EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.3.2018
COM(2018) 110 final
2018/0045(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2018) 54 final}
{SWD(2018) 55 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Komisija šodien pieņēma pasākumu kopumu, lai padziļinātu kapitāla tirgu savienību (KTS), kopā ar paziņojumu “Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Šis pasākumu kopums ietver šo priekšlikumu un priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, kā arī priekšlikumu pilnvarojošam ES regulējumam par segtajām obligācijām, priekšlikumu par pilnvarojošu regulējumu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem, priekšlikumu tiesību aktam, kas piemērojams prasību cesiju ietekmei uz trešām personām, un paziņojumu par tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā.
Ir sagaidāms, ka šis priekšlikums samazinās izmaksas, kas rodas, izvēršot darbību pāri robežām, un tam būtu jāatbalsta integrētāks ieguldījumu fondu vienotais tirgus. Lielāka konkurence ES palīdzēs sniegt ieguldītājiem lielāku un augstvērtīgāku izvēli.
Šis priekšlikums bija plānots Komisijas 2018. gada darba programmā un būtu jāskata plašākā kontekstā saistībā ar KTS rīcības plānu un KTS vidusposma pārskatu, lai izveidotu patiesu iekšējo kapitāla tirgu, novēršot sadrumstalotību kapitāla tirgos, novēršot regulatīvos šķēršļus ekonomikas finansēšanai un palielinot kapitāla pieejamību uzņēmumiem. Regulatīvie šķēršļi, proti, dalībvalstu tirdzniecības prasības, regulatīvās maksas un administratīvās un paziņošanas prasības rada būtisku šķērsli fondu pārrobežu izplatīšanai. Šie šķēršļi tika apzināti, reaģējot uz Zaļo grāmatu par kapitāla tirgu savienību, aicinājumu sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā un sabiedrisku apspriešanu par šķēršļiem ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai.
Ieguldījumu fondi ir ieguldījumu produkti, kas ir izveidoti ar vienu nolūku, proti, apvienot ieguldītāju kapitālu un kopīgi ieguldīt šo kapitālu, izmantojot finanšu instrumentu portfeli, piemēram, akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros. ES ieguldījumu fondus var iedalīt šādās kategorijās: pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP). Uz PVKIU attiecas Direktīva 2009/65/EK, un AIF regulē ar Direktīvu 2011/61/ES. Direktīvu 2011/61/ES papildina četri fondu regulējumi:
·Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem,
·Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem,
·Regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem un
·Regula (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem.
Minēto noteikumu kopīgais mērķis ir jo īpaši padarīt vieglāku pārrobežu izplatīšanu, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju aizsardzību augstā līmenī.
ES ieguldījumu fondu noteikumi ļauj ieguldījumu fondu pārvaldītājiem izplatīt – un dažos izņēmuma gadījumos – arī pārvaldīt savus fondus visā ES. Lai arī ES ieguldījumu fondiem ir bijusi strauja izaugsme (kopā pārvaldībā esošo aktīvu vērtība – EUR 14 310 miljardi 2017. gada jūnijā), ES ieguldījumu fondu tirgus aizvien tiek pārsvarā organizēts kā valsts tirgus: 70 % visu pārvaldīšanā esošo aktīvu tur ieguldījumu fondi, kuri ir pilnvaroti vai reģistrēti veikt izplatīšanu tikai to vietējā tirgū. Tikai 37 % no PVKIU un aptuveni 3 % no AIF ir reģistrēti izplatīšanai vairāk nekā trīs dalībvalstīs. Salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm ES tirgus ir mazāks attiecībā uz pārvaldīšanā esošajiem aktīviem. Tomēr ES ir ievērojami vairāk fondu (58 125 ES salīdzinājumā ar 15 415 ASV). Tas nozīmē, ka ES fondi vidēji ir ievērojami mazāki. Tas negatīvi ietekmē apjomradītus ietaupījumus, maksas, ko maksā ieguldītāji, un veidu, kādā iekšējais tirgus darbojas attiecībā uz ieguldījumu fondiem.
Šajā priekšlikumā arī ir atzīts, ka ir citi faktori ārpus tā darbības jomas, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu ES. Šādi faktori ietver valstu nodokļu režīmus, ko piemēro ieguldījumu fondiem un ieguldītājiem, vertikālos izplatīšanas kanālus un kultūras īpatnības attiecībā uz vietējiem ieguldījumu produktiem.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Šis priekšlikums ir iesniegts kopā ar direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Tā uzmanības centrā ir tikai ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana. Ar to ievieš attiecīgo tiesību aktu jaunus elementus vai groza jau esošos. Šie jaunie elementi vai grozījumi ir saskanīgi ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā, kuru mērķis ir izveidot vienotu tirgu ieguldījumu fondiem un atvieglot ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Ar šo priekšlikumu arī saskaņo noteikumus par dažādiem ieguldījumu fondu veidiem. Līdz ar to tiek nodrošināta saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Komisijas galvenā prioritāte ir stiprināt ES ekonomiku un stimulēt ieguldījumus, lai radītu darbvietas. Galvenais elements Investīciju plānā Eiropai, kura mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomiku un stimulēt ieguldījumus visās 28 dalībvalstīs, ir izveidot dziļāku kapitāla vienoto tirgu – KTS. Dziļāki un integrēti kapitāla tirgi uzlabos uzņēmumu pieeju kapitālam, vienlaikus palīdzot attīstīt jaunas ieguldījumu iespējas noguldītājiem.
Šis priekšlikums papildina šo mērķi un ir prioritāra darbība KTS vidusposma pārskatā, jo tas ietver pasākumus, ar ko novērš kapitāla tirgus šķēršļus. Tas veicina integrētāku kapitāla tirgu attīstību, ļaujot ieguldītājiem, fondu pārvaldniekiem un uzņēmumiem, kuros veikti ieguldījumi, vieglākā veidā gūt labumu no vienotā tirgus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šis priekšlikums ietilpst dalītās kompetences jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
Šā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 114. pants. Šā juridiskā pamata izvēle atspoguļo to, cik svarīga loma saskaņotam pasu piešķiršanas režīmam ir ieguldījumu fondu iekšējā tirgus darbībā.
Ir būtiski, lai ieguldījumu fondiem būtu vieglāk sniegt pakalpojumus un tādējādi panākt konkurētspējīgu un integrētu iekšējo tirgu Savienībā. Regulatīvie šķēršļi pārrobežu izplatīšanai patlaban neļauj ieguldījumu fondu iekšējam tirgum darboties pareizi. Regulatīvie šķēršļi sadrumstalo iekšējo tirgu un apgrūtina ieguldījumu fondu spējas pilnībā gūt labumu no iekšējā tirgus. Tādēļ nolūkā nodrošināt, lai ieguldījumu fondu iekšējais tirgus darbotos pareizi un lai uzlabotu apstākļus, kādos tas darbojas, ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas samazina šķēršļus ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai Savienības līmenī. Tādēļ šā priekšlikuma mērķis ir saskaņot ieguldījumu fondu rīcības prasības, t. i., tirgvedības paziņojumus potenciālajiem ieguldītājiem un to noteikumu pārredzamību, uz kuriem neattiecas jomas, kuras regulē Direktīva 2009/65/EK un Direktīva 2011/61/ES, tādējādi ļaujot atvieglot pārrobežu pasu mehānismu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam.
ES noteikumu saskaņošana par tirgvedības paziņojumiem potenciālajiem ieguldītājiem un lielākas to noteikumu pārredzamības nodrošināšana, uz kuriem neattiecas minētās jomas, var radīt ieguldījumu fondu integrētāku kapitāla tirgu attīstību visā Savienībā. Līdz ar to šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka ieguldījumu fondu pakalpojumu iekšējais tirgus darbojas nevainojami. Tas neaprobežojas ar vienas dalībvalsts teritoriju, un tāpēc to nevar sasniegt dalībvalstis valstu līmenī. Šis priekšlikums turklāt rada papildu uzdevumus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kurus nevar sasniegt dalībvalstis, darbojoties atsevišķi.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LES 5. pantā.
