EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 12.6.2018

COM(2018) 473 final

2018/0249(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda

{SEC(2018) 315 final}
{SWD(2018) 347 final}
{SWD(2018) 348 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Efektīva mūsu ārējo robežu aizsardzība ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu drošu telpu personu un preču brīvai kustībai Savienībā. Tas ir arī viens no galvenajiem mērķiem Savienības pasākumos, lai reaģētu uz problēmām migrācijas un drošības jomā, kā norādīts Komisijas paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā” 1 . Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, cita starpā veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz robežkontroli pie Savienības ārējām robežām un kopējo vīzu politiku. Tādas iekšējas telpas bez robežām izveide, kurā cilvēki un preces var brīvi pārvietoties, dod ievērojamas priekšrocības gan Eiropas iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Šengenas zona ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var izmantot savas brīvības, bet iekšējais tirgus – plaukt un attīstīties. Tā ir viens no ES redzamākajiem sasniegumiem, kas liek vēl vairāk pastiprināt centienus, kuru mērķis ir garantēt tās integritāti, jo īpaši laikā, kad problēmas rada migrācijas spiediens.

Savienības budžetam ir bijusi būtiska loma, finansējot kopīgu reakciju uz migrācijas krīzes dažādajām dimensijām un saglabājot Šengenas zonu. Komisija ierosina palielināt atbalstu mūsu ārējo robežu drošības nostiprināšanai. Tas ietver preču un personu plūsmu pareizu pārvaldību, pastiprinot ārējo robežu kontroli un nodrošinot, ka dalībvalstīm ir atbilstīgas iekārtas, lai veiktu muitas kontroli.

Ņemot to vērā, Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam, kurā tiek ierosināts izveidot jaunu Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas nodrošinās vitāli svarīgu un pastiprinātu atbalstu dalībvalstīm, lai nostiprinātu Savienības kopējo ārējo robežu drošību, piešķirot tam finansējumu 9 318 000 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās). Nākamajā periodā salīdzinājumā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu kopējais finansējuma apjoms robežu pārvaldībai ir pieckāršojies. Integrētas robežu pārvaldības fonds palīdzēs turpmāk attīstīt kopējo vīzu politiku un nodrošinās Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt ārējo robežu šķērsošanu. Tas ietver vēršanos pret migrācijas problēmām un nākotnē iespējamiem apdraudējumiem pie minētajām robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju novēršanā un augsta iekšējās drošības līmeņa nodrošināšanā Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā. Finansējumam būtu jāturpina sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai veidotu un stiprinātu to spējas šajās jomās un pastiprinātu sadarbību, tostarp ar attiecīgajām Savienības aģentūrām. Fonda uzdevums būs arī nodrošināt lielāku saskaņotību, veicot muitas kontroli pie ārējām robežām, novēršot pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm saistībā ar ģeogrāfisko stāvokli un atšķirības spējās un pieejamajos resursos. Šajā satvarā ierosinātais Integrētas robežu pārvaldības fonds (IBMF) sastāvēs no diviem instrumentiem: finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām un finansiāla atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām 2 . Šis priekšlikums attiecas tikai uz instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām. Atsevišķu priekšlikumu par instrumentu muitas kontroles iekārtām Komisija iesniedz paralēli.

Eiropas integrētās robežu pārvaldības stiprināšana pie ārējām robežām, kā noteikts Regulā (ES) 2016/1624, ar ko izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzi 3 , ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem ES rīcībai, kā arī priekšnoteikums Šengenas sistēmas normālai darbībai. Eiropas integrētas robežu pārvaldības koncepcija apvieno vairākus elementus, kuriem jāpievēršas visaptveroši un koordinēti, sākot no robežkontroles jomas, ietverot trešo valstu valstspiederīgo, kam vajadzīga aizsardzība, nosūtīšanu attiecīgajām iestādēm, pārrobežu noziedzības atklāšanu un novēršanu, meklēšanas un glābšanas operācijas, līdz pat riska analīzei. Eiropas integrētas robežu pārvaldības svarīga daļa ir arī iestāžu sadarbība, kā arī solidaritātes mehānismi, tostarp Savienības finansējums, piemēram, IBMF un jo īpaši instruments robežu pārvaldībai un vīzām.

ES ārējās robežas ir kopīgas robežas, saistībā ar kurām vajadzīga kopīga un vienota rīcība gan no kompetento valstu iestāžu un ES dalībnieku, gan visas Savienības puses. Tādēļ par šo kopīgo ārējo robežu pārvaldību kopēja atbildība ir dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (EBCGA) – šie divi pīlāri veido Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Lai Eiropas robežu un krasta apsardze efektīvi īstenotu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, ir ļoti svarīga cieša sadarbība starp elementiem, kas to veido. Ir nepieciešama paredzēto ES finanšu resursu pienācīga sadale, lai nodrošinātu, ka to dalībvalstu rīcībā, kuras tiek ietekmētas visvairāk, ir pietiekama spēja risināt problēmas, ar kurām tās saskaras, tādējādi sniedzot labumu visai Savienībai kopumā. To sekmēs instruments robežu pārvaldībai un vīzām.

Valstu robežsardzes un muitas kontroles iestāžu centieni, kas tiks atbalstīti ar šo instrumentu, būtu jāpapildina ar spēcīgu un pilnīgi darbspējīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kura ir pilnībā integrētas ES robežu pārvaldības sistēmas centrā. Tāpēc Komisija plāno ierosināt būtisku aģentūras palielināšanu, lai tā kļūtu pilnīgi darbspējīga, ar pastāvīgo personālu aptuveni 10 000 robežsargu 4 . Tam ir nepieciešama arī labi funkcionējoša Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Savienības finansējums no ārējās darbības instrumentiem turpinās sniegt pastiprinātu atbalstu sadarbībai ar trešām valstīm ar mērķi uzlabot to robežu pārvaldību, apkarot neatbilstīgu migrāciju un uzlabot migrācijas plūsmu pārvaldību.

Galvenā problēma, ko priekšlikums tiecas risināt, ir nepieciešamība pēc lielākas elastības jaunā instrumenta pārvaldībā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, kā arī rīki, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek virzīts uz ES prioritātēm un darbībām, kuras rada būtisku pievienoto vērtību Savienībai. Lai risinātu jaunās problēmas un īstenotu jaunās prioritātes, ir nepieciešami jauni mehānismi finansējuma piešķiršanai dalītai, tiešai un netiešai pārvaldībai.

–atbalsts īpašām darbībām, nodrošinot papildu finansējumu konkrētām darbībām ar augstu ES pievienoto vērtību, izmantojot dalībvalstu programmas,

–atbalsts Savienības darbībām, ko pārvalda ar tiešo un netiešo pārvaldību, un

–ārkārtas palīdzība.

Tiks nodrošināta vēl lielāka vienkāršošana instrumenta īstenošanā, jo īpaši nodrošinot saskaņotu pieeju ar noteikumiem, ko piemēro citu Savienības fondu pārvaldībai (“vienotais noteikumu kopums”), sniedzot labākus norādījumus par pārvaldības un kontroles sistēmām un revīzijas prasībām, kā arī nodrošinot to, ka attiecināmības noteikumi dalītā pārvaldībā ļauj pilnībā izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas (VII). Tāpat ir svarīgi maksimāli palielināt ES pievienoto vērtību darbībām, kuras finansē ar instrumentu, un ieviest pilnveidotu pārraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai stiprinātu uz rezultātu sasniegšanu balstītu fondu pārvaldību.

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Robežu pārvaldības un vīzu instruments balstās uz šādu tā priekšgājēju veiktajiem ieguldījumiem un sasniegtajiem rezultātiem: Ārējo robežu fonds 2007.–2013. gadā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK 5 , un instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (IDF) 2014.2020. gadā un tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 6 .

Instruments robežu pārvaldībai un vīzām turpinās atbalstīt vispārējo ES politiku ārējo robežu pārvaldības un vīzu jomā, piemēram, Eiropas integrētas robežu pārvaldības stiprināšanu, robežu pārvaldības aprīkojuma iegādi, ko izmantos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kopējo vīzu politiku un attiecīgās IT sistēmas.

Savienības aģentūrām, kas darbojas ar robežu pārvaldības jomā, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, eu-LISA un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai (EUAA), ir liela nozīme, lai, strādājot ciešā sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, nodrošinātu drošību uz robežām un personu brīvu pārvietošanos Savienībā. Piemēram, dalībvalstis nodrošina, ka valstu IT sistēmas ir sadarbspējīgas un tādējādi nodrošina informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm, savukārt aģentūra lielapjoma sistēmu aģentūra (eu-LISA) nodrošina, ka var notikt informācijas apmaiņa starp visām IT sistēmām Savienībā. Tādēļ pilnīga saskaņotība un papildināmība tiks nodrošināta arī attiecībā uz to, kā Savienības budžets ar instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām atbalsta šīs aģentūras un dalībvalstis. Svarīgi ir arī nodrošināt papildināmību ar pasākumiem, ko īsteno Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA), piemēram, kopīgi izmantojot iekārtas, kuras lieto jūras un robežu uzraudzībā, lai pēc iespējas labāk izmantotu resursus jūras drošības stiprināšanai.

Lai reaģētu uz galvenajām problēmām robežu pārvaldības jomā, ir vajadzīga enerģiska rīcība gan no dalībvalstu, gan attiecīgo aģentūru puses. Tādēļ Komisija ierosina ievērojami palielināt budžetu it īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai. Kopā ar eu-LISA paredzētajiem līdzekļiem budžets nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs EUR 12 013 000 000 (pašreizējās cenās). Tas ļaus būtiski pastiprināt sevišķi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lomu un tvērumu, jo īpaši izveidojot pastāvīgu struktūru ar aptuveni 10 000 robežsargu 7 . Tomēr abi instrumenti, ar ko izveido Integrētas robežu pārvaldības fondu, neaptver aģentūrām piešķirto finansējumu. Tāpēc šis priekšlikums reglamentē tikai instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām, kas sniegs atbalstu dalībvalstu īstenotai Eiropas integrētai robežu pārvaldībai uz ārējām robežām pilnīgā sinerģijā ar Savienības aģentūru darbu šajā jomā.

