EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2018

COM(2018) 771 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Investīciju plāns Eiropai – līdzšinējie rezultāti un turpmākā rīcība

1. Eiropas iniciatīva investīciju veicināšanai

Viena no pirmajām Komisijas prioritātēm Junkera vadībā bija būtiski stimulēt ekonomiku, risinot investīciju trūkuma problēmu Eiropas Savienībā pēc finanšu un ekonomiskās krīzes (1. attēls). Investīcijas — gan publiskās, gan privātās — ir svarīgs darbvietu radīšanas un izaugsmes virzītājspēks. Tas ir veids, kā novirzīt ietaupījumus projektiem un nozarēm, kas ir svarīgas nākotnei, piemēram, infrastruktūrai un mājokļiem, pētniecībai un izstrādei, jaunām tehnoloģijām un ražošanas metodēm, izglītībai un prasmju pilnveidei. Šīs investīcijas arī atbalsta Eiropas nozaru modernizāciju un sabiedrības pāreju uz aizvien digitalizētāku un mazoglekļa ekonomiku.

1. attēls. Investīciju apjoma izmaiņas

Kopējā ekonomika, % no IKP            

Komisija 2014. gada novembrī prezentēja Investīciju plānu Eiropai — Junkera plānu, kura pamatā ir jauna, inovatīva pieeja investīcijām. Izmantojot ierobežotus publiskos resursus — ES budžeta garantiju Eiropas Investīciju bankas grupai 1  —, investīcijām stratēģiski svarīgās ES ekonomikas nozarēs ir un tiks mobilizēti ievērojami privātie un publiskie līdzekļi. Pateicoties Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (Investīciju plāna finansiālajam kodolam), 2018. gada novembrī bija nodrošinātas papildu investīcijas 360 miljardu EUR apmērā, kas ievērojami pārsniedz sākotnējo 315 miljardu EUR mērķi. Fonda darbība ir pagarināta līdz 2020. gada beigām 2 ar mērķi panākt, ka līdz tam laikam papildu investīciju apmērs sasniedz 500 miljardus EUR.

Šis veiksmīgais modelis tagad kļūst par jauno standartu ES investīciju atbalstam gan Eiropā, gan ārpus tās. Tas ir izmantots par pamatu investīciju mobilizācijai Āfrikā un ES kaimiņvalstīs saskaņā ar ES Ārējo investīciju plānu, kas ierosināts 2016. gada septembrī 3 , kā arī jaunajam instrumentam ārējās darbības finansēšanai nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros 4 .

Junkera plāna panākumu pamatā papildus investīciju dimensijai ir trīs pīlāru struktūra, kas nodrošina visaptverošu un koordinētu darbību investīciju atbalstam. Papildus investīciju mobilizācijai Junkera plānā tika izveidota potenciālo projektu bāze ar uzsvaru uz pasākumiem, ar kuriem uzņēmējdarbības vide tiek padarīta labvēlīgāka investīcijām. Šajā nolūkā Komisija apvienoja spēkus ar Eiropas Investīciju bankas grupu, lai izveidotu Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu. Centrs sniedz konsultācijas un tehnisko palīdzību projektu virzītājiem, savukārt portālā ir sniegta pārredzama informācija par potenciālajiem projektiem, kuros var investēt. Vienlaikus Investīciju plāns pievēršas investīciju strukturālo šķēršļu likvidēšanai. Tas ietver regulatīvo šķēršļu novēršanu, administratīvā sloga samazināšanu, godīgas konkurences veicināšanu un investīcijām labvēlīgu strukturālo reformu īstenošanu. Tam ir nepieciešams darbs ES, valstu un reģionālā līmenī. Komisija ir ierosinājusi padziļināt vienoto tirgu, kas ir viena no ES lielākajām vērtībām, nepārprotami likusi uzsvaru uz investīcijām Eiropas pusgadā un izveidojusi Strukturālo reformu atbalsta dienestu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot reformas. Dalībvalstis ir veikušas savus pasākumus investīciju šķēršļu novēršanai. Tomēr ir nepieciešams papildu darbs visos līmeņos.

Investīciju plāns ir iekļauts ES investīciju un tirdzniecības programmā. ES ir viena no investīcijām atvērtākajām vietām pasaulē. Atbilstīgs tiesiskais regulējums un godīga konkurence ES iekšējā tirgū piesaista ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas sniedz ES būtiskas priekšrocības darbvietu radīšanas un izaugsmes jomā. Tajā pašā laikā Komisija apzinās riskus, ko noteikti ārvalstu tiešie ieguldījumi var radīt drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un 2017. gada septembrī 5 tā pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai un izveido dalībvalstu un Komisijas sadarbības mehānismu šajā jomā. Komisija aicina abus likumdevējus pēc iespējas ātrāk pabeigt regulas pieņemšanas procesu.

ES atbalsta arī investīciju liberalizāciju visā pasaulē. Tā risina sarunas par investīcijām ar attiecīgajiem partneriem, lai investoriem abās pusēs nodrošinātu paredzamu ilgtermiņa piekļuvi tirgiem, no vienas puses, un aizsargātu investorus un to investīcijas, no otras puses. ES risina sarunas par investīcijām, piemēram, sarunās ar Kanādu, Singapūru, Vjetnamu, Japānu un Ķīnu.

2. Investīciju plāns Eiropai sniedz konkrētus rezultātus

Privāto investīciju mobilizēšana sabiedrības interesēs

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sekmīgi virzās uz mērķi nodrošināt papildu investīcijas vismaz 500 miljardu EUR apmērā piecu gadu laikā (2015.–2020. gadā). Saskaņā ar 2018. gada novembra datiem Eiropas Investīciju bankas grupa jau ir apstiprinājusi 993 fonda atbalstītus darījumus, kuru kopējā investīciju vērtība ir 360 miljardi EUR, aptverot visas dalībvalstis. Paredzams, ka labumu šādā veidā gūs aptuveni 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas sabiedrību. Divas trešdaļas no piesaistītajiem 360 miljardiem EUR nāk no privātiem avotiem, kas nozīmē, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir sasniedzis arī savu mērķi mobilizēt privātās investīcijas 6 . 

