PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Taisnīguma stiprināšana iekšējā tirgū ir viena no Junkera vadītās Komisijas prioritātēm 1 . Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī ES sociālajā samitā Gēteborgā kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru 2 . Pīlārā noteikti vairāki galvenie principi un tiesības, kas balsta taisnīgus un labi funkcionējošus darbaspēka tirgus un labklājības sistēmas. Tas ir veidots kā virzienrādītājs konverģences atjaunošanai ceļā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem visā Savienībā, nodrošinot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Šā mērķa sasniegšanai ir būtiski Eiropā nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti.

Darbaspēka pārrobežu mobilitāte Eiropas Savienībā sniedz priekšrocības iedzīvotājiem, ekonomikai un sabiedrībai kopumā. No visām ES politikas jomām un prioritātēm iedzīvotāji visvairāk atbalsta ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, kas ietver iespēju iedzīvotājiem dzīvot, strādāt un veikt uzņēmējdarbību jebkurā vietā ES 3 . Darbinieku brīva pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvība Savienībā ir atkarīga no skaidri, taisnīgi un efektīvi piemērotiem noteikumiem par darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Šajā nolūkā ES jau ir izstrādājusi plašu tiesību aktu kopumu, kas reglamentē darbinieku brīvu pārvietošanos, darbinieku norīkošanu un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu. Junkera vadītā Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus par to, kā uzlabot šo tiesisko regulējumu 4 .

Tomēr joprojām pastāv bažas par atbilstību ES noteikumiem un faktisku un iedarbīgu to izpildi, kas var apdraudēt uzticību un taisnīgumu iekšējā tirgū. Jo īpaši ir paustas bažas par to, ka mobilie darbinieki nav aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu vai ka viņiem tiek liegtas viņu tiesības, un ka uzņēmumiem nākas darboties nedrošā vai neskaidrā uzņēmējdarbības vidē un nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi darbaspēka pārrobežu mobilitāte. 2017. gadā 17 miljoni iedzīvotāju dzīvoja vai strādāja citā dalībvalstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Šis skaitlis ir gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem. No 2010. gada darbinieku norīkošana darbā ir pieaugusi par 68 % līdz 2,3 miljoniem 2016. gadā 5 . 1,4 miljoni ES iedzīvotāju ikdienā dodas strādāt uz citu dalībvalsti 6 . Bez tam arī vairāk nekā 2 miljoni autotransporta nozares darbinieku ikdienā šķērso ES iekšējo robežu, pārvadājot preces vai pasažierus. Ir nepieciešama efektīva sadarbība starp valstu iestādēm un saskaņota administratīva rīcība, lai pārvaldītu arvien eiropeiskāko darba tirgu.

Eiropas Parlaments vairākkārt ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt kontroli un saskaņošanu starp dalībvalstīm un to iekšienē 7 , tostarp pastiprinot informācijas apmaiņu starp darba inspekcijām 8 , un aktīvi atbalstīt brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu 9 . Padome ir arī uzsvērusi vajadzību uzlabot administratīvo sadarbību un attīstīt palīdzību un informācijas apmaiņu, lai cīnītos pret krāpšanu saistībā ar darbinieku norīkošanu, vienlaikus uzsverot, cik svarīga pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem ir skaidra un pārredzama informācija 10 .

Ņemot vērā šo situāciju, Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2017. gada runā par stāvokli Savienībā 11 ierosināja izveidot “Eiropas Darba iestādi”, lai nodrošinātu, ka ES noteikumi par darbinieku mobilitāti tiek īstenoti godīgi, vienkārši un efektīvi. Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot minēto Eiropas Darba iestādi (turpmāk – “Iestāde”) kā decentralizētu ES aģentūru, lai risinātu šādas galvenās problēmas:

·nepietiekams atbalsts un norādījumi privātpersonām un uzņēmumiem pārrobežu situācijās, tostarp nepilnīga vai slikti pieejama publiska informācija par tiesībām un pienākumiem;

·nepietiekama piekļuve informācijai un tās nepietiekama apmaiņa starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par dažādām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomām;

·nepietiekama valstu iestāžu spēja organizēt sadarbību ar iestādēm pāri robežām;

·vāji vai neeksistējoši kopīgu pārrobežu izpildes darbību mehānismi;

·īpašu pārrobežu mediācijas mehānismu trūkums starp dalībvalstīm visās darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomās;

·nepietiekama ES līmeņa sadarbība šajā jomā.

Iniciatīvas vispārējais mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir:

·uzlabot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomās, kā arī piekļuvi attiecīgiem pakalpojumiem;

·stiprināt operatīvo sadarbību starp iestādēm attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildes jautājumos, tostarp kopīgu inspekciju veicināšanā;

·darboties par vidutāju un sekmēt risinājumu rašanu strīdos starp valstu iestādēm un tādos pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumos kā uzņēmumu pārstrukturēšana, kas skar vairākas dalībvalstis.

Konkrēti Iestādei tiks uzticēta virkne operatīvo uzdevumu, piemēram, sniegt privātpersonām un darba devējiem attiecīgo informāciju un pakalpojumus, kā arī atbalstīt dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu, saskaņotas un kopīgas inspekcijas, riska novērtējumus, spēju veidošanu, mediāciju un sadarbību darba tirgus pārrobežu traucējumu gadījumā. Iestāde integrēs un papildinās esošās ES struktūras un instrumentus darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā un tā sniegs dalībvalstīm bezprecedenta operatīvo un tehnisko atbalstu.

Iestāde sniegs labumu visām personām, uz kurām attiecas Savienības noteikumi par darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, konkrētāk, darbiniekiem, pašnodarbinātajām personām vai citām personām, kas ir Savienības pilsoņi vai trešo valstu valstspiederīgie, kuri likumīgi uzturas Eiropas Savienībā un atrodas pārrobežu situācijā. To starpā ir norīkoti darbinieki, ES zilās kartes turētāji, uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki un pastāvīgi iedzīvotāji, ciktāl uz viņiem attiecas iepriekš minētie noteikumi. Tas sniegs labumu arī uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbības, tostarp darbā pieņemšanas nolūkā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Iestāde palīdzēs nodrošināt, ka pārrobežu situācijās ir garantētas darbinieku un pilsoņu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un piekļuvi nodarbinātības iespējām un sociālajam nodrošinājumam. Tā arī nodrošinās uzņēmumiem pārredzamību par vietējiem darba standartiem visā iekšējā tirgū. Visbeidzot, tā atbalstīs valstu iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas darbinieku un pilsoņu sociālās tiesības un novērsta krāpšana un ļaunprātīga izmantošana.

Komisija ir pieņēmusi vairākas iniciatīvas un priekšlikumus, lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši, tā ir pārskatījusi darbinieku norīkošanas direktīvu 12 un regulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 13 , kā arī priekšlikumu kopumu “Eiropa kustībā”, tostarp lex specialis par darbinieku norīkošanu starptautiskā autotransporta nozarē 14 , un pārskatījusi sociālos un tirgus noteikumus autotransporta nozarē 15 . Šīs nesenās iniciatīvas seko iepriekšējiem tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, direktīvām par to, kā izpildīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā 16 un Direktīvu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos 17 , Regulai par EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls) 18 un iniciatīvām, piemēram, izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba apkarošanai 19 .

Saistībā ar šo priekšlikumu sagatavošanu un diskusijām likumdošanas procedūras gaitā kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams stingrāks regulējums attiecībā uz spēkā esošo noteikumu piemērošanu un izpildi. Eiropas Darba iestādes izveides priekšlikuma mērķis ir novērst šo trūkumu.

Ierosinātās Iestādes izveide ļaus vienkopus koncentrēt uzdevumus, no kuriem daži šobrīd ir sadalīti vairākām komitejām un struktūrām, un ieviest operatīvu atbalstu darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tādējādi uzlabojot ES politikas konsekvenci jautājumos, kuri saistīti ar pārrobežu mobilitāti (sīkāku informāciju skatīt turpmāk iedaļā “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”).

Ierosinātā Iestāde būs papildinoša un nodrošinās, ka tiek saskaņoti nodarbinātības un sociālās politikas jomas pasākumi, ko veic četras aģentūras: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), Eiropas Izglītības fonds (ETF) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA).

Ierosinātā regula palīdzēs īstenot principus un tiesības, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, jo īpaši veicinot informētību par apmācības un mūžizglītības iespējām mobilajiem pilsoņiem, kā arī aktīvi atbalstot nodarbinātību un, vispārīgāk, – efektīvi un lietderīgi īstenojot Savienības tiesību aktus darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kā arī koplīgumus, ar kuriem īsteno šādus Savienības tiesību aktus.

• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva papildina pašreizējo darbu virzībā uz mērķiem, kas izklāstīti politikas pamatnostādnēs “Jauns sākums Eiropai” 20 attiecībā uz 4. prioritāti, proti, “padziļinātu un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”, un jo īpaši iekšējā tirgus stratēģijā 21 . Praksē darbaspēka mobilitāte ir vērtīgs līdzeklis, lai nodrošinātu efektīvāku resursu sadalījumu starp nozarēm un nozaru iekšienē, mazinot bezdarbu un risinot problēmas, kas saistītas ar prasmju neatbilstību. Šī iniciatīva arī papildina politikas pamatnostādņu 1. prioritāti (“Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”), radot labvēlīgāku regulatīvo vidi, lai atbalstītu uzņēmējdarbības gaisotni un darbvietu radīšanu.

Turklāt Iestāde ir saderīga ar digitālā vienotā tirgus stratēģisko mērķi modernizēt valsts pārvaldi, panākot pārrobežu sadarbspēju un sekmējot vieglu mijiedarbību ar iedzīvotājiem. Šajā sakarā tā papildina Komisijas priekšlikumu izveidot vienotu digitālu vārteju 22 ar mērķi veicināt augstas kvalitātes saturu un pakalpojumus iedzīvotājiem, izmantojot vārteju, pamatojoties uz pašreizējo portālu “Tava Eiropa”. Šī iniciatīva balstīsies arī uz pieredzi, kas gūta neformālās problēmu risināšanas tīklā SOLVIT 23 . Šī iniciatīva jo īpaši ļaus nodrošināt un vajadzības gadījumā papildināt informāciju un pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot vienoto digitālo vārteju. Tā veicinās arī privātpersonu un darba devēju piekļuvi SOLVIT domstarpību risināšanas nolūkos un, balstoties uz pierādījumiem no minētā avota, tā palīdzēs apzināt pastāvīgās problēmas tās darbības jomā.

Turklāt šī iniciatīva balstīsies uz Robežu kontaktpunkta 24 ietvaros apzināto labo praksi pārrobežu sadarbības jomā, lai palīdzētu pilnībā izmantot ekonomisko potenciālu, kāds ir ES pierobežas reģionos.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums ir balstīts uz LESD 46. un 48. panta, 53. panta 1. punkta, 62. panta un 91. panta 1. punkta noteikumiem, galveno uzmanību pievēršot darbinieku pārvietošanās brīvībai, sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanai, pašnodarbinātu personu darbību sākšanai un izvēršanai, pakalpojumu sniegšanas brīvībai un kopīgiem noteikumiem, ko piemēro starptautisko pārvadājumu nozarē.

•Subsidiaritāte

Subsidiaritātes principu piemēro, jo priekšlikums nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī šādu iemeslu dēļ:

·kvalitatīvas un aktuālas informācijas un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem pārrobežu situācijās ir jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu, skaidru un efektīvu pieeju;

·Savienības tiesību aktu piemērošana darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomās balstās uz sadarbību starp dalībvalstīm – tas nozīmē, ka neviena dalībvalsts nevar rīkoties atsevišķi;

·lai palielinātu sinerģijas un atbalstītu sadarbību starp dalībvalstīm Savienības tiesību aktu piemērošanā darbaspēka mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomās, lai nodrošinātu juridisko noteiktību gan attiecībā uz pārvaldes iestādēm, gan privātpersonām, un lai panāktu kopīgu izpratni par izpildes vajadzībām, ir nepieciešams izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju Savienības līmenī, nevis paļauties uz kaut ko, kas var izrādīties sarežģīts divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu tīkls.

•Proporcionalitāte

Šī iniciatīva ir samērīga atbilde uz vajadzību nodrošināt operatīvo atbalstu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi. Tā neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm, privātpersonām vai darba devējiem; tā koncentrējas uz atbalstu pārrobežu mobilitātei un uz jaunu iespēju radīšanu. Priekšlikums neskar valstu lēmumu pieņemšanu, tiesību aktus vai izpildes darbības, kas joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Turklāt priekšlikums lielā mērā atstāj dalībvalstu ziņā to, kā tās izmanto iniciatīvas piedāvātās iespējas.

Ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots ierosinātajai regulai 25 , ir izklāstīts, kā priekšlikums panāk vislabāko līdzsvaru starp iniciatīvā izklāstītajiem mērķiem, nodrošinot ieguvumus (pozitīvu ietekmi) valstu iestādēm, privātpersonām un darba devējiem, ievērojami nepalielinot izmaksas. Tajā ietverta arī informācija par to ieinteresēto personu vispārēju atbalstu, kuras piedalījās priekšlikuma sagatavošanas apspriedēs.

•Instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir regula par Eiropas Darba iestādes izveidi un darbību. Regulas pamatā ir Vienotā pieeja par ES decentralizētajām aģentūrām, kuru 2012. gadā apstiprināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 26 . Regula nodrošina juridisko noteiktību, kas vajadzīga Iestādes izveidei un kuru nevarētu sasniegt, izmantojot citu juridisko instrumentu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Priekšlikums izveidot Eiropas Darba iestādi ir izstrādāts saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem saistītajās jomās, proti, darbinieku norīkošanas un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas, kā arī vienotas digitālās vārtejas izveides jomā. Šajā sakarā priekšlikuma pamatā ir pierādījumi, kas savākti minēto priekšlikumu sagatavošanas procesā, tostarp ietekmes novērtējumi, kā arī likumdošanas procesa gaitā notikušās debates. Šo procesu rezultātā kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams nodrošināt operatīvo atbalstu, uzlabojot pārrobežu sadarbību un palielinot pārredzamību un informētību, lai uzlabotu šo noteikumu piemērošanu un izpildi darbaspēka mobilitātes jomā.