Ietekmes novērtējums ietver sākotnējās aplēses par izmaksu ietaupījumiem, kas balstītas uz faktiskiem un reālistiskiem pieņēmumiem. Šis priekšlikums samazinās atbilstības slogu un izmaksas ieguldījumu fondiem, palielinot pārredzamību. Lai arī EVTI datubāzu izstrādei un uzturēšanai ir nepieciešams kompetento iestāžu ieguldījums dalībvalstīs (jo īpaši paziņojumi EVTI), no dalībvalstīm gaidāmie centieni finanšu jomā būs ierobežoti. Apkopotie dati ļaus EVTI labāk pildīt savu konverģences funkciju. Lielāka konkurence ieguldījumu fondu sektorā pozitīvi ietekmēs ieguldītājiem pieejamo izvēli un dalībvalstu ekonomiku.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ietver noteikumus, kuri ieguldījumu fondiem sniedz lielāku juridisko noteiktību sniegt pakalpojumus. Dalībvalstīs novērotais regulatīvo šķēršļu pārredzamības trūkums netiktu novērsts, tikai izdarot grozījumus Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/ES, jo tas varētu radīt nevienmērīgu īstenošanu.
Turklāt šajā regulā ierosinātie noteikumi, kas ir vērsti uz EVTI un valstu iestādēm, pēc būtības ir tehniski un neatkarīgi. Šā priekšlikuma mērķis ir palielināt pārredzamību par noteikumiem un procedūrām, kuras piemērojamas (pārrobežu) ieguldījumu fondu tirdzniecībai un regulatīvajām maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes. Minēto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama tieši piemērojama regula, kas nodrošina pilnīgu saskaņošanu. Regula ir arī piemērots juridiskais līdzeklis, ar ko uztic EVTI izstrādāt un uzturēt datubāzes par valstu tirgvedības paziņojumu noteikumiem, piemērojamajām maksām un nodevām, kā arī par paziņojumu glabāšanu. Tādēļ regulai vajadzētu vislabāk nodrošināt maksimālu saskaņošanu, novēršot atšķirības un līdz ar to nodrošinot lielāku regulatīvo konverģenci.
Ir arī ierosināts ieviest nelielas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013, lai atspoguļotu pirmstirdzniecības jēdziena ieviešanu un apstākļus pirmstirdzniecības pasākumiem atsevišķā direktīvā, ierosinot grozījumus Direktīvā 2011/61/ES. Tādēļ grozījumi minētajās regulās jāievieš ar regulu.
Turklāt ir ierosināts ieviest nelielas izmaiņas Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Šajā nolūkā šis priekšlikums ir iesniegts kopā ar direktīvu, ar ko groza minētās direktīvas (kas ir ierosināts atsevišķi).
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija veica padziļinātu izvērtēšanu par Direktīvas 2009/65/EK un Direktīvas 2011/61/ES attiecīgajiem noteikumiem un papildu prasībām, kuras uzlikušas dalībvalstis.
Šī izvērtēšana parādīja, ka neraugoties uz vienotā tirgus nosacītajiem panākumiem, tas nespēj īstenot savu pilno potenciālu attiecībā uz ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, jo fondi aizvien saskaras ar daudziem šķēršļiem. Turklāt juridiskajām prasībām un administratīvajai praksei, uz kurām neattiecas saskaņošana, kas ieviesta ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES, trūkst pārredzamības. Komisijas veiktajā izvērtēšanā tika atklāts, ka dalībvalstis izmanto ļoti atšķirīgas pieejas tirgvedības paziņojumu prasībām un pārbaudēm. Pastāv arī ļoti lielas atšķirības attiecībā uz maksām un nodevām, kuras iekasē valstu kompetentās iestādes par uzraudzības uzdevumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES. Tie visi ir šķēršļi plašākai ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Atbildes, kas saņemtas divās apspriešanās, norādīja uz to, ka regulatīvie šķēršļi ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai neļāva pilnvērtīgi gūt labumus no vienotā tirgus. Pirmā apspriešana, Zaļā grāmata par kapitāla tirgu savienību, tika sākta 2015. gada 18. februārī. Otrā apspriešana, aicinājums sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, tika sākta 2015. gada 30. septembrī.
Papildu informācija par valstu praksi tika pieprasīta no kompetentajām iestādēm un EVTI. Pēc Komisijas pieprasījuma EVTI veica kompetento iestāžu aptauju 2016. gadā, pieprasot detalizētu informāciju par pašreizējo valstu praksi tādās jomās kā regulatīvās maksas un tirdzniecības prasības.
Balstoties uz atsauksmēm, kas saņemtas no KTS Zaļās grāmatas, aicinājuma sniegt pierādījumus, kā arī EVTI veiktās aptaujas, Komisija 2016. gada 2. jūnijā sāka sabiedrisko apspriešanu par ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Ņemot vērā jau saņemtās atsauksmes, apspriešanas mērķis bija rast praktiskus piemērus problēmām, ar kurām saskaras, un pierādījumus par to ietekmi. Lai saņemtu lielu skaitu atbilžu, Komisija organizēja popularizēšanas turnejas ar aktīvu pārvaldīšanas asociācijām un to locekļiem galvenajos aktīvu pārvaldīšanas centros ES, t. i., Luksemburgā, Francijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Beļģijā. Tika organizētas vairākas sanāksmes un telefonkonferences ar Eiropas un valstu ieguldītāju asociācijām, un 2016. gada 15. septembrī par apspriešanos tika informēta Finanšu pakalpojumu lietotāju grupa. Kopumā tika saņemtas 64 atbildes: 52 no asociācijām vai uzņēmumiem, 8 no publiskā sektora iestādēm vai starptautiskajām organizācijām un 4 no privātpersonām. Vairums atbilžu norādīja uz to, ka regulatīvie šķēršļi bija būtisks traucēklis pārrobežu izplatīšanai.
Pēc Komisijas pieprasījuma un balstoties uz saņemtajiem pierādījumiem, EVTI veica papildu aptauju 2017. gadā, lai iegūtu vairāk informācijas par konkrētām tirdzniecības praksēm un paziņošanas prasībām dalībvalstīs.
Komisija arī organizēja sanāksmes ar ieguldījumu fondu nozari un Eiropas ieguldītāju asociācijām, lai iegūtu papildu informāciju. 2017. gada 30. maijā astoņām tirdzniecības iestādēm tika nosūtīta anketa par dažādām jomām, uz ko attiecas ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana. Īpaša uzmanība tika vērsta uz to izmaksu aprēķināšanu, ko radījuši regulatīvie šķēršļi pārrobežu izplatīšanai, un potenciālo ieguvumu noteikšanu, ko radītu šādu šķēršļu novēršana aktīvu pārvaldītājiem un ieguldītājiem. Atsauksmes norādīja uz to, ka izmaksas saistībā ar regulatīvajiem šķēršļiem ir būtiskas: tās veido 1 līdz 4 % no ieguldījumu fonda vispārējām izmaksām. Turklāt 2017. gada oktobrī tika veikta mērķtiecīga aptauja, iesaistot 60 vienlīdzīgi pārstāvētus mazus, vidējus un lielus ieguldījumu fondus, balstoties uz nejaušu stratificētu atlases procedūru. Aptaujā tika apstiprināts, cik svarīgi ir regulatīvie šķēršļi un nepieciešamība rīkoties ES mērogā.
Komisija arī apspriedās ar ieinteresētajām personām 2017. gada jūnijā un jūlijā, veicot sākotnējo ietekmes novērtējumu. No aktīvu pārvaldītājiem, to asociācijām un finanšu padomnieku asociācijām saņemtās piecas atbildes atbalstīja Komisijas iniciatīvu samazināt šķēršļus ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija paļāvās uz informāciju un datiem, kas saņemti no Morningstar, Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldības asociācijas (EFAMA) un tirgus ziņojumiem un pētījumiem, kurus veikuši privāti uzņēmumi. Turklāt tika pārskatīta akadēmiskā literatūra, jo īpaši literatūra par to, kā pārrobežu izplatīšana ietekmē konkurenci un sagaidāmo patērētāju uzvedību.
•Ietekmes novērtējums
Lai sagatavotu šo iniciatīvu, tika veikts ietekmes novērtējums.
Regulējuma kontroles padome 2017. gada 1. decembrī sniedza pozitīvu atzinumu ar ieteikumiem turpmāk uzlabot ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu. Ziņojuma projektā pēc tam tika veikti grozījumi, lai ņemtu vērā padomes komentārus. Galvenās izmaiņas, kuras padome ieteica veikt, attiecās uz:
·faktoriem, kuri ietekmē pārrobežu izplatīšanu un nav ietverti iniciatīvā,
·aprakstu neseno iniciatīvu pārskatā, kurām ir (netieša) ietekme uz fondu pārrobežu izplatīšanu,
·risinājumu struktūru, prezentāciju, novērtējumu un salīdzinājumu un
·kvantitatīvo metožu un to rezultātu prezentāciju, dokumentāciju un kvalifikāciju.
