28.9.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 348/1


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Eiropas Savienības 2017. gada konsolidētie finanšu pārskati

(2018/C 348/01)

SATURA RĀDĪTĀJS

PRIEKŠVĀRDS 2
EIROPAS SAVIENĪBAS POLITISKĀ SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA 4
SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM 9
BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR 2017. FINANŠU GADU 10
KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN PASKAIDROJUMI 12
BILANCE 13
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 14
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 15
PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS 16
SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM 17
FINANŠU PĀRSKATU APSPRIEŠANA UN ANALĪZE 92
BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI 109
GLOSĀRIJS 166
SAĪSINĀJUMU SARAKSTS 170

PRIEKŠVĀRDS

Man ir prieks jūs iepazīstināt ar Eiropas Savienības 2017. gada finanšu pārskatiem. Tajos ir sniegts pilnīgs pārskats par ES finansēm un ES pagājušā gada budžeta izpildi, tostarp informācija par iespējamām saistībām, finanšu saistībām un citiem ES pienākumiem. Šajos pārskatos ir atspoguļots Savienības darbību daudzgadu raksturs un iekļauti skaidrojumi par galvenajiem finanšu rādītājiem un to attīstību. Eiropas Savienības konsolidētie finanšu pārskati ir iekļauti Komisijas Integrētajā finanšu pārskatu apkopojumā un ir būtiska daļa no mūsu augsti attīstītās finanšu pārskatatbildības sistēmas.

Lai gan 2016. gadā Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no Eiropas Savienības un citu iemeslu dēļ radās šaubas par Eiropas projektu, 2017. gads bija jaunu cerību un perspektīvu gads.

Romas līguma 60. gadskārta bija pamats nopietnu pārdomu periodam par Eiropas nākotni. Mēs izmantojām iespēju vēlreiz apliecināt savu apņemšanos saglabāt Savienības vērtības un noteikt 27 dalībvalstu Savienības prioritātes.

2017. gadā Eiropas Savienība koncentrējās uz ekonomikas atveseļošanās ilgtspējas nodrošināšanu. Izaugsmes rādītāji gan ES, gan eurozonā pārspēja prognozes, sasniedzot desmitgades augstāko līmeni – 2,4 %. Tomēr ES ir jārisina vairāki uzdevumi, kas saistīti ar konkurētspēju, migrāciju un drošību, kā arī jārisina vairāku nozīmīgu dabas katastrofu radītās problēmas.

ES budžets ir unikāls Savienības rīks, kas pārvērš mērķus taustāmos rezultātos. Tas papildina valstu budžetus, radot Eiropas pievienoto vērtību jomās, kur koordinēta rīcība ir visefektīvākais un lietderīgākais veids, kā īstenot mūsu prioritātes.

2017. gads bija ceturtais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas izpildes gads; visas finanšu programmas pašlaik pilnībā darbojas. Tā kā ir daudz neparedzētu problēmu, tika vēlreiz apstiprināts, ka ir svarīgi nodrošināt elastīgu pieeju budžeta izpildei. DFS vidusposma pārskatīšana deva papildu iespējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem.

Pieņemtajā 2017. gada budžetā uzmanība tika koncentrēta uz divām būtiskām Eiropas politikas prioritātēm – atbalstīt notiekošo Eiropas ekonomikas atveseļošanos un risināt migrācijas un bēgļu krīzi. Tas nodrošināja ne tikai esošo programmu izpildi, bet arī sniedza finanšu atbalstu jaunu problēmu risināšanai.

Gandrīz puse no līdzekļiem – EUR 83,2 miljardi izdevumu saistībās – veicināja izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju. Tas ietvēra finansējumu pētniecībai un inovācijai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, izglītībai programmā Erasmus+, maziem un vidējiem uzņēmumiem programmā COSME un infrastruktūrai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI). Turklāt Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) deva iespēju īstenot Investīciju plānu Eiropai, bet dalībvalstu un reģionu konverģenci sekmēja, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondi).

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds jau ir nodrošinājis jaunus ieguldījumus, kuru apjoms pārsniedz EUR 287 miljardus, un palīdzējis izveidot vairāk nekā 300 000 darbvietu. Eiropas Parlaments un Padome 2017. gada decembrī izlēma palielināt fonda summu un paplašināt tā darbības jomu, lai ieguldījumu apjoms līdz 2020. gadam sasniegtu EUR 500 miljardus. ESIF galvojuma fonda, ko Komisija izveidoja likviditātes rezervju nodrošināšanai, lai segtu EIB grupas ieguldījumu garantiju prasījumus, līdzekļu apjoms 2017. gada beigās sasniedza EUR 3,5 miljardus.

EUR 54 miljardi tika piešķirti programmām, kuru mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Kohēzijas fondam un Eiropas Sociālajam fondam. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kuras īstenošanas temps 2017. gadā kļuva ātrāks, pievēršas jauniešu bezdarba mazināšanai Savienības teritorijā. Līdz 2017. gada beigām atbalstam izvēlēto darbību kopējās attiecināmās izmaksas sasniedza gandrīz EUR 7 miljardus. Dalībvalstis paziņo, ka gandrīz 1,7 miljoni jauniešu jau ir guvuši labumu no iniciatīvas īstenošanas gaitā sniegtās palīdzības.

Turklāt ES budžets darbojās arī kā solidaritātes instruments, piemēram, pēc zemestrīcēm Itālijas Abruco, Lacio, Markes un Umbrijas reģionos 2016. un 2017. gadā ES Solidaritātes fondā tika iemaksāti EUR 1,2 miljardi, kas ir lielākais vienreizējais maksājums, kāds jebkad veikts.

EUR 58,6 miljardi tika atvēlēti ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai un Eiropas dabas resursu aizsardzībai. Programmās tika ietverti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tirgus atbalsta pasākumu un lauku attīstības pīlāri, zivsaimniecība un darbības klimata un vides jomā atbilstīgi vides un klimata pasākumu programmai LIFE.

ES budžets tika arī izmantots, lai turpinātu atbalstīt visaptverošo Eiropas rīcību migrācijas krīzes risināšanai un pārvaldītu Eiropas ārējās robežas. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) veicināja migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību un kopīgas Savienības pieejas izstrādi attiecībā uz patvērumu un migrāciju. Kopējā izpildīto maksājumu summa 2017. gadā sasniedza EUR 576,2 miljonus, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2016. gadā. No ES budžeta finansētā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ar plašākām pilnvarām ir būtiski stiprinājusi savu klātbūtni pie ES ārējām robežām, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm to robežu pārvaldības darbību izpildē un kopīgi īstenotu integrētu robežu pārvaldību ES mērogā.

ES budžets arī ļāva Savienībai uzņemties svarīgu lomu citviet pasaulē laikā, kad Eiropas kaimiņvalstis saskaras ar satricinājumiem. Visbeidzot, ES budžets tika izmantots, lai sniegtu ieguldījumu tādu globālu problēmu kā klimata pārmaiņas risināšanā, iekļaujot visās lielākajās ES izdevumu programmās ietekmes mazināšanas un pielāgošanās darbības; tiek lēsts, ka 2017. gadā kopējais ieguldījums klimata pasākumos bija 20,3 % no budžeta.

Optimāla Savienības budžeta izpilde ir bijusi Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas prioritāte, sākot ar tās pirmo darbības dienu. Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un Eiropas Revīzijas palātas viedokli par to, ka aizvien lielāka nozīme ir ne tikai programmu pārvaldībai, bet arī to rezultātiem jomās, kas ir patiesi svarīgas Eiropas pilsoņiem.

Komisija turpinās būt ne tikai budžeta iestāde, bet arī izmantos ES budžeta iespējas, lai ieguldītu izaugsmē, veidotu darbvietas un risinātu mūsu kopējās problēmas.

Günther H. Oettinger

Komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos, Eiropas Komisija

EIROPAS SAVIENĪBAS POLITISKĀ SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

Eiropas Savienība (ES) ir savienība, kurā 28 (1) Eiropas valstis (dalībvalstis) piešķir kompetences, lai sasniegtu kopējus mērķus. Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas aizsardzība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

1.   POLITISKĀ SISTĒMA

ES Līgumi

Vispārējie mērķi un principi, kas vada Savienību un Eiropas iestādes, ir definēti Līgumos. Savienība un ES iestādes var rīkoties tikai saskaņā ar Līgumos piešķirtajām pilnvarām, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus, un tām jārīkojas, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus (2). Lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, Savienība sev nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus. Komisija ir atbildīga par mērķu īstenošanu sadarbībā ar dalībvalstīm un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

ES cenšas sasniegt Līgumā noteiktos mērķus, izmantojot vairākus instrumentus, un viens no tiem ir ES budžets. Citi instrumenti ir, piemēram, tiesību aktu ierosināšana un politisko stratēģiju īstenošana.

Stratēģija “Eiropa 2020”

Stratēģijā “Eiropa 2020”, par kuru 2010. gadā vienojās ES dalībvalstu un valdību vadītāji, ES līmenī ir noteikta ES desmit gadu nodarbinātības un izaugsmes stratēģija (3). Stratēģijā ir izvirzītas trīs savstarpēji papildinošas prioritātes – gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, ar pieciem ES pamatmērķiem. Tās panākumi ir atkarīgi no visu Savienības dalībnieku kolektīvas rīcības.

ES budžets ir tikai viena no ES svirām, kas palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Lai sasniegtu konkrētus rezultātus saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, tiek mobilizēts plašs darbību klāsts valstu, ES un starptautiskā līmenī.

Komisijas politiskās prioritātes

Komisijas politiskās prioritātes ir definētas Komisijas priekšsēdētāja noteiktajās politiskajās vadlīnijās, nodrošinot ceļvedi tādai Komisijas rīcībai, kas pilnībā atbilst un ir savietojama ar stratēģiju “Eiropa 2020” kā ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju.

10 PRIORITĀTES

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem.

Samērīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Savienots digitālais vienotais tirgus.

Tiesiskuma un pamattiesību joma, kurā valda savstarpēja uzticēšanās.

Spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.

Virzība uz jaunu politiku migrācijas jomā.

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu.

Eiropa kā spēcīgāks globāls dalībnieks.

Dziļāka un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība (EMS).

Demokrātisku pārmaiņu Savienība.

Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (4)

Ilgtspējīgas attīstības jautājums gadiem ilgi ir bijis Eiropas projekta pamatā. ES Līgumos ir iekļautas atsauces uz Savienības ekonomisko dimensiju, sociālo dimensiju un vides dimensiju, ar kurām saistītie jautājumi būtu jārisina kopā. ES iestājas par attīstību, kas risina tagadnes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības. ES budžetam ir nozīmīga loma, lai risinātu daudzas ilgtspējības problēmas, sākot no jauniešu bezdarba līdz sabiedrības novecošanai, klimata pārmaiņām, piesārņojumam, ilgtspējīgai enerģijai un migrācijai. Pašreizējais Komisijas sastāvs sistemātiski integrē ilgtspējīgas attīstības aspektu būtiskos pārnozaru projektos, kā arī nozaru politikā un iniciatīvās.

Daudzgadu finanšu shēma un izdevumu programmas

No ES budžeta atbalstītās politikas tiek īstenotas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un attiecīgiem nozaru tiesību aktiem, kur ir noteiktas izdevumu programmas.

Daudzgadu finanšu shēma izsaka ES politikas prioritātes finanšu izteiksmē pietiekami ilgā periodā, lai tās būtu efektīvas un sniegtu saskaņotu ilgtermiņa redzējumu ES fondu finansējuma saņēmējiem un valstu iestādēm, kuras nodrošina līdzfinansējumu. Tā nosaka gada maksimālo apmēru ES izdevumiem kopumā un galvenajām izdevumu kategorijām. Visu izdevumu kategoriju maksimālo apmēru summa parāda saistību apropriāciju kopējo maksimālo apjomu. Daudzgadu finanšu shēma tiek pieņemta vienbalsīgi, apliecinot visu dalībvalstu piekrišanu mērķiem un izdevumu lielumam (budžeta saistību un maksājumu maksimālajam līmenim), saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu. Komisijas uzdevums ir pārvaldīt un īstenot ES budžetu, kā arī Parlamenta un Padomes apstiprinātās programmas. Faktiskā īstenošana un izdevumi (aptuveni 75 %) lielākoties ir valstu un vietējo iestāžu ziņā, bet Komisija ir atbildīga par šo procesu pārraudzību. Komisija pārvalda budžetu ar vērīgās Eiropas Savienības Revīzijas palātas palīdzību. Abu iestāžu mērķis ir nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iestāžu nolīgums

Daudzgadu finanšu shēmu papildina Iestāžu nolīgums (5), kas ir politisks Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas līgums. Šā līguma, kurš tika pieņemts 2013. gadā atbilstīgi LESD 295. pantam, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējo budžeta procedūru un sadarbību starp iestādēm budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt lietpratīgu finanšu pārvaldību.

Gada budžets

Gada budžetu sagatavo Komisija, un Eiropas Parlaments un Padome par to parasti vienojas līdz decembra vidum atbilstīgi LESD 314. pantā noteiktajai procedūrai. Atbilstoši budžeta līdzsvarotības principam kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā finanšu gadā jābūt vienādiem ar kopējiem izdevumiem (maksājumu apropriācijām).

Galvenie ES finansējuma avoti ir pašu resursu ieņēmumi, kurus papildina citi ieņēmumi. Ir triju veidu pašu resursi: tradicionālie pašu resursi (piemēram, muitas nodokļi un cukura nodevas), pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, naudas sods, kas ir saistīts ar konkurences lietām) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem. Budžeta finansēšanai nepieciešamo pašu resursu kopsummu nosaka, no kopējiem izdevumiem atskaitot citus ieņēmumus. Pašu resursu kopējais apmērs nevar pārsniegt 1,20 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) summas.

ES darbības izdevumi aptver daudzgadu finanšu shēmas dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādi veidi atkarībā no tā, kā tiek izmaksāta un pārvaldīta nauda. ES budžetu īsteno trīs pārvaldības režīmos:

Dalīta pārvaldība: saskaņā ar šo budžeta izpildes metodi uzdevumi tiek deleģēti dalībvalstīm. Šādi tiek pārvaldīti aptuveni 75 % izdevumu, aptverot tādas jomas kā lauksaimniecības izdevumi un strukturālas darbības.

Tieša pārvaldība: budžetu tieši izpilda Komisijas dienesti.

Netieša pārvaldība: Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus trešām personām, piemēram, ES regulatīvajām aģentūrām vai starptautiskām organizācijām.

Finanšu regula

Vispārējam budžetam piemērojamā Finanšu regula (FR) ir centrālais ES finanšu regulējuma struktūras tiesību akts, kas nosaka ES budžetam piemērojamos ES finanšu noteikumus.

2.   ES PĀRVALDE UN PĀRSKATATBILDĪBA

2.1.   INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

ES organizatoriskā pārvalde sastāv no iestādēm, aģentūrām un citām ES struktūrām, kas uzskaitītas konsolidēto finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF) nav ietverti Finanšu regulas darbības jomā. Galvenās iestādes, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu, ir Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome un Komisija.

Komisija ir ES izpildinstitūcija un veicina tās vispārējās intereses. Tas tiek darīts, ierosinot tiesību aktus; īstenojot ES politiku; pārraugot Līgumu un Eiropas tiesību aktu pareizu īstenošanu; pārvaldot ES budžetu; un pārstāvot Savienību ārpus Eiropas.

Komisijas iekšējā darbība ir balstīta uz vairākiem labas pārvaldības pamatprincipiem: skaidri sadalītas lomas un pienākumi, cieša apņemšanās ievērot darbības pārvaldību un atbilstību tiesiskajam regulējumam, skaidri pārskatatbildības mehānismi, augstas kvalitātes un visaptverošs tiesiskais regulējums, atklātība un pārredzamība un augsti ētikas standarti.

2.2.   KOMISIJAS PĀRVALDES STRUKTŪRA

Eiropas Komisijai ir unikāla pārvaldības sistēma, kurā skaidri nošķirtas politiskās un administratīvās pārraudzības struktūras un precīzi noteiktas atbildības jomas un finansiālā pārskatatbildība (6). Sistēma ir balstīta uz Līgumiem, un tās struktūra ir attīstījusies, lai pielāgotos mainīgai videi un saglabātu atbilstību attiecīgajos starptautiskajos standartos (7) noteiktajai labākajai praksei.

Komisāru kolēģija uzņemas kopīgu politisku atbildību par Komisijas darbu. Budžeta izpilde tiek deleģēta ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri vada Komisijas attiecīgo administratīvo struktūru (8).

Kolēģija deleģē finanšu pārvaldības uzdevumus ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri tādējādi kļūst par deleģētajiem kredītrīkotājiem (AOD). Šos uzdevumus var tālāk deleģēt direktoriem, nodaļu vadītājiem un citām personām, kuras tādējādi kļūst par pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem. Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu: tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda darbības no budžeta un operāciju viedokļa.

Tādējādi Komisijā lomas un atbildības joma finanšu pārvaldībā ir skaidri definētas un tiek piemērotas. Šī ir decentralizēta pieeja ar skaidri nodalītām atbildības jomām, lai radītu administratīvo kultūru, kas mudina civildienesta ierēdņus uzņemties atbildību par viņu kontrolē esošajām darbībām un nodrošināt viņiem kontroli pār darbībām, par kurām viņi atbild.

Komisijas Stratēģiskās plānošanas un programmēšanas cikla ietvaros katram kredītrīkotājam jāsagatavo “gada darbības pārskats” (AAR) par savā pārziņā esošām darbībām, politikas sasniegumiem un gada rezultātiem, kurā viņš/viņa apliecina, ka resursi ir tikuši izmantoti, piemērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un ir tikušas ieviestas kontroles procedūras, kas sniedz pamatā esošo darījumu likumības un pareizas izpildes garantiju. Komisijas mērogā šos rezultātus apkopotā formā pieņem un publicē ES budžeta Gada pārvaldības un izpildes ziņojumā, un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Tas ir galvenais instruments, ar kuru komisāru kolēģija uzņemas politisko atbildību par budžeta pārvaldību.

Komisijas grāmatvedis ir atbildīgs par finanšu līdzekļu centralizētu pārvaldību, atgūšanas procedūrām, grāmatvedības noteikumu noteikšanu, pamatojoties uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem un metodēm, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu un Komisijas un ES konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada finanšu pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas. Gada pārskatus pieņem komisāru kolēģija. Grāmatvedis ir neatkarīga funkcija, un Komisijā viņš uzņemas galveno atbildību par finanšu pārskatu sagatavošanu. Arī Komisijas iekšējais revidents ir centralizēta un neatkarīga funkcija, kas sniedz neatkarīgas konsultācijas, atzinumus un ieteikumus par iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti un funkcionēšanu Komisijā, ES aģentūrās un citās autonomās iestādēs.

Revīzijas progresa komiteja pārrauga revīziju izpildi, jo īpaši attiecībā uz Iekšējās revīzijas dienesta revīzijām, kā arī pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas revīzijām, un novērtē iekšējās revīzijas kvalitāti, lai gūtu plašāku ieskatu Komisijas kontroles sistēmās.

Iestādes valdei ir nozīme Komisijas korporatīvajā pārvaldībā, nodrošinot pārraudzību un stratēģisko orientāciju svarīgākajos korporatīvās pārvaldības jautājumos, tostarp attiecībā uz finanšu un cilvēkresursu pārvaldību. Ģenerālsekretāra vadībā valdē regulāri tiekas ģenerāldirektori un kabineti, kas ir atbildīgi par budžetu, cilvēkresursiem un IT, lai nodrošinātu, ka Komisijā ir nepieciešamās organizatoriskās un tehniskās struktūras priekšsēdētāja politisko prioritāšu efektīvai un racionālai īstenošanai.

2.3.   IZPILDES SISTĒMA

Lai nodrošinātu ES programmu spēcīgu orientāciju uz rezultātiem, ES pievienoto vērtību un pareizu pārvaldību, ir jāievieš stingra izpildes sistēma. ES budžeta izpildes sistēma ir sīki noteikta, un budžeta izpildes sistēmu standarta indeksā tās rādītājs ir augstāks nekā jebkurai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstij. ES budžeta izpildes sistēmā tiek ziņots par vairākiem stratēģisko mērķu un uzdevumu veidiem un līmeņiem, tostarp par stratēģiju “Eiropa 2020” un citām politiskām prioritātēm. Ir jāņem vērā arī politikas un programmu savstarpējā papildināmība un integrēšana, kā arī dalībvalstu svarīgā loma ES budžeta izpildē.

Uzdevumi, rādītāji un mērķi ir stingri noteikti programmu juridiskajā pamatā, un katru gadu Komisija par tiem ziņo, izmantojot budžetam pievienotos Paziņojumus par programmām. Tajos ir sniegta svarīgākā informācija, kas nepieciešama rūpīgai programmu izvērtēšanai un rezultātu noteikšanai. Tas ietver: finanšu saistības septiņiem gadiem; programmu izpildes bāzes datus (politikas rīcības sākumpunktus); gala mērķus (kas jāsasniedz līdz daudzgadu finanšu shēmas perioda beigām); starpposma atskaites punktus.

Komisija īsteno iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”, lai nodrošinātu, ka resursi tiek piešķirti prioritātēm un ka visas darbības ir maksimāli efektīvas un rada pievienoto vērtību. Šī iniciatīva, kuras pamatā ir 2014.–2020. gada izpildes sistēma, rada labāku līdzsvaru starp atbilstību un izpildi.

Gada ziņojumā par ES budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem ir sniegts visaptverošs pārskats par ES budžeta izpildi, pārvaldību un aizsardzību. Tajā izklāstīts, kā ar ES budžetu tiek atbalstītas Eiropas Savienības politikas prioritātes, un aplūkoti gan rezultāti, kas sasniegti, izmantojot ES budžetu, gan Komisijas ieguldījums augstāko budžeta un finanšu pārvaldības standartu nodrošināšanā un veicināšanā.

Eiropas Revīzijas palāta sistemātiski un rūpīgi izvērtē budžeta kvalitatīvos aspektus, tostarp tā izpildes aspektu, kas ir daļa no tās parastā gada ziņojumu iesniegšanas procesa, kā arī izmanto īpašos ziņojumus.

Visi šie elementi ļauj budžeta iestādei pamatoti ņemt vērā budžeta izpildi kā nozīmīgu faktoru, lai pieņemtu lēmumus par nākošā gada budžetu.

2.4.   FINANŠU PĀRSKATU SNIEGŠANA

Galvenais ES finanšu pārskatu sniegšanas elements ir Integrētais ES finanšu pārskatu apkopojums, kas ietver konsolidētos ES gada finanšu pārskatus, gada ziņojumu par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem un ziņojumu par turpmākiem pasākumiem pēc budžeta izpildes apstiprināšanas. Integrētajā ES finanšu pārskatu apkopojumā sabiedrībai katru gadu tiek sniegts visaptverošs ieskats ES finanšu un darbības situācijā.

ES konsolidētie gada finanšu pārskati sniedz finanšu informāciju par ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru darbībām, ņemot vērā gan uzkrāšanas principu grāmatvedībā, gan budžeta perspektīvu. Šajos finanšu pārskatos nav ietverti dalībvalstu gada finanšu pārskati.

Konsolidētie ES gada finanšu pārskati sastāv no divām atsevišķām, bet savstarpēji saistītām daļām:

a)

konsolidētie finanšu pārskati; un

b)

pārskati par budžeta izpildi, kuros sniegta apkopota informācija par budžeta izpildi.

Turklāt konsolidētajiem ES gada pārskatiem ir pievienots Finanšu pārskatu diskusijas un analīzes kopsavilkums par būtiskām izmaiņām un tendencēm finanšu pārskatos, kā arī izskaidroti nozīmīgie riski un neskaidrības, ar ko ES ir saskārusies un kas tai ir jārisina nākotnē.

Pārskatu sniegšana un pārskatatbildība Komisijā:

Integrētais finanšu pārskatu apkopojums

Konsolidētie ES gada finanšu pārskati

Gada ziņojums par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem

Ziņojums par paveikto darbu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājumu

Citi ziņojumi

Vispārējais ziņojums par ES darbībām

Ģenerāldirektorātu gada darbības pārskati

Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību

2.5.   ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRA

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta ir ES iestāžu (un struktūru) ārējais revidents. Revīzijas palātas misija ir palīdzēt uzlabot ES finanšu pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā ES pilsoņu finansiālo interešu neatkarīgam uzraudzītājam. Revīzijas palātas kā ES neatkarīga ārējā revidenta funkcija ir pārbaudīt, vai ES līdzekļi tiek pienācīgi uzskaitīti, piesaistīti un izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un lietderīgi.

ES gada pārskatu un līdzekļu labas pārvaldības revīziju veic Revīzijas palāta, kas cita starpā sagatavo EP un Padomei:

1)

gada pārskatu par darbībām, kas finansētas no vispārējā budžeta, sniedzot sīku informāciju par novērojumiem attiecībā uz gada finanšu pārskatiem un to pamatā esošajiem darījumiem;

2)

atzinumu, kura pamatā ir veiktā revīzija un kurš parādās ikgadējā ziņojumā kā ticamības deklarācija, par i) finanšu pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, aptverot gan iekasētos ieņēmumus, gan maksājumus gala saņēmējiem; un

3)

īpašus ziņojumus par konkrētām jomām.

Budžeta izpildes apstiprinājums

Pēdējais budžeta dzīves cikla posms ir attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājums. Tas ir budžeta izpildes ārējās kontroles politikas aspekts un lēmums, ar kuru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde (proti, Eiropas Parlaments, kurš rīkojas pēc Padomes ieteikuma) “atbrīvo” Komisiju (un citas ES struktūras) no pienākuma pārvaldīt konkrētu budžetu. Šis lēmums pamatojas uz ES konsolidēto gada finanšu pārskatu un vairāku Komisijas ziņojumu (Gada pārvaldības un izpildes ziņojums, ziņojums par turpmākiem pasākumiem pēc iepriekšējā gada budžeta izpildes apstiprināšanas un ziņojums budžeta izpildes apstiprināšanas iestādei par veiktajām iekšējām revīzijām) izpēti, kā arī uz Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumu, revīzijas atzinumu (ticamības deklarāciju) un īpašajiem ziņojumiem. Tajā ir ņemtas vērā arī Komisijas rakstveida atbildes uz jautājumiem un papildus informācijas pieprasījumiem, kā arī budžeta komisāra un komisāru, kas atbildīgi par galvenajām izdevumu jomām, uzklausīšanu Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejā (CONT).

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt trīs dažādi rezultāti – izpilde tiek apstiprināta, izpildes apstiprināšana tiek atlikta vai izpilde netiek apstiprināta. Budžeta izpildes apstiprināšanas gala ziņojumos ir arī iekļauti īpaši lūgumi Komisijai no Eiropas Parlamenta un Padomes. Par šiem lūgumiem tiek sagatavots turpmāks ziņojums, kur Komisija izklāsta konkrētas darbības, ko tā jau ir veikusi vai plāno veikt.

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

Eiropas Savienības 2017. gada konsolidētie gada pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju, saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, 148. panta 2. punktu. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar šīs Finanšu regulas IX sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstītas skaidrojumos par finanšu pārskatiem.

No minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību, esmu saņēmusi visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka finanšu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli, darbību rezultātiem un naudas plūsmu.

