EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.12.2018
COM(2018) 790 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanu un pirmajiem kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātiem
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.12.2018
COM(2018) 790 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanu un pirmajiem kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātiem
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanu un pirmajiem kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātiem
Ievads
2013. gada kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas rezultātā tika izveidota kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (KUNS), kuras mērķis ir mērīt KLP īstenošanas rezultātus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, pierādīt tās sasniegumus un uzlabot tās efektivitāti 1 . Pirmoreiz šī sistēma aptvēra gan pirmo pīlāru (tiešie maksājumi 2 un tirgus pasākumi 3 ), gan otro pīlāru (lauku attīstība 4 ), kā arī KLP horizontālos pasākumus 5 (piemēram, savstarpējo atbilstību).
2014.–2020. gada KLP ir noteikts, ka Komisijai jāsniedz sākotnējs ziņojums “par kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanu un pirmajiem KLP darbības rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim”, bet galīgais novērtējums par 2014.–2020. gada KLP īstenošanu jāiesniedz 2021. gadā. Pašreizējā ziņojumā ir paredzēts, ka publicēšanas datumā izpaustais tiks apspriests debatēs par KLP tiesību akta priekšlikumiem, kas pieņemti 2018. gada 1. jūnijā, un tas tiek publicēts vienlaicīgi ar visa attiecīgo rādītāju kopuma izplatīšanu 6 .
Sākotnējā ziņojumā ir raksturota šīs sistēmas struktūra un ieviešana, norādīti pirmie KLP darbības rezultāti, pamatojoties uz pierādījumiem, kas apkopoti ar KUNS un citu pētījumu (piemēram, novērtējumu) starpniecību, un sasaistīta gūtā pieredze ar darbības rezultātiem un uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kas iekļauta KLP priekšlikumos laikposmam pēc 2020. gada.
Kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas struktūra un īstenošana
Tiesiskais regulējums
Līdz ar 2014.–2020. gada KLP uzraudzības un novērtēšanas sistēmu horizontālajā regulā5 tika noteikts, ka KLP darbības rezultāti jānovērtē saistībā ar KLP trīs vispārīgajiem mērķiem:
a.ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
b.ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
c.līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.
Turklāt otrajam pīlāram Kopīgo noteikumu regula 7 paredz kopīgus uzraudzības un novērtēšanas elementus Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, bet Lauku attīstības regulā4 uzmanība ir pievērsta lauku attīstības programmu specifikai.
KUNS sniedz pamatinformāciju par KLP īstenošanu (uzraudzību), kā arī tās rezultātiem un ietekmi (novērtējumu) 8 . Tajā dalībvalstu darbību apjoms (iznākums) ir izteikts skaitļos, ir raksturoti sasniegumi un pārbaudīts, cik veiksmīgi notikusi mērķu īstenošana 9 . Komisija kopā ar dalībvalstīm ekspertu grupas ietvaros izveidoja KUNS un sagatavoja sarakstu ar rādītājiem, kuri pēc intervences loģikas tika atlasīti no vispārīgajiem līdz konkrētajiem mērķiem un intervencēm un tika izklāstīti vairākos īstenošanas aktos.
Rādītāji
Ir definēti pieci rādītāju veidi, lai sniegtu atbalstu KPL darbības rezultātu novērtējumam 10 :
·45 konteksta rādītāji, kuri raksturo politikas vispārīgo darbības vidi;
·84 iznākuma rādītāji, kas mēra ar politikas intervencēm tieši saistītās darbības;
·41 rezultāta rādītājs: 16 rezultātu rādītāji pirmajam pīlāram, kuri mēra intervenču tiešo un tūlītējo ietekmi, un 25 rezultātu rādītāji otrajam pīlāram (19 no tiem atbilst mērķa rādītājiem);
·24 mērķa rādītāji (19 no tiem atbilst rezultātu rādītājiem), ko izmanto, lai plānošanas perioda sākumā noteiktu skaitļos izteiktus mērķus;
·16 ietekmes rādītāji, kas mēra politikas intervenču ietekmi ilgākā termiņā un ārpus tiešās ietekmes (13 no tiem ir iekļauti arī konteksta rādītāju kopumā).