Fonds sekmīgi īsteno arī mērķi attiecībā uz papildināmību. Projektiem, kuriem ar fonda starpniecību tiek piešķirts budžeta atbalsts, jābūt papildināmiem tādā ziņā, ka ar tiem tiek novērstas tirgus nepilnības vai neoptimāli investīciju apstākļi, un bez fonda atbalsta tie attiecīgajā periodā finansējumu nebūtu saņēmuši vai to nebūtu saņēmuši tādā apjomā. Eiropas Investīciju bankas grupas gada darījumu apmēra rādītāji no 2014. līdz 2017. gadam liecina, ka, lai arī ikgadējo aizdevumu apmērs saglabājās stabils, līdz ar fonda īstenošanu strauji pieauga īpašo pasākumu 7 īpatsvars: no 4,6 miljardiem EUR 2014. gadā līdz 17,9 miljardiem EUR 2017. gadā. Turklāt ar “ESIF 2.0” regulu 8 , ar ko Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības termiņu pagarināja līdz 2020. gada beigām, tika ieviesta detalizētāka papildināmības definīcija un lielāka investīciju lēmumu pārredzamība 9 .

2. attēls. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rezultāti 2018. gada novembrī

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir devis labumu visām dalībvalstīm. Pašlaik piesaistīto investīciju apjoms salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu visaugstākais ir Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Portugālē un Bulgārijā 10 . Summu ģeogrāfiskais sadalījums liecina, ka ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda palīdzību piesaistītās investīcijas lielā mērā ir nonākušas valstīs, kuras visvairāk bija skārusi finanšu krīze un kurās investīciju kritums bija vislielākais.

Investīciju plāns ir būtiski veicinājis darbvietu radīšanu un izaugsmi. Eiropas Investīciju bankas Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs lēš, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds jau ir atbalstījis vairāk nekā 750 000 darbvietas 11 . Plānots, ka līdz 2020. gadam šīs skaitlis būs pieaudzis līdz 1,4 miljoniem. Turklāt aprēķini liecina, ka Investīciju plāns jau tagad ir palielinājis ES iekšzemes kopproduktu par 0,6 %, un paredzēts, ka līdz 2020. gadam ES iekšzemes kopprodukts būs pieaudzis par 1,3 %. Papildus šai plānotajai pozitīvajai ietekmei Komisijas Kopīgā pētniecības centra analīze liecina, ka kopējā makroekonomiskā ietekme, pilnībā un paredzētajā termiņā īstenojot regulatīvās reformas, kas apzinātas digitālā vienotā tirgus, vienotā tirgus stratēģijas, kapitāla tirgu savienības un enerģētikas savienības kontekstā, varētu būt papildu 1 miljons darbvietu līdz 2030. gadam un papildu pieaugums ES iekšzemes kopprodukta ziņā par 1,5 % līdz 2030. gadam 12 . Šī analīze ir balstīta uz pieņēmumu, ka ar leģislatīvo aktu priekšlikumiem, kurus Komisija ir pieņēmusi šo četru rīcībpolitiku ietvaros, tiek likvidēti vai samazināti pašreizējie šķēršļi, kas kavē investīcijas.

Projektu kvalitātes uzlabošana un labu potenciālo projektu bāzes izveide

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls palīdz padarīt projektus par realitāti. Centrs, kas ir Komisijas un Eiropas Investīciju bankas grupas kopīga iniciatīva, piedāvā vienotu piekļuves punktu konsultāciju un tehniskās palīdzības pakalpojumiem. Tas jau ir izskatījis vairāk nekā 860 pieprasījumu no visām dalībvalstīm. Turklāt tas ir parakstījis vairāk nekā 20 līgumus ar valstu bankām un iestādēm un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, lai attīstītu šo iestāžu spēju atbalstīt potenciālās investīcijas un veicinātu palīdzības sniegšanu vietējā līmenī. Šajā nolūkā 2017. gada decembrī tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Konkursam jau ir pieteikušās astoņas valstu bankas un iestādes, un vairākas citas ir izrādījušas interesi uzlabot savas konsultēšanas spējas. Turklāt 2017. gada novembrī ir atklāta centra jauna, specializēta Platforma konsultāciju atbalstam pilsētu investīcijām (URBIS) 13 , kuras ietvaros tiek sniegtas konsultācijas attiecībā uz investīcijām pilsētās. URBIS ir izveidota, lai sniegtu konsultāciju atbalstu pilsētu iestādēm ar mērķi veicināt, paātrināt un uzsākt pilsētu investīciju projektus, programmas un platformas. Līdz šim URBIS ir iedalīti 36 pieprasījumi, kas nāk no 17 dalībvalstīm.

Eiropas Investīciju projektu portāls ir ES partneru meklēšanas portāls, kurā projektu virzītāji var atrast investorus no visas pasaules. Tajā jau ir publicēti gandrīz 450 investīciju projekti dažādās nozarēs no visām dalībvalstīm. Saskaņā ar 2018. gada pavasarī veiktu portāla projektu virzītāju aptauju investori ir sazinājušies ar 80 % projektu pārstāvjiem. Portāls ir arī parakstījis vairākus sadarbības līgumus ar līdzīgiem portāliem.