Pārskatītais ietekmes novērtējuma ziņojums un ietekmes novērtējuma ziņojuma kopsavilkums ir publicēts kopā ar šo priekšlikumu.
Ietekmes novērtējumā ir apsvērta virkne politikas risinājumu. Balstoties uz to novērtējumu, politikas risinājumi ir šādi.
(a)Valstu tirdzniecības prasībām vajadzētu būt pārredzamākām valsts un ES līmenī. Turklāt pirmstirdzniecības definīcija Direktīvā 2011/61/ES būtu jāsaskaņo un tirgvedības materiāla pārbaudes process būtu jānosaka skaidrāk.
(b)Regulatīvajām maksām vajadzētu būt pārredzamākām ES līmenī, un būtu jāievieš augsta līmeņa principi, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci veidā, kādā tiek noteiktas regulatīvās maksas.
(c)Instrumentu izvēle, ar ko atbalsta vietējos ieguldītājus, būtu jāatstāj ieguldītāju fondu pārvaldītāju ziņā, paredzot ieguldītāju aizsardzības pasākumus.
(d)Procedūras un prasības attiecībā uz paziņojumu atjaunināšanu un paziņojumu par tirdzniecības pases atsaukšanu būtu jāsaskaņo rūpīgāk.
Kopumā politikas risinājumi būtiski samazina regulatīvos šķēršļus. Tie palielina iespēju, ka pāri robežām tiks tirgots vairāk fondu, tiks uzlabota konkurence, samazināta tirgus sadrumstalotība un ieguldītājiem ES sniegta lielāka izvēle. Politikas risinājumiem ir arī netieši ieguvumi saistībā ar ietekmi, ko tie rada sociālajā un vides jomā. Apjomīgākai pārrobežu izplatīšanai būtu jārada vairāk iespēju ieguldīt ieguldījumu fondos, kuru mērķis ir sociālie vai vides mērķi. Tas, savukārt, paātrinātu izaugsmi šajās jomās.
Attiecībā uz visiem ieguldījumu fondiem, kurus patlaban tirgo pārrobežu līmenī ES, gaidāms, ka politikas risinājumi kopā ik gadu izmaksās ietaupīs EUR 306 līdz 440 miljonus (regulārās izmaksas). Gaidāms, ka ietaupījumi vienreizējās izmaksās būs pat lielāki: EUR 378 līdz 467 miljoni. Šiem izmaksu samazinājumiem būtu jāsniedz stimuls vairāk attīstīt pārrobežu darbības un atbalstīt integrētāku ieguldījumu fondu vienoto tirgu.
Šī regula ietver politikas risinājumus a) un b). Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES, kas ir ierosināta atsevišķi, ietver politikas risinājumus c) un d).
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šim priekšlikumam būtu jārada būtiski izmaksu samazinājumi ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kuri izplata vai plāno izplatīt savus fondus pāri robežām ES. Minētie izmaksu samazinājumi jo īpaši pozitīvi ietekmēs to fondu pārvaldniekus, kuri pārvalda mazāku ieguldījumu fondu skaitu vai ieguldījumu fondus ar mazāk būtiskiem pārvaldīšanā esošajiem aktīviem, jo tiem ir mazāka bāze, kādā tie var sadalīt izmaksas.
Lai arī šis priekšlikums tieši neattiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), MVU netieši gūs labumu no šā priekšlikuma. Lielāka ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana faktiski paātrinās ES ieguldījumu fondu izaugsmi un to ieguldījumus MVU, jo īpaši no riska kapitāla fondiem.
•Pamattiesības
ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus. Šajā kontekstā šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz minētajām tiesībām, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums EVTI budžetu ietekmēs divējādi. EVTI būs šādi pienākumi:
·sagatavot regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus un
·izstrādāt un uzturēt datubāzes, ko sabiedrība var izmantot bez maksas.
Konkrētas budžeta sekas EVTI ir novērtētas šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā.
Gaidot jaunāko pārskatu, ko sagatavo Eiropas Uzraudzības iestādes, šis priekšlikums ietekmē Savienības budžetu tā, ka Komisija 40 % apmērā finansē EVTI.
5.CITI ELEMENTI
·Izvērtēšana
Izvērtējumu par šo regulu un priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, veiks piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija pamatosies uz sabiedrisko apspriešanu un diskusijām ar EVTI un kompetentajām iestādēm.
·Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
1. pantā ir ietvertas definīcijas.
2. pantā par prasībām par tirgvedības paziņojumiem ir ietverti principi, kam ir jāatbilst tirgvedības paziņojumiem, proti, i) paziņojumi ir identificējami kā tādi, ii) tie norāda uz AIF un PVKIU apliecību vai daļu iegādes riskiem un guvumiem vienlīdz nozīmīgā veidā, un iii) visa tirgvedības paziņojumos ietvertā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tas lielā mērā ir balstīts uz Direktīvas 2009/65/EK 77. pantu un paplašina piemērošanas jomu uz Direktīvu 2011/61/ES.
Ar 3. un 4. pantu ievieš pārredzamības satvaru valstu noteikumiem par tirdzniecības prasībām. Kompetentās iestādes tiešsaistē publicēs visus piemērojamos valstu normatīvos un administratīvos aktus, kuri reglamentē AIF un PVKIU tirdzniecības noteikumus, un to kopsavilkumus vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā, pieprasot publikāciju minētajā valodā paralēli konkrētajā dalībvalstī izmantojamajām oficiālajām valodām vai vienai no oficiālajām valodām. EVTI tiks paziņots par šo informāciju, un tā savā tīmekļa vietnē publicēs un uzturēs īpašu centrālo datubāzi. Lai racionalizētu informācijas plūsmas starp kompetentajām iestādēm un EVTI, 3. pantā ir noteikts pilnvarojums īstenošanas tehniskajiem standartiem nolūkā attiecībā uz paziņojumiem noteikt standarta veidlapas, veidnes un procedūras.
Saskaņā ar 5. pantu, ja kompetentās iestādes pieprasa sistemātiski ziņot par tirgvedības paziņojumiem, lai pārbaudītu šādu paziņojumu atbilstību attiecīgajiem valstu noteikumiem par tirgvedības prasībām, kompetentajām iestādēm par to ir jāizlemj 10 darbdienu laikā. Šāda pārbaude var nebūt iepriekšējs tirdzniecības nosacījums. 5. pantā arī ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro un jāpublicē piemērojamās procedūras, nodrošinot pārredzamu un nediskriminējošu attieksmi, neatkarīgi no pārbaudītā ieguldījumu fonda izcelsmes. Kompetentajām iestādēm katru gadu ir jāinformē EVTI par lēmumiem, ar kuriem noraida vai pieprasa veikt tirgvedības paziņojumu pielāgojumus. Lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret privātajiem ieguldītājiem, šīs prasības būtu arī jāpiemēro AIFP, ja dalībvalstis tiem ļauj tirgot AIF apliecības vai daļas privātajiem ieguldītājiem to teritorijā.
6. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja kompetentā iestāde iekasē maksas vai nodevas, šādām maksām vai nodevām ir jābūt proporcionālām veiktajiem uzraudzības uzdevumiem, un attiecīgie rēķini ir jānosūta uz AIFP vai PVKIU pārvaldības sabiedrību juridisko adresi.
7. pantā ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāpublicē un jāuztur savās tīmekļa vietnē centrālās datubāzes par maksām vai nodevām vai attiecīgajām aprēķina metodikām. Informācija ir jādara pieejama vismaz vienā no valodām, kuru parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Šī sistēma nodrošina to, ka kompetentās iestādes sniedz paziņojumus par attiecīgo informāciju. Lai racionalizētu informācijas plūsmas starp kompetentajām iestādēm un EVTI, EVTI ir jāizstrādā īstenošanas tehniskie standarti nolūkā attiecībā uz paziņojumiem noteikt standarta veidlapas, veidnes un procedūras.
Ar 8. pantu ESMA tiek uzticēts tiešsaistē publicēt un uzturēt interaktīvu centrālo datubāzi, kurā uzrāda maksas vai nodevas, kuras iekasējušas kompetentās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, izmantotās aprēķina metodikas.
