiek īpaši mudināta:

·turpināt uzlabot spēju izvērtēt visu kategoriju ūdensobjektu stāvokli (ieskaitot teritoriālos ūdeņus) ar mērķi samazināt “nezināma stāvokļa” gadījumu īpatsvaru un panākt prioritāro vielu klātbūtnes labāku izvērtējumu;

·uzraudzīt tās ūdensobjektus tā, lai nodrošinātu pietiekamu izšķirtspēju laikā un telpisko tvērumu visu ūdensobjektu klasificēšanai (iespējams, apvienojot ar stabilām grupēšanas vai ekstrapolācijas metodēm);

·uzlabot mērīšanas izmantošanu (īpaši lauksaimniecībā), lai labāk noteiktu ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli un samazinātu gruntsūdeņu pārmērīgu ieguvi, kas galvenokārt pastāv ar vides prasībām nepietiekami saskaņotas neregulētas pašieguves un atļauju dēļ.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Kipra tiek īpaši mudināta:

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas);

·noteikt atsauces scenāriju un attiecīgos rādītājus, lai izvērtētu ierosināto pasākumu īstenošanā sasniegto progresu;

·sistemātiski apsvērt iespējas īstenot uz dabu balstītus risinājumus (ieskaitot dabīgos ūdensaiztures pasākumus) kā alternatīvas – kur tas iespējams – upju krastu un upju gultņu bagarēšanai un “pelēkās infrastruktūras” pārveidojumiem.

Čehija (CZ)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Čehija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt labāku monitoringu, jo īpaši pietiekamu ūdensobjektu skaitu un visu attiecīgo kvalitātes elementu pienācīgu tvērumu. Ezeru operatīvais monitorings ir jāuzlabo un labāk jāsasaista ar noslodzēm un ietekmes analīzi. Visās ūdeņu kategorijās jāuzrauga hidromorfoloģiskās kvalitātes elementi;

·uzlabot ekoloģiskā stāvokļa/potenciāla novērtējuma uzticamību, jo īpaši uzlabot hidromorfoloģisko elementu novērtēšanas metodes, kā arī upēs sasaistīt fizikālķīmiskās robežas ar attiecīgajiem bioloģiskās kvalitātes elementiem;

·labāk pamatot 4. panta 4. punktā un 4. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu izmantošanu, skaidri tos nošķirt. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka paredzams, ka būtisks skaits ūdensobjektu ŪPD mērķus sasniegs tikai pēc 2027. gada, un atbrīvojumi tiek plaši piemēroti;

·kvantitatīvi izteikt piesārņojošo vielu slodzes samazinājumu, kāds nepieciešams ŪPD mērķu sasniegšanai, ar lauksaimniecības ūdens piesārņojuma avotiem saistīto mazināšanas pasākumu ietekmi baseina mērogā, kā arī to, ciktāl saskaņā ar ND un KNA direktīvu jau veiktie pasākumi sniedz ieguldījumu, un identificēt citus pasākumus, kas jāveic mērķu pilnīgai sasniegšanai;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Čehija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus un sasaistīt ierosinātos pasākumus ar tiem, lai varētu izvērtēt sasniegto progresu;

·norādīt katra pasākuma izmaksu aplēses un visu pasākumu kopējo budžetu, norādot, vai tas ietver gan investīcijas, gan darbības izmaksas;

·aprakstīt pasākumu prioritātes noteikšanas metodi un sniegt skaidru informāciju par pasākumu izmaksu un ieguvumu vērtēšanā izmantotajām metodēm;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Vācija (DE)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Vācija tiek īpaši mudināta:

·attiecībā uz visiem UBA uzlabot tendenču monitoringu visām attiecīgajām vielām tā, lai būtu pietiekama izšķirtspēja laikā un telpiskais tvērums;

·labāk pamatot 4. panta 4. punktā un 4. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu piemērošanu, jo īpaši nesamērīgu izmaksu pamatojumu;

·pabeigt visaptverošu trūkumu novērtējumu attiecībā uz lauksaimniecības difūzo piesārņojošo vielu slodzi visos ūdensobjektos visos UBA un tieši sasaistīt to ar mazināšanas pasākumiem. Ir nepieciešama papildu rīcība, lai novērstu piesārņojumu, ko rada lauksaimniecisko noslodžu nitrāti;

