Briselē, 24.5.2018

COM(2018) 339 final

2018/0171(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2018) 251 final}
{SWD(2018) 252 final}
{SWD(2018) 253 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir pavērt ceļu ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) attīstībai, ko virzītu tirgus pieprasījums, nolūkā atbalstīt lielāku integrāciju un diversifikāciju Eiropas finanšu sektorā, radot spēcīgāku un noturīgāku ekonomisko un monetāro savienību. Šī iniciatīva papildina citus banku savienības un kapitāla tirgu savienības elementus, finanšu sistēmā uzlabojot integrāciju, risku diversifikāciju un risku mazināšanu.

Kopš pasaules finanšu krīzes un eurozonas valsts parāda krīzes ir panākts ievērojams progress ES un eurozonas finanšu sektora stabilizācijā un ir radīti apstākļi turpmākai integrācijai, īstenojot stingrus kopīgus prudenciālos un noregulējuma noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm. Tas citstarp ir panākts ar tādām reformām, kā piemēram, Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva 1 , vienotā uzraudzības mehānisma un vienotā noregulējuma mehānisma 2 izveide, kā arī Kapitāla prasību regula 3 . Tomēr Eiropu un tās ekonomisko un monetāro savienību varētu padarīt vēl noturīgāku, turpinot finanšu tirgu integrāciju un diversifikāciju pāri valstu robežām, proti, gādāt par labāku risku diversifikāciju un labāku satricinājumu amortizāciju kapitāla tirgos. Šajā nolūkā Komisija kapitāla tirgu savienības ietvaros cenšas padziļināt un vēl vairāk integrēt Eiropas kapitāla tirgus. Sevišķi eurozonas banku nozare joprojām ir neaizsargāta pret banku un valsts saikni, proti, tā ir spēcīga divvirzienu saikne starp valdības un tās jurisdikcijā esošo banku kredītspēju, kura daļēji skaidrojama ar to, ka bankām ir tendence savus valsts obligāciju portfeļus koncentrēt savā valstī (tā sauktais “home bias”). Eurozonas valsts parāda krīzes laikā varēja novērot, ka tas var novest pie destabilizējošas ķēdes reakcijas un finanšu nestabilitātes: pasliktinoties valsts kredītspējai, zemākas obligāciju vērtības dēļ tās jurisdikcijā esošo banku bilancē tiek radīta spriedze; tas savukārt nozīmē, ka banku likstas noslogo valsts budžetu vai nu tieši (“glābšana”), vai netieši, piemēram, zemāki nodokļu ieņēmumi samazinātas kreditēšanas un saimnieciskās darbības dēļ. Papildus šīm saiknēm ar valdību uz bankām ļoti spēcīgu ietekmi joprojām atstāj ekonomikas norises to piederības valstī (sakarā ar nepietiekamu diversifikāciju pārrobežu mērogā).

Turklāt, neskatoties uz kopējā valsts parāda pieaugumu, kas vēl nesen bija novērojams pasaules finanšu pēckrīzes laikā, ir samazinājies augsta reitinga euro denominētu valsts obligāciju (kas mūsdienu finanšu sistēmā darbojas kā “drošie aktīvi”) piedāvājums. Tajā pašā laikā banku un citu finanšu iestāžu pieprasījums pēc šādiem aktīviem ir audzis, tostarp sakarā ar jaunām regulatīvajām prasībām nodrošināt pietiekamas augsti likvīdu aktīvu rezerves (piem., likviditātes seguma rādītāju veidā).

Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem sekmēt banku savienību un padziļināt ekonomisko un monetāro savienību, kā paredzēts 2017. gada maija pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un kā izziņots 2017. gada septembra nodomu vēstulē, kas papildināja Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runu par stāvokli Savienībā, un 2017. gada decembra un EMS padziļināšanas paketē, un tā mērķis ir nodrošināt veicinošu satvaru tirgvirzītai ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) attīstībai.

SBBS tiktu veidoti privātajā sektorā. Privātā sektora struktūra no tirgus resursiem sastādītu pamatā esošu valsts obligāciju portfeli, un pēc tam tās nodotu juridiski nodalītai patstāvīgai struktūrai, kas izveidota tikai ar mērķi emitēt ieguldītājiem virkni vērtspapīru, kuri ir prasījumi pret pamatā esošā portfeļa sniegtajiem ieņēmumiem. Dažādie emitētie vērtspapīri noteiktā secībā segtu visus zaudējumus no pamatā esošā portfeļa (t. i., zaudējumi vispirms rastos zemākas prioritātes vai pakārtotu vērtspapīru turētājiem, un tikai pēc tam, kad zaudējumus būtu piedzīvojuši pilnībā visi šie vērtspapīri, zaudējumi rastos arī augstākas prioritātes prasījumu turētājiem).

SBBS nebalstītos tikai uz risku dalīšanu vai fiskālo kopīgošanu starp dalībvalstīm. Riskus un iespējamos zaudējumus dalītu tikai privātie ieguldītāji. Šā iemesla dēļ SBBS ievērojami atšķiras no euroobligācijām.

2016. gada vidū Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) izveidoja augsta līmeņa darba grupu (turpmāk “ESRK darba grupa”), kurai uzdeva novērtēt SBBS sniegtās priekšrocības un iespējamību. ESRK darba grupas sastāvā bija pārstāvji no daudzu dalībvalstu centrālajām bankām un finanšu uzraudzības iestādēm, kā arī no Eiropas iestādēm (Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija) un aģentūrām (Eiropas Banku iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), valsts parāda pārvaldības speciālisti un akadēmisko aprindu pārstāvji.

ESRK darba grupa secināja 4 , ka noteiktos apstākļos SBBS tirgus attīstība būtu iespējama. Taču to, vai SBBS ir dzīvotspējīgi, varēs noteikt tikai laika gaitā, testējot tos tirgū. Šis priekšlikums pavērs ceļu šādam tirgus testam.

Viens no ESRK darba grupas svarīgākajiem konstatējumiem, ko apstiprina arī konsultācijas ar tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām, ir tas, ka būtisks šķērslis SBBS izveidei ir pašreizējais tiesiskais regulējums. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu SBBS tiktu uzskatīti par vērtspapīrošanas produktiem, un tādējādi regulējums tiem būtu mazāk labvēlīgs nekā to pamatā esošajam eurozonas valsts obligāciju portfelim (piem., augstākas kapitāla prasības, ierobežotas tiesības / nekādas tiesības uz likviditātes segumu un nodrošinājumu, stingrāki ieguldījumu ierobežojumi dažādām ieguldītāju kategorijām utt.). Tomēr, ņemot vērā to pamatā esošo aktīvu īpatnības un to, ka pēc būtības tie ir standartizēti un vienkārši vērtspapīri, SBBS sevī ietver riskus, kas ir salīdzināmi ar to pamatā esošo valsts obligāciju riskiem, nevis parastu vērtspapīrošanas produktu riskiem. Piemēram, starp SBBS vērtspapīrošanas emitentu un galaieguldītāju nav informācijas asimetrijas, jo pamatā esošie aktīvi ir labi zināmi un tiek tirgoti tirgū.

Tādēļ tiesisko regulējumu ir nepieciešams attiecīgi pielāgot SBBS unikālajām iezīmēm. Jānorāda, ka apstākļu radīšana SBBS ieviešanai neparedz izmaiņas regulatīvajā režīmā, ko piemēro riska darījumiem ar centrālo valdību. Kā izklāstīts 2017. gada maija pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, monetārās savienības padziļināšanai cita starpā būtu jūtama ietekme gan uz finanšu stabilitāti, gan vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ES bankām.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

SBBS ir jauns jēdziens, un šādi vērtspapīri praksē vēl nepastāv, tāpēc šādam instrumentam vēl nav atbilstoša regulējuma, kurā būtu ņemtas vērā tā unikālās iezīmes.

Kā norādīts iepriekš, saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu SBBS tiktu definēti kā vērtspapīrošanas produkti. Tādējādi, ņemot vērā vērtspapīrošanas tiesisko regulējumu, kas pats par sevi ir piemērots esošajiem vērtspapīrošanas produktiem, ieguldījumi SBBS būtu saistīti ar augstākām regulatīvajām izmaksām nekā tieši ieguldījumi eurozonas valsts obligācijas, kuras veido SBBS pamatā esošo portfeli. Piemēram, ja runa ir par kapitāla prasībām bankām, eurozonas valsts obligāciju riska svērums ir nulle (t. i., bankām nav jātur kapitāls, kas segtu ieguldījumus šajās obligācijās), savukārt ieguldījumi vērtspapīrošanas laidienos ir saistīti ar pozitīvām un — atkarībā no prioritātes — bieži diezgan augstām kapitāla prasībām.

Pamatojums tam, kādēļ vērtspapīrošanas produktiem parasti piemēro šādas augstākas prasības (tā sauktā vērtspapīrošanas regulējuma neneitralitāte), ir vērtspapīrošanai specifiskie riski, kas galvenokārt saistīti ar informācijas asimetriju starp vērtspapīrošanas produktu iniciatoru un ieguldītājiem. To parasti vēl pastiprina vērtspapīroto aktīvu neskaidrais raksturs un to struktūras sarežģītība, kas sevī ietver aģentriskus un juridiskos riskus. Parastas vērtspapīrošanas gadījumā aģentriskus rada fakts, ka šādu produktu iniciatoriem ir krietni vairāk informācijas par aktīviem, kas veido vērtspapīrošanas portfeli, nekā ieguldītājiem. Acīmredzams piemērs ir bankas, kas izsniedz hipotekāros kredītus un pēc tam tos pārvērš vērtspapīros. Ieguldītājam nav pieejama tāda pati informācija par hipotekāro kredītu ņēmējiem kā bankai. Tādējādi tas var pieņemt, ka banka var vērtspapīros pārvērst vispirms/tikai visnerentablākās/riskantākās hipotēkas. Šīs aģentriska problēmas dēļ daudzi institucionālie ieguldītāji, kā arī bankas tiek atturēti no ieguldīšanas vērtspapīrošanas produktos, izņemot, ja emitents saglabā daļu riska, kas izriet no pamatā esošajiem aktīviem.

Tomēr SBBS ir specifisks finanšu produkts, kam ir divas svarīgas iezīmes. Pirmkārt, SBBS struktūrā iztrūkst liela daļa no informācijas asimetrijas un sarežģītības, kas raksturīga parastai vērtspapīrošanas struktūrai, jo SBBS pamatā esošo portfeli veido eurozonas centrālās valdības obligācijas. Šie aktīvi tirgus dalībniekiem ir labi zināmi un saprotami. Turklāt SBBS pamatā esošo aktīvu portfeļa struktūra ir iepriekšnoteikta (piemēram, atsevišķu dalībvalstu centrālās valdības obligāciju īpatsvars būtu saskaņā ar to devumu Eiropas Centrālās bankas kapitālā, ar nelielām novirzēm). Otrkārt, eurozonas valsts obligācijas tiek regulāri tirgotas tirgos. Tas nozīmē, ka ikviens var tikt pakļauts no tām izrietošajam finansiālajam riskam, neieguldot vērtspapīrošanas produktus.

Tas nozīmē, ka šajā regulatīvajā priekšlikumā definēto SBBS gadījumā nav pamata piemērot vērtspapīrošanai specifiskās regulatīvās prasības.

Ar šo priekšlikumu risina līdzīgu problēmu, kas tika risināta ar nesen pieņemto Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas regulu. Proti, šīs nesen pieņemtās VPS regulas (Regula (ES) 2017/2402) pamatojums ir, ka tādu vērtspapīrošanas produktu gadījumā, kas ir strukturēti vienkārši, pārredzami un standartizēti un saskaņā ar ES standartiem, šādu īpašību neatzīšana ar īpašu (un praksē — labvēlīgāku) regulatīvo režīmu būtu nevajadzīgi kavējusi šādu produktu attīstību.

Ņemot vērā SBBS pamatā esošo aktīvu (eurozonas centrālo valdību obligāciju) specifiku, atšķirība starp (parastu) vērtspapīrošanas produktu regulatīvo režīmu un faktisko risku/nenoteiktību, ko sevī ietver šis instruments, SBBS gadījumā ir vēl lielāka nekā VPS vērtspapīrošanas gadījumā. To nosaka divi iemesli: 1) pamatā esošie aktīvi (t. i., eurozonas valsts obligācijas) ir vēl vienkāršāki, pārredzamāki un standartizētāki, un 2) pašām eurozonas valsts obligācijām, ņemot vērā to īpašības un funkcijas finanšu nozarē, ir vislabvēlīgākais regulatīvais režīms.

Turklāt lēmumi par ieguldījumiem valsts obligācijās ir īpaši sensitīvi pret izmaksām un maksām, kas skaidrojams ar apjomiem, spēcīgo konkurenci un augsto tirgus likviditāti. Finanšu iestādei, kas gatavojas ieguldīt šādos aktīvos, attiecīgās izmaksas ietver kapitāla izmaksas, kas saistītas ar šādu aktīvu iegādi. Tas nozīmē, ka, ja šis regulatīvais šķērslis netiks likvidēts, tam attiecīgi varētu būt daudz lielāka negatīvā ietekme uz SBBS tirgus attīstību nekā, piemēram, VPS vērtspapīrošanas gadījumā.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Lai pabeigtu banku savienības izveidi, ir ļoti svarīgi mazināt riskus, kas apdraud finanšu stabilitāti, proti, ir jāveicina banku valsts parāda portfeļu dažādošana un ir vēl vairāk jācenšas mazināt banku un valsts saikni.

