EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.6.2018

COM(2018) 439 final

2018/0229(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido programmu FMT:ItalicInvestEU

{SEC(2018) 293 final}
{SWD(2018) 314 final}
{SWD(2018) 316 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2021. gada ir nepieciešams paredzēt ES ieguldījumu programmu, lai ņemtu vērā transversālos mērķus saistībā ar vienkāršošanu, elastību, sinerģiju un saskaņotību starp attiecīgām ES politikas jomām. Komisijas pārdomu dokumentā paustie apsvērumi par ES finanšu nākotni uzsver nepieciešamību “paveikt vairāk ar ierobežotiem līdzekļiem” un izmantot ES budžeta sviras efektu laikā, kad pastāv budžeta ierobežojumi. Lai risinātu pašreizējo ES līmeņa finanšu instrumentu lielā skaita problēmu, pārdomu dokumentā kā iespējams risinājums ierosināta to integrācija vienotā fondā, kas sniegtu atbalstu, izmantojot dažādus finanšu produktus, vienlaikus pastiprināti pievēršoties noteiktām politikas jomām un mērķiem. Tajā arī ierosināts, ka ES līmeņa finanšu instrumentiem un saskaņā ar kohēzijas politiku dalībvalstu pārvaldībā esošajiem instrumentiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem.

Pašreizējās un iepriekšējās DFS ietvaros finanšu instrumenti tika izvērsti visdažādākajās programmās. Komisija 2014.–2020. gada DFS laikā izveidoja 16 centralizēti pārvaldītus finanšu instrumentus. Budžeta piešķīrums iekšējās darbības instrumentiem pašlaik ir 5,2 miljardi EUR. Šo instrumentu mērķis ir atbalstīt ieguldījumus dažādās politikas jomās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanā, infrastruktūrā, kultūras nozarēs, kā arī vides un sociālās ilgtspējas veicināšanā.

Finanšu instrumenti ir arī īstenošanas mehānismi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) programmām, kuras vadošās iestādes īsteno dalītas pārvaldības ietvaros. Kopējais budžets, kurus plānots īstenot ar dalītas pārvaldības finanšu instrumentu starpniecību, 2014.–2020. gada DFS ir aptuveni 21 miljards EUR.

Turklāt pēc finanšu un valsts parāda krīzēm, kuras norisinājās no 2008. līdz 2015. gadam, nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu veicināšana ir viena no Komisijas 10 galvenajām prioritātēm, kas bija izklāstītas Investīciju plānā Eiropai, kura darbība tika sākta 2014. gadā, reaģējot uz vājo ieguldījumu līmeni. Tā pamatā ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas tika izveidots 2015. gadā ar mērķi līdz 2018. gada vidum papildu ieguldījumos piesaistīt vismaz 315 miljardus EUR, izmantojot Eiropas Investīciju bankas grupas riska uzņemšanās spējas atbalstu 16 miljardu EUR lielas ES garantijas veidā, kas tiktu apvienota ar 5 miljardus EUR lielu finansējumu no Eiropas Investīciju bankas grupas pašu līdzekļiem. Ņemot vērā ESIF panākumus, 2017. gada beigās tā darbības laiks tika pagarināts, un tika palielināta tā darbības joma. Šobrīd tas sniedz budžeta garantiju 26 miljardu EUR apmērā, kuras pamatā ir budžeta līdzekļu nodrošinājums 9,1 miljarda EUR apmērā. Turklāt Eiropas Investīciju bankas grupa sniedz papildu riska uzņemšanās spēju 7,5 miljardu EUR apmērā. Mērķis ir līdz 2020. gada beigām papildu ieguldījumos piesaistīt vismaz 500 miljardus EUR. Programma InvestEU būs balstīta uz to pašu veiksmīgo budžeta modeli kā ESIF, pārliecinoties par to, ka ierobežotie budžeta līdzekļi piesaista pēc iespējas vairāk privāto ieguldījumu.

Kopš 2014. gada nosacījumi ieguldījumu pieaugumam ir uzlabojušies, pateicoties ekonomisko apstākļu uzlabojumiem un arī tādām publiskajām intervencēm kā ESIF. Tomēr dažādās politikas jomās, kuras bieži vien kavē pastāvīgas tirgus nepilnības, joprojām pastāv būtiska ieguldījumu nepietiekamība. Lai sasniegtu Savienības vērienīgos politikas mērķus, joprojām ir būtiski privāto kapitālu piesaistīt finanšu ieguldījumiem, vienlaikus pielāgojot pieeju nolūkā panākt lielāku saistību ar politikas jomu. Programma InvestEU veicinās Savienības politikas mērķu sasniegšanu, tostarp jo īpaši COSME un “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanu visos gadījumos, kad atmaksājama ieguldījumu atbalsta izmantošana ir piemērota. Komisijas priekšlikumā “Moderns budžets Eiropas nākotnei” ir noteikts, ka 3,5 miljardi EUR no “Apvārsnis Eiropa” finansējuma tiek piešķirti fonda InvestEU ietvaros, lai veicinātu pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļu, kopējam ES garantijas orientējošam piešķīrumam sasniedzot 11,25 miljardus EUR.

Ar programmas InvestEU izveidi tiek nodrošināts vienots ES ieguldījumu atbalsta mehānisms attiecībā uz iekšējām darbībām 2021.–2027. gada DFS ietvaros. Programma InvestEU ir balstīta uz ESIF un pašreizējo iekšējās politikas finanšu instrumentu veiksmīgo pieredzi. To veidos četri elementi: i) fonds InvestEU, kas sniegs ES garantiju; ii) InvestEU konsultāciju centrs, kas sniegs jo īpaši ar projektu izstrādi saistītu tehnisko palīdzību; iii) InvestEU portāls, kas nodrošinās viegli pieejamu datu bāzi tādu projektu veicināšanai, kuri meklē finansējumu; un iv) finansējuma apvienošanas darbības.

Fonds InvestEU piesaistīs privātos ieguldījumus uz pieprasījumu balstītā veidā. Tas jo īpaši veicinās inovāciju, digitalizāciju un ilgtspējīgu ieguldījumu infrastruktūrā, taču ņems vērā arī sociālās jomas un MVU vajadzības. Svarīga būs piekļuve arī mazākiem un vietēja mēroga projektiem.

Fondu InvestEU veido ES budžeta garantija, ar kuru tiks nodrošināti īstenošanas partneru piedāvātie finanšu produkti. Tas ir vērsts uz ES pievienotās vērtības projektiem un veicina saskaņotu pieeju ES politikas mērķu finansēšanai. Tas piedāvā efektīvu un iedarbīgu ES finansējuma rīku kopumu konkrētām politikas jomām.

Šis priekšlikums paredz piemērošanas datumu no 2021. gada 1. janvāra, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai, ņemot vērā, ka Eiropadome 2017. gada 29. martā saņēmusi Apvienotās Karalistes paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

•Pamatojums un mērķi

Programma InvestEU kā vienota ieguldījumu shēma Savienības iekšējai politikai ir gan politikas instruments, gan īstenošanas rīks.

Programmas InvestEU kā politikas instrumenta vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, piesaistot valsts un privātā sektora ieguldījumus ES, tādējādi novēršot tirgus nepilnības un ieguldījumu nepietiekamību, kas kavē ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējību, konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi.

Tās mērķis ir sniegt finansējumu ekonomikas dalībniekiem, kam ir tāds riska profils, kuru privātie finansētāji ne vienmēr spēj vai vēlas uzņemties, lai veicinātu ES ekonomikas konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo noturību un iekļautību un kapitāla tirgu integrāciju ES saskaņā ar ES politikas mērķiem dažādās nozarēs. Programma InvestEU, kuras pamatā ir ES garantija, palīdzēs modernizēt ES budžetu un palielināt ES budžeta ietekmi, paveicot vairāk ar ierobežotiem līdzekļiem. Tādu ekonomiski dzīvotspējīgu projektu gadījumā, kuriem ir spēja radīt ieņēmumus, sistemātiskāka budžeta garantijas izmantošana var palīdzēt palielināt publisko līdzekļu ietekmi.

Programmai InvestEU būtu jāspēj izveidot ES stratēģija, lai risinātu joprojām vājās ieguldījumu darbības problēmu Savienībā. Dažādojot finansēšanas avotus un veicinot ilgtermiņa un ilgtspējīgu finansējumu, programma InvestEU veicinās Eiropas kapitāla tirgu integrāciju kapitāla tirgu savienības satvarā un stiprinās vienoto tirgu. Programmai InvestEU kā ES mēroga resursam, kas apvieno finanšu, tirgus, tehniskās un politikas zināšanas, vajadzētu būt arī finanšu inovācijas katalizatoram, kas kalpo politikas mērķiem.