 •    Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Savienības politikas mērķis virzīties uz Eiropas integrētu robežu pārvaldību attiecas uz jomu, kurā viena otru papildina un pastiprina dažādas citas ES politikas jomas. Tā kā robežu pārvaldība notiek pie ārējām robežām, ir obligāta sadarbība un koordinācija starp robežu pārvaldības iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm, jo īpaši muitas dienestiem. Jaunajā daudzgadu finanšu shēmā tiks nodrošināta spēcīga sinerģija starp finansēšanas instrumentiem, kas atbalsta šīs iestādes, lai maksimāli palielinātu ES budžeta ietekmi migrācijas un robežu jomā.

Nodrošinot, ka iestādēm, kas atbildīgas par robežu pārvaldību un muitas kontroli, ir vajadzīgais aprīkojums un pieredze un ka tās nevainojami sadarbojas, mēs varam panākt, ka samazinās neatbilstīga migrācija un bīstamu vai nevēlamu preču ievešana Savienībā. Abas IBMF sastāvdaļas, proti, instruments robežu pārvaldībai un vīzām un jaunizveidotais instruments muitas kontroles iekārtām, veicinās šā mērķa sasniegšanu. Pirmais instruments nodrošinās spēcīgu un efektīvu robežu pārvaldību, vienlaikus aizsargājot cilvēku brīvu pārvietošanos, bet otrais atbalstīs labi funkcionējošu muitas savienību. Pirmais instruments būs vērsts vienīgi uz darbībām, kas attiecas uz personu pārbaudi saistībā ar robežu kontroli, kamēr otrais pievērsīsies darbībām, kuras attiecas uz muitas kontroles iekārtu iegādi, apkopi un modernizāciju. Tas attieksies uz iekārtām, ko var izmantot gan preču, gan personu pārbaudēm. Tādējādi tiks pilnībā nodrošināta sinerģija starp abiem instrumentiem, kas ietilpst IBMF.

Lai integrēta robežu pārvaldība būtu veiksmīga, ir svarīga sadarbība un koordinācija ar citām iestādēm migrācijas un drošības jomā. Tās ir iestādes, kas nodarbojas ar patvēruma, migrācijas pārvaldības, atgriešanas un pārrobežu noziedzības jautājumiem, kā arī jūras drošības un uzraudzības jomā iesaistītās struktūras.

Patvēruma un migrācijas fonds (PMF) ir ierosinātais jaunais finansēšanas instruments, kam būtu jāatbalsta valstu iestādes, tām uzņemot patvēruma meklētājus un migrantus, kad tie ierodas ES teritorijā, kā arī atgriežot tās personas, kurām nav tiesību palikt ES. PMF un instruments robežu pārvaldībai un vīzām darbosies pilnīgā sinerģijā, lai panāktu abu fondu lielāku ietekmi migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Ir svarīgi, piemēram, samazināt to neatbilstīgo migrantu skaitu, kuri ierodas Savienībā, kā arī nodrošināt, ka tās personas, kurām nav tiesību palikt, tiek atgrieztas izcelsmes valstīs.

Jaunais Iekšējās drošības fonds (IDF) ir nākotnes finansēšanas instruments, kam būtu jāpalīdz nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, jo īpaši, apkarojot terorismu un radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību un atbalstot un aizsargājot noziegumu upurus, pilnīgā saskaņā ar darbībām, kuras atbalsta jaunais instruments robežu pārvaldībai un vīzām.

Robežu pārvaldības un vīzu instruments arī ļaus iegādāties daudzfunkcionālu aprīkojumu jūras uzraudzībai, lai maksimāli palielinātu sinerģiju arī jūras uzraudzības jomā.

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no instrumenta, tiks īstenoti pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, ko atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši tiks panākta pilnīga atbilstība Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju instruments robežu pārvaldībai un vīzām nodrošinās mērķtiecīgu atbalstu, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu šo valstu robežu uzraudzības un pārvaldības spēju svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai un Savienības drošības mērķiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktā noteikts: „Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”.

Ierosinātās Savienības rīcības juridiskais pamats ir atrodams sarakstā ar pasākumiem, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punktā un 79. panta 2. punkta d) apakšpunktā, piemēram, kopēja vīzu politika, personu pārbaude uz ārējām robežām, pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmu un cīņa pret cilvēku tirdzniecību.

Uzmanība pievēršama arī LESD 80. pantam, kurā uzsvērts, ka uz šīm Savienības politikas jomām, kas izklāstītas LESD trešās daļas V sadaļas 2. nodaļā, un to īstenošanu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

Turklāt Komisija 2018. gada 29. maijā pieņēma priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai 8 , lai uzlabotu koordināciju un harmonizētu atbalsta īstenošanu saskaņā ar dalīto pārvaldību, ar galveno mērķi vienkāršot politikas īstenošanu 9 . Šī regula aptver arī instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām attiecībā uz dalītās pārvaldības daļu.

Dažādie Savienības fondi, kurus īsteno dalītā pārvaldībā, tiecas sasniegt savstarpēji papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids, tāpēc Regulā (ES) .../... [Kopīgo noteikumu regula] ir izklāstīta virkne kopīgu principu, piemēram, partnerība. Minētā regula ietver arī kopīgus stratēģiskās plānošanas elementus, tostarp noteikumus par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un tajā ir izklāstīta kopīga pieeja fondu virzībai uz rezultātu sasniegšanu. Tādējādi tā ietver labvēlīgus nosacījumus un režīmu uzraudzībai, ziņošanai un novērtēšanai. Ir izklāstīti arī kopīgi noteikumi par attiecināmības nosacījumiem, finanšu pārvaldību un pārvaldības un kontroles kārtību.

•Valstu atšķirīgās nostājas

Ierosinātie pasākumi, kas balstās uz LESD 77. panta 2. punktu, ir Šengenas acquis pilnveidošana. Tādējādi 4. pants Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju attiecas uz šo dalībvalsti, tāpat kā 4. pants Protokolā (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, attiecas uz Īriju.

Ierosinātie pasākumi ir uzskatāmi par pilnveidojumiem Šengenas acquis par robežām un vīzām, kurā četras valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir asociētas, pamatojoties uz nolīgumiem ar Savienību. Pēc ierosināto pasākumu apstiprināšanas, paziņošanas un pieņemšanas tie attieksies arī uz šīm četrām valstīm.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Kopumā ārējo robežu pārvaldība ir joma, kurā Savienības rīcībai ir nepārprotama pievienotā vērtība, salīdzinot ar to, ja dalībvalstis rīkotos vienas pašas. Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, ar ko apliecina Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomā, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas, ar kurām atbalsta šo politiku īstenošanu.

Tādējādi saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts jo īpaši veicina valstu un Eiropas spēju nostiprināšanu attiecīgajās jomās. Šim nolūkam regulas mērķis inter alia ir:

–sistemātiskāk atbalstīt pakalpojumus, ko sniedz atsevišķas dalībvalstis, lai izveidotu drošu telpu bez iekšējām robežām,

–veicināt sadarbību starp robežsardzes un citām tiesībaizsardzības iestādēm un

–nodrošināt, ka dalībvalstīm ir vairāk specializētu iekārtu, ko nodot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā kopīgu operāciju veikšanai, lai panāktu drošību telpā bez iekšējām robežām.

Tiek pilnībā atzīts, ka darbībām ir jānotiek piemērotā līmenī un Savienības funkcijas nedrīkst pārsniegt nepieciešamā robežas.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un atbilst rīcībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā, kā noteikts LESD V sadaļā. Mērķi un attiecīgā finansējuma līmenis ir proporcionāls tam, ko instruments tiecas sasniegt. Šajā priekšlikumā paredzētās darbības attiecas uz robežu pārvaldības Eiropas dimensiju un kopējo vīzu politiku.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros izveido instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējā finansēšanas instrumenta robežu pārvaldības un vīzu jomā izvērtēšanu rezultāti. Tas balstās uz Ārējo robežu fonda ex post izvērtējumu (tas bija fonds 2007.–2013. gada plānošanas periodā) un Iekšējās drošības fonda ārējo robežu pārvaldības un vīzu instrumenta (“IDF robežu un vīzu instruments”) starpposma novērtējumu (tas ir fonds pašreizējā 2014.–2020. gada periodā).

Attiecībā uz efektivitāti IDF robežu un vīzu instruments ir uzskatāms par efektīvu abās jomās, kur tas darbojas – kopējā vīzu politikā un robežu pārvaldībā. Fonds ir palīdzējis nodrošināt likumīgu ceļošanu un stiprinājis dalībvalstu spējas vīzu izsniegšanā. Tā devums konsulārajā sadarbībā un sadarbības stiprināšanā ar trešām valstīm līdz šim daudzās dalībvalstīs ir bijis neliels. Ar IT sistēmas izveidi un darbību tika atbalstīta kopējas vīzu politikas pilnveidošana; tas jo īpaši attiecas uz valstu vīzu informācijas sistēmām. Nostiprinot robežu pārvaldības spējas pie Savienības ārējām robežām, fonds ļāva garantēt personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā. Tas ir veicinājis ārējo robežu kontroles efektivitāti, atbalstot pasākumus, kas saistīti ar robežkontroles un uzraudzības iekārtu iepirkšanu, modernizēšanu, atjaunināšanu un aizstāšanu. Galvenokārt ārējo faktoru dēļ neliels progress ir panākts, sekmējot tādu politiku izstrādi, īstenošanu un izpildi, ar kurām nodrošina, ka personām nav jāpiemēro nekāda kontrole. Fonds ir veicinājis sadarbību starp dalībvalstīm un sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, tostarp, sekmējot iekārtu iegādi, kuras izmantojamas kopīgās operācijās, devis ieguldījumu solidaritātes veidošanā un kopīgā atbildībā.