Piemēri no Eiropas Investīciju konsultāciju centra Eiropas Investīciju konsultāciju centra darbi 14 ietver atbalstu Rijekas Klīniskās slimnīcas centram (Horvātijā) mūsdienīga un integrēta slimnīcas kompleksa izbūvei. Centrs arī sniedz konsultācijas saistībā ar Roterdamas-Hāgas metropoles apgabala (Nīderlandē) redinamizāciju. Kopā ar stratēģijas Roadmap Next Economy īstenotājiem tas palīdz izstrādāt investīciju plānu, lai nodrošinātu finansējumu stratēģijas īstenošanai un izvērtētu iespēju izveidot investīciju platformu. Leišoes osta (Portugālē) meklēja finansējumu, lai uzlabotu piekļuvi ostai plašāka investīciju plāna ietvaros ar mērķi attīstīt Eiropas transporta tīkla Atlantijas okeāna pamattīkla koridoru. Centrs palīdzēja ostas iestādei novērtēt projekta gatavības pakāpi un izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku, lai izpildītu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta prasības finansējuma apvienošanas konkursā 15 .

InvestEU: jauna līmeņa atbalsts investīcijām

Ņemot vērā Investīciju plāna Eiropai panākumus, Komisija ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ietvaros ir ierosinājusi InvestEU programmu. Programmas sastāvā būs Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pēctecis InvestEU fonds, InvestEU konsultāciju centrs un InvestEU portāls. InvestEU apvienos 13 pašreizējos finanšu instrumentus, ko centralizēti pārvalda Komisija. Tādējādi ES atbalsts kļūs pieejamāks un tiks panākti apjomradīti ietaupījumi. InvestEU fonds mobilizēs investīcijas, izmantojot Savienības budžeta garantijas, kas ļaus Komisijas finanšu partneriem uzņemties vairāk riska. Paredzams, ka InvestEU fonds piesaistīs papildu investīcijas vismaz 650 miljardu EUR apmērā nozarēs, kuras atbilst Savienības iekšpolitikas prioritātēm un kurās uzsvars ir uz rezultātiem sociālekonomiskajā un vides jomā, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanā. InvestEU portāls turpinās palīdzēt investoriem atrast investīciju iespējas tiem interesējošajās nozarēs un vietās. Tas nodrošinās labāku saikni starp projektiem un iespējamu InvestEU īstenošanas partneru finansējumu. InvestEU konsultāciju centrs apvienos 13 pašreizējos ES konsultāciju pakalpojumus kā vienas pieturas aģentūru, kas sniedz palīdzību projektu izstrādē. Centrs sniegs tehnisko atbalstu un palīdzību, lai projektu īstenotājiem būtu vieglāk sagatavot, izstrādāt, strukturēt un īstenot projektus, tostarp veidot spējas.

3. Investīciju šķēršļu novēršana

Investīciju plāna Eiropai trešā pīlāra mērķis ir uzlabot investīciju vidi, apzinot un novēršot šķēršļus investīcijām visos institucionālajos un administratīvajos līmeņos, tostarp attiecībā uz birokrātiju un regulatīvajiem ierobežojumiem. Komisija jau ir mazinājusi un turpinās mazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus valstu un ES līmenī. Iniciatīvas ES līmenī un strukturālās reformas dalībvalstīs ir savstarpēji papildinoši pasākumi, tādējādi arī dalībvalstis ir mazinājušas šķēršļus valstu līmenī.

3.1. Iniciatīvas ES līmenī 

Vienotā tirgus padziļināšana visās tā dimensijās

Ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada marta pieprasījumu, Komisija šodien prezentēja novērtējumu un uzskaitīja atlikušos šķēršļus un iespējas, ko dotu pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus 16 .

Komisija gadu gaitā ir īstenojusi pasākumus ar mērķi novērst regulatīvos šķēršļus, kas kavē pārrobežu tirdzniecību un investīcijas vienotajā tirgū. Vienotais tirgus — viens no Eiropas lielākajiem sasniegumiem un vērtībām  — ir palīdzējis veicināt jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem un ļāvis cilvēkiem dzīvot, studēt un strādāt tur, kur viņi vēlas. Komisija 2015. gada oktobrī pieņēma vienotā tirgus stratēģiju, kurā īpaši uzsvērta investīciju veicināšana, novēršot atlikušos šķēršļus un nodrošinot lielāku regulējuma paredzamību. Pamatojoties uz vienotā tirgus stratēģiju, 2017. gadā pieņemto iepirkuma tiesību aktu kopums ietver dažādus pasākumus ar mērķi uzlabot Eiropas Savienības iepirkuma sistēmu un sekmēt stratēģiskāku esošo noteikumu īstenošanu. Investīciju veicināšanai ir svarīgs taisnīgs, paredzams un pārredzams iepirkums 17 .

Digitālā vienotā tirgus stratēģija 18 , kas tika izsludināta 2015. gadā, ir vērsta uz to, lai novērstu šķēršļus, kas traucē digitālās ekonomikas optimālu darbību, un radītu jaunas iespējas inovācijai, izaugsmei un nodarbinātībai. Kopš tās īstenošanas sākuma ir panākts ievērojams progress 19 . Vairākas jaunas iniciatīvas, piemēram, konsekventa ES sistēma e-komercijas jomā un vienkāršots pārrobežu PVN režīms, ir devušas Eiropas uzņēmumiem nozīmīgus rīkus, kas tiem ļauj kļūt konkurētspējīgākiem. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss palīdz veicināt investīcijas platjoslas tīklos (tostarp 5G), samazinot šķēršļus operatoriem kopīgu investīciju un izmaksu apvienošanas jomā. Turklāt ES ir ieviesusi īpaši augstus standartus Eiropas iedzīvotāju labā, kas viņiem ļauj digitālajā laikmetā būtu labāk savienotiem un aizsargātiem. Tas cita starpā panākts, atceļot viesabonēšanas maksu un īstenojot Vispārīgo datu aizsardzības direktīvu.