Tāpat priekšlikumā ir ņemts vērā arī pašreiz aktuālais četru iepriekš minēto ES aģentūru novērtējums nodarbinātības politikas jomā. Minētais novērtējums ietver katras aģentūras atsevišķu novērtējumu, salīdzinošu perspektīvu un uz nākotni vērstu novērtējumu par četru aģentūru turpmāko darbību. Minēto četru aģentūru funkcijas ir diezgan atšķirīgas no ierosinātās Iestādies funkcijām, jo tās galvenokārt koncentrējas uz izpēti un tām nav pārrobežu aspekta. Tomēr daži iepriekšēji novērtējuma elementi ir ietekmējuši šo priekšlikumu, jo īpaši attiecībā uz Iestādes uzdevumu un pārvaldības organizēšanu. Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā analizēta iespējamā mijiedarbība starp ierosināto Iestādi un četrām pašreizējām aģentūrām. Iestādes periodiska novērtēšana ļaus pētīt turpmākas sinerģijas un saskaņošanas iespējas ar aģentūrām, kas darbojas nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Īpašajā ziņojumā par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos 27 Eiropas Revīzijas palāta iekļāva ieteikumus, kuros tā aicina sniegt labāku informāciju par Komisijas instrumentiem, kuru mērķis ir atbalstīt ārvalstīs strādājošas personas, uzlabot EURES portālu un labāk izmantot datus šīs jomas iniciatīvu izstrādē un finansēšanā. Šie aspekti ir ņemti vērā, sagatavojot pašreizējo priekšlikumu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai uzzinātu ieinteresēto personu (tostarp pilsoņu, valsts iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības) viedokļus par Eiropas Darba iestādes izveidi, Komisija no 2017. gada 27. novembra līdz 2018. gada 7. janvārim organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu internetā par Iestādes galvenajiem parametriem. Sabiedriskajā apspriešanā kopumā tika saņemtas 8809 atbildes, no kurām 8420 atbildes bija identiskas — tās izriet no Eiropas Arodbiedrību konfederācijas kampaņas — un 389 bija individuālas atbildes.

Kopumā respondenti – arī individuālajās atbildēs – sabiedriskajā apspriešanā izteica stingru atbalstu jaunai iestādei. Rezultāti lielā mērā apstiprināja Komisijas veikto analīzi par galvenajām problēmām. Lielākā daļa respondentu (vairāk nekā septiņdesmit procenti) pauda viedokli, ka pašreizējā sadarbība starp valstu iestādēm ir nepietiekama, lai nodrošinātu efektīvu ES noteikumu īstenošanu pārrobežu mobilitātes jomā. Līdzīga daļa respondentu uzskatīja, ka privātpersonām un uzņēmumiem problēmas sagādā nepietiekama piekļuve informācijai par pārrobežu mobilitātes noteikumiem un to nepilnīga pārredzamība. Plašu atbalstu guva arī ierosinātie uzdevumi, kurus varētu uzdot veikt jaunajai Iestādei, jo īpaši, uzdevums atbalstīt sistemātisku sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm.

Komisija rīkoja arī vairākas mērķorientētas apspriedes ar ES struktūrām, kas darbojas darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomās. 2017. gada 11. decembrī ES līmenī tika organizēta īpaša sēde ar sociālajiem partneriem, savukārt 2017. gada 15. decembrī notika stratēģiskā dialoga sanāksme ar ES līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Papildus mutiski paustiem viedokļiem īpašajās sanāksmēs organizācijas un pārstāvji, kas piedalījās mērķorientētajās apspriedēs, iesniedza rakstiski formulētus nostājas dokumentus.

Mērķorientētajās apspriedēs tika gūti dažādi rezultāti. Kopumā respondenti atzinīgi vērtēja jaunas Iestādes izveidi, kuras uzdevums būtu uzlabot sadarbību starp valstu iestādēm, atvieglojot informācijas un labas prakses apmaiņu. Tajā pašā laikā respondenti uzsvēra, ka Iestādei būtu pilnībā jāievēro Līgumā paredzētā valstu kompetence, tai nevajadzētu uzlikt papildu ziņošanas pienākumus dalībvalstīm un tai nevajadzētu apgrūtināt vai dublēt jau esošās administratīvās struktūras. Daudzas ieinteresētās personas, kuras piedalījās mērķorientētajās apspriedēs, uzskatīja, ka ir jāprecizē gan topošās Iestādes uzdevumi un mērķi, gan tās saikne ar pastāvošajām struktūrām un instrumentiem.

Sīkāka informācija par ieinteresēto personu viedokļiem pieejama ietekmes novērtējuma ziņojuma 2. pielikumā. Šā priekšlikuma sagatavošanā ir pienācīgi ņemti vērā šo apspriežu rezultāti, tostarp diskusijas Administratīvajā komisijā sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, Eiropas platformā sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, Ekspertu komitejā par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskajā komitejā, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklā un neoficiālā ministru viedokļu apmaiņa pusdienlaika debatēs Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) sanāksmē 2017. gada oktobrī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo iniciatīvu un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kas pievienots ierosinātajai regulai, Komisija izmantoja dažādus sekundāros datus, ko publicējušas ES iestādes (Eiropas Parlaments, Komisija un Revīzijas palāta), īpaši Komisijas dienesti („Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT), starptautiskas organizācijas (ESAO), kā arī attiecīgus akadēmiskus pētījumus un ideju laboratoriju pētījumus. Tā arī izmantoja savu iekšējo zinātību politikas jomā un analītiskās spējas, tostarp novērtējot ietekmi uz budžetu.

Komisija izmantoja arī primāros datus, kas savākti šīs iniciatīvas vajadzībām. Pierādījumu vākšanā Komisija izmantoja spēkā esošos pamatlīgumus. Tostarp ES iekšējās mobilitātes juridisko ekspertu tīklam (FreSsco) tika iesniegts īpašs pieprasījums attiecībā uz darba inspekciju spējām risināt pārrobežu problēmas. Turklāt Komisija pieprasīja konsultāciju pakalpojumu sniedzējam izstrādāt konkrētu gadījumu izpēti, pamatojoties uz kvalitatīvām intervijām, par pieejamajiem resursiem pārrobežu sadarbībai tiesību izpildes jomā.

•Ietekmes novērtējums

Gatavojot šo iniciatīvu, Komisija saskaņā ar labāka regulējuma politiku veica iespējamo politikas un īstenošanas risinājumu ietekmes novērtējumu. Šā darba atbalstam tika rīkota strukturēta apspriešanās Komisijā, izmantojot Komisijas dienestu koordinācijas grupu.

Regulējuma kontroles padomei (RKP) tika iesniegts un ar to tika apspriests ietekmes novērtējums 28 . RKP negatīvajā atzinumā (2018. gada 9. februārī) iekļautie ieteikumi tika ņemti vērā, turpinot izstrādāt iniciatīvas darbības jomu un pamatojumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus un turpinot sīkāk analizēt novērtējamās iespējas un to, kādā veidā iniciatīva var iekļauties pašreizējā pārvaldības struktūrā darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, vienlaikus veicinot sinerģiju un vienkāršošanu. Lai novērstu iebildumus, ko RKP iekļāva (pozitīvajā) 2018. gada 21. februāra atzinumā, ietekmes novērtējuma ziņojumā ir precizēts, kā jaunas Iestādes izveide varētu reorganizēt komiteju un struktūru pašreizējo ainavu ar mērķi mazināt sarežģītību un izvairīties no dublēšanās, ir skaidrotas jaunās Iestādes potenciālās attiecības ar pašreizējām Savienības aģentūrām nodarbinātības jomā un ir nostiprināts skaidrojums par budžeta aplēsēm, kas saistītas ar vēlamo risinājumu 29 .

Tika apsvērti trīs ierosinātās Iestādes politisko risinājumu varianti, proti: 1) atbalsta risinājums, 2) darbības risinājums un 3) uzraudzības risinājums. Katrā risinājumā Iestādei tika paredzēts vienāds uzdevumu kopums; taču atšķīrās to ietvaros piešķirtās pilnvaras. Ierosinātie Iestādes uzdevumi ir šādi: i) darbaspēka mobilitātes pakalpojumi privātpersonām un uzņēmumiem; ii) sadarbība un informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm; iii) atbalsts kopīgām inspekcijām; iv) darba tirgus analīze un riska novērtējums; v) atbalsts spēju veidošanai; vi) mediācija starp valstu iestādēm; vii) sadarbības veicināšana starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumos. Tāpat tika apsvērti trīs īstenošanas risinājumi: 1) Komisija uzņemas dažus darbības uzdevumus un tiek izveidots Eiropas tīkls, kas koordinē pastāvošās ES darbaspēka mobilitātes struktūras; 2) tiek izveidota jauna Iestāde, kas balstās uz pastāvošajām ES darbaspēka mobilitātes struktūrām; 3) tiek izveidota jauna Iestāde, kas balstās uz jau pastāvošo ES aģentūru nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Ietekmes novērtējuma ietvaros politikas un īstenošanas risinājumi tika novērtēti, ņemot vērā efektivitātes, lietderības un saskanības kritērijus. Šīs analīzes rezultātā secināts, ka efektīvākais un iedarbīgākais veids šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanai ir kombinācija, kurā ietilpst darbības risinājums (politiskais risinājums nr. 2), ko īsteno ar jaunu Iestādi, kas balstās uz pastāvošajām ES līmeņa darbaspēka mobilitātes struktūrām (īstenošanas risinājums nr. 2). Tas ļauj nodrošināt pozitīvu ietekmi uz valsts iestādēm, privātpersonām un darba devējiem, ievērojami nepalielinot izmaksas un vienlaikus novēršot darbības atbalsta trūkumu pašreizējā ES sadarbības sistēmā, kas bija divi svarīgi ieinteresēto personu paustie apsvērumi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums izveidot Iestādi stiprinās ES institucionālo sistēmu pārrobežu mobilitātes jomā, lai uzlabotu un vienkāršotu pašreizējos sadarbības veidus un potenciāli atvieglotu darbu dalībvalstīm un Komisijai.

Patlaban šajā institucionālajā sistēmā ietilpst vairākas ES organizācijas (“ES struktūras”), kurās valsts pārvaldes iestādes sadarbojas un apmainās ar paraugpraksi. Minētās ES struktūras, piemēram, ir: EURES Eiropas Koordinācijas birojs, Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja un padomdevēja komiteja, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai un tās apakškomitejas (tostarp ar tiesību aktiem izveidotā tehniskā komisija un revīzijas padome un pašas administratīvās komisijas izveidotā samierināšanas padome), kā arī Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja.

Jaunā Iestāde apkopos minēto ES struktūru tehniskos un operatīvos uzdevumus pastāvīgā struktūrā, lai panāktu labāku un efektīvāku rezultātu, pamatojoties uz spēcīgāku forumu sadarbībai un kopīgām inspekcijas darbībām. Šajā sakarā Iestāde darīs sekojošo:

–tā pārņems EURES Eiropas Koordinācijas biroja pārvaldību, ko pašlaik nodrošina Komisija;

–tā aizstās Darbinieku brīvas pārvietošanās tehnisko komiteju;

–tā aizstās Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā;

–tā aizstās Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai tehnisko komisiju, revīzijas padomi un samierināšanas padomi;

–tā aizstās Eiropas platformu sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu.

Sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā Iestāde cieši sadarbosies ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai attiecībā uz reglamentējošo uzdevumu, kas paliek šīs komitejas kompetencē. Turklāt Iestāde varēs izmantot visus ieguldījumus, ko sociālie partneri un valdību pārstāvji valsts līmenī sniegs Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas un Darbinieku brīvas pārvietošanās padomdevējas komitejas ietvaros.

Šī jaunā sistēma ļaus vienkāršot institucionālo struktūru un sekmēt sinerģiju starp pārrobežu mobilitātes dažādiem aspektiem, kas ietilpst Iestādes darbības jomā. Tas vēl vairāk veicinās konsekventu un efektīvu Savienības tiesību aktu piemērošanu, uzlabos efektivitāti un nodrošinās vairāk un labākas kvalitātes rezultātus salīdzinājumā ar pašreizējo institucionālo sistēmu, kurā ES struktūras lielākoties darbojas izolēti, koncentrējas uz konkrētu tiesību aktu vai jomu, kas ir to atbildībā, kurā nav darbību dimensijas, kurā struktūras galvenokārt tiekas tikai pāris reizes gadā un veic zināmā mērā savstarpēji pārklājošās darbības.

Iniciatīvas mērķis ir arī optimizēt veidu, kādā sabiedrībai tiek sniegta informācija un pakalpojumi saistībā ar tiesībām, pienākumiem un iespējām darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tādējādi vienkāršojot privātpersonu un darba devēju piekļuvi šādai informācijai un pakalpojumiem.

Priekšlikuma mērķis ir turpināt uzlabot procedūru digitalizāciju, un tas papildina jau esošās un plānotās iniciatīvas šajā jomā, piemēram, elektronisko datu apmaiņu starp valsts iestādēm sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, ko plānots īstenot, izmantojot sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kā arī iniciatīvas par portālu „Tava Eiropa” un vienoto digitālo vārteju, ko ierosinājusi Komisija.

•Pamattiesības

Tā kā Iestādei būtu jāveicina skaidra, taisnīga un efektīva Savienības noteikumu īstenošana darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tā atbalstīs to pamattiesību aizsardzību un īstenošanu, uz kurām attiecas šie noteikumi, piemēram, personu un darbinieku brīva pārvietošanās (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 15. un 45. pants), tiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumus (Hartas 29. pants) un darījumdarbības brīvība (Hartas 16. pants). Tā arī atbalstīs tiesību īstenošanu pāri robežām attiecībā uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, sociālo nodrošinājumu un veselības aizsardzību (Hartas 31., 34. un 35. pants), un diskriminācijas aizliegumu (Hartas 21. pants).

Attiecībā uz personas datu aizsardzību (Hartas 8. pants) saskaņā ar šo priekšlikumu veiktai personas datu apstrādei piemēro Regulas (ES) Nr. 679/2016 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30 un Regulas (EK) Nr. 45/2001 31 noteikumus. Saskaņā ar šiem noteikumiem jebkāda veida personas datu apstrāde tiks attiecināta vienīgi uz tiem aspektiem, kas ir nepieciešami un samērīgi. Dati tiks vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un tie netiks turpmāk apstrādāti ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā.