Šis tiesību akta priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem stiprināt banku savienību un kapitāla tirgu savienību. Tā mērķis ir veicināt efektīva SBBS tirgus izveidi laika gaitā. Savukārt SBBS palīdzētu vēl vairāk diversificēt portfeļus finanšu sektorā, un tajā pašā laikā tie būtu arī jauns avots kvalitatīvam nodrošinājumam, kas ir īpaši piemērots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos. Tas arī varētu starptautiskos ieguldītājus ieinteresēt valstu obligācijās, kas emitētas mazos un mazāk likvīdos tirgos. Tas privātajā sektorā veicinātu risku dalīšanu un risku mazināšanu un sekmētu risku efektīvāku sadali starp ieguldītājiem. Bez tam, pateicoties SBBS, vairotos arī finanšu tirgos pieejamo instrumentu klāsts, un tas sasaucas ar Komisijas pūliņiem kapitāla tirgu savienības ietvaros dziļāk un ciešāk integrēt arī Eiropas kapitāla tirgus. Tādējādi, palīdzot pabeigt banku savienības izveidi un sekmējot kapitāla tirgu savienību, SBBS faktiski palīdzētu virzīt finanšu savienību un padziļināt ekonomisko un monetāro savienību.

Kā jau minēts, SBBS būs tirgū balstīts instruments, kas, visticamāk, laika gaitā pakāpeniski tiks pilnveidots un kļūs par alternatīvu un papildinošu ieguldījumu iespēju līdztekus valsts obligācijām. Domājams, ka SBBS nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz pastāvošajiem valstu obligāciju tirgiem, un netiek plānots, ka šie vērtspapīri tos aizstās.

SBBS ir konceptuāli nodalīti un atšķirīgi no drošiem Eiropas aktīviem, kā izklāstīts 2017. gada maija pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu. Droši Eiropas aktīvi — atšķirībā no SBBS — būtu jauns finanšu instruments kopīgai parāda vērtspapīru emitēšanai. Šādu drošu Eiropas aktīvu izveide aktualizē vairākus sarežģītus juridiskus, politiskus un institucionālus jautājumus, kam vajadzīga sīka izpēte. Tie būtu jāizstrādā saskaņā ar Līgumā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz publiskā sektora riska dalīšanu un jo īpaši saistību nepārņemšanas klauzulu (LESD 125. pants). Iepriekš minētajā pārdomu dokumentā izklāstītajā ceļvedī paredzēts, ka šādus drošus Eiropas aktīvus varētu emitēt laikā līdz 2025. gadam. Tātad runa ir par inovatīva instrumenta ieviešanu vidējā termiņā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

SBBS ir instruments, kas uzlabos finanšu stabilitāti un risku dalīšanu visā eurozonā. Tas nozīmē, ka šie vērtspapīri ļaus vēl vairāk padziļināt iekšējo tirgu. Tādējādi šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 114. pants, ar kuru Eiropas iestādēm uztic pieņemt attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Konstatētie regulatīvie šķēršļi, kas kavētu SBBS tirgu attīstību, ir atrodami vairākos Savienības tiesību aktos 5 . Tas nozīmē, ka dalībvalstis nevarētu atsevišķi sasniegt šīs likumdošanas iniciatīvas mērķus, proti, likvidēt šādus regulatīvos šķēršļus, jo grozījumus ES tiesību aktos var veikt vienīgi ES līmenī.

Turklāt papildus šim juridiskajam apsvērumam jānorāda, ka rīcība dalībvalstu līmenī nebūtu pietiekami optimāla. Dalībvalstu rīcības rezultātā dažādās dalībvalstīs varētu tikt “veicināti” dažādi instrumenti. Tas padarītu tirgu nepārredzamu un sadrumstalotu tirgus pieprasījumu pa dažādiem instrumentiem. Tādējādi šiem instrumentiem būtu grūti vai pat neiespējami iegūt nepieciešamo likviditāti. Turklāt, pat ja visas dalībvalstis pievērstos vienam un tam pašam instrumentam, tas varētu novest pie valstu likumdevēju sacensības par labvēlīgāko regulatīvo režīmu šādam instrumentam. Abos gadījumos, t. i., gan reglamentējot atšķirīgi definētus produktus, gan nosakot atšķirīgu regulējumu, rīcība valstu līmenī radītu šķēršļus vienotajam tirgum. Šiem šķēršļiem būtu ievērojama ietekme, ņemot vērā to, cik ļoti cieši ir integrēti SBBS pamatā esošie valsts obligāciju tirgi, un vienādo regulatīvo režīmu, ko tiem piemēro visā ES. Visu šo iemeslu dēļ secināms, ka rīcība ES līmenī ir vajadzīga un lietderīga.

Proporcionalitāte

Ierosinātās regulas mērķis ir pavērt ceļu šim jaunajam instrumentam, likvidējot regulatīvos šķēršļus, kas kavētu pakāpenisku SBBS tirgus izveidi. Šis intervences pasākums ir samērīgs, jo ar to nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp jauno instrumentu un tā pamatā esošajiem aktīviem. Nav paredzams, ka šim priekšlikumam būs būtiska ietekme uz esošajiem valstu valdību obligāciju tirgiem.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķis ir pavērt ceļu pieprasījuma virzītai SBBS tirgus attīstībai. Tālab priekšlikumā paredzēti kritēriji, kas instrumentam jāizpilda, lai to varētu atzīt par SBBS, un nepieciešamais uzraudzības satvars.

Lai gūtu paredzēto labumu, ir nepieciešams pavērt ceļu standartizētam produktam. Šādai standartizācijai vajadzētu būt vienotai visā ES, tāpēc ir vajadzīga ES līmenī pilnībā saskaņota SBBS definīcija un regulējums. Juridiskais pamats regulai, ar kuru izveido vienotus noteikumus ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, ir LESD 114. panta 1. punkts. Ar direktīvu nevarētu sasniegt tādu pašu rezultātu, jo tās īstenošanā, ņemot vērā rīcības brīvību direktīvas transponēšanā, varētu rasties atšķirības, kas SBBS tirgus gadījumā varētu novest pie konkurences kropļojumiem un regulējuma arbitrāžas.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

SBBS īstenojamības novērtējuma ietvaros ESRK darba grupa 2016. gada beigās noturēja sabiedrisko apspriešanu un saņēma informāciju un atsauksmes no nozares, t. i., dažādām finanšu iestādēm un valsts parāda pārvaldības speciālistiem, izmantojot dažādas divpusējās sanāksmes, kā arī divus šim jautājumam veltītus darbseminārus 2016. un 2017. gadā. Lai izvairītos no dublēšanās, Komisija neizsludināja pati savu atklāto sabiedrisko apspriešanu. Jāatzīmē, ka ierosinātā iniciatīva neattiecas uz patērētājiem vai privātajiem ieguldītājiem.

Minētā apspriešanās ar nozares pārstāvjiem bija mēģinājums iegūt atsauksmes par vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas skar SBBS iespējamo īstenošanu, konkrēti, par regulatīvo režīmu un SBBS ekonomiskajiem aspektiem. Atsauksmēs bija jūtama liela vienprātība par to, ka tirgū aizvien mazāk pieejami “droši” (zema riska) aktīvi. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka vismaz augstākās prioritātes SBBS vajadzētu piemērot tādu pašu regulatīvo režīmu kā to pamatā esošajām valsts obligācijām.

Tirgus dalībnieki kopumā bija vienisprātis, ka Eiropā būtu vajadzīga dziļāka finansiālā integrācija un banku valsts parāda portfeļu diversifikācija, taču dalījās viedokļi par SBBS dzīvotspēju. Lielas šaubas radīja šā produkta zemākas prioritātes laidiena tirgspēja. Dalībnieki visumā bija vienisprātis, ka SBBS tirgus izveidei ir vajadzīgi šādi priekšnosacījumi: 1) parāda pārvaldības speciālistu veiktas emitēšanas koordinācija; 2) tiesiskais regulējums, kas nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp valsts obligācijām un SBBS; 3) vienkāršas un standartizētas SBBS iezīmes, tostarp fiksēts portfeļa īpatsvars aktīvu pusē un ne vairāk kā trīs laidieni pasīvu pusē; 4) pietiekama likviditāte SBBS tirgū; 5) skaidrība par to, kā rīkoties (selektīvas) valsts maksātnespējas gadījumā. Detalizēts atbilžu apkopojums pēc galvenajiem jautājumiem un aptaujas galvenie secinājumi ir izklāstīti minētā ESRK darba grupas ziņojuma II sējumā.

Īpašā darbseminārā parādu pārvaldības speciālisti pauda bažas par SBBS uzbūvi un īstenošanu un norādīja, ka SBBS nespēs pārraut saikni starp bankām un valsti un ka tas nekļūs par zema riska eurozonas aktīvu. Konkrētāk, parādu speciālisti bija nobažījušies par SBBS ietekmi uz valstu valdību obligāciju tirgiem (jo īpaši attiecībā uz to likviditāti), ietekmi uz SBBS emitentu veiktajām valstu obligāciju iegādēm primārajām un/vai sekundārajā tirgū un par regulatīvo režīmu, kas tiktu piemērots SBBS. Viņi arī pauda bažas par jaunā instrumenta tehnisko iespējamību un ekonomisko dzīvotspēju.

Papildus iepriekš minētajām apspriedēm ar ieinteresētajām personām, kas tika rīkotas ESRK īstenojamības novērtējuma ietvaros, Komisija vērsās pie dalībvalstīm un 2018. gada 11. aprīlī sarīkoja Komisijas ekspertu grupas banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā sanāksmi, lai saņemtu tehniskas konsultācijas par konkrētiem jautājumiem. Dalībnieki norādīja, ka pirms tehnisku konsultāciju sniegšanas vispirms vajadzētu apspriest vajadzību pēc SBBS, jo viņu ieskatā tā nebija acīmredzama. Tie izteica vērtīgu viedokli par atsevišķiem tehniskajiem jautājumiem, aicinot tirgus dalībniekiem dot lielāku elastīgumu SBBS pamatiezīmju noteikšanā (t. i., attiecībā uz dažādu dalībvalstu valsts obligāciju īpatsvaru portfelī vai laidienu līmeņiem).

   Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija aktīvi iesaistījusies minētās ESRK darba grupas veiktajās darbībās. Šis regulatīvais priekšlikums lielā mērā balstās uz darba grupas paveikto. Komisija papildus ir tikusies ar publisko iestāžu un privātā sektora pārstāvjiem, lai izmantotu to zinātību un rastu apstiprinājumu darba grupas konstatējumiem.

Ietekmes novērtējums

Šā priekšlikuma sagatavošanā tika veikts ietekmes novērtējums, un tas tika vairākkārt apspriests ar starpdienestu koordinācijas grupu. Ietekmes novērtējumā aplūkoja šādus politikas risinājumus: i) ierosinātā satvara piemērošanas joma (t. i., piemērot jebkuram eurozonas valsts obligāciju vērtspapīrošanas produktam vai tikai tiem, kas atbilst noteiktām standartizācijas prasībām); ii) vai atjaunot “regulatīvo neitralitāti”, t. i., tādu pašu režīmu kā pamatā esošajām valsts obligācijām piemērot tikai SBBS emisijas augstākas prioritātes laidienam vai visiem SBBS emisijas laidieniem; iii) kā uzraudzīt un nodrošināt atbilstību ierosinātajam satvaram (t. i., izmantojot pašattestācijas pieeju vai ex ante sertifikāciju).

Ietekmes novērtējumā tika norādīts uz vairākiem svarīgiem kompromisiem. Piemēram, ja tiktu likvidēti regulatīvie šķēršļi visiem vērtspapīrošanas produktiem, tas tirgus dalībniekiem dotu maksimālu elastību jaunā instrumenta izstrādē, ļaujot maksimizēt ieņēmumus un minimizēt riskus. No otras puses, noteikta standartizācijas pakāpe varētu lielākā mērā nodrošināt to, ka jaunā instrumenta likviditāte nebūs izkliedēta daudzos dažādos variantos. Tāpat, ja valsts obligācijām piemērotais režīms tiks piemērots tikai augstākas prioritātes laidienam, tas bankām dotu lielāku stimulu koncentrēties uz augstākas prioritātes laidieniem, taču šāda pieeja būtu pretrunā pašreizējam regulējumam, ko piemēro riska darījumiem ar centrālo valdību (un tas kopumā būtu mazāk labvēlīgi SBBS attīstībai, jo tādējādi tiktu samazināta potenciālo ieguldītāju bāze).

Ietekmes novērtējumā tika izvērtēta dažādo risinājumu ietekme uz to, cik lielā mērā tiktu likvidēti apzinātie regulatīvie šķēršļi, tas, cik lielā mērā jaunais instruments palīdzētu samazināt risku banku bilancē un piegādātu euro denominētus zema riska aktīvus, un tas, kādus ieguvumus sniegtu dažādās atbilstības un uzraudzības pieejas attiecībā uz uzticēšanos tirgum, ņemot vērā saistītās izmaksas (gan publiskajā, gan privātajā sektorā).

Tā kā ierosinātais regulējums tikai veicina privātā sektora virzītu SBBS tirgus izveidi, taču to nenodrošina, ietekmes novērtējumā tika aplūkoti divi dažādi scenāriji: vienā no tiem SBBS sasniedz ierobežotu apjomu (100 miljardus euro), savukārt stabilajā scenārijā SBBS sasniedz 1,5 triljonus euro, kas jau ir makroekonomiski nozīmīgs apjoms (lai arī kopējā eurozonas valstu parāda vērtspapīru tirgus griezumā tas joprojām uzskatāms par ierobežotu, jo šis tirgus 2017. gada otrajā ceturksnī bija 9 triljonus euro vērts).

