Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Vietējās un reģionālās iniciatīvas veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšanai”

(2018/C 387/05)

Ziņotājs: Nikolaos CHIOTAKIS (EL/PPE), Kifissia pašvaldības padomes loceklis

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

uzsver, ka valstu politikas pasākumu papildināšanā un 2030. gada programmas pasaules ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā svarīga nozīme ir veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanai ES līmenī. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām – vajadzības gadījumā ar kopīgu Eiropas programmu atbalstu – jānosaka un jāīsteno atbilstoši pasākumi, kas konsekventi atspoguļo iedzīvotāju vajadzības;

2.

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 169. pantu atzīst Eiropas Savienības svarīgo lomu veselības un patērētāju aizsardzības jomā, jo ES atbalsta un koordinē dalībvalstu politikas pasākumus, kuru mērķis ir veicināt veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas izvēli, un saskaņā ar 2030. gada programmas 2. mērķi novērš negodīgu komercpraksi, piemēram, nepatiesas informācijas sniegšanu patērētājam;

3.

norāda, ka slikts veselības stāvoklis, kas saistīts ar neveselīgiem ēšanas paradumiem un nepietiekamu fizisko aktivitāti, ir visaptveroša problēma un rada lielas izmaksas sabiedrībai. Izmaksu ziņā lietderīgāk ir veicināt veselīgus un ilgtspējīgus ēšanas paradumus, piemēram, Vidusjūras reģiona uzturu, nevis ārstēt slimības. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi rast stimulus, kas veicina veselīgu un tajā pašā laikā ilgtspējīgu izvēli saskaņā ar PVO ieteikumiem (1), ņemot vērā to, ka saskaņā ar jaunākajiem datiem pēdējās desmitgadēs aizvien vairāk tiek patērēti kalorijām un taukiem bagāti pārtikas produkti, kā arī apstrādāti pārtikas produkti ar augstu cukura, trans-taukskābju un sāls saturu (2);

4.

vērš uzmanību uz pieaugošām atšķirībām veselības jomā starp dažādām sociālajām grupām. Mazkvalificēto darba ņēmēju vidū ir biežāk vērojamas ar veselību saistītas problēmas, piemēram, aptaukošanās. Tomēr sliktu veselības stāvokli var novērst, un tādu pasākumu izstrādē, kuros ir ņemtas vērā dažādu grupu vajadzības un apstākļi, izšķiroša nozīme ir sociālekonomiskajam aspektam. Sistemātiski ilgtermiņa pasākumi, kuros daudzas ieinteresētās personas koordinēti sadarbojas, radīs priekšnosacījumus visu iedzīvotāju veselīgam un ilgtspējīgam uzturam;

5.

uzskata, ka veselīga uztura popularizēšanai jāizmanto publiskās pārvaldes instrumenti. Šajā nolūkā izmantojamo instrumentu klāstam vajadzētu būt pēc iespējas plašākam – tie varētu iekļaut nodokļus, subsīdijas un tiesību aktus, kā arī telpisko plānošanu un infrastruktūru, marķēšanu un pārformulēšanu;

6.

norāda, ka mērķis ilgtspējīgs patēriņš un ilgtspējīga ražošana ir Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam neatņemama sastāvdaļa, kas līdzsvaro cilvēka veselību un labklājību ikvienam, kā arī ilgtspējīgas attīstības visas trīs dimensijas, proti, saimniecisko, sociālo un vides dimensiju;

7.

norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārtikas produktu un pakalpojumu kvalitātei visos posmos no ražošanas līdz patēriņam (piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas, zivsaimniecības, lopkopības, pārstrādes rūpniecības un tirdzniecības jomā un politikā, kas veicina ražojumu pārdošanu tiešajiem lietotājiem, proti, patērētājiem), vienlaikus veicinot ilgtspējīgas ražošanas metodes un veselīgus patēriņa paradumus saskaņā ar 2030. gada programmas 12. mērķi “Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus”;