·apsvērt sausuma periodu pārvaldības plānu izstrādi teritorijām, kas vairāk pakļautas sausuma riskam.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Vācija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt izmērāmus mērķus (grafiku, rādītājus) un definēt skaidrus kritērijus par to, kas ir būtiska negatīva plūdu ietekme;

·detalizētāk plānos definēt pasākumus, arī to, cik liels būs šo pasākumu ieguldījums mērķu sasniegšanā un kā tie tiek finansēti;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas);

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Dānija (DK)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Dānija tiek īpaši mudināta:

·precizēt būtiskas noslodzes sadalījumu pa dažādām nozarēm, lai varētu identificēt piemērotus mazināšanas pasākumus;

·uzlabot virszemes ūdeņu monitoringu, aptverot visus attiecīgos bioloģiskās, fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes elementus visās ūdensobjektu kategorijās, un palielināt upju baseiniem specifisko piesārņotāju monitoringam pakļauto ūdensobjektu īpatsvaru;

·pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu vērtēšanas metodes visām ūdeņu kategorijām, ieskaitot metodes, kas ir jutīgas pret barības vielām upēs, un ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijā iekļaut hidromorfoloģiskās kvalitātes elementus.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Dānija tiek īpaši mudināta:    

·sniegt papildu un konsekventāku informāciju par PRPP izstrādes procesu, arī to, kā to izstrādē izmantoti PPRN un PARK; nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·apsvērt vienotāku pieeju dažādajiem PRPP, jo patlaban stratēģijas un detalizētības ziņā tie ir samērā atšķirīgi; šim nolūkam apsvērt plašāku informācijas apmaiņu starp dažādajām pārvaldes iestādēm;

·sniegt detalizētākas ziņas par pasākumu izmaksām un finansējuma avotiem, veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kad tas iespējams; sniegt papildu informāciju par pasākumu prioritātes noteikšanu, ieskaitot izmantotos kritērijus; visos PRPP sniegt informāciju par mehānismiem, kas izmantojami to pasākumu īstenošanas monitoringam.

Igaunija (EE)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Igaunija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt, ka visu virszemes ūdeņu visiem attiecīgajiem kvalitātes elementiem tiek noteikti atsauces apstākļi;

·pabeigt ķīmisko vielu emisiju, izvadīšanas un zudumu inventarizāciju;

·pastiprināt centienus izvērtēt visu ūdensobjektu stāvokli, uzlabojot uzticību stāvokļa izvērtējumam un samazinot “nezināma stāvokļa” gadījumu īpatsvaru. Monitoringam jānodrošina pietiekama izšķirtspēja laikā un telpiskais tvērums (tostarp biotās);

·labāk pamatot atbrīvojumus, izstrādājot un piemērojot skaidrus 4. panta 4. punkta piemērošanas kritērijus, un tos nepārprotami nošķirt no kritērijiem un pamatojuma, ko izmanto saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Igaunija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt konkrētus un izmērāmus PRPP mērķus un aprakstīt mērķu noteikšanas procesu;

·sniegt detalizētāku informāciju par to, cik izmaksātu pasākumu īstenošana katrā PV, un par to grafikiem; norādīt arī progresa rādītājus. Aprakstīt PRPP izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un iepazīstināt ar rezultātiem.

Grieķija (EL)

Tā kā UBAP netika paziņoti savlaicīgi, Komisijas veiktajā izvērtējumā tie nav iekļauti.

Tā kā PRPP netika paziņoti savlaicīgi, Komisijas veiktajā izvērtējumā tie nav iekļauti.

Spānija (ES)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Spānija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt nākamo UBAP savlaicīgu pieņemšanu, vienlaikus ievērojot prasības attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu;

·vairāk izmantot plūsmas mērītājus, lai nodrošinātu visas ieguves mērīšanu un reģistrēšanu un atļauju pielāgošanu pieejamajiem resursiem, kā arī nodrošināt, ka lietotāji regulāri ziņo upju baseinu iestādēm par faktiski iegūto apjomu, jo īpaši upju baseinu rajonos, kuros pastāv būtiska ieguves noslodze;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju;

·nodrošināt, ka aizsargājamo biotopu un sugu kvantitatīvās un kvalitatīvās vajadzības tiek noteiktas un pārvērstas konkrētos mērķos katrai aizsargājamai teritorijai, kā arī noteikt attiecīgu monitoringu un pasākumus;

·nodrošināt jaunu sausuma periodu pārvaldības plānu pieņemšanu.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Spānija tiek īpaši mudināta:    