Fonda InvestEU kā īstenošanas rīka mērķis ir efektīvāk īstenot ES budžetu ar budžeta garantijas palīdzību, panākt apjomradītus ietaupījumus, padarīt ES rīcību pamanāmāku un vienkāršot ziņošanas un pārskatatbildības satvaru. Ierosinātās struktūras mērķis ir vienkāršošana, lielāka elastība un iespējamās pārklāšanās novēršana starp šķietami līdzīgiem ES atbalsta instrumentiem.

Papildus ES garantijai Savienības līmenī priekšlikumā ir paredzēta iespēja dalībvalstīm fonda InvestEU ietvaros ar īpašas ES garantijas sadaļas palīdzību izmantot daļu no dalītās pārvaldības fondiem, lai īstenotu tos pašus mērķus gadījumos, kad valsts vai reģionālā līmenī pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

Turklāt InvestEU konsultāciju centrs nodrošinās projektu izstrādes atbalstu un papildu pasākumus visā ieguldījumu ciklā, lai sekmētu projektu iniciēšanu un izstrādi, un piekļuvi finansējumam. InvestEU konsultāciju centra atbalsts tiks sniegts programmas InvestEU politikas jomās un nodrošinās arī vienotu piekļuves punktu projektu virzītājiem un starpniekiem. InvestEU konsultāciju centrs papildinās tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno dalītas pārvaldības programmu ietvaros.

Visbeidzot, InvestEU portāls uzlabos ieguldījumu iespēju pamanāmību Savienībā un tādējādi palīdzēs projektu virzītājiem, kas meklē finansējumu.

•Atbilstība spēkā esošajiem politikas noteikumiem

Šis priekšlikums pilnībā saskan ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem, jo programma InvestEU sniedz ES garantiju, lai efektīvi izmantotu ES budžeta līdzekļus gadījumos, kad darbības ar spēju radīt ieņēmumus finansē saskaņā ar ES politikas mērķiem. Tās ietver kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, mazemisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Savā piemērošanas jomā fonds InvestEU no finansējuma viedokļa atbalsta šīs savstarpēji papildinošās stratēģijas.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Programma InvestEU papildina dotāciju finansējumu un citas darbības tās atbalstītajās politikas jomās, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas digitālā programma, vienotais tirgus, MVU konkurētspēja un Eiropas statistikas programma, Eiropas kosmosa programma, Eiropas Sociālais fonds +, Radošā Eiropa, Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) un Eiropas Aizsardzības fonds. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta sinerģija ar ārpolitikas instrumentiem.

Apvienošana ar dotāciju finansējumu nodrošinās papildināmību ar citām izdevumu programmām.

Programma InvestEU papildina arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus. Lai veicinātu noteiktu dalītās pārvaldības fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)) īstenošanu, izmantojot finanšu produktus, dalībvalstīm būs iespējams paļauties uz programmu InvestEU. Tas ir būtisks vienkāršojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, jo šajā gadījumā tiks piemērots tikai viens noteikumu kopums. 

Programmas InvestEU darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām, nedublējot vai izspiežot privāto finansējumu, un tām vajadzētu būt nepārprotamai Eiropas pievienotajai vērtībai. Tas nodrošinās konsekvenci starp šīs programmas darbībām un ES valsts atbalsta noteikumiem, izvairoties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem iekšējā tirgū.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (Rūpniecība) un 175. panta trešo daļu (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija).

Saskaņā ar iedibināto judikatūru juridiskais pamats tiek pieminēts, lai atspoguļotu priekšlikuma galveno saturu. Abiem pantiem juridiskā pamata procedūra ir vienāda (parastā likumdošanas procedūra). 

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Programma InvestEU aptvers ieguldījumus un piekļuvi finansējumam, kas atbalsta ES politikas prioritātes, novēršot ES mēroga tirgus nepilnības un ieguldījumu nepietiekamību. Tā arī atbalsta inovatīvu finanšu produktu plānošanu, izstrādi un ES mēroga tirgus testēšanu un sistēmas to izplatīšanai, lai novērstu jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības un ieguldījumu nepietiekamību.

Brīvprātīgais dalībvalstu nodalījums ļautu novērst katrai valstij raksturīgās tirgus nepilnības un ieguldījumu nepietiekamību, izmantojot centrālā līmenī plānotus finanšu produktus un nodrošinot līdzekļu efektīvāku ģeogrāfisko izlietojumu, ja tas ir pamatoti. Tas ļautu dalībvalstīm, izmantojot fondu InvestEU, īstenot daļu savu līdzekļu, kas ietverti Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Eiropas Sociālajā fondā+ (ESF+), Kohēzijas fondā, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA).

Ierosinātā struktūra ar diviem nodalījumiem katrā politikas sadaļā ļauj efektīvi piemērot subsidiaritātes principu. Turklāt abi nodalījumi katrā sadaļā izmantos tos pašus fonda InvestEU noteikumus, kas ļaus panākt skaidrāku un vienkāršāku regulējumu dažādu ES fondu avotu izmantošanai.

•Proporcionalitāte

ES ilgtermiņa mērķiem attiecībā uz ilgtspējību, konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi dažādās politikas jomās. Tie inter alia ietver jaunus modeļus, kas saistīti ar mobilitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti, dabas kapitālu, inovāciju, digitalizāciju, prasmēm, sociālo infrastruktūru, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņām, okeānu un mazo uzņēmumu radīšanu un izaugsmi.

Ir jāatjauno centieni, lai novērstu pastāvošo tirgus sadrumstalotību un tirgus nepilnības, kuras izraisa privāto ieguldītāju nevēlēšanās uzņemties risku, publiskā sektora ierobežotā finansēšanas spēja un strukturālās nepilnības ieguldījumu vidē. Dalībvalstis nespēj pašas par sevi veiksmīgi pārvarēt šo ieguldījumu nepietiekamību.

Intervence ES līmenī nodrošina, ka kritisku līdzekļu masu var izmantot kā sviru, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi uz vietas. Priekšlikums neaizstāj dalībvalsts ieguldījumus, bet gan gluži pretēji – papildina šādus ieguldījumus, jo īpaši pievēršoties tādu projektu atbalstam, kas sniedz ES pievienoto vērtību. Papildus tam rīcība ES līmenī nodrošina apjomradītus ietaupījumus inovatīvu finanšu produktu izmantošanā, kalpojot par katalizatoru privātu ieguldījumu piesaistē visā ES un ļaujot pēc iespējas labāk izmantot Eiropas iestādes un to speciālās zināšanas šim nolūkam. ES intervence arī sniedz piekļuvi Eiropas projektu diversificētajam portfelim, tādējādi palielinot privātos ieguldījumus, un ļauj attīstīt inovatīvus finansēšanas risinājumus, ko var izvērst vai atkārtot visās dalībvalstīs, ja tas ir piemērojams.

ES līmeņa intervence ir vienīgais rīks, kas spēj efektīvi apmierināt ieguldījumu vajadzības, kas saistītas ar ES mēroga politikas mērķiem. Turklāt strukturālās reformas un uzlabota normatīvā vide arī turpmāk būs vajadzīga, lai novērstu atlikušo ieguldījumu nepietiekamību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vienotu instrumentu, kas sniedz ES budžeta garantiju, lai atbalstītu īstenošanas partneru finansēšanas un ieguldījumu darbības saskaņā ar ietekmes novērtējuma secinājumiem, lai balstītos uz ESIF un iepriekšējo finanšu instrumentu panākumiem, vienlaikus ņemot vērā gūto pieredzi saistībā ar inter alia izvairīšanos no sadrumstalotības un iespējamās pārklāšanās. Tāpēc tiek ierosināta regula.

3.RETROSPEKTĪVO NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvi novērtējumi/esošo tiesību aktu piemērotības pārbaudes

Priekšlikums pamatojas uz pieredzi, kas gūta, veicot iepriekšējo finanšu instrumentu un ESIF novērtējumus. Proti, neatkarīgs novērtējums par ESIF [ievietot atsauci uz ārējo novērtējumu un dienestu darba dokumentu] tika veikts 2018. gadā papildus vairākiem citiem novērtējumiem par ESIF kopš tā izveides:

Šo novērtējumu galvenie secinājumi tika apkopoti Komisijas paziņojumā “Investīciju plāns Eiropai” (COM (2016) 764) 5 .

Visos novērtējumos tika konstatēts, ka ES garantija ir izrādījusies atbilstīga un ļāvusi EIB uzņemties riskantākas darbības un ieviest augstāka riska produktus, lai atbalstītu plašāku atbalsta saņēmēju loku. ESIF arī ir izrādījies atbilstīgs rīks, lai piesaistītu privāto kapitālu. Pārvaldības ziņā 2018. gadā veiktais neatkarīgais novērtējums norādīja uz to, cik Investīciju komiteja ir svarīga shēmas ticamībai, tās lēmumu pārredzamībai un rezultātu pārskata kvalitātei, kurš tika novērtēts kā atbilstīgs rīks, kas ļauj izmantot konsekventu pieeju projekta izklāstam un apkopot novērtējuma secinājumus.