8.

atzīst, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošina saikni starp visām ieinteresētajām personām (valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ražotājiem, mazumtirgotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un izglītības iestādēm, piemēram, skolām, augstskolām utt.), un vienlaikus tās atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, kas bieži lūdz minētās pašvaldības sniegt viņiem informāciju par viņu kā patērētāju tiesībām;

9.

pieņem zināšanai, ka Padome vairākkārt ir aicinājusi Komisiju izstrādāt pasākumus veselības, fizisku aktivitāšu un uztura jomā;

10.

atzīstot, ka liela daļa Eiropā saražotās pārtikas netiek izmantota, un uzsverot to, cik nozīmīgas ir pētniecības programmas, kas paredzētas, lai pārtikas politiku izvērtētu, balstoties uz attiecīgiem par šo tematu publicētiem analītiskiem pētījumiem (3), saskaņā ar 2030. gada programmas 2. mērķi aicina Komisiju ierosināt standartus, kurus ir piemērojuši reģioni nolūkā samazināt pārtikas izšķērdēšanu;

11.

uzsver, ka vietējā pārtikas ražošana var veicināt reģionu saimniecisko un sociālo attīstību, novēršot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un pārmērīgu demogrāfisko spiedienu uz pilsētām. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt būtiska loma ilgtspējas sekmēšanā, veicinot īsas piegādes ķēdes, plānojot efektīvas shēmas pārtikas izšķērdēšanas novēršanai, īstenojot mērķtiecīgas kampaņas sabiedrības informēšanai un izpratnes veidošanai un iesaistot arī lielos mazumtirdzniecības tīklus;

12.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības koordinēt vietējā un reģionālā līmeņa pasākumus ar mērķi popularizēt veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, izmantojot efektīvus rīcības plānus par uzturu un fizisko aktivitāti un balstoties uz partnerībām starp attiecīgajiem pārvaldības līmeņiem un ieinteresētajām personām;

13.

uzskata, ka stratēģijas būs veiksmīgas tikai tad, ja tās tiks atbalstītas ar vietējā līmeņa pasākumiem un iniciatīvām, ko īsteno pašvaldības, un tāpēc uzskata, ka ir vēlams ES veiktajos pasākumos iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās ir iedzīvotājiem vistuvākais līmenis;

Uztura mācība bērniem un ēdināšana bērnudārzos un skolās

14.

lai sekmētu veselīgus uztura ieradumus jau no zīdaiņa piebarošanas sākuma, mudina veicināt vietējo apmācību un prasmju attīstību tiem, kuri kontaktējas ar bērniem (bērnudārzu audzinātājiem, skolotājiem, par ēdināšanu skolās atbildīgajiem inspektoriem, pediatriem, kā arī struktūrām, kurām ir nozīmīga loma bērnu izglītošanā par uzturu), un vienlaikus virzībā uz 2030. gada programmas 4.7. un 12.8. mērķi paredzēt tādus skolas vides un iepirkuma pasākumus, kas sekmē veselību;

15.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi visos līmeņos skolās iekļaut obligātas uztura mācību programmas, īpašu uzmanību pievēršot pirmsskolas izglītības iestādēm un pamatskolām, kur tiek veidoti ēšanas pamatieradumi. Tiek ierosināts programmās iekļaut teorijas stundas, izglītojošus seminārus un informatīvus apmeklējumus par vairākiem tematiem (piemēram, kulinārijas un pārtikas ražošanas vadības semināri un tādu vietu apmeklējumi kur ražo, pārstrādā un iepako pārtikas produktus). Programmu mērķis būs veicināt veselīga uztura paradumus un vienlaikus palīdzēt jaunajai paaudzei virzībā uz ilgtspējīgāku pārtikas izvēli, piemēram, nepārstrādātiem, svaigiem vietējās un sezonālās augu izcelsmes produktiem;

