4.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 408/3


Eiropas Centrālās bankas Atzinums

(2019. gada 30. oktobris)

par priekšlikumu regulai par euro zonas konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta pārvaldības sistēmu

(CON/2019/37)

(2019/C 408/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2019. gada 9. un 18. septembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par eurozonas konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta pārvaldības sistēmu (1) (turpmāk tekstā – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ir nozīmīga Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galvenajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti un, neierobežojot mērķi saglabāt cenu stabilitāti, mērķim atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, kā to paredz Līguma 127. panta 1. punkts un 282. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 2. pants.

ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1.   KKBI vispārīgie mērķi

Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumā uzsvērta Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) ekonomiskās un institucionālās arhitektūras pabeigšanas nepieciešamība. Jo īpaši tajā uzsvērts tas, cik svarīgi ir koriģēt krīzes laikā radušās atšķirības un uzsākt jaunu konverģences procesu. Ziņojumā norādīts, ka “Ilgtspējīgai konverģencei ir nepieciešams arī plašāks tādas politikas kopums, kuru apzīmē ar jēdzienu “strukturālās reformas”, t. i., reformas, kuru mērķis ir modernizēt ekonomiku, lai panāktu lielāku izaugsmi un radītu vairāk darbavietu” (2).

Konverģences un konkurētspējas budžeta instrumenta (turpmāk tekstā – “KKBI”) mērķis ir atbalstīt ne tikai struktūrpolitiku, bet arī publiskos ieguldījumus dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, izmaksājot konkrētiem projektiem paredzētus līdzekļus. Dalībvalstis, kuras piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II), var brīvprātīgi piedalīties arī KKBI (turpmāk tekstā kopā ar dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, – “iesaistītās dalībvalstis”).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja KKBI tiek sekmīgi piemērots, paredzams, ka tas uzlabos ekonomikas darbību un rosinās vairāk uz izaugsmi vērstas publisko izdevumu struktūras izveidošanos, pozitīvi ietekmējot euro zonas valstu ekonomikas potenciālo izaugsmi un noturību pret nelabvēlīgiem satricinājumiem. Tā rezultātā KKBI veicinātu raitu EMS darbību un ECB monetārās politikas efektivitāti. KKBI būtu jāpiešķir pietiekami resursi paredzēto mērķu sasniegšanai.

1.2.   KKBI pārvaldība

Ar ierosināto regulu tiek izveidota KKBI pārvaldības sistēma divos posmos. Pirmkārt, tajā paredzēts pieņemt stratēģiskas ievirzes attiecībā uz reformu un ieguldījumu prioritātēm euro zonā kopumā. Otrkārt, nākamajā posmā tajā paredzēti “konkrētām valstīm adresēti norādījumi” (turpmāk tekstā – “KVAN”) attiecībā uz atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, kam jābūt saskaņā ar stratēģiskajām ievirzēm un Padomes konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (turpmāk “KVAI”). Pamatojoties uz KVAN, dalībvalstis pēc tam apzinātu iespējamās reformu un ieguldījumu paketes, kas tiks iesniegtas Komisijas novērtējuma saņemšanai. Padome par politikas norādījumiem un stratēģiskajām ievirzēm lems pēc apspriešanas Eurogrupā, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu.

Ciktāl iespējams, KKBI pārvaldība būtu jāsaskaņo ar Eiropas semestri un visiem citiem spēkā esošiem ekonomikas politikas koordinācijas mehānismiem. Tas nodrošinātu procesu un procedūru saskaņotības vajadzīgo līmeni. Ierosinātās regulas mērķis ir panākt šādu saskaņotību stratēģiskajos norādījumos, kurus Padome noteica Eurosamita laikā, un pēc sarunām ar Eurogrupu – arī euro zonas ieteikumos. Tā arī uzsver nepieciešamību KVAN saskaņot ar KVAI, jo KVAI ir Eiropas semestra stūrakmens. Saskaņā ar Līgumā noteikto Komisijas lomu ekonomikas politikas koordinācijas procesā tā izvērtēs dalībvalstu iesniegtās reformu un ieguldījumu paketes, uzraudzīs to īstenošanas gaitu un uzņemsies iniciatīvu izstrādāt stratēģiskās ievirzes un norādījumus.