[paraksts]

Rosa ALDEA BUSQUETS

Komisijas grāmatvede

2018. gada 22. jūnijs

BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR 2017. FINANŠU GADU

2017. gada Savienības budžeta izpilde

Pieņemtajā 2017. gada budžetā uzmanība tika koncentrēta uz divām būtiskām Eiropas politikas prioritātēm – atbalstīt notiekošo Eiropas ekonomikas atveseļošanos un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs. Lielāks finansējums tika atvēlēts ieguldījumiem izaugsmē, darbvietu radīšanā un konkurētspējā Eiropas Savienībā, kā arī nepieciešamo resursu nodrošināšanā, lai aizsargātu ES ārējās robežas, nostiprinātu drošību Savienības teritorijā un ārpus tās, sniegtu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrēšanai un novērstu migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.

2017. gadā ES budžeta izdevumi ietvēra EUR 171,1 miljardu saistību apropriācijās un EUR 137,4 miljardus maksājumu apropriācijās.

Gandrīz puse no līdzekļiem – EUR 83,3 miljardi izdevumu saistībās – veicināja izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju. Tas ietvēra finansējumu pētniecībai un inovācijai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, izglītībai programmā Erasmus+, maziem un vidējiem uzņēmumiem programmā COSME, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojuma fondam, kas ir Investīciju plāna Eiropai pamatā, kā arī dalībvalstu un reģionu konverģences sekmēšanai, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondi). Turklāt no ES budžeta sniegtais atbalsts Eiropas lauksaimniekiem sasniedza EUR 44,7 miljardus maksājumos.

Budžetu arī izmantoja, lai nostiprinātu Savienības ārējās robežas un risinātu bēgļu krīzi un neatbilstīgās migrācijas problēmu, finansējot spēcīgākus instrumentus nelegālas imigrantu kontrabandas un migrācijas ilgtermiņa virzītājspēku novēršanai sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, tostarp pārmitinot personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī instrumentus dalībvalstu atbalstam attiecībā uz bēgļu integrāciju ES.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

Vispārīga informācija

2016. gada 23. jūnijā vairākums Apvienotās Karalistes iedzīvotāju, kuri balsoja referendumā par dalību Eiropas Savienībā, nobalsoja par izstāšanos no ES. 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei savu nodomu izstāties no ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom). Šādi rīkodamās, tā iedarbināja Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, kurā ir noteikta procedūra, lai dalībvalsts izstātos no Savienības.

Sarunu process

Īpašā Eiropadomes sanāksmē 2017. gada 29. aprīlī pārējo 27 dalībvalstu vadītāji pieņēma politiskas pamatnostādnes par sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Pamatnostādnēs ir noteikts sarunu satvars un izklāstīta vispārējā ES nostāja un principi. Pēc četrām dienām Komisija Padomei nosūtīja ieteikumu sākt 50. pantā noteiktās sarunas ar Apvienoto Karalisti, kā arī sarunu norāžu projektu.

22. maijā Padome pieņēma lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti, par ES sarunvedēju oficiāli ieceļot Komisiju. Tā arī pieņēma pirmo sarunu norāžu kopumu. Šīs norādes sarunām deva skaidru struktūru un vienotu ES pieeju.

Eiropas Savienību pārstāv Mišels Barnjē, kuru Eiropas Komisija ir nozīmējusi par galveno sarunvedēju. Eiropas Komisijā darba grupa Mišela Barnjē vadībā koordinē darbu attiecībā uz visiem stratēģiskajiem, operatīvajiem, juridiskajiem un finansiālajiem jautājumiem, kas saistīti ar sarunām. Visu sarunu laiku Komisija atskaitās Padomei un arī sīki un regulāri informē Eiropas Parlamentu.

Pirmais sarunu posms

Pirmais sarunu posms sākās 2017. gada 19. jūnijā. Mērķis bija panākt pēc iespējas lielāku skaidrību un juridisko noteiktību un nokārtot Apvienotās Karalistes atdalīšanos no ES.

2017. gadā notika sešas sarunu kārtas. Sarunu centrā bija trīs prioritāri jautājumi: iedzīvotāju tiesību aizsardzība; sistēma, kā risināmi unikālie apstākļi Īrijā un Ziemeļīrijā; finansiālais norēķins, lai panāktu, ka gan ES, gan Apvienotā Karaliste ievēro finanšu saistības, ko tās uzņēmušās pirms izstāšanās. Sarunās apsprieda vēl citus atdalīšanās jautājumus.

2017. gada 8. decembrī Eiropas Komisija ieteica Eiropadomei izdarīt secinājumu, ka 50. panta sarunu pirmajā posmā ar Apvienoto Karalisti ir gūti pietiekami rezultāti. Komisijas novērtējums pamatojās uz kopēju ziņojumu, par ko vienojās Komisijas un AK valdības sarunu vedēji. Šajā kopējā ziņojumā AK piekrita apmaksāt visas savas saistības atbilstīgi esošajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), kā arī iepriekšējiem finanšu plāniem, tostarp Apvienotās Karalistes daļu Savienības saistībās un iespējamās saistībās, tā, it kā tā joprojām būtu dalībvalsts.

15. decembrī Eiropadome apstiprināja, ka ir panākts pietiekams progress, un vadītāji pieņēma pamatnostādnes, lai pārietu uz otro sarunu posmu un vienotos par iespējamo pārejas režīmu un ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām.

Nākamais sarunu posms

2017. gada 20. decembrī Eiropas Komisija nosūtīja Padomei ieteikumu sākt diskusijas par sarunu nākamo posmu, kā arī sarunu norāžu projektu. Tās papildina 2017. gada maija sarunu norādes un nosaka sīkākas nianses par iespējamo pārejas režīmu.

Ieteikumā ir arī atgādināts, ka pirmā sarunu posma rezultāti jānoformē juridiski, kā norādīts Komisijas paziņojumā un kopīgajā ziņojumā. Saskaņā ar Eiropadomes 15. decembra pamatnostādnēm 2018. gada 29. janvārī tika pieņemtas papildu sarunu norādes par pārejas režīmu.

2018. gada 19. martā Komisija publicēja izstāšanās līguma projektu, kurā bija izklāstīts sarunu kārtā no 2018. gada 16. līdz 19. aprīlim ar AK panāktais progress. Izstāšanās līguma finansiālā norēķina sadaļā ES un AK pārvērta pirmajā sarunu posmā panākto progresu (kas tika aprakstīts kopējā ziņojumā) juridiskā tekstā.

Pēc izstāšanās līguma projekta publicēšanas 2018. gada 23. martā Eiropadome nāca klajā ar papildu nostādnēm, lai sāktu sarunas par vispārējo izpratni, kāds būs turpmākais ES-AK attiecību satvars. Sarunas jāpabeidz līdz 2018. gada rudenim, lai līdz 2019. gada 29. martam Padomei dotu pietiekami daudz laika noslēgt izstāšanās līgumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un Apvienotajai Karalistei to apstiprināt saskaņā ar tās procedūrām.

Finansiālais norēķins un ES 2017. gada finanšu pārskati

Kopējā ziņojumā, ko apstiprināja izstāšanās līguma projekta publikācija 19. martā, bija norādīts, ka saistībā ar finansiālo norēķinu AK apmaksās visas savas saistības esošajā DFS un iepriekšējos finanšu plānos tā, it kā tā joprojām būtu dalībvalsts. Izstāšanās līguma projektā ir sevišķi norādīts, ka Apvienotā Karaliste maksā Savienībai savu daļu no šādiem maksājumiem:

Savienības budžeta saistības un Savienības decentralizēto aģentūru budžeta saistības, kas nav samaksātas 2020. gada 31. decembrī – skatīt izstāšanās līguma 133. pantu,

Savienības saistību, kas radušās līdz 2020. gada 31. decembrim, finansējums ar dažiem izņēmumiem – skatīt 135. pantu,

iespējamās Savienības finanšu saistības par finanšu darbībām, kas apstiprinātas vai par kurām pieņemts lēmums līdz izstāšanās datumam – skatīt 136. pantu, un

maksājumi, kas jāveic iespējamo Savienības saistību apmaksai saistībā ar tiesvedību par Savienības finanšu interesēm (ja fakti, kas ir šo lietu pamatā, radās ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī) – skatīt 140. pantu.

Šī ir jaunākā informācija, kas bija pieejama šo gada pārskatu sagatavošanas laikā. Pamatojoties uz esošo situāciju, izstāšanās process nav ietekmējis ES konsolidētos gada pārskatus 2017. gada 31. decembrī.

2018. gada 2. maijā Komisija arī nāca klajā ar savu piedāvājumu par nākošo DFS, kura sāksies 2021. gadā un ir sagatavota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka šajā laikā AK vairs nebūs dalībvalsts.

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN PASKAIDROJUMI (1)

SATURA RĀDĪTĀJS

BILANCE 13
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 14
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 15
PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS 16
SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM 17

1.

NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA 17

2.

SKAIDROJUMI PAR BILANCI 29

3.

PASKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU 58

4.

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI 66

5.

BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS 70

6.

FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA 74

7.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM 86

8.

NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA 88

9.

KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA 88

BILANCE

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

 

Nemateriālie aktīvi

2.1

405

381

Īpašums, aprīkojums un iekārtas

2.2

10 745

10 068

Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi

2.3

581

528

Finanšu aktīvi

2.4

59 980

62 247

Priekšfinansējums

2.5

25 022

21 901

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

2.6

611

717

 

 

97 344

95 842

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

 

Finanšu aktīvi

2.4

8 655

3 673

Priekšfinansējums

2.5

24 005

23 569

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

2.6

11 755

10 905

Krājumi

2.7

295

165

Nauda un naudas ekvivalenti

2.8

24 111

28 585

 

 

68 821

66 897

AKTĪVI KOPĀ

 

166 165

162 739

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

Pensijas un citi darbinieku pabalsti

2.9

(73 122 )

(67 231 )

Uzkrājumi

2.10

(2 880 )

(1 936 )

Finanšu saistības

2.11

(50 063 )

(55 067 )

 

 

(126 065 )

(124 234 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

Uzkrājumi

2.10

(659)

(675)

Finanšu saistības

2.11

(6 850 )

(2 284 )

Parādi kreditoriem

2.12

(39 048 )

(40 005 )

Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

2.13

(63 902 )

(67 580 )

 

 

(110 459 )

(110 544 )

SAISTĪBAS KOPĀ

 

(236 524 )

(234 778 )

NETO AKTĪVI

 

(70 359 )

(72 040 )

Rezerves

2.14

4 876

4 841

No dalībvalstīm pieprasāmās summas  (2)

2.15

(75 234 )

(76 881 )

NETO AKTĪVI

 

(70 359 )

(72 040 )

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

2017. g.

2016. g.

Ieņēmumi

 

 

 

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumi

 

 

 

NKI resursi

3.1

78 620

95 578

Tradicionālie pašu resursi

3.2

20 520

20 439

PVN resursi

3.3

16 947

15 859

Naudas sodi

3.4

4 664

3 858

Izdevumu atgūšana

3.5

1 879

1 947

Citi

3.6

10 376

5 740

 

 

133 006

143 422

 

 

 

 

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu ieņēmumi

 

 

 

Finanšu ieņēmumi

3.7

1 845

1 769

Citi

3.8

1 332

998

 

 

3 177

2 767

Kopā ieņēmumi

 

136 183

146 189

IZDEVUMI

 

 

 

Īsteno dalībvalstis

3.9

 

 

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

 

(44 289 )

(44 152 )

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti

 

(11 359 )

(12 604 )

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

 

(17 650 )

(35 045 )

Eiropas Sociālais fonds

 

(7 353 )

(9 366 )

Citi

 

(1 253 )

(1 606 )

Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi

3.10

(15 738 )

(15 610 )

Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras

3.11

(2 667 )

(2 547 )

Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas

3.11

(4 115 )

(3 258 )

Īstenojušas citas struktūras

3.11

(1 478 )

(2 035 )

Personāla un pensiju izmaksas

3.12

(10 002 )

(9 776 )

Izmaiņas aktuāru pieņēmumos par darbinieku pabalstiem

3.13

(3 544 )

(1 068 )

Finanšu izmaksas

3.14

(1 896 )

(1 904 )

Citi izdevumi

3.15

(6 756 )

(5 486 )

Izdevumi kopā

 

(128 101 )

(144 456 )

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTI

 

8 082

1 733

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Gada saimnieciskās darbības rezultāti

8 082

1 733

Pamatdarbība

 

 

Amortizācija

99

88

Nolietojums

888

575

Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums

497

1 774

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

(3 557 )

(314)

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

(745)

(1 297 )

Krājumu (palielinājums)/samazinājums

(130)

(26)

Pensiju un citu pabalstu darbiniekiem (palielinājums)/samazinājums

5 891

3 417

Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)

928

581

Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

(438)

(2 351 )

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

(957)

7 813

Uzkrāto maksu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)

(3 678 )

(821)

Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā bezskaidras naudas ieņēmumi

(6 405 )

(1 349 )

Citas bezskaidras naudas līdzekļu pārmaiņas

3

18

Ieguldījumu darbība

 

 

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums

(1 687 )

(2 073 )

Ar pašu kapitāla metodi uzskaitītu ieguldījumu palielinājums/(samazinājums)

(53)

(31)

Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (palielinājums)/samazinājums

(3 190 )

(822)

Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā palielinājums/samazinājums

(22)

(0)

NETO NAUDAS PLŪSMA

(4 474 )

6 914

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

(4 474 )

6 914

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

28 585

21 671

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

24 111

28 585

PĀRSKATS PAR PĀRMAIŅĀM NETO AKTĪVOS

Miljonos EUR

 

No dalībvalstīm pieprasāmās summas Uzkrātais pārpalikums/(deficīts)

Citas rezerves

Patiesās vērtības rezerve

Neto aktīvi

ATLIKUMS 31.12.2015.

(77 124 )

4 390

292

(72 442 )

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

(82)

82

Patiesās vērtības pārmaiņas

33

33

Citi

(59)

44

(15)

Dalībvalstīm kreditētie 2015. gada budžeta rezultāti

(1 349 )

(1 349 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāti

1 733

1 733

ATLIKUMS 31.12.2016.

(76 881 )

4 516

325

(72 040 )

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

(20)

20

Patiesās vērtības pārmaiņas

(2)

(2)

Citi

(11)

62

(46)

5

Dalībvalstīm kreditētie 2016. gada budžeta rezultāti

(6 405 )

(6 405 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāti

8 082

8 082

ATLIKUMS 31.12.2017.

(75 234 )

4 598

278

(70 359 )

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

ES grāmatvedības uzskaiti kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 2012. gada 26. oktobris, 1. lpp.) (turpmāk tekstā “Finanšu regula”) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Finanšu regulas piemērošanai (OV L 362, 2012. gada 31.decembris, 1. lpp.).

ES sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 143. pantu, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiski atzīti grāmatvedības standarti publiskajam sektoram (SPSGS). Šie Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi jāpiemēro visām iestādēm un ES struktūrām, uz kurām attiecas konsolidācija, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un finanšu pārskatu uzrādīšanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu.

Jauno un grozīto Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

EGN grozījumi, kuri ir spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk

Komisijas grāmatvedis ir pieņēmis šādus grozījumus:

1. EGN “Finanšu pārskati” grozījumi un

14. EGN “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” grozījumi.

Šie grozījumi ir saistīti ar nesenām izmaiņām 1. SPSGS “Finanšu pārskatu sagatavošana” un 3. SPSGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, kas rosina uzlabojumus, lai nodrošinātu SPSGS standartu saskaņotību. Tāpēc ir atjaunināti arī saistītie EGN; galvenās izmaiņas attiecas uz finanšu pārskatu kvalitatīvajiem raksturlielumiem un avotu, ko jāizmanto grāmatvedības politikas izvēlē un piemērošanā, hierarhijas precizējumiem.

Šo grozījumu pieņemšana nav ietekmējusi ES 2017. gada pārskatus.

Jauni un pārskatīti EGN, kas ir pieņemti līdz 2017. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā

ES nav piemērojusi turpmāk uzskaitītos jaunos un pārskatītos EGN, ko Komisijas grāmatvedis ir pieņēmis, bet kas vēl nav stājušies spēkā.

12. EGN “Pabalsti darbiniekiem” pārskatīšana (spēkā pārskata periodam, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). 12. EGN ir pārskatīts atbilstoši jaunajam 39. SPSGS “Pabalsti darbiniekiem”. Galvenā izmaiņa ir tāda, ka guvumi/zaudējumi no izmaiņām aktuāra pieņēmumos ir tieši jāatzīst neto aktīvos pretēji esošajai prasībai, ka tie jāatzīst pārpalikumā vai deficītā.

ES pašlaik analizē šā pārskatītā EGN piemērošanas ietekmi un praktiskās sekas. Tomēr netiek paredzēta būtiska ietekme uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, izņemot aktuāra pieņēmumu atzīšanu neto aktīvos, nevis finanšu darbības pārskatā.

Jauns 20. EGN “Publiskā sektora apvienošana” (spēkā pārskata periodam, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). 20. EGN, kas pamatojas uz 40. SPSGS “Publiskā sektora apvienošana”, nosaka publiskā sektora apvienošanas klasifikāciju, proti, divos dažādos veidos atkarībā no tā, vai darījumu kontrolē kopīgi: i) apvienošana, kad darījums pamatojas uz ar ES apvienotās struktūras uzskaites vērtību; un ii) iegāde, kad darījums pamatojas uz ES iegūtās struktūras patiesajām vērtībām ieguves datumā. Abos gadījumos ir noteiktas skaidras prasības un informācijas atklāšanas līmenis, lai ES finanšu pārskatu lietotāji labāk izprastu to sekas.

Sākotnējās piemērošanas gadā ietekme uz ES finanšu pārskatiem būs atkarīga no tā, vai šajā periodā ES veiks publiskā sektora apvienošanas darījumus.

1.2.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par subjekta finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora subjektam ir konkrēti mērķi – sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt subjekta pārskatatbildību par tam uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS: skaidrs izklāsts, uzkrāšanas princips, darbības nepārtrauktība, izklāsta konsekvence, būtiskums, apkopošana, kompensēšana un salīdzināmā informācija. Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

1.3.   KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas darbības joma

Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļauti visi nozīmīgie kontrolētie subjekti (t. i., ES iestādes, tostarp Komisija, un ES aģentūras), saistītās sabiedrības un kopuzņēmumi. Pilns konsolidēto subjektu saraksts ir sniegts ES finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Pavisam ir aptverti 52 kontrolētie subjekti un viens asociētais uzņēmums. Subjektus, uz kuriem attiecas konsolidācija, bet kuri nav būtiski ES konsolidētajiem finanšu pārskatiem kopumā, nav nepieciešams konsolidēt vai uzskaitīt, izmantojot pašu kapitāla metodi, ja tas ES radītu pārmērīgu laika patēriņu vai izmaksas. Šādus subjektus dēvē par “mazajiem subjektiem”, un tie ir atsevišķi uzskaitīti 9. skaidrojumā. 2017. gadā kopumā 7 subjekti tika klasificēti kā mazie subjekti.

Kontrolētie subjekti

Lēmums iekļaut subjektu konsolidācijā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētie subjekti ir visi subjekti, saistībā ar kuriem ES saņem vai ir tiesīga saņemt mainīgu ieguvumu no tās iesaistes, un var ietekmēt šo ieguvumu raksturu un summu, izmantojot savu varu pār otru subjektu. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām un jābūt saistītām ar subjekta attiecīgajām darbībām. Kontrolētie subjekti tiek pilnībā konsolidēti. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.

Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: subjekta izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, subjekta finansējums no ES budžeta, balsstiesības vadības iestādēs, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katrs subjekts tiek vērtēts atsevišķi, lai izlemtu, vai kontroles konstatēšanai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem.

Saskaņā ar šo pieeju uzskata, ka ES iestādes (izņemot Eiropas Centrālo banku) un aģentūras (izņemot kādreizējā otrā pīlāra aģentūras) atrodas tikai un vienīgi ES kontrolē un attiecīgi tiek konsolidētas. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu struktūru.

Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto struktūru savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopīgas struktūras

Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē ES un viena vai vairākas puses. Kopīga kontrole ir struktūras kontroles savstarpēja dalīšana, kas noteikta ar līgumu un kas pastāv tikai tad, kad, pieņemot lēmumus par attiecīgajām darbībām, ir vajadzīgs to pušu vienprātīgs apstiprinājums, kuras savstarpēji dala kontroli. Kopīgas struktūras svar būt gan kopīgas darbības, gan kopuzņēmumi. Gadījumā, ja kopīgā struktūra organizēta, izmantojot atsevišķu vienību, un kopīgās struktūras dalībniekiem ir tiesības uz šīs struktūras neto aktīviem, šādu kopīgo struktūru klasificē kā kopuzņēmumu. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu). Ja pusēm saistībā ar struktūru ir tiesības uz aktīviem un pienākumi attiecībā uz saistībām, šādu kopīgo struktūru klasificē kā kopīgu darbību. Saistībā ar savu dalību kopīgās darbībās ES savos finanšu pārskatos atzīst: to aktīvus un saistības, ieņēmumus un izdevumus, kā arī to aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu daļu, kas tiek turēta vai radusies kopīgi.

Saistītie uzņēmumi

Saistītie uzņēmumi ir tādi subjekti, kuros ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kurus tā nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja ES līdzdalība balsstiesībās tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk. Līdzdalību saistītajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).

Nekonsolidēti subjekti, kuru līdzekļus pārvalda Komisija

ES darbinieku veselības apdrošināšanas kopīgās shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā. Tomēr ES nekontrolē šos subjektus, tādēļ tie nav konsolidēti tās finanšu pārskatos.

1.4.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1.4.1.    Valūta un konvertācijas pamats

Darbības un pārskatu sniegšanas valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, un euro ir ES darbības un pārskatu sniegšanas valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā konvertē euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, iekļauj patiesās vērtības rezervē.

Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuru vērtība saglabājas euro atbilstoši kursam to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās konvertē euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro maiņas kurss

Valūta

31.12.2017.

31.12.2016.

Valūta

31.12.2017.

31.12.2016.

BGN

1,9558

1,9558

PLN

4,177

4,4103

CZK

25,5350

27,0210

RON

4,6585

4,5390

DKK

7,4449

7,4344

SEK

9,8438

9,5525

GBP

0,8872

0,8562

CHF

1,1702

1,0739

HRK

7,4400

7,5597

JPY

135,01

123,4000

HUF

310,3300

309,8300

USD

1,1993

1,0541

1.4.2.    Aplēses izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ietver summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz visticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses cita starpā ietver aplēses par turpmāk minēto: darbinieku pabalstu saistības, uzkrājumi, finanšu risks saistībā ar krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātie ieņēmumi un maksas, iespējamie aktīvi un saistības, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpe un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.5.   BILANCE

1.5.1.    Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences norāda, no sākotnējām izmaksām atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājumu. Aktīvus amortizē pēc lineārās metodes visā to aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā (3–11 gadi). Nemateriālo aktīvu aplēstais lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā ekonomiskā kalpošanas ilguma vai juridiskā kalpošanas ilguma, kas noteikts vienošanās ceļā. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti attiecīgie ES grāmatvedības noteikumu kritēriji, un ja izdevumi attiecas tikai uz aktīva izstrādes periodu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

1.5.2.    Īpašums, aprīkojums un iekārtas

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai nodošanu.

Turpmākās izmaksas pēc vajadzības iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai atzīst par atsevišķu aktīvu tikai tad, kad ir iespējams, ka ar attiecīgo pozīciju saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu izmantos ES un izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas ieskaita finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.

Uz zemi un mākslas darbiem netiek attiecināts nolietojums, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai šādu aktīvu izmaksas attiecinātu, atņemot to atlikušo vērtību aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laikā:

Aktīva veids

Lineārā nolietojuma likme

Ēkas

No 4 % līdz 10 %

Kosmosa aktīvi

No 8 % līdz 25 %

Aprīkojums un iekārtas

No 10 % līdz 25 %

Mēbeles un transportlīdzekļi

No 10 % līdz 25 %

Datortehnika

No 25 % līdz 33 %

Citi

No 10 % līdz 33 %

Peļņu vai zaudējumus no aktīva atsavināšanas nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā aktīva uzskaites vērtību, un iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Materiālo aktīvu nomu, ja ES būtībā uzņemas visus riskus un gūst visu labumu, ko rada īpašumtiesības, klasificē kā finanšu nomu. Nomas sākumā finanšu nomu kapitalizē nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai arī minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Finanšu nomas maksājuma procentu daļu atspoguļo izdevumos visā nomas periodā, nenomaksātajam atlikumam piemērojot nemainīgu periodisku likmi. Nomas saistības, no kurām atskaitītas finanšu maksas, tiek ietvertas finanšu saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu daļu atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā visā nomas periodā, piemērojot nemainīgu periodisku procentu likmi atlikušajām saistībām katrā periodā. Finanšu nomā turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no šādiem periodiem: aktīva lietderīgās lietošanas laiks vai nomas termiņš.

Nomu, kurā iznomātājs patur būtisku daļu no riska un ieguvumiem saistībā ar īpašumtiesībām, klasificē kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot lineāro metodi.

1.5.3.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu pārbauda to vērtības samazinājumu. Aktīviem, kuriem nosaka amortizāciju/nolietojumu, vērtības samazinājumu pārskata ikreiz, kad notikumi vai apstākļu maiņa liecina par iespējamību neatgūt aktīva uzskaites vērtību. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties daļēji noraksta līdz tā atgūstamajai (darba) summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā aplēsto atgūstamo (darba) summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

1.5.4.    Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi

Līdzdalība saistītajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst, ņemot vērā izmaksas. ES daļa šādos ieguldījumos tiek atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļa rezervju pārmaiņās tiek atzīta to patiesās vērtības rezervē neto aktīvos. Ieguldījumu bilances vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas (turpmākās iemaksas, saimnieciskās darbības rezultātu daļu un rezervju pārmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No ieguldījumiem saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.

Ja ES deficīta daļa ieguldījumā, ko uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ir vienāda ar tās līdzdalību ieguldījumā vai pārsniedz to, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos (“neatzītie zaudējumi”). Kad ES daļa ir samazināta līdz nullei, papildu zaudējumi un saistības tiek atzītas tikai, ja ES ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus subjekta vārdā.

Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.

Ja ES līdzdalība ieguldījumu kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus resursus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Asociētos uzņēmumus un kopuzņēmumus, kas klasificēti kā mazie subjekti, neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. ES iemaksas šajos subjektos tiek uzskaitītas kā perioda izdevumi.