Kapitāla tirgi

Kapitāla tirgu savienībai 20 ir liels potenciāls veicināt investīcijas ES, novēršot šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai pāri Eiropas robežām, sekmējot ekonomisko konverģenci un paplašinot piekļuvi uz tirgu balstītam finansējumam. Tas palīdz finansēt inovācijas un veicināt darbvietu radīšanu. Dziļi un likvīdi kapitāla tirgi arī uztur euro lomu starptautiskā mērogā, stiprina ekonomisko un monetāro savienību un uzlabo ES ekonomikas noturību, aizsargājot ES iedzīvotājus un uzņēmumus eurozonā un ārpus tās no ekonomikas satricinājumiem attiecīgajos reģionos. Komisija ir izstrādājusi vairākus no 2015. un 2017. gadā pieteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz kapitāla tirgu savienības pamatelementiem. Likumdevēji līdz šim ir pieņēmuši tikai 3 no šiem leģislatīvo aktu priekšlikumiem. Atlikušie priekšlikumi tagad ir jāpieņem steidzamības kārtībā.

Konkrēta kapitāla tirgu savienības prioritāte ir vietējo kapitāla tirgu attīstība. Eiropas līmenī papildus kapitāla tirgu savienības ietvaros paredzētajiem mērķorientētiem pasākumiem atbalstu dziļākiem un likvīdākiem kapitāla tirgiem un to uzraudzību nodrošina attiecīgi Strukturālo reformu atbalsta programmas un Eiropas pusgada ietvaros. Vietējos kapitāla tirgos ir vērojams progress, pateicoties arī valstu un reģionāliem stimuliem, kurus veicinājusi Eiropas Savienība. Reģionālā līmenī dažas valstis ir izveidojušas pārrobežu sadarbību, lai sekmētu ārvalstu vērtspapīru iekļaušanu vērtspapīru sarakstos un ārvalstu investīcijas, sasaistītu tirgu infrastruktūras un saskaņotu citus reģionālos noteikumus. Valstu līmenī vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas nacionālās kapitāla tirgus stratēģijas, īstenojušas pasākumus, lai veicinātu piekļuvi kapitāla tirgiem ar publisko līdzekļu palīdzību, un kopumā uzlabo savu uzņēmējdarbības vidi 21 .

Transporta un enerģētikas infrastruktūra

   

Lai efektīvi novērstu šķēršļus investīcijām transporta infrastruktūrā un sekmētu Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam, Komisija 2018. gada maijā pieņēma priekšlikumu regulai ar mērķi vienkāršot atļauju piešķiršanu un publiskā iepirkuma procedūras, lai palielinātu pārrobežu projektu sagatavošanas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu investoriem 22 . Tas iekļaujas plašāka mēroga darbā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu investīcijām transporta infrastruktūrā 23 .

Enerģētikas savienības izveides pabeigšana un enerģētikas pārkārtošanas paātrināšana rada milzīgas investīciju iespējas. Ir panākts ievērojams progress Eiropas energoinfrastruktūras galveno projektu īstenošanā: līdz 2018. gada beigām būs pabeigti 30 kopīgu interešu projekti. Plānots, ka līdz 2020. gada beigām šīs skaitlis būs pieaudzis līdz 47. Daudzi no šiem projektiem tiek atbalstīti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros. 2017. gada novembrī Komisija pieņēma trešo Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu 24 . Paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, kas pieņemta 2016. gada 30. novembrī, ir paredzēta plaša Eiropas enerģētikas sistēmas reforma no ražotāja līdz tiešajam izmantotājam, kas ietver elektroenerģijas tirgus uzbūvi, atjaunojamos energoresursus, energoefektivitāti, elektroapgādes drošību un ES enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus 25 . Tā veicina nozares virzītas iniciatīvas, lai uzlabotu konkurētspēju, novērš pārejas uz tīru enerģiju ietekmi uz sabiedrību un aptver dažādas iesaistītās personas, piemēram, vietējās un pilsētu iestādes un uzņēmumus, sociālos partnerus un investorus. Pakete ietver arī darbības, ar kurām paātrināt inovācijas tīras enerģijas jomā un renovēt Eiropas ēkas, kā arī pasākumus, ar kuriem veicināt publiskās un privātās investīcijas. Pirmais tiesību akta priekšlikums stājās spēkā 2018. gada jūnijā, savukārt par trim priekšlikumiem jau ir panākta politiskā vienošanās. Pārējie četri ir likumdevēju izskatīšanā, un cerams, ka tiks panākta ātra vienošanās un pieņemšana. Ar šādu tālejošu, stabilu un paredzamu tiesisko regulējumu ES ir labās pozīcijās, lai veiksmīgi izmantotu enerģētikas pārkārtošanas potenciālu. Šīs darbības vēl vairāk stiprina ES vadošā loma ilgtspējīga finansējuma jomā, kura mērķis ir pārorientēt privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākām investīcijām un kurš palīdz investoriem novērst apdraudējumus videi, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām.

Cilvēki, izglītība un prasmes

Cilvēkos, viņu prasmēs un zināšanās ir jāiegulda, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju un piesaistītu investīcijas. Šī pieeja ieguldījumiem sabiedrībā ir atspoguļota Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko Eiropas Parlaments, Komisija un Padome pieņēma 2017. gada novembrī 26 . Turklāt 2016. gadā Komisija pieņēma visaptverošu Prasmju programmu Eiropai 27 . Tās 10 būtiskākās darbības ir vērstas uz to, lai veicinātu prasmju pilnveidi un mūžizglītību un nodrošinātu, ka eiropiešiem ir mūsu darba tirgos nepieciešamās prasmes 28 . Turklāt, atbildot uz valstu vai valdību vadītāju aicinājumiem 29 , Komisija veido Eiropas izglītības telpu 30 . Visbeidzot, ņemot vērā sabiedrības novecošanu un darbaspēka samazināšanos, ir ļoti svarīgi veikt turpmākus ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā, tostarp veselības un ilgtermiņa aprūpē.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi

Ex ante nosacījumi, kas tika ieviesti, lai palielinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti 2014.–2020. gada īstenošanas periodā, palīdzēja novērst šķēršļus investīcijām dalībvalstīs un reģionos vispārēji (ar horizontāliem nosacījumiem, piemēram, publiskā iepirkuma jomā, valsts atbalsta noteikumos un Mazās uzņēmējdarbības aktā) un nozarēs, kurām tika piešķirts atbalsts no šiem fondiem (piemēram, transporta, digitālajā, zilās ekonomikas, enerģētikas, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas nozarē). Ar tiem tika veicinātas politikas reformas dalībvalstīs un jaunu stratēģisku un politikas sistēmu izveide valsts atbalstam un privātā sektora investīcijām, kā arī sekmēta valsts pārvaldes administratīvo spēju uzlabošana. Nākamajā plānošanas periodā ex ante nosacījumus aizstās “veicinošie nosacījumi”, kas nodrošinās nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvai un produktīvai ES fondu izmantošanai.

Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai Komisija ir ierosinājusi būtiski samazināt administratīvo slogu tiem, kuri piesakās strukturālo fondu izmantošanai. Komisija ir ierosinājusi birokrātijas samazināšanu un vieglākas kontroles procedūras uzņēmumiem un uzņēmējiem, kuri izmanto ES atbalstu. Turklāt Komisija ierosināja vienotu noteikumu kopumu septiņiem ES fondiem, kas tiek īstenoti kopā ar dalībvalstīm, ieskaitot kohēzijas politikas fondus 31 . Birokrātiju vajadzētu samazināt arī kopējās lauksaimniecības politikas pārejai no pieejas, kas balstīta uz atbilstību, uz pieeju, kas balstīta uz sniegumu. Vēl viens svarīgs administratīvā sloga samazinājums nākamajā budžeta periodā ir saistīts ar priekšlikumu InvestEU programmai, kas vienkāršo un apvieno vairākus esošos fondus.

Valsts atbalsts

Saistībā ar investīciju plāna pieņemšanu Komisija ir vēl vairāk vienkāršojusi valsts atbalsta noteikumus. Komisija ir sniegusi detalizētus norādījumus, lai palīdzētu investoriem apzināt, kad uz publiskajiem atbalsta pasākumiem, tostarp investīcijām infrastruktūrā, ES valsts atbalsta noteikumi neattiecas 32 . Ir paplašināta Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, tajā iekļaujot atbalsta pasākumus ostām, lidostām un kultūras infrastruktūrai 33 . Pašlaik, pamatojoties uz skaidriem nosacījumiem, 97 % valsts atbalsta pasākumu tiek īstenoti bez iepriekšēja ES apstiprinājuma. Pavisam nesen, 2018. gada jūnijā, Komisija pieņēma priekšlikumu par pilnvarojuma regulas grozīšanu saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Šo pasākumu kopējās ietekmes rezultātā ir ievērojami uzlabota juridiskā noteiktība un vienkāršotas procedūras, tādējādi ļaujot īpaši veicināt investīcijas infrastruktūrā.

3.2. Šķēršļu novēršana valstu un reģionālā līmenī

Ar valstu strukturālajām reformām bieži vien tiek risināti trūkumi uzņēmējdarbības vidē un šķēršļi, kas ietekmē uzņēmējdarbības efektivitāti un kavē investīcijas. Eiropas pusgads palīdz dalībvalstīm efektīvāk koordinēt to budžeta, makroekonomikas un strukturālo politiku, saskaņojot to ar noteikumiem un mērķiem, kas saskaņoti ES līmenī. Tas arī sniedz iespēju veidot daudzpusēju dialogu par fiskālo, ekonomikas un sociālo politiku un valstu reformu plāniem, tostarp par investīciju problēmu risināšanu. Eiropas Komisijas publicētajos ziņojumos pa valstīm ir izvērtētas šajā jomā ierosinātās un īstenotās prioritārās reformas. Jaunākajos ziņojumos, kas publicēti 2018. gada martā, vairākās jomās ir konstatēts progress investīciju problēmu novēršanā (skatīt 2. pielikumu). 2015. gada izaugsmes pētījumā 34 pirmo reizi tika prezentēta Komisijas integrētā pieeja attiecībā uz ekonomikas politiku: koncentrēšanās uz investīciju veicināšanu apvienojumā ar strukturālo reformu sekmēšanu un fiskālās atbildības nodrošināšanu. Tā tagad ir standartpieeja, ko izmanto Eiropas pusgadā.

Dažās dalībvalstīs ir nepieciešams spēcīgāk saņemties atlikušo strukturālo reformu īstenošanai. Attiecībā uz aptuveni divām trešdaļām ieteikumu konstatēts vismaz “zināms progress” to īstenošanā. Tomēr tajā pašā laikā ir jāseko līdzi, vai reformas netiek atceltas. Turklāt dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas sekmes reformu īstenošanā.

Komisija ir sniegusi dalībvalstīm pārskatu par galvenajām problēmām investīciju jomā valstu līmenī un atbilstīgajām reformām 35 . Iespējamās problēmas investīciju jomā ir sagrupētas piecās plašās kategorijās: i) valsts pārvalde / uzņēmējdarbības vide; ii) darba tirgus / izglītība, iii) finanšu nozare / nodokļi; iv) pētniecība, izstrāde un inovācija un v) nozaru regulējums. Komisija ir attiecīgi iniciējusi virkni diskusiju Padomē par investīciju šķēršļiem konkrētās politikas jomās. To tēmas cita starpā bija uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, investīcijas nemateriālajos aktīvos, maksātnespējas sistēmas, publiskā un privātā partnerība un investīcijas tīklu nozarēs (skatīt 1. pielikumu). 