Kopumā novērtēšanas ietvaros pieejamie dati liecina, ka rezultāti ir sasniegti ar saprātīgām izmaksām cilvēkresursu un finanšu resursu ziņā. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu norāda uz nepieciešamību pēc papildu norādēm no Komisijas par fonda īstenošanu. Šķietamo administratīvo slogu var uzskatīt par faktoru, kas ietekmē efektivitāti. Neraugoties uz virkni pasākumu, kuru mērķis ir vienkāršot un samazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm joprojām šķiet, ka administratīvais slogs ir liels un VII īstenošana ir problemātiska. Lielākā daļa vienkāršošanas ir notikusi tiešā pārvaldībā.

Fonda sākotnējais pamatojums un mērķi pēc migrācijas krīzes joprojām ir aktuāli. Gan plānošanas, gan īstenošanas stadijā ir ieviesti piemēroti mehānismi, lai risinātu mainīgās vajadzības. IDF robežu un vīzu instrumenta nodrošinātā elastība, kas ietver naudas līdzekļu pārvešanu starp dažādiem mērķiem, ir palīdzējusi risināt mainīgās vajadzības. Tomēr dalībvalstis vēlētos vēl lielāku elastību, kas tiktu panākta, atsakoties no minimālā piešķīruma apjoma mērķiem un samazinot valstu mērķu skaitu.

Fonds ir uzskatāms par saskaņotu ar citām ES un valsts līmeņa darbībām. Ir nodrošināta saskaņotība ar citiem ES finansēšanas instrumentiem plānošanas posmā. Ir ieviesti koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu turpmāku saskaņotību īstenošanas posmā. Uzraudzības komitejai un atbildīgajām iestādēm ir būtiska loma saskaņotības nodrošināšanā. Fonda mērķi papildina citu valsts politikas jomu mērķus. Plānošanas posmā ir paredzēta papildināmība ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. Ir ieviesti koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu papildināmību īstenošanas posmā, taču tos vēl iespējams uzlabot. Dažādie īstenošanas veidi cits citu papildina.

Fonds ir nodrošinājis ES pievienoto vērtību, veicot inovatīvus ieguldījumus infrastruktūrā un aprīkojumā. Tas ir atbalstījis sadarbību starp dalībvalstīm. Mācību pasākumi, ko fonds ir nodrošinājis, ir veicinājuši prakses harmonizēšanu starp dalībvalstīm. Būtu bijis iespējams sagaidīt lielāku ES pievienoto vērtību tādās jomās kā konsulārā sadarbība, sadarbība ar trešām valstīm un IT sistēmas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma ziņojumā aplūkoti Regulējuma kontroles padomes ieteikumi. Turpmākajā tabulā ir izklāstīti galvenie apsvērumi un uzlabojumu ieteikumi attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (kā daļu no Integrētas robežu pārvaldības fonda) un Iekšējās drošības fondu, kā arī norādīts, kā ietekmes novērtējuma ziņojums tika grozīts, lai tos atspoguļotu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

2018/0249 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saistībā ar aizvien pieaugošajām migrācijas problēmām Eiropas Savienībā, kā arī ar drošības problēmām ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt rūpīgu līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, no vienas puses, un drošību, no otras puses. Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, cita starpā veicot kopīgus pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopējo vīzu politiku.

(2)Saskaņā ar LESD 80. pantu uz šīm Savienības politikas jomām un to īstenošanu būtu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

(3)Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. septembrī, 27 dalībvalstu vadītāji apliecināja savu apņēmību tiekties pēc drošas Eiropas un veidot tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību.

(4)Savienības politikas mērķis ārējo robežu pārvaldības jomā ir valstu un Savienības līmenī attīstīt un īstenot Eiropas integrētu robežu pārvaldību, kas ir priekšnosacījums, lai varētu notikt personu brīva pārvietošanās Savienībā, un ir būtiska brīvības, drošības un tiesiskuma telpas sastāvdaļa.

(5)Lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un drošību, ir nepieciešama Eiropas integrēta robežu pārvaldība, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 13 un kurā ietilpst Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus.

(6)Likumīgas ceļošanas atvieglošana, vienlaikus novēršot neatbilstīgu migrāciju un drošības riskus, Komisijas paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā” 14 tika identificēts kā viens no galvenajiem mērķiem Savienības reakcijā uz problēmām šajās jomās.

(7)Eiropadome 2016. gada 15. decembrī 15 aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā 16 uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai 17 .

(8)Lai saglabātu Šengenas zonas integritāti un pastiprinātu tās darbību, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par ES pilsoņiem, kuri šķērso ES ārējās robežas. Turklāt Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību.

(9)Finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai īstenotu Eiropas integrētu robežu pārvaldību ar mērķi atbalstīt dalībvalstis, tām efektīvi pārvaldot ārējo robežu šķērsošanu un risinot migrācijas problēmas un nākotnē iespējamus apdraudējumus pie šīm robežām, tādējādi veicinot cīņu pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, vienlaikus pilnībā nodrošinot pamattiesību ievērošanu.

(10)Lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas integrēta robežu pārvaldība, kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 4. pantu ir šādi komponenti – robežkontrole, meklēšana un glābšana, veicot robežu uzraudzību, riska analīze, sadarbība starp dalībvalstīm (ko atbalsta un koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra), sadarbība starp aģentūrām (ietverot regulāru informācijas apmaiņu), sadarbība ar trešām valstīm, tehniski un operatīvi pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai vērstos pret nelikumīgu imigrāciju un labāk apkarotu pārrobežu noziedzību, modernu tehnoloģiju izmantošana, kvalitātes kontrole un solidaritātes mehānismi –, un lai nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jātiek nodrošinātam atbilstīgam Savienības finansiālajam atbalstam.

(11)Tā kā dalībvalstu muitas dienestiem ir aizvien lielāks skaits pienākumu, kas bieži vien attiecas arī uz drošības jomu un notiek pie ārējām robežām, vienotības nodrošināšana robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām ir jautājums, kas jārisina, sniedzot atbilstošu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm. Tas ne tikai pastiprinās muitas kontroli, bet arī atvieglos likumīgu tirdzniecību, veicinot drošu un efektīvu muitas savienību.

(12)Tāpēc, izveidojot Integrētas robežu pārvaldības fondu (“fonds”), ir nepieciešams izveidot pēcteci 2014.–2020. gada Iekšējās drošības fondam, kas tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 18 .

(13)Ņemot vērā LESD V sadaļas juridiskās īpatnības un dažādos piemērojamos juridiskos pamatus attiecībā uz politikas jomām saistībā ar ārējām robežām un muitas kontroli, juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienotu instrumentu.

(14)Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptverošs Savienības finansiālā atbalsta satvars robežu pārvaldības un vīzu jomā, ietverot finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“instruments”), kuru izveido ar šo regulu, kā arī finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 19 . Šis satvars būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... 20 [jaunā KNR] (“Kopīgo noteikumu regula”), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz noteikumiem par dalītu pārvaldību.

(15)Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām.

(16)Instrumentam būtu jābalstās uz šādu ar tā priekšgājēju atbalstu sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: Ārējo robežu fonds 2007.–2013. gadā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK 21 , un instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014 22 ,; minētais atbalsts būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību.

(17)Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām, instrumentam būtu jāsekmē tādas Eiropas integrētas robežu pārvaldības attīstība, kas ietver visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, situācijas un mainīgo apstākļu saistībā ar neatbilstīgo migrantu robežšķērsošanas punktiem novērtēšanu, personālu, iekārtām un tehnoloģijām un ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sadarbībā ar citiem dalībniekiem, piemēram, trešām valstīm vai citām ES struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropolu un starptautiskām organizācijām.

(18)Ar instrumentu būtu jāpalīdz uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti, konstatējot un novērtējot drošības un neatbilstīgas migrācijas riskus, kā arī atvieglojot vīzu procedūras bona fide ceļotājiem. Ar instrumentu jo īpaši būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai atbalstītu vīzu apstrādes digitalizāciju ar mērķi nodrošināt gan vīzu pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem ātras, drošas un klientiem draudzīgas vīzu procedūras. Ar instrumentu būtu arī jāpalīdz nodrošināt plašu konsulāro pārklājumu visā pasaulē. Tāpat instrumentam būtu jāaptver kopējās vīzu politikas vienota īstenošana un tās modernizēšana.

(19)Ar instrumentu būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, kuri ir saistīti ar robežkontroli, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētas robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas darbību kopumā.

(20)Lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju un palīdzētu uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ar instrumentu būtu jāatbalsta lielapjoma IT sistēmu ieviešana, pamatojoties uz pašreizējām vai jaunām IT sistēmām. Tāpat ar to būtu jāatbalsta sadarbspējas ieviešana starp ES informācijas sistēmām (ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) 23 , Vīzu informācijas sistēmu (VIS) 24 , ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) 25 , Eurodac 26 , Šengenas informācijas sistēmu (SIS) 27 un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN)) 28 dalībvalstīs, lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati cits citu papildinātu. Ar instrumentu būtu arī jāveicina nepieciešamā attīstība valstu līmenī, pēc sadarbspējas komponentu īstenošanas centrālā līmenī (Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējs BMS), kopējs identitātes repozitorijs (CIR) un vairāku identitāšu detektors (MID)) 29 .

(21)Ar instrumentu būtu jāpapildina un jāpastiprina pasākumi, lai īstenotu Eiropas integrētu robežu pārvaldību saskaņā ar kopīgu atbildību un solidaritāti starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas pārstāv Eiropas Robežu un krasta apsardzes abus pīlārus. Konkrētāk tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sastādot savas programmas, būtu jāņem vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī tās izveidotās mācību programmas, piemēram, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, ietverot tās daļas par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai. Lai pilnveidotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu jāapspriežas ar minēto aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem, ciktāl tas ir aģentūras kompetencē, un jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam.