·steidzami pieņemt Kanāriju salu PRPP un nodrošināt savlaicīgu nākamo PRPP pieņemšanu;

·labāk izskaidrot un dokumentēt mērķu prioritāšu noteikšanas procesu, piemēram, paskaidrot, kuras iestādes un ieinteresētās personas tajā piedalījušās, un iemeslus, uz kuriem norādīts, pieņemot lēmumus par dažādu mērķu augstu vai zemu prioritāti; izstrādāt izmērāmus pasākumu ietekmes mērķus un rādītājus, lai palīdzētu progresa vērtēšanas procesā;

·pasākumu izvērtēšanas metodiku izklāstīt no izmaksu un ieguvumu viedokļa; izklāstīt šīs analīzes piemērošanu un rezultātus;

·ņemt vērā klimata pārmaiņas, arī sistēmiski vērtējot kopā ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Somija (FI)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Somija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt labāku virszemes ūdeņu monitoringu, lai tiktu aptverti visi ūdensobjekti un visi attiecīgie kvalitātes elementi, ieskaitot hidromorfoloģiskās kvalitātes elementus un upju baseiniem specifiskos piesārņotājus piekrastes ūdeņos;

·attiecībā uz visiem UBA uzlabot tendenču monitoringu visām attiecīgajām vielām tā, lai būtu pietiekama izšķirtspēja laikā un telpiskais tvērums;

·nodrošināt ierosināto jauno pārveidojumu visaptverošu izvērtējumu atbilstīgi ŪPD prasībām, ņemot vērā gaidas, ka stāvokļa pasliktināšanās no augsta uz labu varētu neizraisīt 4. panta 7. punktā paredzētā izvērtējuma veikšanu;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju;

·balstoties uz vietējo vai apakšbaseina sausuma periodu izplatību kā klimata pārmaiņu sekām, attiecīgos gadījumos apsvērt sausuma periodu pārvaldības plānu sagatavošanu.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Somija tiek īpaši mudināta:

·PRPP noteikt skaidru laikposmu mērķu sasniegšanai;

·izveidot ciešāku saikni starp mērķiem un pasākumiem, kā arī skaidri norādīt, vai plānotie pasākumi ir pietiekami mērķu sasniegšanai;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Francija (FR)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Francija tiek īpaši mudināta:

·labāk pamatot 4. panta 4. punktā un 4. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu piemērošanu, kā arī pārskatīt un atjaunināt pamatojumu, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti visi iespējamie pasākumi;

·uzlabot cīņu ar barības vielu radīto piesārņojumu, izvērtēt paredzamās pasākumu sekas un ziņot par tām;

·pastiprināt centienus īstenot un ziņot par hidromorfoloģiskajiem pasākumiem attiecībā uz visiem ūdensobjektiem, kurus ietekmē hidromorfoloģiskās noslodzes, un visiem UBA, kā arī pildīt starptautiskās saistības novērst šķēršļus upju nepārtrauktībai;

·apsvērt sausuma periodu pārvaldības plānu izstrādi teritorijām, kas vairāk pakļautas sausuma riskam.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Francija tiek īpaši mudināta:

·sniegt detalizētāku informāciju par veiktajām darbībām pirms PRPP, ieskaitot kopsavilkuma kartes un tekstu attiecībā uz potenciāli nopietna plūdu riska teritorijām un norādes, kā šīm kartēm var piekļūt; nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·ciktāl tas iespējams, izstrādāt mērķus, kuriem ir konkrēti un izmērāmi elementi, un saglabāt skaidru saikni starp augstāka un zemāka līmeņa mērķiem, kā arī starp pasākumiem un mērķiem;

·iekļaut PRPP plašāku informāciju par pasākumiem, ieskaitot izmaksas un finansējuma avotus, sīkākas ziņas par atrašanās vietu un informāciju par prioritātes noteikšanas un monitoringa progresu.