16.

uzskata: lai nodrošinātu veselīgas, uzturvielām bagātas pārtikas izvēles iespējas, ir ļoti svarīgi bērnudārzos un skolās (skolu ēdienkartēs paredzētajās maltītēs, pašapkalpošanās ēdnīcas maltītēs, kafejnīcās vai bufetēs un tirdzniecības automātos) nodrošināt kvalitatīvus produktus, kas sertificēti atbilstīgi kvalitātes standartiem;

17.

konstatē: tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības tieši kontrolē izglītības iestādes, tās var ietekmēt šo iestāžu uztura praksi, tādējādi sekmējot visjaunāko ES iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos;

18.

atzinīgi vērtē tehniskā ziņojuma Public Procurement of Food for Health publicēšanu un aicina Komisiju iztulkot to pārējās ES oficiālajās valodās, lai visas vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras iegādājas pārtiku un ar pārtiku saistītus pakalpojumus skolām, izmantotu minēto informatīvo dokumentu, lai nodrošinātu atbilstību pārtikas publiskā iepirkuma specifikācijām;

19.

atzinīgi vērtē bērniem paredzētos Komisijas pasākumus, kas veicina shēmas, kuru mērķis ir nodrošināt ES subsidētu piena, augļu un dārzeņu piegādi bērnudārziem un skolām;

20.

attiecīgajām publiskā sektora iestādēm dažādās dalībvalstīs pārtika un veselīgs un ilgtspējīgs uzturs būtu jāatzīst un jāuzskata par daļu no izglītības uzdevuma;

21.

atbalsta grozījumus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMSD) ar mērķi padarīt stingrākus reklāmas un tirgvedības noteikumus attiecībā uz tādiem pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros ir augsts tauku, sāls un cukura saturs, un ja šī reklāma sasniedz bērnus un jauniešus arī ārpus bērnu un jauniešu raidījumiem; tas dos iespēju saskaņā ar PVO aicinājumu samazināt nākotnes pieaugušo iedzīvotāju saskarsmi ar šāda veida tirgvedību (4);

Pieaugušo informēšana un izglītošana

22.

uzskata: lai sasniegtu 2030. gada programmas 12.8. mērķi, ir regulāri jāīsteno sabiedrības informēšanas kampaņas par to, kāda pozitīva ietekme uz veselību ir ar ilgtspējīgām metodēm ražotu svaigu augļu un dārzeņu patēriņam un pārtikas produktu ar augstu piesātināto tauku un trans-taukskābju, sāls un cukura saturu, jo īpaši pārstrādāto produktu, kas satur daudz šo vielu, samazināšanai uzturā. Šādas kampaņas popularizē veselīgu uzturu, veicina slimību profilaksi un uzlabo sabiedrības veselību; šajā saistībā aicina Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktu, ar ko ievieš uzturvielu obligātu “luksofora” vai citādu krāsu marķēšanas sistēmu attiecībā uz tauku, piesātināto tauku, cukura un sāls saturu, un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības informēt sabiedrību, skaidri norādot, kā patērētāji šo marķējumu var izmantot;

23.

uzskata, ka darba vide ir piemērota vieta veselīga un ilgtspējīga uztura ieradumu veicināšanai, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi darba vidē, vismaz publisko pakalpojumu iestādēs, kur strādā vietējo un reģionālo pašvaldību darbinieki, bet arī iespēju robežās visās citās publiskās iestādēs vai privātos uzņēmumos (komplekso maltīšu piedāvājumā, ēdnīcās, kafejnīcās un tirdzniecības automātos) piedāvāt kvalitatīvus produktus, lai darba ņēmējiem nodrošinātu veselīgas un uzturvielām bagātas pārtikas izvēles iespējas;

24.