(22)Ar instrumentu būtu jāatbalsta karsto punktu pieejas īstenošana, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā” un ko Eiropadome apstiprināja 2015. gada 25. un 26. jūnijā 30 . Karsto punktu pieeja sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstīm, kuras skar nesamērīgs migrācijas spiediens uz ES ārējām robežām. Tā nodrošina integrētu, visaptverošu un mērķtiecīgu palīdzību, ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību, ar mērķi aizsargāt Šengenas zonas integritāti.

(23)Solidaritātes interesēs visā Šengenas zonā un kopējas atbildības par ES ārējo robežu gaisotnē, ja tiek atklātas nepilnības vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 31 , attiecīgajai dalībvalstij, izmantojot savas programmas resursus, būtu pienācīgi jāpievēršas šim jautājumam, lai īstenotu ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu un atbilstīgi neaizsargātības novērtējumam, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 13. pantu.

(24)Instrumentam būtu jāapliecina solidaritāte un kopīga atbildība, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs.

(25)Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 32 Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, kuri attiecas uz šādu tranzītu, proti, Padomes Regulas (EK) Nr. 693/2003 33 un Padomes Regulas (EK) Nr. 694/2003 34 , īstenošana. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)Lai palīdzētu sasniegt instrumenta politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas paredz instrumenta konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar noteiktajām ES prioritātēm un II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem un darbībām ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, ar kurām tās saskaras.

(27)Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem ES fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(28)Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts izdots lēmums par atgriešanu, ir viens no Eiropas integrētas robežu pārvaldības komponentiem, kā izklāstīts Regulā (ES) 2016/1624. Tomēr, ņemot vērā instrumenta raksturu un mērķi, pasākumi saistībā ar atgriešanu neietilpst tā sniegtā atbalsta jomā un uz tiem attiecas Regula (ES) .../... [jaunais PMF] 35 .

(29)Lai atzītu būtisko lomu, kāda ir dalībvalstu muitas dienestiem pie ārējām robežām, un nodrošinātu, ka to rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai īstenotu savus plaša apjoma uzdevumus pie šīm robežām, finansiāla atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... [jaunais muitas kontroles iekārtu fonds], vajadzētu nodrošināt šiem valstu dienestiem nepieciešamo finansējumu, ko ieguldīt iekārtās muitas kontroles veikšanai, kā arī iekārtās, ar kurām papildus muitas kontrolei var veikt arī citas funkcijas, piemēram, robežkontroli.

(30)Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu var vienlīdz labi vai nejauši derēt kontrolei attiecībā uz atbilstību citiem tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Integrētas robežu pārvaldības fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti ar atšķirīgu, bet saskaņotu darbības jomu iekārtu iegādei. No vienas puses, instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kas izveidots ar šo regulu, neaptver iekārtas, kuras var izmantot gan robežu pārvaldībai, gan muitas kontrolei. No otras puses, instruments muitas kontroles iekārtām ne tikai finansiāli atbalstīs tādu iekārtu iegādi, kuru galvenais mērķis ir muitas kontrole, bet arī ļaus tās izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šāds uzdevumu sadalījums veicinās starpaģentūru sadarbību kā daļu no Eiropas robežu integrētas pārvaldības pieejas, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 4. panta e) punktā, tādējādi dodot iespēju muitas un robežkontroles iestādēm sadarboties un palielināt Savienības budžeta ietekmi, kopīgi izmantojot kontroles iekārtas un šīm iekārtām savstarpēji sadarbojoties.

(31)Jūras robežu uzraudzība tiek uzskatīta par vienu no krasta apsardzes funkcijām Savienības jūrniecības jomā. Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, arī atbild par plašu uzdevumu klāstu, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar jūras drošību, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgu tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Krasta apsardzes funkciju plašais klāsts ļauj to ietvert dažādās ES politikas jomās, kurās ir jāmeklē sinerģija, lai sasniegtu efektīvākus un lietderīgākus rezultātus.

(32)Papildus Savienības sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/1624, Eiropas Jūras drošības aģentūru, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 36 , un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 37 , labāka darbību saskaņotība jūrlietu jomā būtu jāpanāk arī valstu līmenī. Sinerģijai starp dažādiem ar jūras vidi saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētas robežu pārvaldības un jūras drošības stratēģijām.

(33)Lai stiprinātu papildināmību un jūrniecības darbību saskaņotību, kā arī izvairītos no centienu dublēšanās un mazinātu budžeta ierobežojumus tādā darbības augstu izmaksu jomā, kāda ir jūrniecības joma, ar instrumentu būtu jāatbalsta daudzfunkcionālas jūrniecības darbības, kuru galvenais mērķis ir robežu uzraudzība, taču vienlaicīgi var sasniegt arī citus mērķus.

(34)Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no instrumenta, būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju instrumentam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu šo valstu robežu uzraudzības un pārvaldības spēju svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai un Savienības drošības mērķiem.

(35)Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kura izsaka Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomās, kā arī platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālais atbalsts, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši stiprinās valstu un Savienības spējas minētajās jomās.

(36)Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar šo instrumentu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem robežu pārvaldības un vīzu jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis robežu pārvaldības un vīzu jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(37)Instrumenta darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus.

(38)Ar šo regulu būtu jāparedz dalībvalstu programmām noteiktās sākotnējās summas, ko aprēķina, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti I pielikumā un atspoguļo sauszemes un jūras robežu garumu un apdraudējuma līmeņus pie tām, lidostu un konsulātu darba slodzi, kā arī konsulātu skaitu.

(39)Šīs sākotnējās summas veidos pamatu dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas sākotnējā situācijā, piemēram, spiedienu uz Savienības ārējām robežām un darba slodzi pie ārējām robežām un konsulātos, starpposmā dalībvalstīm piešķirs papildu summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā programmas īstenošanas statusu.

(40)Tā kā problēmas robežu pārvaldības un vīzu jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams piešķiramo finansējumu pielāgot migrācijas plūsmu izmaiņām, spiedienam uz robežas un drošības apdraudējumam, un virzīt finansējumu uz prioritātēm, kuras Savienībai sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām, izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām, kuras Savienībai sniedz augstu pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai.

(41)Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(42)Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kuras saistītas ar robežu pārvaldību, kopējo vīzu politiku un lielapjoma IT sistēmām, un tādējādi būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kas ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar instrumenta mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(43)Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar instrumentu, varētu arī piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno īpašas darbības, papildus tām iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs īpašās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām būtu jābūt darbībām, kurās vajadzīga sadarbība, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, dalībvalstu programmu ietvaros, tehnisko iekārtu pirkšana, kuras nepieciešamas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai darbības veikšanai, vīzu pieteikumu apstrādes modernizēšana, jaunu lielapjoma IT sistēmu attīstība un sadarbspējas veidošana starp šīm sistēmām. Šīs īpašās darbības Komisija definēs savās darba programmās.

(44)Lai papildinātu šā instrumenta politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, instrumentam būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi instrumenta darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(45)Lai stiprinātu Savienības spējas nekavējoties reaģēt uz neparedzētu vai nesamērīgu migrācijas spiedienu, jo īpaši pie tiem robežu posmiem, kuros ietekmes līmenis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 38 ir identificēts kā tāds, kas apdraud Šengenas zonas darbību kopumā, kā arī uz spiedienu uz dalībvalstu konsulātu vīzu daļu vai uz risku robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šajā regulā izklāstīto satvaru.

(46)Šā instrumenta politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU fonda tematiskajām sadaļām [...]. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(47)Ar šo regulu paredz finansējumu visam instrumenta darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību] 39 .

(48)Uz šo instrumentu attiecas Regula (ES, Euratom) ..../... [jaunā finanšu regula] (Finanšu regula) 40 . Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar šo instrumentu.

(49)Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, instrumentam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) .../... [KNR].

(50)Regula (ES) .../... [KNR] izveido jaunu rīcības satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Iekšējās drošības fondu (IDF) un instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt mērķus, kas noteikti instrumentam robežu pārvaldībai un vīzām, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar šo instrumentu.

(51)Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantojot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(52)Saskaņā ar Regulu (ES) …/… [jaunā Finanšu regula] 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 42 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 43 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 44 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 45 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 46 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā.

(53)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(54)Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES 47 personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(55)Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmas pievēršas jauniem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras tālākie reģioni. Instruments atbalsta šīs dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu tālākajiem reģioniem.

(56)Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 48 ir nepieciešams izvērtēt šo instrumentu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu instrumenta ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu instrumenta sasniegumus, saistībā ar katru instrumenta konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi.

(57)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis instruments palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas instrumenta sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(58)Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) .../... [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga instrumenta īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus.

(59)Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu un kopējā uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 49 .

(60)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 50 . Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(61)Dalībvalsts dalībai instrumentā nevajadzētu būt vienlaicīgai ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu instrumentā, kas sniedz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu cita starpā finansēt pasākumus pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis robežu un vīzu jomā, kā arī ārējo robežu kontroli.

(62)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 51 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 52 1. panta A un B punktā.

(63)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 53 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 54 3. pantu.

(64)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 55 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 56 3. pantu.

(65)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula balstās uz Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar 4. pantu minētajā protokolā sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(66)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 57 . Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(67)Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../... 58 [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“instruments”), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (“fonds”).

2.Kopā ar Regulu (ES) .../... [Muitas kontroles iekārtu fonds], ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kurš ir daļa no [Integrētas robežu pārvaldības fonda] 59 , ar šo regulu izveido fondu.

3.Tajā ir noteikti instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(2)“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura šķērsošanas vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai un par ko paziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 60 2. panta 8. punktu;

(3)“Eiropas integrēta robežu pārvaldība” ir elementi, kas minēti Regulas (ES) 2016/1624 4. pantā;

(4)“ārējās robežas” ir dalībvalstu robežas: sauszemes robežas, tostarp upju un ezeru robežas, jūras robežas, kā arī lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Savienības tiesību akti par ārējo robežu šķērsošanu, tostarp tās iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta;

(5)“ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1052/2013;

(6)“karsto punktu zona” ir karsto punktu zona, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 10) punktā;

(7)“iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta” ir:

(a)kopējā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

(b)kopējā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar to attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis.

