EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.10.2018

COM(2018) 673 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana

{SWD(2018) 431 final}

1.    Ievads

Pasaules resursi nav neizsmeļami. Augot cilvēku skaitam, tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un zemes un ekosistēmu degradācija liek meklēt jaunus veidus, kā ražot un patērēt, ievērojot planētas ekoloģiskās robežas. Tajā pašā laikā vajadzība panākt ilgtspēju ir spēcīgs stimuls modernizēt rūpniecību un stiprināt Eiropas pozīcijas spēcīgas konkurences regulētajā pasaules ekonomikā, tādējādi nodrošinot ES pilsoņu labklājību. Lai risinātu šīs problēmas, mums ir jāuzlabo un jāinovē pārtikas, izstrādājumu un izejvielu ražošana un patērēšana veselīgās ekosistēmās – ar ilgtspējīgu bioekonomiku.

2012. gada bioekonomikas stratēģijas 2 atjaunināšanas mērķis ir risināt šīs problēmas ar 14 konkrētām darbībām, kas sāksies ne vēlāk kā 2019. gadā 3 . Šīs darbības atspoguļo stratēģijas 2017. gada pārskatīšanas secinājumus. 4  

2. Kā bioekonomika iekļaujas ES prioritātēs

Šis 2012. gada bioekonomikas stratēģijas atjauninājums palielinās bioekonomikas ieguldījumu galvenajās Eiropas politikas prioritātēs. 5

Ilgtspēja visām Eiropas daļām ir ne tikai tiesisks pienākums, bet arī laba izdevība, un tā ir pamatā vairumam ES prioritāšu. 6  ES jau ir pasaules līdere dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā efektīvā bioekonomikā, un tas ir būtiski lielākajā daļā ilgtspējīgas attīstības mērķu. 7  

Ar 2,3 triljonu euro apgrozījumu un 8,2 % ES darbaspēka 8 bioekonomika ir ES ekonomikas funkcionēšanas un panākumu kodols. Ilgtspējīgas Eiropas bioekonomikas ieviešana dotu cilvēkiem darbu, sevišķi piekrastes un lauku rajonos, veicinot primāro ražotāju dalību vietējā bioekonomikā. Pēc nozares aplēsēm līdz 2030. gadam biobāzētajā rūpniecībā varētu radīt miljonu jaunu darba vietu 9 . Spēcīgajai un strauji augošajai biotehnoloģijas nozares jaunuzņēmumu ekosistēmai būs vadošā loma šā potenciāla īstenošanā.

Ilgtspējīga Eiropas bioekonomika ir nepieciešama oglekļneitrālas nākotnes būvēšanai saskaņā ar Parīzes nolīguma klimatiskajiem mērķiem. Celtniecībā, piemēram, mākslīgā koksne dod ne tikai lielu ekoloģisku labumu, bet arī izcilas ekonomiskas iespējas. Pētījumi rāda, ka vidējā ietekme no ēkas, kurā 1 t betona vietā ir 1 t koksnes, visā ražojuma aprites ciklā (ieskaitot lietošanu un likvidēšanu) var radīt oglekļa dioksīda samazinājumu vidēji par 2,1 t. 10 Ilgtspējīga bioekonomika ir būtiska arī Eiropas enerģētikas nozares CO2 samazināšanā. Gaidāms, ka bioenerģija, kas pašlaik ir lielākais ES atjaunojamās enerģijas avots, 2030. gadā joprojām būs svarīga energoresursu struktūras sastāvdaļa un palīdzēs sasniegt ES atjaunojamās enerģijas mērķrādītājus: 20 % 2020. gadā un vismaz 32 % 2030. gadā. 11 Ilgtspējīga primārā ražošana uz sauszemes un jūrā balsta bioekonomikas vispārējo ilgtspēju un nodrošinās “mīnusemisiju” vai CO2 piesaistītājsistēmas saskaņā ar Parīzes nolīguma saistībām.