1.5.5.    Finanšu aktīvi

Klasifikācija

ES savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā; aizdevumi un debitoru parādi; līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi; un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un tā tiek atkārtoti novērtēta katrā bilances datumā.

i)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi to pārdot īstermiņā. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Minētās kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no bilances datuma.

ii)   Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma pārdot attiecīgo debitoru parādu vai gadījumos, kad ES pārņem sākotnējā aizdevēja tiesības pēc tam, kad ES veikusi maksājumu atbilstīgi garantijas līgumam. Maksājumi, kuru termiņš ir 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti apgrozāmos līdzekļos. Maksājumi, kuru termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi. Aizdevumi un debitoru parādi ietver termiņnoguldījumus ar sākotnējo termiņu virs trīs mēnešiem.

iii)   Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus ES noteikti plāno un spēj turēt līdz termiņa beigām. Šajā finanšu gadā ES nebija neviena minētās kategorijas ieguldījuma.

iv)   Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iekļauti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno tos turēt. Ieguldījumus struktūrās, kas nav nedz konsolidētas, nedz uzskaitītas, izmantojot pašu kapitāla metodi, un cita veida kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus) arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu, iekļaujot pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu un pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā, proti, datumā, kurā ES uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu izmaksā aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), ja vien šī instrumenta patiesā vērtība nav pierādīta salīdzinājumā ar citiem novērojamajiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu vai pamatojoties uz vērtēšanas metodi, kuras mainīgie rādītāji ietver tikai novērojamo tirgu datus (piemēram, dažu atvasinājumu līgumu gadījumā). Tomēr, ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentu likmes vai ar likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Aizdevumus novērtē to nominālsummā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tam ir šāds cēlonis.

ES aizdevumiem ir īpaša “tirgus vide”, kas atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēju varbūtība ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo ieguldījumu iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; ES tikai aizņemas līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav izvēles izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati par sevi nozīmē tirgu. Tā kā iespējas izmaksu “opcija” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.

Tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, lai veiktu salīdzinājumu, procentu likme, kas ES jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevuma darījumiem saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), maksājumu bilances (MB) un citiem šādiem aizdevumiem, ir prasītā procentu likme.

Turklāt attiecībā uz šiem aizdevumiem pastāv kompensējoša ietekme starp aizdevumiem un aizņēmumiem to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar saistīto aizņēmumu efektīvo procentu likmi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmākais novērtējums

a)

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā, iekļaujot pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām kategorijā “Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.

b)

Aizdevumus un debitoru parādus uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Tādu aizdevumu gadījumā, kuri piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes, un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

c)

Līdz termiņa beigām turētos aktīvus uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. ES pašlaik nav līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu.

d)

Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot valūtas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja pārdošanai pieejamu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība samazinās, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības kumulatīvās korekcijas atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri aprēķināti, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst tad, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi un kuriem nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtēti pēc attiecināmās neto aktīvu vērtības, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Ja nevar ticami noteikt tādu kapitāla instrumentos veiktu ieguldījumu patieso vērtību, kuriem aktīvā tirgū nav kotētas tirgus cenas, šādus ieguldījumus novērtē, ņemot vērā to izmaksas, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Katrā bilances datumā ES novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un vērtības samazinājuma zaudējumi ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu viena vai vairāku tādu notikumu rezultātā, kuri risinājušies pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē aplēstās finanšu aktīva nākotnes naudas plūsmas, un šādu ietekmi var ticami aplēst.

a)   Aktīvi, kurus uzskaita amortizētajās izmaksās

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir radušies vērtības samazinājuma zaudējumi aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kurus uzskaita amortizētajās izmaksās, šo zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītzaudējumus, kas vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir līgumā noteiktā pašreizējā efektīvā procentu likme. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķinā tiek atspoguļotas naudas plūsmas, ko var radīt tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu, atskaitot nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu ir iespējama, vai ne. Ja kādā no nākamajiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šo samazinājumu var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzīto vērtības samazinājumu apvērš, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

b)   Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Tādu kapitāla ieguldījumu gadījumā, kuri klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, ņem vērā, vai vērtspapīra patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazākai par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kumulatīvos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīta šā finanšu aktīva vērtības samazinājuma summa, kas iepriekš atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Finanšu darbības rezultātu pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas risinās pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

1.5.6.    Krājumi

Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kura no abām summām ir mazāka. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7.    Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā nolīgumā, lēmumā, vienošanās dokumentā vai pamatā esošajā tiesību aktā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, līgumā noteiktajā periodā vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atdot avansā piešķirto priekšfinansējumu ES. Priekšfinansējuma summu var samazināt (pilnībā vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas (tās tiek atzītas par izdevumiem).

Turpmākos bilances datumos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, ko dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tostarp “finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda priekšfinansējuma pozīcijā. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.

ES iemaksas Eiropas Attīstības fonda trasta fondos vai citās nekonsolidētajās struktūrās arī klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt konkrētas darbības, kas ir noteiktas šī trasta fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams, kas trasta fondam radušās pārskata perioda laikā un ir iedalītas ES iemaksās atbilstīgi noslēgtajam līgumam.

1.5.8.    Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

Tā kā saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem nepieciešams atsevišķi uzrādīt ar komerciālu apmaiņu saistītus un ar komerciālu apmaiņu nesaistītus darījumus, tad pārskatu sagatavošanas nolūkā debitoru parādi tiek definēti kā tādi, kas izriet no komerciālas apmaiņas darījumiem, bet atgūstamās summas definē kā tādas, kas izriet no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, apmaiņā tieši nenodrošinot aptuveni līdzīgu vērtību (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas, kas ir saistītas ar pašu resursiem).

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai, un tādēļ tie tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un arī attiecīgi novērtēti (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu instrumentu skaidrojumu informācijā par debitoru parādiem no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir ietverti uzkrātie ieņēmumi un nākamo periodu maksas no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, jo šīs summas nav būtiskas.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita sākotnējā vērtībā (ņemot vērā procentus un naudas sodus), atskaitot vērtības samazinājuma summu. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu atgūstamo summu vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem rīkojumiem atgūt līdzekļus, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Skatīt 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ienākumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, ja tas ir iespējams.

1.5.9.    Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

1.5.10.    Pensijas un citi darbinieku pabalsti

Pensiju saistības

ES izmanto noteiktu pabalstu pensiju plānus. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzamo izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistībām netiek veidoti naudas līdzekļi. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteikto pabalstu saistību pašreizējā vērtība bilances datumā, no kuras atskaitīta plāna aktīvu patiesā vērtība. Noteikto pabalstu saistības aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir pabalstu izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņiem.

Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu pārmaiņām, nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Iepriekšējo pakalpojumu izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien pārmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējo pakalpojumu izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.

Pēcnodarbinātības slimības pabalsti

ES nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Līdzekļu ikdienas administrēšanai ir izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un šo personu radinieki. Pabalstus, ko piešķir “nestrādājošiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā “Darbinieku pēcnodarbinātības pabalstus”. Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē tiek noteiktas līdzīgi pensiju saistībām (skatīt iepriekš).

1.5.11.    Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai praktisks pienākums pret trešām personām, ir lielāka iespēja, ka minēto saistību izpildei būs nepieciešams tērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam pozīciju skaitam, saistības aplēš, izvērtējot visus iespējamos iznākumus atbilstoši to iespējamībai (“paredzamās vērtības” metode).

1.5.12.    Finanšu saistības

Finanšu saistības iedala finanšu saistībās patiesajā vērtībā, iekļaujot peļņas vai zaudējumu aprēķinā, finanšu saistībās atbilstoši amortizētajām izmaksām vai finanšu garantiju saistībās.

Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti. Tos sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi; jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja aizdevumi ir piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, tad atbilstoši būtiskuma apsvērumiem efektīvo procentu metodi nevar piemērot aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā – skatīt 1.5.5. skaidrojumu.

Finanšu garantiju saistības tiek sākotnēji atzītas patiesajā vērtībā, proti, atbilstoši saņemtajai prēmijai. Pēc tam finanšu garantiju saistību vērtību nosaka atbilstīgi labākajai aplēsei par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai izpildītu finanšu garantiju saistības, vai sākotnēji atzītajai summai, no kā vajadzības gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. ES atzīst finanšu garantiju saistības, kad tā saņem atlīdzību par garantijas piešķiršanu, kas atbilst tirgus noteikumiem, vai kad var ticami izmērīt garantijas patieso vērtību. Ja nav aktīva tirgus tieši līdzvērtīgam garantijas līgumam, ES atklāj informāciju par sniegto garantiju kā par iespējamām saistībām (skatīt 1.7.2. skaidrojumu) vai, ja pastāv lielāka iespēja, ka saistību izpildei būs nepieciešama resursu aizplūde, ES atzīst uzkrājumu (skatīt 1.5.11. skaidrojumu).

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

ES trasta fondi, kuri tiek uzskatīti par daļu no Komisijas operatīvajām darbībām, tiek uzskaitīti Komisijas pārskatos un tālāk konsolidēti ES gada pārskatos. Tādēļ iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, atbilst kritērijiem ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā finansiālas saistības, līdz ar veiktajām iemaksām saistītie kritēriji ir izpildīti, t. i., trasta fondam rodas attiecināmas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās saistības veikt iemaksas tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams. Pārskata sagatavošanas nolūkos neto izdevumi tiek attiecināti uz citu donoru iemaksām proporcionāli neto iemaksām, kas veiktas 31. decembrī. Iemaksu attiecināšanai ir tikai indikatīvs raksturs. Likvidējot trasta fondu, par faktisko atlikušo resursu sadalījumu lemj trasta fonda valde.

1.5.13.    Parādi kreditoriem

Liela daļa ES kreditoru parādu ir nesamaksātie pieprasījumi atlīdzināt izmaksas, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts attiecīgs prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas kreditoru parādus vērtē atbilstoši apstiprinātajai un attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES to ir apstiprinājusi.

1.5.14.    Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ienākumi tiks atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecinās uz nākamo periodu un atzīs nākamajā uzskaites periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu ņemot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību aplēses. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomikas un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izmaksas tiks attiecinātas uz nākamo periodu un atzītas nākamajā pārskata periodā.

1.6.   FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

1.6.1.    Ieņēmumi

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

Resursi, kuru pamatā ir NKI, un PVN resursi

Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.

Tradicionālie pašu resursi

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp ieturētās nodevas un parādu summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt vērtības samazinājumu atzīst par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.

Naudas sodi

Ieņēmumus no naudas sodiem atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst maksājumtiesību vērtības samazinājumu. Pēc tam, kad tiek pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, debitori divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:

a)

piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tiem ir jāsamaksā naudas sods norādītajā termiņā, un ES pilnībā iekasē attiecīgo summu);

b)

vai arī nepiekrīt lēmumam un iesniedz pārsūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, naudas sods jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), vai noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu debitors maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju par attiecīgo summu.

Ja uzņēmums pārsūdz lēmumu un jau ir veicis naudas soda provizorisku maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā ES lēmuma pārsūdzēšana nav pamats naudas soda atlikšanai, saņemto naudu izmanto mijieskaitam ar atgūstamo summu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, naudas sods joprojām tiek uzskatīts par atgūstamu summu. Ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu noraksta pēc vajadzības. Komisijas saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem, un attiecīgi palielina iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā BUFI, un tās tiek ieguldītas finanšu instrumentos.

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgi riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanas metode, kā arī metode procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtība ir norakstīta vērtības samazinājuma rezultātā, procentu ieņēmumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai lietoto procentu likmi, lai noteiktu zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm vai līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2.    Izdevumi

Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Tie attiecas uz pārvedumiem saņēmējiem un var būt triju veidu: maksājumtiesības, pārvedumi saskaņā ar līgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst kā izdevumus tā perioda laikā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums izveidojies, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj regula (Finanšu regula, civildienesta noteikumi vai cita regula) vai ir parakstīts līgums par pārveduma atļaušanu; ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus; un attiecināmo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts pieprasījums veikt maksājumu vai atlīdzināt izmaksas un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un grāmato kā uzkrātos izdevumus.

Izdevumus darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, preču un pakalpojumu iegādei atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un ir to apstiprinājusi. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu tāda perioda laikā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

1.7.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.7.1.    Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

1.7.2.    Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir iespējams pienākums, kurš izriet no pagātnes notikumiem un kura esība tiks apstiprināta, tikai iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst: jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciālu ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt.

1.8.   NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un naudas ekvivalentus un ES vajadzības izmantot šādas naudas plūsmas.

Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka finanšu gada saimnieciskās darbības rezultāts tiek koriģēts, ņemot vērā ietekmi, ko rada bezskaidras naudas darījumi, atlikti vai uzkrāti iepriekšējo vai nākamo periodu naudas ieņēmumi vai maksājumi no pamatdarbības un ieņēmumu vai izdevumu posteņi saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato ES pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas kursu naudas plūsmas datumā.

Naudas plūsmas pārskatā parādītas tādas naudas plūsmas perioda laikā, kuras iedalītas pamatdarbības un ieguldījumu darbības naudas plūsmās (ES nav finansēšanas darbību).

Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav ieguldījumu darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un vajadzības gadījumā attiecīgi aizņēmumi) netiek uzskatīti par ieguldījumu (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība.

Ieguldījumu darbības ir nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu iegāde un atsavināšana un citi ieguldījumi, kuri nav iekļauti naudas ekvivalentos. Ieguldījumu darbība neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskos ieguldījumus.

2.   SKAIDROJUMI PAR BILANCI

AKTĪVI

2.1.   NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Miljonos EUR

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2016.

820

Palielinājumi

105

Atsavināšana

(1)

Pārvedumi starp aktīvu kategorijām

4

Citas pārmaiņas

12

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2017.

940

Uzkrātā amortizācija 31.12.2016.

(439)

Amortizācija attiecīgajā gadā

(96)

Atkārtoti iegrāmatota amortizācija

(3)

Atsavināšana

4

Pārvedumi starp aktīvu kategorijām

(2)

Citas pārmaiņas

0

Uzkrātā amortizācija 31.12.2017.

(535)

Neto uzskaites vērtība 31.12.2017.

405

Neto uzskaites vērtība 31.12.2016.

381

Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.

2.2.   ĪPAŠUMS, PAMATLĪDZEKĻI

Kosmosa aktīvu kategorijā ietilpst operatīvie pamatlīdzekļi, kas saistīti ar abām ES kosmosa programmām: Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS), piemēram, Galileo, EGNOS un Copernicus Eiropas Zemes novērošanas programma, bet kosmosa sistēmu aktīvi, kas vēl nav sākuši darboties, tiek iekļauti kategorijā “Nepabeigtie pamatlīdzekļi”.

2017. gadā Galileo funkcionālo konstelāciju papildināja ar četriem jauniem satelītiem, un tagad tā sastāv no 18 satelītiem. Galileo darbības pamatkapitāls 2017. gada 31. decembrī bija EUR 2 276 miljoni, atskaitot nolietojumu (2016. g. EUR 2 146 miljoni). Atlikušo nepabeigto pamatlīdzekļu kopējā summa bija EUR 1 026 miljoni (2016. g. EUR 756 miljoni), un tie ietver četrus satelītus, kuri tika izvadīti orbītā 2017. gadā, bet kuriem līdz bilances sagatavošanas datumam vēl nebija pabeigta orbitālā testēšana. Galileo sistēmas attīstība turpināsies, līdz sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga. Pēc pabeigšanas Galileo sistēmu veidos 24 darbspējīgi satelīti un 6 rezerves satelīti.

Papildus četriem citiem darbspējīgiem Copernicus satelītiem šajā sistēmā 2017. gadā sāka darboties jauns satelīts (Sentinel 2B), palielinot Copernicus darbības pamatkapitālu līdz EUR 1 140 miljoniem (2016. g. EUR 1 073 miljoni), atskaitot nolietojumu. Saistībā ar Copernicus satelītiem vēl EUR 1 443 miljoni tiek atzīti par nepabeigtiem pamatlīdzekļiem (2016. g. EUR 1 133 miljoni).

Ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) zemes infrastruktūru saistītie pamatlīdzekļi EUR 67 miljonu apmērā (2016. g. EUR 83 miljoni) arī ir iekļauti kosmosa aktīvos. Papildus tam EGNOS ir nepabeigtie pamatlīdzekļi EUR 52 miljonu apmērā (2016. g. EUR 21 miljons).

Ar ES kosmosa programmām saistīto aktīvu izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.

Īpašums, aprīkojums un iekārtas

Miljonos EUR

 

Zeme un ēkas

Kosmosa aktīvi

Aprīkojums un iekārtas

Mēbeles un transportlīdzekļi

Datortehnika

Citi

Finanšu noma

Nepabeigtie pamatlīdzekļi

Kopā

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2016.

5 297

3 603

583

269

658

298

2 783

2 292

15 783

Palielinājumi

84

0

27

14

62

17

9

1 417

1 630

Atsavināšana

(24)

(1)

(17)

(19)

(49)

(8)

(0)

(119)

Pārvedumi starp aktīvu kategorijām

98

641

2

1

1

1

(5)

(743)

(5)

Citas pārmaiņas

1

21

1

1

3

2

(44)

(14)

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2017.

5 456

4 264

597

266

675

309

2 787

2 920

17 273

Uzkrātais nolietojums 31.12.2016.

(2 865 )

(301)

(474)

(186)

(535)

(203)

(1 150 )

 

(5 715 )

Nolietojums attiecīgajā gadā

(182)

(480)

(44)

(20)

(64)

(30)

(97)

 

(917)

Atkārtoti iegrāmatots nolietojums

9

2

18

1

 

29

Atsavināšana

13

1

8

16

32

7

 

78

Pārvedumi starp aktīvu kategorijām

0

0

(0)

(0)

(1)

(0)

3

 

2

Citas pārmaiņas

(1)

(1)

(1)

(1)

(2)

(0)

 

(6)

Uzkrātais nolietojums 31.12.2017.

(3 035 )

(780)

(502)

(188)

(553)

(226)

(1 244 )

 

(6 528 )

NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2017.

2 422

3 484

95

78

122

83

1 543

2 920

10 745

NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2016.

2 432

3 302

109

83

122

95

1 633

2 292

10 068

2.3.   PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTI IEGULDĪJUMI

ES, ko pārstāv Komisija, līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par saistīto dalību, uzskaitei izmantojot pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). EIF atrodas Luksemburgā un darbojas kā privātā un publiskā sektora partnerība, kuras dalībnieki ir Eiropas Investīciju banka (EIB), ES un finanšu iestāžu grupa. 2017. gada 31. decembrī ES līdzdalība EIF bija 29,7 % (2016. g. 28,1 %), kā arī ES piederēja 29,7 % balsstiesību (2016. g. 28,1 %). Saskaņā ar tā statūtiem EIF ir pienākums iekļaut tiesību aktos noteiktās rezervēs vismaz 20 % no tā gada neto rezultāta, līdz kopējā rezerve sasniedz 10 % no parakstītā kapitāla. Šī rezerve nav pieejama sadalei.

Miljonos EUR

 

Eiropas Investīciju fonds

Līdzdalība 31.12.2016.

528

Iemaksas

44

Saņemtās dividendes

(7)

Daļa neto rezultātā

21

Daļa neto aktīvos

(6)

Līdzdalība 31.12.2017.

581

Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības īpatsvaru:

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

 

Kopā EIF

Kopā EIF

Aktīvi

2 488

2 301

Saistības

(532)

(423)

Ieņēmumi

263

240

Izdevumi

(153)

(118)

Pārpalikums/(deficīts)

110

122

Iepriekš apkopotās finanšu informācijas saskaņošanu ar līdzdalības EIF uzskaites vērtību skatiet turpmāk tekstā.

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Saistītās puses neto

1 956

1 878

EK līdzdalība EIF

29.7 %

28.1 %

Uzskaites vērtība

581

528

2017. gada 31. decembrī ES, ko pārstāv Komisija, bija iemaksājusi 20 % no tās parakstītajām daļām EIF kapitālā, un nepieprasītā summa ir norādīta turpmāk.

Miljonos EUR

 

Kopējais EIF kapitāls

ES parakstītā daļa

Kopējais pamatkapitāls

4 500

1 337

Iemaksātais

(900)

(267)

Nepieprasītais

3 600

1 070

2.4.   FINANŠU AKTĪVI

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa finanšu aktīvi

 

 

 

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

2.4.1

11 758

9 131

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

2.4.2

16

Aizdevumi

2.4.3

48 205

53 116

 

 

59 980

62 247

Īstermiņa finanšu aktīvi

 

 

 

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

2.4.1

1 873

1 311

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

2.4.2

6

0

Aizdevumi

2.4.3

6 776

2 361

 

 

8 655

3 673

Kopā

 

68 635

65 920

2.4.1.    Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

BUFI ieguldījumi

2 158

2 013

Likvidējamā EOTK

1 658

1 685

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

188

188

 

4 004

3 886

Garantiju fondi budžeta garantijām:

 

 

ESIF galvojuma fonds

3 414

948

Garantiju fonds ārējai darbībai

2 199

2 069

 

5 613

3 017

Finanšu instrumenti, kurus finansē no ES budžeta:

 

 

“Apvārsnis 2020”

1 730

1 213

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

665

719

ETF mehānisms jaunuzņēmumiem

483

476

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

482

483

Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai

119

118

Riska kapitāla darījumi

113

132

Citi

422

398

 

4 014

3 539

Kopā

13 632

10 442

Ilgtermiņa

11 758

9 131

Īstermiņa

1 873

1 311

No kopējās summas EUR 13 632 miljonu apmērā ES rīcībā ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi parāda vērtspapīru veidā (piemēram, obligācijas) par EUR12 048 miljoniem, pašu kapitāla instrumenti par EUR 1 333 miljoniem un ieguldījumi EIB vienotajā fondā (naudas tirgus fonds) par EUR 251 miljoniem. Parāda vērtspapīrus un ieguldījumus EIB vienotajā fondā galvenokārt izmanto tam, lai īslaicīgi ieguldītu summas, kas piešķirtas ES galvojuma un riska dalīšanas instrumentiem, līdz šie līdzekļi tiek izmantoti, lai izpildītu pieprasītās garantijas.

BUFI ieguldījumi

Provizoriski iekasētie naudas sodi saistībā ar konkurences lietām tiek nodoti īpaši izveidotam fondam (BUFI fonds – budžeta naudas sodu fonds), un Komisija iegulda šos līdzekļus parāda instrumentos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Likvidējamā EOTK

Saistībā ar summām par likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK) visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir parāda vērtspapīri euro valūtā, kas ir kotēti aktīvā tirgū.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

ES ir finanšu ieguldījumi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitālā, kur 2017. gada 31. decembrī ES akciju skaits bija 90 044 (2016. g. 90 044 akcijas), kas ir 3 % no kopējā parakstītā akciju kapitāla. ES parakstījās par akciju kapitālu, kura kopējā summa ir EUR 900 miljoni, no kuriem EUR 713 miljoni pašlaik nav pieprasīti. Saskaņā ar līgumu par ERAB izveidi, akcionāriem jāievēro daži līgumā noteikti ierobežojumi, piemēram, akcijas nevar nodot un to izpirkšanas maksa nedrīkst pārsniegt sākotnējās iegādes izmaksas.

ES novērtē ieguldījumus ERAB atbilstoši patiesajai vērtībai. Jo īpaši dēļ iepriekš norādītajiem līgumā noteiktajiem ierobežojumiem, sākotnējās iegādes izmaksas uzskata par labāko patiesās vērtības aplēsi. Lai gan ERAB akcijas netiek kotētas biržās, nesen ir notikuši darījumi ieguldījumu saņēmēja pašu kapitālā (kapitāla pārdošana par nominālvērtību), apliecinot, ka šajā situācijā izmaksas ir labākā patiesās vērtības aplēse.

GARANTIJU FONDI BUDŽETA GARANTIJĀM

ESIF galvojuma fonds

Saskaņā ar ESIF regulu ESIF galvojuma fonds ir izveidots, lai nodrošinātu likviditātes rezerves iespējamo zaudējumu gadījumā, kas EIB var rasties saistībā ar tās finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām saskaņā ar ESIF līgumu ir attiecināms ESIF ES galvojums – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. ESIF Garantiju fondu finansē no iemaksām no ES budžeta. Tam tiek piešķirta arī peļņa no ieguldīto garantiju fondu līdzekļiem, ieņēmumi, ko ES saņēmusi kā atlīdzību par garantiju saskaņā ar ESIF nolīgumu, un summas, ko EIB atguvusi no saistības nepildošiem debitoriem attiecībā uz iepriekšējiem garantiju pieprasījumiem. Fondu pārvalda Komisija, kas ir pilnvarota ieguldīt ESIF Garantiju fonda aktīvus finanšu tirgos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot atbilstošos piesardzības noteikumus. ESIF Garantiju fonds savu darbību uzsāka 2016. gada aprīlī. Saskaņā ar ESIF regulu, ko grozīja 2017. gada decembrī (Regula (ES) 2017/2396), tajā tiks veikti uzkrājumi, pakāpeniski sasniedzot EUR 9,1 miljardu, proti, 35 % no visām ES ESIF galvojuma saistībām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fonds ārējai darbībai sedz no ES budžeta garantētus aizdevumus, jo īpaši EIB aizdevumu darbības ārpus ES, kuras finansē no EIB pašu resursiem, aizdevumus makrofinansiālam atbalstam (MFA), kā arī Euratom aizdevumus ārpus ES – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. Tas ir ilgtermiņa instruments (ilgtermiņa daļa ir EUR 2 078 miljoni), ko pārvalda EIB un kas ir paredzēts tādu ES garantētu aizdevumu segšanai, kuriem netiek pildītas saistības. Fonda līdzekļus veido maksājumi no ES budžeta, tādu procentu ieņēmumi, kas tiek maksāti par fonda aktīvu ieguldījumiem, un summas, kas atgūtas no debitoriem, kuri nepilda saistības un kuru gadījumā fondam ir nācies izmantot savu galvojumu. Fondā ir jāuztur tāda mērķa summa, kas ir 9 % no gada beigās neatmaksātajiem garantētajiem aizdevumiem. Starpību starp mērķa summu un fonda aktīvu vērtību gada beigās sedz no ES budžeta n+2 gadā, savukārt jebkāds pārpalikums tiek atmaksāts ES budžetā.

FINANŠU INSTRUMENTI, KURUS FINANSĒ NO ES BUDŽETA

Visu no budžeta finansēto finanšu instrumentu pārskats ir pieejams dokumentā “Finanšu pārskatu diskusija un analīze”.

“Apvārsnis 2020”

Saskaņā ar ES regulu par “Apvārsnis 2020” izveidi, kas ir pamatprogramma pētniecībai un inovācijām (2014.–2020. gadam), ir izveidoti jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu tādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kas darbojas pētniecības un inovāciju jomā. Šie instrumenti ir: InnovFin aizdevumu un galvojuma pakalpojums pētniecībai un inovācijai, saskaņā ar kuru Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar portfeli, ko veido jaunas EIB finansēšanas darbības; InnovFin MVU galvojums, tostarp instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām (SIUGI) – garantiju mehānismi, ko pārvalda EIF, sniedzot garantijas un kontrgarantijas finanšu starpniekiem par jauniem aizdevumu portfeļiem (saskaņā ar SIUGI Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar garantiju, kas piešķirta kopīgi ar dalībvalstīm, EIF un EIB); un InnovFin kapitāla finansēšanas mehānisms pētniecībai un inovācijai, kas nodrošina ieguldījumus riska kapitāla fondos un ko pārvalda EIF.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) pārvalda EIB, un Komisijas ieguldījumu portfelis tiek izmantots, lai veidotu uzkrājumus finanšu riskam aizdevumiem un galvojumu, ko EIB piešķīrusi atbilstīgiem pētniecības projektiem. Kopumā RDFM piešķirtie ES budžeta līdzekļi 2007.–2013. gada DFS ietvaros nepārsniedza EUR 1 miljardu. 2014.–2020. gada DFS ietvaros RDFM nav paredzētas jaunas budžeta iemaksas. ES vispārējais risks ir ierobežots un nepārsniedz summu, ko tā iemaksā mehānismā.