Kvantitatīvu pārskatu par to, cik nozīmīgi ir ar šo priekšlikumu likvidējamie šķēršļi, var iegūt, salīdzinot, piemēram, kapitāla prasības, kas bankām jāsedz, ja SBBS tās iegādātos šodien, un prasības, kas tām būtu jāsedz par tādu pašu pirkumu saskaņā ar šo ierosināto tiesisko regulējumu. Protams, šādi (virtuāli) ietaupījumi ir atkarīgi no pieņēmumiem (tostarp no riska svēruma, ko nosaka zemākas prioritātes laidieni). Ierobežota apjoma scenārijā, kurā pieņem, ka bankas iegādājas visus laidienus un ka bankas, kas izmanto standartizēto pieeju, šādu produktu iegādātos tādā pašā apmērā kā pašreiz valsts obligācijas, agregētie riska svērtie aktīvi pieaugtu par aptuveni 87 miljardiem euro. Stabilajā scenārijā ar līdzvērtīgu aprēķinu agregēto riska svērto aktīvu pieaugums tiek lēsts 1,3 triljonu euro apmērā.

Runājot par ietekmi uz euro denominēto AAA reitinga aktīvu apjomu, aprēķinu pamatā ir Eurostat dati par eurozonas centrālās valdības parādu 2016. gada decembrī 6 , kā arī Standard & Poor eurozonas valstu valdību reitingu tajā pašā dienā 7 . Šis aprēķins liecina, ka AAA reitinga aktīvi ierobežota apjoma scenārijā pieaugtu par 2 %, savukārt stabilajā scenārijā — par 30 %.

Visbeidzot, runājot par SBBS ietekmi uz banku valsts parāda portfeļu diversifikāciju, ietekmes novērtējumā veiktā analīze liecina, ka ierobežota apjoma scenārijā ietekme būs neliela, bet stabilajā scenārijā tā būs būtiska. Ar šiem pieņēmumiem nosliekšanās par labu savas valsts obligācijām Eiropas Banku iestādes veiktajā pārredzamības pārbaudē atlasītajās eurozonas bankās samazinātos par 42 %.

Ietekmes novērtējuma ziņojums tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei 2018. gada 19. janvārī. Padomes sanāksme notika 2018. gada 14. februārī. Padome sniedza pozitīvu atzinumu un aicināja izdarīt izmaiņas un sniegt papildu informāciju šādās jomās: 1) precizēt, vai šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt veicinošu satvaru un tirgus testu vai arī stimulējošo struktūru SBBS; 2) sīkāk izstrādāt iniciatīvas potenciālo neto labumu sabiedrībai, kā arī riskus vai negribētas sekas; un 3) labāk atspoguļot kompromisus starp alternatīvajiem politikas priekšlikumiem. Minētie jautājumi ir apskatīti un iestrādāti galīgajā redakcijā, kas pievienota šim priekšlikumam.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šīs iniciatīvas mērķis nav vienkāršošana un no spēkā esošajiem tiesību aktiem izrietošā administratīvā sloga samazināšana, un tā vietā tā paredz jaunus noteikumus SBBS attīstīšanai tirgū.

Netiek sagaidīts, ka šis regulatīvais priekšlikums tieši ietekmēs privātos ieguldītājus, mājsaimniecības, MVU un mikrouzņēmumus, jo ir maz ticams, ka tie darbosies SBBS tirgos. Tajā pašā laikā minētie sektori no šā regulatīvā priekšlikuma gūtu netiešu labumu, jo tas uzlabotu finanšu sektora noturību tiktāl, ciktāl īstenotos paredzētie ieguvumi makroekonomikas un finansiālās stabilitātes ziņā.

Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz īpašumu un brīvība veikt uzņēmējdarbību, un tas ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Šī regula nodrošina SBBS ieguldītāju tiesību aizsardzību, nodrošinot SBBS emitēšanas un to pamatā esošā valsts parāda portfeļa integritāti.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šim regulatīvajam priekšlikumam būs ierobežota jauna finanšu ietekme uz publiskajiem budžetiem, jo atbilstības mehānisma pamatā SBBS emitentu pašattestācija un uzraugi pārbaudītu atbilstību ex post parasto uzraudzības darbību ietvaros. Ņemot vērā paredzētos jaunos uzdevumus un iespējamo sinerģiju ar pašreizējām funkcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būs vajadzīgi nelieli papildu resursi (sk. tiesību akta finanšu pārskatu). SBBS emitentiem radīsies pašattestācijas izmaksas, taču tām nevajadzētu būt pārmēru lielām, ņemot vērā finanšu produkta vienkāršību (apmērs, kādā tās tiktu nodotas ieguldītājiem atkarīgs no tirgus konkurētspējas).

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šīs iniciatīvas konkrētie mērķi, t. i., likvidēt regulatīvos šķēršļus un sekmēt jaunā SBBS produkta likviditāti, tostarp piemērojot tiem “standarta” regulatīvo režīmu, tiktu sasniegti pēc ierosinātā tiesību akta stāšanās spēkā. Tas ir tāpēc, ka paredzēto īpašo regulatīvo režīmu varētu piemērot tikai standartizētam produktam un SBBS piemērotais regulatīvais režīms tiktu pielīdzināts to pamatā esošajām valsts obligācijām 8 .

Runājot par vispārējo mērķi — pavērt ceļu SBBS tirgu izveidei —, tiesību akta ietekme tiks novērtēta, pārraugot to, cik lielā mērā šie jaunie produkti tiks faktiski izveidoti un tirgoti, kā arī to, cik lielā mērā SBBS parādīšanās veicina zema riska aktīvu apjoma palielināšanos un mazina banku nosliekšanos par labu savas valsts obligācijām. Tiks novērtēta arī SBBS ietekme uz valstu valdību obligāciju tirgu likviditāti.

Interpretējot šo analīžu rezultātus, jāpatur prātā, ka SBBS tirgu izveide un iepriekš minēto standartu attīstība ir atkarīgas no vairākiem citiem faktoriem, kas ir neatkarīgi vai var būt visai vāji saistīti ar tiesisko regulējumu. Tas varētu sagādāt grūtības nošķirt ierosinātā tiesību akta ietekmi no šiem citiem faktoriem. Proti, jaunu produktu piedāvājums, ļoti iespējams, būs atkarīgs no emitēšanas struktūras izveides juridiskajām izmaksām, pietiekami vienāda termiņa obligāciju ieguves iespējām, struktūras apkalpošanas izmaksām utt. Līdzīgā veidā pieprasījumu pēc SBBS ietekmēs procentu likmes kopumā, dažāda veida ieguldītāju vēlme riskēt un pieprasīt konkrētus SBBS laidienus. Tirgus norises var nebūt lineāras, jo paredzētais produkts gūs labumu no apjomradītiem ienākumiem no lieluma un tīkla ārējiem faktoriem. Tādējādi, piemēram, ja produkts piesaistītu pietiekamu ieguldītāju interesi, parāda pārvaldītāji var nolemt organizēt īpašas izsoles SBBS izlaišanai, izmantojot standarta obligācijas ar dažādiem termiņiem. Tas savukārt samazinātu izlaišanas izmaksas un varētu paātrināt tirgus izaugsmi.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Šim priekšlikumam ir četras daļas. Pirmajā daļā ir paredzēts noteikumu kopums, ar ko nosaka SBBS veidojošos elementus. Minētie noteikumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tirgos tiek izlaists pēc iespējas standartizēts produkts. Tas savukārt veicina produkta likviditāti un pievilcību ieguldītājiem. Otrajā daļā ir paredzēti noteikumi, ar ko emitējošajai struktūrai nosaka paziņošanas un pārredzamības prasības, lai nodrošinātu, ka pašatestācija tiek veikta saskaņotā un ticamā veidā. Trešajā daļā ir ietverti noteikumi par SBBS uzraudzību un iespējamām sankcijām, kuras emitējošajai struktūrai piemēro noteikumu neievērošanas un/vai krāpnieciskas darbības gadījumā. Ceturtajā daļā ir ietverti vairāki tādi grozījumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, kuri ir nepieciešami, lai SBBS piemērotu regulatīvo režīmu, kas atbilst to unikālajām iezīmēm un īpašībām.

Ievada noteikumi (1.–3. pants)

Noteikumos skaidrots priekšmets, darbības joma un definīcijas, kas izmantotas nolūkā sniegt vispārēju satvaru standartizētiem SBBS un šādu instrumentu emitēšanā un turēšanā iesaistītām struktūrām. Izmantotās definīcijas ir saskaņā ar citos Savienības tiesību aktos izmantotajām definīcijām.

Pamatā esošā portfeļa atbilstība un sastāvs un SBBS sadalīšana laidienos (4.–6. pants)

SBBS pamatā esošā portfeļa sastāvā vajadzētu būt visu to ES dalībvalstu valsts obligācijām, kuru valūta ir euro. Šā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, ka nevienu no obligācijām, kas atrodas SBBS pamatā esošajā portfelī, neietekmē valūtas risks. Katras dalībvalsts valsts obligāciju relatīvajam īpatsvaram vajadzētu būt ļoti tuvu relatīvajam īpatsvaram
, kas ir attiecīgās dalībvalsts dalībai ECB kapitāla atslēgā. ECB kapitāla atslēga ir aizstājējvērtība katras dalībvalsts ekonomikas lielumam un tās nozīmei Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanā. Arī citas atslēgas bija apsvērtas, taču tika konstatēts, ka tās ir mazāk noderīgas. Piemēram, atslēga, kas būtu balstīta uz katras dalībvalsts nedzēsto valsts parādu, varētu radīt bezrūpīgas rīcības risku, jo dalībvalsts var gūt lielāku labumu no produkta, ja tā palielina kopējo nedzēsto parādu.

Pamatā esošo valsts obligāciju termiņi būtu cieši jāpieskaņo SBBS emisijas termiņam.

SBBS emisijā būtu jāietilpst augstākas prioritātes laidienam, kas atbilst 70 % no SBBS emisijas nominālvērtības, un vienam vai vairākiem subordinētiem laidieniem 9 . Subordinēto laidienu mērķis ir sniegt aizsardzību augstākās prioritātes laidienam, kas tādējādi ir zema riska instruments. Precīzs SBBS emisijas subordinētās daļas sadalījums dažādajos laidienos ir emitenta ziņā, kurš maksimāli palielina kopējo cenu, tostarp ņemot vērā dažāda veida ieguldītāju specifisko riska/atdeves pieprasījumu. Augstākas prioritātes laidiens ir noteikts 70 procentu apmērā no kopējās struktūras, lai nodrošinātu šā laidiena standartizāciju dažādās emisijās. Lai ierobežotu zemākas prioritātes laidiena (laidiena, kas cieš zaudējumus pirms visiem citiem laidieniem) risku, zemākas prioritātes laidiena nominālvērtībai vajadzētu būt vismaz 2 % no visas SBBS emisijas atlikušās nominālvērtības. ESRK darba grupa ar visaptverošas analīzes palīdzību ir demonstrējusi, ka subordinēts laidiens 30 procentu apmērā ir pietiekams, lai panāktu zemu saistību nepildīšanas risku attiecībā uz attiecīgo augstākas prioritātes laidienu (tas ir, 70 procentu apmērā), tostarp tirgus spriedzes scenārijos.

4. un 6. pantā paredzēti īpaši apstākļi, kādos SBBS emisijas struktūru (pamatā esošā portfeļa sastāvu un augstākas prioritātes laidiena lielumu) var mainīt attiecībā uz turpmākām emitēšanām, un aprakstītas attiecīgās procedūras. Konkrētas dalībvalsts valsts obligācijas var izslēgt no pamatā esošā portfeļa, ja un kamēr vien šīs dalībvalsts valsts obligāciju emitēšana ir būtiski ierobežota, jo nav lielas vajadzības pēc valsts parāda vai arī ir apgrūtināta piekļuve tirgum. Turklāt laidienos sadalīšanas struktūru var mainīt izņēmuma gadījumos, kad tādu nelabvēlīgu tirgus norišu ietekmē, kas būtiski traucē valsts parāda vērtspapīru tirgu darbībai kādā dalībvalstī vai Savienībā, ir nepieciešams mazāks augstākas prioritātes laidiens, lai nodrošinātu tā nepārtraukti augstu kvalitāti/zemu risku. EVTI uzdevums ir pārraudzīt, vai pastāv nosacījumi, lai mainītu pamatā esošā portfeļa sastāvu vai augstākas prioritātes laidiena lielumu, un attiecīgi informēt Komisiju. Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, var nolemt, ka šādi apstākļi pastāv vai ka tie vairs nepastāv. Šāds īstenošanas akts varētu stāties spēkā tikai pēc dalībvalstu pārstāvju balsojuma Eiropas Vērtspapīru komitejā saskaņā ar pārbaudes procedūru. Pēc šāda īstenošanas akta pieņemšanas emitēti SBBS atspoguļo tās izmaiņas pamatā esošā portfeļa sastāvā vai augstākas prioritātes laidiena lielumā, attiecībā uz kurām īstenošanas akts tika izdots.