Horvātija (HR)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Horvātija tiek īpaši mudināta:

·uzlabot darbu pie noslodžu identificēšanas, jo īpaši pārejas un piekrastes ūdeņos;

·izstrādāt attiecīgu metodiku stipri pārveidotu ūdensobjektu noteikšanai. SPŪT noteikšanai ir jāatbilst visām 4. panta 3. punkta prasībām, kā arī ir jāizveido metodika ekoloģiskā potenciāla noteikšanai;

·sniegt visu attiecīgo informāciju par atbilstības līmeni un laiku, kad jāpanāk aglomerāciju atbilstība saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK: nodrošināt arī atbilstību KNA direktīvas 5. pantam attiecībā uz stingrāku attīrīšanu, īpaši lielpilsētās;

·apsvērt papildu pasākumus attiecībā uz piesārņojumu no punktveida avotiem papildus KNA direktīvas un RED prasībām, lai sasniegtu ŪPD mērķus, un pabeigt galveno pasākumu veidu noteikšanu attiecībā uz difūziem avotiem;

·nodrošināt, ka pastāv ieguves kontrole un ka tiek apkopota un ziņota informācija par lietošanas veidiem, ūdens izmantošanu un tendencēm; apsvērt dabīgo ūdensaiztures pasākumu izmantošanu, lai mazinātu lauksaimniecisko piesārņotāju radīto risku ūdens kvalitātei; apsvērt sausuma periodu pārvaldības plāna (plānu) pieņemšanu un turpināt pārskatīt esošās kontroles, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības prakse nerada hidromorfoloģisko noslodzi, un pēc nepieciešamības atjaunināt kontroles.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Horvātija tiek īpaši mudināta:    

·likt priekšā konkrētus un izmērāmus plūdu pārvaldības mērķus un skaidri sasaistīt pasākumus ar mērķiem; norādīt atsauces scenāriju, ar kuru salīdzinot var uzraudzīt progresu;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas);

·sniegt papildu informāciju par pieeju attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un ieinteresēto personu aktīvu iesaisti.

Ungārija (HU)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Ungārija tiek īpaši mudināta:

·pastiprināt centienus izvērtēt visu ūdensobjektu stāvokli, uzlabojot uzticību stāvokļa izvērtējumam un samazinot “nezināma stāvokļa” gadījumu īpatsvaru. Monitoringam jānodrošina pietiekama izšķirtspēja laikā un telpiskais tvērums;

·stāvokļa novērtējumā jāapsver visas prioritārās vielas attiecīgajā matricē. Ja izmanto citu matrici, ir jāsniedz paskaidrojums;

·cīnīties ar nenoteiktību stipri pārveidotu un mākslīgu ūdensobjektu noteikšanā, izmantojot labāku monitoringu, uzlabotus datus par hidromorfoloģiskajām noslodzēm un uzlabotu izpratni par ietekmi uz bioloģiskās kvalitātes elementiem; nodrošināt, ka SPŪT noteikšana atbilst visām 4. panta 3. punkta prasībām;

·nodrošināt, ka ieguve notiek saskaņā ar spēkā esošām atļaujām, efektīviem mērījumiem un kontroli;

·nodrošināt, ka ūdens resursu politikā ūdens trūkums tiek skaidri nošķirts no sausuma periodiem un ka tiek pieņemts sausuma periodu pārvaldības plāns.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Ungārija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt mērķus, kas būtu konkrētāki no kvantitatīvo mērķu, vietu un sasniegšanas grafiku viedokļa;

·sīkāk precizēt pasākumu skaitu, saikni starp PRPP pasākumiem un citiem pasākumiem, kas identificēti kā pagaidu pasākumi, un to prioritātes noteikšanu;

·nākamajā PRPP ietvert visu pasākumu izmaksu aplēses;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Īrija (IE)

Tā kā UBAP netika paziņoti savlaicīgi, Komisijas veiktajā izvērtējumā tie nav iekļauti.

Tā kā PRPP netika paziņoti savlaicīgi, Komisijas veiktajā izvērtējumā tie nav iekļauti.

Itālija (IT)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Itālija tiek īpaši mudināta:

·harmonizēt atšķirīgās reģionālās pieejas, jo īpaši attiecībā uz noslodžu būtiskuma definīciju;

·sniegt jēgpilnu informāciju par pasākumu programmas pasākumu darbības jomu un laiku, lai būtu skaidrs, kā sasniedzami mērķi. UBAP ir jānorāda sistemātiska pasākumu prioritāšu noteikšana;

·nodrošināt, ka trešajā UBAP ir skaidrāk aprakstīta informācija par pasākumu programmas finansējuma avotiem;

·pastiprināt visu veidu ieguves mērījumus un pārskatīt ieguves atļauju sistēmas; nodrošināt rīcību, lai risinātu nelikumīgu ūdens ieguvi, īpaši UBA, kuros ir attiecīgas ūdens trūkuma problēmas;