ETF mehānisms jaunuzņēmumiem

Šie ir kapitāla instrumenti, kas EIF aizbildnībā tika finansēti no programmas izaugsmei un nodarbinātībai, MAP programmas, CIP programmas un tehnoloģiju pārneses izmēģinājumu projekta; tie sniedz atbalstu MVU jaunuzņēmumu izveidei un finansēšanai, veicot ieguldījumus piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) parāda instruments, kura mērķis ir veicināt infrastruktūras projektu piekļuvi finansējumam transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs. To pārvalda EIB nolīguma ar ES ietvaros. EISI parāda finanšu instruments ir aizdevumu garantijas instruments TEN-T projektu (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīvas (PBI) izmēģinājuma posma turpinājums. Sākot no 2016. gada 1. janvāra, LGTT un PBI portfelis tika apvienots EISI finanšu instrumentā. Tas piedāvā riska dalīšanu parāda finansēšanai prioritārā un subordinētā parāda vai garantijas veidā, kā arī atbalstu projektu obligācijām.

2.4.2.    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Miljonos EUR

Atvasinātā instrumenta veids

31.12.2017.

31.12.2016.

Nosacītā summa

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

Patiesā vērtība

Ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums

634

6

50

0

ESIF galvojums pašu kapitāla portfelim

258

16

Kopā

892

23

50

0

Ilgtermiņa

258

16

Īstermiņa

634

6

50

0

ES noslēdza divus ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgotus nākotnes līgumus, lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku, kas saistīts ar ASV dolāros denominētiem parāda vērtspapīriem, kuri tiek turēti ESIF galvojuma fondā. Saskaņā ar šiem ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgotajiem nākotnes līgumiem ES piegādā līgumā noteikto nosacīto summu ārvalstu valūtā (“maksāšanas pozīcija”) un saņem nosacīto summu EUR valūtā (“saņemšanas pozīcija”) termiņa beigās. Šie atvasināto instrumentu līgumi tiek novērtēti patiesajā vērtībā bilances datumā un klasificēti kā finanšu aktīvi vai finanšu saistības to patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā atkarībā no tā, vai to patiesā vērtība ir pozitīva vai negatīva. 2017. gada 31. decembrī bija aktīvs tikai viens regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kā rezultātā patiesā vērtība bija pozitīva – EUR 6 miljoni (PV hierarhijas 2. līmenis), un tāpēc tā patiesā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā tika atzīta finanšu aktīvos.

ESIF ES galvojums, kas tika dots EIB grupai saistībā ar kapitālieguldījumu portfeļiem, ir klasificēts kā atvasināts instruments un pēc patiesās vērtības iekļauts pārpalikuma vai deficīta aprēķinā kā finanšu aktīvi vai saistības (PV hierarhijas 3. līmenis), skatīt 4.1.1. skaidrojumu. 2017. gada 31. decembrī EIB un EIF apmaksāto kapitālieguldījumu summa bija EUR 258 miljoni, un ESIF ES galvojuma summa attiecībā uz ESIF kapitāla portfeli bija EUR 16 miljoni.

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhija

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

1. līmenis. Aktīvos tirgos kotētas cenas

11 983

8 910

2. līmenis. Novērojami dati, kas nav kotētās cenas

510

231

3. līmenis. Novērtēšanas metodes, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojami tirgus dati

1 161

1 302

Kopā

13 654

10 442

Šajā periodā starp 1. un 2. līmeni nebija pārvedumu.

Tādu finanšu aktīvu saskaņošana, kas novērtēti ar novērtēšanas metodēm, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojami tirgus dati (3. līmenis)

Miljonos EUR

Sākuma atlikums 31.12.2016.

1 302

Pirkšana un pārdošana

39

Perioda peļņa vai zaudējumi, kas atzīti finanšu ienākumos vai finansējuma izmaksās

(21)

Peļņa vai zaudējumi, kas atzīti neto aktīvos

30

Pārvedumi uz 3. līmeni

Pārvedumi no 3. līmeņa

(188)

Citi

Beigu atlikums 31.12.2017.

1 161

2.4.3.    Aizdevumi

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Aizdevumi finansiālai palīdzībai

2.4.3.1

54 844

55 134

Citi aizdevumi

2.4.3.2

137

343

Kopā

 

54 981

55 477

Ilgtermiņa

 

48 205

53 116

Īstermiņa

 

6 776

2 361

2.4.3.1.   Aizdevumi finansiālai palīdzībai

Miljonos EUR

 

EFSM

Maksājumu bilance

MFA

Euratom

Likvidējamā Augstā iestāde

Kopā

Kopā 31.12.2016.

47 456

4 272

2 964

252

191

55 134

Jauni aizdevumi

1 013

50

1 063

Atmaksa

(1 150 )

(58)

(51)

(76)

(1 335 )

Valūtas maiņas starpības

(1)

(7)

(8)

Uzskaites vērtības pārmaiņas

0

(8)

5

0

(8)

(11)

Vērtības samazinājums

Kopā 31.12.2017.

47 456

3 114

3 924

250

100

54 844

Ilgtermiņa

42 300

1 700

3 846

203

96

48 144

Īstermiņa

5 156

1 414

78

47

5

6 700

Finansiālās palīdzības aizdevumu, tostarp aizdevumu likvidējamajai Augstajai iestādei, nominālvērtība 2017. gada 31. decembrī bija EUR 54 093 miljoni (2016. g. EUR 54 373 miljoni). Uzskaites vērtības izmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

EFSM dod iespēju piešķirt finanšu palīdzību dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās vai kam draud lielas problēmas, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus dalībvalsts nevar kontrolēt. Palīdzība var būt aizdevuma vai kredītlīnijas veidā. Saskaņā ar ECOFIN padomes 2010. gada 9. maija secinājumiem mehānisms tiek ierobežots un nepārsniedz EUR 60 miljardus, bet juridisks ierobežojums attiecas uz aizdevuma vai kredītlīnijas neatmaksāto summu, ierobežojot to līdz starpībai, kas ir pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apmēru. Aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē no ES budžeta. Netiek plānots, ka EFSM tiks iesaistīts jaunās finansēšanas programmās vai lai noslēgtu jaunus aizdevuma mehānisma nolīgumus.

MB mehānisms ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas sniedz vidēja termiņa finanšu palīdzību ES dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro. Tas dod iespēju piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kam ir vai kam nopietni draud grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai kapitāla plūsmu. Saskaņā ar instrumentu piešķirtā maksimālā aizdevuma summa ir ierobežota un nepārsniedz EUR 50 miljardus. Aizņēmumus, kas saistīti ar MB aizdevumiem, garantē no ES budžeta.

MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments, lai sniegtu nesaistītu un nenoteiktu maksājumu bilances un/vai budžeta atbalstu partnervalstīm, kas pašlaik izmanto SVF programmu. Tas ietver vidēja termiņa vai ilgtermiņa aizdevumus vai dotācijas, vai abu minēto maksājumu atbilstīgu apvienojumu un parasti papildina finansējumu, kas tiek nodrošināts saistībā ar SVF atbalstītu korekciju un reformu programmu. Garantiju šiem aizdevumiem piešķir Garantiju fonds ārējai darbībai. 2017. gadā atbilstoši MFA tika izmaksāti jauni aizdevumi par EUR 1 013 miljoniem, no kuriem EUR 600 miljonus izmaksāja Ukrainai, EUR 300 miljonus Tunisijai, EUR 100 miljonus Jordānijai un EUR 13 miljonus Gruzijai. 2017. gada 31. decembrī vēl EUR 460 miljoni saistībā ar aizdevuma mehānisma vienošanos MFA ietvaros tika piešķirti Tunisijai (EUR 300 miljoni), Jordānijai (EUR 100 miljoni) un Moldovai (EUR 60 miljoni), bet šī summa vēl nav izmaksāta – skatīt 4.1.2. skaidrojumu. Pieejamības periodā, kas beidzās 2018. gada janvārī, Ukraina nepieprasīja atlikušos EUR 600 miljonus, kas tai bija pieejami saskaņā ar MFA aizdevumu mehānisma nolīgumu.

Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom, ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm, gan to struktūrām projektu finansēšanai saistībā ar iekārtām enerģētikas jomā. 2017. gada 31. decembrī aizdevumi EUR 250 miljonu apmērā tika piešķirti projektiem Ukrainā, bet šī summa vēl nav izmaksāta – skatīt 4.1.2. skaidrojumu. Attiecībā uz Euratom aizdevumiem no trešām personām ir saņemtas garantijas par EUR 250 miljoniem (2016. g. EUR 252 miljoniem).

Likvidējamās EOTK aizdevumi nav aizdevumi finansiālai palīdzībai, bet gan parādzīmes, lai naudas plūsma atbilstu aizņēmumiem. Tomēr līdzīgi kā ar aizdevumiem finansiālai palīdzībai, tie tika piešķirti projektu finansēšanai, izmantojot aizņemtus līdzekļus atbilstīgi EOTK līguma 54. un 56. pantam.

Aizdevumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Makrofinansiālais atbalsts (MFA)

0 % — 4,54  %

0 % — 4,54  %

Euratom

0,08  % — 5,76  %

0 % — 5,76  %

Maksājumu bilance (MB)

2,88  % — 3,38  %

2,37  % — 3,37  %

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

0,62  % — 3,75  %

0,62  % — 3,75  %

Likvidējamā EOTK

5,23  % — 5,81  %

5,23  % — 5,81  %

2.4.3.2.   Citi aizdevumi

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem

78

93

Likvidējamās EOTK aizdevumi mājokļa iegādei

4

5

Termiņnoguldījumi uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem

55

245

Kopā

137

343

Ilgtermiņa

61

77

Īstermiņa

76

266

Citu aizdevumu nominālvērtība 2017. gada 31. decembrī bija EUR 561 miljons (2016. g. EUR 673 miljoni).

Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi tiek piešķirti ar preferenciālām likmēm sadarbības ietvaros ar valstīm, kas nav dalībvalstis.

Citu aizdevumu vērtības samazinājums

Miljonos EUR

 

31.12.2016.

Palielinājumi

Apvērse

Norakstīšana

Citi

31.12.2017.

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem

7

0

8

Pārņemtie aizdevumi

332

100

(0)

432

Kopā

339

101

(0)

440

Pārņemtie aizdevumi ir neatmaksātie aizdevumi, kurus piešķīrusi EIB, kuri ir garantēti no ES budžeta un visas tiesības uz kuriem ir pārņēmusi ES pēc maksājuma no galvojuma fonda ārējai darbībai. Šo aizdevumu vērtība ir pilnā mērā samazinājusies par EUR 432 miljoniem (2016. g. EUR 332 miljoniem). 2017. gadā pieprasīto galvojuma summu daļēji sedza no finanšu uzkrājumiem, kas tika izveidoti iepriekšējos gados. Saskaņā ar ES un EIB līgumu EIB uzņemas piedziņas procesu ES vārdā, lai atgūtu visas nesamaksātās summas.

2.5.   PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa priekšfinansējums

 

 

 

Priekšfinansējums

2.5.1

21 939

20 219

Citi avansa maksājumi dalībvalstīm

2.5.2

3 018

1 651

Iemaksa trasta fondos

 

64

31

 

 

25 022

21 901

Īstermiņa priekšfinansējums

 

 

 

Priekšfinansējums

2.5.1

22 361

21 386

Citi avansa maksājumi dalībvalstīm

2.5.2

1 645

2 183

 

 

24 005

23 569

Kopā

 

49 027

45 470

Priekšfinansējuma summām dažādās programmās ir jābūt pietiekamām, lai saņēmējam nodrošinātu projekta sākšanai nepieciešamo finansējumu, vienlaikus aizsargājot ES finanšu intereses un ņemot vērā juridiskos, darbības un izmaksu efektivitātes ierobežojumus. Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā visus šos elementus, lai uzlabotu turpmākus pasākumus saistībā ar priekšfinansējumu.

2.5.1.    Priekšfinansējums

Miljonos EUR

 

Bruto summa

Noskaidroti, veicot noslēgumu

Neto summa 31.12.2017.

Bruto summa

Noskaidroti, veicot noslēgumu

Neto summa 31.12.2016.

Dalīta pārvaldība

 

 

 

 

 

 

ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti

3 735

3 735

3 955

3 955

ERAF un KF

20 561

(5 678 )

14 883

19 858

(4 727 )

15 131

ESF

6 792

(1 182 )

5 610

6 477

(617)

5 860

Citi

5 037

(2 267 )

2 770

4 219

(2 393 )

1 826

 

36 125

(9 127 )

26 998

34 509

(7 737 )

26 772

Tieša pārvaldība

 

 

 

 

 

 

Īsteno:

 

 

 

 

 

 

Komisija

12 165

(8 331 )

3 834

12 424

(8 843 )

3 581

ES izpildaģentūras

13 843

(8 749 )

5 094

13 136

(8 348 )

4 788

Trasta fondi

440

(212)

228

142

(82)

60

 

26 447

(17 292 )

9 155

25 701

(17 273 )

8 429

Netieša pārvaldība

 

 

 

 

 

 

Īsteno:

 

 

 

 

 

 

Citas ES aģentūras un struktūras

723

(148)

575

616

(157)

459

Trešās valstis

1 586

(956)

630

1 861

(1 135 )

726

Starptautiskas organizācijas

9 000

(5 879 )

3 121

7 230

(4 432 )

2 797

Citi subjekti

7 753

(3 933 )

3 820

6 498

(4 077 )

2 422

 

19 062

(10 916 )

8 146

16 206

(9 801 )

6 404

Kopā

81 635

(37 335 )

44 300

76 416

(34 811 )

41 605

Ilgtermiņa

21 939

21 939

20 219

20 219

Īstermiņa

59 696

(37 335 )

22 361

56 197

(34 811 )

21 386

Priekšfinansējums ir izmaksātā nauda un tādējādi maksājumu apropriāciju izpilde. Kā izklāstīts 1.5.7. skaidrojumā, šie ir avansa maksājumi un vēl nav uzskaitīti izdevumos. Tādējādi, lai gan priekšfinansējums samazina neapmaksāto RAL (skatīt 5.1. skaidrojumu), tie ir izdevumi, kas vēl jāatzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšana un pakāpeniska 2014.–2020. gada perioda programmu izveidošana būtiski ietekmē summas bilancē: priekšfinansējums saistībā ar vecajām programmām samazinās, jo tiek apstiprinātas izmaksas, programmas beidzot, bet saistībā ar jauno plānošanas periodu ir izmaksātas jaunas priekšfinansējuma summas.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību šī pāreja starp plānošanas periodiem izskaidro arī pārmaiņas īstermiņa un ilgtermiņa atlikumos. Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu sākotnēji izmaksātais priekšfinansējums tiek uzrādīts kā ilgtermiņa, bet ikgadējais priekšfinansējums tiek iegrāmatots kā īstermiņa.

EUR 0,9 miljardu pieaugums citai dalītai pārvaldībai attiecas uz ESSF (Eiropas Savienības Solidaritātes fondu) – galvenokārt, lai atbalstītu atjaunošanas darbus pēc zemestrīcēm Itālijas Abruco, Lacio, Markes un Umbrijas reģionos.

Saistībā ar tiešo pārvaldību priekšfinansējuma summas galvenokārt attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Netiešās pārvaldības priekšfinansējums galvenokārt attiecas uz iekšējās politikas programmām, piemēram, Erasmus, Galileo un EGNOS, kā arī uz ar ārējām attiecībām saistītiem instrumentiem, piemēram, EKI (Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu), ASI (Attīstības sadarbības instrumentu) un humāno palīdzību.

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Tās ir garantijas, ko Komisija atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu). Šāda veida garantijām tiek uzrādītas divas vērtības – nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantiju pamatojošais notikums saistībā ar aktuālo vērtību ir priekšfinansējuma maksājums un/vai mijieskaits pēc tam. 2017. gada 31. decembrī tādu garantiju nominālā vērtība, kas saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, bija EUR 620 miljoni, bet to aktuālā vērtība bija EUR 462 miljoni (2016. g. attiecīgi EUR 683 miljoni un EUR 496 miljoni).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (PP7) un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (PGF). PGF ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu riskus saistībā ar saņēmēju neveiktiem maksājumiem PP7 un “Apvārsnis 2020” netiešo darbību īstenošanas laikā. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kas saņem dotācijas no ES, iemaksā DGF kapitālā 5 % no kopējās saņemtās summas.

2017. gada 31. decembrī priekšfinansējuma summas, ko sedza PGF, bija EUR 1,9 miljardi (2016. g. EUR 1,8 miljardi). ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā izpildītājs PGF dalībnieku vārdā, bet fonds pieder tā dalībniekiem.

Gada beigās PGF kopējie aktīvi bija EUR 1 997 miljoni (2016. g. EUR 1 951 miljoni). PGF aktīvi ir arī finanšu aktīvi, kurus pārvalda Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Tā kā PGF ir atsevišķs subjekts, fonda aktīvi netiek konsolidēti ES gada finanšu pārskatos.

2.5.2.    Citi avansa maksājumi dalībvalstīm

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā

2 768

2 534

Atbalsta shēmas

1 895

1 300

Kopā

4 663

3 834

Ilgtermiņa

3 018

1 651

Īstermiņa

1 645

2 183

Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) programmu ietvaros dalībvalstīm var veikt avansa maksājumus no ES budžeta, lai tās varētu veikt iemaksas finanšu instrumentos (t. i., aizdevumus, kapitāla ieguldījumus vai garantijas). Par šo finanšu instrumentu izveidi un pārvaldību atbild dalībvalstis, nevis Komisija. Tomēr šiem instrumentiem neizlietotie naudas līdzekļi gada beigās nonāk ES īpašumā (tāpat kā viss priekšfinansējums), un tādējādi tos ES bilancē uzrāda kā aktīvus.

2014.–2020. gada periods:

Saskaņā ar kohēzijas politiku dalībvalstis ir iemaksājušas summu EUR 3 714 miljonu apmērā, un tiek lēsts, ka no šīs summas 2017. gada 31. decembrī būs vēl jāizmanto EUR 2 760 miljoni. Tas ietver dalībvalstu iemaksas MVU iniciatīvā – instrumentā, kura mērķis ir stimulēt papildu aizdevumus MVU no banku sektora (izmaksāti EUR 966 miljoni, no kuriem EUR 315 miljoni tiek novērtēti kā vēl neīstenoti).

Lauku attīstībai gada beigās joprojām ir neizmantoti EUR 8 miljoni.

2007.-2013. gada periods:

Ar kohēzijas politiku saistītās summas tiek uzskatītas par izmantotām vai pārdalītām citiem pasākumiem, tāpēc 2017. gada 31. decembrī bilancē aktīvu nav. Jānorāda, ka faktisko īstenošanu dažādos instrumentos izskatīs kā daļu no programmu slēgšanas procesa.

Atbalsta shēmas

Līdzīgā kārtā dalībvalstu dažādās atbalsta shēmās (valsts atbalsts, ELGF tirgus pasākumi vai ELFLA ieguldījumu pasākumi) veiktos avansa maksājumus, kas nav izmantoti līdz gada beigām, grāmato kā aktīvus ES bilancē. Komisija aplēsusi šo avansa maksājumu vērtību, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju; rezultātā iegūtās summas ir iekļautas apakšpozīcijā “Atbalsta shēmas”.

2014.–2020. gada periods:

Tika lēsts, ka gada beigās neizmantotās kohēzijas politikas summas ir EUR 680 miljoni un lauksaimniecības politikas – EUR 904 miljoni.

2007.-2013. gada periods:

Saskaņā ar aplēsēm EUR 311 miljoni (2016. g. EUR 461 miljoni), kas ir lauksaimniecības politikas kontekstā veiktie avansa maksājumi, palika neizlietoti 2017. gada beigās.

2.6.   AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa

 

 

 

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.6.1

594

700

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.6.2

17

16

 

 

611

717

Īstermiņa

 

 

 

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.6.1

11 065

10 347

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.6.2

689

558

 

 

11 755

10 905

Kopā

 

12 366

11 621

2.6.1.    Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa

 

 

 

Dalībvalstis

2.6.1.1

594

700

 

 

594

700

Īstermiņa

 

 

 

Dalībvalstis

2.6.1.1

6 190

8 162

Konkurences naudas sodi

2.6.1.2

4 225

1 808

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

2.6.1.3

570

329

Citas atgūstamās summas

 

81

47

 

 

11 065

10 347

Kopā

 

11 659

11 047

2.6.1.1.   No dalībvalstīm atgūstamās summas

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

A kontā iekļautie TPR

3 113

3 261

Atsevišķā kontā iekļautie TPR

1 617

1 437

Saņemamie pašu resursi

46

1 764

Vērtības samazinājums

(997)

(753)

Citi

56

36

Pašu resursu atgūstamās summas

3 836

5 745

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

2 280

2 606

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

955

924

Pagaidu lauku attīstības instruments (PLAI)

16

30

Īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD)

136

167

Vērtības samazinājums

(804)

(999)

Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību

2 583

2 729

Paredzamā priekšfinansējuma atgūšana

182

293

Samaksātais un atgūstamais PVN

64

41

Citas no dalībvalstīm atgūstamās summas

120

55

Kopā

6 784

8 863

Ilgtermiņa

594

700

Īstermiņa

6 190

8 162

Dalībvalstu ilgtermiņā maksājamās summas attiecas uz neizpildītiem grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kas īstenojami kā gada maksājumi un/vai atliktie maksājumi. Citas atgūstamās summas ietver arī naudas sodus, kas dalībvalstīm piemēroti par ES tiesību aktu pārkāpumiem (EUR 24 miljoni).

Pašu resursu atgūstamās summas

Tradicionālos pašu resursus (TPR), kas sastāv no muitas nodokļiem un cukura nodevām, Komisijas vārdā iekasē dalībvalstis. Dalībvalstis nosaka TPR un informē Komisiju par konstatēto maksājumtiesību summām ikmēneša “A konta” ziņojumos. Noteiktās maksājumtiesības, kas nav iekļautas “A kontos”, jo dalībvalstis nav tās atguvušas un nav iesniegts to nodrošinājums (vai arī nodrošinājums ir iesniegts, bet tomēr ir apstrīdēts), ir norādītas pozīcijā “atsevišķs konts”. Šo pieprasījumu summa var samazināties, pamatojoties uz dalībvalstu katru gadu sniegto informāciju.

2016. gada 31. decembrī bija ratificētas pašu resursu korekcijas saistībā ar jaunajiem nosacījumiem 2014. gada Pašu resursu lēmumā (PRL) attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. gadu, un šīs summas bija jāsaņem 2017. gada 1. janvārī. Saņemamo pašu resursu summa ir saistīta ar 2017. gada 30. novembrī pieņemto budžeta grozījumu Nr. 6/2017. Šīs summas bija jāsaņem 2018. gada janvāra pirmajā darba dienā.

2018. gada 8. martā Eiropas Komisija nosūtīja oficiālu paziņojumu Apvienotajai Karalistei (pārkāpums Nr. 2018/2008), jo tā atsakās nodot ES budžetā muitas nodokļus, lai gan tas noteikts ES tiesību aktos. 2017. gada OLAF ziņojumā konstatēts, ka Apvienotā Karaliste nenomaksāja muitas nodokļus lielā apmērā, importēšanas procesā izmantojot fiktīvus un nepatiesus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas. Komisija ir aprēķinājusi, ka Apvienotās Karalistes veiktā ES tiesību aktu pārkāpuma rezultātā laikā no 2011. gada novembra līdz 2017. gada decembrim ES budžetam ir nodarīti EUR 2,2 miljardi lieli zaudējumi (neto, no bruto summas EUR 2,7 miljardi atņemot iekasēšanas izmaksas, ko paturēs AK). Par šo summu būs jāmaksā arī kavējuma procenti. Minētās summas nav iekļautas šajā 2017. gada pārskatā, jo saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem tās tiks atzītas tad, kad būs izpildīti ieņēmumu atzīšanas kritēriji.

Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt iekļautas summas, ko dalībvalstis bija parādā svētdiena, 2017. gada 31. decembris un ko dalībvalstis deklarējušas un apstiprinājušas svētdiena, 2017. gada 15. oktobris. Tiek aplēstas atgūstamās summas, kas izveidojās pēc minētās deklarācijas laikā līdz 2017. gada 31. decembrim. Komisija arī veic aplēsi par daļēji norakstāmām summām saistībā ar līdzekļu saņēmēju parādiem, kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Korekcijā ir arī iekļauts samazinājums 20 % apmērā, kas atbilst summām, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai.

2.6.1.2.   Atgūstamās summas no konkurences naudas sodiem

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Atgūstamās summas no naudas sodiem, bruto summa

7 679

6 510

Mīnus samaksātās summas

(3 282 )

(4 524 )

Mīnus norakstītās summas

(172)

(178)

Kopā

4 225

1 808

Ilgtermiņa

Īstermiņa

4 225

1 808

Atgūstamās summas EUR 4 225 miljonu apmērā attiecas uz naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas nav iekasētas līdz gada beigām (EUR 4 397 miljoni), no kā atņem norakstītās summas (EUR 172 miljoni). Iekasētās naudas summas galvenokārt attiecas uz naudu no uzņēmumiem, kas tomēr ir iesnieguši lēmuma par naudas sodu pārsūdzību ES tiesās vai kuriem joprojām ir šāda iespēja. Iespējamās saistības tiek norādītas attiecībā uz iespēju, ka šīs summas tiek atmaksātas uzņēmumiem (4.1.4. skaidrojums).

Uzņēmumi, kam piespriests naudas sods un kuri ir iesnieguši pārsūdzību vai plāno to darīt, var veikt provizoriskus maksājumus vai uzrādīt Komisijai banku garantijas.

Jāņem vērā, ka no visiem naudas sodiem, kas nebija iekasēti gada beigās, naudas sodiem EUR 942 miljonu apmērā samaksas termiņš bija pēc 2017. gada 31. decembra. Attiecībā uz dažiem naudas sodiem, kas nebija samaksāti līdz gada beigām, Komisija ir pieņēmusi garantijas par kopējo summu EUR 3 124 miljoni (2016. g. EUR 1 012 miljoni). Pēc 2017. gada 31. decembra Komisija ir pieņēmusi papildu garantijas par EUR 880 miljoniem.

Norakstītās summas atspoguļo Komisijas individuālo pieeju tādu naudas sodu izvērtēšanai, kas nav samaksāti vai par kuriem nav iesniegtas garantijas un kurus Komisijas ieskatā nepiedzīs.

Naudas sodu summas palielinājums par konkurences noteikumu pārkāpumiem galvenokārt attiecas uz vienu lielu naudas sodu (EUR 2 424 miljoni), kur attiecīgie uzņēmumi nodrošināja naudas sodu ar Komisijas pieņemtām banku garantijām, proti, naudas sods netiks maksāts, līdz lieta tiks galīgi izlemta tiesā.