3. pants

Instrumenta mērķi

1.Instrumenta, kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda, politikas mērķis ir nodrošināt spēcīgu un efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā, pilnībā ievērojot Savienības saistības attiecībā uz pamattiesībām, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā.

2.Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar instrumentu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

(a)atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu un novērstu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas;

(b)atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un drošības riskus.

3.Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem instrumentu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

4. pants

Atbalsta tvērums

1.Šīs regulas 3. pantā minēto mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, instruments jo īpaši atbalsta III pielikumā minētās darbības.

2.Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ar instrumentu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošas, III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu.

3.Atbalsttiesīgas nav šādas darbības:

(a)III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības pie tām iekšējām robežām, uz kurām kontrole vēl nav atcelta;

(b)darbības, kas saistītas ar robežkontroles pagaidu ārkārtas atjaunošanu pie iekšējām robežām, kā minēts Regulā (ES) 2016/399;

(c)attiecībā uz preču kontroli:

(1)darbības, kuru vienīgais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole,

(2)aprīkojuma (izņemot transportlīdzekļus) iegāde, uzturēšana vai atjaunināšana gadījumos, kad viens no mērķiem vai rezultātiem ir preču kontrole,

(3)citas darbības saskaņā ar šo regulu, kuru galvenais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole.

Ja rodas ārkārtas situācija, šajā punktā minētās darbības, kas nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgām.

5. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

(a)tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)    dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

ii)    trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem;

(b)tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

6. pants

Vispārējie principi

1.Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem.

2.Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus Savienības instrumentus.

3.Instrumentu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

7. pants

Budžets

1.Instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir EUR 8 018 000 000 faktiskajās cenās.

2.Finansējumu izmanto šādi:

(a)EUR 4 811 000 000 piešķir dalītā pārvaldībā īstenotajām programmām, no kuriem EUR 157 200 000 piešķir 16. pantā minētajai īpašajai tranzīta shēmai, ko īsteno dalītā pārvaldībā;

(b)EUR 3 207 000 000 piešķir tematiskajam mehānismam.

3.Līdz 0,52 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta instrumenta īstenošanai.

4.Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to valstu asociācijas nolīgumos, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tiek noslēgtas vienošanās, lai precizētu šo valstu līdzdalības veidu un kārtību. Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no 1. punktā minētā Savienības budžeta.

8. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.Šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

(a)konkrētām darbībām;

(b)Savienības darbībām un

(c)ārkārtas palīdzībai.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas. 

2.Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā.

3.Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, ka atlasītos projektus neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

4.Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

5.Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam.

6.Komisija pieņem Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām.

7.Pēc 3. punktā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību.

8.Finansēšanas lēmumi var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem.

2. iedaļa
Atbalsts un īstenošana dalītajā pārvaldībā

9. pants

Darbības joma

1.Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 8. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas 63. pantam un Regulai (ES) Nr. …/… [KNR].

10. pants

Budžeta resursi

1.Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā („programmas”):

(d)EUR 4 009 000 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(e)EUR 802 000 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 13. panta 1. punktā.

2.Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

11. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta, tostarp īpašās tranzīta shēmas, kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

6.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā instrumenta piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

(a)kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

(b)tikai publiskajam ieguldījumam.

12. pants

Programmas

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās programmā ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem robežu pārvaldības un vīzu jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Nosakot savu programmu prioritātes, dalībvalstis nodrošina, ka ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā izklāstītie īstenošanas pasākumi.

2.Komisija nodrošina, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un – attiecīgā gadījumā – eu-LISA jau agrīnā posmā ir iesaistītas dalībvalstu programmu izstrādes procesā, ciktāl tas ir aģentūru kompetencē.

3.Tā apspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru par programmu projektiem, veltot īpašu uzmanību pasākumiem, kas iekļauti darbības atbalsta saņemšanai saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai tādējādi nodrošinātu aģentūras un dalībvalstu darbību saskaņotību un papildināmību attiecībā uz robežu pārvaldību, kā arī nepieļautu dubultu finansēšanu un panāktu izmaksu efektivitāti.

4.Komisija var iesaistīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un – attiecīgā gadījumā – eu-LISA 5. iedaļā minētajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar instrumenta atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

5.Pēc tam, kad ir pieņemti ieteikumi, uz kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 attiecas šīs regulas darbības joma, un ieteikumi, kas sniegti, veicot neaizsargātības novērtējumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju izvērtē vispiemērotāko pieeju, lai ar šā instrumenta atbalstu pildītu minētos ieteikumus.

6.Vajadzības gadījumā Komisija iesaista Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru vispiemērotākās pieejas izvērtēšanas procesā, lai ar šā instrumenta atbalstu pildītu ieteikumus.

7.Īstenojot 5. punktu, attiecīgā dalībvalsts kā savas programmas prioritāti veic pasākumus visu konstatēto trūkumu novēršanai, jo īpaši pasākumus būtisku trūkumu novēršanai un neatbilstības novērtējumus.

8.Vajadzības gadījumā attiecīgo programmu groza, lai ņemtu vērā 5. punktā minētos ieteikumus. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt Komisija.

9.Sadarbojoties un apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru atbilstīgi aģentūras pilnvarām, attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt savas programmas resursus, tostarp tos, kas paredzēti darbības atbalstam, lai tādējādi pildītu 5. punktā minētos ieteikumus, kuri rada finansiālas sekas.

10.Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar instrumenta atbalstu projektus kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju.

11.Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar instrumenta atbalstu tādas darbības kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, kuras ir saistītas ar neatļautas robežu šķērsošanas uzraudzību, atklāšanu, identificēšanu, izsekošanu, novēršanu un pārtveršanu nolūkā atklāt, novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību vai sekmēt migrantu labāku aizsardzību un viņu dzīvības glābšanu, minētā dalībvalsts nodrošina, ka tā paziņo Komisijai par visiem divpusējiem vai daudzpusējiem sadarbības nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valsti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1052/2013 20. pantu.

12.Attiecībā uz darbības aprīkojumu, tostarp transportlīdzekļiem un efektīvai un drošai robežkontrolei nepieciešamajām sakaru sistēmām, kas iegādāts ar šā instrumenta atbalstu, piemēro šādus nosacījumus:

(a)pirms uzsākt iepirkuma procedūras, lai ar instrumenta atbalstu iegādātos darbības aprīkojumu, tostarp transportlīdzekļus, un sakaru sistēmas, dalībvalstis nodrošina, ka šis aprīkojums atbilst Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras noteiktajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv, un kopā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru pārbauda šā aprīkojuma tehnisko specifikāciju, lai nodrošinātu sadarbspēju ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes izmantotajiem aktīviem;

(b)visu lielapjoma darbības aprīkojumu, kas paredzēts robežu pārvaldībai, piemēram, dalībvalstu iegādātos gaisa un jūras transportlīdzekļus un uzraudzības līdzekļus, reģistrē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē, lai šos aktīvus darītu pieejamus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 8. punktu;

(c)dalībvalstis var nolemt iegādāties ar instrumenta atbalstu priekšmetus, kas paredzēti daudzfunkcionālām jūras operācijām, ja tad, kad šie priekšmeti ir attiecīgo valsts iestāžu rīcībā, tos vismaz 60 % no to kopējā, valsts vajadzībām paredzētā izmantošanas laika gadā izmanto robežuzraudzības operācijās. Šos priekšmetus reģistrē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē, lai šos aktīvus darītu pieejamus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 8. punktu;

(d)lai palīdzētu Eiropas Robežu un krasta apsardzei saskaņoti plānot spēju attīstīšanu un atbalstītu iespējamu kopīga iepirkuma izmantošanu, dalībvalstis, veicot ziņošanu saskaņā ar 27. pantu, paziņo Komisijai par pieejamo daudzgadu plānošanu attiecībā uz aprīkojumu, ko paredzēts iegādāties ar instrumenta atbalstu. Komisija nosūta šo informāciju Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

13.Apmācība robežu pārvaldības jomā, ko veic ar šā instrumenta atbalstu, pamatojas uz attiecīgajiem saskaņotajiem un kvalitatīvajiem Eiropas izglītības un kopīgas apmācības standartiem robežu un krasta apsardzes jomā.

14.Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IV pielikumu.

15.Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās uz VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem darbību veidiem.

13. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.Komisija 2024. gadā saskaņā ar I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā un 2.–11. punktā minētajiem kritērijiem piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Piešķīrums pamatojas uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem par I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā un 2.–11. punktā minētajiem kritērijiem. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada.

2.Ja vismaz 10 % no sākotnējā, 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz vidusposma maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 85. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai.

3.No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 12. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus.

14. pants

Konkrētas darbības

1.Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri atbilst šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām.

2.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt finansējumu konkrētām darbībām, ja tas kā tāds ir konsekventi paredzēts programmā un tiek izmantots tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu.

3.Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

15. pants

Darbības atbalsts

1.Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.Dalībvalsts var izmantot līdz 30 % no summas, kas ar instrumentu piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

3.Dalībvalstis, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis robežu un vīzu jomā.

4.Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 27. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija, apspriežoties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru attiecībā uz aģentūras pilnvarām saskaņā ar 12. panta 3. punktu, novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas savu nodomu izmantot darbības atbalstu, ņemot vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju un – attiecīgā gadījumā – informāciju, kas pieejama Šengenas izvērtējumu un neaizsargātības novērtējumu ietvaros, tostarp ieteikumus, kuri sniegti pēc Šengenas izvērtējumiem un neaizsargātības novērtējumiem.

5.Neskarot 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu, darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiem, kā noteikts VII pielikumā.

6.Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu sarakstu, kas ietverts VII pielikumā.

16. pants

Darbības atbalsts īpašajai tranzīta shēmai

1.Ar instrumentu sniedz atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par vīzām, ko izsniedz tranzītam, un papildu izmaksas, kuras rodas, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) shēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Regulu (EK) Nr. 694/2003.