9. pantā kā daļa no interaktīvās centrālās datubāzes, kas ieviesta ar 8. pantu, ir nodrošināts interaktīvs rīks par maksām un nodevām, kas ļauj lietotājam veikt aprēķinus tiešsaistē.
Ar 10. pantu ievieš prasību EVTI savā tīmekļa vietnē publicēt un uzturēt centrālo datubāzi par visiem AIFP, PVKIU pārvaldības sabiedrībām, AIF un PVKIU. Šajā datubāzē ir izmantota informācija, ko EVTI saņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 1. punktu un Direktīvas 2011/61/ES 7. panta 5. punktu, kā arī paziņojumi un paziņojuma vēstules, ko saskaņā ar minētajām direktīvām saņēmušas kompetentās iestādes, kā paziņots EVTI saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu.
Saskaņā ar 11. pantu kompetentajām iestādēm ir jānodod EVTI paziņojumi un paziņojuma vēstules, kas minētas 10. pantā. Lai standartizētu un racionalizētu informācijas plūsmas starp ieguldījumu fondiem/AIFP vai PVKIU pārvaldības sabiedrībām un kompetentajām iestādēm un EVTI, šajā pantā arī noteikts pilnvarojums regulatīvajiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem.
Ar 12. un 13. pantu ir ieviests Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013 minētais pirmstirdzniecības jēdziens. Šīs izmaiņas ļautu pārvaldniekiem, kas ir reģistrēti saskaņā ar minētajām regulām, meklēt ieguldītājus, pārbaudot viņu ieinteresētību jaunajās ieguldījumu iespējās vai stratēģijās, veicot pirmstirdzniecību. Šīs izmaiņas garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu un kuri gūst labumu no jēdziena, kas ieviests ar [atsauce uz direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu].
14. pantā ir noteikts, ka Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu 60 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
2018/0045 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Atšķirīgas regulatīvās un uzraudzības pieejas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārrobežu izplatīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK nozīmē rada sadrumstalotību un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā un pieejai AIF un PVKIU, kas varētu kavēt to tirdzniecību citās dalībvalstīs.
(2)Lai uzlabotu ieguldījumu fondiem piemērojamo tiesisko regulējumu un labāk aizsargātu ieguldītājus, tirgvedības paziņojumi ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus AIF un PVKIU, vajadzētu būt identificējamiem kā tādiem, un tajos būtu jānorāda AIF un PVKIU apliecību vai daļu iegādes riski un guvumi vienlīdz nozīmīgā veidā. Turklāt visai informācijai, kas ietverta tirgvedības paziņojumos, vajadzētu būt sniegtai patiesā, skaidrā un nemaldinošā veidā. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp AIF un PVKIU, ir vienlīdzīgi jāpiemēro tirgvedības paziņojumu standarti AIF un PVKIU tirgvedības paziņojumiem.
(3)Kompetentajām iestādēm, kuras izlemj pieprasīt sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, būtu jāpārbauda minēto paziņojumu atbilstība šai regulai un citām piemērojamām prasībām, proti, vai tirgvedības paziņojumi ir identificējami kā tādi, vai tie rada riskus un guvumus no PVKIU daļu vai apliecību iegādes un, ja dalībvalsts ļauj tirgot AIF privātajiem ieguldītājiem, – arī attiecībā uz AIF vienlīdz nozīmīgā veidā, un vai visa informācija tirgvedības paziņojumos ir sniegta patiesā, skaidrā un nemaldinošā veidā.
(4)Lai palielinātu pārredzamību un ieguldītāju aizsardzību, būtu jāuzlabo pieeja informācijai par valstu normatīvajos un administratīvajos aktos noteiktajām tirdzniecības prasībām attiecībā uz AIF vai PVKIU daļām vai apliecībām, pieprasot kompetentajām iestādēm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) uzturēt centrālās datubāzes savās tīmekļa vietnēs vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā.
(5)Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un atvieglotu lēmumu pieņemšanu AIFP un PVKIU pārvaldības sabiedrībām par to, vai iesaistīties ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanā, ir svarīgi, lai maksas un nodevas, kuras iekasē kompetentās iestādes par Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES minēto atļaujas piešķiršanu, reģistrāciju un uzraudzību, būtu proporcionālas veiktajiem uzraudzības uzdevumiem un tiktu publiskotas, un lai minētās maksas un nodevas tiktu publicētas to tīmekļa vietnēs. Tā paša iemesla dēļ ESMA tīmekļa vietnē būtu jāietver interaktīvs rīks, kas ļauj aprēķināt maksas un nodevas, kuras iekasē kompetentās iestādes.
(6)Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 EVTI būtu jāuzrauga un jāvērtē tirgus norises tās kompetencē esošajā jomā, ir lietderīgi un nepieciešami uzlabot EVTI zināšanas, palielinot EVTI pašreizējās esošās datubāzes, lai tajās ietvertu visus AIFP un PVKIU pārvaldības sabiedrības un visus AIF un PVKIU, kurus minētās pārvaldības sabiedrības pārvalda un tirgo, kā arī visas dalībvalstis, kurās tiek tirgoti minētie ieguldījumu fondi. Minētajā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu EVTI jānodod paziņojumi, paziņojuma vēstules vai rakstiski paziņojumi, ko tās ir saņēmušas saskaņā ar Direktīvām 2009/65/EK un 2011/61/ES.
(7)Lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 345/2013 3. panta b) apakšpunktā, vai kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 346/2013 3. panta b) apakšpunktā, no vienas puses, un pārējiem AIF, no otras puses, ir nepieciešams minētajās regulās ietvert noteikumus par pirmstirdzniecību, kas ir identiski noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 2011/61/ES par pirmstirdzniecību. Šie noteikumi ļautu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar minētajām regulām, meklēt ieguldītājus, pārbaudot viņu ieinteresētību jaunajās ieguldījumu iespējās vai stratēģijās, izmantojot kvalificētus riska kapitāla fondus vai kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus.
(8)Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko izstrādājusi EVTI, attiecībā uz precīzu informāciju par maksām vai nodevām, vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgajām aprēķina metodikām attiecībā uz minētajām maksām vai nodevām, ko iekasējušas kompetentās iestādes. Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko izstrādājusi EVTI, attiecībā uz precīzu informāciju, kas jāsniedz paziņojumos, paziņojuma vēstulēs un rakstiskajos paziņojumus par pārrobežu darbībām, kā pieprasīts Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
(9)Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko izstrādājusi EVTI, attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām paziņojumiem, ko kompetentās iestādes sniedz par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un to kopsavilkumiem par tirdzniecības prasībām, kas piemērojamas to teritorijā, maksu vai nodevu līmeni, ko tās iekasējušas un, attiecīgā gadījumā, attiecīgajām aprēķināšanas metodikām. Turklāt nolūkā uzlabot informācijas nodošanu kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un EVTI, īstenošanas tehniskajos standartos būtu jāietver paziņojumi, paziņojuma vēstules un rakstiski paziņojumi par pārrobežu darbībām, kā pieprasīts Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
(10)Ir nepieciešams koordinēt pilnvarojumus, kuri piešķirti Komisijai, lai pieņemtu regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehniskos standartus, ko izstrādājusi EVTI, paziņojumu, paziņojuma vēstuļu vai rakstisko paziņojumu jomā par pārrobežu darbībām saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar Direktīvām 2009/65/EK un 2011/61/ES. [Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu] līdz ar to būtu jādzēš minētie pilnvarojumi no Direktīvām 2009/65/EK un 2011/61/ES.
(11)Personas datu apstrāde, ko veic šīs regulas ietvaros, piemēram, personas datu apmaiņa vai nodošana, ko veic kompetentās iestādes, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679, un visa informācijas apmaiņa vai nodošana, ko veic EVTI, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001.
(12)Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāveic izvērtējums par šīs regulas piemērošanu. Minētajā izvērtējumā būtu jāņem vērā tirgus norises un jānovērtē, vai ieviestie pasākumi ir uzlabojuši ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu.
(13)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams sinhronizēt normatīvo un administratīvo tiesību aktu, ar ko īsteno [direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu], piemērošanas datumus un šīs regulas piemērošanas datumus attiecībā uz prasībām par tirdzniecības paziņojumiem un pirmstirdzniecību.