Katram rādītājam ir sagatavota informācijas lapa ar definīciju un datu avotiem, ģeogrāfiskās detalizācijas pakāpi un ziņošanas biežumu un laiku 11 . Turklāt tika iekļauti arī apakšrādītāji, kad tika konstatēta nepieciešamība pēc sadalījuma, piemēram, nozarēs vai kategorijās. Esošā sistēmā kopā aptver vairāk nekā 900 apakšrādītājus.
Datu avoti
Rādītāji ir definēti pēc iespējas tā, lai datu vākšana balstītos uz esošajiem kanāliem 12 , tādējādi izvairoties no papildu administratīvā sloga radīšanas saņēmējiem un dalībvalstīm. Plašais datu avotu klāsts, ko izmanto vispārējai KUNS, ietver dalībvalstu paziņojumus, Eurostat 13 nodrošināto Eiropas statistiku un Eiropas Vides aģentūras apkopotos datus.
Pirmā pīlāra iznākuma rādītāji ir pieejami lauksaimniecības tirgus pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmā (Information System for Agricultural Market Management and Monitoring — ISAMM), Noskaidrošanas revīzijas izsekošanas sistēmā (Clearance Audit Trail System — CATS) un lauksaimniecības kompensāciju izdevumu informācijas sistēmā (Agriculture Refund Expenditure — AGREX). Dati ir pieejami par 2015., 2016. un daļēji arī par 2017. gadu.
Otrajam pīlāram uzraudzības datus apkopo, izmantojot gada īstenošanas ziņojumus, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu jūnijā par iepriekšējo gadu. Šajos ziņojumos iekļautas iznākuma, rezultātu un mērķa rādītāju vērtības. Dalībvalstīm arī 2017. gadā (un 2019. gadā) bija jāiesniedz pilnveidoti gada īstenošanas ziņojumi, kuros iekļauta papildinformācija, pamatojoties uz novērtēšanas darbībām. Papildus iepriekšminētajam informāciju par izdevumiem apkopo katru ceturksni, sagatavojot izdevumu deklarāciju Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai. Attiecībā uz lauku attīstību ir pieejami rādītāju dati par 2015. gadu un par laikposmu līdz 2016. gada beigām 14 .
Esošo datu avotu izmantošana un konkrētiem rādītājiem nepieciešamā detalizācijas pakāpe ietekmē datu pieejamības laiku un biežumu. Piemēram, dati, kas balstīti uz Eurostat lauku saimniecību struktūru apsekojumiem, tiek apkopoti ik pēc trīs gadiem un ir pieejami pusotru gadu pēc pārskata gada. Līdzīgi iepriekšminētajam arī daži vides rādītāji balstās uz periodiskiem apsekojumiem — ar augsnes kvalitāti saistītos datus apkopo ar piecu gadu intervālu, un pēdējā informācija attiecas uz 2012. gadu.
KLP darbības rezultātu sākotnējais novērtējums
KLP darbības rezultāti saistībā ar tās kopējo mērķu sasniegšanu tiek mērīti un izvērtēti, pamatojoties uz kopējās ietekmes rādītājiem, savukārt saistībā ar konkrētu pamatmērķu sasniegšanu — pamatojoties uz rezultātu rādītājiem.
Tādēļ sākotnējā ziņojumā ir aprakstīti KLP sasniegumi, pamatojoties uz līdz šim pieejamajiem KUNS datiem 15 . Novērtējuma informācija tiek ņemta vērā, ja tāda ir pieejama. Turpmāka analīze ir pieejama ietekmes novērtējumā attiecībā uz KLP reformas priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada 16 un dažādos šim nolūkam apkopotas pamatinformācijas avotos 17 .