2.Resursus, kurus saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu piešķir Lietuvai attiecībā uz īpašo tranzīta shēmu, dara pieejamus kā papildu darbības atbalstu Lietuvai atbilstīgi VII pielikumā minētajām darbībām, kas programmas ietvaros ir tiesīgas saņemt darbības atbalstu.

3.Atkāpjoties no 15. panta 2. punkta, Lietuva var izmantot summu, kas tai piešķirta saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai finansētu darbības atbalstu papildus 15. panta 2. punktā noteiktajai summai.

4.Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu vai darbību.

3. iedaļa
Atbalsts un īstenošana tiešajā un netiešajā pārvaldībā

17. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

18. pants

Savienības darbības

1.Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai projekti, kas ir īpaši nozīmīgi Savienībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.Pēc Komisijas iniciatīvas instrumentu var izmantot, lai finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā, un saskaņā ar II un III pielikumu.

3.Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

5.Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) Nr …/… [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

19. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo instrumentu, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas [X sadaļai].

20. pants

Tehniskā palīdzība Komisijas līmenī

Ar instrumentu var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus var finansēt 100 % apmērā. 

21. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

22. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar instrumentu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Šim instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem.

4. iedaļa
Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

23. pants

Ārkārtas palīdzība

1.Ar instrumentu sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības tādas ārkārtas situācijas gadījumā, kuras iemesls ir steidzams un ārkārtas spiediens, kad liels vai nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo ir šķērsojuši, šķērso vai, domājams, šķērsos vienas vai vairāku dalībvalstu ārējās robežas, jo īpaši robežu posmos, kuros konstatētais ietekmes līmenis ir tāds, ka tas apdraud visas Šengenas zonas darbību, vai jebkuras citas tādas steidzama un ārkārtas spiediena situācijas gadījumā šīs regulas tvēruma ietvaros, kuras novēršanai ir vajadzīga tūlītēja rīcība.

2.Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām.

3.Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir konsekventi paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

24. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu instrumenta ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar instrumentu;

(b)tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 67. panta 5. punktu un Regulas (ES) Nr. …/… [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] 8. pantu, ja šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda vai instrumenta noteikumus.

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa Kopīgie noteikumi

25. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas 43. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) punkta iii) apakšpunktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu.

2.Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par instrumenta virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi.

4.Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta instrumenta virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm.

26. pants

Izvērtēšana

1.Komisija veic šīs regulas, tostarp šā instrumenta ietvaros īstenoto darbību, vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu.

2.Vidusposma novērtējumu un retrospektīvo izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar grafiku, kas norādīts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 40. pantā.

2. apakšiedaļa Noteikumi par dalīto pārvaldību

27. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu, kas veikta līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2.Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši izklāsta informāciju par:

(a)programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 37. pantā;

(b)jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai;

(c)papildināmību starp instrumenta atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām;

(d)programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

(e)komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

(f)veicinošu nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā.

3.Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

4.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

28. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt VI pielikumu.

2.Kopējos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 12., 15., 25. un 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 15., 25. un 28. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 12., 15., 25. un 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 27. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu.

31. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar instrumentu ārējām robežām un vīzām, kurš kā daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.No instrumenta finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp instrumentu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 61

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē „Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☑    spēkā no 2021.1.1. līdz 2027.31.12.

–☑    Finansiālā ietekme no 2021. gada līdz 2027. gadam uz saistību apropriācijām un no 2021. gada – uz maksājumu apropriācijām.

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 62

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras 63

☑ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–☑ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–☑ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–☑ publisko tiesību subjektiem;

–☑ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–☑ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība „kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu veikšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Darbības apropriācijas (sadalījumā pa budžeta pozīcijām atbilstoši 3.1. punktam)	Saistības	(1)	605,643	1152,796	1165,153	1244,444	1257,299	1270,410	1280,255	—	7976,000
	Maksājumi	(2)	39,834	73,210	308,262	830,687	1223,613	1211,502	1206,009	3082,882	7976,000
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīrumiem 69	Saistības = Maksājumi	(3)	5,654	5,767	5,882	6,000	6,120	6,242	6,335	—	42,000
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums	Saistības	=1+3	611,297	1158,563	1171,035	1250,444	1263,419	1276,652	1286,590	—	8018,000
	Maksājumi	=2+3	45,488	78,977	314,144	836,687	1229,733	1217,744	1212,344	3082,882	8018,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

„Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē Tiesību akta finanšu pārskata pielikumā , kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām ir augšupielādēts DECIDE sistēmā.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	10,329	11,473	13,046	13,046	13,046	13,046	13,046	87,032
Pārējie administratīvie izdevumi	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	1,412
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	10,531	11,675	13,248	13,248	13,248	13,248	13,248	88,444

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 70
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi	5,654	5,767	5,882	6,000	6,120	6,242	6,335	42,000
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	5,654	5,767	5,882	6,000	6,120	6,242	6,335	42,000

KOPĀ

16,185

17,442

19,130

19,248

19,368

19,490

19,583

130,444

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–☑    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu šādā veidā:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–☑    citus ieņēmumus

Norādīt, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

(2)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(4)    Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321, 2.5.2018.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(7)    COM(2018) 321 final, 2.5.2018.

(8)    Regula (ES) ../..

(9)    COM(2018) 375, 29.5.2018.

(10)    OV L […], […], [...]. lpp.

(11)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(12)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(14)    COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

(15)     http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/12/15/euco-conclusions-final/

(16)     Eiropadomes secinājumi , 2017. gada 22. un 23. jūnijs.

(17)    COM(2017) 794 final.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(19)    OV L […], […], [...]. lpp.

(20)    OV L […], […], [...]. lpp.

(21)    OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(23)    Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2007 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(25)    COM(2016) 731 final, 16.11.2016.

(26)    COM(2016) 272 final/2, 4.5.2016.

(27)    COM(2016) 881 final, 882 final un 883 final, 21.12.2016.

(28)    COM(2017) 344 final, 29.6.2017.

(29)    COM(2017) 794 final, 12.12.2017.

(30)    EUCO 22/15 CO EUR 8 CONCL 3.

(31)    Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(32)    OV L 236, 23.9.2003., 946. lpp.

(33)    Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

(34)    Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

(35)    OV L […], […], [...]. lpp.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(37)    Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(39)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(40)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(41)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(43)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(44)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(45)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1939 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(47)    Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(48)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

(49)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(50)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(51)    OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(52)    Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(53)    OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(54)    Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(55)    OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(56)    Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(57)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(58)    OV L […], […], [...]. lpp.

(59)    OV L […], […], [...]. lpp.

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(61)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(62)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx.

(63)    Programmu var (daļēji) deleģēt izpildaģentūrai atkarībā no izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem un saistītiem lēmumiem, kas jāpieņem, un ar nosacījumu, ka attiecīgi tiek pielāgotas saistītās administratīvās apropriācijas programmas īstenošanai Komisijā un izpildaģentūrā.

(64)    COM(2018) 375 final.

(65)    Komisijas 2014. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1042/2014, I pielikums; Komisijas 2015. gada 8. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 2015/1973.

(66)    Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(67)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(68)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(69)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(70)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(71)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(72)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas attiecīgās iekasēšanas izmaksas.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,12.6.2018

COM(2018) 473 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda

{SEC(2018) 315 final}

{SWD(2018) 347 final}

{SWD(2018) 348 final}

I PIELIKUMS

Kritēriji finansējuma piešķiršanai programmām, kuras pārvalda dalītā pārvaldībā

1.Pieejamie resursi, kas minēti 10. pantā, starp dalībvalstīm tiek sadalīti šādi:

(a)katra dalībvalsts no instrumenta saņem fiksētu summu 5 000 000 EUR apmērā vienīgi plānošanas perioda sākumā;

(b)summa 157 200 000 EUR apmērā Īpašajai tranzīta shēmai tiek piešķirta Lietuvai vienīgi plānošanas perioda sākumā;

(c)atlikušos resursus, kas minēti 10. pantā, sadala, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

30 % par ārējām sauszemes robežām;

35 % par ārējām jūras robežām;

20 % par lidostām;

15 % par konsulātiem.

2.Resursus, kas pieejami saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu par ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām, starp dalībvalstīm sadala šādi:

(a)70 % par dalībvalstu ārējo sauszemes robežu un ārējo jūras robežu garumu; to aprēķina, pamatojoties uz katra konkrētā posma svēruma koeficientu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1052/2013 1 , ko nosaka saskaņā ar 11. punktu, un

(b)30 % par darba slodzi pie ārējām sauszemes un jūras robežām, ko nosaka saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

3.Svērumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nosaka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar 11. punktu.

4.Saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu pieejamos resursus par lidostām starp dalībvalstīm sadala atbilstīgi darba slodzei to lidostās, kuru nosaka saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu.

5.Resursus, kas pieejami saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu par konsulātiem, starp dalībvalstīm sadala šādi:

(a)50 % par dalībvalstu konsulātu skaitu (izņemot goda konsulātus) valstīs, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 2 I pielikumā, un

(b)50 % par darba slodzi saistībā ar vīzu politikas pārvaldību dalībvalstu konsulātos valstīs, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma 7. punkta c) apakšpunktu.

6.Sadalot resursus saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, “ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4. līdz 16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju/nelikumīgu ieceļošanu, tās ir liela apdraudējuma zonu ārējās robežas. “Ārējo jūras robežu” definīciju šajā sakarā nosaka, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu sniegtos operatīvos datus par iepriekšējiem diviem gadiem. Šo definīciju izmanto vienīgi šīs regulas nolūkos.

7.Sākotnējā finansējuma piešķiršanas nolūkos darba slodzes novērtējums balstās uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami šīs regulas piemērošanas dienā. Vidusposma pārskatīšanas nolūkos darba slodzes novērtējums balstās uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami vidusposma pārskatīšanas laikā 2024. gadā. Darba slodzes novērtējums balstās uz šādiem faktoriem:

(a)pie ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām:

(1)70 % par robežšķērsošanas gadījumu skaitu uz ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās;

(2)30 % par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas;

(b)lidostās:

(1)70 % par robežšķērsošanas gadījumu skaitu uz ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās;

(2)30 % par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas;

(c)konsulātos:

īstermiņa uzturēšanās vīzu pieteikumu vai lidostas tranzīta gadījumu skaits.