SBBS emitēšana un pārvaldība (7. un 8. pants)

Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji ir pasargāti no riska, ka iestāde, kas iepērk valsts obligācijas (sākotnējais pircējs, kas visbiežāk ir banka), kļūst maksātnespējīga, SBBS emitēšana būtu jāveic īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kura nodarbojas tikai ar SBBS emitēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar kādiem citiem riskantiem uzdevumiem, piemēram, kredītu izsniegšanu.

Uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību būtu jāattiecina stingras prasības par aktīvu nošķiršanu, lai nodrošinātu SBBS emisijas un SBBS ieguldītāju turēto pozīciju integritāti. Īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai būtu jānodrošina, ka pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa sastāvs ir fiksēts visam SBBS dzīves ciklam. Lai pārvaldītu ierobežotu termiņu nesakritību, īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai būtu jāļauj ieņēmumus no pamatā esošā portfeļa ieguldīt tikai skaidrā naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar zemu tirgus risku un kredītrisku.

Tā kā ieguldītājiem SBBS emisiju laidienos būtu prasījumi tikai attiecībā uz pamatā esošo valsts obligāciju portfeli, bet ne pret emitenta vai sākotnējā pircēja bilanci, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību un tās pamatā esošo portfeli nebūtu vajadzības konsolidēt sākotnējā pircēja portfelī.

Apzīmējuma “ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri” izmantojums (9. pants)

Lai nodrošinātu SBBS standartizāciju, tāds pats regulatīvais režīms, kāds piemērots pamatā esošajām obligācijām, būtu jāattiecina tikai uz tiem produktiem, kuri atbilst prasībām par pamatā esošo valsts obligāciju sastāvu un termiņu un prasībām par sadalīšanu laidienos. Lai nodrošinātu, ka netiek izdarīti pārkāpumi, ir noteikta sistēma pārkāpumu paziņošanai EVTI. Līdz ar to produktu var kvalificēt kā SBBS tikai tad, ja ir izpildītas gan būtības, gan paziņošanas prasības.

SBBS paziņošanas un pārredzamības prasības (10.–12. pants)

Īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības ir atbildīgas par atbilstību produkta un paziņošanas prasībām. EVTI ir uzticēts publicēt paziņojumus savā tīmekļa vietnē. Tādējādi tiks nodrošināts, ka īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības uzņemas atbildību par apgalvojumu, ka produkts ir kvalificējams kā SBBS un ka tirgū valda pārredzamība. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ir atbildīgas par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no nepareiziem vai maldinošiem paziņojumiem, atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ieguldītājiem būs jāveic uzticamības pārbaude, kas vajadzīga jebkādam ieguldījumam finanšu produktos, bet viņi var pienācīgi paļauties uz SBBS paziņojumu un īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību atklāto informāciju par atbilstību konkrētām SBBS produkta prasībām. SBBS un pamatā esošajām valsts obligācijām izvirzītajām pārredzamības prasībām būtu ieguldītājiem jādod iespēja izprast, novērtēt un salīdzināt SBBSdarījumus, nevis vienkārši paļauties uz trešām personām, piemēram, kredītreitingu aģentūrām. Tām būtu ieguldītājiem jādod iespēja rīkoties kā piesardzīgiem ieguldītājiem un veikt savu uzticamības pārbaudi. Ar šo priekšlikumu tiek nodrošināts, ka ieguldītāju rīcībā būs visa būtiskā informācija par SBBS. Lai atvieglotu procesu ieguldītājiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, EVTI iesniedzamā informācija tiks saskaņota, un EVTI izstrādās veidnes SBBS novērtējumam. Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, izmantojot standartizētas veidnes, informācija būtu jādara brīvi pieejama ieguldītājiem, publicējot to tīmekļa vietnē, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, datu kvalitātes kontrolei un darbības nepārtrauktībai. Turklāt pirms SBBS nodošanas ieguldītājiem būtu jāsaņem informācija par ieņēmumu sadali un procedūru, kas jāievēro, pirms vai pēc pamatā esošā aktīva neapmaksāšanas. Lai ļautu uzraudzības iestādēm būt informētām un spējīgām veikt savus uzdevumus saistībā ar SBBS emisijas emitēšanu, EVTI būtu jāinformē attiecīgās kompetentās iestādes par katru saņemto SBBS paziņojumu.

Uzraudzība un sadarbība starp iestādēm (13. un 14. pants)

Lai nosargātu finanšu stabilitāti, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un veicinātu likviditāti, ir svarīgi pienācīgi un efektīvi uzraudzīt SBBS tirgu. Lai to panāktu, dalībvalstīm šajā priekšlikumā ir noteikta prasība norīkot kompetentās iestādes saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Šīs regulas noteikumu ievērošana būtu jāuzrauga pirmām kārtām ar mērķi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, un attiecīgā gadījumā uzraudzībai vajadzētu skart prudenciālos aspektus, kas var būt saistīti ar regulētu sabiedrību veiktu SBBS emitēšanu vai turēšanu. Izraudzītajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.

Ņemot vērā SBBS tirgus pārrobežu raksturu, sadarbība starp kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jānodrošina, izmantojot informācijas apmaiņu, sadarbību uzraudzības pasākumu un izmeklēšanu ietvaros un lēmumu koordinēšanu.

Lai kompetento iestāžu vidū nodrošinātu SBBS prasību vienotu interpretāciju un kopēju izpratni, EVTI būtu jāveicina kompetento iestāžu darba koordinācija un jānovērtē praktiskas problēmas, kas var rasties saistībā ar SBBS.

Sankcijas un korektīvi pasākumi (15.–18. pants)

Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un saglabātu uzticību produktam, būtu jāparedz atbilstoši administratīvi sodi un korektīvie pasākumi kā atturošs līdzeklis situācijās, kad produkts, par kuru īpašam nolūkam dibināta sabiedrība ir paziņojusi, ka tas ir SBBS, neatbilst prasībām, lai šo produktu varētu uzskatīt par SBBS, vai neatbilst citām paziņošanas vai pārskatāmības prasībām. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir īpaši svarīgi pārliecināties par faktu, vai produkts, par ko ir paziņots, ka tas ir SBBS, faktiski tāds ir. Šā iemesla dēļ 15. pantā ir paredzēta īpaša procedūra, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei ir jālemj, vai produkts, par kuru ir aizdomas, ka tas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, ir vai nav SBBS. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti kriminālsodi par noteiktiem pārkāpumiem, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām nodot EVTI un citām kompetentajām iestādēm attiecīgu informāciju par kriminālizmeklēšanu un tiesvedību saistībā ar pārkāpumu. Īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai piemērotās sankcijas būtu jāpublicē. Turklāt SBBS, par kuriem tiek konstatēts, ka tie neatbilst ierosinātajā regulā noteiktajām prasībām, bez nepamatotas kavēšanās būtu jāsvītro no EVTI apkopotā SBBS saraksta.

Makroprudenciālā uzraudzība (19. pants) 

Saskaņā ar analīzi, kas veikta pirms šā priekšlikuma izdošanas, šķiet, ka SBBS nebūs ietekmes uz citu finanšu produktu likviditāti tirgū vai ietekmes uz finanšu stabilitāti. Tomēr, tā kā SBBS ir jauns produkts, būtu lietderīgi, ja ESRK atbilstīgi savām pilnvarām pārraudzītu tirgus attīstību.

Paziņojumi (20. pants)

Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas saistīti ar regulā paredzēto uzraudzības un sodīšanas pienākumu īstenošanu.

Grozījumi citos tiesību aktos (21.–24. pants)

Ar 21.–24. pantu tiek grozīti daži panti citos tiesību aktos, jo īpaši Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) direktīvā, Kapitāla prasību regulā (KPR), Arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (PKUI II) direktīvā un Apdrošināšanas (“Maksātspēja II”) direktīvā. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ieguldījumiem SBBS visās finanšu nozarēs, kuras tiek regulētas Eiropas līmenī, piemēro regulatīvo režīmu, kas ir līdzvērtīgs pamatā esošajiem aktīviem, t. i., eurozonas valstu obligācijām, piemērotajam režīmam.

Konkrēti, PVKIU ir jāievēro diversifikācijas noteikumi, kas tiem varētu liegt turēt konkrētu SBBS apjomu. PVKIU direktīvas grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka gadījumos, kad dalībvalstis ļauj PVKIU ieguldīt līdz pat 100 % pārvedamos vērtspapīros, kurus emitē vai garantē valsts iestāde, šis izņēmums tiek piemērots arī SBBS. Šajā nolūkā direktīvā iekļauj jaunu 54.a pantu.

Apdrošināšanas sabiedrību gadījumā SBBS tiktu uzskatīti par vērtspapīrošanas produktiem. Saskaņā ar “Maksātspēja II” direktīvas standartformulu, visiem vērtspapīrošanas produktiem piemēro kapitāla prasības attiecībā uz likmju starpības risku pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā. Tādēļ SBBS piemērotu kapitāla prasības attiecībā uz likmju starpības risku, radot tiem neizdevīgus apstākļus salīdzinājumā ar tādu dalībvalstu centrālās valdības obligāciju tiešu turējumu, kuras denominētas un finansētas vietējā valūtā. Līdz ar to “Maksātspējas II” direktīva 104. pantu groza, pievienojot jaunu punktu, lai nodrošinātu, ka kapitāla prasību aprēķina nolūkos SBBS pielīdzina dalībvalstu centrālo valdību un centrālo banku obligācijām, kas denominētas un finansētas to vietējā valūtā.

Tāpat arī Kapitāla prasību regulu groza, lai nodrošinātu, ka iestādēm, kas tur SBBS, piemēro tādas pašas kapitāla prasības un riska darījumu limitus kā attiecībā uz dalībvalstu valsts obligāciju tiešu turējumu. Šo mērķi sasniedz, pievienojot jaunu punktu 268. pantā (kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2017/2401) un uz visiem SBBS emisijas laidieniem attiecinot caurskatāmības pieeju, kas vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumiem noteikta kapitāla prasību aprēķinā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka riska darījumiem ar visiem SBBS emisiju laidieniem piemēro tādu pašu prudenciālo pieeju kā pamatā esošajiem aktīviem. Turklāt ar 304. panta grozījumiem attiecībā uz SBBS tirgus riska kapitāla prasībās tiek noteikts tāds pats režīms kā valsts obligācijām. Visbeidzot, tiek grozīts arī 390. pants, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz riska darījumu limitiem SBBS piemēro to pašu caurskatāmības pieeju kā attiecībā uz vērtspapīrošanu.

Arodpensiju fondu gadījumā PKUI II direktīvā ir noteikti likmju starpības riska ierobežojumi, kurus dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot ieguldījumiem valsts obligācijās. Turklāt dalībvalstis attiecībā uz vērtspapīrošanu var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus. Lai nodrošinātu, ka SBBS tiek piemērots tāds pats režīms, PKUI II direktīvā pievieno jaunu 18.a pantu.

Komisija nepieciešamības gadījumā pieņems deleģētajos aktos vajadzīgās izmaiņas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem.

Tas jo īpaši attiecas uz regulu par likviditātes seguma rādītāju (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 10 ), kuras gadījumā izmaiņām būtu jānodrošina, ka SBBS tiek kvalificēti kā 1. līmeņa aktīvi, kas ir prasījumi pret dalībvalsts centrālo valdību vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, un uz apdrošināšanas prudenciālajām prasībām (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 11 ), lai nodrošinātu, ka noteikumi, kurus piemēro apdrošināšanas sabiedrību riska darījumiem ar eurozonas valsts obligācijām, tiek piemēroti arī riska darījumiem ar SBBS.

Saskaņā ar minētajām direktīvām un regulām pieņemtie deleģētie akti (vai to attiecīgie noteikumi) būs piemērojami, līdz tie tiks grozīti.

Komisija arī pieņems vajadzīgās izmaiņas prospektu plānos un pamatelementos (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1129 12 ), lai nodrošinātu, ka attiecībā uz šo jauno finanšu instrumenta veidu tiek noteikta piemērota informācijas atklāšana, kas atbilst minētā produkta iezīmēm. Tas būtu jādara samērīgā veidā, ņemot vērā salīdzinoši vienkāršo produkta raksturu un nolūkā izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga.

2018/0171 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri (“SBBS”) var novērst vairākas vājās vietas, kas atklājās vai radās 2007.-2008. gada krīzes iespaidā. Konkrētāk, SBBS var palīdzēt bankām un citām finanšu iestādēm labāk diversificēt savus riska darījumus ar centrālo valdību, vājināt banku un valsts saikni un uzlabot zema riska, euro denominēto aktīvu piedāvājumu. Turklāt SBBS varētu obligācijas, kas emitētas mazos un mazāk likvīdos nacionālajos tirgos, padarīt pievilcīgākas starptautiskajiem ieguldītājiem, un tas var veicināt riska dalīšanu un samazināšanu privātajā sektorā, kā arī sekmēt efektīvāku risku sadali starp finanšu operatoriem.

(2)Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu SBBS tiktu uzskatīti par vērtspapīrošanas produktiem, un līdz ar to tiem tiktu piemērotas papildu prasības un diskonti salīdzinājumā ar tām, ko piemēro pamatā esošajā portfelī iekļautajām eurozonas valsts obligācijām. Šīs papildu prasības un diskonti kavētu SBBS izlaišanu un izmantošanu privātajā sektorā, neraugoties uz to, ka SBBS nepiemīt tādi riski, ko parasti saista ar vērtspapīrošanas produktiem un kā dēļ šādas prasības un diskontus piemēro. Tāpēc SBBS būtu jāpiemēro tāds tiesiskais regulējums, kurā ir labāk ņemtas vērā SBBS unikālās iezīmes un īpašības, lai produkts varētu ieņemt savu vietu tirgū. Tālab ir jānovērš regulatīvie šķēršļi.