Līdz ar citām iniciatīvām, ko Komisija ierosinājusi saskaņā ar pašreizējām pilnvarām, šis priekšlikums arī palīdz Komisijai un dalībvalstīm īstenot principus un tiesības, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā un kas ir nepieciešami taisnīgiem un labi funkcionējošiem darba tirgiem un labklājības sistēmām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar ietekmes novērtējumā noteikto vēlamo kombinēto risinājumu Iestādes ES budžeta kopējās izmaksas pie optimālas attīstības gaitas 2023. gadā tiek lēstas 50,9 miljoni gadā. Daļa izmaksu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros (2019.–2020. gadā) tiks segtas, pārdalot līdzekļus no esošajām darbībām, kuras pašreiz īsteno saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un autonomajām budžeta pozīcijām nodarbinātības un transporta jomā (70 %), un daļa izmaksu tiks segtas, izmantojot rezervi 1.a izdevumu kategorijā (30 %). Pašreizējās darbības, kas pāries Iestādes kompetencē, netiks pārtrauktas; to īstenošana no Komisijas pāries Iestādes ziņā, tiklīdz Iestāde sāks darboties. Attiecībā uz personālu Iestādei būtu vajadzīgas 69 štata amata vietas, 60 norīkoti valstu eksperti un 15 līgumdarbinieki. Sīkāka informācija par finanšu un personāla vajadzībām ir pieejama pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā. Ņemot vērā priekšlikuma ietekmi uz ES budžetu, attiecībā uz valstu budžetiem būs minimālas prasības. Nav iespējams precīzi aprēķināt ietekmi uz pārvaldes iestādēm, bet, pamatojoties uz konkrētu gadījumu pētījumiem, paredzams, ka ietekme būs pozitīva, jo labāka noteikumu izpilde valstu izpildes struktūrām ļaus piedzīt iepriekš nesamaksātās sociālās iemaksas un izmantot Iestādes operatīvo atbalstu.

Priekšlikumā ir iekļauta novērtēšanas klauzula, lai ik pēc 5 gadiem novērtētu Iestādes pilnvaras un uzdevumus, paredzot iespēju pakāpeniski paplašināt tās darbības jomu un palielināt Iestādi.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā izklāstītais īpašais uzraudzības satvars, pamatojoties uz vairākiem rādītājiem, informēs par progresu regulas mērķu īstenošanā. Šā uzraudzības satvara prasības un laika grafiks tiks turpmāk pielāgots saskaņā ar likumdošanas un īstenošanas procesu.

Piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisija regulu izvērtēs saskaņā ar Finanšu regulas 32 prasībām un Labāka regulējuma pamatnostādnēm 33 . Izvērtējumā īpaša uzmanība tiks pievērsta kritērijiem, kas izklāstīti Labāka regulējuma pamatnostādnēs, proti, efektivitātei, lietderīgumam, saskanībai, nozīmīgumam un ES pievienotajai vērtībai, ņemot vērā visas regulas pārskatīšanas vai atjaunināšanas.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

I nodaļā izklāstīti galvenie principi attiecībā uz topošās Iestādes izveidi un darbību.

1. pantā noteikts regulas priekšmets un politikas jomas, kas ietilpst tās darbības jomā.

2. pantā noteikti Iestādes galvenie mērķi, proti, a) punktā paskaidroti Iestādes mērķi attiecībā uz sabiedrību, tostarp privātpersonām un darba devējiem, b) punktā paskaidroti Iestādes uzdevumi attiecībā pret dalībvalstīm, un c) punktā noteikts Iestādes uzdevums uzņemties mediatora lomu un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

3. pantā ir noteikts Iestādes juridiskais statuss.

4. pants norādīs topošās Iestādes mītni, tiklīdz pirms šā priekšlikuma pieņemšanai nepieciešamās likumdošanas procedūras beigām par to būs lēmušas dalībvalstis.

II nodaļā ir izklāstīti topošās Iestādes uzdevumi, kas uzskaitīti 5. pantā, katru uzdevumu sīkāk aprakstot atsevišķā(-os) pantā(-os).

6. pantā ir sniegta sīkāka informācija par to, kā Iestāde uzlabos tādas informācijas kvalitāti un piekļūstamību, kura tiek piedāvāta privātpersonām un darba devējiem par tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes jomā.

7. pantā ir noteikts, kā Iestāde atvieglos privātpersonu un darba devēju piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes iniciatīvām un pakalpojumiem, nosakot tai konkrētus uzdevumus šajā sakarā. Tas arī nosaka Iestādes uzdevumu pārvaldīt EURES Eiropas Koordinācijas biroju.

8. pants par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm paredz veicināt sadarbību un informācijas apmaiņas paātrināšanu starp dalībvalstu iestādēm pārrobežu problēmu gadījumos (1. punkts), paredz Iestādes uzdevumu atbalstīt ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 izveidotās Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai darbu tādu finanšu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu (2. punkts), kā arī uzsver Iestādes lomu elektronisko rīku un digitalizācijas procedūru izmantošanas sekmēšanā (3. un 4. punkts).

9. un 10. pantā skaidrots, kā Iestāde koordinēs saskaņotas un kopīgas pārrobežu inspekcijas. 9. pantā ir noteikumi par saskaņotu un kopīgu inspekciju izveidi, un tajā skaidrots, ka šādas darbības notiek tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu pēc dalībvalstu iestāžu pieprasījuma vai pēc Iestādes iniciatīvas (1. punkts), pants pieprasa dalībvalstīm, kuras nolemj neveikt saskaņotās vai kopīgās inspekcijas, paskaidrot Iestādei sava lēmuma iemeslus (2. punkts) un ļauj dalībvalstīm veikt kopīgas inspekcijas arī gadījumos, kad ne visas dalībvalstis, uz kurām attiecas saskaņotā vai kopīgā inspekcija, piekrīt piedalīties (3. punkts). 10. pants paredz Iestādes koordinēto saskaņoto un kopīgo inspekciju praktisko kārtību.

11. pantā izklāstīts Iestādes uzdevums veikt darbaspēka pārrobežu mobilitātes analīzi un riska novērtēšanu, norādot sīku informāciju par pasākumiem un apstākļiem, kuros šo darbu veic.

12. pants pilnvaro Iestādi sniegt dalībvalstīm atbalstu tādu spēju veidošanā, kuru mērķis ir veicināt attiecīgo Savienības tiesību aktu konsekventu, taisnīgu un efektīvu izpildi, un nosaka Iestādei īpašus pasākumus, kas veicami, lai izpildītu šo uzdevumu.

13. pants par mediāciju nosaka Iestādes uzdevumus dalībvalstu strīdu risināšanā.

14. pants nosaka Iestādes uzdevumu sekmēt sadarbību pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā.

15. pants paredz Iestādes sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

16. pants nodrošina, ka visās Iestādes darbībās saistībā ar to procedūru digitalizāciju, ko izmanto informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, tiks ievēroti attiecīgā sadarbspējas satvara un atsauces arhitektūras principi.

III nodaļā ir aprakstīta Iestādes organizācija un sniegta informācija par tās struktūru.

17. pantā noteikta Iestādes administratīvā un pārvaldības struktūra, kurā ietilpst Valde, izpilddirektors un Ieinteresēto personu grupa. Tajā arī paredzēts, ka Iestāde var izveidot īpašas darba grupas vai ekspertu grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

18. līdz 22. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par Valdes darbību. Šajā sadaļā ir paredzēti noteikumi par Valdes sastāvu, funkcijām, priekšsēdētāju, sanāksmēm un balsošanas noteikumiem.

23. pantā noteikti izpilddirektora pienākumi.

24. pantā paredzēta Iestādei piesaistītas Ieinteresēto personu grupas izveide, lai nodrošinātu forumu, kurā ar ieinteresētajām personām var apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar Iestādes uzdevumiem.

IV nodaļā iekļauti noteikumi par Iestādes budžeta izveidi un struktūru.

V nodaļa nosaka noteikumus, kas reglamentē Iestādes personālu; to starpā ir vispārīgie noteikumi par darbiniekiem, noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru, valstu sadarbības koordinatoriem un norīkotajiem valstu ekspertiem un citiem darbiniekiem.

VI nodaļā iekļauti vispārīgie un nobeiguma noteikumi, tostarp noteikumi par Iestādes personālam piemērojamām privilēģijām un imunitāti, valodu lietošanas kārtība, noteikumi par pārredzamību un komunikāciju, noteikumi par krāpšanas apkarošanu, noteikumi par informācijas drošību un aizsardzību, kā arī noteikumi par atbildību. Tā paredz, ka Komisija periodiski izvērtēs Iestādes darbību. Šajā nodaļā ir ietverti arī noteikumi par Eiropas Ombuda administratīvo izmeklēšanu, kā arī sadarbību ar trešām valstīm. Šajā nodaļā ir noteikti mītnes nolīguma un darbības nosacījumi, kā arī Iestādes darbības uzsākšana.

46. pantā paredzēti grozījumi Regulā (EK) Nr. 883/2004.

47. pantā paredzēti grozījumi Regulā (EK) Nr. 987/2009.

48. pantā paredzēti grozījumi Regulā (ES) Nr. 492/2011.

49. pantā paredzēti grozījumi Regulā (ES) 2016/589.

50. pantā paredzēts atcelt Lēmumu 2009/17/EK un Lēmumu (ES) 2016/344.

51. pants nosaka šīs regulas stāšanos spēkā.

2018/0064 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu, 48. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 34 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 35 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir iekšējā tirgus pamatprincipi, kas Savienībā noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(2)Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un Savienība veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas cita starpā saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(3)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī sociālajā samitā Gēteborgā kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Kā apstiprināts Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos, minētajā sociālo lietu samitā tika atgādināts, ka, lai turpinātu attīstīt Savienības sociālo dimensiju, vispirms ir jādomā par cilvēkiem un, izvēršot centienus visos līmeņos, ir jāsekmē konverģence.

(4)Kā izklāstīts to kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās rīkoties, lai stiprinātu Savienības sociālo dimensiju, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu 36 , aizsargājot darbiniekus no veselības apdraudējumiem darbavietā 37 , ar modernizētiem darbinieku darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām Savienības darba tirgū 38 un turpinot uzlabot noteikumu izpildi pāri robežām.

(5)Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(6)Iestādei būtu jāveic savas darbības darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, tostarp darbinieku pārvietošanās brīvības, darbinieku norīkošanas un ļoti mobilu pakalpojumu jomā. Tai arī būtu jāuzlabo arī dalībvalstu sadarbība nedeklarēta darba novēršanā. Ja Iestāde savu darbību veikšanas laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp Savienības tiesību aktu jomās, kas neietilpst Iestādes darbības jomā, piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz darba apstākļiem, veselības aizsardzību un drošību vai par trešo valstu valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, nodarbināšanu, tai būtu jāspēj par tiem ziņot un šajos jautājumos sadarboties ar Komisiju, kompetentajām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā valsts iestādēm.

(7)Iestādei būtu jāpalīdz atvieglot darbinieku brīva pārvietošanās, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 39 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES 40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 41 . Tai būtu jāatvieglo darbinieku norīkošana darbā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK 42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES 43 , tostarp jāatbalsta minēto noteikumu, kas tiek īstenoti ar vispārēji piemērojamo koplīgumu palīdzību saskaņā ar dalībvalstu praksi, izpilde. Tai arī būtu jāpalīdz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanā, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 44 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 45 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/2010 46 , kā arī Padomes Regula (EK) Nr. 1408/71 47 un Padomes Regula (EK) Nr. 574/72 48 .

(8)Dažos gadījumos, lai risinātu konkrētas vajadzības konkrētās nozarēs, piemēram, starptautisko pārvadājumu nozarē, ir pieņemti Savienības tiesību akti atsevišķās nozarēs. Iestādei būtu jāpievēršas arī šādu Savienības nozaru tiesību aktu – jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 49 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 50 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 51 un Direktīvas (ar ko groza Direktīvu 2006/22/EK – COM(2017)278) 52 – piemērošanas pārrobežu aspektiem.

(9)Privātpersonām, uz kurām attiecas Iestādes darbības, vajadzētu būt personām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros, ieskaitot darbiniekus, pašnodarbinātas personas, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvas personas; šo personu vidū vajadzētu būt gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi Savienības rezidenti, piemēram, norīkotiem darbiniekiem, ES zilās kartes turētājiem, uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem vai pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

(10)Iestādes izveidei nebūtu jārada jaunas tiesības un pienākumi privātpersonām vai darba devējiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus vai bezpeļņas organizācijas, jo Iestādes darbībām uz tiem būtu jāattiecas tādā mērā, cik uz tiem attiecas Savienības tiesību akti šīs regulas darbības jomas ietvaros.

(11)Lai nodrošinātu, ka privātpersonas un darba devēji var gūt labumu no taisnīga un efektīva iekšējā tirgus, Iestādei būtu jāveicina to iespējas būt mobiliem vai sniegt pakalpojumus un pieņemt darbā jebkurā vietā Savienībā. Tas ietver atbalstu privātpersonu pārrobežu mobilitātei, atvieglojot piekļuvi pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem, tādiem kā darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšana, un sekmējot mobilitātes shēmas, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta” vai “ErasmusPRO”. Iestādei – sadarbībā ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kurš kļūs par nākotnes vienotās digitālās vārtejas 53 pamatu, un nodrošinot saskanību ar to, – būtu arī jāpalīdz uzlabot informācijas pārredzamība, tostarp par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, un privātpersonu un darba devēju piekļuve pakalpojumiem.

(12)Šajā nolūkā Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu 54 , Eiropas Biznesa atbalsta tīklu 55 , Robežu kontaktpunktu 56 un SOLVIT 57 , kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES 58 ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi. Iestādei arī būtu jāapsver sinerģija ar ierosināto Eiropas pakalpojumu e-karti 59 , īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros dalībvalstis izvēlas iesniegt deklarācijas par norīkotajiem darbiniekiem, izmantojot e-kartes platformu. Iestādei būtu jāaizstāj Komisija attiecībā uz Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Eiropas Koordinācijas biroja, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589, pārvaldību, ieskaitot lietotāju vajadzību un darbības prasību noteikšanu EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai, izņemot IT nodrošināšanu un IT infrastruktūras darbību un pilnveidi, par ko joprojām gādās Komisija.