Ilgtspējīga Eiropas bioekonomika atbalsta ES rūpniecības bāzes mūsdienīgošanu un stiprināšanu ar jaunām vērtības ķēdēm un videstīgākiem, izmaksefektīvākiem ražošanas procesiem. Izmantojot nepieredzēti augstos sasniegumus biozinātnēs un biotehnoloģijas, kā arī jauninājumus, kas sapludina fizisko, digitālo un bioloģisko pasauli, Eiropas rūpniecības bāze spēj saglabāt un uzlabot vadošo lomu pasaulē. Pētniecība un inovācija un novatorisku risinājumu ieviešana jaunu, ilgtspējīgu bioproduktu (piemēram, bioķīmisko vielu, biodegvielu u. c.) ražošanai arī uzlabos mūsu spēju rast aizstājējus no izrakteņiem iegūtiem izejmateriāliem ļoti nozīmīgās Eiropas rūpniecības daļās (piemēram, celtniecības materiāli, iepakojums, tekstilizstrādājumi, ķīmiskās vielas, kosmētika, farmācijas sastāvdaļas, patēriņa preces) saskaņā ar atjaunotajiem rūpniecības politikas mērķiem. 12 Nozarē tiek prognozēts, ka nākamajos desmit gados rūpniecisko biotehnoloģiju pieprasījums teju divkāršosies. 13  

Ilgtspējīga bioekonomika ir "atjaunīgais" aprites ekonomikas segments. Tā spēj bioloģiskos atkritumus, atliekas un pārpalikumus pārvērst vērtīgos resursos un radīt jauninājumus un stimulus, kas palīdzēs mazumtirgotājiem un patērētājiem līdz 2030. gadam par 50 % samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Piemēram, jaunievedumi lopkopībā arvien vairāk ļauj zināmu veidu pārtikas atkritumus droši pārveidot lopbarībā, ja tiek ievēroti spēkā esošie noteikumi un juridiskās prasības. 14 Ir aprēķināts, ka zemi, ko pašlaik izmanto lopbarības ieguvei, ar šiem jaunievedumiem varētu atvēlēt pārtikas sagādei vēl trim miljardiem cilvēku. 15  Pilsētām jākļūst par lielākajiem aprites bioekonomikas centriem. Apritīgas pilsētu attīstības plāni varētu radīt būtisku ieguvumu tautsaimniecībai un videi. Piemēram, Amsterdamas pilsēta rēķina, ka augstvērtīgu organisko atlieku plūsmu labāka pārstrāde spētu radīt 150 miljonu euro pievienoto vērtību gadā, ilgtermiņā ļautu izveidot 1200 jaunu darba vietu un ik gadu aiztaupīt 600 000 tonnu oglekļa dioksīda. 16 Eiropas 50 lielākajās pilsētās, kurās mīt 11 % ES iedzīvotāju, kopefekts būtu vismaz piecdesmitkārtīgs.

Veselīgu ekosistēmu atbalstīšana ir viena no Eiropas prioritātēm. Bioekonomika spēj veicināt ekosistēmu atjaunošanu, piemēram, atbrīvojot jūras un okeānus no plastmasas. Eiropas Vides aģentūra jau iesaka izmantot plastmasai alternatīvus biobāzētus, bioloģiski noārdīgus materiālus tur, kur draud tās izplatīšanās ekosistēmā, piemēram, smērvielās, dilstīgos materiālos un vienreizlietojamos izstrādājumos. 17 Turklāt ilgtspējīga bioekonomika veicinās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu – līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas neitralitāti un līdz 2020. gadam atjaunot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu. 18

Šis potenciāls neatraisīsies pats no sevis. Tam vajadzīgi ieguldījumi, inovācija, stratēģijas izstrāde un sistēmiskas izmaiņas, kas caurvij dažādas nozares (lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, akvakultūru, pārtikas ražošanu, biobāzēto rūpniecību). Tas nozīmē stiprināt mūsu spēju visdažādāko jauninājumu iespējas pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos tirgū, radot jaunas darba vietas vietējā līmenī. Un tas nozīmē, ka tas jādara kā Eiropā – ekonomiski dzīvotspējīgi, ar ilgtspēju un apriti prātā.