2.6.1.3.   Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Finanšu korekcijas

1

9

Citi uzkrātie ienākumi

327

64

Nākamo periodu maksas darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

241

256

Kopā

570

329

Ilgtermiņa

Īstermiņa

570

329

Citi uzkrātie ienākumi ietver EUR 271 miljonu, ko Komisija plāno atgūt no dalībvalstīm kohēzijas jomā. Piedziņa notiks dalībvalstu 2018. gada 15. februārī iesniegto gada pārskatu izpētes un pieņemšanas rezultātā. Šī procedūra dalībvalstu gada pārskatu pieņemšanai kohēzijas jomā tika pirmo reizi ieviesta attiecībā uz 2014.-2020. gada plānošanas periodu.

2.6.2.    Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīt ar komerciālu apmaiņu

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa

 

 

Citi debitoru parādi

17

16

 

17

16

Īstermiņa

 

 

Klienti

241

246

Klientu debitoru parādu vērtības samazinājums

(141)

(128)

Nākamo periodu maksas saistībā ar komerciālas apmaiņas darījumiem

259

250

Citi

331

191

 

689

558

Kopā

707

574

Iepriekš uzrādītā klientu debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver vērtības samazināšanos EUR 68 miljonu apmērā, kas noteikta katram klientam.

2.7.   KRĀJUMI

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Zinātniskie materiāli

45

54

Citi

250

111

Kopā

295

165

2.8.   NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Konti valstu kasēs un centrālajās bankās

 

20 078

24 566

Norēķinu konti

 

152

127

Avansa konti

 

5

5

Pārvedumi (nauda ceļā)

 

0

Bankas konti budžeta izpildei

2.8.1

20 236

24 698

Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem

2.8.2

1 608

1 390

Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem

2.8.3

1 234

1 325

Nauda, kas attiecas uz citām iestādēm, aģentūrām un struktūrām

 

999

1 006

Nauda, kas attiecas uz trasta fondiem

 

34

167

Kopā

 

24 111

28 585

2.8.1.    Bankas konti budžeta izpildei un citi termiņnoguldījumi

Šī pozīcija ietver līdzekļus, kurus Komisija tur savos bankas kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), kā arī komercbanku norēķinu kontos, avansa kontos un kā skaidras naudas līdzekļus sīkiem izdevumiem. Līdzekļu atlikums 2017. gada beigās radās šādu būtisku elementu dēļ:

attiecībā uz pašu resursiem gada beigu līdzekļu bilancē iekļauta kopējā neto summa EUR 8,9 miljardu apmērā, kas dalībvalstīm tiks atgriezta 2018. gada sākumā, pamatojoties uz budžeta grozījumiem, kas pieņemti 2017. gada beigās,

papildu naudas sodu summa EUR 0,5 miljardu apmērā, ko Komisija noteikusi par konkurences noteikumu pārkāpumiem un kas galīgi iekasēta 2017. gada beigās, arī ir daļa no gada beigu naudas līdzekļu atlikuma,

līdzekļu atlikums ietver arī piešķirtās ieņēmumu maksājumu apropriācijas par EUR 8,4 miljardiem.

2.8.2.    Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem

Šajā pozīcijā uzrādītās summas galvenokārt ir saistītas ar naudas ekvivalentiem, ko Komisijas vārdā pārvalda fiduciāri, lai īstenotu noteiktas finanšu instrumentu programmas, kuras tiek finansētas no ES budžeta (skatīt 2.4.1. skaidrojumu). Naudu, kas pieder finanšu instrumentiem, var izmantot tikai noteiktā programmā.

2.8.3.    Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem

Šī ir nauda, kas saņemta saistībā ar Komisijas piemērotajiem naudas sodiem, kuru maksājumu vēl var apstrīdēt. Šīs summas tiek turētas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām. Ja ir iesniegta pārsūdzība vai nav zināms, vai otra puse iesniegs pārsūdzību, pamatā esošā summa 4.1.4. skaidrojumā tiek norādīta kā iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus no jauna provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda BUFI fondā, un tie tiek ieguldīti finanšu instrumentos, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu).

SAISTĪBAS

2.9.   PENSIJAS UN CITI DARBINIEKU PABALSTI

Darbinieku pabalstu shēmas neto saistības

Miljonos EUR

 

ES ierēdņu pensiju shēma

Citas pensijas pabalstu shēmas

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

31.12.2017. Kopā

31.12.2016. Kopā

Noteiktu pabalstu saistības

63 951

1 854

7 756

73 560

67 664

Plāna aktīvi

Neattiecas

(137)

(301)

(438)

(432)

Neto saistības

63 951

1 717

7 455

73 122

67 231

Kopējo darbinieku pabalstu saistību palielinājums galvenokārt izveidojās sakarā ar ES ierēdņu pensiju shēmas neto saistību palielinājumu. Palielinājums pamatā ir izveidojies šādu iemeslu dēļ: papildu tiesības uz pabalstiem, ko saņēma shēmas dalībnieki, pārsniedza pabalstu izmaksas no shēmas, atjaunināti aktuāru pieņēmumi un datu kvalitātes pārskats, ko daļēji kompensēja diskonta likmes pieaugums.

2.9.1.    ES ierēdņu pensiju shēma

Šīs definētu pabalstu saistības atspoguļo sagaidāmo nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību, kas ES ir jāveic, lai nokārtotu darbinieka dienesta laikā radušās pensiju saistības pašreizējā un iepriekšējos periodos. Shēma tiek turpināta, un visi maksājumi, kas katru gadu jāveic no shēmas, katru gadu tiek iekļauti ES budžetā.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu pabalstu maksājumi, kas paredzēti darbinieku pensiju shēmā, tiek veikti no ES budžeta. Shēmai netiek veidoti naudas līdzekļi, bet dalībvalstis kolektīvi garantē šo pabalstu maksājumus. Obligātā pensijas iemaksa tiek atskaitīta no aktīvo biedru pamatalgām, pašlaik 9,8 % apmērā. Šīs iemaksas tiek uzskatītas par gada budžeta ieņēmumiem un kopumā palīdz finansēt ES izdevumus, skatīt arī 3.6. skaidrojumu.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz darbinieku un pensionēto darbinieku skaitu svētdiena, 2017. gada 31. decembris un minētajā datumā piemērojamo Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 25. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī ES grāmatvedības 12. noteikumu). Kā jau tika norādīts 2016. gada pārskatos, attiecīgie Komisijas dienesti turpināja strādāt 2017. gadā, lai uzlabotu datu apkopošanas metodes un attiecīgi arī pamata datu kvalitāti. Ir panākti uzlabojumi, kas atspoguļoti kopējā darbinieku pabalstu saistību summā. Šis darbs joprojām turpinās.

2018. gadā būs jāpiemēro atjauninātais 12. ES grāmatvedības noteikums, kas pamatojas uz 39. SPSGS. Tāpēc jebkādu izmaiņu ietekme tiks atspoguļota 2018. gada pārskatos.

2.9.2.    Citas pensijas pabalstu shēmas

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes ģenerālsekretāru, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ir ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu pensijām.

2.9.3.    Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Papildus iepriekš minētajām pensijas pabalstu shēmām tiek vērtētas arī aplēstās ES saistības par kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu veselības aprūpes izmaksām, kas jāmaksā periodā pēc tam, kad darbinieks ir pensionējies (atskaitot darbinieku iemaksas). Šo saistību aprēķinā, ko veic, pamatojoties uz ES 12. grāmatvedības noteikumu (EGN), ņem vērā visu aktīvās darbības periodu. Atjauninātais 12. EGN, kas būs spēkā no 2018. gada, atspoguļos 39. SPSGS, un var mainīt šo metodi.

Darbinieku pabalstu pašreizējās vērtības pārmaiņas attiecībā uz noteiktu pabalstu saistībām

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība ir diskontētie plānotie nākotnes maksājumi, neatskaitot plāna aktīvus, kuri ir nepieciešami, lai nokārtotu darbinieka dienesta laikā radušās saistības pašreizējā un iepriekšējos periodos.

Turpmāk ir sniegta analīze par noteiktu pabalstu saistību pārmaiņām kārtējā gada laikā.

Miljonos EUR

 

ES ierēdņu pensiju shēma

Citas pensijas pabalstu shēmas

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Kopā

Pašreizējā vērtība 31.12.2016.

58 746

1 882

7 036

67 664

Pašreizējās dienesta izmaksas

2 637

87

266

2 990

Procentu izmaksas

1 148

29

134

1 311

Neto aktuārā (peļņa) un zaudējumi

3 616

(86)

394

3 924

Dalībnieku iemaksas

21

21

Samaksātie pabalsti

(1 417 )

(61)

(94)

(1 572 )

Saistību palielinājums/(samazinājums) pensijas nodokļu dēļ

(778)

1

(777)

Pašreizējā vērtība 31.12.2017.

63 951

1 854

7 756

73 560

Pašreizējās dienesta izmaksas ir noteiktu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums, kas rodas, esošajiem dalībniekiem strādājot kārtējā periodā.

Procentu izmaksas ir noteiktu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums perioda laikā, jo pabalsti par vienu periodu pietuvojas norēķinam.

Neto aktuārā peļņa un zaudējumi ietver:

pieredzes korekcijas (ietekme, ko radījusi starpība starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem 2017. gadam un to, kas faktiski noticis 2017. gadā) un

ietekmi, ko rada aktuāra pieņēmumu pārmaiņas gan attiecībā uz finanšu pieņēmumiem (piemēram, paredzamais algas palielinājums), gan demogrāfiskajiem pieņēmumiem (piemēram, par mirstības rādītājiem). Šie pieņēmumi tiek regulāri atjaunināti, lai atspoguļotu izmaiņas esošajos apstākļos.

Pabalsti (piemēram, pensijas vai medicīnisko izdevumu kompensācija) ir gada laikā samaksātās summas atbilstīgi shēmas noteikumiem. Šo samaksāto pabalstu dēļ samazinās noteiktu pabalstu saistības, jo tās nākotnē vairs nebūs jāmaksā.

Aktuāra pieņēmumi – darbinieku pabalsti

Turpmāk parādīts aktuāra pieņēmumu princips, ko izmanto, vērtējot divas galvenās ES darbinieku pabalstu shēmas.

 

ES ierēdņu pensiju shēma

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

2017

 

 

Nominālā diskonta likme

1,9  %

2,0  %

Paredzamais inflācijas līmenis

1,5  %

1,6  %

Faktiskā diskonta likme

0,4  %

0,4  %

Algas pieauguma plānotais līmenis

1,8  %

1,7  %

Medicīnas izmaksu tendenču līmenis

Neattiecas

3,0  %

Pensionēšanās vecums

63/64/66

63/64/66

2016

 

 

Nominālā diskonta likme

1,7  %

1,9  %

Paredzamais inflācijas līmenis

1,4  %

1,5  %

Faktiskā diskonta likme

0,3  %

0,4  %

Algas pieauguma plānotais līmenis

1,2  %

1,1  %

Medicīnas izmaksu tendenču līmenis

Neattiecas

3,0  %

Pensionēšanās vecums

63/64/66

63/64/66

Mirstības rādītāju pamatā ir tabula par ES civildienesta ierēdņu dzīves ilgumu EULT 2018 (2016: Starptautiskā civildienesta ierēdņu dzīves ilguma tabula – ICSLT 2013).

Nominālo diskonta likmi nosaka kā euro valūtā izteiktu nulles kupona ienesīguma vērtību (tā dzēšanas termiņš ir 20 gadi, sākot no 2017. gada decembra, ES ierēdņu pensiju shēmai (PSEO) un 25 gadi kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai). Tiek izmantots inflācijas līmenis, kas ir paredzamais inflācijas līmenis līdzvērtīga perioda laikā. Tas jānosaka empīriski, pamatojoties uz perspektīvām vērtībām, kas izteiktas, izmantojot indeksam piesaistītas obligācijas Eiropas finanšu tirgos. Reālā diskonta likme tiek aprēķināta no nominālās diskonta likmes un paredzamā ilgtermiņa inflācijas līmeņa.

Plāna aktīvu pašreizējās vērtības pārmaiņas

Miljonos EUR

 

Citas pensijas pabalstu shēmas

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Kopā

Pašreizējā vērtība 31.12.2016.

139

293

432

Neto pārmaiņas plāna aktīvos

(2)

8

6

Pašreizējā vērtība 31.12.2017.

137

301

438

Piecu gadu tendence

Miljonos EUR

 

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Darbinieku pabalstu saistības

46 818

58 616

63 814

67 231

73 122

Darbinieku pabalstu saistību ievērojamo pieaugumu piecu gadu laikā var lielā mērā izskaidrot ar tādas reālās diskonta likmes samazinājumu, ko izmanto nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai. Samazinājums ir saistīts ar pamatā esošiem ekonomikas apstākļiem, īpaši procentu likmju kritumu. Piemēram, saistībā ar galveno ES ierēdņu pensiju shēmu reālā diskonta likme samazinājās no 1,8 % 2013. gada beigās līdz 0,4 % 2017. gada beigās.

Summas, kas ir atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā

Miljonos EUR

 

ES ierēdņu pensiju shēma

Citas pensijas pabalstu shēmas

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Kopā

2017

 

 

 

 

Pašreizējās dienesta izmaksas

2 360

89

266

2 715

Procentu izmaksas

1 027

29

134

1 190

Iepriekšējās dienesta izmaksas

Pārmaiņas plāna aktīvos

(15)

(81)

(96)

Personāla un pensiju izmaksas

3 387

103

318

3 808

Aktuārā peļņa un zaudējumi

3 236

(86)

394

3 544

Kopējā atzītā summa

6 623

17

712

7 353

Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas jutīgums

Ja pieņēmums par medicīnas izmaksu tendenču līmeni mainītos par vienu procentpunktu, tas radītu šādu ietekmi:

Miljonos EUR

 

Palielinājums par vienu procentpunktu

Samazinājums par vienu procentpunktu

Pašreizējo dienesta izmaksu un procentu izmaksu kopsumma saistībā ar neto periodiskajām medicīnas izmaksām pēc pensionēšanās

166

(141)

Uzkrātās pabalstu saistības par medicīnas izmaksām pēc pensionēšanās

2 538

(1 867 )

2.10.   UZKRĀJUMI

Miljonos EUR

 

Summa 31.12.2016.

Papildu uzkrājumi

Neizmantotās apvērstās summas

Izmantotās summas

Pārvedumi starp kategorijām

Aplēses pārmaiņas

Summa 31.12.2017.

Tiesas prāvas:

 

 

 

 

 

 

 

Lauksaimniecība

149

49

(26)

(122)

49

Kohēzija

217

2

(198)

20

Citi

102

21

(3)

(2)

3

120

Kodolobjektu nojaukšana

1 113

(32)

853

1 934

Finanšu

880

378

(46)

(94)

(3)

1 115

Naudas sodi

23

7

(4)

27

Citi

127

191

(39)

(8)

1

272

Kopā

2 611

648

(118)

(456)

853

3 538

Ilgtermiņa

1 936

440

(30)

(128)

(194)

856

2 880

Īstermiņa

675

208

(88)

(328)

194

(3)

659

Uzkrājumi ir no pagātnes notikumiem izrietošas summas, kuras, iespējams, nākotnē būs jāizmaksā no ES budžeta.

Tiesas prāvas

Šī ir aplēse par summām, kas varētu būt jāmaksā pēc gada beigām saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām.

Kodolobjektu nojaukšana

2017. gadā uzkrājuma bāze tika atjaunināta atbilstoši “JRC slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai (D & WMP) – atjaunināta 2017. gadā”. Stratēģijas, budžeta un personāla vajadzību pārskats tika veikts kopā ar neatkarīgu D & WMP ekspertu grupu. Tas ir turpmāks pasākums attiecībā uz komentāriem, ko ārēji eksperti pauda JRS D & WM programmas pārskatā 2012. gadā, un rekomendācijām, ar ko 2015. gadā nāca klajā JRC iekšējā revīzija slēgšanas jautājumos. Tajā ir norādītas labākās iespējamās aplēses par budžetu un personālu, kas būs vajadzīgs JRC objektu slēgšanai Isprā, Gēlā, Karlsrūē un Petenā.

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem aplēstos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro nulles kupona mijmaiņas darījumu procentu likmju līkni). Tā rezultātā 2017. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija EUR 1 934 miljoni, kuru veido summas, kuras paredzēts izmantot 2018. gadā (EUR 30 miljoni) un turpmāk (EUR 1 904 miljoni). Pieaugums par EUR 821 miljoniem salīdzinājumā ar 2016. gada 31. decembri galvenokārt radās dēļ garāka laika perioda (pašlaik aptuveni 40 gadi, bet pirms tam aptuveni 20 gadi).

Jānorāda, ka būtiskas neskaidrības, ar ko ir saistīta kodolobjektu slēgšanas ilgtermiņa plānošana, varētu ietekmēt šo aplēsi, kas varētu būtiski pieaugt nākotnē. Galvenie neskaidrību avoti ir attiecināmi uz slēgtā objekta stāvokli pirms slēgšanas, kodolmateriāliem, atkritumu apsaimniekošanas un iznīcināšanas aspektiem, nepietiekamu vai neeksistējošu valstu tiesiskā regulējuma definīciju, sarežģītu un ilgstošu licenču saņemšanas procesu un nākotnes notikumiem objektu slēgšanas rūpnieciskajā tirgū.

Finanšu uzkrājumi

Tie galvenokārt ir uzkrājumi, kas atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kas radīsies saistībā ar garantijām, kuras piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotās iestādes savā vārdā var izsniegt garantijas, lai gan tas notiek ES uzdevumā un ES uzņemas risku. ES ar garantijām saistītais finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju prasības nākotnē. Šajā pozīcijā ir arī iekļauti uzkrājumi nesamaksātiem aizdevumiem, ko EIB ir izsniegusi Sīrijai saskaņā ar tās ārējās darbības pilnvarām un ko attiecīgi ir garantējusi ES, izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai.

Šis finanšu uzkrājumu pieaugums ir saistīts ar garantēto darbību apjoma palielinājumu H2020 un COSME finanšu instrumentos.

2.11.   FINANŠU SAISTĪBAS

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa finanšu saistības

 

 

 

Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajās izmaksās

2.11.1

50 061

55 067

Finanšu saistības patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

2.11.2

2

 

 

50 063

55 067

Īstermiņa finanšu saistības

 

 

 

Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajās izmaksās

2.11.1

6 850

2 283

Finanšu saistības patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

2.11.2

1

 

 

6 850

2 284

Kopā

 

56 913

57 351

2.11.1.    Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajās izmaksās

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Aizņēmumi finansiālajai palīdzībai

2.11.1.1

54 841

55 128

Citas finanšu saistības

2.11.1.2

2 070

2 222

Kopā

 

56 911

57 350

Ilgtermiņa

 

50 061

55 067

Īstermiņa

 

6 850

2 283

2.11.1.1.   Aizņēmumi finansiālajai palīdzībai

Miljonos EUR

 

EFSM

Maksājumu bilance

MFA

Euratom

Likvidējamā EOTK

Kopā

Kopā 31.12.2016.

47 456

4 272

2 964

252

184

55 128

Jauni aizņēmumi

1 013

50

1 063

Atmaksa

(1 150 )

(58)

(52)

(76)

(1 336 )

Valūtas maiņas starpības

(1)

(7)

(8)

Uzskaites vērtību pārmaiņas

0

(8)

5

(4)

(7)

Kopā 31.12.2017.

47 456

3 114

3 924

250

97

54 841

Ilgtermiņa

42 300

1 700

3 846

203

93

48 141

Īstermiņa

5 156

1 414

78

47

5

6 700

Aizņēmumos galvenokārt iekļauti ar sertifikātiem apliecināti parādi EUR 54 674 miljonu apmērā (2016. g. EUR 54 951 miljoni). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu pārmaiņām.

Izņemot likvidējamo EOTK, iepriekš minēto aizņēmumu atmaksu galu galā garantē ES budžets – skatīt 4.1.2. skaidrojumu, un, attiecīgi, katra dalībvalsts.

Aizņēmumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Makrofinansiālais atbalsts (MFA)

0 % — 4,54  %

0 % — 4,54  %

Euratom

0 % — 5,68  %

0 % — 5,68  %

Maksājumu bilance (MB)

2,88  % — 3,38  %

2,37  % — 3,37  %

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

0,62  % — 3,75  %

0,62  % — 3,75  %

Likvidējamā EOTK

6,91  % — 8,97  %

6,92  % — 9,78  %

2.11.1.2.   Citas finanšu saistības

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Ilgtermiņa

 

 

Saistības par finanšu nomu

1 456

1 545

Pa daļām apmaksātās ēkas

305

329

Citi

159

160

 

1 920

2 034

Īstermiņa

 

 

Saistības par finanšu nomu

89

84

Pa daļām apmaksātās ēkas

24

22

Atmaksājamie naudas sodi

13

25

Citi

24

58

 

150

189

Kopā

2 070

2 222

Saistības par finanšu nomu

Miljonos EUR

Apraksts

Nākamo periodu maksājumi

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Saistības kopā

Zeme un ēkas

85

424

1 023

1 532

Citi materiālie aktīvi

4

9

13

Kopā 31.12.2017.

89

433

1 023

1 545

Procenti

69

249

247

565

Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2017.

158

682

1 271

2 111

Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2016.

156

678

1 439

2 274

Šīs ar nomu un ēkām saistītās summas finansēs no nākotnes budžetiem.

2.11.2.    Finanšu saistības patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Miljonos EUR

Atvasinātā instrumenta veids

31.12.2017.

31.12.2016.

Nosacītā summa

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

Patiesā vērtība

Ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums

101

1

Valūtas opcija (“put spread”)

9

2

Kopā

9

2

101

1

Ilgtermiņa

9

2

Īstermiņa

101

1

2017. gada 31. decembrī ES ir atvasināts instruments (ārvalstu valūtu opcija – put spread veida opcija), ar ko tā sedz ārvalstu valūtu maiņas kursa (UHA) devalvāciju saistībā ar finanšu iestāžu aizdevumiem MVU Ukrainā, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, kā arī aizdevumu nosacījumu pievilcību šajā valstī. Saskaņā ar līguma nosacījumiem par katru atbilstīgu aizdevumu ES dod partneriem iespēju pieprasīt ne vairāk kā 30 % no ES ieguldījuma, ja samazinās UHA/EUR attiecība.

2017. gada 31. decembrī visas finanšu saistības to patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā tiek iedalītas patiesās vērtības hierarhijas 2. līmenī (novērtējums, pamatojoties uz novērojamajiem ievadītajiem datiem, kas nav kotētas cenas).

2.11.3.    Finanšu garantiju saistības

ESIF galvojuma parādsaistību portfelim, ko atbilstoši ESIF Inovācijas un infrastruktūras daļai (IIW) ir izmaksājusi EIB, klasificē kā finanšu garantiju saistības. 2017. gada 31. decembrī ESI fondu finanšu garantiju saistību kopējā summa ir nulle EUR, jo garantijas ietvaros saņemamie ieņēmumi pārsniedz paredzētos zaudējumus (skatīt 4.1.1. skaidrojumu).

2.12.   PARĀDI KREDITORIEM

Miljonos EUR

 

Bruto summa

Korek- cijas

Neto summa 31.12.2017.

Bruto summa

Korek- cijas

Neto summa 31.12.2016.

Izmaksu pieprasījumi un rēķini, kas saņemti no:

 

 

 

 

 

 

Dalībvalstis:

 

 

 

 

 

 

ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti

481

481

500

(34)

467

ERAF un KF

12 602

(883)

11 719

10 663

(793)

9 871

ESF

4 183

(264)

3 919

4 145

(95)

4 050

Citi

746

(280)

466

793

(47)

747

Privātie un publiskie subjekti

1 563

(144)

1 419

1 677

(169)

1 507

Kopā saņemtie izmaksu pieprasījumi un rēķini

19 574

(1 571 )

18 004

17 779

(1 138 )

16 641

ELGF

11 534

Neattiecas

11 534

12 193

Neattiecas

12 193

Pašu resursu kreditoru parādi

8 836

Neattiecas

8 836

10 441

Neattiecas

10 441

Dažādi kreditoru parādi

341

Neattiecas

341

364

Neattiecas

364

Citi

333

Neattiecas

333

364

Neattiecas

364

Kopā

40 618

(1 571 )

39 048

41 142

(1 138 )

40 005

Kreditoru parādi ietver rēķinus un izmaksu prasības, kas gada beigās bija saņemtas, bet vēl nebija samaksātas. Rēķinu/izmaksu prasību saņemšanas laikā tās tiek sākotnēji atzītas atbilstīgi pieprasītajām summām. Vēlāk kreditoru parādu summas tiek koriģētas, lai atspoguļotu tikai summas, kas apstiprinātas pēc izmaksu izvērtēšanas, un summas, ko pēc finanšu gadu nodalīšanas procedūras novērtēja kā attiecināmas. Par neattiecināmām uzskatītās summas tiek iekļautas ailē “Korekcijas”; lielākās summas attiecas uz strukturālajām darbībām.

2014.–2020. gada plānošanas periodā Kopīgo noteikumu regula (KNR), ko piemēro struktūrfondiem (ERAF un ESF), Kohēzijas fondam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), paredz, ka ES budžets tiek aizsargāts, sistemātiski saglabājot 10 % no veiktajiem starpposma maksājumiem. Līdz februārim, kas seko KNR finanšu gada beigām (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), kontroles ciklu pabeidz gan vadošo iestāžu veiktajās pārvaldes pārbaudēs, gan revīzijas iestāžu veiktajās revīzijās. Komisija pārbauda dalībvalstu attiecīgo iestāžu iesniegtos apliecinājuma dokumentus un pārskatus. Galīgā atlikuma apmaksa/atgūšana tiek veikta tikai pēc tam, kad šis novērtējums ir pabeigts un pārskati pieņemti. Saskaņā ar šo lēmumu aizturētā summa 2017. gada beigās sasniedza EUR 3,1 miljardu. Tiek lēsts, ka daļa no šīs summas (EUR 0,6 miljardi) ir neattiecināma, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis ir norādījušas savos pārskatos, un tā ir arī iekļauta ailē “Korekcijas”.

Pēdējo kreditoru parādu korekciju komponentu parāda summas, kas atbilst citiem avansa maksājumiem dalībvalstīm (skatiet 2.5.2. skaidrojumu), kas joprojām jāmaksā gada beigās (EUR 0,3 miljardi).

Attiecībā uz kohēzijas politiku (ERAF, Kohēzijas fonds, ESF) ar 2007.–2013. gada periodu saistīto prasību summa joprojām ir liela, proti, EUR 10 miljardi, jo Komisija pārbauda galīgās izmaksu prasības, ko iesniegušas dalībvalstis. Īstenojot programmas, vienlaikus palielinājās ar 2014.–2020. gada periodu saistīto prasību summa, sasniedzot EUR 5 miljardus.

Priekšfinansējuma pieprasījumi

Papildus iepriekš minētajām summām ir saņemti, bet līdz gada beigām vēl nav samaksāti priekšfinansējuma pieprasījumi EUR 0,5 miljardu apmērā. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šīs summas nav iegrāmatotas kā kreditoru parādi.

Pašu resursu kreditoru parādi

Pašu resursu kreditoru parādi attiecas uz dalībvalstu iemaksām ES budžetā, kas jāatmaksā gada beigās pēc budžeta grozījuma 6/2017 pieņemšanas. Budžeta grozījumi tiek īstenoti saskaņā ar Regulas Nr. 609/2014 10. panta 3. punktu. 2017. gada 31. decembrī parādās būtiska summa, jo 2017. gada 30. novembrī tika pieņemts budžeta grozījums Nr. 6/2017. Saskaņā ar šo tiesību normu iegūtās summas tika atgrieztas dalībvalstīm pirmajā 2018. gada janvāra darba dienā.