Kā liecina parakstītās darbības, ESIF līdz 2017. gada beigām ieguldījumos bija piesaistījis 207 miljardus EUR, kas atbilda 66 % no mērķa rādītāja. Attiecībā uz apstiprinātām darbībām summa palielinājās līdz 256 miljardiem EUR, un tas atbilst 81 % no mērķa rādītāja. Ekstrapolējot šo tendenci vēl par 6 mēnešiem, kad 2018. gada vidū beigsies ESIF darbība, paredzams, ka no apstiprinātajām darbībām piesaistītais ieguldījums līdz 2018. gada vidum vai īsi pēc tam sasniegs 315 miljardus EUR mērķi.

Novērtējumos ir konstatēta neliela koncentrācija dalībvalstīs ar augsti attīstītu institucionālo jaudu. Tomēr, ja tiek uzskatīts, ka piesaistītie ieguldījumi ir relatīvi attiecībā pret dalībvalstu iekšzemes kopproduktu, šī koncentrācija ir daudz mazāka. Tomēr, lai vēl vairāk uzlabotu ģeogrāfisko līdzsvaru, ESIF 2.0 ir nostiprinājis Eiropas Investīciju konsultāciju centra nozīmi.

Kopš 2017. gada 31. decembra faktiskais ESIF pastiprinošais efekts lielā mērā atbilst tam, kas tika novērtēts jau iepriekš, proti, līdz 2017. gada beigām panākts kopējais globālais pastiprinošais efekts 13,5 salīdzinājumā ar mērķi, kas bija 15, ieguldījumu perioda beigās. Arī ESIF ir bijis efektīvs, piesaistot privātus ieguldījumus. Aptuveni 64 % ieguldījumu ir piesaistīti no privātā sektora.

Efektivitātes ziņā ES garantijas pieejamība izrādījās efektīvs rīks, lai Eiropas Investīciju banka ievērojami palielinātu riskantāku darbību apjomu. Proti, ES garantija iesaldē mazāk budžeta līdzekļu nekā finanšu instrumenti, jo tai ir nepieciešams piesardzīgs, taču ierobežots nodrošinājums salīdzinājumā ar finansiālo saistību līmeni. Tā uzņemas iespējamās saistības, un līdz ar to tiek sagaidīts, ka tā panāks apjomradītus ietaupījumus, kuru rezultātā no katra iztērētā euro rodas lielāki ieguldījumi. Pierādījumi, kuri tika analizēti 2018. gadā veiktajā neatkarīgajā novērtējumā, skaidri liecināja arī par to, ka ES garantijas apmērs ESIF ietvaros bija atbilstošs. Tajā arī konstatēja, ka ESIF mērķa likmes modelēšanai izmantotā pieeja kopumā ir bijusi atbilstoša un saskaņā ar nozares standartiem, taču tika ierosināti daži turpmāki uzlabojumi.

Arī budžeta garantija ir izrādījusies ES budžetam izmaksu ziņā efektīvāka, jo tā ierobežo pārvaldības maksu maksāšanu īstenošanas partnerim. ESIF gadījumā ES pat gūst atlīdzību no ES garantijas, kas sniegta infrastruktūras un inovācijas sadaļā.

2016. gadā veiktajā neatkarīgajā novērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība labāk noteikt un precizēt papildināmības jēdzienu. Tādējādi ESIF 2.0 regulā ir iekļauti vairāki pasākumi, kas precizē minēto jēdzienu un kritērijus un padara procesu pārredzamāku.

2018. gadā veiktais neatkarīgais novērtējums, kas varēja novērtēt tikai saskaņā ar ESIF apstiprinātās darbības un tāpēc nevarēja pārbaudīt jaunā ESIF 2.0 pasākumus, apstiprināja nepieciešamību vēl vairāk precizēt papildināmības jēdzienu un nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju definīciju. Jo īpaši tajā tika secināts, ka ESIF darbības raksturo augstāks riska līmenis salīdzinājumā ar standarta (ne ESIF) darbībām, ko veic Eiropas Investīciju banka, kā tas pieprasīts ESIF regulā. Tomēr dažādās aptaujas un intervijas norādīja uz to, ka ESIF infrastruktūras un inovācijas sadaļā varētu būt notikusi zināma privātā finansējuma izspiešana. Būtu svarīgi izvairīties no šīs situācijas programmā InvestEU.

2018. gadā veiktajā neatkarīgajā novērtējumā tika uzsvērta arī nefinanšu pievienotā vērtība, ko rada jaunu ieguldītāju piesaistīšana, jaunu produktu un finansēšanas modeļu demonstrējumu veikšana un pārbaudīšana tirgū, un tas, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jāatbalsta un jāpieņem augstāki darbības standarti.

2016. gadā EIB veiktajā novērtējumā un 2018. gadā veiktajā neatkarīgajā novērtējumā tika apstiprināts, ka ESIF sākotnēji radīja traucējumus citiem ES līmeņa finanšu instrumentiem, piedāvājot līdzīgus finanšu produktus, jo īpaši parāda instrumentu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un InnovFin ietvaros; šī situācija tika daļēji atrisināta, pārorientējot esošos instrumentus uz jauniem tirgus segmentiem.

Priekšlikums par fondu InvestEU pamatojas arī uz pieredzi, kas gūta, veicot novērtējumus par iepriekšējiem finanšu instrumentiem divu gadu desmitu garumā (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Apvārsnis 2020”, COSME u. c.) un instrumentiem, kuri tika ieviesti iepriekšējo finanšu shēmu ietvaros, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (CIP). Kopumā šie novērtējumi apstiprina, ka Eiropā nozarēs un politikas jomās, uz kurām attiecas ES finanšu instrumenti, joprojām turpina pastāvēt finansējuma nepietiekamība un ka ES līmeņa ieguldījumu atbalsts joprojām ir svarīgs un nepieciešams, lai sasniegtu ES politikas mērķus. Tomēr tajos arī uzsvērts, ka saskaņotība starp dažādiem ES līmeņa finanšu instrumentiem un citām ES iniciatīvām būtu jānostiprina, ka sinerģiju ar valstu un reģionālajām iniciatīvām būtu jāizmanto labāk un ka starp spēkā esošajiem instrumentiem pastāv pārklāšanās. Tajos norādīta nepieciešamība labāk koordinēt un izstrādāt ieguldījumu atbalsta instrumentus, lai samazinātu iespējamo pārklāšanos. Darbību paplašināšana ir radījusi vajadzību nostiprināt mehānismus, lai vispārēji koordinētu darbības, izvairītos no nevajadzīgas izplatīšanās un panāktu lielāku sinerģiju.

Kas attiecas uz COSME instrumentiem, kas sniedz atbalstu MVU, kuri ir svarīgi Savienības konkurētspējai nākotnē, novērtējumi liecina, ka minētie instrumenti ir balstīti uz spēcīgu tirgus nepilnību racionāli un ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ar ko saskaras MVU. Jo īpaši jaunuzņēmumi, mazāki MVU un tādi MVU, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, saskaras ar pastāvīgām un strukturālām tirgus nepilnībām attiecībā uz parāda finansējuma izplatību visā ES. Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā konstatēts, ka MVU garantiju mehānismam ir bijusi pozitīva ietekme uz atbalstīto MVU izaugsmi. Saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem ir nepieciešama mērķtiecīgāka pieeja atbalsta saņēmējiem un lielāka koordinācija ar valstu sistēmām 6 .

Jo īpaši attiecībā uz InnovFin finanšu instrumentiem programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros novērtējumi liecina, ka piekļuve finansējumam joprojām ir būtisks jautājums, lai uzlabotu inovāciju veiktspēju Eiropā. Tie apliecina, ka InnovFin finanšu instrumenti ir snieguši labus rezultātus, ņemot vērā aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc riska finansējuma pētniecībā un inovācijā, un tie ļāva EIB grupai aptvert jaunus un riskantākus segmentus. Tomēr atkal tika uzsvērta vajadzība stiprināt sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, tāpat kā vajadzība novērst atlikušos šķēršļus saistībā ar palīdzību inovatīviem uzņēmumiem augt no darbības sākumposma līdz paplašināšanās brīdim. Tika norādīts arī tas, ka tikai relatīvi neliels uzņēmumu skaits, kas saņem dotācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, guva labumu no finanšu instrumentiem “Apvārsnis 2020” ietvaros, un tas var kavēt inovatīvu uzņēmumu paplašināšanos.

Fonds InvestEU balstīsies uz šo pieredzi un pievērsīsies atbalsta saņēmējiem pētniecības un inovācijas jomā (tostarp inovatīviem MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu), lai tiem nodrošinātu labāku piekļuvi finansējumam visās attīstības stadijās. Tas ļaus izmantot sinerģiju starp dotāciju un tirgus finansējumu, atvieglojot apvienošanu. Turklāt Eiropas Revīzijas palātas revīzijā par garantiju mehānismu bija ieteikts mērķtiecīgāk pievērsties atbalsta saņēmējiem inovatīvākos uzņēmumos. Apkopojot speciālās zināšanas un līdzekļus, fonds InvestEU arvien vairāk pievērsīs atbalstu uzņēmumiem, kas iesaistās paaugstināta riska inovatīvās darbībās.