Šeit būtu lietderīgi brīdināt par tālāk minēto. Darbības rezultātu novērtēšanai politikas ietekme jānošķir no citiem ietekmējošiem faktoriem (kontekstuāli fakti, cita saistīta politika u. c.). Jāizmēra tā saucamā neto ietekme. Parasti to veic ar novērtējumu palīdzību. Šajā posmā novērtējumu sagatavošanai ir pieejams ierobežots informācijas apjoms, jo nesenākā KLP reforma tika īstenota tikai 2015. gadā. Kavējas arī ietekmes (un konteksta) rādītāju nodrošināšana. Vairākiem rādītājiem jaunākie dati ir par 2012. vai 2013. gadu, kas ir pirms KLP 2013. gada reformas īstenošanas. Visbeidzot, dažiem ietekmes rādītājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai uzrādītu ietekmi, kā rezultātā tiek apgrūtināta KLP ietekmes aprēķināšana.
Rentabla pārtikas ražošana
Orientācija uz tirgu un cenu stabilitāte
KLP ir veiktas vairākas reformas, kas vērstas uz izteiktāku orientāciju uz tirgu, pārejot no atbalsta produktiem (izmantojot cenas) uz atbalstu ražotājiem (sniedzot atbalstu ienākumiem, lielākoties ar atdalītajiem maksājumiem). Šī pāreja samazināja cenu atšķirības starp ES un pasaules tirgus cenām, pakāpeniski palielinot ES konkurētspēju un tirdzniecības rezultātus — attiecība starp ES un pasaules tirgus cenām attiecībā uz galvenajām lauksaimniecības precēm (svērtais vidējais) samazinājās no 140 % 2007. gadā līdz 113 % 2017. gadā.
Pēdējo 10 gadu laikā ES lauksaimniecības pārtikas eksports gandrīz divkāršojās, 2017. gadā sasniedzot 138 miljardus EUR un palīdzot vēl vairāk uzlabot tirdzniecības bilanci, kas sasniedza 20,5 miljardus EUR (par 28 miljardiem EUR vairāk nekā 2007. gadā). ES eksports veido aptuveni 17 % no pasaules kopējā lauksaimniecības pārtikas eksporta, un laika gaitā šī daļa ir saglabājusies diezgan stabila.
Vienlaikus ES tirgus ir arī atvērtāks: ES lauksaimniecības pārtikas produktu imports 2017. gadā palielinājās līdz 117 miljardiem EUR (par 51 % vairāk nekā 2007. gadā), bet ES imports no vismazāk attīstītajām valstīm kopš 2007. gada palielinājās par vairāk nekā 75 %, 2017. gadā sasniedzot 3,5 miljardus EUR. Visas pārējās pasaules lielākās tirgotājas, t. i., ASV, Ķīna, Japāna, Krievija un Kanāda, kopā importēja preces no vismazāk attīstītajām valstīm tikai par 3 miljardiem EUR.
Kaut arī ES lauksaimnieki tagad ir vairāk pakļauti pasaules cenu svārstīgumam, cenu svārstīgums tiem saglabājas zemāks nekā galvenajiem konkurentiem, piemēram, mīkstajiem kviešiem no 2015. gada līdz 2017. gadam tas bija 6,8 %, bet pasaules tirgū cenu svārstīguma rādītājs bija 10 %.
Tā kā ES cenas ir tuvākas pasaules tirgus cenām, ES eksporta kompensācijas vairs neizmanto un intervences shēmas īsteno retāk nekā pirms 20 gadiem. KLP tagad īsteno tirgus drošības tīklu, atbalstot cenas nozarēs, kur novērojama pārmērīga un ārkārtēja cenu samazināšanās. Vairumā nozaru pēdējos gados cenas saglabājās krietni lielākas par intervences cenu, izņemot vājpiena pulveri, kura cenas 2015. un 2016. gadā nokritās zem intervences cenu līmeņa, kā rezultātā valsts intervences iepirkums attiecīgi veidoja 2 % un 23 % no ES kopējās produkcijas.
Dažos pēdējos gados gūtā pieredze rāda, ka vajadzības gadījumā tirgus pasākumi ir pieejami un var tikt īstenoti cenu krituma apturēšanai. Reaģējot uz importa aizliegumu, ko noteica Krievija 2014. gadā, tika ieviesti tādi ārkārtas pasākumi kā privātās uzglabāšanas atbalsts un izņemšana.