(3)Radīt labvēlīgus apstākļus tirgvirzītai SBBS attīstībai ir daļa no Komisijas pūliņiem, kas veltīti finansiālo stabilitāti apdraudošo risku mazināšanai un virzībai uz banku savienības izveides pabeigšanu. SBBS palīdzētu vēl vairāk diversificēt portfeļus banku sektorā, un tajā pašā laikā tie būtu arī jauns avots kvalitatīvam nodrošinājumam, kas ir īpaši piemērots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos. Bez tam, pateicoties SBBS, vairotos arī pārrobežu ieguldījumiem un riska dalīšanai pieejamo instrumentu skaits, un tas sasaucas ar Komisijas pūliņiem Kapitāla tirgu savienības ietvaros dziļāk un ciešāk integrēt Eiropas kapitāla tirgus.

(4)SBBS nerada nekādu risku un zaudējumu dalīšanu dalībvalstu starpā, jo dalībvalstis savstarpēji negarantēs savas attiecīgas saistības, kas izriet no SBBS pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa. SBBS labvēlīgu apstākļu radīšana neprasa mainīt riska darījumiem pašlaik piemēroto regulatīvo režīmu.

(5)Lai sasniegtu mērķus — riska ģeogrāfisko diversifikāciju banku savienībā un iekšējā tirgū —, SBBS pamatā esošajam portfelim vajadzētu sastāvēt no to dalībvalstu valsts obligācijām, kuru valūta ir euro. Lai novērstu valūtas riskus, SBBS pamatā esošajā portfelī drīkstētu iekļaut tikai euro denominētas valsts obligācijas, ko emitējušas dalībvalstis, kuru valūta ir euro. Lai nodrošinātu, ka katras eurozonas dalībvalsts valsts obligācijas ir iesaistītas SBBS izlaišanā atbilstīgi tam, cik liela ir katras dalībvalsts nozīme visas eurozonas stabilitātes saglabāšanā, nacionālo valsts obligāciju relatīvajam īpatsvaram SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu būt ļoti tuvam tam, kāds ir attiecīgo dalībvalstu nacionālo centrālo banku relatīvais īpatsvars Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā.

(6)Lai nodrošinātu augstas kvalitātes un zema riska aktīvus un tajā pašā laikā ievērotu ieguldītāju atšķirīgo vēlmi uzņemties risku, SBBS emisijai vajadzētu sastāvēt no augstākas prioritātes laidiena un no viena vai vairākiem subordinētiem laidieniem. Augstākas prioritātes laidiens, kas atbilstu 70 % no SBBS emisijas nominālvērtības, ļautu SBBS emisijas paredzamo zaudējumu koeficientu uzturēt līdzvērtīgu pašām drošākajām eurozonas valsts obligācijām, ņemot vērā to valsts obligāciju risku un korelāciju, kuras iekļautas SBBS pamatā esošajā valsts obligāciju portfelī. Subordinētie laidieni kalpotu augstākas prioritātes laidiena aizsardzībai. Laidienu prioritāte noteiktu, kādā kārtībā ieguldītājiem būtu jāuzņemas zaudējumi no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa. Lai ierobežotu zemākas prioritātes laidiena (laidiena, kas cieš zaudējumus pirms visiem citiem laidieniem) risku, zemākas prioritātes laidiena nominālvērtībai vajadzētu būt vismaz 2 % no visas SBBS emisijas atlikušās nominālvērtības.

(7)Lai nodrošinātu SBBS emisijas integritāti un pēc iespējas ierobežotu riskus, kas saistīti ar pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa turēšanu un pārvaldīšanu, pamatā esošo valsts obligāciju termiņu vajadzētu cieši pieskaņot SBBS termiņam, savukārt pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa sastāvs būtu jāfiksē visam SBBS dzīves ciklam.

(8)Tā kā SBBS pamatā esošā portfeļa sastāvs ir standartizēts, tas varētu apgrūtināt vai kavēt SBBS emisijas emitēšanu gadījumos, kad vienas vai vairāku dalībvalstu valsts obligācijas nav pieejamas tirgū. Tālab vajadzētu paredzēt iespēju, ka konkrētas dalībvalsts valsts obligācijas var izslēgt no SBBS turpmākām emitēšanām, ja un kamēr vien šīs dalībvalsts valsts obligāciju emitēšana ir būtiski ierobežota, jo nav lielas vajadzības pēc valsts parāda vai arī ir apgrūtināta piekļuve tirgum.

(9)Lai nodrošinātu, ka SBBS ir pietiekami viendabīgi, konkrētas dalībvalsts valsts obligāciju izslēgšana no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa un atkaliekļaušana tajā būtu pieļaujama tikai tad, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko nodrošina, ka visu vienlaikus emitēto SBBS pamatā ir tas pats valsts obligāciju portfelis.

(10)Katras SBBS emisijas augstākas prioritātes laidiena fiksēto lielumu nākamajās SBBS emitēšanās var samazināt, ja tādu nelabvēlīgu tirgus norišu dēļ, kas smagi ietekmē valsts obligāciju tirgu darbību dalībvalstī vai Savienībā, ir nepieciešams mazāks lielums, lai nodrošinātu, ka augstākas prioritātes laidienam piemīt pastāvīga augsta kredītkvalitāte un zems risks. Kad šādas nelabvēlīgas tirgus norises beidzas, nākamajās SBBS emitēšanās augstākas prioritātes laidienu var atjaunot sākotnējā lielumā, proti, 70 % apmērā. Lai nodrošinātu, ka SBBS ir standartizēti, augstākas prioritātes laidiena lieluma variēšana būtu pieļaujama tikai tad, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko nodrošina, ka visi vienlaikus emitēto SBBS emisiju augstākas prioritātes laidieni ir viena lieluma.

(11)Ieguldītājus vajadzētu pasargāt no riska, ka iestāde, kas SBBS pamatā esošā portfeļa sastādīšanas vajadzībām iepērk valsts obligācijas (“sākotnējais pircējs”), kļūst maksātnespējīga. Šī iemesla dēļ SBBS drīkstētu emitēt tikai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (“ĪNDS”), kas nodarbojas tikai ar SBBS emitēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar kādiem citiem uzdevumiem, piemēram, kredītu izsniegšanu. Šā paša iemesla dēļ uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām būtu jāattiecina stingras prasības par aktīvu nošķiršanu.

(12)Lai pārvaldītu ierobežotu termiņu nesakritību periodā starp brīdi, kad tiek gūti ieņēmumi no parāda apkalpošanas par pamatā esošo portfeli, un brīdi, kad tie tiek izmaksāti SBBS ieguldītājiem, vajadzētu paredzēt, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ieņēmumus no parāda apkalpošanas par SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām drīkst ieguldīt tikai skaidrā naudā un augsti likvīdos finanšu instrumentos ar zemu tirgus risku un kredītrisku.

(13)Tikai tādiem produktiem, kas atbilst šīs regulas prasībām gan par pamatā esošā portfeļa sastāvu un termiņiem, gan par augstākas prioritātes laidienu un zemākas prioritātes laidienu lielumu, drīkstētu piemērot tādu pašu regulatīvo režīmu attiecībā uz kapitāla prasībām, koncentrācijas ierobežojumiem un likviditāti kā to, ko piemēro riska darījumiem ar centrālo valdību.

(14)Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību pašattestācijas sistēmai būtu jānodrošina, ka SBBS emisija atbilst šīs regulas prasībām. Tāpēc EVTI vajadzētu uzturēt emitēto SBBS sarakstu, jo tas dotu iespēju ieguldītājiem pārliecināties, ka produkts, ko pārdošanā piedāvā kā SBBS, patiešām ir SBBS. Šā paša iemesla dēļ EVTI šajā sarakstā būtu jānorāda, vai ir uzliktas jebkādas sankcijas saistībā ar SBBS, un jāsvītro no šā saraksta tie produkti, par kuriem konstatēts, ka tie neatbilst šai regulai.

(15)Ieguldītājiem būtu jāspēj paļauties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību iesniegto paziņojumu EVTI par SBBS un uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sniegto informāciju. Informācijai par SBBS un valsts obligācijām SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu palīdzēt ieguldītājiem pašiem izprast, novērtēt un salīdzināt SBBS darījumus, nevis paļauties tikai uz trešām personām, tostarp kredītreitingu aģentūrām. Tas ļautu ieguldītājiem rīkoties apdomīgi un efektīvi veikt uzticamības pārbaudi. Tāpēc informācijai par SBBS vajadzētu būt ieguldītājiem brīvi pieejamai standartizētu veidņu formā tīmekļa vietnē, kurai tiek nodrošināta pastāvīga piekļuve.

(16)Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un nodrošinātu, ka uzticēšanās SBBS nemazinās, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par atbilstošiem administratīviem sodiem un korektīviem pasākumiem, ko piemēro gadījumos, kad nolaidības dēļ vai tīšuprāt ir noticis paziņojuma vai produktam izvirzīto prasību pārkāpums saistībā ar SBBS.

(17)Ieguldītājiem dažādos finanšu sektoros vajadzētu spēt ieguldīt SBBS, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie iegulda pamatā esošajās eurozonas valsts obligācijās. Tāpēc būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK 15 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 16 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK 17 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 18 , lai nodrošinātu, ka SBBS piemēro tādu pašu regulatīvo režīmu kā to pamatā esošajiem aktīviem dažādos regulētos finanšu sektoros.

(18)Lai nosargātu finanšu stabilitāti, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un veicinātu likviditāti, ir svarīgi pienācīgi un efektīvi uzraudzīt SBBS tirgus. Tālab kompetentās iestādes būtu jāinformē par SBBS emitēšanu un tām būtu jāsaņem no īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām visa būtiskā informācija, kas nepieciešama uzraudzības funkciju pildīšanai. Šīs regulas ievērošana būtu jāuzrauga pirmām kārtām ar mērķi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, un attiecīgā gadījumā uzraudzībai vajadzētu skart aspektus, kas var būt saistīti ar regulētu finanšu sektora sabiedrību veiktu SBBS emitēšanu un turēšanu.

(19)Kompetentajām iestādēm uzraudzība būtu cieši jākoordinē un jānodrošina, ka to lēmumi ir konsekventi. Ja šīs regulas pārkāpums skar to pienākumi izpildi, kas ir jāizpilda, lai produktu varētu kvalificēt kā SBBS, kompetentajai iestādei, kas konstatējusi pārkāpumu, būtu jāinformē EVTI un citu skarto dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja starp kompetentajām iestādēm rodas domstarpības, EVTI būtu jāīsteno savas saistošās starpniecības pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19 19. pantu.

(20)Tā kā SBBS ir jauni produkti, ir lietderīgi, ka SBBS tirgu pārrauga Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) un valstu kompetentās un norīkotās iestādes makroprudenciālo instrumentu jomā.

(21)Tā kā EVTI ir struktūra ar ļoti specializētām zināšanām par vērtspapīru tirgiem, ir lietderīgi tai uzticēt regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi šādos jautājumos: kāda veida ieguldījumus īpašam nolūkam dibināta sabiedrība drīkst veikt ar ieņēmumiem no SBBS pamatā esošā portfeļa pamatsummas vai procentu maksājumiem; informācija, kas īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai jāsniedz paziņojumā EVTI par SBBS emisiju emitēšanu; informācija, kas jāsniedz pirms SBBS nodošanas; kompetento iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas pienākumi. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt šādus standartus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(22)Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību paziņošanas pienākumiem pirms SBBS emisijas emitēšanas.

(23)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras lemt par to, vai kādas dalībvalsts valsts obligācijas ir iekļaujamas SBBS pamatā esošajā portfelī vai no tā izslēdzamas, un par to, vai nākotnē emitējamo SBBS augstākas prioritātes laidiena lielums būtu jāmaina. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 .

(24)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nospraust SBBS satvaru, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, jo SBBS tirgus rašanās ir atkarīga no to šķēršļu novēršanas, kuri izriet no Savienības tiesību aktu piemērošanas, un to, ka vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū visiem institucionālajiem ieguldītājiem un SBBS darbībā iesaistītajām struktūrām var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka vispārēju satvaru ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (SBBS).

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz sākotnējiem pircējiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, ieguldītājiem un jebkādām citām SBBS emitēšanā vai turēšanā iesaistītām struktūrām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“kompetentā iestāde” ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kuru valsts vai Savienības tiesību akti pilnvarojuši veikt šajā regulā aprakstītos uzdevumus;

(2)“valsts obligācija” ir parāda instruments, ko emitējusi dalībvalsts centrālā valdība, kas ir denominēts un finansēts attiecīgās dalībvalsts valūtā un kam ir vienu gadu ilgs vai ilgāks sākotnējais termiņš;

(3)“ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb “SBBS” ir euro denominēts finanšu instruments, kura kredītrisks ir saistīts ar riska darījumiem ar kādu valsts obligāciju portfeli un kurš atbilst šīs regulas prasībām;

(4)“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb “ĪNDS” ir no sākotnējā pircēja atšķirīga juridiska persona, kura saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu emitē SBBS un veic ar pamatā esošo valsts obligāciju portfeli saistītas darbības;

(5)“sākotnējais pircējs” ir juridiska persona, kas pērk valsts obligācijas savā vārdā, pēc tam tās nododams īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai SBBS emitēšanas vajadzībām;

(6)“ieguldītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir SBBS turētāja;

(7)“laidiens” ir līgumā noteikts kredītriska segments, kurš saistīts ar SBBS pamatā esošo valsts obligāciju portfeli un kurš uzņemas lielāku vai mazāku kredītzaudējumu risku nekā tāda paša apmēra pozīcija citā šā kredītriska segmentā;

(8)“augstākas prioritātes laidiens” ir SBBS emisijas laidiens, kurš zaudējumus sāk ciest pēc tam, kad zaudējumus jau cietuši visi attiecīgās SBBS emisijas subordinētie laidieni;

(9)“subordinēts laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms attiecīgā augstākas prioritātes laidiena;

(10)“zemākas prioritātes laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms jebkura cita laidiena.