Šajā ziņā būtiski ir maksimalizēt ES pētniecības un inovācijas ietekmi 19 . Regulējumam un finansējumam jābūt tik pretimnākošiem inovācijai, ka Eiropa kļūst par tirgus inovācijas līderi. Tas tika uzsvērts nesen atjauninātajā Eiropas pētniecības un inovācijas programmā. 20 “Apvārsnis 2020” un Eiropas Reģionālās attīstības fonds turpinās komplementāri nodrošināt svarīgus pētniecības un inovācijas rezultātus, kas spēj risināt starpnozaru problēmas un īstenot bioekonomiskās iespējas. Komisijas priekšlikumos par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam iecerēts būtisks stimuls sistēmiskai pētniecībai un inovācijai bioekonomikas aptvertajās jomās un nozarēs, it īpaši ar 10 miljardiem euro, kas paredzēti 21 "Apvāršņa Eiropas" programmu kopumā “Pārtika un dabas resursi” 22 . Tas atspoguļojas arī daudzās pārdomātas specializācijas stratēģijās, kurās noteiktas ar bioekonomiku saskarīgas prioritātes, un reģionu komandu veidošanā ar bioekonomiku saskarīgās pārdomātas specializācijas platformās un partnerībās nolūkā veicināt ES reģionu iesaisti 23 . Pētniecība un inovācija bioekonomikā ir arī svarīga pasaules mēroga sadarbības sfēra.

Lai pilnā mērā izmantotu bioekonomikas saimniecisko, sociālo un vidisko devumu, tomēr vajag iziet ārpus pētniecības un inovācijas lauciņa un jauninājumu ieviešanā izmantot stratēģisku, sistēmisku pieeju. Tāda pieeja sasauks kopā visu iesaistīto teritoriju un vērtības ķēžu dalībniekus apzināt vajadzības un veicamās darbības. Tā liks risināt sistēmiskas problēmas dažādu nozaru griezumā, kā arī rast sinerģijas un kompromisus, lai sekmētu un paātrinātu aprites ekonomikas modeļu izmantošanu. Šai pieejai arī būs optimāli jāizmanto visi pieejamie rīki un politiskie līdzekļi: izmantot sinerģiju ar citiem ES un valstu fondiem un instrumentiem, sevišķi kopīgo lauksaimniecības politiku, kopīgo zivsaimniecības politiku, kā arī kohēzijas politiku un programmas InvestEU finansiālos instrumentus.

3. Bioekonomikas potenciāla atraisīšana

Joprojām ir spēkā 2012. gada bioekonomikas stratēģijas mērķis "bruģēt ceļu inovatīvākas, resursefektīvākas un konkurētspējīgākas sabiedrības veidošanai, kurā nodrošinātība ar pārtiku nav pretrunā atjaunojamo resursu ilgtspējīgai rūpnieciskai izmantošanai un vides aizsardzības nodrošināšanai". Stratēģijas pārskatīšanā 24 tika atzīti panākumi, sevišķi pētniecības un inovācijas mobilizēšanā, privāto ieguldījumu palielināšanā, jaunu vērtības ķēžu izstrādē, valstu bioekonomiskās stratēģijas ieviešanas veicināšanā un ieinteresēto personu iesaistīšanā. Pārskatīšanā tika secināts, ka 2012. gada bioekonomikas stratēģijas pieci mērķi paliek spēkā.

Lai gan pārskatā tika atzīts, ka Bioekonomikas stratēģija sniedz ieguldījumu gan aprites ekonomikā, gan enerģētikas savienībā, tajā arī uzsvērts, ka tās mērķu darbības joma jāpielāgo, ievērojot Eiropas vispārējās prioritātes. Tāpēc darbības būtu jāpārorientē tā, lai maksimalizētu to ietekmi šajās prioritātēs, sevišķi tā, kā noteikts atjauninātajā rūpniecības politikā 25 , aprites ekonomikas rīcības plānā 26 un likumprojektu paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” 27 .