Pēdējos gados dalībvalstis ir panākušas būtisku progresu labvēlīgu investīciju apstākļu radīšanā. Ievērojami uzlabojumi ir reģistrēti gandrīz visos rādītājos, pēc kuriem nosaka administratīvās vides piemērotību. Lielākā daļa dalībvalstu ir koncentrējušās uz to, lai uzlabotu apstākļus uzņēmējdarbības sākšanai un pārrobežu uzņēmējdarbībai. Labi piemēri ir jaunu uzņēmumu reģistrēšana tiešsaistē, vienas pieturas aģentūras uzņēmējdarbības reģistrēšanai vai izplatītu problēmu risināšanai, kā arī parafiskālu maksājumu un citu ar uzņēmējdarbību saistītu maksu atcelšana vai samazināšana. Dalībvalstis ir īstenojušas tieslietu sistēmu reformas, un tām ir izdevies uzlabot to tiesu sistēmu efektivitāti. Ir arī veikti pasākumi, lai reformētu darba un produktu tirgus, atbalstītu pētniecību, izstrādi un inovāciju privātajā sektorā un uzlabotu piekļuvi finansējumam, piemēram, samazinot ienākumus nenesošu kredītu apjomu.

Prasmju pilnveidei un to saskaņošanai ar darba tirgus vajadzībām ir būtiska nozīme, lai palielinātu produktivitāti un nodrošinātu darbaspēka pielāgošanās spējas, kas savukārt pozitīvi ietekmē investīcijas. Labi funkcionējošas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas var palīdzēt novērst vai samazināt prasmju trūkuma un neatbilstības riskus, kas sabiedrībai izmaksā dārgi gan ekonomiski, gan sociāli, jo tiek palaistas garām izaugsmes iespējas un noteiktās iedzīvotāju grupās samazinās darba iespējas. Apzinoties šo problēmu, dalībvalstis kopš 2015. gada patiešām arvien vairāk koncentrējas uz politiku, kas vērsta uz prasmju uzlabošanu.

Lai arī ir panākts būtisks progress investīciju vides uzlabošanā, joprojām pastāv lielas problēmas, un prioritāte ir pašreizējo reformu īstenošana. Dalībvalstīm būtu aktīvāk jācenšas īstenot nepieciešamās reformas ar mērķi novērst šķēršļus investīcijām. Šajā ziņā būtiska loma ir efektīvām tieslietu sistēmām, tostarp pilnīgai tiesību normu ievērošanai. Šīs reformas ir svarīgs nosacījums investīciju apjoma uzturēšanai un palielināšanai dalībvalstīs, ņemot vērā valstu specifiku. Šajā kontekstā, kā arī lai sagatavotos nākamajam Eiropas pusgadam, Komisija 2019. gada izaugsmes pētījumā ir izvērtējusi arī problēmas dalībvalstu investīciju vidē 37 . 

4. Secinājumi un prioritārās rīcības galvenās jomas

Kopš Investīciju plāna Eiropai īstenošanas uzsākšanas investīciju apjoms ir ievērojami palielinājies, taču tas joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir izrādījies efektīvs līdzeklis investīciju trūkuma problēmas risināšanā ES ekonomikā, mobilizējot finansējumu svarīgākajās nozarēs, kas cieš no nepilnībām tirgū un neoptimāliem investīciju apstākļiem. Fonda pamatā esošā budžeta garantija ir palīdzējusi ievērojami palielināt Eiropas Investīciju bankas grupas finansētu riskantāku operāciju skaitu. Komisijas mērķis ar priekšlikumu InvestEU programmai ir ES panākt jauna līmeņa atbalstu investīcijām. Abi likumdevēji tiek aicināti pieņemt priekšlikumu prioritārā kārtībā, lai nodrošinātu nepārtrauktu turpmāko atbalstu investīcijām nākamajā budžeta periodā. Tajā pašā laikā ir nepieciešams ātrs progress sarunās par jauno, racionalizēto Komisijas priekšlikumu par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.

Papildus vietējo investīciju stimulēšanai ir nepieciešama investīcijām labvēlīgāka vide, lai stiprinātu ES pozīciju pasaules ekonomikā kā pievilcīgu vietu investīcijām. Lielāko daļu atlikušo šķēršļu investīcijām Eiropas līmenī palīdzētu novērst vienotā tirgus, kapitāla tirgu savienības, digitālā vienotā tirgus un enerģētikas savienības izveides pabeigšana, vienlaikus stiprinot konkurences noteikumu izpildi visās nozarēs. Kapitāla tirgu savienība šajā ziņā ir īpaši svarīga, jo Eiropas lielākais finanšu centrs drīzumā pametīs vienoto tirgu. Lai pielāgotos jaunajai realitātei, ir nepieciešama ES-27 kapitāla tirgu turpmāka pilnveide un dziļāka integrācija, kā arī spēcīgāki un attīstītāki vietējie kapitāla tirgi. Tāpēc Komisija aicina likumdevējus paātrināt pārējo iniciatīvu pieņemšanu, lai pabeigtu vienotā tirgus, kapitāla tirgu savienības un enerģētikas savienības izveidi, un panākt progresu attiecībā uz priekšlikumiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Eiropas pusgada ietvaros Komisija turpinās apzināt politikas prioritātes un uzraudzīt progresu reformu īstenošanā, kas dažādās dalībvalstīs un politikas jomās joprojām ir nevienmērīgs. Tiks stiprināta ES finansējuma un Eiropas pusgada sasaiste, nodrošinot sinerģijas un papildināmību starp ekonomikas politikas analīzi un koordinēšanu un līdzekļu izlietojumu ES līmenī. Lai to panāktu, 2019. gada Eiropas pusgadā lielāks uzsvars būs uz investīciju vajadzību apzināšanu un prioritāšu noteikšanu valstu līmenī, kas palīdzētu ievirzīt programmu plānošanas lēmumus attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus un Kohēzijas fondu. Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas sagatavot un iesniegt kvalitatīvus nacionālos enerģētikas un klimata plānus laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu stabilu un labvēlīgu tiesisko regulējumu investīcijām enerģētikas un klimata jomā.