Lauksaimniecības ienākumi
Viens no KLP galvenajiem mērķiem ir veicināt lauku saimniecību ienākumus un ierobežot to mainību. Viens no galvenajiem lauku saimniecību atbalsta instrumentiem ir tiešie maksājumi, un vairums no tiem ir atdalīti no faktiskās ražošanas.
Vidējie tiešie maksājumi vienam saņēmējam 2016. gadā bija gandrīz 6200 EUR, veidojot 44 % no ES-28 lauksaimniecības uzņēmējdarbības ienākumiem, taču sadalījums pēc lauku saimniecību veidiem un lieluma bija atšķirīgs 18 . Dažās nozarēs (liellopu gaļa, aitas, olīvas) un zonās (apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi) tiešie maksājumi veidoja pat vēl lielāku daļu no ieņēmumiem, palīdzot lauku saimniecībām saglabāt uzņēmējdarbību visā ES teritorijā un tādējādi atbalstot lauku vitalitāti. Taču lauksaimniecības ienākumi šajās nozarēs un zonās joprojām nesasniedz ES vidējo rādītāju. Nozarēs ar augstu cenu svārstīgumu tiešie maksājumi palīdz lauksaimniekiem veiksmīgāk pārvarēt cenu krišanos. Nesenā Pasaules Bankas ziņojumā ir secināts, ka KLP sniedz efektīvu atbalstu lauksaimniecību ienākumiem un palīdz mazināt atšķirību starp lauksaimniecības ienākumiem un citās ekonomikas nozarēs saņemtajām darba samaksām 19 .
2013. gada KLP reformā ir arī piedāvāti vairāki riska pārvaldības instrumenti: apdrošināšanas prēmijas, kopieguldījumu fondi un nesen ieviestais ienākumu stabilizācijas instruments. Ņemot vērā šo instrumentu ierobežoto apguvi 20 (2016. gadā tikai 0,5 % lauku saimniecību piedalījās ES riska pārvaldības sistēmās), dažas izmaiņas tika ierosinātas tā saucamajā Omnibus regulā 21 . Nesenā pētījumā par riska pārvaldību ES lauksaimniecībā ir konstatēts, ka Eiropas lauksaimnieki aizvien vairāk tiek pakļauti riskiem, bet riska pārvaldības instrumenti nav pietiekami pieejami. Apdrošināšana joprojām ir visbiežāk izmantotais instruments, bet kopieguldījumu fondu pieejamība un apguve ir ierobežotākas 22 .
Lauksaimniecības ražīgums
Lauksaimniecības ražīgums, kas izteikts kā kopējā faktoru produktivitāte, pieaug pastāvīgi, bet lēni (0,7 % pieaugums gadā pēdējo piecu gadu laikā), un darba ražīguma pieaugums lielākoties veicina produktivitātes pieaugumu.
KLP atdalītie maksājumi un atbalsts lauku attīstībai tiek pozitīvi asociēti ar lauksaimniecības ražīguma pieaugumu uz vienu darbinieku (pretēji saistītajam atbalstam). KLP maksājumi palielina lauksaimnieku iespējas saņemt kredītus un samazina riska darījumu skaitu, tādējādi ļaujot viņiem ieguldīt vairāk 23 .
Inovācija ir svarīgs faktors, kas nosaka ražīguma pieaugumu ilgtermiņā. Inovācijas apguves paātrināšanai Komisija 2012. gadā uzsāka Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (sk. 3.4. punktu).
Ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika
KLP daudzējādi sniedz ieguldījumu ilgtspējīgā dabas resursu apsaimniekošanā un klimata politikā, izmantojot dažādu KLP pasākumu apvienoto ietekmi, tostarp savstarpējo atbilstību (90 % izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP)), tiešos maksājumus (zaļināšana 77 % ILZP 24 ) un pasākumus lauku attīstībai, kas vērsti uz konkrētu vides mērķu īstenošanu, kopā ar atbalstu konsultācijām lauku saimniecībām un Eiropas inovācijas partnerības (EIP) un tās darba grupu novatoriskajām darbībām.