2. nodaļa

SBBS sastāvs, termiņš un struktūra

4. pants

Pamatā esošā portfeļa sastāvs

1.SBBS emisijas pamatā esošajā portfelī ir tikai:

(a)tādu dalībvalstu valsts obligācijas, kuru valūta ir euro;

(b)šo valsts obligāciju izpirkšanā gūtie ieņēmumi.

2.SBBS pamatā esošā portfelī katras dalībvalsts valsts obligāciju īpatsvars (“pamatīpatsvars”) ir vienāds ar relatīvo īpatsvaru, kāds saskaņā ar kapitāla parakstīšanas atslēgu — to, kā dalībvalstu centrālās bankas atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā protokola “Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” 29. pantam paraksta ECB apmaksāto kapitālu, — ir attiecīgās dalībvalsts ieguldījumam Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Tomēr īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības no katras dalībvalsts valsts obligāciju nominālvērtības, kuru iegūst, piemērojot pamatīpatsvaru, var atkāpties, bet ne vairāk kā par pieciem procentiem.

3.Dalībvalsts valsts obligācijas no SBBS pamatā esošā portfeļa izslēdz, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, kurā atzīta kāda no šādām situācijām:

(a)pēdējo divpadsmit mēnešu (“atsauces perioda”) laikā dalībvalsts valsts obligācijas ir emitējusi tādā apjomā, kas mazāks par pusi no apjoma, kuru iegūst, tās relatīvo īpatsvaru, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, reizinot ar divpadsmit mēnešos pirms atsauces perioda emitēto SBBS kopējo daudzumu;

(b)pēdējo divpadsmit mēnešu laikā dalībvalsts vismaz pusi savu ikgadējo finansēšanas vajadzību ir finansējusi ar oficiālu atbalstu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 21  7. pantā norādītās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanai.

Ja tiek piemērota pirmā daļa, pārējo dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības nosaka, no aprēķina izslēdzot pirmajā daļā minētās dalībvalsts valsts obligācijas un piemērojot 1. punktā aprakstīto aprēķina metodi.

4.EVTI pārrauga un novērtē, vai 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minētā situācija joprojām pastāv vai ir beigusies, un attiecīgi informē Komisiju.

5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurš nosaka, ka 3. daļas a) vai b) apakšpunktā minētā situācija joprojām pastāv vai ir beigusies. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

5. pants

Pamatā esošo aktīvu termiņš

1.Vienas un tās pašas emisijas SBBS laidieniem ir viens un tas pats sākotnējais termiņš. Minētais termiņš ir vienāds ar tādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušo termiņu, kurai tas ir visilgākais, vai to pārsniedz, bet ne vairāk kā par vienu dienu.

2.Nevienas SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušais termiņš nav vairāk nekā par sešiem mēnešiem īsāks nekā termiņš, kāds ir attiecīgā portfeļa valsts obligācijai, kurai atlikušais termiņš ir visilgākais.

6. pants

Laidienu, maksājumu un zaudējumu struktūra

1.SBBS emisiju veido viens augstākas prioritātes laidiens un viens vai vairāki subordinēti laidieni. Augstākās prioritātes laidiena neatmaksātā nominālvērtība ir septiņdesmit procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības. Subordinēto laidienu skaitu un neatmaksātās nominālvērtības nosaka ĪNDS ar ierobežojošu nosacījumu, ka zemākās prioritātes laidiena nominālvērtība ir vismaz divi procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības.

2.Ja kādā dalībvalstī vai Savienībā valsts parāda vērtspapīru tirgu darbību nopietni traucē nelabvēlīgas norises un ja Komisija saskaņā ar 4. punktu šādu traucējumu ir apstiprinājusi, īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības visu pēc šāda paziņojuma emitēto SBBS emisiju augstākās prioritātes laidienu neatmaksāto nominālvērtību pazemina līdz sešdesmit procentiem.

Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu ir apstiprinājusi, ka minētā traucējuma vairs nav, visām pēc šāda apstiprinājuma emitētām SBBS emisijām piemēro 1. punktu.

3.EVTI pārrauga un novērtē, vai 2. punktā minētā situācija joprojām pastāv vai ir beigusies, un par to informē Komisiju.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurš nosaka, ka 2. punktā minētais traucējums joprojām pastāv vai ka tas beidzies. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

5.Uz SBBS pamata izdarīti maksājumi ir atkarīgi no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa maksājumiem.

6.Zaudējumu sadalījums un maksājumu kārtība ir atkarīgi no SBBS emisijas laidiena un ir fiksēti visam SBBS emisijas dzīvesciklam.

Zaudējumi tiek atzīti un piešķirti to rašanās kārtībā.

7. pants

SBBS emitēšana un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pienākumi

1.ĪNDS atbilst visām šādām prasībām:

(a)ir nodibināta Savienībā;

(b)tās vienīgās darbības ir saskaņā ar 4., 5., 6. un 8. pantu emitēt un apkalpot SBBS emisijas, un pārvaldīt šo emisiju pamatā esošos portfeļus;

(c)tā vienpersonīgi atbild par b) punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un darbību izpildi.

2.Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām ir pilnas īpašumtiesības uz jebkuras SBBS emisijas pamatā esošo portfeli.

22 SBBS emisijas pamatā esošais portfelis ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK 2. panta c) punktā definētais vērtspapīru finanšu nodrošinājuma līgums un nodrošina attiecīgās ĪNDS finanšu saistības attiecībā uz minētās SBBS emisijas ieguldītājiem.

Tas, ka tiek turēts konkrētas SBBS emisijas SBBS, nav pamats tādām tiesībām uz vai prasījumiem pret minēto SBBS emisiju emitējušās ĪNDS aktīviem, kas neattiecas uz minētās emisijas pamatā esošo portfeli un no minētā SBBS turēšanas gūtajiem ienākumiem.

Pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa vērtības vai ienākumu samazinājums ieguldītājiem nedod pamatu celt prasību par saistībām.

3.ĪNDS lietvedību un grāmatvedību kārto tā, lai:

(a)pašu aktīvi un finanšu resursi būtu nodalīti no SBBS emisijas pamatā esošā portfeļa aktīviem un resursiem un no saistītajiem ieņēmumiem;

(a)atsevišķi nodalīti būtu dažādu SBBS emisiju pamatā esošie portfeļi un no tiem gūtie ieņēmumi;

(b)atsevišķi nodalītas būtu dažādu ieguldītāju vai starpnieku turētās pozīcijas;

(c)verificētu, ka jebkurā laika brīdī vienas emisijas SBBS skaits ir vienlīdzīgs visu minētās emisijas ieguldītāju vai starpnieku turēto SBBS kopskaitam;

(d)verificētu, ka vienas emisijas SBBS neatmaksātā nominālvērtība ir vienlīdzīga minētās emisijas pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa neatmaksātajai nominālvērtībai.

4.ĪNDS 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās valsts obligācijas tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 23 I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014 24 pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

8. pants

Ieguldījumu politika

1.No 4. punkta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām valsts obligācijām izrietošus pamatsummas vai procentu maksājumus, kas jāatmaksā pirms no SBBS izrietošajiem pamatsummas vai procentu maksājumiem, ĪNDS iegulda tikai skaidrā naudā vai augsti likvīdos euro denominētos finanšu instrumentos ar zemu tirgus risku un kredītrisku. Šie ieguldījumi ir likvidējami vienas dienas laikā ar minimālu negatīvu ietekmi uz cenu.

Pirmajā daļā minētos maksājumus ĪNDS tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

2.ĪNDS ar valsts obligācijām nodrošināta vērtspapīra pamatā esošo portfeli nedrīkst mainīt pirms minētā SBBS termiņa.

3.EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizēts, kādus finanšu instrumentus var uzskatīt par 1. punktā minētajiem augsti likvīdajiem finanšu instrumentiem ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. nodaļa

Apzīmējuma “SBBS” izmantošana un prasības par paziņošanu, pārredzamību un informāciju

9. pants

Apzīmējuma “SBBS” izmantošana

Apzīmējumu “ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb “SBBS” izmanto tikai tādiem finanšu produktiem, kas atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

(a)finanšu produkts pastāvīgi atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(b)par šo finanšu produktu saskaņā ar 10. panta 1. punktu ir paziņots EVTI, un šis finanšu produkts ir iekļauts 10. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

10. pants

Prasības par SBBS paziņošanu

1.Pirms emitēt SBBS emisiju, ĪNDS ar šā panta 5. punktā minētās veidnes starpniecību vismaz vienu nedēļu iepriekš paziņo EVTI, ka SBBS emisija atbilst 4., 5. un 6. panta prasībām. EVTI par to bez liekas kavēšanās informē šīs ĪNDS kompetento iestādi.

2.EVTI savā oficiālajā tīmekļvietnē uztur sarakstu ar visām īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību paziņotajām SBBS emisijām. Šo sarakstu EVTI atjaunina, bez kavēšanās izņemot jebkādas SBBS emisijas, kuras pēc 15. pantam atbilstoša kompetento iestāžu lēmuma vairs nav uzskatāmas par SBBS emisijām.

3.Kompetentā iestāde, kas noteikusi 15. pantā minētos pārkāpumu novēršanas pasākumus vai administratīvos sodus, par tiem nekavējoties informē EVTI. EVTI šā panta 2. punktā minētajā sarakstā tūlīt norāda, ka attiecīgā SBBS sakarā kāda kompetentā iestāde ir uzlikusi vairs nepārsūdzamus administratīvus sodus.

4.EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā nosaka 1. punktā minētās informācijas sniegšanai lietojamās veidnes.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11. pants

Prasības par pārredzamību

1.ĪNDS ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās sniedz šādu informāciju:

(a)tādu informāciju par pamatā esošo portfeli, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai finanšu produkts atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(b)detalizētu aprakstu par SBBS emisijas laidienu maksājumu prioritāti;

(c)ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 25 1. panta 4. punkta, 1. panta 5. punkta vai 3. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos nav sagatavots prospekts – pārskatu par SBBB galvenajām iezīmēm, attiecīgā gadījumā arī detalizētu informāciju par riska darījuma iezīmēm, naudas plūsmām un zaudējumu attiecināšanas hierarhiju;

(d)10. panta 1. punktā minēto paziņojumu.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā informācija ir pieejama ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc SBBS procentu maksājuma termiņa.

2.ĪNDS 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu tīmekļvietnē:

(a)kam ir labi funkcionējoša datu kvalitātes kontroles sistēma;

(b)uz ko attiecas atbilstīgi pārvaldības standarti un ko uztur un ekspluatē saskaņā ar organizatorisku struktūru, kura nodrošina tīmekļvietnes nepārtrauktu un pareizu darbību;

(c)kam izmanto sistēmas, kontroles un procedūras, kuras identificē visus attiecīgos operacionālā riska avotus;

(d)kas ietver sistēmas, kuras nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, integritāti un tūlītēju reģistrāciju;

(e)kas dara iespējamu reģistrēt un glabāt informāciju vismaz piecus gadus pēc katras SBBS emisijas termiņa.

1. punktā minēto informāciju un to, kur šī informācija pieejama, ĪNDS norāda ieguldītājiem sniegtajos dokumentos par SBBS.

12. pants

Prasības attiecībā uz informāciju

1.Pirms pārvest kādu SBBS, pārvedējs pārveduma saņēmējam pilnā apjomā sniedz šādu informāciju:

(a)kāda ir procedūra pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa ieņēmumu sadalīšanai pa SBBS emisijas dažādajiem laidieniem, arī pēc nemaksāšanas par pamatā esošajiem aktīviem vai gatavojoties uz šādu nemaksāšanu;

(b)kā ieguldītājiem piešķir balsstiesības attiecībā uz maiņas piedāvājumu, kas izteikts pēc tam, kad kādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām nav apmaksātas vai kad gaidāma šāda nemaksāšana, un kā pa dažādajiem SBBS emisijas laidieniem sadalīt parāda nemaksāšanas radītus zaudējumus.

2.EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. nodaļa

Produktu pārraudzība

13. pants

Uzraudzība

1.Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas uzrauga īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību atbilstību šai regulai. Dalībvalstis Komisiju un EVTI informē par šīm kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā par to funkciju un pienākumu sadalījumu.

Atbilstību šīs regulas prasībām uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ĪNDS ir nodibināta.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir tādas uzraudzības, izmeklēšanas un sodu piemērošanas pilnvaras, lai tās varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Tām ir tiesības vismaz:

(a)piekļūt jebkādiem dokumentiem jebkādā formātā, ciktāl tie attiecas uz SBBS, un saņemt vai izgatavot to kopiju;

(b)pieprasīt īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai nekavējoties sniegt informāciju;

(c)no jebkuras personas pieprasīt informāciju, kas saistīta ar šīs ĪNDS darbībām;

(d)veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

(e)veikt atbilstīgus pasākumus, kas nodrošinātu, ka ĪNDS joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

(f)izdot rīkojumu, kas nodrošinātu, ka ĪNDS atbilst šīs regulas prasībām un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas pārkāpj šo regulu.