Komisijas priekšlikumi par jauno daudzgadu finanšu shēmu arī paredz lielāku uzsvaru uz investīcijām un attiecīgo ES fondu savstarpējo papildināmību. Lai veicinātu strukturālo reformu īstenošanu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot reformu atbalsta programmu 38 , kas paredz finansiālus stimulus dalībvalstīm reformu veikšanai. Papildus tam Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas instruments 39 palīdzēs uzturēt investīciju līmeni lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā. Šie instrumenti papildinās citus ES fondus, īpaši tos, ar kuriem tiek atbalstīta kohēzijas politika, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Apvārsnis Eiropa” un jaunais InvestEU fonds. Komisija ir arī ierosinājusi dažādās inovācijas finansēšanas iespējas apvienot vienā instrumentā, ko koordinētu Eiropas Inovācijas padome, kas palīdzēs Eiropas jaunuzņēmumiem novērst finansējuma trūkumu augsta riska inovācijas jomā. Ievērojamo investīciju vajadzību apmierināšanai ir ļoti svarīga ES programmu efektīva izmantošana gan plānošanas, gan īstenošanas posmā, kas ietver arī pārredzamību attiecībā uz potenciālajiem projektiem un konsekventus atbilstības kritērijus. Nostiprinot pašreizējo praksi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, ES programmas tiks saskaņoti izmantotas, lai maksimāli palielinātu ES finansējuma pievienoto vērtību un atbalstītu reformas valsts līmenī Eiropas pusgada ietvaros, ar galīgo mērķi efektīvi sasniegt ES politikas prioritātes.

(1)

Eiropas Investīciju bankas grupu veido Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2396, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu, OV L 345, 27.12.2017., 34.–52. lpp.

(3)

COM(2016) 0581.

(4)

COM(2018) 460.

(5)

COM(2017) 487.

(6)

Turklāt paredzams, ka jaunas investīcijas inovatīvos jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos visā Eiropā 6,5 miljardu EUR apmērā piesaistīs VentureEU, 2018. gadā izveidotais ES riska kapitāla megafonds, kas tādējādi ievērojam palielinās ES pieejamo riska kapitāla apjomu.

(7)

Īpašie pasākumi ir vienots apzīmējums pasākumiem, kas rada lielāku risku, nekā Eiropas Investīciju banka parasti uzņemas, ko definē kā aizdevumu/galvošanas operācijas, kuru paredzamie zaudējumi ir 2 % vai vairāk, līdzdalību infrastruktūras un citos fondos, darbības ar riska kapitālu, akciju kapitāla operācijas un citas operācijas ar līdzvērtīgu riska profilu. Eiropas Investīciju bankas Statūtu 16. pantā ir noteikts, ka bankai ir jāparedz īpašas rezerves (“Rezerves īpašajiem pasākumiem”), lai aizsargātu banku no īpašo pasākumu rezultātā radītiem negaidītiem zaudējumiem.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2396 (2017. gada 13. decembris), OV L 345, 27.12.2017., 34.–52. lpp. Papildināmības kritēriji detalizētāk raksturoti grozāmās regulas 5. panta 1. punktā.

(9)

 Visi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda Investīciju komitejas lēmumi, ar ko apstiprināta ES garantijas izmantošana, un šo lēmumu pamatojumi ir pieejami šeit: http://www.eib.org/en/efsi/governance/efsi-investment-committee/decisions.htm.  

(10)

 Jaunākie rezultāti ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan/investment-plan-results_en.  

(11)

Eiropas Investīciju banka “Junkera plāns pārsniedz sākotnējo investīciju mērķi 315 miljardu eiro apmērā” (http://www.eib.org/en/infocentre/press/releases/all/2018/2018-192-juncker-plan-exceeds-original-eur-315-billion-investment-target.htm).

(12)

 Christensen, M., Conte, A., Di Pietro, F., Lecca, P., Mandras, G., Salotti, S. (2018) “The third pillar of the Investment Plan for Europe: an impact assessment using the RHOMOLO model”, JRC Working Papers on Territorial Modelling and Analysis No. 02/2018, Eiropas Komisija, Sevilja, 2018, JRC113746.

(13)

  http://eiah.eib.org/about/initiative-urbis.htm  

(14)

Citus piemērus skatīt konsultāciju centra 2017. gada rezultātu pārskatā.

(15)

Attiecīgo finansējuma apvienošanas konkursu rīko Inovācijas un tīklu izpildaģentūra: https://ec.europa.eu/inea/en/connecting-europe-facility/cef-transport/apply-funding/2017-cef-transport-blending-map-call.

(16)

COM(2018) 772.

(17)

COM(2017) 572.

(18)

COM(2015) 0192.

(19)

No 29 leģislatīvo aktu priekšlikumiem, kurus Komisija iesniegusi kopš 2015. gada maija, Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par 12. Iedzīvotāji jau bauda šo priekšlikumu sniegtos ieguvumus, piemēram, pateicoties viesabonēšanas maksas atcelšanai, četrkārtīgi palielinājies mobilo datu izmantošanas apjoms ceļojumu laikā.

(20)

Kapitāla tirgu savienība aptver plašu līdz 2019. gada vidum īstenojamu aptuveni 70 darbību kopumu, kas aprakstītas 2015. gada rīcības plānā (33 darbības) un 2017. gada vidusposma pārskatā (38 darbības). Plašāka informācija par dažādo pasākumu progresu ir pieejama Komisijas paziņojumā “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjauninātas politiskas saistības”, COM(2018) 772.

(21)

 ECOFIN padome 2017. gada 19. maijā apstiprināja Kopīgo Komisijas un dalībvalstu ceļvedi attiecībā uz darbībām, ar kurām novērst valstu šķēršļus kapitāla plūsmām, http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9430-2017-INIT/lv/pdf .