Lauksaimniecības ražošana ietekmē vidi, taču jāņem vērā arī citi faktori. Tā kā jaunākie dati par vides rādītājiem ir nepietiekami un vides ietekme bieži vien ir ilgtermiņa process, ir sarežģīti konstatēt tiešu saistību starp KLP intervenci un tās faktisko ietekmi uz vidi. Lauksaimniecības SEG emisijas kopš 1990. gada ir mazinājušās par vairāk nekā 20 %, 2016. gadā veidojot 12 % no ES kopējām SEG emisijām, jo samazinājās dislāpekļa oksīda emisijas no lauksaimniecības augsnes pārvaldības (galvenokārt pateicoties retākai slāpekļa minerālmēslojuma lietošanai) un zarnu fermentācijas emisijas vispārējā lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazinājuma dēļ. Taču pēdējo 10 gadu laikā samazinājuma rādītājs ir izlīdzinājies, un tagad emisiju apjoms svārstās ap 490 miljoniem t CO2 ekvivalenta. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, emisiju no zālājiem un aramzemes līmenis joprojām ir pozitīvs, tomēr tam tiek novērota tendence mazināties (samazinājums par 15 % no 2006. gada līdz 2016. gadam). Galvenie iemesli tam ir zemes pārveidošana un pievēršanās aramzemes un zālāju pārvaldības praksei, tomēr var novērot lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Pēdējo divu gadu laikā ir palielinājušās amonjaka emisijas no lauksaimniecības (pieaugums par 10 %). Šie vides rādītāji liecina, ka vides problēmas joprojām ir aktuālas un turpmākajai KLP jāsniedz lielāks ieguldījums to risināšanā.
Tiešo maksājumu trīs zaļināšanas prasību mērķis ir padarīt KLP efektīvāku tās ar vidi un klimatu saistīto mērķu īstenošanā un nodrošināt ES lauksaimniecības ilgtspēju ilgtermiņā:
1) ekoloģiski nozīmīgas platības, kuru primārais mērķis ir aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību lauku saimniecībās;
2) ilggadīgo zālāju uzturēšana, lai nodrošinātu oglekļa dioksīda piesaisti, bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti un aizsardzību pret augsnes eroziju;
3) kultūraugu dažādošana, kuras primārais mērķis ir uzlabot augsnes kvalitāti.
Tomēr zaļināšana tiek kritizēta par tās radīto papildu slogu lauksaimniekiem un administratīvajām struktūrām, salīdzinot ar iznākumu, ko tā rada videi. Nesenā maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi novērtējumā 25 ir apstiprināts, ka dalībvalstu un lauksaimnieku pašlaik īstenotā zaļināšana var tikt uzlabota veiksmīgākai tās mērķu sasniegšanai.
Attiecībā uz pasākumiem lauku attīstībai līgumi, kuri atbalsta bioloģisko daudzveidību un/vai ainavas, aptver 13 % ILZP, ar ūdens pārvaldības uzlabošanu saistītie līgumi — 9 % ILZP, ar augsnes erozijas novēršanu un augsnes pārvaldību saistītie līgumi — arī 9 % ILZP, bet līgumi ar mērķi samazināt SEG un/vai amonjaka emisijas aptver 1 % ILZP 26 . Turklāt 7 % ILZP ir bioloģiskās lauksaimniecības 27 . Dalībvalstu veiktā ietekmes izteikšana skaitļos ir ierobežota, jo, kā tās informē, 2016. gadā sagatavotajos novērtējumos “bija pāragri novērot lauku attīstības programmu ietekmi uz vides ietekmes rādītāju vērtībām” 28 .
KLP reformā noteikts, ka dalībvalstīm jārezervē vismaz 30 % no II pīlāra līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas un ar vidi saistīto problēmu risināšanas pasākumiem 29 . 2016. gadā dalībvalstis krietni pārsniedza šo saistību prasības radušos izdevumu ziņā, ES vidējam rādītājam sasniedzot 67 %, un šī mērķa īstenošanā vislielāko ieguldījumu sniedza apgabali, kuros ir dabas vai citi īpaši ierobežojumi (30 %), un agrovides un klimata pasākumi (18 %).