(13)Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu taisnīgu, vienkāršu un efektīvu piemērošanu, Iestādei būtu jāatbalsta sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Valsts sadarbības koordinatoriem, kas strādā Iestādē, kopā ar pārējo personālu būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbības pienākumu izpilde, jāpaātrina apmaiņas starp tām ar tādu procedūru palīdzību, kas paredzētas, lai mazinātu kavēšanos, un jānodrošina saikne ar citiem valsts sadarbības koordinatoru birojiem, struktūrām un kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Iestādei būtu jāveicina inovatīvu pieeju izmantošana rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai, ieskaitot elektroniskos datu apmaiņas rīkus, piemēram, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmu un Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un būtu jāsekmē procedūru digitalizācija un tādu IT rīku uzlabošana, kuri tiek izmantoti ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

(14)Lai palielinātu dalībvalstu spējas cīnīties pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu dimensija, tās darbības jomā, Iestādei būtu jāatbalsta valstu iestādes saskaņotu un kopīgu inspekciju veikšanā, tostarp atvieglojot inspekciju īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 10. pantu. Tām jānotiek pēc dalībvalstu pieprasījuma vai pēc to piekrišanas Iestādes ierosinājumam. Iestādei dalībvalstīm, kas piedalās saskaņotajās vai kopīgajās inspekcijās, būtu jāsniedz stratēģisks, loģistikas un tehnisks atbalsts, pilnībā ievērojot konfidencialitātes prasības. Inspekcijas būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tām būtu jānotiek pilnībā atbilstoši attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajam tiesiskajam regulējumam, un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātu pēcpasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(15)Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, problēmām vai nepilnībām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, Iestādei būtu jāizveido analītiskās un riska novērtēšanas spējas. Tajās būtu jāietilpst darba tirgus analīzes un pētījumu veikšanai, kā arī salīdzinošajai izvērtēšanai. Iestādei būtu jāuzrauga potenciāla prasmju vai darbaspēka pārrobežu plūsmu nelīdzsvarotība, tostarp tās iespējamā ietekme uz teritoriālo kohēziju. Iestādei arī būtu jāsniedz atbalsts riska novērtējumā, kas minēts Direktīvas 2014/67/ES 10. pantā. Iestādei būtu jānodrošina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības aģentūrām un tīkliem. Tam būtu jāietver SOLVIT un līdzīgu dienestu ieguldījuma pieprasīšana attiecībā uz problēmām, kas privātpersonām un uzņēmumiem atkārtoti rodas savu tiesību īstenošanā jomās, kuras aptver Iestādes darbības joma. Iestādei arī būtu jāatvieglo un jāracionalizē datu vākšanas darbības, kuras paredz attiecīgie Savienības tiesību akti tās darbības jomā. Tas nenozīmē jaunu ziņošanas pienākumu radīšanu dalībvalstīm.

(16)Lai stiprinātu valsts iestāžu spējas un uzlabotu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu tās darbības jomā, Iestādei būtu jāpalīdz valsts iestāžu darbībā, tostarp izstrādājot praktiskas vadlīnijas, izveidojot apmācības programmas un programmas, kas vērstas uz mācīšanos no līdzbiedriem, veicinot savstarpējās palīdzības projektus, atvieglojot personāla apmaiņu, piemēram, tādu, kas minēta Direktīvas 2014/67/ES 8. pantā, un atbalstot dalībvalstis tādu informētības veicināšanas kampaņu organizēšanā, kurās privātpersonas un darba devēji tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem. Iestādei būtu jāveicina apmaiņa ar labu praksi, tās izplatīšana un pārņemšana.

(17)Iestādei būtu jānodrošina platforma tādu dalībvalstu strīdu izšķiršanai, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu tās darbības jomā. Tai būtu jāizmanto sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā esošie dialoga un samierināšanas mehānismi, kurus atzinīgi vērtē dalībvalstis 60 un kuru nozīmi atzīst Tiesa 61 . Dalībvalstīm būtu jāspēj lietas nodot mediācijai Iestādē saskaņā ar šim nolūkam izveidotām standarta procedūrām. Iestādei būtu jārisina tikai dalībvalstu strīdi, bet privātpersonām un darba devējiem, kuri saskaras ar grūtībām savu Savienības tiesību īstenošanā, būtu jāturpina vērsties valsts un Savienības dienestos, kuri paredzēti šādu lietu izskatīšanai, piemēram, SOLVIT tīklā, kurā Iestādei šādas lietas būtu jānodod. SOLVIT tīklam arī būtu jāspēj Iestādes izskatīšanai nodot lietas, kurās problēmu nevar atrisināt starp valstu pārvaldēm esošo atšķirību dēļ.

(18)Lai atvieglotu darba tirgus pielāgošanas pārvaldību, Iestādei būtu jāatvieglo sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

(19)Eiropas sadarbspējas satvars (EIF) 62 nodrošina principus un ieteikumus, kā uzlabot sadarbspējas darbību pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izveidot starporganizāciju un pārrobežu attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta gala-gala digitālās apmaiņas, un nodrošināt, ka gan spēkā esoši, gan jauni tiesību akti atbalsta sadarbspējas principus. Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūra (EIRA) ir vispārīga struktūra, kas sastāv no principiem un pamatnostādnēm, ko piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai 63 . Gan EIF, gan EIRA būtu jāsniedz norādes un atbalsts Iestādei attiecībā uz sadarbspējas jautājumiem.

(20) Iestāde būtu jāpārvalda un tai būtu jādarbojas saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(21)Lai nodrošinātu efektīvu Iestādes darbību, tās Valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu Iestādes darbību, Valdei jo īpaši būtu jāpieņem gada darba programma, jāveic savas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu, jāpieņem Iestādei piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Iestādes darbības uzdevumiem. Trešo valstu, kas nav Savienības dalībvalstis, pārstāvji, kuri piemēro Savienības noteikumus Iestādes darbības jomā, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

(22)Neskarot Komisijas pilnvaras, Valdei un izpilddirektoram vajadzētu būt neatkarīgiem savu pienākumu izpildē un būtu jārīkojas sabiedrības interesēs.

(23)Iestādei ar īpašas Ieinteresēto personu grupas palīdzību būtu tieši jāizmanto attiecīgo ieinteresēto personu zinātība jomās, uz ko attiecas tās darbības joma. Tās locekļiem vajadzētu būt Savienības līmeņa sociālo partneru pārstāvjiem. Veicot savas darbības, Ieinteresēto personu grupa pienācīgi ņems vērā Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, atzinumus un izmantos to zinātību.

(24)Lai garantētu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus veido iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, brīvprātīgas finanšu iemaksas no dalībvalstīm un iemaksas no trešām valstīm, kas iesaistās Iestādes darbā. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos tai būtu jāspēj saņemt deleģēšanas nolīgumus vai ad hoc dotācijas un iekasēt maksu par publikācijām vai jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz Iestāde.

(25)Personas datu apstrādei šīs regulas ietvaros būtu jānotiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 2016/679 64 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 65 atkarībā no tā, kura ir piemērojama. Tas ietver atbilstīgu tehnisku un organizatorisku pasākumu ieviešanu, lai izpildītu šajās regulās noteiktos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām.

(26)Lai nodrošinātu Iestādes darbības pārredzamību, būtu jāparedz, ka Iestādei tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 66 . Atbilstīgi LESD 228. pantam Iestādes darbības būtu jāpārrauga Eiropas Ombudam.

(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 67 būtu jāpiemēro Iestādei, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic OLAF.

(28)Iestādes uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi pienācīgai Iestādes darbībai.

(29)Lai nodrošinātu atvērtus un pārredzamus nodarbinātības nosacījumus un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, uz Iestādes darbiniekiem un izpilddirektoru būtu jāattiecina Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (abi kopā turpmāk – “Civildienesta noteikumi”), tostarp noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(30)Attiecīgās kompetences ietvaros Iestādei būtu jāsadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā izveidotajām aģentūrām, izmantojot to zinātību un maksimāli palielinot sinerģiju: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Izglītības fondu (ETF), kā arī – attiecībā uz cīņu ar organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, – Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

(31)Lai pievienotu operatīvo dimensiju darbaspēka pārrobežu mobilitātes jomās pastāvošo struktūru darbībām, Iestādei būtu jāpārņem tādu uzdevumu izpilde, kurus veic Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/17/EK 68 , un Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2016/344 69 . Ar Iestādes izveidi šīm struktūrām vairs nebūtu jāpastāv.

(32)Iestādei būtu jāpapildina Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“Administratīvā komisija”), darbības tiktāl, cik tā veic regulatīvos uzdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu. Tomēr Iestādei būtu jāpārņem darbības uzdevumi, kuri pašlaik tiek veikti Administratīvās komisijas ietvaros, piemēram, nodrošināt mediācijas funkciju starp dalībvalstīm, nodrošināt forumu ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu saistīto finanšu jautājumu risināšanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Revīzijas padomi šīs funkcijas izpildē, kā arī tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar datu elektronisko apmaiņu un IT rīkiem minēto regulu piemērošanas atvieglošanai, tādējādi aizstājot ar minētajām regulām izveidoto Datu apstrādes tehnisko komisiju šīs funkcijas izpildē.

(33)Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēja komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, nodrošina forumu apspriedēm ar sociālajiem partneriem un valdības pārstāvjiem valsts līmenī. Iestādei būtu jāsniedz ieguldījums to darbā, un tā drīkst piedalīties to sanāksmēs.

(34)Lai atspoguļotu šo jauno institucionālo sistēmu, Regula (EK) Nr. 883/2004, Regula (EK) Nr. 987/2009, Regula (ES) Nr. 492/2011 un Regula (ES) 2016/589 būtu jāgroza un Lēmums 2009/17/EK un Lēmums (ES) 2016/344 būtu jāatceļ.

(35)LESD ir skaidri atzīta valstu darba attiecību sistēmu dažādība, kā arī sociālo partneru autonomija. Dalība Iestādes darbībās neskar dalībvalstu kompetenci, pienākumus un atbildību, kas cita starpā paredzēta attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā, un dalībvalstu pilnvaras regulēt valsts darba attiecības, būt par starpnieku tajās vai tās uzraudzīt, jo īpaši attiecībā uz tādu tiesību īstenošanu, kas attiecas uz koplīguma slēgšanu un kolektīvu rīcību.

(36)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – atbalstīt darbinieku un pakalpojumu brīvu pārvietošanos un veicināt taisnīguma stiprināšanu iekšējā tirgū – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, tām rīkojoties nesaskaņoti, un to, ka minēto darbību pārrobežu rakstura un lielākas dalībvalstu sadarbības dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Principi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu izveido Eiropas Darba iestādi (“Iestāde”).

2.Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai jautājumos, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā.

2. pants

Mērķi

Iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Šajā nolūkā Iestāde

(a)atvieglo privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem;

(b)atbalsta dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas;

(c)uzņemas mediatora lomu un atvieglo risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

3. pants

Juridiskais statuss

1.Iestāde ir Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

2.Dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

4. pants

Mītne

Iestādes mītne ir [x].

II nodaļa

Iestādes uzdevumi

5. pants

Iestādes uzdevumi

Lai sasniegtu savus mērķus, Iestāde veic šādus uzdevumus:

(a)atvieglot privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu;

(b)atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, lai efektīvi izpildītu attiecīgos ES tiesību aktus, saskaņā ar 8. pantu;

(c)koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

(d)veikt analīzi un riska novērtējumus par darbaspēka pārrobežu mobilitātes jautājumiem saskaņā ar 11. pantu;

(e)atbalstīt dalībvalstis spēju veidošanā attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi saskaņā ar 12. pantu;

(f)būt par mediatoru dalībvalstu iestāžu strīdos par attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu – saskaņā ar 13. pantu;

(g)atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā – saskaņā ar 14. pantu.

6. pants

Informācija par darbaspēka pārrobežu mobilitāti

Iestāde uzlabo tādas informācijas pieejamību, kvalitāti un piekļūstamību, kura tiek piedāvāta privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 589/2016 par EURES un Regulu [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256]. Šajā nolūkā Iestāde

(a)nodrošina attiecīgu informāciju par privātpersonu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās;

(b)veicina iespējas atbalstīt darbaspēka mobilitāti privātpersonām, tostarp ar norādēm par piekļuvi mācībām un valodu kursiem;

(c)nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

(d)atbalsta dalībvalstis pienākumu izpildē attiecībā uz informācijas par darbinieku brīvu pārvietošanos izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/54/ES 6. pantu un attiecībā uz informācijas par darbinieku norīkošanu darbā izplatīšanu un piekļuvi tai saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 5. pantu;

(e)atbalsta dalībvalstis attiecīgo valsts informācijas pakalpojumu precizitātes, pilnīguma un lietošanas ērtuma uzlabošanu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulā [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256];

(f)atbalsta dalībvalstis tādas informācijas un tādu pakalpojumu sniegšanas racionalizēšanā, kas tiek sniegti privātpersonām un darba devējiem un kas attiecas uz brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci.

7. pants

Piekļuve darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem

1.Iestāde sniedz pakalpojumus privātpersonām un darba devējiem, lai atvieglotu darbaspēka mobilitāti Savienībā. Šajā nolūkā Iestāde

(a)veicina tādu iniciatīvu izstrādi, kuras atbalsta privātpersonu pārrobežu mobilitāti, ieskaitot mērķtiecīgu mobilitātes shēmu izstrādi;

(b)dara iespējamu darba, stažēšanās un māceklības piedāvājumu pārrobežu piemeklēšanu darba pieteikumiem un CV, jo īpaši ar EURES starpniecību, radot ieguvumu privātpersonām un darba devējiem;

(c)sadarbojas ar citām Savienības iniciatīvām un tīkliem, piemēram, Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un Robežu kontaktpunktu, sevišķi, lai identificētu un novērstu pārrobežu šķēršļus darbaspēka mobilitātei;

(d)atvieglo sadarbību starp valsts līmeņa kompetentajiem dienestiem, kas izraudzīti saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, lai privātpersonām un darba devējiem sniegtu informāciju, norādījumus un palīdzību par pārrobežu mobilitāti, un starp valstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

2.Iestāde pārvalda EURES Eiropas Koordinācijas biroju un nodrošina, ka tas pilda savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 8. pantu, izņemot EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu tehnisko darbību un pilnveidi, ko turpinās nodrošināt Komisija. Iestāde, saskaņā ar 23. panta 4. punkta k) apakšpunktu atbildību uzņemoties izpilddirektoram, nodrošina, ka šī darbība pilnībā atbilst datu aizsardzības jomā piemērojamo tiesību aktu prasībām, ieskaitot prasību iecelt datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar 37. pantu.

8. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.Iestāde veicina sadarbību starp dalībvalstīm un tās atbalsta tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu – efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos Iestādes kompetences ietvaros.

Šajā nolūkā pēc valstu iestāžu pieprasījuma un tālab, lai starp tām paātrinātu apmaiņu, Iestāde jo īpaši

(a)atbalsta valstu iestādes citu dalībvalstu valsts iestāžu attiecīgo kontaktpunktu noteikšanā;

(b)veicina turpmākos pasākumus pēc pieprasījumiem un informācijas apmaiņas starp valstu iestādēm, sniedzot loģistikas un tehnisko atbalstu, ieskaitot rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un īstenojot apmaiņu par lietu statusu;

(c)popularizē un izplata labāko praksi;

(d)atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

(e)reizi ceturksnī ziņo Komisijai par neizpildītajiem pieprasījumiem starp dalībvalstīm un, ja uzskata par vajadzīgu, nodod tos mediācijai saskaņā ar 13. pantu.

2.Iestāde atbalsta Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai darbu tādu finanšu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 74. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 65., 67. un 69. pantu.

3.Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru – tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmas – izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

4.Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu rezultatīvai un efektīvai pārrobežu sadarbībai; tā pēta dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu potenciālo izmantošanu, lai veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu, un sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos mehānismus attīstīt.