·pievērsties komunālo notekūdeņu izvadīšanai un pārliecināties, ka plānotie pasākumi ir pietiekami ŪPD (un KNA direktīvas) mērķu sasniegšanai visos UBA;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju;

·nodrošināt, ka arī par Sicīlijas UBA tiek pieņemts sausuma periodu pārvaldības plāns.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Itālija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt konkrētus un izmērāmus PRPP mērķus un izveidot saikni starp mērķiem un pasākumiem;

·PRPP satvarā konsekventi izskaidrot, kā tiks veikts pasākumu monitorings, un sniegt detalizētāku informāciju par pasākumu finansēšanu;

· kur iespējams, paplašināt izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanu pasākumu izvēlē un prioritātes noteikšanā;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Lietuva (LT)

Tā kā UBAP netika paziņoti savlaicīgi, Komisijas veiktajā izvērtējumā tie nav iekļauti.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Lietuva tiek īpaši mudināta:

·precizēt PRPP juridisko statusu; nodrošināt, ka pastāv pienācīgas PRPP, PPRN/PNPRT un PARK savstarpējās atsauces un ka šie dokumenti visām skartajām personām un sabiedrībai ir pastāvīgi pieejami piekļūstamā formātā;

·skaidri sasaistīt ierosinātos pasākumus ar mērķiem, lai varētu izvērtēt sasniegto progresu;

·atvēlēt PRPP vietu klimata pārmaiņu jautājumiem un saskaņot tos ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Luksemburga (LU)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Luksemburga tiek īpaši mudināta:

·uzlabot stipri pārveidotu ūdensobjektu vajadzību noteikšanu, izstrādājot un piemērojot skaidrus kritērijus, lai pārredzami konstatētu būtisku nelabvēlīgu ietekmi; piemērot sīkāk izstrādātu metodiku ekoloģiskā potenciāla definēšanai;

·nodrošināt iespējamu jaunu pārveidojumu visaptverošu izvērtējumu atbilstīgi ŪPD prasībām;

·pārskatīt un izstrādāt stratēģiju ŪPD mērķu sasniegšanai un uzlabot nākamo UBAP tehnisko īstenojamību, sadarbojoties ar lauksaimnieku kopienu un par KLP īstenošanu atbildīgajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka visa attiecīgā rīcībpolitika un instrumenti (piemēram, LAP, KLP pirmais pīlārs, Nitrātu direktīva utt.) sniedz būtisku ieguldījumu UBAP.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Luksemburga tiek īpaši mudināta:

·ciktāl iespējams, izstrādāt konkrētus un izmērāmus mērķus, kas tādējādi ļautu noteikt skaidras mērķvērtības un mērīt sasniegto; sasaistīt mērķus ar pasākumiem;

·PRPP ietvert pasākumu izmaksu aplēses un norādīt finansējuma avotus;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas), kā arī nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·PRPP noteikt skaidrāku pasākumu īstenošanas grafiku.

Latvija (LV)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Latvija tiek īpaši mudināta:

·identificēt finansējuma avotus, lai atvieglotu Ūdens pamatdirektīvas mērķu īstenošanu;

·pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes. Vēlams izstrādāt hidromorfoloģiskās kvalitātes elementu izvērtēšanas metodes pārejas un piekrastes ūdeņiem;

·nodrošināt, ka attiecībā uz varbūtēju turpmāku 4. panta 7. punkta piemērošanu tiek visaptveroši izvērtēti iespējami jauni pārveidojumi;

·nodrošināt pienācīgu UBAP saskaņošanu ar Plūdu direktīvu un plūdu riska pārvaldības plāniem.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Latvija tiek īpaši mudināta:    

·ciktāl iespējams, izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus un sasaistīt tos ar ierosinātajiem pasākumiem, lai tādējādi varētu izvērtēt sasniegto progresu;

·norādīt pasākumu finansēšanas avotus;

·pasākumu izvērtēšanas metodiku izklāstīt un piemērot no izmaksu un ieguvumu viedokļa, ciktāl tas iespējams, kā arī norādīt tās rezultātus;

·otrajā ciklā paskaidrot, kā ir apsvērta klimata pārmaiņu ietekme, un nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju pēc tās pieņemšanas.