Papildus šīm KLP konkrētajām saistībām dalībvalstu līmenī Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka ES budžetā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20 % jātērē rīcībai klimata politikas jomā kopā ar iemaksām no citiem politikas veidiem 30 . Centienos sasniegt šo mērķi KLP ir būtiska nozīme. Pamatojoties uz šim plānošanas periodam noteikto klimata izsekošanas metodiku 31 atbilstoši ESAO metodoloģijai “Rio politikas rādītāji”, aprēķinātais KLP ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā veido 26 %, t. i., 102,8 miljardus EUR.
Līdzsvarota teritoriālā attīstība
2016. gadā lauksaimniecībā strādāja 13,5 % no visiem lauku apvidos nodarbinātajiem (salīdzinot ar 12,4 % 2012. gadā). Lauksaimniecības nozarē bija nodarbināti 8,7 miljoni lauksaimnieku, un viņu darba laiks bija ekvivalents pilna laika darbam (2013. g.). Ilgtermiņa tendenci, kad darbaspēks aizplūst no lauksaimniecības nozares, izraisa demogrāfiskā situācija, strukturālās izmaiņas, mehanizācija un iespējas ārpus lauksaimniecības nozares. Pēdējos gados lauksaimniecības darbaspēka aizplūšana ir mazinājusies.
KLP veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību ar vairākām atbalsta shēmām lauku saimniecību sektoram (tas bieži ir lauku ekonomikas pamats) un tiešu palīdzību ar lauku saimniecībām nesaistītām struktūrām lauku apvidos. Šīs shēmas ietver:
·atbalstu aptuveni 7 miljoniem saņēmēju, iekļaujot aptuveni 65 % no kopējā lauku saimniecību skaita 32 . 2015. pieprasījumu gadā tiešajiem maksājumiem bija gandrīz 6,8 miljoni saņēmēju, bet lauku attīstības pasākumiem — vairāk nekā 3 miljoni 33 ;
·īpašu atbalstu lauksaimniekiem kalnu apgabalos un citos apvidos ar īpašiem ierobežojumiem (2,7 miljoni saņēmēju, 8 miljardi EUR);
·atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem ar obligātu pamata maksājuma papildinājumu pirmajiem pieciem gadiem, atbalstot aptuveni 312 000 gados jauno lauksaimnieku (ar 352 miljoniem EUR), un plašu atbalsta pasākumu klāstu gados jaunajiem lauksaimniekiem lauku attīstības pasākumu ietvaros;
·brīvprātīgu saistīto atbalstu 2,3 miljoniem 34 saņēmēju (3,9 miljardi EUR).
Turklāt, dalībvalstīm ir iespēja pārdalīt līdz 30 % no to tiešo maksājumu apjoma katras lauku saimniecības pirmajiem hektāriem (pārdalošais maksājums), un 2016. gadā šo shēmu īstenoja deviņas dalībvalstis, sniedzot 1,8 miljoniem lauksaimnieku atbalstu 1,6 miljardu EUR apmērā.
KLP arī tiešā veidā sniedz ieguldījumu pamatpakalpojumu un sakaru tehnoloģiju attīstības atbalstam lauku apvidos, jo īpaši pasākumiem, kuru izpildei nepieciešami vairāki gadi, piemēram, ilgtermiņa ieguldījumiem (platjosla un citas infrastruktūras). 2016. gadā no šiem ieguldījumiem labumu guva 90 miljoni cilvēku. Turklāt, 171 miljonu pilsoņu lauku apvidos jau aptver vietējās attīstības stratēģija LEADER, kas ir pierādījusi sevi kā ārkārtīgi veiksmīga pieeja vietējās attīstības veicināšanai un spēju veidošanai lauku apvidos.