uzskata, ka ir būtiski aizsargāt patērētājus no maldinošām reklāmām. Šajā nolūkā vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāorganizē informācijas kampaņas par pārtikas produktu marķējumu, uzturvērtību un veselīgumu, lai, popularizējot veselīgus ēšanas ieradumus, piemēram, Vidusjūras reģiona uzturu, izglītotu patērētājus un rosinātu viņus veikt ilgtspējīgāku pārtikas izvēli;

25.

rosina Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju izmantot iespēju grozīt AVMPD, lai pastiprinātu reklāmas un tirgvedības noteikumus attiecībā uz pārtikas produktiem, kuros ir augsts tauku, sāls un cukura saturs, un alkoholiskajiem dzērieniem, un uzsver nepieciešamību risināt jaunās problēmas, kas saistītas ar tirgvedību un reklāmu tiešsaistes platformās un digitālajos plašsaziņas līdzekļos, kur reklāmas ir grūtāk uzraudzīt;

Iniciatīvas vietējo pašvaldību spēju veidošanai

26.

uzskata, ka, ņemot vērā nākamās rīcības programmas veselības jomā pieņemšanu, jāsadarbojas ar PVO, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz uzturu tiek piemērota atjaunināta uzraudzības sistēma;

27.

norāda, ka daži subsidētie pasākumi, piemēram, tādi, kuru mērķis ir apzināt alternatīvus proteīnu avotus (5), varētu efektīvi izmainīt uztura ieradumus, bet ir papildus jāizpēta to rentabilitāte un ietekme uz patērētāju izvēles izmaiņām ilgtermiņā;

28.

aicina Eiropas Komisiju pēc spēkā esošo pārtikas marķēšanas sistēmu piemēru analīzes līdz 2018. gada beigām sagatavot ziņojumu par inovatīvu pārtikas marķēšanas sistēmu ietekmi;

29.

aicina Eiropas Komisiju pēc esošo pārtikas marķēšanas sistēmu izvērtēšanas ierosināt Eiropā obligātu vienoto krāsu marķējuma sistēmu, kurā krāsas piemērotu, pamatojoties uz 100 g attiecīgā produkta; šādu marķējumu izmantotu visā ES, lai pārtikas produktu iepakojuma priekšpusē sniegtu patērētājiem skaidru informāciju par cukura, sāls un tauku saturu, tādējādi veicinot veselīgākus ēšanas paradumus. RK ierosina gādāt par to, ka uzturvērtības marķējums ir pieejams arī tiešsaistē atbilstoši mūsdienu tehnoloģijas prasībām;

30.

aicina ieviest marķējumā īpašus standartus produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm attiecībā uz produkta cukura, sāls un tauku saturu. Šādiem uzturvielu aprakstiem vajadzētu būt priekšnoteikumam, lai attiecībā uz jebkuru produktu varētu izmantot uzturvērtības un veselīguma norādes;

31.

uzskata, ka ir svarīgi noteikt konkrētus, nozīmīgus un efektīvus mērķus cukura, trans-taukskābju un sāls satura samazināšanai daudzās pārtikas produktu un dzērienu kategorijās, un papildus izstrādāt arī valstu stratēģijas minēto mērķu sasniegšanai;

32.

vērš vietējo pašvaldību uzmanību uz to, ka tām, izmantojot publisko iepirkumu pārtikas nozarē attiecībā uz visām publiskajām iestādēm (tostarp slimnīcām, aprūpes namiem, veco ļaužu namiem, bērnudārziem, skolām, cietumiem un to ēdnīcām), prioritāri jātiecas būt par piemēru, pārdodot un nodrošinot veselīgus, vietējos un sezonas produktus, kas nodrošina ilgtspēju, un tādējādi sniegt ieguldījumu virzībā uz 2030. gada programmas 12.7. mērķi “Veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi”. Šim nolūkam Komiteja iesaka publiskā iepirkuma procedūrās atbalstīt vietējos ražotājus, lai veicinātu veselīgu uzturu un vietējās ekonomikas attīstību;

33.