8.Atsauces skaitļus attiecībā uz konsulātu skaitu, kā minēts 5. punkta a) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta 28. pielikumā Komisijas 2010. gada 19. marta Lēmumam C(2010) 1620, ar ko izstrādā rokasgrāmatu par vīzu pieteikumu apstrādi un grozījumiem izsniegtajās vīzās.

Ja dalībvalstis nav iesniegušas attiecīgos statistikas datus, izmanto jaunākos par šīm dalībvalstīm pieejamos datus. Ja par kādu dalībvalsti dati nav pieejami, atsauces skaitlis ir nulle.

9.Atsauces skaitļi attiecībā uz darba slodzi, kas minēta:

(a)7. punkta a) apakšpunkta 1) punktā un 7. punkta b) apakšpunkta 1) punktā, ir jaunākie statistikas dati, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(b)7. punkta a) apakšpunkta 2) punktā un 7. punkta b) apakšpunkta 2) punktā, ir jaunākie statistikas dati, ko sagatavojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(c)7. punkta c) apakšpunktā, ir jaunākā statistika vīzu jomā, ko Komisija publicējusi saskaņā ar Vīzu kodeksa 3 46. pantu.

(d)Ja dalībvalstis nav iesniegušas attiecīgos statistikas datus, izmanto jaunākos par šīm dalībvalstīm pieejamos datus. Ja par kādu dalībvalsti dati nav pieejami, atsauces skaitlis ir nulle.

10.Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sniedz Komisijai ziņojumu par resursu sadalījumu attiecībā uz ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām un lidostām, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā.

11.Sākotnējā finansējuma piešķiršanas nolūkos 10. punktā minētajā ziņojumā tiek norādīts vidējais apdraudējuma līmenis katrā robežas posmā, pamatojoties uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Vidusposma pārskatīšanas nolūkos 10. punktā minētajā ziņojumā tiek norādīts vidējais apdraudējuma līmenis katrā robežas posmā, pamatojoties uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami vidusposma pārskatīšanas laikā 2024. gadā. Tajā nosaka šādus konkrētus svēruma koeficientus katram posmam, piemērojot apdraudējuma līmeņus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1052/2013:

(a)koeficients 0,5 nelielam apdraudējumam;

(b)koeficients 3 vidējam apdraudējumam;

(c)koeficients 5 lielam apdraudējumam;

(d)koeficients 8 kritiskam apdraudējumam.

II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi

1.Ar instrumentu palīdz sasniegt konkrēto mērķi, kas noteikts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, koncentrējoties uz šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)robežkontroles uzlabošana saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 4. panta a) punktu:

i.stiprinot spējas, lai veiktu pārbaudes un uzraudzību pie ārējām robežām, tostarp pasākumus, lai atklātu un novērstu pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu;

ii.atbalstot meklēšanu un glābšanu saistībā ar robežu uzraudzību jūrā;

iii.Šengenas zonā īstenojot tehniskus un operatīvus pasākumus, kuri ir saistīti ar robežkontroli;

iv.veicot iekšējās drošības risku analīzi un to apdraudējumu analīzi, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

v.šīs regulas darbības jomā atbalstot dalībvalstis, kuras saskaras ar esošu vai iespējamu nesamērīgi lielu migrācijas spiedienu uz ES ārējām robežām, tostarp sniedzot pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, kā arī karsto punktu zonās izvietojot migrācijas pārvaldības atbalsta vienības.

(b)Eiropas Robežu un krasta apsardzes turpmāka attīstība, izmantojot kopīgu jaudas veidošanu, kopīgu iepirkumu, kopīgu standartu noteikšanu un citus pasākumus, kas ļauj racionalizēt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru;

(c)aģentūru sadarbības stiprināšana valstu līmenī starp valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli vai par uzdevumiem, kurus veic pie robežas, un ES līmenī starp dalībvalstīm, vai starp dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām vai trešām valstīm, no otras puses;

(d)Savienības acquis par ārējām robežām vienotas piemērošanas nodrošināšana, tostarp īstenojot ieteikumus, kas sagatavoti ar kvalitātes kontroles mehānismiem, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, neaizsargātības novērtējumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624 un valstu kvalitātes kontroles mehānismiem;

(e)lielapjoma IT sistēmu izveidošana, darbināšana un uzturēšana robežu pārvaldības jomā, ieskaitot šo IT sistēmu sadarbspēju un to sakaru infrastruktūru.

2.Ar instrumentu palīdz sasniegt konkrēto mērķi, kas noteikts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, koncentrējoties uz šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)efektīvu un klientiem draudzīgāku pakalpojumu nodrošināšana vīzu pieteikumu iesniedzējiem, vienlaikus saglabājot vīzu procedūras drošību un integritāti;

(b)Savienības acquis par vīzām vienotas piemērošanas nodrošināšana, ieskaitot kopējās vīzu politikas turpmāku attīstīšanu un modernizēšanu;

(c)dažāda veida sadarbības attīstīšana starp dalībvalstīm vīzu pieteikumu apstrādes jomā;

(d)lielapjoma IT sistēmu izveidošana, darbināšana un uzturēšana kopējās vīzu politikas jomā, ieskaitot šo IT sistēmu sadarbspēju un to sakaru infrastruktūru.

III PIELIKUMS

Atbalsta tvērums

1.Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

(a)infrastruktūras, ēkas, sistēmas un pakalpojumus, kas vajadzīgi robežšķērsošanas vietās, karsto punktu zonās un robežu uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu un apkarotu neatļautu robežšķērsošanu, neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību pie ārējām robežām, kā arī lai nodrošinātu likumīgu ceļotāju netraucētu plūsmu;

(b)darbības iekārtas, ieskaitot transportlīdzekļus, un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai un drošai robežkontrolei, saskaņā ar standartiem, kurus izstrādājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, ja šādi standarti pastāv;

(c)mācības Eiropas integrētas robežu pārvaldības jomā vai atbalstu tās attīstībai, ņemot vērā darbības vajadzības un riska analīzi un pilnīgi ievērojot pamattiesības;

(d)kopīgo sadarbības koordinatoru norīkošanu uz trešām valstīm, kā noteikts Regulā (ES) .../... [jaunā Sadarbības koordinatoru tīkla regula] 4 , un robežsargu un citu attiecīgo ekspertu norīkošanu uz dalībvalstīm vai starp kādu dalībvalsti un trešo valsti, ekspertu vai sadarbības koordinatoru tīklu sadarbības stiprināšanu, kā arī labākās prakses apmaiņu un Eiropas tīklu spējas sekmēšanu izvērtēt, veicināt, atbalstīt un attīstīt Savienības politikas;

(e)pētījumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības, lai ieviestu vai attīstītu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, piemēram, kopīgu jaudas veidošanu, kopīgu iepirkumu, kopīgu standartu noteikšanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir pilnveidot sadarbību un koordināciju starp Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru un dalībvalstīm;

(f)pasākumus, ar ko izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot drošības pētniecības projektu rezultātus, ja šādu ieviešanu ir noteikusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, rīkojoties saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 37. pantu, lai palīdzētu attīstīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbības spējas;

(g)sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu ārējo robežu politiku, tostarp ar nolūku stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, izstrādājot un īstenojot izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, pārbaudīt, kā tiek piemērots Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodekss, tostarp komandējumu izdevumus Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas, kā arī pasākumus, lai īstenotu ieteikumus, kas izdoti pēc neaizsargātības novērtējumiem, kurus veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624;

(h)identifikāciju, pirkstu nospiedumu ņemšanu, reģistrāciju, drošības pārbaudes, iztaujāšanu, informācijas sniegšanu, medicīnisko un neaizsargātības pārbaudi un, ja nepieciešams, medicīnisko aprūpi, kā arī attiecīgās procedūras piemērošanu trešo valstu valstspiederīgajiem pie ārējām robežām, jo īpaši karstajos punktos;

(i)pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par ārējo robežu politiku, ietverot dienestu iekšējo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm;

(j)statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību;

(k)darbības atbalstu Eiropas integrētas robežu pārvaldības īstenošanai.

2.Regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

(a)infrastruktūru un ēkas, kas nepieciešamas vīzu pieteikumu apstrādei un konsulārajai sadarbībai, ieskaitot drošības pasākumus, kā arī citas darbības, kuras paredzētas, lai uzlabotu vīzu pieteikumu iesniedzējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

(b)iekārtas un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas vīzu pieteikumu apstrādei un konsulārajai sadarbībai,

(c)konsulāro darbinieku un cita personāla, kas veicina kopējo vīzu politiku un konsulāro sadarbību, apmācību;

(d)labākās prakses un ekspertu apmaiņu, tostarp ekspertu norīkošanu, kā arī Eiropas sadarbības tīklu spējas sekmēšanu izvērtēt, veicināt, atbalstīt un turpmāk pilnveidot Savienības politiku un mērķus;

(e)pētījumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības, piemēram, darbības, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas ar analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

(f)pasākumus, ar kuriem izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, ko var nodot citām dalībvalstīm, īpaši projektus ar mērķi pārbaudīt un apstiprināt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus;

(g)sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības, tostarp ar nolūku stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, izstrādājot un īstenojot izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, pārbaudīt, kā tiek piemērots Šengenas acquis, tostarp komandējuma izdevumus Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas;

(h)pasākumus iesaistīto personu un sabiedrības informēšanai par vīzu politiku, tostarp dienestu iekšējo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm,

(i)statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību;

(j)darbības atbalstu kopējās vīzu politikas īstenošanai.