Malta (MT)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Malta tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt noslodžu sadali pa avotiem, lai varētu identificēt piemērotus pasākumus;

·turpināt darbu pie gruntsūdens kvantitatīvā stāvokļa monitoringa shēmu pabeigšanas;

·nodrošināt iespējamu jaunu pārveidojumu atbilstību ŪPD prasībām;

·veiksmīgāk risināt ūdens trūkuma un pārmērīgas ieguves problēmu;

·nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenots 9. pants par izmaksu atgūšanu, ieskaitot vides un resursu izmaksu aprēķinus un internalizāciju.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Malta tiek īpaši mudināta:    

·ciktāl iespējams, izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus un tos tiešā veidā sasaistīt ar ierosinātajiem pasākumiem, lai tādējādi varētu izvērtēt sasniegto progresu; šeit ietilpst arī īstenošanas monitoringa sistēma un rādītāji;

·sniegt informāciju par visu plūdu riska mazināšanas pasākumu aplēstajām izmaksām, to prioritātes noteikšanu un šīs noteikšanas metodēm.

Nīderlande (NL)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Nīderlande tiek īpaši mudināta:

·pabeigt esošo lauksaimniecības pasākumu efektivitātes izvērtējumu un identificēt, kādi papildu pasākumi nepieciešami ŪPD mērķu sasniegšanai;

·nodrošināt, lai attiecībā uz ķīmisko piesārņojumu no nelauksaimnieciskiem avotiem pasākumu programmas būtu pamatotas ar uzticamu noslodzes izvērtējumu.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Nīderlande tiek īpaši mudināta:    

·definēt mērķus iespējami konkrēti un izmērāmi, kā arī izskaidrot procesu; PRPP aprakstīt saiknes ar citām agrākajām un pašreizējām Nīderlandes plūdu programmām un tiesību aktiem;

·sniegt PRPP informāciju par aplēstajām pasākumu izmaksām un norādīt, vai progresa monitoringam tiek izmantots atsauces scenārijs, vai izstrādāt atsauces scenāriju;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas), kā arī nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·sniegt skaidru informāciju par sabiedrības līdzdalības organizēšanu un ieinteresēto personu aktīvo iesaisti.

Polija (PL)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Polija tiek īpaši mudināta:

·stiprināt virszemes ūdeņu monitoringu, aptverot visus attiecīgos kvalitātes elementus visās ūdensobjektu kategorijās;

·sniegt visu ūdeņu kategoriju ekoloģiskā stāvokļa pilnīgu izvērtējumu, ieskaitot visu attiecīgo kvalitātes elementu izvērtējumus;

·pastiprināt centienus izstrādāt konsekventu metodiku stipri pārveidotu ūdensobjektu noteikšanai visās attiecīgajās ūdensobjektu kategorijās;

·nodrošināt, ka saskaņā ar 4. panta 7. punktu paredzētie atbrīvojumi ir pamatoti ar visu ŪPD noteikto soļu visaptverošu izvērtējumu;

·iegūt un īstenot ekoloģiskos caurplūdumus.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Polija tiek īpaši mudināta:    

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas);

·apsvērt, kā pabeigto pirmā cikla plūdu apdraudējuma un riska karšu secinājumus var izmantot otrā cikla PPRN, PARK un PRPP darbībās;

·otrajā ciklā paskaidrot, kā ir apsvērta klimata pārmaiņu ietekme.

Portugāle (PT)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Portugāle tiek īpaši mudināta:

·uzlabot virszemes ūdeņu monitoringu, aptverot visus attiecīgos kvalitātes elementus visās ūdeņu kategorijās; ietvert operatīvajā monitoringā visus būtiskām noslodzēm pakļautos ūdensobjektus, arī piekrastes ūdeņos;

·turpināt stiprināt 4. panta 7. punkta izmantošanas pamatojumu, papildus stratēģiskā līmeņa izvērtējumam nodrošinot ikviena projekta izvērtēšanu ūdensobjekta līmenī;

·turpināt atjaunināt licences un atļaujas visiem ūdens ieguves gadījumiem un plūsmas regulēšanai;

·lai noteiktu pienācīgus pasākumus, nodrošināt, ka salu UBA sniedz vairāk informācijas par prioritāro vielu un (iespējamo) upju baseiniem specifisko piesārņotāju radīto noslodzi;

·nodrošināt, ka konkrētie mērķi aizsargājamajām gliemju un vēžveidīgo teritorijām, ieskaitot mikrobioloģisko standartu orientējošās vērtības, atbilst atceltajai direktīvai par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Portugāle tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus, ciktāl tas iespējams, un sasaistīt pasākumus ar mērķiem;

·nodrošināt, ka pastāv pienācīgas PRPP, PNPRT un PARK savstarpējās atsauces un ka šie dokumenti visām skartajām personām un sabiedrībai ir pastāvīgi pieejami piekļūstamā formātā, arī digitāli;

·konkrētāk identificēt pasākumu finansējuma avotus; pasākumus izvēlēties un to prioritāti noteikt, attiecīgos gadījumos apsverot izmaksas un ieguvumus.