uzsver to, ka jāievieš pamatnostādnes, kurās atspoguļoti dažu valstu efektīvu stratēģiju piemēri attiecībā uz veselīgākiem ēšanas paradumiem. Ir jāuzlabo bezmaksas piekļuve dzeramajam ūdenim. Piemēram, Andalūzijā tiek izstrādāts tiesību akts, kur šajā saistībā ir iekļauts šāds pasākums: “Uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par fasētu produktu un dzērienu tirdzniecības automātu uzstādīšanu un apkalpošanu izglītības iestādēs un publiskās bērnu atpūtas vietās, ja tādi tur ir novietoti, ir jāierīko un jāapkalpo dzeramā ūdens avots, kas ir pieejams bez maksas un kas ir ierīkots vai nu tirdzniecības automātā, vai ne vairāk kā divu metru attālumā no minētā tirdzniecības automāta”. Viens šāds piemērs ir Grieķija, kur, lai nodrošinātu tik vērtīgu preci kā ūdens, kā arī dažus citus būtiskus pārtikas produktus par konkurētspējīgu cenu salīdzinājumā ar citiem dzērieniem un pārtiku, tiek noteiktas maksimālās cenas, piemēram, piecdesmit centi par puslitru pudelēs pildīta ūdens, pastāvīgajiem klientiem konkrētās tirdzniecības vietās (ēdnīcās, bāros, uzkodu bāros, restorānos un citos uzņēmumos, kas tirgo pārtiku un dzērienus, kā arī tirdzniecības automātos utt.), kur konkurence nav iespējama (piemēram, lidostas, sporta centri, pasažieru kuģi, slimnīcas, izglītības iestādes, dzelzceļa stacijas, muzeji, atpūtas zonas, u. c.);

34.

aicina Komisiju izstrādāt īpašus uzturvielu aprakstus un nosacījumus, tostarp atbrīvojumus, ko ievēro, piemērojot uzturvērtības un veselīguma norādes pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām;

35.

vēlreiz atgādina ES iestādēm, ka uz alkohola izstrādājumiem obligāti jānorāda to sastāvdaļas un informācija par uzturvērtību, tostarp kaloriju daudzums. Uz alkohola izstrādājumiem un enerģijas dzērieniem būtu jāizvieto arī brīdinājumi par ietekmi uz veselību. Komiteja jo īpaši aicina Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu atcelt atbrīvojumu, kas piešķirts alkoholiskajiem dzērieniem saskaņā ar ES Regulu 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, tādējādi ļaujot patērētājiem veikt apzinātu izvēli;

36.

uzskata, ka būtu vajadzīga sadarbība starp Eiropas iestādēm un Eiropas un valstu apvienībām, kas ir iesaistītas pārtikas un uztura jautājumu risināšanā, lai kopā ar valstu publiskajām struktūrām pastiprinātu privātās iniciatīvas veselīga un ilgtspējīga uztura popularizēšanai;

Ražošanas process

37.

atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt veselīgu un auglīgu augsni kā svarīgu faktoru pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā, un tādēļ atbalsta bioloģisko lauksaimniecību un organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju izmantošanu nolūkā palielināt organisko vielu saturu augsnē un uzlabot augsnes struktūru un ūdens iefiltrēšanās spējas;

38.

atkārtoti uzsver, ka vietējiem dalībniekiem jāatbalsta jaunie lauksaimnieki, lai lauksaimniecība varētu attīstīties un varētu saglabāt lauku apvidu dzīvotspēju, un ka ir vajadzīgas tādas shēmas, kā, piemēram, kopienas atbalstīta lauksaimniecība (CSA);

39.

aicina sekmēt tehnisko un vadības prasmju un zināšanu apguvi, inovāciju izplatīšanu dažādās uzņēmējdarbības jomās ar mērķi uzlabot ražošanas un turpmākās pārstrādes ilgtspējīgu pārvaldību, lai nodrošinātu autentiskus produktus ar izsekojamām ražošanas ķēdēm;