(14)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot tirgus efektivitāti, vienlaikus izveidojot kapitāla tirgu savienību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to radītās ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a)
“AIF” ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmums (AIF), kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b)
“AIFP” ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieks (AIFP), kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
c)
“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā, vai kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā vai Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā;
d)
"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā ir AIFP vai PVKIU pārvaldības sabiedrības juridiskā adrese;
e)
"PVKIU" ir PVKIU, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 5. pantu;
f)
“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
2. pants
Prasības attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem
1.AIFP vai PVKIU pārvaldības sabiedrības nodrošina, ka visi tirgvedības paziņojumi ieguldītājiem ir identificējami kā tādi, tie vienlīdz nozīmīgā veidā norāda uz AIF vai PVKIU apliecību vai daļu iegādes riskiem un guvumiem, un visa tirgvedības paziņojumos ietvertā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.
2.PVKIU pārvaldības sabiedrības nodrošina, ka neviens tirgvedības paziņojums, kas ietver konkrētu informāciju par PVKIU, nav pretrunā šādai informācijai vai nesamazina tās nozīmi, kas ietverta Direktīvas 2009/65/EK 68. pantā minētajā prospektā, un tās pašas direktīvas 78. pantā minētajai ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai. PVKIU pārvaldības sabiedrības nodrošina, ka visi tirgvedības paziņojumi norāda, ka ir prospekts un ka ir pieejama ieguldītājiem paredzēta pamatinformācija. Tirgvedības paziņojumos precizē, kur, kā un kādā valodā ieguldītāji vai potenciālie ieguldītāji var iegūt prospektu un tiem paredzēto pamatinformāciju.
3.AIFP nodrošina, ka nevienā tirgvedības paziņojumā, kas ietver aicinājumu iegādāties AIF apliecības vai daļas, kas ietver konkrētu informāciju par AIF, nav neviena apgalvojuma, kas ir pretrunā informācijai, kura jāatklāj ieguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 23. pantu, vai mazina tās nozīmi.
4.Šā panta 2. punkts mutatis mutandis attiecas uz AIF, kuri publicē prospektus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2017/1129 vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai piemēro noteikumus par Direktīvas 2009/65/EK 78. pantā minētās ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formātu un saturu.
5.Līdz [PB: Please insert date 24 months after the date of entry into force] EVTI izdod vadlīnijas, kuras pēc tam periodiski atjaunina, par tirgvedības paziņojumu prasību piemērošanu, kā minēts pirmajā daļā, ņemot vērā tirgvedības paziņojumu tiešsaistes aspektus.
3. pants
Valstu noteikumu par tirdzniecības prasībām publicēšana
1.Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur centrālās datubāzes, kuras ietver visus piemērojamos valstu normatīvos un administratīvos aktus, kuri reglamentē AIF un PVKIU tirdzniecības noteikumus, kā arī to kopsavilkumus, vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā.
2.Kompetentās iestādes paziņo EVTI normatīvos un administratīvos aktus, kā arī to kopsavilkumus, kā minēts 1. punktā, un hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kurās ir publicēta minētā informācija.
Kompetentās iestādes saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nekavējoties paziņo EVTI par visām izmaiņām sniegtajā informācijā.
3.EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai saskaņā ar šo pantu noteiktu paziņojumu standarta veidlapas, veidnes un procedūras.
Minēto īstenošanas standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: Please insert date 18 months after the date of entry into force].
Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
4.Līdz [PB: Please insert date 48 months after the date of entry into force] EVTI ziņojumā izskata 1. punktā minētās tirdzniecības prasības un par to ziņo Komisijai. EVTI minēto ziņojumu atjaunina ik pēc diviem gadiem.
4. pants
EVTI centrālā datubāze par valstu noteikumiem attiecībā uz tirdzniecības prasībām
Līdz [PO: Please insert date 30 months after the date of entry into force], EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur centrālo datubāzi, kas ietver valstu normatīvos un administratīvos aktus par tirdzniecības noteikumiem, kā arī to kopsavilkumus, un hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm.
5. pants
Tirgvedības paziņojumu pārbaude
1.Tikai nolūkā pārbaudīt atbilstību šai regulai un valsts noteikumiem par tirdzniecības prasībām kompetentās iestādes var pieprasīt sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, kurus PVKIU pārvaldības sabiedrības plāno tieši vai netieši izmantot savos darījumos ar ieguldītājiem.
Pirmajā daļā minētā sistemātiskā ziņošana nav PVKIU apliecību tirgošanas iepriekšējs nosacījums.
Ja kompetentās iestādes pieprasa veikt pirmajā daļā minēto ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, tās 10 darbdienu laikā, sākot no tās darbdienas, kurā saņemts paziņojums, informē PVKIU pārvaldības sabiedrību par visiem pieprasījumiem grozīt tās tirgvedības paziņojumus.
2.Kompetentās iestādes, kuras pieprasa sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, savā tīmekļa vietnē izveido, piemēro un publicē procedūras attiecībā uz sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem. Iekšējie noteikumi un procedūras nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem PVKIU, neatkarīgi no dalībvalstīm, kurās PVKIU ir sniegta atļauja.
3.Ja dalībvalstis ļauj AIFP AIF apliecības vai daļas tirgot privātajiem ieguldītājiem to teritorijā, minētajiem AIFP mutatis mutandis piemēro šā panta 1. un 2. punktu.
4.Kompetentās iestādes, kas pieprasa sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, kā minēts 1. punktā, līdz katra gada 31. martam ziņo EVTI par lēmumiem, kuri pieņemti iepriekšējā gadā, ar kuriem noraida tirgvedības paziņojumus vai pieprasa tajos veikt pielāgojumus.
EVTI iesniedzamajā ziņojumā ietver šādu informāciju:
(a)pieņemto lēmumu kopskaits, skaidri norādot uz visbiežākajiem pārkāpumiem, tostarp konkrētās lietas apraksts;
(b)katra lēmuma iznākumi;
(c)viens konkrēts piemērs par katru no a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem.
Līdz katra gada 30. jūnijam EVTI iesniedz ziņojumu Komisijai, kurā analizē tirgvedības paziņojumus regulējošo valstu normatīvo un administratīvo normu ietekmi.
6. pants
Kopīgie principi attiecībā uz maksām vai nodevām
1.Maksas vai nodevas, ko iekasējušas kompetentās iestādes, ir proporcionālas izdevumiem, kuri attiecas uz atļaujas izsniegšanu vai reģistrāciju un uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru izpildi saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44., 45. un 46. pantu un Direktīvas 2009/65/EK 97. un 98. pantu.
2.Kompetentās iestādes nosūta rēķinu par konkrēto finanšu gadu uz AIFP vai PVKIU pārvaldības sabiedrības juridisko adresi. Rēķinā norāda maksas vai nodevas, kas minētas 1. punktā, maksājuma līdzekļus un datumu, līdz kuram maksājums ir jāveic.
7. pants
Valstu noteikumu par maksām un nodevām publicēšana
1.Līdz [PO: Please insert date 6 months after the date of entry into force] kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē un uztur centrālās datubāzes, kurās ietvertas 6. panta 1. punktā minētās maksas vai nodevas vai, vajadzības gadījumā, aprēķina metodikas attiecībā uz minētajām maksām vai nodevām vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā.
2.Kompetentās iestādes paziņo EVTI 6. panta 1. punktā minēto maksu vai nodevu līmeni un, attiecīgā gadījumā, aprēķina metodikas attiecībā uz minētajām maksām vai nodevām.
Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EVTI par visām izmaiņām saskaņā ar pirmo daļu sniegtajā informācijā.
3.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas kompetentajām iestādēm jāsniedz EVTI saskaņā ar šo pantu.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PO: Please insert date 18 months after the date of entry into force].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
4.EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai saskaņā ar šo pantu noteiktu paziņojumu standarta veidlapas, veidnes un procedūras.
Minēto īstenošanas standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PO: Please insert date 18 months after the date of entry into force].
Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
8. pants
EVTI interaktīvā datubāze maksām un nodevām
Līdz [PO: Please insert date 30 months after the date of entry into force] EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur interaktīvu datubāzi, kas ir publiski pieejama vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā, uzskaitot 6. panta 1. punktā minētās maksas vai nodevas vai, attiecīgā gadījumā, minēto maksu vai nodevu aprēķina metodikas.
Interaktīvā datubāze ietver hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kā minēts 7. panta 1. punktā.