2.13.   UZKRĀTĀS MAKSAS UN NĀKAMO PERIODU IENĀKUMI

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Uzkrātās maksas

63 588

66 800

Nākamo periodu ienākumi

111

638

Citi

203

143

Kopā

63 902

67 580

Uzkrāto maksu sadalījums ir šāds:

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

ELGF

33 303

33 033

ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti

17 464

17 024

ERAF un KF

4 249

7 157

ESF

2 870

3 473

Citi

5 702

6 112

Kopā

63 588

66 800

Lielākās pārmaiņas attiecas uz kohēzijas politiku, samazinājumu par EUR 2,9 miljardiem ERAF un Kohēzijas fondam un par EUR 0,6 miljardiem ESF. Šīs pārmaiņas radās dēļ mazākiem uzkrājumiem iepriekšējam 2007.–2013. gada plānošanas periodam, jo programmas atrodas noslēguma posmā.

NETO AKTĪVI

2.14.   REZERVES

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Patiesās vērtības rezerve

2.14.1

278

325

Garantiju fonda rezerve

2.14.2

2 663

2 643

Citas rezerves

2.14.3

1 935

1 873

Kopā

 

4 876

4 841

2.14.1.    Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita, izmantojot patiesās vērtības rezervi.

Patiesās vērtības rezerves pārmaiņas periodā

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Iekļauts patiesās vērtības rezervē

(8)

34

Iekļauts finanšu darbības rezultātu pārskatā

6

Kopā

(2)

34

2.14.2.    Garantiju fonda rezerve

Šī rezerve atspoguļo mērķa summu 9 % apmērā no nesamaksātajām summām, kuras garantē no ES budžeta saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām un kas jāglabā kā aktīvi Garantiju fondā ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu).

2.14.3.    Citas rezerves

Summa galvenokārt attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi (EUR 1 515 miljoni), kas paredzēta Ogļu un tērauda pētniecības fonda, kuru izveidoja saistībā ar EOTK likvidāciju, aktīviem.

2.15.   NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

Miljonos EUR

No dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2016.

76 881

2016. gada budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm

6 405

Garantiju fonda rezerves pārmaiņas

20

Citu rezervju pārmaiņas

11

Gada saimnieciskās darbības rezultāti

(8 082 )

Kopējās no dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2017.

75 234

Šī summa atspoguļo tādu izdevumu daļu, kas ES radušies līdz 31. decembrim un kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā daudzus izdevumus atzīst N gadā, lai gan faktiski tos var apmaksāt N+1 gadā (vai vēlāk), un tāpēc finansē, izmantojot N+1 (vai vēlāka gada) gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj finanšu pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās norādāmās summas ir ELGF pasākumi un pabalstu darbiniekiem saistības.

Jāņem vērā arī tas, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr ir jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai jābūt lielākiem par tiem, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots dalībvalstīm.

3.   PASKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IEŅĒMUMI

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PAŠU RESURSI

3.1.   NKI RESURSI

Pašu resursu ieņēmumi ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements. NKI (nacionālā kopienākuma) ieņēmumi 2017. gadā ir EUR 78 620 miljoni (2016. g. EUR 95 578 miljoni), un tā ir visnozīmīgākā no trijām pašu resursu kategorijām. Katras dalībvalsts NKI piemēro vienotu procentu likmi. NKI ieņēmumi izlīdzsvaro ieņēmumus un izdevumus, piemēram, finansē to budžeta daļu, kas nav apmaksāta no citiem ienākuma avotiem. NKI ieņēmumu samazinājumu galvenokārt skaidro ar būtisku maksājumu apropriāciju kritumu un relatīvi lielu budžeta pārpalikumu no iepriekšējā finanšu gada (EUR 6 405 miljoni). Abi elementi samazināja no dalībvalstīm pieprasīto NKI iemaksu summu 2017. gadā, jo šī iemaksa ir paredzēta līdzsvarošanai.

3.2.   TRADICIONĀLIE PAŠU RESURSI

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Muitas nodokļi

20 475

20 301

Cukura nodevas

45

138

Kopā

20 520

20 439

Tradicionālie pašu resursi ietver muitas nodokļus un cukura nodevas. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 20 % no tradicionālajiem pašu resursiem, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas pēc šā samazinājuma atskaitīšanas.

3.3.   PVN RESURSI

PVN resursi tiek uzlikti dalībvalstu PVN bāzēm, kuras tiek nosacīti saskaņotas atbilstīgi attiecīgajiem ES noteikumiem. PVN iemaksas aprēķina, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā katras dalībvalsts bāzei. 2014.–2020. gada periodam Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom ir paredzēta samazināta iemaksu likme (0,15 %) Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai.

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PĀRVEDUMI

3.4.   NAUDAS SODI

Šie ieņēmumi EUR 4 664 miljonu apmērā (2016. g. EUR 3 858 miljoni) attiecas uz naudas sodiem, ko Komisija ir piemērojusi uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem, kā arī naudas sodiem, ko Komisija piemērojusi dalībvalstīm par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Komisija atzīst ieņēmumus no naudas sodiem, kad tā pieņem lēmumu piespriest šādu sodu un oficiālo paziņo par to lēmuma saņēmējam. 2017. gadā naudas sodu summa galvenokārt sastāv tikai no naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem (EUR 4 568 miljoni). Plašākie gadījumi attiecas uz ES pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, piemēram, naudas sods uzņēmumiem Alphabet Inc. un Google Inc. par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, darbojoties kā meklētājprogrammai (EUR 2 424 miljoni), naudas sods uzņēmumam Scania par dalību kartelī kravas automobiļu nozarē (EUR 881 miljoni) un naudas sodi 11 kravu gaisa pārvadātājiem par dalību cenu noteikšanas kartelī (EUR 776 miljoni).

3.5.   IZDEVUMU ATGŪŠANA

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Dalīta pārvaldība

1 775

1 876

Tieša pārvaldība

81

56

Netieša pārvaldība

23

15

Kopā

1 879

1 947

Šī pozīcija pamatā atspoguļo Komisijas izdotos iekasēšanas rīkojumus, kas ir iekasēti vai kompensēti (t. i., atvilkti no) turpmākiem Komisijas grāmatvedības sistēmā iegrāmatotiem maksājumiem, lai atgūtu izdevumus, kas iepriekš izmaksāti no vispārējā budžeta. Līdzekļu atgūšanas pamatā ir pārbaudes, revīzijas vai attiecināmības analīze, tāpēc šīs darbības ir svarīgs apsvērums ES budžeta izpildē. Šīs darbības aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas rodas, pārkāpjot tiesību aktus, un ir īpaši svarīgas, jo Eiropas Revīzijas palātas revīzijas rezultātos ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis no ES budžeta veiktajos maksājumos – skatīt palātas gada ziņojumu, tostarp ticamības deklarāciju par pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

Ir iekļauti arī iekasēšanas rīkojumi, kurus dalībvalstis izdevušas ELGF izdevumu saņēmējiem, kā arī uzkrāto ienākumu aplēses pārmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz šim brīdim.

Tabulā iepriekš norādītie skaitļi rāda ieņēmumus, kas radušies, izdodot iekasēšanas rīkojumus. Tādēļ šie skaitļi nevar uzrādīt un neuzrāda visus pasākumus, kas tiek veikti, lai aizsargātu ES budžetu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, kur pastāv īpaši mehānismi, lai nodrošinātu neattiecināmu izdevumu korekcijas, no kurām lielākā daļa neietver iekasēšanas rīkojumu izdošanu. Nav iekļautas summas, kas atgūtas, veicot kompensēšanu ar izdevumiem, summas, kas atgūtas, saņemot naudas līdzekļus, un priekšfinansējuma summu atgūšana.

Dalītā pārvaldībā atgūtās summas veido lielāko daļu no kopsummas:

Lauksaimniecība: ELGF un lauku attīstība

Saistībā ar ELGF un ELFLA summas, kas šajā pozīcijā iegrāmatotas kā gada ieņēmumi, ir gada finanšu korekcijas un kompensācijas, kuras dalībvalstis ir deklarējušas un kuras ir atgūtas gada laikā, kā arī dalībvalstu deklarēto neizmaksāto summu neto palielinājums, kas jāatgūst gada beigās attiecībā uz krāpšanu un pārkāpumiem.

Kohēzijas politika

Galvenās summas saistībā ar kohēzijas politiku ietver Komisijas izdotos iekasēšanas rīkojumus, lai atgūtu iepriekšējos gados veiktos nepamatotos izdevumus, kā arī atskaitījumus no izdevumiem, no kuriem atskaitīts uzkrāto ienākumu samazinājums gada beigās.

3.6.   CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Budžeta korekcijas

5 806

1 956

Iemaksas no trešām valstīm

1 269

953

Darbinieku nodokļi un iemaksas

1 218

1 189

Dalībvalstu iemaksas ārējai palīdzībai

988

732

Aktīvu nodošana

208

147

Uzkrājumu koriģēšana

29

14

Lauksaimniecības nodevas

4

5

Citi

854

744

Kopā

10 376

5 740

Budžeta korekcijas ietver budžeta pārpalikumu no 2016. gada (EUR 6 405 miljonus). Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums tiek pārnests uz nākošo gadu un tiek uzskatīts par 2017. gada ieņēmumiem.

Iemaksas no trešām valstīm ir iemaksas no EBTA valstīm un pievienošanās valstīm.

Ieņēmumi no darbinieku nodokļiem un iemaksām galvenokārt veidojas, veicot atskaitījumus no darbinieku algām, un tos veido divas nozīmīgas summas – darbinieku pensiju iemaksas un ienākuma nodokļi.

Dalībvalstu iemaksas ārējai palīdzībai galvenokārt ir Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā izveidei saņemtās summas.

Aktīvu ieņēmumu pārvedumi galvenokārt attiecas uz satelītu nodošanu Copernicus programmas (bijušās GMES programmas) ietvaros no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Komisijai (skatīt 2.2. skaidrojumu). Atbilstoši ES grāmatvedības noteikumiem šī nodošana ir darījums, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu un notiks nākamajos periodos ar atlikušajiem Copernicus satelītiem, kas pašlaik tiek būvēti.

Lauksaimniecības nodevas attiecas uz piena nodevām, kas ir tirgus pārvaldības rīks, kura mērķis ir sodīt piena ražotājus, kuri pārsniedz references daudzumu. Tā kā tās nav saistītas ar Komisijas iepriekšējiem maksājumiem, praktiski tās tiek uzskatītas par ieņēmumiem īpašam mērķim.

2017. gadā ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumi ietver EUR 300 miljonus, kas pieprasīti no EAF; šī summa atbilst EAF iemaksai EFIA galvojuma fondā, kurš tiks izveidots 2018. gadā atbilstoši Regulai (ES) 2017/1601.

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

3.7.   FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Procenti par šādām kategorijām:

 

 

Aizdevumi

1 379

1 446

Novēloti maksājumi

217

108

Citi

41

38

Prēmija par finanšu garantiju saistībām (ESIF)

61

16

Finanšu ienākumi no finanšu aktīviem vai saistībām to patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

57

0

Realizētā peļņa no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

38

35

Dividendes

23

13

Citi

28

112

Kopā

1 845

1 769

Procentu ienākumi no aizdevumiem galvenokārt attiecas uz aizdevumiem, kas piešķirti finansiālajai palīdzībai (skatīt 2.4.3. skaidrojumu).

Procentu ieņēmumi par novēlotiem maksājumiem galvenokārt ir saistīti ar naudas sodiem un pašu resursu iemaksām, kas nav veiktas savlaicīgi.

3.8.   CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu (aģentūras)

557

267

Peļņa no ārvalstu valūtas maiņas

281

331

Ieņēmumi no komisijas maksām un prēmijām saistībā ar finanšu instrumentiem

51

48

Ar pamatlīdzekļiem saistīti ieņēmumi

43

17

Preču pārdošana

42

46

Daļa no EIF neto rezultāta

21

2

Citi

338

288

Kopā

1 332

998

Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ietver reģistrācijas apliecību izsniegšanas maksu, ko iekasē Eiropas Zāļu aģentūra, un maksu par preču zīmēm, ko iekasē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.

IZDEVUMI

3.9.   DALĪTA PĀRVALDĪBA

Miljonos EUR

Īsteno dalībvalstis

2017. g.

2016. g.

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

44 289

44 152

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti

11 359

12 604

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

17 650

35 045

Eiropas Sociālais fonds

7 353

9 366

Citi

1 253

1 606

Kopā

81 905

102 772

Pāreja no iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas perioda uz 2014.–2020. gada periodu izskaidro izdevumu samazinājumu par EUR 17,4 miljardiem kohēzijas jomā: Par 2007.–2013. gada periodu deklarētie izdevumi būtiski samazinājās (EUR 28,6 miljardi), jo īstenošana ir pabeigta un programmas ir noslēguma posmā. Vienlaikus par 2014.–2020. gada periodu deklarētie izdevumi palielinājās, lai gan tikai par EUR 11,2 miljardiem, jo programmu īstenošana tagad virzās uz priekšu.

Citi izdevumi galvenokārt ietver turpmāk norādīto: patvērums un migrācija (EUR 485 miljoni), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EUR 378 miljoni) un iekšējā drošība (EUR 226 miljoni).

3.10.   TIEŠA PĀRVALDĪBA

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Īstenojusi Komisija

8 831

9 254

Īstenojušas ES izpildaģentūras

6 699

6 259

Īstenojuši trasta fondi

208

97

Kopā

15 738

15 610

Šīs summas galvenokārt attiecas uz pētniecības politikas (EUR 7,2 miljardi) un tīklu programmu (EUR 1,3 miljardi) īstenošanu, kā arī uz attīstības sadarbības instrumentu (EUR 1,3 miljardi), Eiropas kaimiņattiecību politikas (EUR 1,2 miljardi) un humānās palīdzības (EUR 0,7 miljardi) īstenošanu.

3.11.   NETIEŠA PĀRVALDĪBA

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras

2 667

2 547

Īstenojušas trešās valstis

1 101

876

Īstenojušas starptautiskās organizācijas

3 014

2 382

Īstenojušas citas struktūras

1 478

2 035

Kopā

8 260

7 840

No tieši pārvaldītiem izdevumiem EUR 4,2 miljardi attiecas uz ārējo darbību (galvenokārt pirmspievienošanās, humānās palīdzības, starptautiskās sadarbības un kaimiņattiecību jomās). Vēl EUR 3,6 miljardi ir saistīti ar Eiropas konkurētspējas uzlabošanu (tādās jomās kā pētniecība, satelītu navigācijas sistēmas un izglītība).

3.12.   PERSONĀLA UN PENSIJU IZMAKSAS

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Personāla izmaksas

6 193

6 074

Pensiju izmaksas

3 808

3 702

Kopā

10 002

9 776

Pensiju izmaksas atspoguļo tos pārmaiņu elementus, kas radušies pēc darbinieku pabalstu saistību aktuāra novērtēšanas, kas nav aktuāra pieņēmumi. Tāpēc tās neparāda faktiskos pensiju maksājumus gadā, kas ir daudz mazāki.

3.13.   IZMAIŅAS AKTUĀRU PIEŅĒMUMOS PAR DARBINIEKU PABALSTIEM

Šajā pozīcijā uzrādītie neto aktuārie zaudējumi EUR 3 544 miljardu apmērā attiecas uz darbinieku pabalstu saistībām, kas ir atzītas bilancē (skatīt 2.9. skaidrojumu).

3.14.   FINANŠU IZMAKSAS

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Procentu izdevumi:

 

 

Aizņēmumi

1 373

1 440

Citi

22

57

Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

324

184

Finanšu noma

81

67

Zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma

39

40

Finanšu aktīvu vai saistību zaudējumi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

12

1

Realizētie zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

2

0

Citi

42

116

Kopā

1 896

1 904

Aizņēmumu procentu izdevumu summa galvenokārt atbilst aizdevumu procentu ieņēmumiem attiecībā uz finansiālo palīdzību (kompensējošie darījumi).

Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver EUR 243 miljonus, kas ir saistīti ar tradicionālajiem pašu resursiem (skatīt 2.6.1.1. skaidrojumu).

3.15.   CITI IZDEVUMI

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Administratīvie un IT izdevumi

2 521

2 455

Ar pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi

1 423

1 021

Uzkrājumu koriģēšana

1 377

685

Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas

446

505

Operatīvās nomas izdevumi

414

383

Tiesas veikta naudas sodu samazināšana

67

18

Citi

509

419

Kopā

6 756

5 486

Ar uzkrājumiem saistītie izdevumi galvenokārt palielinājās, jo mainījās kodolobjektu nojaukšanas uzkrājuma aplēse (skatīt 2.10. skaidrojumu).

Administratīvajos un IT izdevumos iekļauti šādi izdevumi, kuri ir saistīti ar pētniecību un izstrādi:

Miljonos EUR

 

2017. g.

2016. g.

Pētniecības izmaksas

376

344

Nekapitalizētās izstrādes izmaksas

81

88

Kopā

456

431

3.16.   PĀRSKATU SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS IZDEVUMU KATEGORIJĀM (DFS)

Miljonos EUR

 

Gudra un iekļaujoša izaugsme

Ilgtspējīga izaugsme

Drošība un pilsonība

Globālā Eiropa

Administrācija

Nav piešķirta DFS izdevumu kategorija (9)

Kopā

NKI resursi

78 620

78 620

Tradicionālie pašu resursi

20 520

20 520

PVN

16 947

16 947

Naudas sodi

4 664

4 664

Izdevumu atgūšana

357

1 488

5

28

0

0

1 879

Citi

1 172

244

43

414

4 827

3 676

10 376

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumi

1 529

1 732

48

443

4 827

124 428

133 006

Finanšu ieņēmumi

147

(4)

0

17

1

1 684

1 845

Citi

196

(12)

(6)

10

338

805

1 332

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu ieņēmumi

343

(15)

(6)

27

338

2 489

3 177

Kopā ieņēmumi

1 873

1 716

42

470

5 166

126 917

136 183

Izdevumi, ko īstenojušas dalībvalstis:

 

 

 

 

 

 

 

ELGF

(44 289 )

(44 289 )

ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti

(11 359 )

(11 359 )

ERAF un KF

(17 650 )

(17 650 )

ESF

(7 353 )

(7 353 )

Citi

(439)

74

(897)

9

0

(1 253 )

Īstenojusi EK, izpildaģentūras un trasta fondi

(9 809 )

(525)

(1 080 )

(4 337 )

(12)

25

(15 738 )

Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras

(2 530 )

(121)

(754)

(24)

762

(2 667 )

Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas

(434)

0

(177)

(3 504 )

(4 115 )

Īstenojušas citas struktūras

(819)

15

1

(675)

(0)

(1 478 )

Personāla un pensiju izmaksas

(1 638 )

(360)

(426)

(615)

(5 977 )

(986)

(10 002 )

Izmaiņas aktuāru pieņēmumos par darbinieku pabalstiem

(3 544 )

(3 544 )

Finanšu izmaksas

(88)

(16)

(0)

(18)

(106)

(1 668 )

(1 896 )

Citi izdevumi

(2 453 )

(88)

(196)

(113)

(3 386 )

(521)

(6 756 )

Izdevumi kopā

(43 213 )

(56 669 )

(3 528 )

(9 277 )

(13 025 )

(2 389 )

(128 101 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāti

(41 341 )

(54 953 )

(3 486 )

(8 807 )

(7 859 )

124 528

8 082

Ieņēmumu un izdevumu norādīšana pa DFS izdevumu kategorijām balstās uz aplēsēm, jo ne visas saistības tiek piesaistītas kādai DFS izdevumu kategorijai.

4.   IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI

4.1.   IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Iespējamās saistības ir ES iespējamas nākotnes maksājumu saistības, kas var rasties pagātnes notikumu dēļ vai juridiski saistošu saistību rezultātā, bet kas būs atkarīgas no nākotnes notikumiem, kurus ES pilnībā nekontrolē. Tās galvenokārt attiecas uz piešķirtajām finanšu garantijām (aizdevumiem un finanšu palīdzības programmām) un juridiskajiem riskiem. Visas iespējamās saistības, izņemot tās, kas saistītas ar naudas sodiem un garantijām, kuras sedz no fondiem (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), nākamajos gados nepieciešamības gadījumā finansēs no ES budžeta (un tādējādi to darīs arī ES dalībvalstis).

4.1.1.    Budžeta garantijas

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Maksimālais apjoms

Parakstīts

Izmaksāts

Maksimālais apjoms

Parakstīts

Izmaksāts

EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvaru garantijas

37 479

28 950

19 972

40 645

30 161

21 145

ESIF galvojums

16 000

13 473

10 128

16 000

11 245

4 392

Kopā

53 479

42 423

30 100

56 645

41 406

25 537

Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai piešķirtajām garantijām, ietekmē ES budžetu. Izmaksātās summas ir summas, kas jau piešķirtas gala saņēmējiem, savukārt parakstītās summas ietver šīs izmaksātās summas plus līgumus, kas jau ir parakstīti ar saņēmējiem, bet vēl nav izmaksāti. Robežlielums ir kopējā garantija, kuru ES budžets, un tādējādi arī tās dalībvalstis, ir apņēmušies segt.

EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvaru garantijas

No ES budžeta garantē aizdevumus, kurus EIB parakstījusi un piešķīrusi no EIB pašu resursiem trešām valstīm. 2017. gada 31. decembrī neapmaksāto un ar ES galvojumu segto aizdevumu apjoms sasniedza EUR 19 972 miljonus (2016. g. EUR 21 145 miljonus). No ES budžeta garantē:

EUR 18 583 miljonus (2016. g. EUR 19 481 miljonu), izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), un

EUR 1 389 miljonus (2016. g. EUR 1 664 miljonus) tieši dalībvalstīm piešķirtiem aizdevumiem pirms iestāšanās.

Papildus EUR 19 972 miljoniem, kas iepriekš norādīti kā izmaksāti, ES garantē neatmaksātus aizdevumus Sīrijai EUR 258 miljonu apmērā, attiecībā uz kuriem ir veikti uzkrājumi.

ES ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvaru garantija EIB piešķirtajiem aizdevumiem ir ierobežota līdz 65 % no nesamaksātā atlikuma par nolīgumiem, kuri noslēgti pēc 2007. gada (pilnvaras 2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam). Attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti pirms 2007. gada, ES galvojuma apjoms ir ierobežots līdz procentuālajai daļai no atļauto kredītlīniju robežlieluma, vairumā gadījumu 65 %, bet arī 70 %, 75 % vai 100 % apmērā. Ja maksimālais apjoms netiek sasniegts, ES galvojums sedz visu summu.

Lai atklātu maksimālo ietekmi uz ES 2017. gada 31. decembrī, tomēr jāiekļauj arī aizdevumi, kas ir apstiprināti parakstīšanai, bet vēl nav parakstīti (EUR 8 529 miljoni), un parakstītie, bet vēl neizmaksātie aizdevumi (EUR 8 978 miljoni).

2018. gada martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Lēmumu (ES) 2018/412, ļaujot palielināt ar ES galvojumu saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālo apjomu. Tas tiks atspoguļots atjauninātā galvojuma līgumā ar EIB, un pēc grozījumu īstenošanas ES maksimālais riska apjoms palielināsies līdz EUR 3,4 miljardiem.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojums

ESIF iniciatīvas nolūks ir palielināt EIB grupas spēju uzņemties risku, tādējādi ļaujot EIB veikt vairāk ieguldījumu ES. ESIF mērķis ir atbalstīt papildu ieguldījumus ES un mazu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. ESIF nav ne atsevišķa juridiskā persona, ne ieguldījumu fonds tradicionālā nozīmē. ESIF riska rezerve sniedz EIB aizsardzību pret iespējamiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem darījumiem. To veido asignējums EUR 5 miljardu apmērā no EIB pašu kapitāla un ES budžeta garantija par ne vairāk kā EUR 16 miljardiem (“ESIF ES galvojums”). ESIF ES galvojums tiek sniegts EIB atbilstīgi līgumam starp ES un EIB, ko turpmāk tekstā sauks par “ESIF līgumu”.

Uz ESIF iespējamām saistībām attiecināmās summas, tostarp galvojuma maksimālais apjoms, kas norādītas šajā skaidrojumā, pamatojas uz ESIF līgumu, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrī. Tomēr jānorāda, ka grozītā ESIF regula (Regula (ES) 2017/2396), kas tika pieņemta 2017. gada decembrī, ļāva palielināt ESIF ES galvojuma apjomu līdz EUR 26 miljardiem. 2018. gada martā ESIF līgums tika attiecīgi grozīts.

ESIF veic darbības divās daļās: infrastruktūras un inovāciju daļa (IIW), ko īsteno EIB (ESIF ES galvojums EUR 13 miljardu apmērā), un MVU daļa (SMEW), ko īsteno EIF (ESIF ES galvojums EUR 3 miljardu apmērā), abām daļām ir parāda portfelis un kapitāla portfelis. EIF darbojas saskaņā ar līgumu ar EIB, pamatojoties uz EIB galvojumu, kuru savukārt garantē ar ESIF ES galvojumu atbilstīgi ESIF līgumam.

ESIF ES galvojuma izmantošanas nolūkiem ESIF īstenošanu uzrauga valde, kas darbojas pēc vienprātības principa un sastāv no četriem locekļiem, no kuriem trīs ieceļ Komisija, bet vienu EIB. Atbilstoši grozītajai ESIF regulai ESIF valde sastāv no pieciem locekļiem, tostarp viena locekļa, ko iecēlis Eiropas Parlaments un kam nav balsstiesību; lēmumi ir jāpieņem vienprātīgi – ja vienprātību nav iespējams nodrošināt, lēmums vienbalsīgi jāpieņem visiem balsstiesīgajiem locekļiem. EFSI Valde nepieņem ar ieguldījumiem saistītus lēmumus.

ES un EIB ir atšķirīgas lomas saistībā ar ESIF. ESIF ir izveidots kā daļa no EIB, kas finansē darbības (parāda un kapitāla ieguldījumus), un šajā nolūkā aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. Attiecībā uz IIW EIB neatkarīgi pieņem ieguldījumu lēmumus un pārvalda darbības saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. Tas pats attiecas uz SMEW darbībām, ko pārvalda EIF.

Lai nodrošinātu, ka ESIF ietvaros veiktie ieguldījumi joprojām ir koncentrēti uz noteiktu mērķi, kas ir tādu tirgus fiasko novēršana, kuri kavē ieguldījumus ES, un ka tie ir atbilstīgi ES galvojuma nodrošinātai aizsardzībai, ir izveidota īpaša pārvaldības struktūra. Ieguldījumu komiteja, kuras locekļi ir neatkarīgi eksperti, pārbauda katra projekta, ko IIW daļā ierosinājusi EIB, atbilstību ES galvojuma saņemšanai. Kad darbība ir apstiprināta kā atbilstoša ESIF galvojuma saņemšanai, lēmumam turpināt projektu un tā pārvaldībai izmanto parasto EIB projekta ciklu un pārvaldības procesu. Saistībā ar SMEW Ieguldījumu komitejai ir tikai konsultatīva loma attiecībā uz to SMEW produktu aprakstu, ko apstiprina ESIF valde un ESIF direktors.