40.

iesaka ar attiecīgo ES politikas pasākumu starpniecību atbalstīt veselīgas pārtikas ražošanas attīstību un popularizēšanu;

41.

aicina veicināt konsultāciju pakalpojumus nolūkā palielināt uzņēmumu konkurētspēju, īstenojot ilgtspējīgu un uz kvalitāti orientētu pārvaldību;

42.

rosina veidot vietējo pašvaldību, apmācību centru un valstu universitāšu sadarbību ar mērķi veicināt pētniecību attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas izvēli katrā ražošanas posmā, kas ļauj iegūt atpazīstamu produktu ar veselīgam uzturam atbilstošu kvalitāti; jo īpaši iesaka izmantot ražošanas protokolus, kuros ir norādīts uz ķīmisku mēslošanas līdzekļu, antibiotiku un pesticīdu izmantošanas ierobežošanu;

43.

uzsver, ka jāveicina un jāatbalsta tādas pārtikas produktu ražošanas sistēmas attīstība, kas saudzē vidi, samazina iepakojuma daudzumu un pārtikas izšķērdēšanu, lai panāktu šādas prakses izskaušanu, ierobežo CO2 emisijas un atbalsta ilgtspējīgu ražošanas metožu izmantošanu;

44.

aicina atbalstīt tos lauksaimniekus, kas darbojas kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, un sadarbībā ar ieinteresētajām vietējām pašvaldībām veikt informēšanas pasākumus par šiem produktiem, kā arī popularizēt tos;

45.

uzsver nepieciešamību ieguldīt inovācijā, izmantojot videi nekaitīgas un uz produktu orientētas tehnoloģijas;

46.

ierosina izpētīt vietējās iespējas veicināt brīvprātīgu līdzdalību veselīgas ēšanas paradumu nodrošināšanā, piemēram, brīvprātīgi piedaloties pārtikas ražošanā piemājas dārziņos, utt.;

47.

aicina lauku saimniecību darbību dažādot ar tūrisma un sociālo pasākumu izvēršanu, kas ļauj paplašināt vietējo produktu piedāvājumu, stiprināt īsas piegādes ķēdes klātbūtni attiecīgajā teritorijā un veicināt ar teritoriju saistīta, autentiska produkta patēriņu;

Pārtikas pārstrādes posms

48.

aicina pārtikas rūpniecības uzņēmumus ieguldīt, lai pārveidotu tos produktus, kam ir augsts piesātināto tauku, cukura un sāls saturs, kā arī lai apzinātu un izstrādātu cenu ziņā pieejamu, inovatīvu, veselīgu un garšīgu pārtiku un speciālus produktus (tostarp lipekli un laktozi nesaturošus), kas ražoti, izmantojot ilgtspējīgas tehnoloģijas, un tādējādi veicināt veselīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu;

49.

mudina uzņēmumus saskaņā ar 2030. gada programmas 12.6. mērķi ieviest ilgtspējīgas metodes un par to attiecīgi ziņot;

50.

atbalsta svaigu pārtikas produktu iepakošanu saglabāšanas nolūkā un īsas piegādes ķēdes, kas aizsargātu vietēji ražotu un veselīgu produktu tirdzniecību;

51.

aicina veikt ieguldījumus lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādē. Šiem ieguldījumiem jānodrošina ietekmes uz produktu samazināšana, kā arī iepakojuma un iesaiņojuma izmantošanas racionalizācija, lai samazinātu atkritumu radīšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī nodrošinātu produkta aizsardzību;

52.

uzskata, ka ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas sadarbotos, veidojot visaptverošu, obligātu, viegli atpazīstamu Eiropas pārtikas marķēšanas sistēmu attiecībā uz visiem produktiem, tostarp produktiem, kurus pašlaik neregulē tiesību akti, un paplašinot informācijas par uzturvērtību saturu tā, lai patērētāji var izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz uzturā lietojamo produktu;