Sociālajā jomā un attiecībā uz Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) programmu ir empīriski pierādījumi, ka Savienībā ļoti trūkst ieguldījumu sociālajā infrastruktūrā, sociālajos uzņēmumos, kas ražo preces (“materiālās lietas”), kā arī sociālajos pakalpojumos, idejās un cilvēkos (“nemateriālās lietas”), lai gan tie ir īpaši svarīgi dalībvalstīm, lai tās kļūtu par taisnīgām, iekļaujošām un uz zināšanām balstītām sabiedrībām.

Mikrofinansēšana un sociālie uzņēmumi Eiropā joprojām ir nesenas parādības un daļa no jaunietekmes tirgus, kas vēl nav pilnībā izveidojies. Kā uzsvērts EaSI starpposma novērtējumā, kas veikts 2017. gadā, EaSI finanšu instrumenti ir snieguši atbalstu neaizsargātām personām un mikrouzņēmumiem un atvieglojuši sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, tādējādi radot ievērojamu sociālo ietekmi. Novērtējumā secināts, ka potenciāla pilnīga izmantošana, kā par to liecina līdz šim sasniegtie rezultāti, pamato ieguldījumu atbalsta nepārtrauktību sociālajā jomā un vajadzību nodrošināt papildu rīcībspēju programmas InvestEU ietvaros.

Ietekmes novērtējuma ziņojumā par programmu InvestEU ietverts detalizēts šo novērtējumu rezultātu apkopojums.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ietekmes novērtējuma pamatā bija atklāta sabiedriskā apspriešanās (ASA) par ES fondiem ieguldījumu, pētniecības un inovācijas, MVU un vienotā tirgus jomā un jo īpaši atbildes saistībā ar ES atbalstu ieguldījumiem 7 .

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā ASA rezultāti. Proti, lielākā daļa respondentu pauda viedokli, ka pašreizējais ES atbalsts ieguldījumiem nepietiekami risina tādas politikas problēmas, kā piemēram, bezdarba samazināšana, sociālo ieguldījumu atbalsts, vieglāka pāreja uz digitālo vidi, vieglāka piekļuve finansējumam, jo īpaši MVU, tīras un veselīgas vides nodrošināšana un atbalsts rūpniecības attīstībai.

Respondenti uzsvēra to, cik nozīmīgas ir ES mēroga politikas problēmas, cita starpā tādās jomās kā izpēte, atbalsts izglītībai un apmācībai, tīra un veselīga vide, pāreja uz mazoglekļa un aprites ekonomiku un bezdarba samazināšana.

Aptuveni 60 % respondentu ASA par stratēģisko infrastruktūru pauda viedokli, ka grūtības piekļūt finanšu instrumentiem ir šķērslis, kas liedz pašreizējām programmām veiksmīgi sasniegt politikas mērķus.

Lielākā daļa dalībnieku atbalstīja identificētos pasākumus, kas varētu palīdzēt vienkāršot un samazināt administratīvo slogu. Tas jo īpaši nozīmē, ka ir nepieciešams samazināt noteikumu skaitu, padarīt tos precīzākus un īsākus, saskaņot noteikumus starp ES fondiem, kā arī izveidot stabilu, bet elastīgu sistēmu starp plānošanas periodiem.

Priekšlikuma mērķis ir risināt minētās problēmas, pastiprināti pievēršoties Savienības politikas prioritātēm saistībā ar atbalstu, kas sniegts fonda InvestEU ietvaros. Vienotajam noteikumu kopumam, kas tiks ieviests ar fondu InvestEU, būtu jārisina jautājums par iespējamu pārklāšanos un jo īpaši jāatvieglo galasaņēmēju iespēja pieprasīt atbalstu. Fondam InvestEU ir arī iekšēja elastība, kas tam ļauj pielāgoties tirgus situāciju un vajadzību izmaiņām. Arī ziņošanas prasības ir saskaņotas.

•Ārējo ekspertu zināšanas

Kā paskaidrots apakšvirsrakstā “Retrospektīvi novērtējumi/esošo tiesību aktu piemērotības pārbaudes”, ārējais novērtējums tika veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. 8 Tas ir publicēts vienlaicīgi ar šo priekšlikumu.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā [ievietot atsauci uz ietekmes novērtējumu] sīki izskatītas galvenās problēmas saistībā ar nākamo DFS, jo īpaši ieguldījumu nepietiekamība un neoptimālas ieguldījumu situācijas tādās dažādās politikas jomās, kā piemēram, pētniecība un inovācija, ilgtspējīga infrastruktūra, MVU finansēšana, kā arī sociālie ieguldījumi. Tajā ir analizēta un izskaidrota izvēle attiecībā uz ierosināto fonda InvestEU struktūru, tā pārvaldību, mērķa darbībām, finanšu produktiem un galasaņēmējiem. Attiecīgā gadījumā ietekmes novērtējumā aprakstīti izskatītie alternatīvie risinājumi un paskaidrots ierosinātās izvēles pamatojums. Tas jo īpaši attiecas uz vienota ieguldījumu atbalsta instrumenta izveides, īstenošanas mehānismu un īstenošanas partneru un ierosināto pārvaldības struktūru pamatojumu.

Ietekmes novērtējumā izcelts tas, ka pašreizējā pieredze ar ES finanšu instrumentiem un ESIF budžeta garantiju ir pierādījusi vajadzību nākamās DFS laikā vienkāršot, racionalizēt un labāk koordinēt ES ieguldījumu atbalsta instrumentus. Pieredze ar ESIF arī atklāja ievērojamas priekšrocības un efektivitātes ieguvumus, kas tiek sasniegti, izmantojot (ja iespējams) budžeta garantiju tradicionālo finanšu instrumentu vietā.

Ietekmes novērtējumā ir norādīti šādi fonda InvestEU galvenie parametri.

Saskaņā ar fondu InvestEU paredzētās intervences tiks īstenotas ar dažādiem produktiem, kuri pievēršas dažādiem riskiem, kam būtu raksturīgi nepieciešamas augstas, vidējas vai zemas nodrošinājuma likmes atkarībā no sniegtās garantijas veida un atbalstītajām darbībām. Komisija sniegs norādes un uzraudzīs atšķirīgo produktu izmantojumu un ar tiem saistītos riskus, lai tādējādi pārliecinātos, ka kopējais portfelis ir saderīgs ar nodrošinājuma likmi, kas noteikta šajā priekšlikumā.

2018. gada 27. aprīlī Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. [Ievietot saiti uz RKP atzinumu] Ietekmes novērtējuma dienestu darba dokumentā [ievietot atsauci/saiti] ir risināti šie jautājumi. Ziņojumā tagad labāk izskaidrota pašreizējā pārklāšanās starp ESIF un centralizēti pārvaldītiem finanšu instrumentiem. Tajā arī skaidrots, kā fonda InvestEU ietvaros tiks novērsta iespējamā pārklāšanās. Turklāt ir sniegta sīkāka informācija par ierosinātās pārvaldības struktūras izvēli, kā arī par dažādo struktūru lomu. Tas ietver pārvaldības režīma, ko pašreiz izmanto attiecībā uz ESIF un finanšu instrumentiem, salīdzinājumu ar fonda InvestEU ietvaros ierosināto režīmu. Ir pievienoti papildu precizējumi par pieņēmumiem saistībā ar paredzamo riska līmeni un nodrošinājuma likmi, tostarp papildu paskaidrojumi par riska novērtējuma funkciju pārvaldības struktūrā.

•Vienkāršošana

Nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas pašreiz tiek risinātas, izmantojot neviendabīgu un sadrumstalotu ES finanšu instrumentu portfeli un ESIF. Šī situācija ir arī radījusi sarežģījumus finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskaras ar atšķirīgiem atbilstības un ziņošanas noteikumiem.

Fonda InvestEU mērķis ir vienkāršot ES ieguldījumu atbalstu, izveidojot vienotu sistēmu, kas palīdzētu mazināt sarežģītību. Tā kā vienotā noteikumu kopumā ir mazāks nolīgumu skaits, fonds InvestEU vienkāršos galasaņēmēju piekļuvi ES atbalstam, pārvaldību un ieguldījumu atbalsta instrumentus.

Turklāt, tā kā fonds InvestEU aptver visas ieguldījumu atbalsta politikas vajadzības, tas ļauj racionalizēt un saskaņot ziņošanas prasības un darbības rādītājus.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesībām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu 9 par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2017. gadam budžeta struktūra (saistības faktiskajās cenās), kas paredzēta programmai InvestEU, ir 14 725 000 000 EUR, tostarp 525 000 000 EUR projektu izstrādes palīdzībai un citiem papildu pasākumiem. Kopējais uzkrājums būs 15 200 000 000 EUR, no kā 1 000 000 000 EUR sedz ieņēmumi, atmaksājumi un atgūtie līdzekļi, ko rada pastāvošie finanšu instrumenti un ESIF. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [211. panta 4. punkta d) apakšpunktu] ieņēmumi un atgūtie līdzekļi no fonda InvestEU arī nodrošina papildu iemaksas uzkrājumā.