9. pants
EVTI interaktīvais rīks par maksām un nodevām
Līdz [PO: Please insert date 30 months after the date of entry into force] EVTI savā tīmekļa vietnē izstrādā, dara pieejamu un uztur interaktīvu rīku, kas ir publiski pieejams vismaz vienā valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā, un kurā ir uzrādītas 6. panta 1. punktā minētās maksas vai nodevas.
Interaktīvais rīks ir daļa no 8. pantā minētās datubāzes.
10. pants
EVTI centrālā datubāze par AIFP, PVKIU pārvaldības sabiedrībām, AIF un PVKIU
Līdz [PO: Please insert date 30 months after the date of entry into force] EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur centrālo datubāzi, kas ir publiski pieejama valodā, kurā parasti sazinās starptautisko finanšu jomā, uzskaitot visus AIFP, PVKIU pārvaldības sabiedrības, AIF un PVKIU, kuras minētie AIFP un PVKIU pārvaldības sabiedrības pārvalda un tirgo, kā arī dalībvalstis, kurās tiek tirgoti minētie fondi.
11. pants
EVTI iesniedzamo paziņojumu standartizēšana
1.Piederības dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties nodod EVTI visus paziņojumus, visas paziņojuma vēstules, visus rakstiskos paziņojumus vai visu informāciju, kas minēta Direktīvas 2009/65/EK 17. panta 3. un 8. punktā, 18. panta 2. un 4. punktā, 93. panta 3. un 8. punktā un 93.a panta 3. punktā un Direktīvas 2011/61/ES 31. panta 2. un 4. punktā, 32. panta 3. un 7. punktā, 32.a panta 3. punktā un 33. panta 2. un 3. punktā.
2.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 17. panta 1., 2., 3., 8. un 9. punktu, 18. panta 1., 2. un 4. punktu,. 93. panta 1., 2. un 8. punktu un 93.a panta 2. punktu un Direktīvas 2011/61/ES 32.a panta 2. punktu un 33. panta 2.,3. un 6. punktu.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PO: Please insert date 18 months after the date of entry into force].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
3.EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu veidlapas, veidnes un procedūras informācijas, kas minēta Direktīvas 2009/65/EK 17. panta 1., 2., 3., 8. un 9. punktā, 18. panta 1., 2. un 4. punktā,. 93. panta 1., 2. un 8. punktā un 93.a panta 2. punktā un Direktīvas 2011/61/ES 31. panta 2. un 4. punktā, 32. panta 2. un 7. punktā, 32.a panta 2. punktā un 33. panta 2.,3. un 6. punktā, nodošanai, tostarp procedūru informācijas nodošanai, ko veic kompetentās iestādes 1. punkta nolūkos.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PO: Please insert date 18 months after the date of entry into force of this Regulation].
Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
12. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem
Regulu (ES) Nr. 345/2013 groza šādi:
(1)regulas 3. pantā pievieno šādu o) punktu:
“o)
“pirmstirdzniecība” ir tieša vai netieša informācijas sniegšana par ieguldījumu stratēģijām vai ieguldījumu idejām, ko veic kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks vai ko veic tā uzdevumā, potenciāliem ieguldītājiem, kuru domicils ir Savienībā vai kuri ir reģistrēti tajā, lai pārbaudītu minēto ieguldītāju interesi par kvalificētu riska kapitāla fondu, kurš vēl nav reģistrēts.”;
(2)iekļauj šādu 4.a pantu:
“4.a pants
1. Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki drīkst iesaistīties pirmstirdzniecībā Savienībā, izņemot gadījumos, ja informācija, kas tiek sniegta potenciāliem ieguldītājiem:
(a)attiecas uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kuri veic uzņēmējdarbību;
(b)ietver atsauci uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kuri veic uzņēmējdarbību;
(c)ļauj ieguldītājiem apņemties iegādāties konkrētu kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu apliecības vai daļas;
(d)rezultējas prospektā, vēl uzņēmējdarbību neveicošu kvalificētu riska kapitāla fondu dibināšanas dokumentos, piedāvājuma dokumentos, parakstīšanās veidlapās vai līdzīgos dokumentos, neatkarīgi no tā, vai tie ir projekta vai galīgās redakcijas formā, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldījuma veikšanu.
2. Kompetentās iestādes nepieprasa kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem paziņot par saviem nodomiem iesaistīties pirmstirdzniecībā.
3. Par tirdzniecības rezultātu tiek uzskatīts tas, ka ieguldītāji parakstās uz kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu apliecībām vai daļām pēc pirmstirdzniecības darbībām saskaņā ar 1. punktu vai ka tie parakstās uz tādu kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu apliecībām vai daļām, ko tirgo un pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kuri bija iesaistījušies vēl uzņēmējdarbību neveicošu kvalificētu riska kapitāla fondu ar līdzīgām pazīmēm pirmstirdzniecībā.
4. Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kuri parakstīšanai piedāvā kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu apliecības vai daļas, kuras bija pirmstirdzniecības objekts, par to informē kompetento iestādi saskaņā ar 15. pantu.”
13. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem
Regulu (ES) Nr. 346/2013 groza šādi:
(1)regulas 3. pantā pievieno šādu o) punktu:
“o)
“pirmstirdzniecība” ir tieša vai netieša informācijas sniegšana par ieguldījumu stratēģijām vai ieguldījumu idejām, ko veic kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks vai ko veic tā uzdevumā, potenciāliem ieguldītājiem, kuru domicils ir Savienībā vai kuri ir reģistrēti tajā, lai pārbaudītu minēto ieguldītāju interesi par kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu, kurš vēl nav reģistrēts.”;
(2)iekļauj šādu 4.a pantu:
“4.a pants
1. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki drīkst iesaistīties pirmstirdzniecībā Savienībā, izņemot gadījumos, ja informācija, kas tiek sniegta potenciāliem ieguldītājiem:
(a)attiecas uz kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kuri veic uzņēmējdarbību;
(b)ietver atsauci uz kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kuri veic uzņēmējdarbību;
(c)ļauj ieguldītājiem apņemties iegādāties konkrētu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu apliecības vai daļas;
(d)rezultējas prospektā, vēl uzņēmējdarbību neveicošu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu dibināšanas dokumentos, piedāvājuma dokumentos, parakstīšanās veidlapās vai līdzīgos dokumentos, neatkarīgi no tā, vai tie ir projekta vai galīgās redakcijas formā, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldījuma veikšanu.
2. Kompetentās iestādes nepieprasa kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem paziņot par saviem nodomiem iesaistīties pirmstirdzniecībā.
3. Par tirdzniecības rezultātu tiek uzskatīts tas, ka ieguldītāji parakstās uz kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu apliecībām vai daļām pēc pirmstirdzniecības darbībām saskaņā ar 1. punktu vai ka tie parakstās uz tādu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu apliecībām vai daļām, ko tirgo un pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kuri bija iesaistījušies vēl uzņēmējdarbību neveicošu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ar līdzīgām pazīmēm pirmstirdzniecībā.
4. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kuri parakstīšanai piedāvā kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu apliecības vai daļas, kuras bija pirmstirdzniecības objekts, par to informē kompetento iestādi saskaņā ar 16. pantu.”
14. pants
Izvērtēšana
Līdz [PO: Līdz [Please insert date 60 months after the date of entry into force] Komisija, pamatojoties uz sabiedrisku apspriešanos un ņemot vērā diskusijas ar EVTI un kompetentajām iestādēm, veiks izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [PO: Please insert the twentieth day following that of its publication in the Official Journal of the European Union], izņemot attiecībā uz 2. panta 1. un 4. punktu, 3. panta 1. un 2. punktu, 12. un 13. pantu, kuri stājas spēkā no [PB: Please insert date 24 months after the date of entry into force].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulas 345/2013 un 346/2013
1.2.Attiecīgā politikas joma
Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību
☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
1. vispārīgais mērķis. Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
2. vispārīgais mērķis. Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)
1.6. Lielāka pārrobežu ieguldījumu plūsma
2.4. Patērētājiem ir pieeja drošai un uzticamai apdrošināšanai, pensijām un PVKIU produktiem un pakalpojumiem valsts mērogā un pāri robežām.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
12. Finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgi
1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Līdz ar regulatīvo šķēršļu samazināšanu ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai būtu jāsamazina izmaksas aktīvu pārvaldītājiem saistībā ar darbības izvēršanu pāri robežām, tādējādi paātrinot ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas attīstību un atbalstot vienotā tirgus ES ieguldījumu fondiem padziļināšanu.