Šis kopīgais ceļvedis tika izstrādāts pēc Komisijas ziņojuma par valstu šķēršļiem kapitāla plūsmām, kas pastāv jomās, kurām nepiemēro ES tiesību aktus vai kuras ir valstu kompetencē, https://ec.europa.eu/info/files/170227-report-capital-barriers_en.

(22)

COM(2018) 277.    

(23)

Rīcības plāns “Making the best use of new financial schemes for European transport infrastructure projects”, progresa ziņojums K. Bodewig un C. Secchi, 2018. gada janvāris; https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/cbs2_report_final.pdf.

(24)

Komisijas 2017. gada 23. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/540, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, OV L 90, 6.4.2016., 38. lpp.

(25)

COM(2016) 0860.

(26)

https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv

(27)

COM(2016) 0381.

(28)

Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”,

OV C 484, 24.12.2016., 1.–6. lpp.

(29)

2017. gada marta Romas deklarācijā ES vadītāji apņēmās strādāt pie tā, lai panāktu “Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā”. Eiropadome 2017. gada decembrī aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt darbu pie vairākām svarīgām iniciatīvām un izskatīt iespējamos pasākumus ar prasmēm saistīto problēmu risināšanai.

(30)

COM (2018) 268.

(31)

COM(2018) 375.

(32)

Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu, OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp. 

(33)

Komisijas 2017. gada 14. jūnija Regula (ES) 2017/1084, OV L 156, 20.6.2017., 1. lpp.

(34)

 COM(2014) 902.

(35)

SWD(2015) 400.

(36)

Somijas rādītājs Komisijas jaunajā mazumtirdzniecības ierobežotības indikatoru apkopojumā pašlaik ir augstāks par vidējo ES, sk. COM(2018) 219 pielikumu.

(37)

COM(2018) 770.

(38)

COM(2018) 391.

(39)

COM(2018) 387.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2018

COM(2018) 771 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Investīciju plāns Eiropai – līdzšinējie rezultāti un turpmākā rīcība

1. PIELIKUMS. PADOMES KOMITEJU TEMATISKĀS DISKUSIJAS PAR ŠĶĒRŠĻIEM INVESTĪCIJĀM

1. Progress investīciju jomā un šķēršļi

Tematiskais pārskats	Datums	Saturs
Maksātnespējas sistēmas eurozonā: efektivitātes principi un salīdzinošais novērtējums	2016. gada aprīlis	Maksātnespējas sistēmas ietekmē ekonomiku, jo tās ietekmē privāto dalībnieku stimulus. Maksātnespējas sistēmu ekonomiskā loma ir īpaši svarīga lielu nenokārtoto parādu gadījumā. Šajā dokumentā ir sniegts maksātnespējas sistēmu kopīgo principu pārskats.
Tematiskā diskusija par investīcijām	2016. gada jūnijs	Diskusijas galvenās tēmas bija regulatīvās nepilnības un šķēršļi investīcijām eurozonas valstīs un šo problēmu risināšana reformu veidā valstu un ES līmenī.
Uzņēmējdarbībai labvēlīga vide	2017. gada janvāris	Uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veicināšana vai birokrātijas samazināšana lielā mērā ir panākama ar pasākumiem, kas budžeta ziņā izmaksā maz vai neko, bet var sniegt būtiskus ieguvumus.
Darba un produktu tirgus reformas	2017. gada maijs	Šīs diskusijas galvenā tēma ir darba un produktu tirgus reformu nozīme investīciju veicināšanā un to savstarpējā mijiedarbība.

2. Investīcijas infrastruktūrā

Tematiskais pārskats	Datums	Saturs
Publiskās investīcijas infrastruktūrā	2015. gada septembris	Šajā diskusijā tika apspriestas jaunākās investīciju tendences infrastruktūras jomā un veidi, kā izvērtēt iespējamās problēmas, kas saistītas ar publisko izdevumu efektivitāti. Tajā tika pārskatīti pamatnosacījumi, kuri ir labvēlīgi investīcijām, un tika skatīta ES līdzekļu izmantošana.
Publiskās un privātā partnerības	2016. gada janvāris	Šajā diskusijā tika runāts par publisko un privāto partnerību (PPP) kā veidu, kādā privātā sektora pārstāvjus iesaistīt infrastruktūru projektēšanā un būvniecībā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.
Investīcijas tīklu nozarēs	2016. gada maijs	Šā dokumenta mērķis ir izvērtēt investīciju attīstību transporta, enerģētikas un e-komunikācijas jomā un apspriest šķēršļus investīcijām.
Mājokļu nozares investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamajos energoresursos	2016. gada jūnijs	Diskusijā tika izvērtētas mājokļu nozares investīcijas energoefektivitātē, šķēršļi, kas traucē mājsaimniecībām investēt vairāk, un energoefektivitātes uzlabošanas iespējas šajā ekonomikas nozarē.
Investīcijas digitālajā ekonomikā	2016. gada novembris	Diskusijas pamattēma bija investīcijas, kas ļauj attīstīt digitālo ekonomiku.

3. Investīcijas nemateriālajos aktīvos

Tematiskais pārskats	Datums	Saturs
Investīcijas nemateriālajos aktīvos	2016. gada oktobris	Šajā diskusijā ir sniegta kontekstuāla informācija par nemateriālajiem aktīviem Eiropā, aptverot tādas tēmas kā nemateriālo aktīvu jēdziens, jaunākās tendences nemateriālo aktīvu investīcijās un to ietekme uz produktivitāti un IKP izaugsmi.
Investīciju veicināšana nemateriālajos aktīvos	2017. gada janvāris	Šajā diskusijā tika apskatīti virzītājspēki un šķēršļi investīcijām nemateriālajos aktīvos un analizēta nepieciešamība izstrādāt īpašus politikas pasākumus, lai novērstu šķēršļus investīcijām nemateriālajos aktīvos.

2. PIELIKUMS. DALĪBVALSTU PROGRESS INVESTĪCIJU PROBLĒMU RISINĀŠANĀ