Priekšlikumam ir pievienots tiesību akta finanšu pārskats.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Fonds InvestEU (ES garantija) tiks īstenots ar netiešu pārvaldību. Komisija noslēgs nepieciešamos garantijas nolīgumus ar īstenošanas partneriem. InvestEU konsultāciju centra darbību īstenos ar netiešu vai tiešu pārvaldību atkarībā no sniedzamās palīdzības. InvestEU portāla darbību galvenokārt īstenos ar tiešu pārvaldību.

Programmas InvestEU ietekme tiks izvērtēta ar novērtējumiem. Novērtēšanu veiks atbilstīgi Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīguma 22. un 23. punktam 10 , kuros visas trīs iestādes apstiprināja, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas izvērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Novērtējumos tiks izvērtēta programmas InvestEU ietekme, pamatojoties uz programmas InvestEU rādītājiem/mērķiem un sīki izstrādātu analīzi par to, cik lielā mērā programmu InvestEU var uzskatīt par būtisku, lietderīgu, efektīvu, vai tā dod pietiekamu ES pievienoto vērtību un atbilst citām ES politikām. Novērtējumos tiks iekļauta gūtā mācība, nosakot trūkumus/problēmas vai iespējas veikt turpmākus uzlabojumus darbībām vai to rezultātiem un palīdzot pēc iespējas veicināt rezultātu izmantošanu/ietekmi. Rezultātu uzraudzība tiks vērtēta atbilstīgi rādītājiem, kas noteikti šajā priekšlikumā. Papildus šiem galvenajiem rādītājiem ieguldījumu pamatnostādnēs vai garantijas nolīgumos tiks iekļauti detalizētāki rādītāji, pamatojoties uz konkrētiem izmantojamajiem finanšu produktiem. Turklāt konkrēti rādītāji tiks izstrādāti InvestEU konsultāciju centram un InvestEU portālam.

Saskaņota ziņošana tiks pieprasīta no īstenošanas partneriem saskaņā ar [Finanšu regulu].

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Vispārīgajos noteikumos paredzēti programmas InvestEU vispārējie un konkrētie mērķi, kuri pēc tam tiek atspoguļoti politikas sadaļās.

Finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras ir jāatbalsta ar ES garantiju fonda InvestEU ietvaros, veicina i) Savienības konkurētspēju, tostarp inovāciju un digitalizāciju; ii) Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi; iii) sociālo noturību un integrāciju; iv) Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, dažādojot finansējuma avotus Savienības uzņēmumiem un veicinot finanšu ilgtspēju.

ES garantijas ierosinātais apmērs ir 38 000 000 000 EUR, un nodrošinājumam nepieciešamā uzkrājumu likme 40 %, proti, 15 200 000 000 EUR (abas summas faktiskajās cenās). ES garantijas aptuvenais piešķīrums pa politikas sadaļām ir noteikts I pielikumā. Nodrošinājuma apmērs ir balstīts uz paredzēto finanšu produktu veidu un portfeļu riska pakāpi, ņemot vērā pieredzi saistībā ar ESIF un iepriekšējiem finanšu instrumentiem.

InvestEU konsultāciju centram, InvestEU portālam un papildu pasākumiem ierosinātais finansējums ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

Ir arī paredzēts, ka trešās valstis varētu asociēt ar finanšu produktiem fonda InvestEU politikas sadaļās, nodrošinot viņu pilnīgu līdzdalību skaidrā naudā. Šāda iespēja ir paredzēta jo īpaši, lai pamatotos gadījumos ļautu turpināt pašreizējos pasākumus, inter alia, pētniecības jomā, vai lai paredzētu atbalsta iespējas saistībā ar pievienošanās procesu. Arī dalībvalstis, kas vēlas izmantot daļu no saviem dalītās pārvaldības līdzekļiem, izmantojot fondu InvestEU, var veikt iemaksas. Šīs summas ir papildus ES garantijai 38 000 000 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās).

II nodaļa. Fonds InvestEU

Šajā nodaļā ir identificētas fonda InvestEU četras politikas sadaļas: i) ilgtspējīga infrastruktūra; ii) pētniecība, inovācija un digitalizācija; iii) MVU; iv) sociālie ieguldījumi un prasmes. Tajā ir arī definēti ES garantijas divi nodalījumi: i) ES nodalījums; un ii) dalībvalsts nodalījums, kurā būs pa vienam apakšnodalījumam katrai dalībvalstij, kas nolemj daļu no saviem dalītās pārvaldības līdzekļiem iemaksāt fondā InvestEU.

Konkrētie noteikumi, kas saistīti ar dalībvalsts nodalījumu, paredz iemaksu nolīgumu starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti un definē iemaksas galvenos elementus, piemēram, apmēru, nodrošinājuma likmi un iespējamās saistības. Kopīgo noteikumu regula un citi attiecīgie juridiskie instrumenti ietvers vajadzīgos noteikumus. Pēc tam, kad būs noticis pārvedums uz fondu InvestEU, dalībvalsts nodalījuma īstenošana notiks saskaņā ar fonda InvestEU noteikumiem. Komisija izvēlēsies īstenošanas partneri, pamatojoties uz dalībvalsts priekšlikumu, un ar attiecīgo dalībvalsti parakstīs garantijas nolīgumu.

Komisijas priekšlikumā 2021.–2027. gada DFS ir noteikts daudz vērienīgāks uzdevums attiecībā uz klimata jautājumu iekļaušanu visās ES programmās, klimata mērķu sasniegšanai kopumā paredzot atvēlēt 25 % no ES izdevumiem. Programmas InvestEU devumam šā vispārējā mērķa sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu. Komisija katru gadu gada budžeta projekta kontekstā sniegs informāciju.

Lai atbalstītu programmas InvestEU potenciāla pilnīgu izmantošanu klimata mērķu sasniegšanā, Komisija centīsies noteikt attiecīgās darbības visā programmas InvestEU sagatavošanas, īstenošanas, pārskatīšanas un novērtēšanas procesā.

III nodaļa. ES garantija

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par ES garantiju un tās izmantošanu. Tie ietver ES garantijas neatsaucamo un pieprasījuma raksturu, ieguldījumu periodu, kas aptver DFS periodu, prasības attiecībā uz atbalsttiesīgo finansējumu un ieguldījumu darbībām un atbalsttiesīga finansējuma veidiem. II pielikumā ir sīkāk izklāstītas nozares, kas ir atbalsttiesīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām.

Turklāt šajā nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz īstenošanas partneriem, kuriem, cita starpā, saskaņā ar [Finanšu regulu] ir jāiztur pīlāru novērtējums, un attiecībā uz garantijas nolīgumiem starp Komisiju un īstenošanas partneriem.

Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija ņems vērā to spēju izpildīt fonda InvestEU mērķus un sniegt viņu pašu resursus, piesaistīt privātā sektora ieguldītājus, nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko un nozaru aptvērumu un veicināt jaunus risinājumus, ar ko risināt tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā tās lomu saskaņā ar Līgumiem, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un iegūto pieredzi saistībā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, Eiropas Investīciju bankas grupai vajadzētu arī turpmāk būt priviliģētam īstenošanas partnerim ES nodalījumā. Arī valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes tiks apsvērtas. Turklāt citām starptautiskajām finanšu iestādēm būs iespējams piedalīties kā īstenošanas partneriem, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Arī citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt iespējai darboties kā īstenošanas partneriem. Īstenošanas partneriem būs jāaptver vismaz trīs dalībvalstis, bet tie šajā nolūkā var veidot grupu.

Sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījumā tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Tajā arī sīki izklāstīts ES garantijas segums, ņemot vērā finansējuma dažādos veidus, ko var sniegt saskaņā ar to.

IV nodaļa. Pārvaldība

Fondā InvestEU notiks padomdevējas valdes sanāksmes divos sastāvos: i) īstenošanas partneru pārstāvji; un ii) dalībvalstu pārstāvji. Tās uzdevumi ir konsultēt Komisiju par finanšu produktu, kurus īstenos fonda InvestEU ietvaros, izstrādi un par tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām, kā arī par tirgus apstākļiem konfigurācijā ar īstenošanas partneriem. Konsultatīvā padome arī informēs dalībvalstis par fonda InvestEU īstenošanu un ļaus regulāri apmainīties ar viedokļiem par tirgus norisēm, kā arī apmainīties ar paraugpraksi.

Projekta grupa, ko veido eksperti, kurus Komisijas rīcībā norīkojuši īstenošanas partneri, sagatavos rādītāju pārskatu par iespējamām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko Investīciju komiteja novērtēs, lai izlemtu, vai šīm darbībām piešķirt ES garantijas priekšrocības. Lai priekšlikumu iesniegtu projekta grupā, Komisijai ir jāapstiprina, ka ierosinātā finansēšanas un ieguldījumu darbība ir saderīga ar ES tiesību aktiem.