Savukārt tam būtu jāsamazina tirgus sadrumstalotība, jāpalielina konkurence un visbeidzot – jāpalīdz sniegt ieguldītājiem ES lielāku un augstvērtīgāku izvēli.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Komisija līdz 2019. gada beigām izstrādās detalizētu programmu šā priekšlikuma rezultātu un ietekmes uzraudzībai. Uzraudzības programmā tiks aprakstīts, kādā veidā un kādos laika intervālos tiks ievākti dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā tiks norādīti pasākumi, kas jāīsteno Komisijai, dalībvalstīm un EVTI, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus.
Attiecībā uz uzraudzību un šā priekšlikuma ietekmes novērtējuma sagatavošanu turpmāk minēto avotu neizsmeļošs saraksts varētu nodrošināt pamatu informācijas apkopošanai:
a)
kompetento iestāžu tīmekļa vietnes attiecībā uz tirdzniecības prasībām un regulatīvajām maksām un nodevām,
b)
EVTI datubāze valstu tirdzniecības prasībām,
c)
EVTI datubāze regulatīvajām maksām un nodevām,
d)
EVTI interaktīvais rīks regulatīvajām maksām un nodevām,
e)
EVTI datubāze paziņojumiem.
Lai arī e) punktā minētais avots ļautu Komisijai pārbaudīt, vai ir sasniegts vispārējais politikas mērķis, a) un d) punktā minētos avotus varētu izmantot, lai analizētu to, cik lielā mērā ir sasniegti konkrētie politikas mērķi.
Ar šiem avotiem saistītie uzraudzības un novērtēšanas rādītāji ietvertu šādus elementus:
•
kompetentās iestādes un EVTI izveido/atjaunina tīmekļa vietnes ((a) līdz c) punktā minēto avotu izmantošana), pārbauda, vai informācija ir pieejama šajās tīmekļa vietnēs;
•
EVTI izveido interaktīvu datubāzi par maksām un nodevām ((d) punktā minētā avota izmantošana), pārbauda, vai datubāze ir pabeigta un darbojas.
Attiecībā uz rezultātiem un ietekmi minētā analīze ir jābalsta uz e) punktā minēto avotu. Šis avots ļauj noteikt kopumā vairākus paziņojumus un pa dalībvalstīm, kā arī attīstības tempu kopumā un pa dalībvalstīm. Šajā analīzē būtu jāņem vērā pārrobežu fondu izplatīšanas pašreizējā pieauguma kritērijs: pēdējos piecos gados pārrobežu fondu skaita vidējais pieaugums bija 6,8 % gadā. Ja visi pārējie faktori ir līdzīgi, pieaugumam būtu jāpalielinās, pateicoties šai iniciatīvai. Novērtējums, balstoties uz e) punktā minēto avotu, EVTI būtu jāveic reizi gadā, un tas būtu jāiesniedz Eiropas Komisijai turpmākai izmantošanai vai analīzei uzraudzības vai novērtēšanas ietvaros.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Īstermiņā EVTI ir uzticēts izstrādāt un uzturēt datubāzes par valstu tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un nodevām un paziņojumiem. Turklāt kā daļa no datubāzes par regulatīvajām maksām un nodevām EVTI ir uzticēts izveidot interaktīvu rīku, kas ļautu ieinteresētajām personām aprēķināt regulatīvo maksu summu katrai dalībvalstij.
Turklāt EVTI būs jāizstrādā regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti 18 mēnešu laikā pēc šīs iniciatīvas stāšanās spēkā datuma.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
Ir nepieciešama rīcība ES līmenī, jo galvenā problēma, ko cenšas atrisināt ar šo iniciatīvu, ir vienotā tirgus darbība attiecībā uz ieguldījumu fondiem (konkrētāk, ieguldījumu fondos izmantotā ES tirdzniecības pase), kas neaprobežojas tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju un ko dalībvalstis nevar sasniegt individuāli valsts mērogā. Turklāt iepriekšēji centieni tuvināt valstu (uzraudzības) praksi šajā jomā ar EVTI starpniecību nav spējuši atrisināt apzināto problēmu. Tādēļ ar šo priekšlikumu EVTI tiek uzticēti iepriekš minētie uzdevumi , kurus dalībvalstis, atsevišķi rīkojoties, nevar pabeigt.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
EVTI jau ir uzticēti līdzīgi uzdevumi, piemēram, pilnvarotu pārvaldītāju reģistru uzturēšana jau darbojas attiecībā uz PVKIU, AIF, EuVECA un EuSEF. Kopumā šī pieredze ir bijusi pozitīva.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Šī iniciatīva atbilst EVTI paplašinātajai lomai, kas tai piešķirta priekšlikumā par EUI pārskatīšanu. Tomēr tai nav tiešas ietekmes uz Komisijas priekšlikumu par EUI pārskatīšanu, jo tā attiecas uz konkrētu tehnisku jautājumu, kas pārskatīšanā nav ņemts vērā.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
◻Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
◻
Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻
Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.
☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,
–pēc kura turpinās normāla darbība
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība
–◻
ar izpildaģentūru starpniecību
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
◻ publisko tiesību subjektiem;
◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Saskaņā ar jau spēkā esošo kārtību EVTI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tostarp iekšējā ziņošana augstākajai vadībai, ziņošana valdēm un gada ziņojuma sagatavošana), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu. Pašreizējo ierosināto pasākumu uzraudzīšana un ziņošana par tiem būs atbilstīga jau esošajām prasībām.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Saistībā ar juridisku, ekonomisku un efektīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz EVTI esošais iekšējās kontroles satvars.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EVTI regulā, jau ir ieviestas. EVTI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles jomās. Šo kārtību piemēros arī attiecībā uz EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu. Gada iekšējos revīzijas ziņojumus nosūta Komisijai, Parlamentam un Padomei.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
EVTI patlaban ir īpaša krāpšanas apkarošanas stratēģija un no tās izrietošs rīcības plāns. Minētā stratēģija un rīcības plāns tika ieviests 2014. gadā. EVTI nostiprinātās darbības krāpšanas apkarošanas jomā atbildīs noteikumiem un norādījumiem, kas sniegti Finanšu regulā (krāpšanas apkarošanas pasākumi kā daļa no pareizas finanšu pārvaldības), OLAF krāpšanas apkarošanas politikai, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijā (COM(2011)376), kā arī izklāstīti kopējā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un saistītajā ceļvedī.
Regulā, ar ko izveido EVTI, ir izklāstīti noteikumi par EVTI budžeta īstenošanu un kontroli, kā arī piemērojamie finanšu noteikumi.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumuveids
|
Iemaksas
|
|
1a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
1a
|
12 02 06 EVTI
|
Dif.
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumuveids
|
Iemaksas
|
|
Numurs[Izdevumu kategorija………………………………………]
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
[...]
|
[XX.YY.YY.YY.]
[...]
|
[...]
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija:
|
1.a
|
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
|
EVTI
|
|
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
1. sadaļa.
|
Saistības
|
(1)
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
Saistībā ar EUI līdzfinansēšanas kārtību 60/40, šeit ir minēti tikai 40 % no aplēstajām izmaksām.
|
|
Maksājumi
|
(2)
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
|
2. sadaļa.
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. sadaļa.
|
Saistības
|
(3 a)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(3b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijasEVTI
|
Saistības
|
=1+1a
+3a
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
=2+2 a
+3b
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija:
|
5.
|
“Administratīvie izdevumi”
|
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
|
|
|
N gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
FISMA ĢD
|
•Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• Pārējie administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FISMA ĢD KOPĀ
|
Apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
|
|
|
N
gads
|
N+1gads
|
N+2 gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
0 441
|
0 191
|
|
|
|
|
|
|
3.2.2.Paredzamā ietekme uz EVTI apropriācijām
–☑
Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
–◻
Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un rezultātus
⇩
|
|
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
REZULTĀTI
|
|
Rezultāta veids
|
Rezultāta vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Kopējais rezultātu daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
KONKRĒTIE MĒRĶI Nr. 1.6. un Nr. 2.4.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Datubāze par regulatīvajām maksām/nodevām
|
|
|
|
0 200
|
|
0 040
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistībā ar EUI līdzfinansēšanas kārtību 60/40, šeit ir minēti tikai 40 % no aplēstajām izmaksām.