3.EVTI kompetento iestāžu sarakstu publicē un regulāri atjaunina savā tīmekļvietnē.

14. pants

Kompetento iestāžu un EVTI sadarbība

1.Kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar to pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju. Konkrētāk, tās cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un jebkādu domstarpību gadījumā nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus.

Lai atvieglotu kompetento iestāžu pilnvaru izmantošanu un lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto saistību piemērošanu un izpildi, EVTI rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

2.Kompetentā iestāde, kam ir nepārprotams un pierādāms pamatojums tam, ka kāda ĪNDS pārkāpj šo regulu, tūlīt un detalizēti informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā attiecīgā ĪNDS nodibināta. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ĪNDS ir nodibināta, veic atbilstīgus pasākumus, tostarp piemēro 15. pantā minēto lēmumu.

3.Ja par spīti pasākumiem, ko pieņēmusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā nodibināta ĪNDS, vai tāpēc, ka kompetentā iestāde vajadzīgos pasākumus nav veikusi saprātīgā termiņā, ĪNDS rīcība atkārtoti un nepārprotami pārkāpj šo regulu, tad šīs regulas pārkāpumu konstatējusī kompetentā iestāde, vispirms informējusi tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ĪNDS nodibināta, kā arī informējusi EVTI, pieņem visus ieguldītāju aizsargāšanai lietderīgos pasākumus, tostarp aizliedz īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai savā teritorijā turpmāk tirgot SBBS, un pieņem 15. pantā minēto lēmumu.

15. pants

Apzīmējuma SBBS ļaunprātīga izmantošana

1.Ja ir pamats uzskatīt, ka kāda ĪNDS, pārkāpdama 9. pantu, apzīmējumu “SBBS” ir izmantojusi tāda produkta tirgošanai, kas neatbilst minētajā pantā izklāstītajām prasībām, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā nodibināta ĪNDS, izpilda 2. punktā paredzēto procedūru.

2.Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā nodibināta par pārkāpumu aizdomās turētā ĪNDS, 15 dienu laikā no brīža, kad uzzinājusi par 1. punktā minēto iespējamo pārkāpumu, lemj, vai 9. pants pārkāpts, un attiecīgi informē EVTI un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes, arī ieguldītāju kompetentās iestādes, ja tās zināmas. Jebkura kompetentā iestāde, kas pieņemtajam lēmumam nepiekrīt, savu nepiekrišanu bez liekas kavēšanās paziņo visām pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad par šīm domstarpībām ir paziņots visām iesaistītajām kompetentām iestādēm, domstarpības nav atrisinātas, jautājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu un attiecīgā gadījumā 20. pantu nodod EVTI. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 2. punktā minētais samierināšanas laikposms ir viens mēnesis.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes pirmajā daļā minētajā samierināšanas posmā vienošanos nepanāk, EVTI viena mēneša laikā pieņem Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktā minēto lēmumu. Šajā punktā aprakstītās procedūras laikā SBBS, kas ir iekļauti EVTI uz 10. panta 2. punkta pamata uzturētajā sarakstā, joprojām tiek uzskatīti par SBBS un joprojām tiek paturēti šajā sarakstā.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes vienojas, ka ĪNDS izdarītais pārkāpums ir saistīts ar labā ticībā pieļautu neatbilstību 9. pantam, tās var nolemt, ka īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai atvēlē laikposmu, kurš nepārsniedz trijus mēnešus un kura laikā tā var apzināto pārkāpumu labot; laikposms sākas dienā, kad kompetentā iestāde īpašam nolūkam dibināto sabiedrību informējusi par šo pārkāpumu. Minētajā laikposmā SBBS, kas ir iekļauti sarakstā, ko EVTI uztur uz 10. panta 2. punkta pamata, joprojām tiek uzskatīti par SBBS un joprojām tiek paturēti šajā sarakstā.

3.EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizēti sadarbības pienākumi un informācija, ar ko jāapmainās saskaņā ar 1. un 2. punktu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

16. pants

Pārkāpumu novēršanas pasākumi un administratīvie sodi

1.Neskarot dalībvalstu tiesības uz 17. panta pamata noteikt kriminālsodus, kompetentās iestādes īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai fiziskajai personai, kura īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pārvalda, nosaka attiecīgus pārkāpumu novēršanas pasākumus, tostarp piemēro 15. pantā minēto lēmumu, un 3. punktā izklāstītos atbilstīgos administratīvos sodus, gadījumos, kur ĪNDS:

(a)nav izpildījušas 7. un 8. pantā izklāstītās saistības;

(b)nav izpildījušas 9. panta prasības, tostarp arī nav saskaņā ar 10. panta 1. punktu EVTI sniegušas paziņojumu vai paziņojums bijis maldinošs;

(c)nav ievērojušas 11. panta prasības attiecībā uz pārredzamību.

2.1. punktā minētie administratīvie sodi ir vismaz šādi:

(a)publisks paziņojums, kurā pārkāpumu izdarījusī fiziskā vai juridiskā persona ir identificēta un ir norādīta pārkāpuma daba;

(b)rīkojums, kas pārkāpumu izdarījušajai fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa šādu rīcību pārtraukt un to neatkārtot;

(c)pagaidu aizliegums, kas kādam ĪNDS pārvaldības loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, liedz īstenot ĪNDS pārvaldības funkcijas;

(d)ja noticis kāds no 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, šai ĪNDS noteikts pagaidu aizliegums izdarīt 10. panta 1. punktā minēto paziņošanu;

(e)administratīvs naudassods, kas nepārsniedz EUR 5 000 000 vai — dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — attiecīgo [šīs regulas spēkā stāšanās datums] vērtību nacionālajā valūtā, vai nepārsniedz 10 % no šīs ĪNDS gada kopējā neto apgrozījuma, kā tas noteikts jaunākajos pieejamajos pārskatos, ko apstiprinājusi ĪNDS pārvaldība;

(f)administratīvs naudassods, kas ne vairāk kā divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja labums pārsniedz e) apakšpunktā minētās maksimālās summas.

3.Lemjot par administratīvo sodu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīšām vai nolaidības dēļ un visus citus attiecīgos apstākļus, attiecīgā gadījumā arī:

(a)pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

(b)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

(c)atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli;

(d)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var konstatēt;

(e)pārkāpuma radītos zaudējumus trešām pusēm;

(f)to, kādā līmenī atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

(g)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

4.Dalībvalstis gādā, ka jebkurš lēmums, kas nosaka pārkāpuma novēršanas pasākumus vai administratīvos sodus, ir pienācīgi pamatots un ka to var pārsūdzēt.

17. pants

Mijiedarbība ar kriminālsodiem

Dalībvalstis, kas par 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu noteikušas kriminālsodus, savām kompetentajām iestādēm piešķir visas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai uzturētu sakarus ar tiesu, prokuratūras vai krimināltiesību aizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm un EVTI sniegtu konkrētu informāciju par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta attiecībā uz 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu.

18. pants

Administratīvo sodu publicēšana

1.Kompetentās iestādes savā tīmekļvietnē publicē jebkādu lēmumu par administratīviem sodiem, uz kuriem vairs neattiecas pārsūdzības tiesības un kuri bez liekas kavēšanās un pēc attiecīgās personas informēšanas noteikti par kādu no 16. panta 1. pantā minētajiem pārkāpumiem.

Pirmajā daļā minētā publikācija informē par pārkāpuma veidu un dabu un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai uzlikts administratīvais sods.

2.Kompetentās iestādes, ievērojot anonimitāti un valsts tiesību aktus, administratīvo sodu publicē šādu apstākļu gadījumā:

(a)ja administratīvo sodu piemēro fiziskai personai un obligāti veicamā iepriekšējā novērtēšanā secināts, ka personas datus publicēt nav samērīgi;

(b)ja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

(c)ja publicēšana īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai attiecīgajām fiziskajām personām radītu neproporcionālu kaitējumu.

Savukārt, ja paredzams, ka pirmajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā varētu beigt pastāvēt, publicēšanu saskaņā ar 1. punktu uz šādu laikposmu var atlikt.

3.Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu publicētā informācija to oficiālajā tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus. Personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē glabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs.

19. pants

SBBS tirgus makroprudenciālā uzraudzība

Nepārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1092/2010 26 noteiktās pilnvaras, par Savienības SBBS tirgus makroprudenciālo uzraudzību ir atbildīga ESRK, kura rīkojas saskaņā ar minētajā regulā izklāstītajām pilnvarām.

20. pants

Dalībvalstu paziņojumi

13. un 16. pantā minētos normatīvos un administratīvos aktus dalībvalstis Komisijai un EVTI paziņo līdz [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis Komisiju un EVTI bez liekas kavēšanās informē par jebkādiem turpmākiem minēto aktu grozījumiem.

4. nodaļa
Īstenošanas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

21. pants

Direktīvas 2009/65/EK grozījums

Direktīvā 2009/65/EK pievieno šādu 54.a pantu:

“54.a pants

1.Ja dalībvalstis piemēro 54. pantā minēto atkāpi vai piešķir 56. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, PVKIU piederības dalībvalsts kompetentās iestādes:

a)ja tās uzskata, ka PVKIU sertifikātu turētāju aizsardzība ir līdzvērtīga tādu PVKIU sertifikātu turētāju aizsardzībai, kuras atbilst 52. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, PVKIU piemēro to pašu atkāpi vai piešķir to pašu atbrīvojumu saskaņā ar riska sadalīšanas principu līdz pat 100 % savu aktīvu ieguldīt Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajos ar valsts obligācijām nodrošinātajos vērtspapīros;

b)nosaka atbrīvojumu no 56. panta 1. un 2. panta piemērošanas.

2.1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].”

22. pants

Direktīvas 2009/138/EK grozījums

Direktīvas 2009/138/EK 104. pantā pievieno šādu 8. punktu:

“8.Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai riska darījumus ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem uzskata par attiecīgo valstu valūtā denominētiem riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām.

Pirmās daļas izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].

23. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)regulas 268. pantam pievieno šādu 5. daļu:

“5.Atkāpjoties no pirmā punkta, saskaņā ar šā panta pirmo punktu vienmēr var rīkoties ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”;

(2)regulas 325. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.Šajā sadaļā iestādes riska darījumus, kas izpaužas kā Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētie ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri, uzskata par riska darījumiem ar kādas dalībvalsts centrālo valdību.”;

(3)regulas 390. panta 7. punktā pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu piemēro riska darījumiem ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”.

24. pants

Direktīvas (ES) 2016/2341 grozījumi

Direktīvā (ES) 2016/2341 iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri

1. Savos noteikumos par AKUI aktīvu novērtēšanu un AKUI pašu kapitāla un maksātspējas normas aprēķināšanu dalībvalstis ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem rīkojas tāpat kā eurozonas valsts parāda instrumentiem.

2. 1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].

25. pants

Izvērtēšanas klauzula

Ne agrāk kā piecus gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā, un pēc tam, kad kļuvuši pieejami pietiekami dati, Komisija šo regulu izvērtē, novērtējot, vai tā ir sasniegusi savu mērķi — novērst nepamatotus regulatīvus šķēršļus ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru izveidei.

26. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK 27 izveidotā Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem

1.2.Attiecīgā politikas joma

Finanšu tirgus regula, banku savienība

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 28  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums ietilpst Komisijas centienos pabeigt banku savienības izveidi, veicinot riska samazināšanu un privātā sektora riska dalīšanu. Tas piedāvā veicinošu satvaru, kas pārvar pašreizējos regulatīvos šķēršļus, kurus ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērstpapīriem (SBBS) rada atšķirīgs režīms, ko piemēro dažādiem SBBS un SBBS un valsts obligācijām, kuras veido SBBS pamatā esošo portfeli. SBBS varētu palīdzēt bankām (un citām iestādēm) diversificēt savus valsts obligāciju portfeļus un vājināt banku un valsts saikni, kas, neraugoties uz nesenajiem sasniegumiem, dažos gadījumos joprojām ir spēcīga.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. ..

Lai tāds aktīvs kā SBBS varētu sākt darboties un ļaut tirgum pārbaudīt tā dzīvostpēju, ir jāsaniedz šādi divi konkrēti mērķi.

1.    Jānovērš nepamatoti regulatīvie šķēršļi (t. i., attiecībā uz SBBS jāatjauno regulatīvā neitralitāte).

2.    Jāveicina likviditāte un standartkvalitāte (t. i., jaunais instruments jāuzlūko tāpat kā pārējie regulējuma standarti – de jure likviditāte –, un tam būtu jāspēj sasniegt pietiekamu kritisko masu/standartizācijas pakāpi, lai tas kļūtu likvīds arī de facto).

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Galvenās ieinteresētās personas, kuras varētu ietekmēt ierosinātais tiesību akts, ir bankas (un citas finanšu iestādes, uz kurām attiecas KPR/KPD), citi aktīvu pārvaldītāji, produktu organizētāji/emitenti, uzraudzības iestādes un parāda pārvaldības speciālisti (kurus tiesību akta un SBBS ietekme uz valsts parāda vērtspapīru tirgiem skar pastarpināti).