Rumānija (RO)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Rumānija tiek īpaši mudināta:

·turpināt darbu pie noslodžu sadales pa nozarēm;

·stiprināt virszemes ūdeņu monitoringu, aptverot visus attiecīgos kvalitātes elementus visās ūdeņu kategorijās, arī hidromorfoloģiskās kvalitātes elementus, un uzlabot gruntsūdeņu kvantitatīvo un ķīmisko monitoringu;

·pamatot saskaņā ar 4. panta 7. punktu paredzētos atbrīvojumus ar visu ŪPD noteikto soļu visaptverošu izvērtējumu;

·uzlabot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanu saistībā ar prasību pēc stingrākas notekūdeņu attīrīšanas to novadīšanai jutīgajās zonās, kā arī nodrošināt investīcijas, lai ļautu pienācīgi attīrīt lielpilsētu notekūdeņus.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Rumānija tiek īpaši mudināta:    

·izveidot ciešāku saikni starp mērķiem un pasākumiem, kā arī skaidri norādīt, vai plānotie pasākumi pēc to pabeigšanas būs pietiekami mērķu sasniegšanai;

·sniegt izmaksu aplēses, skaidri pamatojot PRPP paredzēto pasākumu finansējuma avotus;

·paskaidrot, kā ierosinātie pasākumi tiek izvēlēti un noteikti par prioritāriem, piemēram, kā tiek izsvērti dažādie faktori, kas ietekmē izvēli (ieskaitot izmaksu un ieguvumu analīzi, efektivitāti un klimata pārmaiņas), kā arī nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·nodrošināt, ka pastāv pienācīgas PRPP, PNPRT un PARK savstarpējās atsauces un ka šie dokumenti visām skartajām personām un sabiedrībai ir pastāvīgi pieejami piekļūstamā formātā, arī digitāli.

Zviedrija (SE)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Zviedrija tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem upes baseiniem specifiskajiem piesārņotājiem pastāv pieejami un pienācīgi vides kvalitātes standarti;

·uzlabot atbrīvojumu pamatojumu, vēl vairāk pamatojot saistītos izvērtējumus ar papildu datiem un informāciju un samazinot atlikušo neskaidrību pakāpi; veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nākamajā ciklā pēc iespējas samazinātu atbrīvojumu skaitu nolūkā nodrošināt ŪPD mērķu savlaicīgu sasniegšanu;

·apsvērt iespēju attiecīgos gadījumos sagatavot sausuma periodu pārvaldības plānus, jo īpaši UBA, kuros pastāv vietējas sausuma periodu parādības.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Zviedrija tiek īpaši mudināta:    

·ar PRPP sniegt konkrētu un izmērāmu informāciju par to pasākumiem, arī par aplēstajām izmaksām un finansējumu, un sniegt informāciju par prioritātēm dažādos pasākumos un prioritāšu noteikšanas metodēm;

·labāk atspoguļot, kā otrajā ciklā ir tikusi apsvērta klimata pārmaiņu varbūtējā ietekme, ieskaitot saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju;

·stiprināt PRPP un UBAP saskaņošanu.

Slovēnija (SI)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Slovēnija tiek īpaši mudināta:

·turpināt uzlabot virszemes ūdeņu monitoringu, aptverot visus attiecīgos kvalitātes elementus visās ūdensobjektu kategorijās, un pabeigt izvērtēšanas metožu izstrādi visiem attiecīgajiem bioloģiskās kvalitātes elementiem visās ūdensobjektu kategorijās;

·skaidri nošķirt stipri pārveidotu ūdensobjektu noteikšanu no atbrīvojumu piemērošanas; pamatot saskaņā ar 4. panta 7. punktu paredzētos atbrīvojumus ar visu ŪPD noteikto soļu visaptverošu izvērtējumu;

·nodrošināt hidromorfoloģisko noslodžu risināšanas pasākumu īstenošanu, vajadzības gadījumā pārskatot atļaujas/koncesijas un piešķirot nepieciešamos resursus.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Slovēnija tiek īpaši mudināta:    