|
- Datubāze par paziņojumiem
|
|
|
|
0 100
|
|
0 020
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Rezultāts
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Rezultāts
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS
|
|
0 300
|
|
0 060
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2.3.Paredzamā ietekme uz EVTI cilvēkresursiem
3.2.3.1.Kopsavilkums
–◻
Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–☑
Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
|
N gads
|
N+1
gads
|
N+2 gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
Ierēdņi (AD pakāpes)
|
0 141
(2 darbinieki, tostarp darbā pieņemšanas izmaksas)
|
0 131
(2 darbinieki)
|
|
|
|
|
|
Saistībā ar EUI līdzfinansēšanas kārtību 60/40, šeit ir minēti tikai 40 % no aplēstajām izmaksām.
|
Ierēdņi (AST pakāpes)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līgumdarbinieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pagaidu darbinieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norīkotie valstu eksperti
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
0 141
(2 darbinieki, tostarp darbā pieņemšanas izmaksas)
|
0 131 (2 darbinieki)
|
|
|
|
|
|
|
Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) — štatu saraksts
Funkciju grupa un pakāpe
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
AD16
|
|
|
|
|
AD15
|
|
|
|
|
AD14
|
|
|
|
|
AD13
|
|
|
|
|
AD12
|
|
|
|
|
AD11
|
|
|
|
|
AD10
|
|
|
|
|
AD9
|
|
|
|
|
AD8
|
|
|
|
|
AD7
|
|
|
|
|
AD6
|
|
|
|
|
AD5
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AD kopā
|
0 141
(2 darbinieki, tostarp darbā pieņemšanas izmaksas)
|
0 131
(2 darbinieki)
|
|
|
AST11
|
|
|
|
|
AST10
|
|
|
|
|
AST9
|
|
|
|
|
AST8
|
|
|
|
|
AST7
|
|
|
|
|
AST6
|
|
|
|
|
AST5
|
|
|
|
|
AST4
|
|
|
|
|
AST3
|
|
|
|
|
AST2
|
|
|
|
|
AST1
|
|
|
|
|
AST kopā
|
|
|
|
|
AST/SC 6
|
|
|
|
|
AST/SC 5
|
|
|
|
|
AST/SC 4
|
|
|
|
|
AST/SC 3
|
|
|
|
|
AST/SC 2
|
|
|
|
|
AST/SC 1
|
|
|
|
|
AST/SC kopā
|
|
|
|
|
PAVISAM KOPĀ
|
0 141
(2 darbinieki, tostarp darbā pieņemšanas izmaksas)
|
0 131
(2 darbinieki)
|
|
|
Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki
Līgumdarbinieki
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
IV funkciju grupa
|
|
|
|
|
III funkciju grupa
|
|
|
|
|
II funkciju grupa
|
|
|
|
|
I funkciju grupa
|
|
|
|
|
Kopā
|
|
|
|
|
Norīkotie valstu eksperti
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
|
|
|
|
3.2.3.2.Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības
–☑
Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu
–◻
Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 01 02 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 04 yy
|
- galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
|
|
|
|
|
|
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
|
Ārštata darbinieki
|
|
Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
–☑
Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
–◻
Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
[...]
–◻
Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
[...]
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.
–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
|
N gads
|
N+1
gads
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
|
0 662
|
0 287
|
|
|
|
|
|
60 % no aplēstajām izmaksām ir minēti šeit saistībā ar EUI līdzfinansēšanas kārtību.
|
KOPĀ – līdzfinansētās apropriācijas
|
0 662
|
0 287
|
|
|
|
|
|
|
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–☑
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻
pašu resursus
–◻
dažādus ieņēmumus
EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
N gads
|
N+1 gads
|
N+2 gads
|
N+3 gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
…………. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.
PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM
Izmantotā metodoloģija un galvenie pieņēmumi
Izmaksas, kuras attiecas uz jaunajiem EVTI uzticētajiem uzdevumiem, ir aplēstas saskaņā ar trim izmaksu kategorijām: personāla izmaksas, infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.
Saskaņā ar Komisijas veiktajām provizoriskajām pašreizējām aplēsēm EVTI jauno uzdevumu izpildei būs nepieciešami 2 jauni darbinieki. Tas būtu papildus darbiniekiem, kuri pašlaik strādā EVTI un uz kuriem attiecas EVTI pašreizējais budžets. Šīs izmaksas tiek dalītas ar dalībvalstīm pēc principa 60/40.
Nepieciešamība pēc lielāka darbinieku skaita atspoguļo EVTI uzticētos papildu uzdevumus un ir saistīta ar datubāzu izveidi un uzturēšanu par valstu tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un nodevām, un paziņojumiem. Šie jaunie uzdevumi ir noteikti ierosinātajā regulā un sīkāk aprakstīti paskaidrojuma rakstā.
Vispārīgi pieņēmumi, aprēķinot papildu resursus
Aprēķinot papildu resursus, ir izdarīti šādi pieņēmumi.
Tiek lēsts, ka papildu amatus veidos pastāvīgie darbinieki vai arī pagaidu darbinieki ar vidējām algas izmaksām €143 000 apmērā gadā.
Saistībā ar EVTI pārcelšanu uz Parīzi tiek ņemts vērā algu korekcijas koeficients (1,148) saistībā ar augstāku dzīves dārdzību salīdzinājumā ar Briseli.
Ar darbā pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārsta apskates, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas utt.) tiek lēstas EUR 12 700 apmērā uz vienu darbinieku.
EVTI izmaksas šobrīd ar attiecību 60/40 tiek dalītas starp dalībvalstīm un Komisiju.
Papildu darbinieku skaita aprēķins
Lai aprēķinātu papildu darbinieku skaitu, jaunie uzdevumi tiek sadalīti divās galvenajās EVTI piešķirtā jaunā darba jomās: datubāze par regulatīvajām maksām un nodevām un datubāze par paziņojumiem. Attiecībā uz šīm jomām ir ņemtas vērā turpmāk minētās aplēses par darba apjomu. Attiecībā uz datubāzi par regulatīvajām izmaksām tiek lēsts, ka ir nepieciešams viens projektu vadītājs un viens atbalsta darbinieks, turpretim attiecībā uz datubāzi par paziņojumiem ir nepieciešams viens projektu vadītājs un divi atbalsta darbinieki IT jomā.
1. tabulā ir norādīts kopējais lēstais papildu darbinieku skaits pa jomām EVTI:
1. tabula Kopējie PLE gadā katrā jomā
Kopējie PLE katrā jomā
|
Datubāze par regulatīvajām maksām/nodevām
|
1.
|
Datubāze par paziņojumiem
|
1.
|
Kopā
|
2.
|
Ārējo infrastruktūras izdevumu aprēķins
Attiecībā uz IT izdevumiem ir pieņemts, ka kopumā ir nepieciešami € 750 000, lai izveidotu datubāzes, un €150 000 ir pastāvīgās izmaksas.
2. tabula. Kopējie ārējās infrastruktūras izdevumi gadā pa jomām
Kopējie infrastruktūras izdevumi pa jomām
|
Pirmais gads (vienreizējas izmaksas)
|
Turpmākie gadi (pastāvīgās izmaksas)
|
Datubāze par regulatīvajām maksām/nodevām
|
EUR 500 000
|
EUR 100 000
|
Datubāze par paziņojumiem
|
EUR 250 000
|
EUR 50 000
|
Kopā
|
EUR 750 000
|
EUR 150 000
|
Izdevumu kopsumma
Ņemot vērā iepriekš minētos pieņēmumus, jaunajiem EVTI uzdevumiem aplēstās kopsummas ir norādītas 3. tabulā.
3. tabula. Saistītie izdevumi kopā
Izmaksu veids
|
Aprēķināšana
|
Pirmais gads
|
Turpmākie gadi
|
Personāla izdevumi
|
€143 000 x 1, 148 uz vienu darbinieku/gadā
|
€328 328 (2 darbinieki)
|
€328 328 (2 darbinieki)
|
Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi
|
€12 700 fiksēta summa uz vienu jaunu darbinieku
|
€25 400 (2 darbinieki)
|
0
|
Infrastruktūra/IT
|
Sk. 2. tabulu.
|
EUR 750 000
|
EUR 150 000
|
Kopā*
|
|
€1 103 728
|
€ 478 328
|
*Kopsumma neņemot vērā 60/40 sadalījumu starp dalībvalstīm un Komisiju EVTI budžetam.
Izdevumi attiecībā uz periodu 2021-N ir sniegti tikai ilustratīvā nolūkā. Finansiālā ietekme uz ES budžetu pēc 2020. gada tiks aplūkota Komisijas priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.