Investīciju komiteja apstiprina ES garantijas izmantošanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām. Tās locekļi būs neatkarīgi eksperti ar zināšanām attiecīgajās nozarēs. Komitejas sanāksmes notiks četros dažādos sastāvos, kas atbilst politikas sadaļām. Katrā sastāvā ir seši locekļi, no kuriem četri ir pastāvīgi locekļi, kas piedalās visos sastāvos. Pārējos divus locekļus izvēlas, lai precīzāk ņemtu vērā konkrētās politikas sadaļas aptvertās jomas.

V nodaļa. InvestEU konsultāciju centrs

InvestEU konsultāciju centrs sniegs konsultatīvu atbalstu, lai identificētu, sagatavotu, izstrādātu, strukturētu, veiktu iepirkumu un īstenotu projektus, tostarp saistībā ar spēju veidošanu. Tas būs pieejams publiskiem un privātiem projektu virzītājiem, kā arī finanšu un citiem starpniekiem.

VI nodaļa. InvestEU portāls

InvestEU portāls tiks izveidots, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ar projektu portālu Investīciju plānā Eiropai. Tas ietvers sistemātiskas pārbaudes par projektu saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem un īstenošanas partneru pienākumu ņemt vērā projektus, kas atbilst saskaņotības pārbaudei un ietilpst to darbības jomā. Tā mērķis ir nodrošināt pamanāmību ieguldījumu projektiem ES, kas meklē finansējumu. Tomēr projekts nav jāievieto portālā, lai tas gūtu labumu no ES finansējuma. Tāpat iesniegšana portālā nenozīmē, ka projekts beigās gūs ES garantijas priekšrocības.

VII nodaļa. Uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

Tiek ierosināts, ka ES garantijas izmantošanu novērtēs, izmantojot starpposma un nobeiguma novērtējumu saskaņā ar [Finanšu regulas] prasībām. Šajā nodaļā arī paredzēta regulāra uzraudzība un ziņošana, vienlaikus III pielikumā nosakot rādītājus, pret kuriem darbība tiks mērīta. Turklāt tajā ir ietverti noteikumi par revīziju un OLAF tiesībām attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbībām trešās valstīs.

Visbeidzot, šajā nodaļā ir noteiktas procedūras attiecībā uz deleģētiem aktiem un paredzēta regulas piemērošana no 2021. gada 1. janvāra.

VIII nodaļa. Pārredzamība un pamanāmība

Tiek iekļauti standarta noteikumi, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un pamanāmību.

IX nodaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

Šī pēdējā nodaļa ietver noteikumus attiecībā uz ieņēmumu, atmaksu un no iepriekšējām programmām atgūto summu izmantošanu. IV pielikumā ir saraksts ar šīm programmām (papildus ESIF).

2018/0229 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(2)Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(3)Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, aizsardzības un kosmosa stratēģiju Eiropai. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(4)Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis izstrādā pašas savas valsts daudzgadu ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu minētās reformu prioritātes. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

(5)Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

(6)Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali Savienībā. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(7)Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(8)Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas rīcības plānā “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” 13 .

(9)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(10)Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi 14 ], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga.

(11)Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 15 . Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(12)Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga.

(13)Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un saskaņotību starp attiecīgajām Savienības programmām. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(14)Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Tā rezultātā pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos.

(15)Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā.

(16)Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme Savienībā. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi un attīstību un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Fondam InvestEU būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(17)Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju 16 un Eiropas sociālo tiesību pīlārā 17 , iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā 18 ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(18)Fondam InvestEU būtu jādarbojas četrās politikas sadaļās, atspoguļojot Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālie ieguldījumi un prasmes.

(19)Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, tostarp attiecībā uz neaizsargātām grupām un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(20)Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šīs kombinācijas mērķis ir izmantot Savienības augsto kredītreitingu, lai veicinātu valsts un reģionālos ieguldījumus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija nosaka, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX 19 (“Finanšu regula”) [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

(21)Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(22)Šajā regulā tiek noteikts finansējums programmas InvestEU citiem pasākumiem, kas nav ES garantijas nodrošināšana, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 20 ].

(23)Ir paredzams, ka ES garantija 38 000 000 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu ieguldījumus visā Savienībā vairāk nekā 650 000 000 000 EUR apmērā, un tā būtu orientējoši jāsadala starp politikas sadaļām.

(24)ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista galasaņēmējus. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Fondam InvestEU būtu jāparedz īpaša pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu pareizu ES garantijas izmantošanu.

(25)Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji, lai apmainītos ar informāciju un informāciju par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(26)Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(27)Projekta grupai, kurā darbojas eksperti, kurus Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri, lai sniegtu profesionālas zināšanas finanšu un tehniskajā novērtējumā par ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, būtu jāvērtē īstenošanas partneru iesniegtie projekti, kas jānovērtē Investīciju komitejai.

(28)Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(29)Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz Savienības teritoriju. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(30)Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz trīs dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

(31)ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(32)Par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem un procedūrām un jāatskaitās par tām savos finanšu pārskatos. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(33)Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

(34)Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu arī kopumā jāatbilst attiecīgo Savienības programmu noteikumos iekļautajiem mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem.

(35)InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

(36)Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

(37)Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus uzturēšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā. Tāpēc spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu.

(38)Būtu jāizveido InvestEU portāls, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu ieguldījumu projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai ieguldījumu projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(39)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 21 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot InvestEU programmas ietekmi uz vietas.

(40)Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Eiropas iedzīvotāju priekšā, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(41)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(42)Programmai InvestEU piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā Finanšu regula]. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(43)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 22 , Padomes Regulu (, EK) Nr. 2988/95 23 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 24 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 25  Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 26 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(45)Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(46)Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm, kuras finansēšanas un ieguldījumu darbībām būtu jāievēro, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un nodrošinājuma likmes korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)Ar programmu InvestEU visā ES būtu jānovērš tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai atbalstītu ieguldāmu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanu (“InvestEU konsultāciju centrs”). Ar šo regulu arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par ieguldījumu iespējām (“InvestEU portāls”).

Regulā ir izklāstīti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

1.Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

(a)Savienības konkurētspēju, tostarp inovāciju un digitalizāciju;

(b)Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

(c)sociālo noturību un iekļautību Savienībā;

(d)Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

2.Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

(a)atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības ilgtspējīgas infrastruktūras jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā;

(c)paplašināt MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību;

(d)paplašināt sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

1.ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] 28 [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs] 29 [75. panta 1. punktu].

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

2.Orientējošais 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Komisija var vajadzības gadījumā mainīt I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkādām izmaiņām.

3.Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

4.Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1.ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kas minētas [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz vii) punktā]. Citus šajā regulā noteiktus ES finansējuma veidus īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar [Finanšu regulu], tostarp dotācijas, ko īsteno saskaņā ar tās [VIII sadaļu].

2.Finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fondu:

a)    ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b)    atbilst šai regulai. 

3.Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverti finanšu instrumenti, kurus pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4.Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un/vai finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un [Finanšu regulas] [X sadaļu].

   Ziņojumā iekļauj arī informāciju par atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par atbilstību šai regulai.

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas sadaļas

1.Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a)    ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

b)    pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības un inovācijas darbības, pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, kas nav MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

c)    MVU politikas sadaļa: MVU un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuve finansējumam un tā pieejamība;

d)    sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

2.Ja finansēšanas vai ieguldījumu darbība, kas ierosināta 19. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas sadaļu, to iedala tajā sadaļā, kura atbilst tās galvenajam mērķim vai vairuma tās apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien ieguldījumu pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3.Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, atbrīvo no minētajām pārbaudēm.

   Komisijas norādes ļauj:

a)    attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b)    atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c)    aplēst ietekmi uz konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

4.Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

5.Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 50 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

6.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai definētu ieguldījumu pamatnostādnes katrai politikas sadaļai.

8. pants

Nodalījumi

1.Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

i)    tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm un kas tiek risinātas Savienības līmenī;

ii)    Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; vai

iii)    jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

2.1. punktā minētos nodalījumus var izmantot savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

1.Summas, kuras piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī.

2.Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai groza to četru mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma par partnerības nolīguma vai KLP plāna pieņemšanu vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu par programmas vai KLP plāna grozījumiem.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no [Finanšu regulas] [211. panta 1. punkta], ES garantijas nodrošinājuma likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un to var koriģēt uz leju vai uz augšu visos iemaksu nolīgumos, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3.Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

a)    kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

b)    stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, ieguldījumu laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c)    īstenošanas partneris vai partneri, kas ir pauduši savu ieinteresētību, un Komisijas pienākums informēt dalībvalsti par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

d)    dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas InvestEU konsultāciju centrā;

e)    ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, tostarp ziņošana saskaņā ar rādītājiem, kas minēti iemaksu nolīgumā;

f)    noteikumi par ES garantijas daļas atlīdzību no dalībvalsts nodalījuma;

g)    iespējams apvienojums ar resursiem no ES nodalījuma, tostarp vairākpakāpju struktūra, lai panāktu labāku riska segumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4.Iemaksu nolīgumu Komisija īsteno, izmantojot garantiju nolīgumus, kas parakstīti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 14. pantu.