ES loma ir saistīta ar ES budžeta garantijas sniegšanu tai iespējamo zaudējumu daļai, kas var veidoties EIB, veicot ieguldījumus parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru instrumentos. Tādējādi ES neiejaucas ESIF darbību izvēles un pārvaldības procesā, neiegulda naudu ESIF darbībās un nav tieša līgumslēdzēja puse to pamatā esošajiem instrumentiem. Tā kā kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības attiecībā uz konsolidāciju, kas noteiktas ES grāmatvedības noteikumos (un SPSGS), nav izpildītas, attiecīgie garantētie aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada pārskatos.

ESIF ES galvojums, kas tika piešķirts EIB grupai, atbilstīgi ES grāmatvedības uzskaites noteikumiem tiek uzskaitītas kā finanšu garantiju saistības attiecībā uz IIW parādsaistību portfeli, kā finanšu uzkrājumi attiecībā uz SMEW parādsaistību portfeli un kā atvasinātais instruments (finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā, iekļaujot pārpalikuma vai deficīta aprēķinā) attiecībā uz abiem pašu kapitāla portfeļiem. Turklāt šajā skaidrojumā ir iekļautas arī iespējamās saistības, kas attiecināmas uz piešķirto ESIF galvojumu.

ESIF IIW parāda portfelī ES galvojums sedz portfeļa “pirmās kārtas zaudējumu daļu” saistībā ar EIB veiktām finansēšanas darbībām, kas galvenokārt ir standarta aizdevumi un garantijas. ES galvojums tiek pieprasīts, ja parādnieks neveic maksājumu termiņā, vai parāda pārstrukturēšanas gadījumā. ES galvojums tiek atlīdzināts proporcionāli ES uzņemtajam riskam, sadalot starp EIB un ES ar risku saistītos ieņēmumus, ko EIB saņems no garantētajām darbībām. ES ieņēmumiem vispirms jāsedz garantēto darbību radītie zaudējumi. Tādējādi ES galvojums tiek uzskaitīta kā finanšu garantijas saistības un, veicot sākotnējo atzīšanu, to novērtē patiesajā vērtībā, kas ir saņemamo prēmiju neto pašreizējā vērtība (ES ieņēmumi). Turpmākajos bilances datumos finanšu garantijas saistības tiek novērtētas vai nu plānotajos zaudējumos, vai arī sākotnēji atzītajā summā, no kuras atskaitīta, ja tas iespējams, ieņēmumu uzkrātā amortizācija, – atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. Finanšu garantijas saistības tiek uzrādītas summā, no kuras atskaitīti vēl nesaņemtie ES ieņēmumi, kas bija nulle 2017. gada 31. decembrī – skatīt 2.11.3. skaidrojumu.

ESIF IIW kapitāla portfeli veido tieša līdzdalība kapitāla vērtspapīros vai kvazikapitāla vērtspapīros vai subordinētie aizdevumi, un tā ietvaros EIB veic līdzvērtīgus ieguldījumus, kad riskus uzņemas gan EIB, gan ES. Tādējādi ES galvojums sedz (attiecībā uz to kapitāla ieguldījumu daļu, ko garantē ES) negatīvās vērtības korekcijas (nerealizētos zaudējumus) katrā bilances datumā, realizētos zaudējumus, likvidējot ieguldījumu, un EIB finansēšanas izmaksas. Gadījumos, kad tāda ieguldījuma vērtība, kam iepriekš tika veikta negatīva vērtības korekcija, palielinās turpmākos pārskata datumos, starpību līdz ieguldījuma sākotnējām izmaksām EIB atmaksā ES. Ieguldījuma likvidēšanas laikā ES ir arī tiesības saņemt peļņu par ieguldījumu, kas pārsniedz sākotnējās izmaksas. ES galvojums tiek atlīdzināts ar ieņēmumiem, ko EIB saņem no galvotajām darbībām, tostarp procentiem, dividendēm un realizētās peļņas. Norēķins starp ES un EIB tiek veikts reizi gadā, no summas atskaitot zaudējumus un ieņēmumus.

ESIF SMEW pašu kapitāla portfelī ES garantē kapitālieguldījumus EIB finansētos riska kapitāla un privātos fondos, kuru izcelsme ir saistīta ar EIF un ko tas pārvalda. ES galvojums tiek piešķirts diviem portfeļiem: 1. apakšlogs un 2. apakšlogs. ESIF galvojums tiek pieprasīts, lai segtu vērtības samazinājumu un realizētos zaudējumus no garantētajiem ieguldījumiem, kā arī EIB finansēšanas izmaksas. ES ir tiesības saņemt atlīdzību par risku, ko tā uzņemas; un atlīdzība tiek maksāta kā dividendes un realizētā peļņa no garantētajām pašu kapitāla darbībām. 2. apakšlogā arī daļēji tiek veikti ieguldījumi tajā pašā pašu kapitāla portfelī no ES programmas “Apvārsnis 2020” (H2020 ieguldījumus, ko finansē ES, tās kontos uzskaita kā AFS finanšu aktīvu), un šī programma arī uzņemas pirmos zaudējumus no ieguldījumiem, turpmākus zaudējumus sedz no ES galvojuma un EIF.

ESIF galvojums ESIF pašu kapitāla portfelim ir klasificēts kā atvasināts finanšu instruments un tiek uzskaitīts kā finanšu aktīvs vai saistības patiesajā vērtībā, iekļaujot pārpalikuma vai deficīta aprēķinā. 2017. gada 31. decembrī ESIF ES galvojuma patiesā vērtība ESIF pašu kapitāla portfelī bija EUR 16 miljoni – skatīt 2.4.2. skaidrojumu.

Iepriekš minētajās iespējamās saistībās ir iekļauta tā COSME, H2020, CCS un EaSI programmu darbību daļa, ko sedz ESIF ES galvojums SMEW parāda portfelī.

ES galvojuma maksājumus veiktu ESIF galvojuma fonds – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. 2017. gada beigās galvojuma fonda kopējā aktīvu summa bija EUR 3,5 miljardi (2016. g. EUR 1 miljards), vēl papildu EUR 2,6 miljardi (2016. g. EUR 2,4 miljardi) ir piešķirti, bet vēl nav izmaksāti; tie ir iekļauti summā, kas 5.1. skaidrojumā norādīta kā RAL.

4.1.2.    Ar finansiālu palīdzību saistītās garantijas (aizņēmumu un aizdevumu darbības)

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Izmantots

Neizmantots

Kopā

Izmantots

Neizmantots

Kopā

EFSM

47 456

47 456

47 456

47 456

Maksājumu bilance

3 114

3 114

4 272

4 272

MFA

3 924

460

4 384

2 964

1 313

4 277

Euratom

250

250

500

252

300

552

Kopā

54 744

710

55 454

54 944

1 613

56 557

No ES budžeta garantē aizņēmumus, ko Komisija saņēmusi, lai finansētu aizdevumus dalībvalstīm un trešām valstīm, izmantojot kompensējošus darījumus. Šie aizņēmumi jau ir atzīti kā saistības ES bilancē – skatīt 2.11.1. skaidrojumu. Tomēr, ja ar šiem aizņēmumiem piešķirtie kompensējošie aizdevumi netiks atmaksāti, no ES budžeta, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES) 609/2014 14. pantu, būs jāsedz visas nesamaksātās summas:

aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē tikai no ES budžeta,

aizņēmumus, kas saistīti ar MB aizdevumiem, garantē tikai no ES budžeta,

MFA aizdevumus pirmām kārtām garantē no Garantiju fonda ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu) un tikai tad no ES budžeta, un

trešo personu izsniegtās garantijas ir pirmais instruments, kas tiek izmantots, lai segtu visus nesamaksātos Euratom aizdevumus. Garantiju fonds segs ārējo aizdevumu summas, ja tos nesedz trešo personu izsniegtās garantijas.

Uz likvidējamās EOTK aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, neattiecas ES budžeta garantija. Tā vietā tie tiek segti no likvidējamās EOTK finanšu aktīviem – skatīt 2.4.1. skaidrojumu.

4.1.3.    ES finanšu instrumentiem izsniegtās garantijas

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

“Apvārsnis 2020”

1 297

921

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

654

711

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

490

465

Citi

32

3

Kopā

2 473

2 101

Kā minēts FR 140. panta 3. punktā, ar finanšu instrumentu un ES finansiālo atbildību saistītie budžeta izdevumi nekādā gadījumā nepārsniedz tiem noteikto attiecīgo budžeta saistību summu, tādējādi nepieļaujot iespējamās saistības, kas būtu jāsedz no budžeta. Praksē tas nozīmē, ka šīm saistībām pretī ir postenis bilances aktīvu pusē vai tās tiek segtas ar nenokārtotām budžeta saistībām, kas vēl nav iekļautas izdevumos. Iepriekš norādītās iespējamās saistības tiek atspoguļotas, atskaitot finanšu uzkrājumus, kas veikti šiem instrumentiem – skatīt 2.10. skaidrojumu.

4.1.4.    Tiesas prāvas

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Naudas sodi

3 242

1 834

Lauksaimniecība

1 737

1 711

Kohēzija

3

3

Citi

481

600

Kopā

5 463

4 148

Naudas sodi

Šīs summas galvenokārt attiecas uz tādiem Komisijas piemērotiem naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kuri ir provizoriski samaksāti un kuru gadījumā attiecīgie uzņēmumi ir iesnieguši pārsūdzību vai arī nav zināms, vai tie tiks pārsūdzēti. Iespējamās saistības saglabājas, līdz Tiesa pieņem galīgo lēmumu lietā vai arī līdz apelācijas perioda beigām. Saņemtie procenti par sākotnējiem maksājumiem ir iekļauti gada saimnieciskās darbības rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu nenoteiktās Komisijas īpašumtiesības uz šīm summām.

Ja ES zaudēs kādā no šiem procesiem saistībā ar uzliktajiem naudas sodiem, ES budžetam neradīsies izmaksas, jo naudas sodi jau ir provizoriski samaksāti, un šī nauda tiek turēta vai nu īpašos bankas kontos (skatīt 2.8. skaidrojumu), vai arī šim nolūkam izveidotā BUFI fondā (skatīt 2.4.1. skaidrojumu). Soda naudas summa tiek atzīta kā budžeta ieņēmumi tikai tad, kad tās ir nepārsūdzamas (FR 83. pants).

Lauksaimniecība

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF atbilstības lēmumiem un finanšu korekcijām attiecībā uz lauku attīstības un pirmspievienošanās atbalstu, līdz Tiesa pieņem lēmumu. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā sekmīgas apelācijas rezultātā summas tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no tiesas procesa ilguma.

Kohēzija

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar kohēzijas politikas darbībām, attiecībā uz kurām vēl nav noteikts mutiskās uzklausīšanas datums vai Tiesa nav sagatavojusi spriedumu.

Citas tiesas prāvas

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret ES par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un lēstiem tiesāšanās izdevumiem. Jāņem vērā, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar EK līguma 288. pantu prasības iesniedzējam ir jāpierāda, ka iestāde ir veikusi pietiekami nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru personām tiek piešķirtas tiesības, kā arī iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums un tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu.

4.2.   IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Saņemtās garantijas:

 

 

Izpildes garantijas

352

369

Citas garantijas

22

28

Citi iespējamie aktīvi

34

34

Kopā

409

431

Izpildes garantijas tiek pieprasītas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar ES.

5.   BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Šajā skaidrojumā sniegta informācija par budžeta procesu un nākotnes finansējuma vajadzībām, nevis saistībām, kuras pastāv svētdiena, 2017. gada 31. decembris.

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS), par kuru vienojušās dalībvalstis, ir definētas programmas un noteiktas saistību apropriāciju izdevumu kategoriju maksimālās summas un maksājumu apropriāciju kopsumma, kuras ietvaros ES var uzņemties budžeta un juridiskās saistības, un galu galā veikt maksājumus 7 gadu periodā – skatīt 1.1. tabulu budžeta izpildes ziņojumu skaidrojumos.

Padome (dalībvalstis) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ir apstiprinājusi DFS maksimālo apmēru, un Regulas 1306/2013 16. pants par KLP finansēšanu izveido tiešu saikni starp ELGF izdevumu gada maksimālo apmēru un DFS regulu. Eiropas Parlaments un Padome pieņēma arī attiecīgos pamataktus par ELGF izdevumiem, ar ko nosaka izdevumus katrai dalībvalstij visam 2014.–2020. gada periodam.

Juridiskās saistības atbilst programmām, projektiem, vienošanām vai parakstītajiem līgumiem, kuri ES tādējādi ir juridiski saistoši. Juridiska apņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību (ES), kas rada maksājumu (FR 85. pants).

Budžeta saistības principā uzņemas pirms juridisko saistību uzņemšanās, bet attiecībā uz dažām daudzgadu programmām/projektiem tas ir otrādi – attiecīgās budžeta saistības uzņemas gada iemaksu veidā vairāku gadu laikā, ja to paredz pamatakts. Piemēram, attiecībā uz kohēziju Kopējo noteikumu regulas (KNR) (Regula (ES) Nr. 1303/2013) 76. pantā noteikts, ka Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, veido juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē, taču Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Citos juridiskajos pamatos var būt ietverti līdzīgi noteikumi. Šā iemesla dēļ var būt summas, kuras ES ir likumīgi apņēmusies maksāt, bet budžeta saistību uzņemšanās vēl nav notikusi – skatīt turpmāk norādīto 5.2. un 5.3. skaidrojumu.

Ja budžeta saistību uzņemšanās ir notikusi, bet turpmāki maksājumi vēl nav veikti, neizpildīto saistību summa tiek saukta par “reste à liquider” (RAL). Tās var būt programmas vai projekti, nereti daudzgadīgi, kas ir parakstīti, bet vēl nav (pilnībā) īstenoti. Tie atspoguļo maksājumu saistības turpmākajiem gadiem. Tā kā finanšu pārskatus sagatavo, izmantojot uzkrājumu principu, bet budžeta izpildes atskaites sagatavo, pamatojoties uz naudas plūsmas principu, daļa no kopējās nesamaksātās summas (RAL) jau ir iekļauta izdevumos un bilancē atzīta kā saistības (skatīt 2.12. un 2.13. skaidrojumu). Šo izdevumu aprēķins tiek veikts, balstoties uz saņemtajiem izmaksu prasījumiem/rēķiniem un programmas vai projekta īstenošanas aplēsēm, par ko ES vēl nav iesniegti prasījumi – skatīt 5.1. skaidrojumu. Tiklīdz ar RAL saistītie maksājumi ir veikti pēc 2017. gada 31. decembra, saistību atzīšana bilancē tiek pārtraukta. RAL daļa, kas vēl nav iekļauta izdevumos, netiek iekļauta saistībās, bet tā tiek turpmāk norādīta.

Turpmāk sniegtā informācija atspoguļo summas svētdiena, 2017. gada 31. decembris, par kurām ES ir apņēmusies maksāt, pamatojoties uz līgumisko vienošanos izpildi, un tādēļ tās plānots finansēt no nākamajiem ES budžetiem.

Miljonos EUR

 

Skaidrojums

31.12.2017.

31.12.2016.

Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos

5.1

221 391

189 881

Dalītās pārvaldības juridiskās saistības saskaņā ar pašreizējo DFS, kas vēl nav izpildītas

5.2

211 688

276 351

Nozīmīgas juridiskās saistības citās jomās

5.3

20 030

22 275

Kopā

 

453 109

488 507

5.1.   NEIZPILDĪTĀS BUDŽETA SAISTĪBAS, KAS VĒL NAV IEKĻAUTAS IZDEVUMOS

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos

221 391

189 881

Iepriekš norādītā summa ir budžeta RAL (“reste à liquider”) EUR 267 258 miljonu apmērā (skatīt 4.4. tabulu budžeta izpildes pārskatu skaidrojumos), no kā atskaitītas saistītās summas, kas jau iekļautas bilancē kā saistības un finanšu darbības rezultātu pārskatā kā izdevumi. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo neizpildītās saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Kā iepriekš paskaidrots, šādas saistības ir raksturīgas daudzgadu programmām.

Jānorāda, ka kopējie neatmaksātie priekšfinansējuma avansa maksājumi 2017. gada 31. decembrī bija EUR 49 miljardi (skatīt 2.5. skaidrojumu). Tas atspoguļo budžeta saistības, kas samaksātas, samazinot RAL, taču samaksātās summas joprojām tiek uzskatītas par piederīgām ES, nevis saņēmējam līdz brīdim, kamēr tiek izpildītas līgumā noteiktās saistības. Tādējādi tie ir kā iepriekš aprakstītie RAL, kas vēl nav iekļauti izdevumos.

5.2.   DALĪTĀS PĀRVALDĪBAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS SASKAŅĀ AR PAŠREIZĒJO DFS, KAS VĒL NAV IZPILDĪTAS

Miljonos EUR

Fondi

2014.–2020. gada finanšu shēma (A)

Juridiskās saistības (B)

Budžeta saistības (C)

Saistību atcelšana (D)

DFS ietvaros pieejamais budžets (=A-C)

Juridiskās saistības mīnus budžeta saistības (=B-C+D)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

262 058

262 058

140 302

121 756

121 756

Eiropas Sociālais fonds

91 991

91 991

51 813

40 178

40 178

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām

3 814

3 814

2 114

1 699

1 699

1.B IZDEVUMU KATEGORIJA: KOHĒZIJAS POLITIKAS FONDI

357 862

357 862

194 229

163 633

163 633

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

99 343

99 343

56 401

42 942

42 942

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

5 749

5 749

3 210

2 539

2 539

2. IZDEVUMU KATEGORIJA: DABAS RESURSI

105 093

105 093

59 611

45 482

45 482

Patvēruma un migrācijas fonds

5 391

4 233

2 794

2 597

1 439

Iekšējās drošības fonds

2 812

2 635

1 500

1 311

1 134

3. IZDEVUMU KATEGORIJA: DROŠĪBA UN PILSONĪBA

8 202

6 868

4 294

3 908

2 573

Kopā

471 157

469 822

258 134

213 023

211 688

Tās ir juridiskās saistības, ko ES ir apņēmusies maksāt, pieņemot darbības programmas, kas saistītas ar dalītu pārvaldību. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums FR 84. panta nozīmē, un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts, – juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) KNR 76. pantā teikts:

“Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.”

Iepriekšējā tabula sākas ar kopējo DFS (A sleja) un atspoguļo juridiskās saistības, par kurām budžeta saistības vēl nav uzņemtas, un informācijas nolūkā norādīts maksimālais saistību apmērs attiecībā uz maksimālajiem apjomiem, kas paredzēti 2014.–2020. gada DFS, 1.B, 2. un 3. izdevumu kategorijā. Tāpēc šīs juridiskās saistības parāda esošo saistību summas, ko ES iekļaus budžetā un samaksās pēc 2017. gada 31. decembra. B ailē ir atspoguļotas juridiskās saistības, ko Komisija noslēgusi gada beigās, un C ailē ir norādītas budžeta saistības, kas bija iekļautas budžetā gada beigās saistībā ar šīm juridiskajām saistībām. 2017. gada 31. decembrī nebija atceltu saistību (D aile).

5.3.   NOZĪMĪGAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS CITĀS JOMĀS

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

31.12.2016.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

12 676

13 799

Copernicus

1 841

2 393

ITER

1 496

1 891

Galileo

253

523

Zvejas nolīgumi

133

247

Operatīvās nomas saistības

2 577

2 419

Citas līgumsaistības

1 054

1 003

Kopā

20 030

22 275

Šīs summas atspoguļo ilgtermiņa juridiskās saistības, kuras gada beigās vēl nebija iekļautas budžeta saistību apropriācijās. Šie saistošie pienākumi tiks iekļauti budžetā gada iemaksu veidā turpmākajos gados un samaksāti.

Noteiktas svarīgas programmas (skatīt turpmāk) var īstenot, izmantojot gada iemaksas, saskaņā ar FR 85. panta 4. punktu. Tas ļauj ES uzņemties juridiskas saistības (parakstīt dotāciju nolīgumus, deleģēšanas līgumus un iepirkuma līgumus), pārsniedzot konkrētajā gadā pieejamās saistību apropriācijas. Līdz ar to par būtisku pašreizējās DFS piešķīrumu summu jau varētu būt uzņemtas saistības. Tas jo īpaši attiecināms uz turpmāk norādītajām programmām.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

EISI sniedz finanšu palīdzību Eiropas tīkliem, atbalstot kopēju interešu projektus tādās jomās kā transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra. EISI programmas juridiskās saistības aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam EISI transportam un līdz 2021. gadam EISI enerģētikai. Šo saistību juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010. Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 348, 2013. gada 20. decembris), un tā 19. pantā ir paredzēta gada maksājuma izmantošana.

Copernicus

Copernicus ir Eiropas zemes novērošanas programma – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014 (OV L 122/44, 2014. gada 24. aprīlis), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumus ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), EUMETSAT un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru. Regulas 377/2014 8. pantā tiek atļauta gada iemaksu izmantošana.

ITER – starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors

Šīs saistības ir paredzētas ITER iekārtu turpmākajām finansējuma vajadzībām laikposmā līdz 2021. gadam. ES (Euratom), tostarp dalībvalstu un Šveices, ieguldījums ITER International tiek nodrošināts ar Kodolsintēzes enerģijas organizācijas starpniecību. Šīs saistības uzņemas, pamatojoties uz Padomes 2013. gada 13. decembra Lēmumu (Euratom) Nr. 791/2013, ar kuru groza Lēmumu (Euratom) Nr. 198/2007, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām, ar kuru atļauts izmantot gada iemaksas. ITER tika izveidots, lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tās mērķa sasniegšanai. ITER ir iesaistīta ES, Ķīna, Indija, Krievija, Dienvidkoreja, Japāna un ASV.

Galileo

Šīs summas ir paredzētas Galileo programmai, lai attīstītu Eiropas Globālo navigācijas satelītu sistēmu – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (OV L 347/1, 2013. gada 20. decembris), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumu ar EKA. Regulas (ES) 1285/2013 9. pantā tiek atļauta gada iemaksu izmantošana.

Zvejas nolīgumi

Tās ir saistības, kas uzņemtas ar trešām valstīm līdz 2020. gadam par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem. Šīs saistības uzņemas, pamatojoties uz Padomes lēmumiem par atsevišķām trešām valstīm (piemēram, Padomes 2015. gada 5. oktobra Lēmums (ES) 1894/2015 par to, lai noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku; OV L 277, 2015. gada 22. oktobris). Tie ir konkrēti starptautiskie līgumi, ar ko paredz daudzgadīgas tiesības un pienākumus.

Operatīvās nomas saistības

Minimālās summas, par kurām saskaņā ar pamatā esošajiem līgumiem ir saistības tās samaksāt atlikušajā nomas līguma darbības laikā, ir šādas:

Miljonos EUR

 

Minimālie nomas maksājumi

 

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Kopā

Ēkas

374

1 106

1 078

2 558

IT materiāli un cits aprīkojums

7

13

0

21

Kopā

380

1 120

1 078

2 577

Citas līgumsaistības

Norādītās summas atbilst saistībām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Visnozīmīgākais šeit iekļautais apjoms attiecas uz Eiropas Parlamenta ēku līgumiem (EUR 175 miljoni).

6.   FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmāk atklātā informācija par ES finanšu risku pārvaldību attiecas uz:

aizņēmumu un aizdevumu darbībām saistībā ar finansiālo palīdzību, ko sniedz Komisija, izmantojot EFSM, MB, MFA un Euratom darbības, kā arī saistībā ar aizdevumiem no likvidējamās EOTK aizņemtiem līdzekļiem,

Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu operācijām ES budžeta izpildei, tostarp naudas sodu saņemšanai,

budžeta garantijām fondos turētajiem aktīviem: Garantiju fondu ārējai darbībai un ESIF galvojuma fondu, un

finanšu instrumentiem, kurus finansē no SU budžeta.

6.1.   RISKU VEIDI

Tirgus risks ir risks, ka tirgus cenu izmaiņu dēļ var svārstīties finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsma. Tirgus risks ietver ne tikai iespējamos zaudējumus, bet arī iespējamo peļņu. Tas aptver valūtas risku, procentu likmju risku un citus cenu riskus (ES nav nozīmīga cita cenu riska).

Valūtas risks ir risks, ka ES darbības vai ieguldījumu vērtību ietekmēs valūtas kursa pārmaiņas. Šo risku rada tas, ka mainās vienas valūtas cena pret otru valūtu.

Procentu likmes risks ir iespējamība, ka procentu likmju kāpuma dēļ samazināsies vērtspapīra, jo īpaši obligācijas, vērtība. Parasti augstākas procentu likmes izraisīs nemainīgas likmes obligāciju cenu kritumu un otrādi.

Kredītrisks ir risks ciest zaudējumus, kurus rada parādnieka/aizņēmēja neveikts maksājums par aizdevumu vai citu kredītlīniju (pamatsummas vai procentu, vai abu summu maksājums) vai citu līgumsaistību nepildīšana. Saistību neizpildes gadījumi ietver atmaksas kavēšanu, aizņēmēja maksājumu pārstrukturēšanu un bankrotu.

Likviditātes risks ir risks, kas rodas, ja ir grūtības pārdot aktīvu, piemēram, risks, ka konkrēto vērtspapīru vai aktīvu nevarēs pietiekami ātri pārdot tirgū, lai novērstu zaudējumus vai izpildītu saistības.

6.2.   RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA

ES budžeta izpilde arvien vairāk balstās uz darbības programmu finanšu instrumentu izmantošanu. Pamata koncepcija šai jaunajai pieejai, pretēji tradicionālajai budžeta izpildes metodei, piešķirot dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, gala saņēmējs sviras efekta rezultātā iegūst vairāk nekā EUR 1 kā finansiālu atbalstu. Šāda ES budžeta izmantošana maksimāli palielina pieejamo līdzekļu ietekmi. Sīkāku informāciju par attiecīgajām summām skatīt 2.4.1. skaidrojumā.

Lielākajai daļai finanšu instrumentu kopīgs ir tas, ka to īstenošana tiek deleģēta EIB grupai (tostarp EIF) vai citām finanšu iestādēm, pamatojoties uz vienošanos starp Komisiju un finanšu iestādi. Līgumi, kas parakstīti ar šīm finanšu iestādēm, ietver stingrus nosacījumus un starpnieku saistības, lai nodrošinātu pienācīgu ES naudas pārvaldību un pareizu pārskatu iesniegšanu. Kad ir pausta apņemšanās veikt finanšu iemaksu kādā no instrumentiem, līdzekļi tiek pārvesti uz īpaši izveidotu finanšu iestādes bankas kontu (t. i., fiduciāro kontu). Atkarībā no attiecīgā instrumenta finanšu iestāde var izmantot šajā fiduciārajā kontā esošos līdzekļus aizdevumu sniegšanai, parāda instrumentu emitēšanai, ieguldījumiem pašu kapitāla instrumentos vai garantijas pieprasījumu segšanai. Parasti ieņēmumi no finanšu instrumentiem tiek atmaksāti ES budžetā.

Attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem risks ir ierobežots un nepārsniedz maksimālo apmēru, kas ir norādīts pamatā esošajos līgumos kā instrumentam budžetā paredzētā summa. Tā kā Komisija bieži uzņemas “pirmās kārtas zaudējumu daļu” un instrumenti ir paredzēti, lai finansētu riskantākus saņēmējus (kam ir grūtības iegūt finansējumu no komerciāliem aizdevējiem), ir iespējams, ka ES budžetam radīsies vismaz nelieli zaudējumi.

Finanšu instrumentu novērtēšana

Šādas finanšu aktīvu un saistību klases netiek novērtētas to patiesajā vērtībā: nauda un naudas ekvivalenti, aizdevumi, ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas, aizņēmumi un citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā vērtībā. Šo finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība tiek uzskatīta par pamatotu tuvinājumu to patiesajai vērtībai.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo palīdzību

Aizņēmumu un aizdevumu darījumus, kā arī attiecīgo finanšu līdzekļu pārvaldību veic ES saskaņā ar attiecīgām Padomes un EP regulām, Padomes lēmumiem un, ja piemērojams, arī ar iekšējām pamatnostādnēm. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā aizņēmumi, aizdevumi un finanšu līdzekļu pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Vispārīgs noteikums ir, ka netiek veikta nekāda darbība, lai kompensētu procentu likmju pārmaiņas vai ārvalstu valūtu maiņas kursa pārmaiņas (riska ierobežošanas darbība), jo aizdevumu darbības parasti tiek finansētas, izmantojot kompensējošus aizņēmumus, tāpēc neveidojas atvērtas procentu likmju vai valūtas pozīcijas. Regulāri tiek uzraudzīta kompensējošās metodes piemērošana.

Finanšu līdzekļu operācijas

Komisijas finanšu līdzekļu pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Padomes Regulā 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu 804/2016), Finanšu regulā un tās piemērošanas noteikumos.

Saskaņā ar iepriekš minētajām regulām ir piemērojami turpmāk minētie pamatprincipi.

Pašu resursus maksā dalībvalstis, veicot iemaksas kontā, ko šajā nolūkā Komisijas vārdā atver valsts kasē vai centrālajā bankā. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai nodrošinātu savas vajadzības pēc naudas līdzekļiem.

Dalībvalstis pašu resursus maksā savas valsts valūtā, turpretim Komisijas maksājumi galvenokārt tiek veikti euro.

Komisijas vārdā atvērtos bankas kontus nedrīkst pārtērēt. Šis ierobežojums neattiecas uz Komisijas pašu resursu kontiem gadījumā, ja nav izpildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti vai garantēti saskaņā ar ES Padomes regulām un lēmumiem, kā arī nosacījumiem gadījumos, kad naudas līdzekļu prasības pārsniedz kontos esošos aktīvus.

Līdzekļus bankas kontos, kas ir citās valūtās, nevis euro, izmanto maksājumiem tajās pašās valūtās vai periodiski konvertē euro.

Papildus pašu resursu kontiem Komisija atver citus bankas kontus centrālajās bankās un komercbankās, lai veiktu maksājumus un saņemtu citus ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Komisijas finanšu līdzekļu un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, un to mērķis ir samazināt darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās aptver dažādas darbības jomas (piemēram, maksājuma izpildi un naudas pārvaldību, naudas plūsmas prognozēšanu, darbības nepārtrauktību utt.), turklāt pamatnostādņu un procedūru ievērošana regulāri tiek pārbaudīta. Turklāt Budžeta ĢD un Ekonomikas un finanšu lietu ĢD apmainās ar informāciju par riska pārvaldību un labāko praksi.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Summas, kas saņemtas pirms 2010. gada, paliek tādu banku kontos, kuras ir īpaši izvēlētas provizoriski iekasētu naudas sodu noguldījumu turēšanai. Bankas tiek izvēlētas atbilstīgi Finanšu regulā noteiktajai konkursa procedūrai. Līdzekļu izvietošanu īpašā bankā nosaka saskaņā ar iekšējo riska pārvaldības politiku, kurā definētas kredītreitinga prasības un līdzekļu apjoms, kādu var izvietot un kas ir proporcionāls darījuma partnera pašu kapitālam. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Sākot no 2010. gada, piemēroto un provizoriski ieturēto naudas sodu summas iegulda īpaši izveidotā BUFI portfelī. Portfeļa galvenais mērķis ir samazināt ar finanšu tirgiem saistītos riskus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem subjektiem, kam tiek piemērots naudas sods, piedāvājot garantētu atdevi, ko aprēķina uz tāda paša pamata. Aktīvu pārvaldību provizoriski iekasētajiem naudas sodiem veic Komisija saskaņā ar iekšējām aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm. Ir izstrādātas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā kases operāciju pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Aktīvu pārvaldības mērķis ir ieguldīt Komisijai provizoriski samaksātos naudas sodus tā, lai:

nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību vajadzības gadījumā, vienlaikus

cenšoties parastos apstākļos panākt peļņu, kas vidēji atbilst BUFI kritērija atdevei, atskaitot radušās izmaksas un saglabājot šo naudas sodu nominālvērtību.

Ieguldījumi ir ierobežoti un attiecas tikai uz šādām kategorijām: termiņnoguldījumi dalībvalstu centrālajās bankās, valsts parāda aģentūrās, valstij pilnībā piederošās vai valsts garantētās bankās vai pārvalstiskās iestādēs, kā arī obligācijas, vekseļi un noguldījumu sertifikāti, ko emitējušas valsts vai pārvalstiskas iestādes.

Finanšu garantijas

Ievērojamu daļu no finanšu iestāžu piešķirtām garantijām Komisija tur saistībā ar naudas sodiem, ko tā piemēro uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem (skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu). Uzņēmumi, kuriem tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai. Garantijas tiek pārvaldītas atbilstīgi iekšējai riska pārvaldības politikai. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Noteikumus un principus attiecībā uz Garantiju fonda aktīvu pārvaldību nosaka 1994. gada 25. novembra līgums starp Komisiju un EIB un tā turpmāki grozījumi, kas izdarīti 1996. gada 17./23. septembrī, 2002. gada 8. maijā, 2008. gada 25. februārī un 2010. gada 9. novembrī. Šī Garantiju fonda valūta ir tikai euro. Tas veic ieguldījumus tikai šajā valūtā, lai izvairītos no ārvalstu valūtas riska. Aktīvu pārvaldība balstās uz tradicionālajiem piesardzības noteikumiem, kas ir jāievēro attiecībā uz finanšu darbību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš risku samazināšanai, un ir jānodrošina, lai pārvaldītos aktīvus varētu pārdot vai nodot bez lielas kavēšanās, ņemot vērā segtās saistības.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonds tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 (ko groza ar 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2396). Fonda aktīvu pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Komisijas 2016. gada 21. janvāra Lēmumā C(2016) 165. Pārvaldītie aktīvi nodrošina pietiekamu likviditāti saistībā ar iespējamiem garantiju pieprasījumiem, vienlaikus cenšoties optimizēt peļņu un riska līmeni, kas ir savietojams ar augsta drošības un stabilitātes līmeņa saglabāšanu.

6.3.   VALŪTAS RISKS

ES finanšu instrumentu valūtas risks gada beigās – neto pozīcija

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

USD

GBP

DKK

SEK

EUR

Citi

Kopā

Finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

680

57

17

56

12 806

16

13 632

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

(632)

655

23

Aizdevumi  (10)

6

0

123

7

137

Debitoru parādi un atgūstamās summas

15

549

63

86

11 591

62

12 366

Nauda un naudas ekvivalenti

49

3 180

27

693

18 468

1 694

24 111

 

118

3 787

107

835

43 642

1 779

50 268

Finanšu saistības

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

(2)

(2)

Parādi kreditoriem

(4)

(2)

(0)

(1)

(39 029 )

(12)

(39 048 )

 

(4)

(2)

(0)

(1)

(39 029 )

(14)

(39 050 )

Kopā

114

3 785

107

834

4 613

1 765

11 218


Miljonos EUR

 

31.12.2016.

USD

GBP

DKK

SEK

EUR

Citi

Kopā

Finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

228

58

14

42

10 080

21

10 442

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

(49)

50

0

Aizdevumi  (10)

4

0

329

10

343

Debitoru parādi un atgūstamās summas

1

593

51

81

10 888

8

11 622

Nauda un naudas ekvivalenti

39

2 394

428

1 220

22 387

2 117

28 585

 

222

3 045

493

1 342

43 734

2 156

50 993

Finanšu saistības

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības patiesajā vērtībā pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

(100)

100

(1)

Parādi kreditoriem

(1)

(5)

(0)

(0)

(39 983 )

(16)

(40 005 )

 

(101)

(5)

(0)

(0)

(39 883 )

(16)

(40 005 )

Kopā

121

3 040

493

1 342

3 851

2 140

10 987

Ja euro kurss pret citām valūtām būtu paaugstinājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

Miljonos EUR

 

Saimnieciskās darbības rezultāts

USD

GBP

DKK

SEK

2017. g.

(5)

(339)

(8)

(71)

2016. g.

(4)

(272)

(43)

(118)


Miljonos EUR

 

Neto aktīvi

USD

GBP

DKK

SEK

31.12.2017.

(5)

(5)

(2)

(5)

31.12.2016.

(7)

(5)

(1)

(4)

Ja euro kurss pret šīm valūtām būtu pazeminājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

Miljonos EUR

 

Saimnieciskās darbības rezultāts

USD

GBP

DKK

SEK

2017. g.

6

414

10

87

2016. g.

5

332

53

145


Miljonos EUR

 

Neto aktīvi

USD

GBP

DKK

SEK

31.12.2017.

7

6

2

6

31.12.2016.

9

6

2

5

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo palīdzību

Lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību ir euro, tāpēc šajos gadījumos ES nav ārvalstu valūtas riska. Tomēr ES izsniedz aizdevumus ASV dolāros, izmantojot finanšu instrumentu Euratom, kurus finansē no aizņēmumiem ar līdzvērtīgu summu ASV dolāros (kompensējoša darbība). Bilances datumā ES nav ārvalstu valūtas riska attiecībā uz Euratom.

Finanšu līdzekļu operācijas

Dalībvalstu samaksātie pašu resursi valūtās, kas nav euro, tiek turēti pašu resursu kontos saskaņā ar Padomes Regulu 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu 804/2016). Kad tie ir vajadzīgi maksājumu veikšanai, tos konvertē euro. Šo līdzekļu pārvaldības procedūras nosaka iepriekš minētā regula. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus izmanto tieši, lai veiktu maksājumus tajās pašās valūtās.

Komisijai komercbankās ir vairāki konti ES valūtās, kas nav euro, un konti ASV dolāros un Šveices frankos, lai veiktu maksājumus šajās valūtās. Šos kontus papildina atkarībā no veicamo maksājumu summas, tāpēc to atlikumi nav pakļauti valūtas riskam.

Ja dažādi ieņēmumi (izņemot pašu resursus) tiek saņemti valūtās, kas nav euro, tos pārskaita uz Komisijas kontiem attiecīgajās valūtās, ja tie ir vajadzīgi maksājumu izpildei, vai konvertē euro un pārskaita uz euro kontiem. Avansa konti, kas tiek turēti valūtās, kas nav euro, tiek papildināti atkarībā no lēsto vietējo īstermiņa maksājumu vajadzībām attiecīgajā valūtā. Šo kontu atlikumi tiek uzturēti atbilstoši to attiecīgajam maksimālajam līmenim.

Naudas sodi

Provizoriski iekasētie naudas sodi (noguldījumi un BUFI portfelis) un banku garantijas

Tā kā visi naudas sodi tiek piemēroti un maksāti euro, ārvalstu valūtas risks nepastāv.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Šī fonda finanšu aktīvi ir euro, tādēļ valūtas risks nepastāv. Aizdevumi, kurus ES pārņem fonda pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tādēļ rada ES valūtas risku. Ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz aizdevumu atmaksas grafiku, nav noteiktu pasākumu, lai kompensētu ārvalstu valūtas svārstības (riska ierobežošanas darbības).

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonda valūtas šobrīd ir gan euro, gan ASV dolāri. 2016. gada decembrī tika veikti pirmie ieguldījumi ASV dolāros fiksētas procentu likmes parāda vērtspapīros (ASV valsts kases), lai uzlabotu peļņu un diversificētu tirgus risku, saskaroties ar ASV tirgu. Valūtas risku pārvalda, noslēdzot atvasināto instrumentu līgumus (ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi), kas ierobežo ASV dolāros veikto ieguldījumu portfeļa tirgus vērtību. Neierobežota ārvalstu valūtas riska darījuma limits ir noteikts 1 % apmērā no kopējās portfeļa vērtības kritērija un gada stratēģijas piešķīrumu ietvaros. Tādējādi ASV dolāru ieguldījuma tirgus vērtības pieaugums vai samazināšanās, kas pārsniedz vai nepārsniedz 1 % robežu, izraisītu līdzsvarojošu tirdzniecību (jaunu regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu ar tādu pašu vai pretējo virzienu), attiecīgi koriģējot vai mainot ierobežoto pozīciju. Ierobežojuma koriģēšanu var izraisīt arī EUR/USD maiņas kursa izmaiņas.

6.4.   PROCENTU LIKMES RISKS

Tabulā turpmāk ir attēlots pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu procentu likmju jutīgums, pieņemot, ka iespējamās izmaiņas procentu likmēs ir +/– 100 bāzes punkti (1 %).

Miljonos EUR

 

Palielinājums (+) / samazinājums (–) bāzes punktos

Ietekme uz neto aktīviem

31.12.2017.: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

+100

(359)

-100

382

31.12.2016.: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

+100

(291)

-100

313

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo palīdzību

Aizdevumu un aizņēmumu darbības rakstura dēļ ES ir ievērojami aktīvi un saistības, par kuriem tiek maksāti procenti. Tomēr procentu likmes riski, kas izriet no aizņēmumiem, tiek kompensēti ar aizdevumiem ar līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības).

Finanšu līdzekļu operācijas

Komisijas kase naudu neaizņemas; tādēļ tā nav pakļauta procentu likmju riskam. Tomēr tiek aprēķināti procenti par atlikumiem dažādos bankas kontos. Tāpēc Komisija ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gūtie procentu ienākumi no tās bankas kontiem regulāri atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamajām svārstībām.

Konti, kas ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs pašu resursu ieņēmumiem, nesaņem procentu ienākumus un ir bezmaksas. Par kontu atlikumiem valstu centrālajās bankās var saņemt atlīdzību saskaņā ar katrā iestādē piemērotajām oficiālajām likmēm. Tā kā patlaban šiem kontiem piemērotā atlīdzība var būt negatīva, ir ieviestas skaidrās naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu šajos kontos.

Turklāt pašu resursu kontus no negatīvas procentu likmes ietekmes aizsargā atbilstīgi Padomes Regulai 609/2014, kas grozīta ar Padomes Regulu 804/2016.

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem katru dienu maksā procentus. To pamatā ir mainīga tirgus likme, kurai piemēro līgumā noteikto peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Komercbanku piemēroto likmju zemāko slieksni parasti līgumā nosaka nulles līmenī. Rezultātā ir novērsts risks, ka Komisija saņems procentus atbilstīgi likmēm, kas ir zemākas nekā tirgus likmes.

Naudas sodi

Provizoriski iekasētie naudas sodi (noguldījumi, BUFI portfelis) un banku garantijas

Provizoriski iekasētie naudas sodi tiek ieguldīti naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar vidējo termiņu 2,6 gadi.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 2,93 gadi.

ESIF galvojuma fonds

ESIF Garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 3,5 gadi.

6.5.   KREDĪTRISKS

Summas, kuras atspoguļo ES kredītrisku pārskata perioda beigās, ir finanšu instrumentu uzskaites vērtības, kā norādīts 2. skaidrojumā.

Tādu finanšu aktīvu termiņa analīze, kuru vērtība nav samazinājusies

Miljonos EUR

 

Kopā

Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazinājusies

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazinājusies

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Aizdevumi

54 981

54 980

0

Debitoru parādi un atgūstamās summas

12 366

8 905

2 894

359

208

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

23

23

Kopā 31.12.2017.

67 369

63 908

2 894

359

208

Aizdevumi

55 477

55 476

1

Debitoru parādi un atgūstamās summas

11 622

10 310

130

909

273

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

0

0

Kopā 31.12.2016.

67 099

65 786

131

909

273

Debitoru parādi un atgūstamās summas ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem ietver atgūstamās summas, kas saistītas ar naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem EUR 278 miljonu apmērā (2016. g. EUR 870 miljoni), ko lielā mērā sedz banku garantijas, un tāpēc Komisija nav pakļauta lielam kredītriskam. Uzņēmumi, kuriem tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai.

Finanšu aktīvu kredītkvalitāte, kuru termiņš nav nokavēts un vērtība nav samazinājusies

Miljonos EUR

 

31.12.2017.

AFS  (11)

Finanšu aktīvi FVSD  (12)

Aizdevumi un debitoru parādi (13)

Nauda

Kopā

Darījumu partneri ar ārējo kredītreitingu

 

 

 

 

 

Pamata un augsta pakāpe

8 068

16

3 132

19 261

30 477

Augšējā vidējā pakāpe

1 794

23 879

3 977

29 650

Apakšējā vidējā pakāpe

2 186

28 041

463

30 691

Ārpus ieguldījuma kategorijas

4 087

389

4 476

 

12 048

16

59 139

24 090

95 293

Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga

 

 

 

 

 

1. grupa

6

4 745

21

4 772

2. grupa

1

1

 

6

4 746

21

4 773

Kopā

12 048

23

63 885

24 111

100 067


Miljonos EUR

 

31.12.2016.

 

AFS  (11)

Finanšu aktīvi FVSD  (12)

Aizdevumi un debitoru parādi (13)

Nauda

Kopā

Darījumu partneri ar ārējo kredītreitingu

 

 

 

 

 

Pamata un augsta pakāpe

6 451

3 386

21 990

31 828

Augšējā vidējā pakāpe

1 412

23 826

5 325

30 563

Apakšējā vidējā pakāpe

1 056

4 532

492

6 081

Ārpus ieguldījuma kategorijas

27 724

744

28 468

 

8 920

59 469

28 552

96 941

Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga

 

 

 

 

 

1. grupa

0

6 238

33

6 272

2. grupa

79

79

 

0

6 317

33

6 351

Kopā

8 920

0

65 786

28 585

103 292

Finanšu aktīvi, kas nav iekļauti tabulā, ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi kapitāla instrumentu veidā bez ārējā kredītreitinga. Četru iepriekš minēto riska kategoriju pamatā principā ir ārējā reitinga aģentūru vērtējuma kategorijas un atbilst:

pamata un augsta pakāpe: Moody P-1, Aaa – Aa3; S&P A-1+, A-1, AAA – AA -; Fitch F1+, F1, AAA – AA- un līdzvērtīga,

augšējā vidējā pakāpe: Moody P-2, A1 – A3; S&P A-2, A+ – A-; Fitch F2, A+ – A- un līdzvērtīga,

apakšējā vidējā pakāpe: Moody P-3, Baa1 – Baa3, S&P A-3, BBB+ – BBB-; Fitch F-3, BBBB+ – BBB- un līdzvērtīga,

ārpus ieguldījuma kategorijas: Moody not prime, Ba1 – C; S&P B, C, BB+ – D; Fitch B, C, BB+ – D un līdzvērtīga.

Jāņem vērā, ka ES šo ārējo aģentūru vērtējuma kategorijas izmanto kā atskaites punktu, jo īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem un komercbankām, bet pēc atsevišķu gadījumu analīzes ES var glabāt summas kādā no iepriekš minētajām riska kategorijām pat tad, ja viena vai vairākas no iepriekš minētajām kredītreitinga aģentūrām ir pazeminājušas atbilstošā darījuma partnera reitingu. Darījuma partneru bez reitinga vērtējuma 1. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš nav bijuši saistību nepildīšanas gadījumi, bet 2. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš ir bijuši saistību nepildīšanas gadījumi.

Summas, kas iepriekš parādītas kā aizdevumi un debitoru parādi, kas ietverti ārpus ieguldījumu kategorijas, galvenokārt attiecas uz finanšu atbalsta aizdevumiem, kurus Komisija izsniegusi finanšu grūtībās nonākušām dalībvalstīm, un atgūstamās summas pret noteiktām dalībvalstīm, pamatojoties uz pašu resursu noteikumiem vai citu juridisku pamatu. Summas, kas ietvertas kategorijā “Nauda”, attiecas uz pašu resursu banku kontiem, kas atvērti dalībvalstu valsts kasē vai centrālajā bankā, lai glabātu pašu resursu iemaksas, kā tas paredzēts minētajā regulā. Iepriekšminētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai segtu tās vajadzības pēc naudas līdzekļiem budžeta izpildei.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo palīdzību

Kredītrisku pārvalda, vispirms iegūstot valsts garantijas Euratom gadījumā, pēc tam izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (MFA un Euratom), tad – izmantojot iespēju nepieciešamos līdzekļus iegūt no Komisijas pašu resursu kontiem dalībvalstīs un, visbeidzot, izmantojot ES budžetu.

Tiesību aktos par pašu resursiem pašu resursiem noteiktais maksimālais ierobežojums ir 1,20 % no dalībvalstu NKI, un 2017. gadā maksājumu apropriāciju segšanai bija faktiski izmantoti 0,76 %. Tas nozīmē, ka svētdiena, 2017. gada 31. decembris šo garantiju segšanai bija pieejama rezerve 0,44 % apmērā. Šajā nolūkā ES ir tiesības vērsties pie visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES juridiskā pienākuma izpildi pret aizdevējiem.

Finanšu līdzekļu operācijas

Lielākā daļa Komisijas finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu 804/2016) par pašu resursiem tiek turēti kontos, kurus dalībvalstis atvērušas savu iemaksu veikšanai (pašu resursi). Visi šie konti ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs vai centrālajās bankās. Šīs iestādes nodrošina Komisijai zemāko kredīta (vai darījuma partnera) risku, jo risku uzņemas dalībvalstis. Attiecībā uz Komisijas finanšu līdzekļiem komercbankās, kurus tur maksājumu izpildes vajadzībām, šos kontus papildina nepieciešamības brīdī, un tos automātiski pārvalda kases naudas vadības sistēma. Katrā kontā tur naudas apjomu minimālā līmenī, kas atbilst vidējai no šāda konta veikto ikdienas maksājumu summai. Tā rezultātā šajos kontos diennaktī turētās kopsummas vienmēr ir nelielas (vidēji mazāk par EUR 80 miljoniem, un šī summa ir sadalīta starp 21 kontiem), tādējādi Komisijas risks ir ierobežots. Šīs summas ir jāskata kontekstā ar dienas vispārējiem finanšu līdzekļu atlikumiem, kuri 2017. gadā svārstījās no EUR 4 miljardiem līdz EUR 40 miljardiem, un vispārējais no Komisijas kontiem veikto maksājumu apmērs 2017. gadā pārsniedza EUR 134 miljardus.

Turklāt komercbanku atlasei piemēro īpašas pamatnostādnes, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kas pastāv Komisijai:

visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs. Īpašos un pietiekami pamatotos gadījumos ir pieņemams arī zemāks līmenis.

To komercbanku kredītreitings, kurās Komisijai ir konti, tiek pārraudzīts ik dienas.

Delegācijās ārpus ES avansa konti tiek turēti vietējās bankās, kuras tiek izvēlētas, izmantojot vienkāršotu konkursa procedūru. Reitinga prasības ir atkarīgas no vietējās situācijas un var būtiski atšķirties katrā valstī. Lai ierobežotu risku, šo kontu atlikumi tiek turēti zemākajā iespējamā līmenī (ņemot vērā darbības vajadzības); tie tiek regulāri papildināti, un piemēroto augstāko līmeni katru gadu pārskata.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Bankas, kurās tiek turēti noguldījumi naudas sodiem, kas provizoriski iekasēti līdz 2010. gadam, tiek izvēlētas konkursa kārtībā atbilstīgi riska pārvaldības politikai, kas nosaka kredītreitinga prasības un līdzekļu apjomu, kādu var turēt proporcionāli darījuma partnera pašu kapitālam.

Komercbankām, kuras ir īpaši atlasītas provizoriski iekasētu naudas sodu glabāšanai, parasti ir jābūt minimālajam ilgtermiņa reitingam A (S&P vai līdzvērtīgs) un minimālajam īstermiņa reitingam A-1 (S&P vai līdzvērtīgs). Gadījumā, ja šīs grupas bankām pazemina reitingu, veic īpašus pasākumus. Turklāt katrā bankā glabātā summa ir ierobežota un nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no tās pašu kapitāla, kas mainās atkarībā no katras iestādes reitinga līmeņa. Šāda ierobežojuma aprēķināšanā vērā tiek ņemta arī tādu nenokārtoto garantiju summa, kuras Komisijai izsniegusi viena un tā pati iestāde. Regulāri tiek pārskatīta visu esošo noguldījumu atbilstība piemērojamām politikas prasībām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Attiecībā uz valsts parāda vērtspapīros veiktajiem ieguldījumiem no provizoriski iekasētiem naudas sodiem, ko piemēro no 2010. gada, Komisija uzņemas kredītrisku. Vislielākā riska darījumu koncentrācija ir ar Franciju – 26 % no portfeļa. Piecas valstis ar visaugstāko riska darījumu apjomu (Francija, Itālija, Spānija, Beļģija un Vācija) kopā veido 72 % no ieguldījumu portfeļa. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir A- (S&P vai līdzvērtīgs).

Finanšu garantijas

Šādu garantiju pieņemšanai piemērotā riska pārvaldības politika nodrošina Komisija augstu kredītkvalitāti. Tiek regulāri pārskatīta piešķirto garantiju atbilstība piemērojamām politikas prasībām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Ieguldījumu portfeļa saskaņotajās aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs un/vai ieguldījumu stratēģijā ir noteikti konkrēti ierobežojumi un robežas, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku. Šādi ierobežojumi un robežas ietver atbilstības kritērijus, absolūtos kredīta limitus nominālajā izteiksmē atkarībā no emitenta kategorijas, relatīvās koncentrācijas robežvērtības atkarībā no emitenta kategorijas un koncentrācijas ierobežojumus katrai emisijai. Visi ieguldījumi ir novērtēti vismaz kā atbilstoši ieguldījumu kategorijai.

ESIF galvojuma fonds

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs, riska un ieguldījumu stratēģijās ir noteikti konkrēti ierobežojumi un robežas, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku, kas parasti ir ierobežots ar ieguldījuma kategoriju. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir A- (S&P vai līdzvērtīgs).

Vienīgais darījuma partneris par visiem nenomaksātiem nestandartizētiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem svētdiena, 2017. gada 31. decembris ir Starptautisko norēķinu banka (BIS), un pēc šī datuma nav veikti nekādi kredīta uzlabojumi, piemēram, nodrošinājums, ieskaita līgumi vai garantijas. Ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu maksimālais kredītrisks ar pozitīvu patieso vērtību pārskata perioda beigās ir vienāds ar uzskaites vērtību bilancē.

6.6.   LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņanalīze atbilstoši atlikušajiem līguma termiņiem

Miljonos EUR

 

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Kopā

Aizņēmumi

(6 700 )

(14 862 )

(33 279 )

(54 841 )

Parādi kreditoriem

(39 048 )

(39 048 )

Citi

(150)

(665)

(1 255 )

(2 070 )

Kopā 31.12.2017.

(45 898 )

(15 527 )

(34 534 )