9. pants

Saskaņotu un kopīgu inspekciju koordinēšana

1.Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

2.Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

3.Saskaņotas vai kopīgas inspekcijas organizēšana notiek saskaņā ar visu līdzdalīgo dalībvalstu iepriekšēju vienošanos, kas panākta ar valsts sadarbības koordinatoru starpniecību. Ja viena vai vairākas dalībvalstis atsakās piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, citu valstu iestādes attiecīgā gadījumā var veikt paredzētās saskaņotās vai kopīgās inspekcijas tikai līdzdalīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis, kas atteikušās piedalīties inspekcijā, saglabā konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par paredzēto inspekciju.

10. pants

Saskaņotu un kopīgu inspekciju kārtība

1.Nosacījumus kopīgas inspekcijas veikšanai nosaka Nolīgumā par kopīgas inspekcijas veikšanu (“kopīgas inspekcijas nolīgums”) starp līdzdalīgajām dalībvalstīm un Iestādi. Kopīgas inspekcijas nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par inspekciju un tās ieplānošanas to ļauj veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu.

2.Saskaņotas un kopīgas inspekcijas un turpmākos pasākumus veic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

3.Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz loģistikas un tehnisko atbalstu, kurā var ietilpt rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

4.Iestādes personāls drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas palīdzēs īstenot inspekciju, ir notikusi iepriekšēja vienošanās.

5.Valsts iestādes, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, ziņo Iestādei par tās rezultātiem savā dalībvalstī un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi.

6.Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām iekļauj ceturkšņa ziņojumos, ko iesniedz Valdei. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā.

7.Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības laikā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tostarp tādiem, kas ir ārpus tās kompetences jomas, tā ziņo par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Komisijai un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

11. pants

Darbaspēka pārrobežu mobilitātes analīze un riska novērtēšana

1.Iestāde novērtē riskus un veic analīzi attiecībā uz darbaspēka pārrobežu plūsmām, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotību, apdraudējumiem konkrētas nozarēs un problēmām, kas privātpersonām un darba devējiem atkārtoti rodas saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Šajā nolūkā Iestāde nodrošina papildināmību ar citām Savienības aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, arī prasmju prognozēšanas un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus darbaspēka mobilitātes jautājumus.

2.Iestāde organizē salīdzinošo izvērtēšanu valstu iestāžu un dienestu vidū nolūkā

(a)izskatīt visus jautājumus, apzināt grūtības un konkrētas problēmas, kas varētu rasties saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu praksē Iestādes kompetences jomā, kā arī to praktisku izpildi;

(b)stiprināt konsekvenci pakalpojumu sniegšanā privātpersonām un darba devējiem;

(c)uzlabot zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā arī novērtēt dažādu politikas pasākumu – tostarp novēršanas un atturēšanas pasākumu – rezultativitāti.

3.Iestāde regulāri ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

4.Iestāde vāc statistiskos dalībvalstu apkopotos un nodrošinātos datus Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Iestādes kompetences jomā. To darot, Iestāde cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās. Attiecīgā gadījumā piemēro 16. pantu. Iestāde sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

12. pants

Atbalsts spēju veidošanai

Iestāde dalībvalstīm sniedz atbalstu tādu spēju veidošanā, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību aktu konsekventu izpildi visās šīs regulas aptvertajās jomās. Iestāde jo īpaši veic šādas darbības:

(a)izstrādā dalībvalstīm kopīgas vadlīnijas, ieskaitot norādījumus inspekcijām lietās, kurām ir pārrobežu dimensija, kā arī kopīgas definīcijas un jēdzienus, pamatojoties uz attiecīgu darbu Savienības līmenī;

(b)veicina un atbalsta savstarpēju palīdzību – vai nu vienādranga pasākumu, vai grupu pasākumu veidā –, kā arī personāla apmaiņu un darbinieku pārcelšanas sistēmas starp valstu iestādēm;

(c)veicina pieredzes un labas prakses, tostarp attiecīgo valsts iestāžu sadarbības piemēru, apmaiņu un izplatīšanu;

(d)izstrādā nozaru un starpnozaru mācību programmas un īpašus mācību materiālus;

(e)sekmē informētības veicināšanas kampaņas, ieskaitot tādas, kurās privātpersonas un darba devēji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiek informēti par to tiesībām un pienākumiem un tiem pieejamajām iespējām.

13. pants

Mediācija starp dalībvalstīm

1.Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu šīs regulas aptvertajās jomās, Iestāde var uzņemties mediatora lomu.

2.Pēc vienas strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde sāk mediācijas procedūru savā Mediācijas padomē, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Iestāde var sākt mediācijas procedūru Mediācijas padomē arī pēc savas iniciatīvas, tostarp pamatojoties uz SOLVIT nodoto lietu, ja vien visas dalībvalstis, uz kurām attiecas šis strīds, tam piekrīt.

3.Iesniedzot lietu mediācijai, ko veic Iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas attiecas uz minēto lietu, tiek anonimizēti un nevienā mediācijas procesa brīdī Iestāde neapstrādā tādu privātpersonu datus, uz kuriem attiecas lieta.

4.Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, Iestāde mediācijai nepieņem.

5.Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc Iestādes veiktās mediācijas noslēgšanas ziņo Iestādei par turpmākajiem pasākumiem vai, ja turpmākie pasākumi nav veikti, par darbības neveikšanas iemesliem.

6.Iestāde reizi ceturksnī ziņo Komisijai par tās risināto mediācijas lietu iznākumu.

14. pants

Sadarbība pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā

Pēc valstu iestāžu pieprasījuma Iestāde var atvieglot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu darba tirgus traucējumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un ko rada, piemēram, liela mēroga pārstrukturēšanās pasākumi vai lieli projekti, kas ietekmē nodarbinātību pierobežu reģionos.

15. pants

Sadarbība ar citām aģentūrām

Vajadzības gadījumā Iestāde izveido sadarbības kārtību ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām.

16. pants

Sadarbspēja un informācijas apmaiņa

Iestāde koordinē, attīsta un piemēro sadarbspējas satvarus, lai garantētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un arī ar Iestādi. Minēto sadarbspējas satvaru pamats un atbalsts ir Eiropas sadarbspējas satvars 70 un Eiropas atsauces arhitektūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2015/2240 71 .

III nodaļa

Iestādes organizācija

17. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

1.Iestādes administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

(a)Valde, kas pilda 19. pantā izklāstītās funkcijas;

(b)izpilddirektors, kas pilda 23. pantā izklāstītos pienākumus;

(c)Ieinteresēto personu grupa, kas pilda 24. pantā izklāstītās funkcijas.

2.Iestāde var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kurās piedalās dalībvalstu un/vai Komisijas pārstāvji vai ārēji eksperti saskaņā ar atlases procedūrām un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu veikšanai vai attiecas uz konkrētām politikas jomām, tostarp izveidot Mediācijas padomi, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, un īpašu grupu, kas risina finanšu jautājumus, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 8. panta 2. punktā.

Iestāde pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka šādu darba grupu vai ekspertu grupu reglamentu. Jautājumos, kas saistīti ar sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, būtu jākonsultējas arī ar Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai.

1. iedaļa

Valde

18. pants

Valdes sastāvs

1.Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.

2.Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

3.Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

Dalībvalstis un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

4.Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

5.Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

19. pants

Valdes funkcijas

1.Valde jo īpaši

(a)pārrauga Iestādes darbības;

(b)ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Iestādes gada budžetu un saskaņā ar IV nodaļu pilda vēl citas funkcijas attiecībā uz Iestādes budžetu;

(c)novērtē un pieņem konsolidēto gada darbības pārskatu par Iestādes darbību kopā ar pārskatu par tās uzdevumu izpildi un tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

(d)saskaņā ar 30. pantu pieņem finansiālos noteikumus, kas piemērojami Iestādei;

(e)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas risku;

(f)attiecībā uz saviem locekļiem, kā arī attiecībā uz Ieinteresēto personu grupas, Iestādes darba grupu un ekspertu grupu, kas izveidotas saskaņā ar 17. panta 2. punktu, locekļiem pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē Valdes locekļu interešu deklarāciju;

(g)pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, kas minēti 37. panta 3. punktā;

(h)pieņem savu reglamentu;

(i)pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktu izveidoto Iestādes darba grupu un ekspertu grupu reglamentu;

(j)saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Iestādes personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu 72 ("iecēlējinstitūcijas pilnvaras");

(k)saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai tie varētu stāties spēkā;

(l)attiecīgā gadījumā izveido iekšējās revīzijas struktūrvienību;

(m)ieceļ izpilddirektoru un vajadzības gadījumā pagarina viņa pilnvaru laiku vai viņu atceļ no amata saskaņā ar 32. pantu;

(n)saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas savus uzdevumus pilda pilnīgi neatkarīgi;

(o)nosaka procedūras Ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, locekļu un viņu aizstājēju atlases procedūras un ieceļ minētos locekļus un aizstājējus;

(p)nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

(q)ņemot vērā vajadzības attiecībā uz Iestādes darbību un ievērojot pareizu finanšu pārvaldību, pieņem visus lēmumus par Iestādes iekšējo komiteju vai citu struktūru izveidi un vajadzības gadījumā to pārveidi;

(r)apstiprina 25. pantā minētā Iestādes vienotā programmdokumenta projektu un pēc tam iesniedz to Komisijai, lai saņemtu tās atzinumu;

(s)pēc Komisijas atzinuma saņemšanas ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Iestādes vienoto programmdokumentu saskaņā ar 25. pantu.

2.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un nosaka nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

3.Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var lemt uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram, kā arī pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk, un tās īstenot pati vai deleģēt kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors.

20. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļiem ar balsstiesībām un cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Ja pirmajā balsojumā divu trešdaļu vairākums netiek sasniegts, organizē otro balsojumu, kurā priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar Valdes balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

21. pants

Valdes sanāksmes

1.Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.Iestādes izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā bez balsstiesībām.

3.Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Turklāt tā sanāk pēc priekšsēdētāja, Komisijas vai pēc vismaz vienas trešdaļas Valdes locekļu pieprasījuma.

4.Valde vismaz reizi gadā rīko sanāksmes ar Ieinteresēto personu grupu.

5.Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.Atbilstīgi Valdes reglamentam tās locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.Iestāde nodrošina Valdes sekretariātu.

22. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.Neskarot 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 32. panta 8. punktu, Valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.Katram loceklim ar balsstiesībām ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

5.Valdes reglamentā balsošanas kārtību izklāsta sīkāk, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā un kādos gadījumos balsošanā jāizmanto rakstiskas procedūras.

2. iedaļa

Izpilddirektors

23. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.Izpilddirektors pārvalda Iestādi. Izpilddirektors atskaitās Valdei.

2.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

3.Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

4.Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Iestādei noteikti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

(a)Iestādes ikdienas administratīvo vadību;

(b)Valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(c)vienotā programmdokumenta projekta sagatavošanu un iesniegšanu Valdei pieņemšanai;

(d)vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu Valdei par tā īstenošanu;

(e)konsolidēta gada pārskata par Iestādes darbību sagatavošanu un tā iesniegšanu Valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(f)rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un Valdei – regulāri;

(g)Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas, tostarp finansiālas, sankcijas;

(h)Iestādes stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai un tās iesniegšanu Valdei apstiprināšanai;

(i)Iestādei piemērojamo finanšu noteikumu sagatavošanu un iesniegšanu Valdei;

(j)Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

(k)tādu pasākumu īstenošanu, ko Valdes noteikusi, lai izpildītu ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 noteiktās saistības attiecībā uz datu aizsardzību.

5.Izpilddirektors pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, izpilddirektors saņem Komisijas, Valdes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.

3. iedaļa

Ieinteresēto personu grupa

24. pants

Ieinteresēto personu grupas izveide un sastāvs

1.Lai atvieglotu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un izmantotu to zinātību jomās, uz ko attiecas šī regula, pie Iestādes izveido Ieinteresēto personu grupu ar padomdevējas funkcijām.

2.Ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu jomās, uz ko attiecas šī regula.

3.Ieinteresēto personu grupu vada izpilddirektors, un tā tiekas vismaz divas reizes gadā pēc izpilddirektora iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma.

4.Ieinteresēto personu grupas sastāvā ir seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas, un divi Komisijas pārstāvji.

5.Ieinteresēto personu grupas locekļus nominē attiecīgās organizācijas un ieceļ Valde. Valde saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus ieceļ arī grupas locekļu aizstājējus, kuri automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā. Ciktāl iespējams, ievēro pienācīgu dzimumu līdzsvaru, kā arī atbilstošu MVU pārstāvību.

6.Iestāde nodrošina Ieinteresēto personu grupas sekretariātu. Ieinteresēto personu grupa pieņem reglamentu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Reglamentu apstiprina Valde.

7.Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus, izņemot gadījumus, kad noteikta konfidencialitāte.

IV nodaļa

Iestādes budžeta izveide un struktūra

1. iedaļa

Iestādes vienotais programmdokuments

25. pants

Gada un daudzgadu plānošana

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu plānošanas dokumentu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 73 , un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

2.Ik gadu ne vēlāk kā 30. novembrī Valde pieņem 1. punktā minēto vienoto programmdokumentu. Valde šo dokumentu, kā arī visas vēlākās atjauninātās dokumenta redakcijas ne vēlāk kā nākamā gada 31. janvārī nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.Gada darba programmā ietver detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, arī gaidāmos snieguma rādītājus. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Ja Iestādei tiek uzticēts jauns uzdevums, Valde groza pieņemto gada darba programmu.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu pieņem sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā iekļauj arī norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem, kas nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Stratēģisko plānu vajadzības gadījumā atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 41. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

26. pants

Budžeta izveide

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo un Valdei nosūta provizorisku Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

2.Valde, pamatojoties uz 1. punktā minēto provizorisko tāmes projektu, pieņem Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai.

4.Komisija minētos tāmju projektus kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5.Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas Iestādei.

7.Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štatu sarakstu.

8.Valde pieņem Iestādes budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Iestādes budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

2. iedaļa

Iestādes budžeta izklāsts, izpilde un kontrole

27. pants

Budžeta struktūra

1.Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta visu Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāme, kuru atspoguļo Iestādes budžetā.

2.Iestādes budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.Neskarot citus resursus, Iestādes ieņēmumos ietilpst:

(a)Savienības iemaksas;

(a)visas brīvprātīgās dalībvalstu finanšu iemaksas;

(b)visas iemaksas no Iestādes darbā iesaistītajām trešām valstīm saskaņā ar 43. pantu;

(c)iespējamais Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar Iestādes finanšu noteikumiem, kas minēti 30. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

(d) maksas par publikācijām un jebkādiem Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem.

4.Iestādes izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

28. pants

Budžeta izpilde

1.Iestādes budžetu izpilda izpilddirektors.

2.Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātu.

29. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Iestādes grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas grāmatvedim arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, ko ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Iestāde nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

4.Pēc tam, kad saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem, Iestādes grāmatvedis uz savu atbildību sagatavo Iestādes galīgos pārskatus. Izpilddirektors galīgos pārskatus iesniedz Valdei, lai saņemtu tās atzinumu.

5.Valde sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.

6.Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam Izpilddirektors galīgos pārskatus kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.Saiti uz tīmekļa vietnes lapām, kurās pieejami Iestādes galīgie pārskati, līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī Valdei un Komisijai.

9.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N+2). gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

30. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Iestādes darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

V nodaļa

Personāls

31. pants

Vispārīgs noteikums

Iestādes personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 74 , kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

32. pants

Izpilddirektors

1.Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.Pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras Valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta.

3.Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Iestādi pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

4.Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kumulatīvā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

8.Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

33. pants

Valsts sadarbības koordinatori

1.Saskaņā ar 34. pantu katra dalībvalsts norīko vienu valsts sadarbības koordinatoru darbam Iestādē, lai strādātu tās mītnē.

2.Valsts sadarbības koordinatori palīdz izpildīt Iestādes uzdevumus, jo īpaši veicinot sadarbību un apmaiņu ar informāciju, kas minēta 8. panta 1. punktā, kā arī darbojoties kā Iestādes kontaktpunkti jautājumos, kas attiecas uz to dalībvalstīm, atbildot uz šiem jautājumiem vai nu tieši, vai sadarbojoties ar savas valsts pārvaldes iestādēm.

3.Valsts sadarbības koordinatoriem ir kompetence saskaņā ar to dalībvalstu valsts tiesību aktiem pieprasīt informāciju no attiecīgajām iestādēm.

34. pants

Norīkotie valsts eksperti un cits personāls

1.Papildus valsts sadarbības koordinatoriem Iestāde jebkurā tās darba jomā var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citu Iestādes nenodarbinātu personālu.

2.Valde pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus norīkotajiem valsts ekspertiem, tostarp valsts sadarbības koordinatoriem.

VI nodaļa

Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

35. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Iestādi un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

36. pants

Valodu lietošanas kārtība

1.Uz Iestādi attiecas Padomes Regulas Nr. 1 75 noteikumi.

2.Iestādes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

37. pants

Pārredzamība, personas datu aizsardzība un komunikācija

1.Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem detalizētus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

2.Valde nosaka pasākumus, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 45/2001, jo īpaši attiecībā uz Iestādes datu aizsardzības inspektora iecelšanu un attiecībā uz datu apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām.

3.Iestāde pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Komunikācijas darbībām piešķirtie resursi netraucē efektīvi veikt Iestādes uzdevumus, kas minēti 5. pantā. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi Valde.

38. pants

Krāpšanas apkarošana

1.Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2013, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Iestāde sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Iestādes darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus no Iestādes.

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses, kuras saistītas ar Iestādes finansētu dotāciju vai līgumu.

4.Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Iestādes sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietilpst noteikumi, kas Eiropas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

39. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Iestāde pieņem pati savus drošības noteikumus, kuru ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu saskaņā ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 76 un 2015/444 77 .

40. pants

Atbildība

1.Iestādes atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību aktu normas, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Iestādes noslēgtā līgumā.

3.Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, Iestāde saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādus zaudējumus, ko, pildot savus pienākumus, ir radījušas Iestādes struktūrvienības vai tās personāls.

4.Strīdi, kas saistīti ar jebkādu 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

5.Personāla personisko atbildību pret Iestādi reglamentē Civildienesta noteikumi vai viņiem piemērojamā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

41. pants

Izvērtēšana

1.Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 51. pantā minētā datuma un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija veic izvērtēšanu, kurā novērtē Iestādes sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumā pievērš īpašu uzmanību iespējamai vajadzībai grozīt Iestādes pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām, tostarp turpmākām sinerģijām un saskaņotībai ar aģentūrām, kas darbojas nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

2.Ja Komisija uzskata, ka Iestādes turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

42. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Iestādes administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

43. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.Ciktāl tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgās kompetences, Iestāde var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kurām piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu.

Šādā nolūkā Iestāde, saņēmusi Komisijas iepriekšēju atļauju, ar trešo valstu iestādēm var noslēgt darba vienošanās. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

2.Iestāde ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.

Saskaņā ar 1. punkta otrajā daļā minēto vienošanos attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāta kārtība, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis piedalīsies Iestādes darbā, tostarp noteikumi par šo valstu dalību Iestādes iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.Komisija, noslēdzot attiecīgu darba vienošanos ar Iestādes izpilddirektoru, nodrošina, ka Iestāde darbojas savu pilnvaru un pastāvošā institucionālā satvara ietvaros.

44. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Iestādes izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Valdes locekļiem, Iestādes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2.Iestādes uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos nosacījumus netraucētai un efektīvai Iestādes darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

45. pants

Iestādes darbības sākšana

1.Iestāde sāk darbību viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2.Komisija uzņemas atbildību par Iestādes izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darboties spējīga, lai pati izpildītu savu budžetu. Tālab:

(a)līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc iecelšanas amatā, ko saskaņā ar 32. pantu veic Valde, Komisija var iecelt Komisijas ierēdni par pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus;

(b)atkāpjoties no 19. panta 1. punkta j) apakšpunkta un līdz 19. panta 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu izpilddirektors īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

(c)Komisija var piedāvāt Iestādei palīdzību, jo īpaši norīkojot Komisijas ierēdņus veikt Iestādes darbības pagaidu izpilddirektora vai izpilddirektora pārraudzībā;

(d)pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kuras iekļautas Iestādes budžetā, ja šos maksājumus ir apstiprinājusi Valde, un pēc Iestādes štatu saraksta pieņemšanas var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus.

46. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 883/2004 [attiecībā uz noteikumiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti, Komisija pielāgos savu priekšlikumu pēc pārskatītās regulas pieņemšanas]

Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:

(1)regulas 1. pantā iekļauj šādu na) punktu:

“na) “Eiropas Darba iestāde” ir struktūra, kas izveidota ar [Regulu, ar ko izveido Iestādi] un minēta 74. pantā;”;

(2)regulas 72. panta g) punktu aizstāj ar šādu:

“g) nosaka faktorus, kas jāņem vērā grāmatvedībā attiecībā uz izmaksām, kuras jāsedz dalībvalstu iestādēm saskaņā ar šo regulu, un lai pieņemtu gada pārskatus starp šīm iestādēm, pamatojoties uz 74. pantā minētās Eiropas Darba iestādes ziņojumu.”;

(3)regulas 73. pantu svītro;

(4)regulas 74. pantu aizstāj ar šādu:

“74. pants

Eiropas Darba iestāde

1. Eiropas Darba iestāde atbalsta šīs regulas īstenošanu saskaņā ar tās uzdevumiem, kas izklāstīti [Regulā, ar ko izveido Iestādi].

2. Lai atbalstītu Administratīvās komisijas darbu finanšu jautājumos, Eiropas Darba iestāde:

(a)pārbauda metodi, pēc kuras nosaka un aprēķina gada vidējās izmaksas, kuras uzrāda dalībvalstis;

(b)apkopo vajadzīgos datus un veic aprēķinus, kas vajadzīgi, lai izveidotu katras dalībvalsts gada prasību izklāstu;

(c)sniedz Administratīvajai komisijai regulārus pārskatus par šās regulas un īstenošanas regulas izpildes rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz finansēm;

(d)sniedz datus un ziņojumus, kas nepieciešami, lai Administratīvā komisija pieņemtu lēmumus saskaņā ar 72. panta g) apakšpunktu;

(e)sniedz Administratīvajai komisijai attiecīgus ierosinājumus saistībā ar a), b) un c) apakšpunktu, ieskaitot tādus, kas attiecas uz šo regulu;

(f)veic visus darbus, pētījumus vai uzdevumus sakarā ar lietām, ko tai uzticējusi Administratīvā komisija.

3. Lai atbalstītu Administratīvās komisijas darbu tehniskos jautājumos, Eiropas Darba iestāde liek priekšā Administratīvajai komisijai kopīgas uzbūves noteikumus datu apstrādes pakalpojumu darbībai, jo īpaši par drošību un standartu izmantošanu. Eiropas Darba iestāde sniedz ziņojumus un argumentētu atzinumu, pirms Administratīvā komisija pieņem lēmumus atbilstoši 72. panta d) apakšpunktam.

4. Strīdu gadījumā starp iestādēm saistībā ar šīs regulas un īstenošanas regulas piemērošanu Eiropas Darba iestāde veic mediāciju atbilstoši [Regulas, ar ko izveido Iestādi, 13. pantam par mediāciju].”;

(5)regulas 76. panta 6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja pienācīgā termiņā nav iespējams rast risinājumu, attiecīgās iestādes var lūgt iesaistīties Eiropas Darba iestādi.”.

47. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 987/2009 [attiecībā uz noteikumiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti, Komisija pielāgos savu priekšlikumu pēc pārskatītās regulas pieņemšanas]

Regulu (EK) Nr. 987/2009 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) “Eiropas Darba iestāde” ir pamatregulas 74. pantā minētā struktūra.”;

(2)regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja attiecīgās iestādes nevar vienoties, kompetentās iestādes lietu var iesniegt Eiropas Darba iestādē ne ātrāk kā mēnesi pēc dienas, kad iestāde, kas saņēma dokumentu, iesniedza savu pieprasījumu. Eiropas Darba iestāde cenšas samierināt puses atbilstoši [Regulas, ar ko izveido Iestādi, 13. pantā par mediāciju] noteiktajām procedūrām.”;

(1)regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. “Ja attiecīgās iestādes nevar vienoties, kompetentās iestādes lietu var iesniegt Eiropas Darba iestādē ne ātrāk kā mēnesi pēc dienas, kad radusies viedokļu nesaskaņa, kā minēts 1. un 2. punktā. Eiropas Darba iestāde cenšas samierināt puses atbilstoši [Regulas, ar ko izveido Iestādi, 13. pantā par mediāciju] noteiktajām procedūrām.”;

(2)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Paziņojums par gada vidējām izmaksām

1. Gada vidējo izmaksu summu uz cilvēku katrā vecuma grupā attiecībā uz noteikto gadu paziņo Eiropas Darba iestādei ne vēlāk kā otrā gada beigās, kas seko attiecīgajam gadam.

2. Gada vidējās izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, katru gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc tam, kad to apstiprinājusi Administratīvā komisija.

3. Ja dalībvalsts nevar paziņot vidējās izmaksas par noteiktu gadu līdz 1. punktā minētā termiņa beigām, tā līdz tā paša termiņa beigām lūdz Administratīvās komisijas un Eiropas Darba iestādes atļauju izmantot attiecīgās dalībvalsts gada vidējās izmaksas, kas publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par gadu pirms noteiktā gada, kurā jāpaziņo minētās izmaksas. Lūdzot šādu atļauju, dalībvalstij ir jāpaskaidro iemesli, kuru dēļ tā nevar paziņot gada vidējās izmaksas par attiecīgo gadu. Ja Administratīvā komisija, ņēmusi vērā Eiropas Darba iestādes atzinumu, apstiprina dalībvalsts lūgumu, minētās gada vidējās izmaksas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atkārtoti.

4. Šā panta 3. punktā minēto izņēmumu nepiešķir divus gadus pēc kārtas.";

(3)regulas 67. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Eiropas Darba iestāde atvieglo galīgo kontu slēgšanu gadījumos, kad nevar panākt vienošanos 6. punktā minētajā termiņā, un pēc pamatota vienas puses pieprasījuma sniedz atzinumu par strīdu sešu mēnešu laikā pēc mēneša, kad lieta tai iesniegta.”;

(4) regulas 69. pantu aizstāj ar šādu:

“69. pants

Gada pārskats

1. Administratīvā komisija, pamatojoties uz Eiropas Darba iestādes ziņojumu, nosaka pieprasījumu situāciju katram kalendārajam gadam saskaņā ar pamatregulas 72. panta g) punktu. Šajā nolūkā sadarbības iestādes Eiropas Darba iestādei tās noteiktos termiņos un saskaņā ar tās noteikto kārtību paziņo, no vienas puses, iesniegto, nokārtoto vai apstrīdēto pieprasījumu (kredīta pozīcija) summu un, no otras puses, saņemto, nokārtoto vai apstrīdēto pieprasījumu summu (debeta pozīcija).

2. Administratīvā komisija var veikt jebkuru lietderīgu pārbaudi, lai kontrolētu statistikas un grāmatvedības datus, kas kalpo tam, lai noteiktu 1. punktā minēto gada pieprasījumu situāciju, jo īpaši, lai nodrošinātu šo datu atbilstību noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar šo sadaļu.”.

48. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 492/2011

Regulu (ES) Nr. 492/2011 groza šādi:

(1)regulas 26. pantam pievieno šādu daļu:

“Eiropas Darba iestāde, kas izveidota ar [Regulu, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi]", piedalās Padomdevējas komitejas sanāksmēs kā novērotāja, sniedzot tehnisku ieguldījumu un pieredzi.”;

(2)regulas 29.–34. pantu svītro;

(3)regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

“35. pants

Padomdevējas komitejas reglaments ir spēkā no 1968. gada 8. novembra, un to piemēro arī turpmāk.”;

(4) regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Padomdevējas komitejas administratīvos izdevumus iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta sadaļā, kas ir paredzēta Komisijai.”.

49. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/589

Regulu (ES) 2016/589 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu groza šādi:

(a)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) EURES tīkla organizēšanu starp Komisiju, Eiropas Darba iestādi un dalībvalstīm;”;

(b)panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) sadarbību starp Komisiju, Eiropas Darba iestādi un dalībvalstīm attiecībā uz būtisku pieejamu datu apmaiņu par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem un CV;”;

(c)punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) EURES tīkla veicināšanu Savienības līmenī ar Komisijas, Eiropas Darba iestādes un dalībvalstu veiktiem efektīviem komunikācijas pasākumiem.”;

(2)regulas 3. pantam pievieno šādu 8) punktu:

“8) “Eiropas Darba iestāde” ir struktūra, kas izveidota ar [Regulu, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi].”;

(3)regulas 4. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisija, Eiropas Darba iestāde un EURES dalībnieki un partneri nosaka, kā to nodrošināt saistībā ar saviem attiecīgajiem pienākumiem.”;

(4)regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) Eiropas Koordinācijas birojs, ko izveido Eiropas Darba iestādē un kas ir atbildīgs par palīdzību EURES tīklam tā darbību veikšanā;”;

(b)pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) Komisija.”;

(5)regulas 8. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Eiropas Koordinācijas birojs palīdz EURES tīklam tā darbību veikšanā, jo īpaši, ciešā sadarbībā ar VKB un Komisiju izstrādājot un veicot šādas darbības:”;

ii)punkta a) apakšpunkta i) daļu aizstāj ar šādu:

“i) sadarbībā ar citiem attiecīgajiem Savienības informācijas un konsultāciju dienestiem vai tīkliem un iniciatīvām kā EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu sistēmas īpašniekam apzināt lietotāju vajadzības un uzņēmējdarbības prasības, ko nodod Komisijai nolūkā pārvaldīt un attīstīt EURES portālu, tostarp sistēmas un procedūras, lai apmainītos ar informāciju par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem, CV un papilddokumentiem, kā arī ar citu informāciju;”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Eiropas Koordinācijas biroju pārvalda Eiropas Darba iestāde. Eiropas Koordinācijas birojs nodibina regulāru dialogu ar sociālo partneru pārstāvjiem Savienības līmenī.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Eiropas Koordinācijas birojs, apspriežoties ar 14. pantā minēto koordinācijas grupu un ar Komisiju, izstrādā tā daudzgadu darba programmu.”;

(6)regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) sadarbību ar Komisiju, Eiropas Darba iestādi un dalībvalstīm informācijas apkopošanas un izplatīšanas jomā saskaņā ar III nodaļu;”;

(7)regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. “Koordinācijas grupas sastāvā ir Eiropas Koordinācijas biroja, Komisijas un VKB attiecīgā līmeņa pārstāvji.”;

(8)regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Informācijas apmaiņa par plūsmām un veidiem

Komisija un dalībvalstis uzrauga un publisko darbaspēka mobilitātes plūsmas un veidus Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Darba iestādes ziņojumiem, izmantojot Eurostat statistiku un pieejamos valsts datus.”.

50. pants

Atcelšana

Lēmumu 2009/17/EK un Lēmumu (ES) 2016/344 atceļ.

Atsauces uz Lēmumu 2009/17/EK un Lēmumu (ES) 2016/344 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikums. Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats – “Aģentūras”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi

1.2.Attiecīgā(-s) politikas joma(-s):

04: Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

04 03: Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

04 03 15: Eiropas Darba iestāde

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

⌧Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību.

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 78

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropas Darba iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū, īpašu uzmanību pievēršot Savienības noteikumiem pārrobežu darbaspēka mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomās Savienībā.

Tas nepastarpināti veicina Komisijas politikas prioritāti “Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu” (4. prioritāte politikas pamatnostādnēs “Jauns sākums Eiropai” 79 ), un tas papildina prioritāti “Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem” (4. prioritāte), radot labvēlīgāku regulatīvo vidi, lai atbalstītu uzņēmējdarbības gaisotni un darbvietu radīšanu.

Veicinot labāku iekšējā tirgus darbību, tiks sekmēta pārrobežu nodarbinātības un pakalpojumu sniegšanas iespēju izmantošana saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme uzsvērta kā līdzeklis, lai pārvarētu Eiropas ekonomikas strukturālās nepilnības, uzlabotu tās konkurētspēju un ražīgumu un liktu pamatus ilgtspējīgai sociālai tirgus ekonomikai.

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

Konkrētais mērķis Nr. 1:

a) atvieglot privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem.

Konkrētais mērķis Nr. 2:

b) atbalstīt dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas.

Konkrētais mērķis Nr. 3:

c) uzņemties mediatora lomu un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Privātpersonām un darba devējiem būtu jāgūst labums no labākas pārredzamības un piekļuves informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, konsekventākas pakalpojumu sniegšanas visā Savienībā, viņu tiesību stiprināšanas un jāgūst lielāka izpratne par pieejamajām iespējām.

Gaidāms, ka valsts iestādes gūs labumu no ciešākas sadarbības un informācijas apmaiņas, sinerģijām komiteju darbā un vienkāršotākas datu vākšanas, analītiskā un tehniskā atbalsta un no piekļuves mediācijas procedūrai Iestādes darbības jomā ietilpstošajās jomās.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Gada darba programmā tiks noteikti detalizēti mērķi un gaidāmie rezultāti, tostarp, snieguma rādītāji, bet daudzgadu darba programmā tiks izklāstīti vispārējie stratēģiskie mērķi, paredzamie rezultāti un izpildes rādītāji. Būtu jārespektē Komisijas izstrādātie galvenie snieguma rādītāji attiecībā uz aģentūrām.

Turklāt priekšlikumam pievienotajā Ietekmes novērtējuma ziņojumā ir izklāstīts īpašs uzraudzības satvars, kas ietver vairākus rādītājus. Šajā satvarā tiks veiktas turpmākas korekcijas saskaņā ar nobeiguma juridiskajām un īstenošanas prasībām un laika grafiku.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikums ir balstīts uz LESD 46. un 48. panta, 53. panta 1. punkta, 62. panta un 91. panta 1. punkta noteikumiem, galveno uzmanību pievēršot darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanai, darbību sākšanai un izvēršanai kā pašnodarbinātām personām, pakalpojumu sniegšanas brīvībai un kopīgiem noteikumiem, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem.

Juridiskā pamata izvēle atspoguļo galvenos iniciatīvas mērķus un darbības jomu, galveno uzmanību pievēršot darbaspēka pārrobežu mobilitātei un sociālā nodrošinājuma koordinēšanai, tostarp darbinieku norīkošanai darbā. Šā priekšlikuma juridiskais pamats arī ir saskaņā ar to Savienības tiesību aktu juridisko pamatu, uz kuriem attieksies Iestādes darbību darbības joma. Tiešais rezultāts ir izveidot Eiropas Darba iestādi, kas ļaus sniegt privātpersonām un darba devējiem informāciju un pakalpojumus, un atbalstīs dalībvalstis to sadarbībā un informācijas apmaiņā, kopīgās inspekcijās, riska novērtējumos, spēju veidošanā, mediācijā starp valstu iestādēm un sadarbībā darba tirgus traucējumu gadījumā. Ilgākā laika posmā aģentūru darbības jomu var grozīt, ņemot vērā novērtējumu, kas jāveic vēlākais 5 gadus pēc dibināšanas regulas stāšanās spēkā.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (pirms fakta)

Priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, šādu iemeslu dēļ:

a) kvalitatīvas un aktuālas informācijas un pakalpojumu sniegšana sabiedrībai par to tiesībām un pienākumiem pārrobežu situācijās ir jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu, skaidru un efektīvu pieeju;

b) Savienības tiesību aktu piemērošana pārrobežu darbaspēka mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomās balstās uz sadarbību starp dalībvalstīm – tas nozīmē, ka neviena dalībvalsts nevar rīkoties atsevišķi;

c) lai palielinātu sinerģijas un atbalstītu sadarbību starp dalībvalstīm Savienības tiesību aktu piemērošanā darbaspēka mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomās, lai nodrošinātu juridisko noteiktību gan attiecībā uz pārvaldes iestādēm, gan privātpersonām, un lai panāktu kopīgu izpratni par izpildes vajadzībām, ir nepieciešams izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju Savienības līmenī, nevis paļauties uz to, kas var izrādīties sarežģīts divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu tīkls.

Gaidāmā radītā Savienības pievienotā vērtība (pēc fakta)

Iestādes izveide veicinās taisnīgu, vienkāršu un efektīvu Savienības tiesību aktu piemērošanu visā Savienībā. Tādējādi tiks uzlabota sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kā arī privātperosnām un darba devējiem uzlabota pārredzamība un piekļuve informācijai un pakalpojumiem. Tā atbalstīs kopīgas inspekcijas ar dažādu dalībvalstu kompetento iestāžu līdzdalību. Tā nodrošinās dalībvalstīm mērķtiecīgu darba tirgus analīzi un spēju veidošanas pakalpojumus.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iniciatīvā ņemti vērā nesenie un pašreizējie tiesību aktu priekšlikumi ar darbaspēka mobilitāti, norīkošanu darbā un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu saistītās jomās, kā arī vienotas digitālās vārtejas izveide. Ietekmes novērtējuma un priekšlikuma pamatā ir aktuālo iniciatīvu ietvaros gūtie sasniegumi un pieredze, kas uzsvēra nepieciešamību nodrošināt operatīvo atbalstu, uzlabojot pārrobežu sadarbību un palielinot pārredzamību un informētību, lai uzlabotu attiecīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildi.

Priekšlikumā ir ņemts vērā arī pašreiz aktuālais četru ES aģentūru novērtējums nodarbinātības politikas jomā 80 . Šis novērtējums ietver katras aģentūras atsevišķu novērtējumu, salīdzinošu perspektīvu un uz nākotni vērstu novērtējumu par četru aģentūru turpmāko darbību. Četru aģentūru būtība ir diezgan atšķirīga no ierosinātās Iestādes, jo tās galvenokārt koncentrējas uz izpēti un tām nav pārrobežu aspekta. Tomēr daži attiecīgi iepriekšēji novērtējuma elementi ir ietekmējuši šo priekšlikumu, jo īpaši attiecībā uz uzdevumu un pārvaldības organizēšanu. Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā analizēta iespējamā mijiedarbība starp jauno Eiropas Darba iestādi un četrām pašreizējām aģentūrām.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Iestādei būtu jāsadarbojas un jāveicina sinerģijas ar citiem Savienības informācijas dienestiem, piemēram, “Tavs Eiropas padomdevējs”, un pilnībā jāizmanto un jānodrošina saskaņotība ar portālu “Tava Eiropa”, kas būs nākotnes vienotās digitālās vārtejas mugurkauls 81 . Iestādei būtu arī jāsadarbojas ar citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un tīkliem, īpaši ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (VND) tīklu 82 , Eiropas Biznesa atbalsta tīklu 83 , Robežu kontaktpunktu 84 un SOLVIT 85 , kā arī attiecīgajiem valstu dienestiem, piemēram, struktūrām, kuras veicina vienlīdzīgu attieksmi un atbalsta Savienības darbiniekus un viņu ģimenes locekļus un kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Direktīvu 2014/54/ES, un valstu kontaktpunktiem, kas saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES ir nozīmēti, lai sniegtu informāciju par veselības aprūpi.

Iestāde pārņems dažus uzdevumus, ko pašlaik veic Komisija saskaņā ar EaSI programmu, it īpaši tehniskos un darbības uzdevumus. Gan EaSI, gan Iestādes attiecīgās darba programmas nodrošinās papildināmību un savstarpēju nepārklāšanos.

Iestāde sadarbosies ar citām ES aģentūrām, kas strādā saistītās jomās, jo īpaši ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound ).

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva 86

–Īstenošana ar sākšanas periodu no 2019. gada līdz 2023. gadam,

–pēc kura, sākot ar 2023. gadu, notiek darbība pilnā apmērā.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻ ar aģentūru starpniecību

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

⌧ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP ietvaros saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

Lai finansētu šo jauno iniciatīvu, ir nepieciešama gan līdzekļu pārdale, gan jauni līdzekļi. Pašreizējās darbības, kuras pašlaik tiek īstenotas saskaņā ar EaSI regulu, kā arī saskaņā ar Komisijas prerogatīvu “Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība”, tiks novirzītas ar saviem finanšu resursiem. Finansiālais ieguldījums no prerogatīvām “Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības, ietverot pasākumus komunikācijas jomā” un “Transporta drošība” papildinās Komisijas centienus pārdalīt līdzekļus, lai finansētu šo jauno iniciatīvu. Atlikusī daļa tiks darīta pieejama, izmantojot pieejamo rezervi izdevumu kategorijā 1A.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Visas Savienības aģentūras darbojas saskaņā ar stingru uzraudzības sistēmu, ko veido iekšējs kontroles koordinators, Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, Valde, Komisija, Revīzijas palāta un budžeta lēmējinstitūcija. Šī sistēma ir atspoguļota un noteikta Eiropas Darba iestādes dibināšanas regulā.

Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu par ES decentralizētajām aģentūrām, Iestādes gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Iestāde tās darba programmā iekļautajām darbībām pievienos galvenos snieguma rādītājus. Tādējādi Iestādes darbības gada darbības pārskatā tiks vērtētas atbilstoši šiem rādītājiem. Gada darba programmai jāsaskan ar daudzgadu darba programmu, un tās abas tiek ietvertas gada vienotajā programmdokumentā, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Iestādes Valde būs atbildīga par Iestādes administratīvo, darbības un budžeta efektīvu pārvaldību.

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc Iestādes dibināšanas regulas stāšanās spēkā un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Novērtējumā jo īpaši ņem vērā iespējamo vajadzību mainīt Iestādes pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Par vērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Novērtējuma konstatējumus publisko.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Tā kā Iestāde ir pilnīgi jauna aģentūra, ja darbā pieņemšanas process nenorit atbilstoši grafikam, tas var ietekmēt Iestādes darbības spējas. Atbildīgā ĢD atbalstam būs izšķiroša loma kredītrīkotāja un iecēlējiestādes funkciju veikšanā līdz Iestādei tiks piešķirta administratīvā autonomija.

Darbības sākumposmā būs nepieciešamas biežas tikšanās un regulāri kontakti starp atbildīgo ĢD un Iestādi, lai pārliecinātos, ka Iestāde spēj būt autonoma un darboties spējīga pēc iespējas ātrāk.

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

Uz Iestādi attieksies administratīvā kontrole, tostarp budžeta kontrole, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumi, ES budžeta izpildes ikgadējais apstiprinājums un iespējamā OLAF veiktā izmeklēšana, jo īpaši lai nodrošinātu aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Uz Iestādes darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Ombuda uzraudzība. Šī administratīvā kontrole sniedz vairākas procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Dibināšanas regulas, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, 38. pantā ir paredzēti krāpšanas apkarošanas pasākumi, un izpilddirektors un Valde attiecīgi rīkosies saskaņā ar Starptautiskajiem kontroles standartiem, kas tiek piemēroti visās ES iestādēs. Saskaņā ar Kopīgo pieeju Iestāde izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Izdevumu un personāla paredzamā ietekme 2021. gadā un turpmāk ir šajā tiesību akta finanšu pārskatā ietverta ilustratīvā nolūkā, un tai nav noteicošas ietekmes uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Uzskaitījums pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumuveids	Ieguldījums
	Izdevumu kategorija 1A – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1a	04 03 15	Dif./nedif.	IR	NAV	IR	NAV

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Eiropas Darba iestāde (Iestāde)

Eiropas Darba iestāde (Iestāde)			Gads2019	Gads2020	Gads2021	Gads2022	Gads2023	Gads2024	Utt.
1. sadaļa — Personāla izmaksas	Saistības	(1)	2,416	6,658	11,071	15,125	17,349	17,696
	Maksājumi	(2)	2,416	6,658	11,071	15,125	17,349	17,696
2. sadaļa — Administratīvie izdevumi	Saistības	(1a)	0,568	1,115	6,470	5,160	5,650	5,763
	Maksājumi	(2a)	0,568	1,115	6,470	5,160	5,650	5,763
3. sadaļa — Darbības izmaksas	Saistības	(3a)	8,088	14,172	21,390	24,695	28,000	28,560
	Maksājumi	(3b)	8,088	14,172	21,390	24,695	28,000	28,560
KOPĀ apropriācijas Iestādei	Saistības	=1+1a +3a	11,072	21,945	38,930	44,980	50,999	52,019
	Maksājumi	=2+2a +3b	11,072	21,945	38,930	44,980	50,999	52,019

Visi aprēķini ir veikti, par mītnes vietu pieņemot Briseli, jo Iestādes biroja atrašanās vieta vēl nav noteikta. Sākumposms tiek lēsts uz pieciem gadiem, 2023. gadā sasniedzot pilnu darbības jaudu. No tā brīža Iestādes vispārējais budžets katru gadu pieaugs par 2 %, lai aptvertu inflāciju. Maksājumi ir saskaņoti ar saistībām, jo šajā posmā vēl nav izlemts, vai 3. sadaļā būs diferencētas vai nediferencētas apropriācijas.