53.

ierosina ieviest īpašu grafisku simbolu, kas ļautu atšķirt kalnu produktus un izceltu to īpatnības, piemēram, augsnes, gaisa vai ūdens kvalitāti, kā arī ražošanas apjomu;

54.

stingri atbalsta vienotas Eiropas sistēmas ieviešanu ar mērķi noteikt porciju lielumu, lai nodrošinātu iespēju salīdzināt valstu attiecīgos produktus;

55.

aicina nozares dalībniekus sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai veiktu pasākumus valsts, kopienu un vietējā līmenī nolūkā veicināt veselīgu uzturu kā daļu no to korporatīvās sociālās atbildības saistībām;

Vietējie ražotāji, lauksaimnieku tirgi un ielu pārdevēji

56.

atzinīgi vērtē vietējo iestāžu centienus atbalstīt alternatīvus pārtikas tīklus, piemēram, bioloģisko lauksaimnieku tirgus, kas piedāvā veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku;

57.

atzinīgi vērtē vietējo un reģionālo pašvaldību centienus, kas vērsti uz to, lai palīdzētu izveidot izpētes grupas, kurās ražotāji un pārstrādātāji apmainās ar praktisko pieredzi saistībā ar bioloģisko lauksaimniecību. Šādu izpētes grupu darbs var papildināt tradicionālās lauksaimniecības programmas, ko piedāvā apmācību centri, skolas un universitātes;

58.

mudina veikt pasākumus, ar kuru atbalstu izvērš vietējos pamatpakalpojumus un tīklus, lai konsolidētu vietējo produktu tirgu, lauku tūrismu, lauku apvidu saglabāšanu un atjaunošanu ar mērķi veicināt veselīgas, ar tradīcijām saistītas pārtikas tirdzniecību;

59.

atzinīgi vērtē vietējo NVO privātās iniciatīvas, kas patērētājus virza uz veselīga dzīvesveida izvēli un papildina valsts politiku un likumdošanas iniciatīvas Eiropas un valsts līmenī;

60.

aicina vietējos plašsaziņas līdzekļus (televīziju, radio, internetu un sociālos plašsaziņas līdzekļus) piedalīties izglītošanas kampaņās par pārtiku un atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas aicinājumam ievērot regulatīvos ierobežojumus attiecībā uz neveselīgu pārtikas produktu un dzērienu reklāmu;

61.

atbalsta alternatīvu pārtikas tīklu izveidi, ietverot arī lauksaimnieku tirgus, kuros vietējie ražotāji piedāvā veselīgus un augsti kvalitatīvus pārtikas produktus tieši patērētājiem par saprātīgām cenām. Turklāt tie saglabā vietējās kopienas pārtikas kultūru un palīdz aizsargāt bioloģisko daudzveidību;

62.

vērš uzmanību uz to, ka būtiska loma veselīgas un ilgtspējīgas izvēles veicināšanā ir stratēģiskajai plānošanai un sadarbībai visos valdības un pārvaldes līmeņos, iesaistot attiecīgos dalībniekus;

63.

atbalsta kopīgo pārliecību, ka ilgtspējīgu risinājumu priekšnosacījums ir spēcīgas partnerības ar vietējām pašvaldībām.

---

(1)  Veselīgs uzturs, faktu lapa Nr. 394, atjaunināta 2015. gada septembrī.

(2)  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7694616/3-14102016-BP-EN.pdf

(3)  https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/public-procurement-food-health-technical-report.pdf

(4)  http://www.hse.ie/eng/about/Who/healthwellbeing/Our-Priority-Programmes/HEAL/HEAL-docs/tackling-food-marketing-to-children-in-a-digital-world-trans-disciplinary-perspectives-WHO-2016.pdf

(5)  http://eur-lex.europa.eu/eli/dec_impl/2014/424/oj