·labāk paskaidrot un dokumentēt mērķu izstrādes procesu; izstrādāt konkrētus un izmērāmus mērķus, lai varētu noteikt to sasniegšanu;

·PRPP norādīt un paskaidrot pasākumu īstenošanas atsauces scenāriju, kas izmantojams monitoringa procesā;

·nodrošināt, ka pastāv pienācīgas PRPP, PNPRT un PARK savstarpējās atsauces un ka šie dokumenti visām skartajām personām un sabiedrībai ir pastāvīgi pieejami piekļūstamā formātā, arī digitāli; PRPP iepazīstināt ar rezultātiem, kas izriet no ieinteresēto personu aktīvas iesaistes PRPP izstrādē un sabiedriskās apspriešanas;

·nodrošināt saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.

Slovākija (SK)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Slovākija tiek īpaši mudināta:

·noteikt atsauces apstākļus visu veidu kvalitātes elementiem, jo īpaši hidromorfoloģiskajiem kvalitātes elementiem, un uzlabot noslodžu un ietekmes vērtēšanu;

·pabeigt monitoringa satvaru, kas nepieciešams, lai izstrādātu efektīvas pasākumu programmas;

·kvantitatīvās noteikšanas robežu nesasniegušos prioritāro vielu mērījumus apstrādāt tā, kā tas paredzēts Komisijas Direktīvas 2009/90/EK 5. pantā;

·pamatot saskaņā ar 4. panta 7. punktu paredzētos atbrīvojumus ar visu ŪPD noteikto soļu visaptverošu izvērtējumu;

·nodrošināt, ka attiecībā uz individuālām neatbilstību radošām vielām paziņotie pasākumi ir pietiekami ŪPD mērķu sasniegšanai; īstenot un skaidri paziņot pasākumus prioritāro bīstamo vielu emisiju ierobežošanai.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Slovākija tiek īpaši mudināta:    

·izstrādāt konkrētus un izmērāmus PRPP mērķus, kā arī saiknes ar pasākumiem, kas parāda, kā, īstenojot pasākumus, tiks sasniegti PRPP mērķi. Vēlams noteikt atsauces scenāriju;

·PRPP skaidrāk izklāstīt pasākumus;

·plašāk izstrādāt sabiedriskās apspriešanas un ieinteresēto personu iesaistes izklāstu PRPP.

Apvienotā Karaliste (UK)

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no otrajiem UBAP, Apvienotā Karaliste tiek īpaši mudināta:

·nodrošināt, lai, gatavojot nākamos UBAP, notiek pienācīga sabiedriskā apspriešana, ņemot vērā šo dokumentu mērķi un sarežģītību;

·risināt augsto nenoteiktības pakāpi, kas ziņota saistībā ar gruntsūdeņu objektu stāvokļa novērtēšanu, noslodzēm un iespējamo pasākumu ietekmi;

·turpināt uzlabot saistībā ar 4. panta 4. punktu un 4. panta 5. punktu piemērojamo atbrīvojumu pamatojumu un padarīt to pārredzamāku visos UBAP; jo īpaši pārskatīt kritērijus, kas izmantoti 4. panta 5. punkta atbrīvojumu pamatošanai;

·attiecībā uz visiem UBA skaidri norādīt, cik lielā mērā no aptvertās platības un mazinātā piesārņojuma riska viedokļa pamatpasākumi vai papildpasākumi veicinās ŪPD mērķu sasniegšanu; identificēt finansējuma avotus, lai atvieglotu pasākumu sekmīgu īstenošanu visos UBA.

Balstoties uz konstatējumiem, kas izriet no pirmajiem PRPP, Apvienotā Karaliste tiek īpaši mudināta:

·izstrādāt izmērāmus PRPP mērķus, ciktāl tas iespējams;

·pasākumu izvērtēšanas metodiku izklāstīt no izmaksu un ieguvumu viedokļa; izklāstīt šīs analīzes piemērošanu un rezultātus; labāk dokumentēt pasākumu prioritātes noteikšanu, ieskaitot pašu procesu;

·visos PRPP ietvert pasākumu izmaksu aplēses un paskaidrot, kā finansējuma trūkums varētu ietekmēt pasākumu īstenošanu;

·nodrošināt sistemātisku saskaņošanu ar pielāgošanās klimata pārmaiņām valsts stratēģiju.