Pašreizējās darbības, kuras pašlaik īsteno Komisija saskaņā ar EaSI programmu, 2019. un 2020. gadā tiks pārceltas uz Iestādi. EURES portāls tiks pārcelts tikai 2020. gadā. Summas, kas Iestādei darītas pieejamas no EaSI, ir EUR 6,300 miljoni 2019. gadā un EUR10,187 miljoni 2020. gadā, proti, kopsummā EUR 16,487 miljoni līdz 2014. — 2020. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām. Summas, kas Iestādei darītas pieejamas no Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības 2019. gadā un 2020. gadā ir EUR 1,287 miljoni/gadā, proti, kopsummā EUR 2,574 miljoni līdz 2014. — 2020. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām.

Turklāt, lai finansētu ar transportu saistītās darbības, ko Iestāde īstenos, summas, kas Iestādei darītas pieejamas no MOVE ĢD, ir EUR 1,360 miljoni 2019. gadā un EUR 2,720 miljoni 2020. gadā, proti, kopsummā EUR 4,080 miljoni līdz pašreizējās 2014. — 2020. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām.

Informācija par līdzekļu pārdales avotiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI)			Gads2019	Gads2020	Kopā daudzgadu finanšu shēma 2014. — 2020.
04.010402 – Atbalsta izdevumi Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmai	Saistības = Maksājumi	(1)	0,450	0,450	0,900
04.030201 – Progress – Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu par darba apstākļiem izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas atbalsts	Saistības	(2)	1,500	1,500	3,000
04.030202 –EURES – Darba ņēmēju brīvprātīgās ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšana un nodarbinātības iespēju palielināšana	Saistības	(3)	4,350	8,237	12,587
KOPĀ EaSI	Saistības	(1) + (2) + (3)	6,300	10,187	16,487

EMPL ĢD — autonomās budžeta pozīcijas			Gads2019	Gads2020	Kopā daudzgadu finanšu shēma 2014. — 2020.
04.030103 – Brīva darbaspēka kustība, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšana un pasākumi migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm	Saistības	(1)	1,287	1,287	2,574

MOVE ĢD — autonomās budžeta pozīcijas			Gads2019	Gads2020	Kopā daudzgadu finanšu shēma 2014. — 2020.
06 02 05 - Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības, ietverot pasākumus komunikācijas jomā	Saistības	(1)	1,360	2,576	3,936
06 02 06 — Transporta drošība	Saistības	(2)	-	0,144	0,144
KOPĀ transporta autonomās pozīcijas	Saistības	(1) + (2)	1,360	2,720	4,080

Rezerve 1a izdevumu kategorijā			Gads2019	Gads2020	Kopā daudzgadu finanšu shēma 2014. — 2020.
	Saistības	(1)	2,125	7,750	9,875

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads2019	Gads2020	Gads2021	Gads2022	Gads2023	Gads2024	Utt.
ĢD: EMPL
• Cilvēkresursi		3,289	2,860	2,860	2,860	2,860	2,860
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,400	0,400	1,420	1,420	1,420	1,420
KOPĀ EMPL ĢD	Apropriācijas	3,689	3,260	4,280	4,280	4,280	4,280

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

3,689

3,260

4,280

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads2019	Gads2020	Gads2021	Gads2022	Gads2023	Gads2024	Utt.
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	14,761	25,205	43,210	49,260	55,279	56,299
	Maksājumi	14,761	25,205	43,210	49,260	55,279	56,299

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Iestādes apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot darbības apropriācijas šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus			2019		2020		2021		2022		2023
ò	[1] veids	Vidējās izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas

Konkrētais mērķis Nr. 1 - atvieglot privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem.
- Rezultāts	Pakalpojumi privātpersonām un darba devējiem			1,267		2,220		3,351		3,869		4,387
- Rezultāts	Komunikācijas darbības			0,679		1,189		1,795		2,073		2,350
Starpsumma – Konkrētais mērķis Nr. 2				1,946		3,410		5,146		5,942		6,737

Konkrētie mērķi Nr. 2 un 3 — atbalstīt dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas un uzņemties mediatora lomu un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.
- Rezultāts	Satvars informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm			0,404		0,709		1,069		1,235		1,400
- Rezultāts	Praktiskās (sadarbības) sanāksmes			1,357		2,378		3,589		4,144		4,699
- Rezultāts	Analītiskā atbalsta/zinātības nodrošināšana dalībvalstīm un Komisijai			1,026		1,798		2,714		3,134		3,553
- Rezultāts	Apmācības un personāla apmaiņa			1,733		3,037		4,583		5,292		6,000
- Rezultāts	Tehniskais un loģistikas atbalsts sadarbībai, tostarp norādījumi			1,621		2,840		4,287		4,949		5,612
Starpsumma – Konkrētais mērķis Nr. 1				6,142		10,762		16,243		18,753		21,263
Kopā				8,088		14,172		21,390		24,695		28,000

Turpmākajai Iestādei ir 3 galvenie mērķi: a) atvieglot privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem, b) atbalstīt dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas, un c) uzņemties mediatora lomu un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

Darbības un finanšu vajadzībām tie ir sagrupēti divās kategorijās:

·konkrētais mērķis Nr. 1 - atvieglot privātpersonām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem,

·konkrētie mērķi Nr. 2 un 3 - atbalstīt dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, tostarp atvieglojot kopīgas inspekcijas un uzņemties mediatora lomu un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz Iestādes cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads2019	Gads2020	Gads2021	Gads2022	Gads2023	Gads2024	Utt.
Ierēdņi (AD pakāpes)
Ierēdņi (AST pakāpes)
Līgumdarbinieki	0,259	0,814	1,110	1,110	1,110	1,138
Pagaidu darbinieki	1,144	3,504	5,935	8,509	9,867	10,114
Norīkotie valstu eksperti	0,615	1,845	3,075	4,305	4,920	5,043
KOPĀ	2,018	6,1625	10,1195	13,9235	15,897	16,294

Amata vietas

Ierēdņi (AD pakāpes)
Ierēdņi (AST pakāpes)
Līgumdarbinieki	7	15	15	15	15	15
Pagaidu darbinieki	16	33	50	69	69	69
Norīkotie valstu eksperti:	15	30	45	60	60	60

KOPĀ

110

144

Jāatzīmē, ka patlaban Komisijas īstenoto darbību pāreja uz Iestādi, iespējams, būtu saistīta ar aptuveni 10 amata vietu pāreju uz Iestādi. Tomēr šajā posmā nevar novērtēt pārejas datumu, kā arī personāla kategoriju. Attiecīgi, ievērojot personāla kategoriju, tiks samazināts personāla skaits.

Paredzamā ietekme uz personālu (papildu FTE) — štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe	2019	2020	2021	2022	2023
AD16
AD15
AD14
AD13
AD12
AD11
AD10
AD9
AD8
AD7
AD6
AD5

AD kopā	12	24	36	52	52
AST11
AST10
AST9
AST8
AST7
AST6
AST5
AST4
AST3
AST2
AST1
AST kopā	4	9	14	17	17
AST/SC 6
AST/SC 5
AST/SC 4
AST/SC 3
AST/SC 2
AST/SC 1
AST/SC kopā	0	0	0	0	0
PAVISAM KOPĀ	16	33	50	69	69

Paredzamā ietekme uz personālu (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki	2019	2020	2021	2022	2023
IV funkciju grupa
III funkciju grupa
II funkciju grupa
I funkciju grupa
Kopā	7	15	15	15	15

Norīkotie valstu eksperti	2019	2020	2021	2022	2023
Kopā	15	30	45	60	60

Personāla izmaksas ir koriģētas tā, lai jaunie darbinieki tiktu atspoguļoti uzskaitē 6 mēnešu periodā darbā pieņemšanas gada laikā. Optimāla Iestādes darbība ir plānota 2023. gadā, ar uzskaitē atspoguļotiem 100 % darbinieku no 2023. gada 1. janvāra.

Darbā pieņemšanas plānošana ir diferencēta atkarībā no darbinieku kategorijas:

·Attiecībā uz pagaidu darbiniekiem tiek lēsts, ka 69 personu pieņemšana darbā ilgs četrus gadus, sākot no 2019. gada;

·Attiecībā uz līgumdarbiniekiem tiek lēsts, ka 15 personu pieņemšana darbā tiks pabeigta divu gadu laikā, sākot no 2019. gada;

·Attiecībā uz norīkotajiem valstu ekspertiem tiek lēsts, ka 60 ekspertu pieņemšana darbā sāksies 2019. gadā un tiks pabeigta četru gadu laikā.

3.2.3.2.Atbildīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

	2019		2020		2021		2022		2023
·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
04 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)	23		20		20		20		20
XX 01 01 02 (Delegācijas)	n.p.		n.p.				n.p.
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 87	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
XX 01 04 gg		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)	n.p.		n.p.		n.p.		n.p.		n.p.
KOPĀ	23		20		20		20		20

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Pārstāvēt Komisiju Iestādes Valdē. Izstrādāt Komisijas atzinumu par gada darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu. Pārraudzīt Iestādes budžeta sagatavošanu un uzraudzīt budžeta izpildi. Palīdzēt Iestādei izstrādāt pasākumus saskaņā ar ES politiku, tostarp piedaloties ekspertu sanāksmēs.
Ārštata darbinieki	N/P

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–⌧ Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un var izraisīt arī īpašu instrumentu izmantošanu, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 88 .

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 89 .

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	2019	2020	2021	2022	2023	2024	Utt.
EEZ EBTA valstis (NO, LI, IC)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Šveice	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 90
		GadsN	GadsN+1	GadsN+2	GadsN+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Pants ….

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]

(1) Jauns sākums Eiropai – mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, Komisijas 10 prioritātes 2015.–2019. g.: https://ec.europa.eu/commission/priorities_lv .

(2) Pārskats par Eiropas sociālo tiesību pīlāru ir pieejams šeit: https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv .

(3) Eirobarometera standartaptauja 88 “Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā”, 2017. gada decembris.

(4) COM(2016) 128 final, COM(2016) 815 final, COM(2017) 278 final, COM(2017) 277 final un COM(2017) 281.

(5) 2016. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē, otrais izdevums, 2017. gada maijs.

(6) 2017. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

(7) Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūcija par sociālo dempingu Eiropas Savienībā (2015/2255(INI)).

(8) Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā (2013/2112(INI)).

(9) Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūcija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2016/2095(INI)).

(10) Padomes vispārējā nostāja par priekšlikumu Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā, 13612/17, 2017. gada 24. oktobris.

(11) 2017. gada runa par stāvokli Savienībā ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_lv.

(12) COM(2016) 128 final.

(13) COM(2016) 815 final.

(14) COM(2017) 278 final.

(15) COM (2017) 277 final un COM (2017) 281.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 589/2016 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).

(20) “Jauns sākums Eiropai – mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai” ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/commission/publications/president-junckers-political-guidelines_lv.

(21) Pārskats par vienotā tirgus galvenajām prioritātēm ir pieejams šeit: https://ec.europa.eu/commission/priorities/internal-market_lv.

(22) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem, COM(2017)256.

(23) Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums 2013/461/ES par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2013., 10. lpp.).

(24) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

(25) SWD(2018)68.

(26) Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas Kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām: https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_lv.pdf .

(27) Īpašais ziņojums Nr. 6/2018 “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti” ir pieejams Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=44964.

(28) SEC(2018) 144.

(29) Sīkāka informācija par apspriedēm ar Regulējuma kontroles padomi pieejama ietekmes novērtējuma ziņojuma SWD(2018)68 1. pielikumā.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(32) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(33) Labāka regulējuma pamatnostādnes, SWD (2017) 350.

(34) OV C […], […], […]. lpp.

(35) OV C […], […], […]. lpp.

(36) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM (2016) 815 final).

(37) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017) 11 final).

(38) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM (2016) 128 final).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).

(47) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

(48) Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

(52) COM(2017)278 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā.

(53) Regula [Vienotā digitālā vārteja – COM(2017)256].

(54) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

(55) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, https://een.ec.europa.eu/ .

(56) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

(57) Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2011., 10. lpp.).

(58) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(59) COM(2016) 824 final un COM(2016) 823 final.

(60) Padomes 2017. gada 26. oktobra daļēja vispārēja pieeja attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 13645/1/17.

(61) Lieta C-236/88, EU:C:1990:303, 17. punkts; lieta C-202/97, EU:C:2000:75, 57.–58. punkts; lieta C-178/97, EU:C:2000:169, 44.–45. punkts; lieta C-2/05, EU:C:2006:69, 28.–29. punkts; lieta C-12/14, EU:C:2016:135, 39.–41. punkts; lieta C-359/16, EU:C:2018:63, 44.–45. punkts.

(62) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).

(63) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(64) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(65)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.), pašlaik tiek pārskatīta ar COM(2017) 8 final.

(66) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(67) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(68) Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmums 2009/17/EK, ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā (OV L 8, 13.1.2009., 26. lpp.).

(69) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).

(70) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – īstenošanas stratēģija” (COM(2017) 134 final).

(71) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(72) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, ECSC) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(73) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(74) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(75) 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(76) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(77) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(78) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(79) http://ec.europa.eu/priorities/publications/president-junckers-political-guidelines_lv.

(80) [Pievienot atsauci uz novērtējumu, kad tā būs pieejama].

(81) Regula [Vienotā digitālā vārteja — COM(2017)256].

(82) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).

(83) Pārskats par Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://een.ec.europa.eu/.

(84) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534.

(85) Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums 2011/461/ES par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2013., 10. lpp.).

(86) Šī priekšlikuma finansiālie aspekti neietekmēs Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

(87) AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valsts eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(88) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(89) Sk. Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 11. un 17. pantu.

(90) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.