Turklāt, kā pašlaik paredzēts, ir būtiski, ka dalībvalstu iesniegtās reformu un ieguldījumu paketes tiek novērtētas, ņemot vērā kopīgi pieņemtās konkrētās valsts politikas vajadzības, jo reformu un ieguldījumu prioritātes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Šī iemesla dēļ Komisijas jau ik gadu izdotajiem un Eiropas semestra procesa ietvaros Padomes apstiprinātajiem KVAI vajadzētu būt dalībvalstu galvenajam atsauces punktam, un, iesniedzot reformu un ieguldījumu paketes, dalībvalstīm būtu nepārprotami jāatsaucas uz spēkā esošajiem KVAI. Ņemot vērā to, ka Komisijas valstu ziņojumos, kas kopš 2019. gada tiek sagatavoti Padomes KVAI kontekstā, noteiktas svarīgas struktūrpolitikas vajadzības un galvenās publisko ieguldījumu jomas dalībvalstu līmenī, tie nodrošina atbilstošos kritērijus nacionālo reformu un ieguldījumu pakešu formulēšanai. KVAN vajadzības gadījumā varētu precizēt šos KVAI.

Praksē un atkarībā no tā, kad ar KKBI saistītās reformu un ieguldījumu paketes tiek iesniegtas Komisijas novērtējuma saņemšanai, par KKBI kritēriju būtu jāizmanto iepriekšējā gada KVAI. Savā novērtējumā par dalībvalstu iesniegtajām reformu un ieguldījumu paketēm Komisija varētu ņemt vērā arī aktuālā gada KVAI, ciktāl tie publicēti laikus.

Kopumā iepriekš minētajai pieejai būtu jāpalīdz saglabāt KVAI kā galveno atsauces punktu un jānodrošina satura saskaņotība visās esošajās koordinācijas procedūrās, jo īpaši Eiropas semestrī, un saskaņotība laikā. Šajā kontekstā KKBI varētu izvērst savu potenciālu, pievēršoties visneatliekamākajām ekonomikas un fiskālās politikas problēmām, ar kurām saskaras dalībvalstis.

1.3.   Papildu apsvērumi

Ņemot vērā KKBI mērķi atbalstīt struktūrpolitiku un publiskos ieguldījumus, lai uzlabotu konkurētspēju un konverģenci, papildus KKBI ir nepieciešamas turpmākas diskusijas par to, kā nodrošināt makroekonomikas stabilizācijas funkciju, kas euro zonas līmenī joprojām nav realizēta. Šāda funkcija pastāv visās monetārajās savienībās, lai labāk reaģētu uz ekonomikas satricinājumiem, kurus nevar pārvaldīt nacionālajā līmenī (3). Kā ECB norādījusi iepriekš (4), kopēja makroekonomikas stabilizācijas funkcija, ja tā būtu pienācīgi izstrādāta, palielinātu iesaistīto dalībvalstu un visas euro zonas ekonomisko noturību, tādējādi atbalstot arī vienoto monetāro politiku. Šajā nolūkā finanšu stabilizācijas funkcijai vajadzētu būt pietiekami lielai.

Šo atzinumu publicēs ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 30. oktobrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2019) 354 final.

(2)  Sk. “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, Ziņojumu sagatavoja Jean-Claude Juncker ciešā sadarbībā ar Donald Tusk, Jeroen Dijsselbloem, Mario Draghi un Martin Schulz, 2015. gada 22. jūnijs, 7. lpp., pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu.

(3)  Sk. Atzinuma CON/2018/51 vispārīgos apsvērumus. Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(4)  Sk. Atzinuma CON/2018/51 vispārīgos apsvērumus.