Ja deviņu mēnešu laikā no iemaksu nolīguma parakstīšanas garantijas nolīgums nav noslēgts vai garantijas nolīguma summa nav pilnībā piešķirta, izmantojot vienu vai vairākus garantijas nolīgumus, iemaksu nolīgums zaudē spēku pirmajā gadījumā vai tiek attiecīgi grozīts otrajā gadījumā, un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 5. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 5. punktu]].

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi izpildīts termiņā, kas norādīts [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktā] vai Regulas [KLP plāns] numurs 75. panta 6. punktā], iemaksu nolīgumā izdara grozījumus un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 6. punktu]].

5.Šādi noteikumi attiecas uz ES garantijas daļas nodrošinājumu no dalībvalsts nodalījuma, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu:

(a)pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkāds nodrošinājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, nodrošinājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar nodrošinājuma likmi, salīdzinot ar faktiskajiem nodrošinājumiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 6. punktu] un KLP plāna numurs [75. panta 6. punktu]];

(b)atkāpjoties no [Finanšu regulas] [213. panta 4. punkta], pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, nodrošinājums nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma;

(c)Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

(d)ja nodrošinājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējā nodrošinājuma, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma kopējā nodrošinājuma fondā nodrošina līdz 5 % no sākotnējā nodrošinājuma.

III NODAĻA

ES garantija

10. pants

ES garantija

1.ES garantiju īstenošanas partneriem piešķir saskaņā ar [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktu] un pārvalda saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļu].

2.ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

11. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības

1.Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas:

(a)atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā], jo īpaši papildināmības prasībai, kas izklāstīta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta b) apakšpunktā] un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktu];

(b)veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; un

(c)atbilst ieguldījumu pamatnostādnēm.

2.Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā, fonds InvestEU, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, var atbalstīt šādus projektus un darbības:

(a)pārrobežu projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

(b)finansēšanas un ieguldījumu darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3.    Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, sniedzot finansējumu saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm:

(a)dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

(b)programmas InvestEU asociētā trešā valsts vai teritorija saskaņā ar 5. pantu;

(c)attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

(d)citas valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a) līdz c) apakšpunktā.

12. pants

Īstenošanas partneru izvēle

1.Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2.Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

(a)maksimāli aptver 3. pantā noteiktos mērķus;

(b)maksimāli palielina ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

(c)attiecīgā gadījumā maksimāli izmanto privātos ieguldījumus;

(d)panāk ģeogrāfisko dažādošanu;

(e)nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

(f)veicina novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

3.Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

(a)iespējamās izmaksas un atalgojumu no Savienības budžeta;

(b)īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot [Finanšu regulas] [155. panta 2. punktā] minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

4.Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šajā pantā un 14. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

13. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1.ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

(a)aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, ieguldījumu platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

(b)īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegādājas vai emitē to finansēšanas vai ieguldījumu darbību labā, kas minētas 11. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad starp Komisiju un īstenošanas partneri tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai nav anulēts.

2.ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības, izmantojot fondus vai citas starpniecības struktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ieguldījumu pamatnostādnēs, pat ja šāda struktūra iegulda mazāko daļu no tās ieguldītajām summām ārpus Savienības un valstīs, kas minētas 11. panta 2. punktā, vai aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

14. pants

Garantijas nolīgumi

1.Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri izveido grupu, kas minēta 12. panta 1. punkta otrajā daļā, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru īstenošanas partneri minētajā grupā vai ar vienu īstenošanas partneri grupas vārdā.

2.Garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus noteikumus:

(a)īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

(b)noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kas piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

(c)saskaņā ar 16. pantu – sīki izstrādātim noteikumi par ES garantijas sniegšanu, tostarp konkrētu instrumentu veidu portfeļu segums un attiecīgie notikumim, kas izraisītu iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

(d)atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām;

(e)maksājuma nosacījumi;

(f)īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

(g)noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

(h)finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz darbībām saskaņā ar ES garantiju;

(i)galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 11. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

(j)attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

(k)citi būtiskie noteikumi saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļas] prasībām.

3.Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4.Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 15. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas nodrošinājuma.

5.Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

15. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1.ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2.ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās ieguldījumu pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka tās atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas atbalsta. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai nodrošinātu atbilstību finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm.

3.Komisijai nav jāmaksā īstenošanas partnerim nekādi administratīvie izdevumi vai maksas par finansēšanas un ieguldījumu darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ļauj īstenošanas partnerim pierādīt, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšanu nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta g) apakšpunktam].

4.Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tās nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

16. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1.Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli. Īstenošanas partnerim uz paša risku ir atbilstošs riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ir tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2.Ar ES garantiju sedz:

(a)attiecībā uz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda produktiem:

i)    pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

ii)    pārstrukturēšanas zaudējumus;

iii)    zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

(b)attiecībā uz dalību kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, – ieguldītās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

(c)attiecībā uz īstenošanas partnera finansējumu vai garantijām citai juridiskai personai, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

3.Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim pēc ES garantijas izmantošanas pieprasījuma, to pārņem īstenošanas partnera attiecīgajās tiesībās, ciktāl tās turpina pastāvēt, kas saistītas ar jebkuru no tā finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, ko sedz ES garantija.

Īstenošanas partneris Savienības labā veic prasījumu atgūšanu par pārņemtām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

17. pants

Konsultatīvā padome

1.Komisiju konsultē konsultatīva padome, kurai ir divi sastāvi, proti, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji.

2.Katrs īstenošanas partneris un katra dalībvalsts var izvirzīt vienu pārstāvi attiecīgajam sastāvam.

3.Komisija ir pārstāvēta abos konsultatīvās padomes sastāvos.

4.Īstenošanas partneru pārstāvju konsultatīvās padomes sanāksmi kopīgi vada Komisijas pārstāvis un Eiropas Investīciju bankas norīkotais pārstāvis.

Komisijas pārstāvis ir dalībvalstu pārstāvju konsultatīvās padomes sanāksmes priekšsēdētājs.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri un vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Abu konsultatīvās padomes sastāvu kopīgas sanāksmes var organizēt arī pēc kopīga to priekšsēdētāju pieprasījuma.

Komisija ievieš darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu.

5.Konsultatīvā padome

(a)tās īstenošanas partneru pārstāvju sastāvā:

i)    sniedz konsultācijas par finanšu produktu izstrādi, kas jāīsteno saskaņā ar šo regulu;

ii)    sniedz konsultācijas Komisijai par tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

(b)tās dalībvalstu pārstāvju sastāvā:

i)    informē dalībvalstis par InvestEU fonda īstenošanu;

ii)    veic viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm par tirgus norisēm un paraugpraksi.

18. pants

Projekta grupa

1.Tiek izveidota projekta grupa, kas sastāv no ekspertiem, kurus bez ietekmes uz Savienības budžetu Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri.

2.Katrs īstenošanas partneris norīko ekspertus projekta grupai. Ekspertu skaitu nosaka garantijas nolīgumā.

3.Komisija apstiprina, vai īstenošanas partneru ierosinātās finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4.Pēc Komisijas apstiprinājuma, kas minēts 3. punktā, projekta grupa veic kvalitātes kontroli attiecībā uz uzticamības pārbaudi ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko veic īstenošanas partneri. Finansēšanas un ieguldījumu darbības pēc tam iesniedz Investīciju komitejai, lai tā apstiprinātu, ka tās tiek segtas ar ES garantiju.

Projekta grupa sagatavo rezultātu pārskatu par ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām Investīciju komitejai.

Rezultātu pārskatā jo īpaši iekļauj novērtējumu par:

(a)ierosināto finansēšanas un ieguldījumu darbību riska profilu;

(b)ieguvumu galasaņēmējiem;

(c)atbalsttiesīguma kritēriju ievērošanu.

Katrs īstenošanas partneris sniedz atbilstīgu un saskaņotu informāciju projekta grupai, lai tā varētu veikt riska analīzi un sagatavot rezultātu pārskatu.

5.Projekta grupas eksperts nevērtē uzticamības pārbaudi vai novērtējumu, kas saistīts ar iespējamu finansēšanas vai ieguldījumu darbību, ko iesniedzis īstenošanas partneris, kurš ir norīkojis attiecīgo ekspertu Komisijas rīcībā. Šis eksperts arī nesagatavo rezultātu pārskatu attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem.

6.Ikviens projekta grupas eksperts nevilcinoties paziņo Komisijai par jebkādu interešu konfliktu un sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

7.Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus par projekta grupas darbību un pārbauda interešu konflikta situācijas.

8.Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus par rezultātu pārskatu, lai Investīciju komiteja varētu apstiprināt ES garantijas izmantošanu attiecībā uz ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbību.