KLP atbalstam (piemēram, ieguldījumiem saziņas tehnoloģijās un infrastruktūrā) ir palielinoša ietekme uz citām nozarēm lauku apvidos, jo īpaši uz pārtikas nozari un pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina pakalpojumus lauksaimniecībai. Nodarbinātības līmenis lauku apvidos ir krietni uzlabojies — no 62,5 % 2011. gadā (skaidrojams ar ekonomisko krīzi) līdz 66 % 2016. gadā, gandrīz sasniedzot tādu nodarbinātības līmeni, kāds tas ir pārējā ekonomikā. Atšķirība starp lauksaimniecības ienākumiem un ienākumiem citās ekonomikas nozarēs joprojām ir liela, taču tā samazinās (vidējo lauksaimniecības ienākumu daļa salīdzinājumā ar darba samaksu visā ekonomikā pieauga no 32 % (no 2005. līdz 2010. gadam) līdz 47 % (2017. gads)). Tādējādi nabadzības līmenis lauku apvidos samazinājās (no 29 % 2011. gadā līdz 26 % 2016. gadā ES-28) un pietuvojās visas ekonomikas nabadzības līmenim (25 %). Tādēļ KLP ir svarīga loma nabadzības mazināšanā lauku apvidos, un tā palīdz izveidot labākas darbvietas lauksaimniekiem visā ES17.
Zināšanu nodošana un inovācija
Zināšanu nodošanas un inovācijas veicināšana ir KLP transversāla prioritāte, un kopējais tai piešķirtais budžets ir 5,7 miljardi EUR. 2014.–2020. gada lauku attīstības programmās ir iekļauts elastīgs pasākumu kopums, kas atbalsta konsultācijas, mācības, inovāciju un sadarbību, kā arī zināšanu pilnveidošanu lauku apvidos. Vairāk nekā 492 000 lauksaimnieku (4,5 % no visiem lauksaimniekiem) saņēma finansējumu mācībām, bet finansējumu konsultācijām saņēma vairāk nekā 63 500 lauksaimnieku 35 .
2016. gadā veiktais ex-ante novērtējuma pētījums attiecībā uz EIP iniciatīvu bija pozitīvs. Visas dalībvalstis (izņemot Luksemburgu) nolēma īstenot EIP šajā periodā (sk. arī 3.2. nodaļu). Līdz 2016. gada beigām atbalstu saņēma vairāk nekā 245 sadarbības pasākumu 36 .
Gūtā pieredze
Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma
Neskatoties uz salīdzinoši ātro īstenošanu, KUNS ieguldījums 2014.–2020. gada KLP novērtējumā jau ļauj izdarīt secinājumus, kuri noderēs tās turpmākajā pilnveidošanā.
Pieredze liecina, ka pašlaik rādītāju un apakšrādītāju ir pārāk daudz. Pirmkārt, tie neļauj gūt tūlītēju priekšstatu par KLP sasniegumiem. Otrkārt, ne visi rādītāji ir piemēroti tiem noteiktajiem mērķiem, piemēram, daži rādītāji nav pieejami katru gadu un/vai ir pieejami ar kavēšanos, un tādēļ nav izmantojami agrīnas uzraudzības nolūkiem. Vēl dažiem citiem rādītājiem ir pavisam vāja sasaiste ar KLP. Tai pat laikā trūkst dažu konkrētu rādītāju. Piemēram, pastāvīgā klimata pārmaiņu novērtējumā ir secināts, ka dažu iznākuma rādītāju ierobežotais sadalījums traucē iegūt pietiekamu informāciju par KLP īstenošanu saistībā ar klimata pārmaiņām.
Attiecībā uz II pīlāru iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze liecina, ka pirmajos gados dalībvalstīs vēl mācās pareizi ziņot datus. Tas attiecas arī uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Lai risinātu šo problēmu, 2018. gadā tika izstrādāts validācijas process, pamatojoties uz gūto pieredzi, lai brīdinātu dalībvalstis par iespējamām kļūdām, pirms iesniegt datus gada īstenošanas ziņojumā. Jāņem vērā, ka aktuālā KLP neparedz dalībvalstīm juridisku pienākumu izlabot datus pēc tam, kad tie ir paziņoti.