Ietekme uz potenciālajiem ieguvumiem un izmaksām būs atkarīga no šā jaunā finanšu produkta tirgus apjoma. Ierosinātās intervences mērķis ir vienīgi pavērt ceļu jaunajam produktam, kurš pagaidām vēl nepastāv. Tomēr jaunā produkta dzīvotspēja un attiecīgi tas, ciktāl spēs attīstīties attiecīgais tirgus, ir atkarīgs arī no citiem, ar regulējuma režīmu nesaistītiem faktoriem un tāpēc ir nosakāms tikai reālajos tirgus apstākļos, bet ierosinātā intervence šādu iespēju dod.

Vispārīgi runājot, ja SBBS – pēc tam, kad regulatīvais ceļš tiem būs atvērts, piemēram, atceļot regulatīvās pārmaksas attiecībā uz kapitāla prasībām un likviditātes seguma prasībām, – izrādās dzīvotspējīgi, ir paredzami šādi ieguvumi.

– Būs pieejams jauns produkts, kas bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem un citiem ieguldītājiem palīdzēs dažādot savus valsts obligāciju portfeļus.

– Uzlabosies finansiālā stabilitāte, jo SBBS vājinās banku un valsts saikni. Turklāt SBBS varētu stabilizējoši iedarboties finanšu tirgu spriedzes apstākļos, jo neatmaksāto valsts obligāciju daļa SBBS portfelī nebūtu pieejama ārkārtas pārdošanai.

– Paplašināsies ieguldītāju bāze Eiropas valsts parāda vērtspapīriem, un paredzams, ka mazākās dalībvalstīs, kuru valsts obligācijas var arī nebūt starptautisko ieguldītāju pastāvīgās uzmanības lokā, tas izpaudīsies izteiktāk.

– Tiktāl, cik finansiālās stabilitātes izteiksmē materializēsies viss iepriekš minētais, netiešie ieguvēji būs individuālie ieguldītāji, mājsaimniecības un MVU.

Paredzams, ka izmaksas būs nenozīmīgas.

– Iedzīvotājiem/patērētājiem var rasties ierobežotas netiešās izmaksas saistībā ar SBBS ietekmi uz dažu valsts obligāciju tirgu likviditāti, kas varētu būt par cēloni lielākām finansējuma izmaksām, kuras savukārt būtu jāsedz nodokļu maksātājam. Ja SBBS izrādīsies dzīvotspējīgi, šo ietekmi, domājams, kompensēs vispārējā riska (un līdz ar to aizņēmumu izmaksu) samazināšanās lielākas finansiālās stabilitātes ietekmē.

SBBS emitentiem būtu jāsedz nelielās šāda produkta izveides izmaksas, piemēram, juridiskās izmaksas par emitentlīdzekļa izveidi u. c.

– Iestādēm (Komisijai, EVTI, valsts uzraudzības iestādēm u. c.) būtu jāsedz samērā mazās izmaksas par tiesību aktu izstrādi un juridisko intervenci, kas nākotnē varētu būt vajadzīga, lai šos aktus pielāgotu apstākļu pārmaiņām. Jaunais instruments radītu arī uzraudzības izmaksas, taču tās, visticamāk, būtu maznozīmīgas (jo SBBS ieguldītājus jāuzrauga jebkurā gadījumā).

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Tiesību akta ietekmi varētu novērtēt, pārraugot to, cik lielā mērā šie jaunie produkti tiks faktiski radīti un tirgoti. Tomēr jāpatur prātā, ka tiesību akts vienīgi pavērs ceļu produkta dzīvotspējas pārbaudīšanai tirgus apstākļos un ka šā jaunā tirgus attīstīšanos ietekmēs vairāki citi, no tiesiskā regulējuma neatkarīgi vai ar to tikai pastarpināti saistīti faktori. Tāpēc varētu būt grūti novērtēt ierosinātā tiesību aktu ietekmi per se (citiem vārdiem sakot, var būt tā, ka tiesību akts darbojas, kā iecerēts, bet citu, nesaistītu iemeslu dēļ SBBS tomēr neattīstās). Līdzīgā veidā pieprasījumu pēc SBBS ietekmēs procentu likmes kopumā, dažāda tipa ieguldītāju vēlme riskēt un pieprasīt konkrētus SBBS laidienus u. c. Citiem vārdiem sakot, arī tad, ja SBBS nespētu attīstīties pašreizējā ekonomiskajā situācijā, tas nenozīmē, ka tie neattīstīsies vēlāk, kad regulatīvie šķēršļi būs sekmīgi novērsti.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īstermiņā EVTI uzdevums ir attīstīt savu spēju saņemt paziņojumus par SBBS emitēšanu, verificēt to atbilstību regulai, informēt valstu kompetentās iestādes un saņemt no tām informāciju, un savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par paziņoto SBBS emitēšanu un par valstu kompetentajām iestādēm.

Turklāt XXX mēnešu laikā pēc šīs iniciatīvas stāšanās spēkā EVTI būs jāizstrādā regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība) Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

SBBS ir instruments, kas uzlabos finansiālo stabilitāti un risku dalīšanu visā eurozonā. Tādējādi tas var veicināt labāku iekšējā tirgus darbību. Tāpēc atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 114. pants, ar kuru Eiropas iestādēm uztic pieņemt attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. Konstatētie regulatīvie šķēršļi, kas kavētu SBBS tirgu attīstību, ir atrodami vairākos ES tiesību aktos. Līdz ar to atsevišķas dalībvalsts rīcība nevarētu sasniegt šīs likumdošanas iniciatīvas mērķus, t. i., novērst šādus regulējuma šķēršļus, jo ES tiesību aktu grozījumus var veikt tikai pašas ES līmenī.

Gaidāmā radītā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir panākt virzību banku savienības jomā. SBBS varētu palīdzēt bankām un citām iestādēm diversificēt savus valsts obligāciju portfeļus un vājināt banku un valsts saikni, tādējādi sekmējot vispārējo finansiālo stabilitāti.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

EVTI pārziņā jau ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, alternatīvo ieguldījumu fondu, Eiropas riska kapitāla fonda un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistru kārtošana. Kopumā šī pieredze ir bijusi pozitīva.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šī iniciatīva atbilst EVTI paplašinātajai lomai, kas tai piešķirta priekšlikumā par EUI pārskatīšanu. Tomēr tai nav tiešas ietekmes uz Komisijas priekšlikumu par EUI pārskatīšanu, jo tā attiecas uz konkrētu tehnisku jautājumu, kas pārskatīšanā nav ņemts vērā.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 29

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

   ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

Neattiecas

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar jau spēkā esošo kārtību EVTI regulāri sagatavo darbības ziņojumus (šeit ietilpst iekšējā ziņošana augstākajai vadībai, ziņošana valdēm un gada ziņojuma sagatavošana), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu. Pašreizējo ierosināto pasākumu uzraudzīšana un ziņošana par tiem būs atbilstīga jau esošajām prasībām.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Saistībā ar juridisku, ekonomisku un efektīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz EVTI esošais iekšējās kontroles satvars.

2.2.2.Paredzētās kontrolmetodes

Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EVTI regulā, jau ir ieviestas. EVTI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles jomās. Šo kārtību piemēros arī attiecībā uz EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu. Gada iekšējos revīzijas ziņojumus nosūta Komisijai, Parlamentam un Padomei.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EVTI patlaban ir īpaša krāpšanas apkarošanas stratēģija un no tās izrietošs rīcības plāns. Minētā stratēģija un rīcības plāns tika ieviests 2014. gadā. EVTI nostiprinātās darbības krāpšanas apkarošanas jomā atbildīs noteikumiem un norādījumiem, kas sniegti Finanšu regulā (krāpšanas apkarošanas pasākumi kā daļa no pareizas finanšu pārvaldības), OLAF krāpšanas apkarošanas politikai, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijā (COM(2011)376), kā arī izklāstīti kopējā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un saistītajā ceļvedī.

Regulā, ar ko izveido EVTI, ir izklāstīti noteikumi par EVTI budžeta īstenošanu un kontroli, kā arī piemērojamie finanšu noteikumi.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Dif./nedif. 30

no EBTA valstīm 31

no kandidātvalstīm 32

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1.a

12 02 06 EVTI

Dif.

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[...] [Izdevumu kategorija ………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 
izdevumu kategorija

1A

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

EVTI

N gads 33

N+1 gads 34

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

1. sadaļa

Saistības

(1)

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

Maksājumi

(2)

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

2. sadaļa

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

3. sadaļa

Saistības

(3a)

Maksājumi

(3b)

KOPĀ
EVTI apropriācijas

Saistības

=1+1a +3a

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

Maksājumi

=2+2a

+3b

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225





Daudzgadu finanšu shēmas 
izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

<…….> ĢD

 Cilvēkresursi

 Pārējie administratīvie izdevumi

KOPĀ <….> ĢD

Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 35

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

Saistības

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

Maksājumi

0,419

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

0,225

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EVTI apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

N gads

N+1 gads 36

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 37

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 38

 Izveidot SBBS paziņojumu reģistru, SBBS sankciju datubāzi, SBBS VKI sarakstu un SBBS paziņojumu modeļus

0,281

0,097

0,097

0,097

0,097

0,097

0,097

– Rezultāts

– Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

– Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

0,281

0,097

0,097

0,097

0,097

0,097

0,097

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EVTI cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 39

N+1 gads 40

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ 41

Ierēdņi (AD kategorija)

0,087

0,082

0,082

0,082

0,082

0,082

0,082

 

Ierēdņi (AST kategorija)

Līgumdarbinieki

0,051

0,046

0,046

0,046

0,046

0,046

0,046

 

Pagaidu darbinieki

Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

0,119

0,128

0,128

0,128

0,128

0,128

0,128

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) – štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe

N gads

N+1 gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

AD16

AD15

AD14

AD13

AD12

AD11

AD10

AD9

AD8

AD7

1

1

1

1

AD6

AD5

 

AD kopā

1

1

1

1

AST11

AST10

AST9

AST8

AST7

AST6

AST5

AST4

AST3

AST2

AST1

AST kopā

AST/SC 6

AST/SC 5

AST/SC 4

AST/SC 3

AST/SC 2

AST/SC 1

AST/SC kopā

PAVISAM KOPĀ

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki

N gads

N+1 gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

IV funkciju grupa

0,5

1

1

1

III funkciju grupa

II funkciju grupa

I funkciju grupa

Kopā

0,5

1

1

1

Norīkotie valsts eksperti

N gads

N+1 gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādiet paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgojiet summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un pielikumā sniedziet sīkāku paskaidrojumu.

3.2.3.2.Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 42

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy 43

– galvenajā mītnē 44

– delegācijās

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 45

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads 46

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

VKI 47

0,600

0,338

0,338

0,338

0,338

0,338

0,338

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

0,600

0,338

0,338

0,338

0,338

0,338

0,338



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 48

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

..... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(2)    Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(4)    Sk. I sējumu (“Galvenie konstatējumi”) un II sējumu (“Tehniskā analīze”) ESRK darba grupas ziņojumā “Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri: priekšizpēte”, pieejams: https://www.esrb.europa.eu/pub/task_force_safe_assets/html/index.en.html.
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Kapitāla prasību regula) (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.); Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(6)    Dati lejupielādēti no Eurostat  tīmekļvietnes 2017. gada 21. decembrī plkst. 10.42.
(7)    Dati lejupielādēti no Standard & Poor  tīmekļvietnes 2017. gada 21. decembrī.
(8)    Daži specifiski šķēršļi, piemēram, atšķirības likviditātes seguma prasību attiecināmībā starp SBBS un eurozonas valstu obligācijām, tiktu novērsti ar atsevišķiem tiesību aktiem, kā tie izriet no deleģētajiem aktiem.
(9)    ESRK darba grupas analizētajā versijā bija divi subordinēti laidieni – mezanīna un zemākas prioritātes laidiens –, kas atbilst attiecīgi 20 un 10 procentiem no SBBS emisijas nominālvērtības.
(10)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).
(11)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).
(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
(13)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(14)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).
(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).
(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).
(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.)
(27)    Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).
(28)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
(29)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(30)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(31)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(32)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(33)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(34)    Izdevumi attiecībā uz periodu pēc 2020. gada norādīti tikai ilustratīvā nolūkā. Finansiālā ietekme uz ES budžetu pēc 2020. gada tiks aplūkota Komisijas priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
(35)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(36)    Izdevumi attiecībā uz periodu pēc 2020. gada norādīti tikai ilustratīvā nolūkā. Finansiālā ietekme uz ES budžetu pēc 2020. gada tiks aplūkota Komisijas priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
(37)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(38)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.
(39)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(40)    Izdevumi attiecībā uz periodu pēc 2020. gada norādīti tikai ilustratīvā nolūkā. Finansiālā ietekme uz ES budžetu pēc 2020. gada tiks aplūkota Komisijas priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
(41)    Ar darbā pieņemšanas izmaksām.
(42)    CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(43)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(44)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).
(45)    Sk. 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.
(46)    Izdevumi attiecībā uz periodu pēc 2020. gada norādīti tikai ilustratīvā nolūkā. Finansiālā ietekme uz ES budžetu pēc 2020. gada tiks aplūkota Komisijas priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
(47)    Līdzfinansējuma apmēru attiecībā uz EUI aprēķina saskaņā ar pašreizējo pārvaldības un finansēšanas kārtību, un tajā nav ņemts vērā Komisijas priekšlikums par EUI pārskatīšanu, kas vēl nav pieņemts.
(48)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.