3.Regulas 3. panta 1. punktā minētā politikas mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

(a)infrastruktūras un ēkas, kas vajadzīgas lielapjoma IT sistēmu un saistīto sakaru infrastruktūras komponentu uzņemšanai;

(b)aprīkojumu un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielapjoma IT sistēmu pienācīgu darbību;

(c)mācības un komunikācijas pasākumus saistībā ar lielapjoma IT sistēmām;

(d)lielapjoma IT sistēmu attīstīšanu un modernizēšanu;

(e)pētījumus, koncepciju pamatojumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības saistībā ar lielapjoma IT sistēmām, tostarp to sadarbspēju;

(f)pasākumus, ar kuriem izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, ko var nodot citām dalībvalstīm, īpaši projektus ar mērķi pārbaudīt un apstiprināt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus;

(g)statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību lielapjoma IT sistēmām vīzu un robežu jomā;

(h)darbības atbalstu lielapjoma IT sistēmu ieviešanai.

IV PIELIKUMS

Darbības, uz kurām attiecina augstāku līdzfinansējumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu un 12. panta 14. punktu

(1)Tādu iekārtu iegāde, izmantojot kopīgas iepirkuma shēmas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kuras nodod Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā tās operatīvajām darbībām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 14. punktu.

(1)Pasākumi, kas atbalsta aģentūru sadarbību starp kādu dalībvalsti un blakus esošu trešo valsti, ar kuru ES ir kopīga sauszemes vai jūras robeža.

(2)Eiropas Robežu un krasta apsardzes turpmāka attīstība, izmantojot kopīgu jaudas veidošanu, kopīgu iepirkumu, kopīgu standartu noteikšanu un citus pasākumus, kas ļauj racionalizēt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kā norādīts II pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

(3)Kopīga imigrācijas sadarbības koordinatoru nosūtīšana, kā minēts III pielikumā.

(4)Pasākumi, kas ļauj identificēt cilvēku tirdzniecības upurus un veicināt pārrobežu sadarbību, lai ar robežkontroli atklātu kontrabandistus.

(5)Pasākumi, ar ko izvērš, nodod, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projekti un turpmākie pasākumi Savienības finansētajiem pētniecības projektiem drošības jomā, kā minēts III pielikumā.

(6)Pasākumi, lai izveidotu un ekspluatētu karsto punktu zonas dalībvalstīs, kuras saskaras ar esošu vai iespējamu ārkārtēju un nesamērīgu migrācijas spiedienu.

(7)Dalībvalstu sadarbības turpmāka attīstība attiecībā uz vīzu apstrādi, kā minēts II pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā.

(8)Dalībvalstu konsulārās klātbūtnes vai pārstāvniecības palielināšana valstīs, kuru valstspiederīgajiem ieceļošanai ES vajadzīga vīza, jo īpaši valstīs, kurās neviena dalībvalsts pašlaik nav pārstāvēta.

V PIELIKUMS

Galvenie snieguma rādītāji, kā minēts 25. panta 1. punktā

(a)Konkrētais mērķis Nr. 1. Atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu un novērstu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas:

(1)neatbilstīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits, kas pie ES ārējām robežām atklāti a) starp robežšķērsošanas vietām un b) robežšķērsošanas vietās;

Datu avots: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

(1)viltotus ceļošanas dokumentus izmantojušo personu skaits, kas atklāts robežšķērsošanas vietās.

Datu avots: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

(b)Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un drošības riskus:

(1)viltotus ceļošanas dokumentus izmantojušo personu skaits, kas atklāts fonda atbalstītajos konsulātos;

Datu avots: Dalībvalsts 5  

(2)vidējais lēmuma pieņemšanas laiks (un tendences) vīzas procedūrā.

Datu avots: Dalībvalsts 6

VI PIELIKUMS

Darbības veidi

1. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ DARBĪBAS JOMAS DIMENSIJU

2. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ DARBĪBAS VEIDA DIMENSIJU

3. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ ĪSTENOŠANAS REŽĪMA DIMENSIJU

VII PIELIKUMS

Darbības, par kurām var saņemt darbības atbalstu

(a)3. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa ietvaros darbības atbalsts sedz turpmāk minētās izmaksas, ja vien tās nesedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra tās operatīvo darbību ietvaros:

(1)personāla izmaksas;

(2)iekārtu un infrastruktūras apkope vai remonts;

(3)pakalpojumu izmaksas, tostarp „karsto punktu” zonās, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

(4)ekspluatācijas izmaksas par darbībām.

Uzņēmēja dalībvalsts Regulas (ES) 2016/1624 7  2. panta 5) punkta nozīmē var izmantot darbības atbalstu, lai segtu savas izmaksas par dalību operatīvajās darbībās, kas minētas Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 5) punktā un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai arī savas valsts robežkontroles darbību nolūkos.

(b)3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros darbības atbalsts attiecas uz turpmāko:

(1)personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas;

(2)pakalpojumu izmaksas;

(3)iekārtu un infrastruktūras apkope vai remonts;

(4)izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp iznomāšana un amortizācija.

(c)3. panta 1. punktā noteiktā politikas mērķa ietvaros darbības atbalsts attiecas uz turpmāko:

(1)personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas;

(2)lielapjoma IT sistēmu un to sakaru infrastruktūru darbības pārvaldība un uzturēšana, tostarp šo sistēmu sadarbspēja un drošu telpu īres izmaksas.

(d)Papildus iepriekš minētajam ar darbības atbalstu programmā Lietuvai sniedz atbalstu saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

VIII PIELIKUMS

Iznākumu un rezultātu rādītāji, kā minēts 25. panta 3. punktā

(a)Konkrētais mērķis Nr. 1. Atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu un novērstu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas.

(1)Robežkontroles infrastruktūra, transportlīdzekļi un citas iekārtas, ko finansē ar instrumenta atbalstu:

–jaunizbūvētas vai modernizētas robežšķērsošanas vietas no jaunizbūvētu vai modernizētu robežšķērsošanas vietu kopējā skaita attiecīgajā dalībvalstī;

–automatizētas robežkontroles vārtu skaits;

–gaisa transportlīdzekļu skaits;

–jūras transportlīdzekļu skaits;

–sauszemes transportlīdzekļu skaits;

–iekārtu skaits, kas nodotas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā;

–citu iekārtu skaits, tostarp to iekārtu skaits, kas paredzētas, lai izveidotu, uzlabotu vai uzturētu karsto punktu zonas šīs regulas nolūkos;

–daudzfunkcionālu iekārtu skaits, kuras atbalsta ar šo instrumentu.

(2)Instrumenta atbalstīto īpašo amata vietu skaits trešās valstīs:

–kopīgi sadarbības koordinatori, kā minēts III pielikumā;

–citas specializētas amata vietas saistībā ar robežu pārvaldību.

(3)Tādu sadarbības projektu vai sadarbības plūsmu skaits, kas dalībvalstīs izveidoti ar instrumenta atbalstu, starp valstu iestādēm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai palīdzētu attīstīt Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

(4)Tādu iekārtu skaits, kuras izmantotas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvajā darbībā un iegādātas ar instrumenta atbalstu, no kopējā iekārtu skaita, kas reģistrētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē.

(5)Tādu sadarbības projektu vai sadarbības plūsmu skaits, kas izveidotas ar instrumenta atbalstu, starp valstu aģentūrām un EUROSUR valsts koordinācijas centru (NCC).

(6)Tādu darbinieku skaits, kas ar instrumenta atbalstu apmācīti par aspektiem, kuri saistīti ar integrētu robežu pārvaldību.

(7)IT funkcijas, kas izveidotas, īstenotas, uzturētas vai modernizētas ar instrumenta atbalstu, tostarp sadarbspējas mērķiem:

–SIS II;

–ETIAS;

–IIS;

–VIS robežu pārvaldības nolūkos;

–Eurodac robežu pārvaldības nolūkos;

–IT sistēmu savienojumu skaits ar Eiropas meklēšanas portālu, kas finansēts ar instrumenta atbalstu;

–jebkura cita lielapjoma IT sistēma, ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(8)Šengenas izvērtēšanas ieteikumu skaits robežu jomā un neaizsargātības novērtējumu ieteikumi, kuriem pievēršas ar instrumenta atbalstu, no to ieteikumu kopējā skaita, kam ir finansiālas sekas.

(b)Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un drošības riskus.

(1)Dalībvalsts konsulātu skaits ārpus Šengenas zonas, kas izveidoti vai uzlaboti ar instrumenta atbalstu, no kopējā dalībvalsts konsulātu skaita, kuri izveidoti vai modernizēti ārpus Šengenas zonas.

(2)Ar instrumenta atbalstu par kopējās vīzu politikas aspektiem apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits.

(3)IT funkcijas, kas izveidotas, īstenotas, uzturētas vai modernizētas ar instrumenta atbalstu, tostarp sadarbspējas mērķiem:

–VIS;

–IIS;

–jebkura cita lielapjoma IT sistēma, ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(4)Sadarbības veidu skaits starp dalībvalstīm vīzu pieteikumu apstrādes jomā, kas ieviesti un modernizēti ar instrumenta atbalstu:

–kopīgas atrašanās vietas;

–kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri;

–pārstāvniecības;

–citi.

(5)Šengenas izvērtēšanas ieteikumu skaits kopējās vīzu politikas jomā, kas īstenoti ar instrumenta atbalstu, proporcionāli no to ieteikumu kopējā skaita, kam ir finansiālas sekas.

(6)To valstu skaits, kuru valstspiederīgajiem ieceļošanai ES vajadzīga vīza un kurās ar instrumenta atbalstu ir palielinājies tur esošo vai pārstāvēto dalībvalstu skaits.

(1)    Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(2)    Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009.)

(4)    OV L […], […], [...]. lpp.

(5)    Datus attiecībā uz šo rādītāju dalībvalstis savāc, izmantojot Vīzu informācijas sistēmu (VIS), un tiem nākotnē varēs piekļūt Komisija pārskatu un statistikas nolūkos, kamēr notiek sarunas par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI (COM(2018) 302 final, 16.05.2018.).

(6)    Idem.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).