Ja, spriežot pēc pieredzes ar datiem (to pieejamību), bija nepieciešams koriģēt kādu no ar attiecīgo rādītāju saistītajiem elementiem (piemēram, definīciju, darbības jomu, ziņošanas biežumu), atbilstīgais detalizētais rādītāju apraksts un, ja nepieciešams, arī attiecīgais noteikums tika pielāgots. Tā notika arī ar, piemēram, prasībām par ziņošanu attiecībā uz ieguldījumiem un atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem. Tā kā dalībvalstīm bija jāziņo tikai par pabeigtām darbībām, informācija par daļējiem sasniegumiem netika sniegta. Tas nozīmēja, ka vērtības salīdzinājumā ar faktiskajiem darbības rezultātiem, īpaši tādiem pasākumiem, kas var ilgt vairākus gadus, tika novērtētas ievērojami zemāk. Īstenošanas noteikumos ieviestās izmaiņas tagad ļauj dalībvalstīm ziņot par sasniegtajām rādītāja vērtībām arī attiecībā uz daļēji īstenotiem pasākumiem, sākot ar 2017. pārskata sniegšanas gadu.
Ir ziņots arī par problēmām attiecībā uz vairākiem ietekmes rādītājiem. Piemēram, augstas dabas vērtības rādītājs nenodrošina salīdzināmus datus par visām dalībvalstīm. Lauku putnu populāciju indeksa aprēķināšanai izmantotie dati nav pilnīgi, un Komisija izvērtē veidus, kā uzlabot šo datu apkopošanu. Pagaidām iespēja ar apsekojumu palīdzību izmērīt lauku attīstības pasākumu devumu ūdens un enerģijas ietaupījumam lauksaimniecībā vēl nav apgūta, cita starpā, ierobežotā īstenošanas laikposma dēļ.
Darbības rezultātu uzraudzība un novērtēšana turpmākās KLP ietvaros
KLP reformas priekšlikumi laikposmam pēc 2020. gada maina uzsvaru no atbilstības un noteikumiem uz rezultātiem un darbību, turklāt dalībvalstis kļūst elastīgākas lēmuma pieņemšanā par to, kā vislabāk īstenot kopējos mērķus. Jaunajā darbības rezultātu uzraudzības un novērtēšanas sistēmā ir paredzēts viens ES līmeņa mērķu kopums abiem KLP pīlāriem. Vispārējos politikas darbības rezultātus vērtēs daudzgadu kontekstā, pamatojoties uz ietekmes rādītājiem, bet gada politikas rezultātu pārraudzība balstīsies uz visu rezultātu rādītāju sarakstu, un iznākuma rādītāji ik gadu sasaistīs izdevumus ar politikas īstenošanas darbības rezultātiem.
Gūtā pieredze ar esošo sistēmu ir veicinājusi to, ka, pārliekot uzsvaru uz darbības rezultātiem, būs svarīgi, lai rādītāju skaits ir mazāks, bet tie ir mērķtiecīgāki. Tādēļ KLP priekšlikumos periodam pēc 2020. gada ir ierosināts samazināt rādītāju skaitu no 146 uz 101 37 . Šis mērķtiecīgākais rādītāju kopums ir veidots tā, lai tas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbalstīto intervenču ieguldījumu mērķu sasniegšanā.
Uz darbības rezultātiem balstīta politika arī pieprasa uzlabot dalībvalstu iesniegto paziņojumu kvalitāti. Tādēļ nākamajā KLP sertifikācijas struktūrām būs jānodrošina, lai darbības rezultātu ziņojumi par iznākumiem un rezultātiem būtu uzticami. Turklāt atlasītos rādītājus parasti ģenerē administratīvie procesi vai citi pieejamie līdzekļi administratīvā sloga mazināšanai. Ir ļoti nepieciešams uzlabot datu pieejamību nākotnē (nodrošinot turpmāku datu koplietošanu gan starp esošajiem avotiem, gan ar jaunu tehnoloģiju starpniecību). Noskaidrošanas revīzijas izsekošanas sistēma (CATS) vai datu kopumi ar līdzīgiem elementiem saglabās savu nozīmi kā datu avoti.
https://www.ceps.eu/publications/cap-subsidies-and-productivity-eu-farms.
. Šā rādītāja aprēķināšanai ņem vērā tikai tās shēmas, kuru rezultāti ir ieplānoti prioritārajā jomā 5D (neatkarīgi no tā, kur ir plānoti attiecīgie izdevumi). Šī procentuālā daļa atbilst ES kopējam mērķim (3 %).