19. pants

Investīciju komiteja

1.Tiek izveidota investīciju komiteja. Tā:

2.Investīciju komiteja tiekas četros dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajām politikas sadaļām.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar [Finanšu regulas] [237. pantu] un ieceļ uz noteiktu termiņu līdz četriem gadiem. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz septiņus gadus. Komisija var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze saistībā ar projektu strukturēšanu un finansēšanu vai MVU vai uzņēmumu finansēšanu.

Investīciju komitejas sastāvs nodrošina, ka tam ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētā politikas sadaļa, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka tajā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Četri locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Komisija norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus un vada Investīciju komitejas sekretariātu.

3.Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Komisija var atbrīvot locekli no viņa vai viņas pienākumu pildīšanas, ja viņš vai viņa neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4.Rīkojoties saskaņā ar šo pantu, Investīciju komiteja to pamato ar īstenošanas partneru iesniegtiem dokumentiem un visiem citiem dokumentiem, ko Investīciju komiteja uzskata par būtiskiem. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību, kas gūst labumu no ES garantijas seguma.

Investīciju komiteja, novērtējot un verificējot priekšlikumus, izmanto 18. panta 3. punktā minēto rezultātu pārskatu.

5.Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Neizšķirta balsojuma gadījumā Investīciju komitejas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pēc tam, kad attiecīgā gadījumā parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Investīciju komitejas secinājumus, kuros noraidīta ES garantijas izmantošana, divreiz gadā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

6.Ja investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai ieguldījumu darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra, kuras pamatā ir apakšprojekti, šis apstiprinājums ietver pamatā esošos apakšprojektus, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi.

V NODAĻA

InvestEU konsultāciju centrs

20. pants

InvestEU konsultāciju centrs

1.InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver visas minētās sadaļas nozares. Turklāt ir pieejami starpnozaru konsultāciju pakalpojumi.

2.InvestEU konsultāciju centrs jo īpaši sniedz šādus pakalpojumus:

(a)nodrošina vienotu piekļuves punktu iestādēm un projektu virzītājiem, lai centralizēti pārvaldītās Savienības programmās sniegtu palīdzību projektu izstrādāšanā;

(b)vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

(c)atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

(d)veicina sadarbības platformu izveidi vienādranga informācijas un datu, zinātības un paraugprakses apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu nozaru attīstību;

(e)sniedz proaktīvu konsultatīvu atbalstu ieguldījumu platformu izveidē, jo īpaši tādu pārrobežu ieguldījumu platformu izveidē, kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis;

(f)atbalsta pasākumus spēju veidošanai, lai attīstītu organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrinātu organizāciju gatavību veikt ieguldījumus, lai projektu virzītāji un iestādes izveidotu ieguldījumu projektu plūsmas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un ieguldījumu darbības to vienību labā, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu risku novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā.

3.InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem un finanšu un citiem starpniekiem.

4.Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5.Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, InvestEU konsultāciju centrs balstās uz Komisijas un īstenošanas partneru zināšanām.

6.InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu.

7.Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazāku projektu virzītājiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie InvestEU konsultāciju centra, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar investīciju platformu starpniecību.

Īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus InvestEU portālā, kas minēts 21. pantā.

VI NODAĻA

21. pants

InvestEU portāls

1.InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2.InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

3.Portālā var būt uzskaitīti tikai tie projekti, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4.Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem.

5.Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VII NODAĻA

Uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

22. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par programmas InvestEU īstenošanas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šīs regulas III pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus un lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

4.Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar [Finanšu regulas] [241. un 250. pantu]. Šajā nolūkā īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

5.Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Vienā no šiem ziņojumiem iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar [Finanšu regulas] [155. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

23. pants

Novērtēšana

1.Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Komisija līdz 2025. gada 30. septembrim veic starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu.

3.Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas InvestEU galīgo novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4.Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5.Īstenošanas partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētās novērtēšanas.

6.Saskaņā ar [Finanšu regulas] [211. panta 1. punktu] Komisija ik pēc trim gadiem [Finanšu regulas] [250. pantā] minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās nodrošinājuma likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai, pamatojoties uz minēto pārskatu, pielāgotu šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar [Finanšu regulas] [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt 7. panta 6. punktā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus piecus gadus [no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 7. panta 6. punktā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 7. panta 6. punktu, 22. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII NODAĻA

Pārredzamība un pamanāmība

27. pants

Informācija, saziņa un publiskošana

1.Īstenošanas partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju.

2.Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi

1.Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas tika izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu.

2.Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu, ja tos neizmanto mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2015/1017 4., 9. un 12. pantā.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 30  

◻ spēkā esošas darbības turpināšanu 

X  vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības intervences rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežots ilgums

–X    darbības laiks no 01.01.2021. līdz 31.12.2027.

–X    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2021. līdz 2027. gadam un uz maksājumu apropriācijām ES garantijas nodrošināšanai no 2021. līdz 2030. gadam

◻ beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 31  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (varbūt, inter alia, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai; Eiropas Padomes Attīstības bankai; Pasaules Bankai);

–X Eiropas Investīciju bankas grupai;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–X publisko tiesību subjektiem;

–X privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–X struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Pārvaldības veidu pamatojums, īstenošanas finansēšanas mehānisms(-i), maksājumu kārtība un ierosinātā kontroles stratēģija

2.2.2.Informācija par konstatētajiem riskiem un iekšējo kontroles sistēmu(-ām), kas izveidotas, lai tos mazinātu

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 35  

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
02.02.01 InvestEU garantija	Saistības	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.		p.m.
	Maksājumi
02.02.02 InvestEU garantijas nodrošinājums	Saistības	1 906,742	1 945,387	1 984,325	2 026,571	2 071,143	2 114,056	2 151,776		14 200,000
	Maksājumi	1 402,505	1 574,122	1 673,829	1 805,244	1 921,368	1 994,694	2 040,875	1 787,362	14 200,000
02.02.03 InvestEU konsultāciju centrs, InvestEU portāls un papildu pasākumi 36	Saistības	72,658	73,658	76,158	76 158	73,658	73,658	73,158		519,106
	Maksājumi	30,058	58,458	74,658	76,658	76,158	73,658	72,658	56,800	519,106
02.01 InvestEU administratīvais atbalsts	Saistības = maksājumi	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842		5,894
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums	Saistības	1 980,242	2 019,887	2 061,325	2 103,571	2 145,643	2 188,556	2 225,776		14 725,000
	Maksājumi	1 433,405	1 633,422	1 749,329	1 882,744	1 998,368	2 069,194	2 114,375	1 844,162	14 725,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	3,432	3,432	3,432	3,432	3,432	3,432	3,432	24,024
Citi administratīvie izdevumi	1,900	1,900	1,900	1,900	1,900	1,900	1,900	13,300
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	5,332	5,332	5,332	5,332	5,332	5,332	5,332	37,324

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 37 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842	0,842	5,894
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

KOPĀ

6,174

6,174

6,174

6,174

6,174

6,174

6,174

43,218

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–X    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–X     citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām X    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Saskaņā ar priekšlikuma 28. panta 1. punktu ieņēmumi, atmaksājumi un atgūtie līdzekļi tiks piešķirti šādām budžeta izdevumu pozīcijām:

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016SC0297&from=EN.

(2)    https://www.eca.europa.eu/Lists/News/NEWS1611_11/OP16_02_LV.pdf.

(3)    http://www.eib.org/infocentre/publications/all/evaluation-of-the-functioning-of-the-efsi.htm.

(4)    https://ec.europa.eu/commission/publications/independent-evaluation-investment-plan_en.

(5)    http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/LV/COM-2016-764-F1-LV-MAIN.PDF.

(6)    https://www.eca.europa.eu/en/Pages/DocItem.aspx?did=44174.

(7)    Tā bija apakšdaļa ASA par ieguldījumiem, pētniecību un inovāciju, MVU un vienoto tirgu:https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-eu-funds-area-investment-research-innovation-smes-and-single-market_lv.

(8)    OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(9)    COM(2018)321 final.

(10)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(11)    OV C […], […], […]. lpp.

(12)    OV C […], […], […]. lpp.

(13)    COM(2018)97 final.

(14)    COM(2018)353.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(16)

   COM(2017) 206.

(17)

   COM(2017) 250.

(18)    Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.

(19)    Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums ir pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC  

(20)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(23)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(24)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(26)    Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(27)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(28)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(29)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(30)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(31)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(32)    Kopsummas var nesakrist noapaļošanas dēļ.

(33)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(34)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35)    AC = līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūras darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(36)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(37)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,6.6.2018

COM(2018) 439 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regula,

ar ko izveido programmu InvestEU

{SEC(2018) 293 final}
{SWD(2018) 314 final}
{SWD(2018) 316 final}

I PIELIKUMS

Indikatīvas summas katram konkrētajam mērķim

Indikatīvs sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punktā, finansēšanas un ieguldījumu darbībām:

a)    līdz 11 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)    līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c)    līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d)    līdz 4 000 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.