Pirmais mērķis – pārtikas un uztura nodrošināšana – joprojām ir izšķirīgs. Pārtikas un lauksaimniecības sistēmas veido aptuveni trīs ceturtdaļas kopējās nodarbinātības bioekonomikā un aptuveni divas trešdaļas bioekonomikas apgrozījuma. Taču to ilgtspēju ietekmē pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, mainīga patēriņa prakse un uzturs, neilgtspējīga biomasas izmantošana un atkritumi, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītās briesmas. 28 Jāpaātrina pāreja uz ilgtspējīgām, veselīgām, uzturvērtīgām, resursefektīvām, noturīgām, apritīgām un iekļaujošām pārtikas un lauksaimniecības sistēmām. Tas nozīmē organisko atkritumu, atlieku un izmestās pārtikas pārvēršanu vērtīgos, drošos biobāzētos produktos, piemēram, izveidojot nelielas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas, palīdzot lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zvejniekiem dažādot ieņēmumu avotus un labāk pārvaldīt tirgus riskus – tā, lai tas viss kalpo aprites ekonomikas mērķiem.

Otrais mērķis – dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – pašreizējos apstākļos kļuvis svarīgāks nekā jebkad agrāk, jo straujāk tiek grauta vide un zūd bioloģiskā daudzveidība 29 . Laikus jārīkojas, lai nepieļautu ekosistēmu degradāciju, atjaunotu un pastiprinātu ekosistēmu funkcijas, tā cenšoties uzlabot pārtikas un ūdens drošību un būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu ar “mīnusemisiju” un CO2 piesaistītājsistēmām. 30 No bioloģiskās daudzveidības īpaši atkarīga ir ekosistēmu saglabāšana un produktivitāte jūrās, okeānos, mežos un augsnēs. Mums arī jāuzlabo spēja uzraudzīt un prognozēt dabas resursu stāvokli un attīstību.

Trešais mērķis – mazāka atkarība no neatjaunojamiem, neilgtspējīgiem resursiem, gan iekšzemes, gan ārvalstu izcelsmes – ir būtisks, lai sasniegtu ES mērķus enerģētikas un klimata jomā, jo bioenerģija, kas pašlaik ES ir lielākais atjaunojamās enerģijas avots, arī 2030. gadā būs svarīgs energoresursu struktūras elements. 31 Spēcīgāka biobāzētā nozare var paātrināt neatjaunojamo resursu aizstāšanu atbilstoši ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Turklāt rūpniecības simbioze un novatoriski rūpnieciskie biobāzētie procesi 32 veicina rūpniecības ekoloģizāciju un aprites bioekonomikas un produktu attīstību, piemēram, inovējot to, kā pilsētas palielina savas nozīmīgās bioatkritumu daļas vērtību.

Ceturtais mērķis – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām – ir kļuvis par šās paaudzes globālo uzdevumu. Siltumnīcefekta gāzu samazināšanas ilgtermiņa stratēģijā ilgtspējīga aprites bioekonomika ir svarīgākais siltumnīcefekta gāzu ziņā neitrāla stāvokļa sasniegšanai Eiropā. Bez tam ilgtspējīgai bioekonomikai ir liels potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu izplūdi, veicinot resursefektīvāku, aktīvāku un ilgtspējīgāku primārās ražošanas praksi uz sauszemes un jūrā, kā arī uzlabojot ekosistēmu spējas regulēt klimatu, piemēram, ieviešot jauninājumus oglekļa dioksīda piesaistē lauksaimniecībā izmantojamai augsnei.

Piektais mērķis – Eiropas konkurētspējas stiprināšana un darba vietu radīšana – ir viens no bioekonomikas centrālajiem politiskajiem mērķiem. Satvaru veidošana jauninājumu izstrādei un ieviešanai un biobāzēto produktu tirgu attīstības veicināšanai, piemēram, ar publisko iepirkumu 33 , standartu izstrādi, atjaunojamo energoresursu politiku un oglekļa cenas noteikšanu, atbalstīs Eiropas rūpniecības spēju konkurēt pasaulē un pārveidi.5 Bioekonomika dod labas iespējas jaunai reģionālekonomiskai attīstībai un uzlabotai teritoriālajai kohēzijai, arī tālīnos vai nomaļos rajonos. 2016. gada Korkas 2.0 deklarācijas 34 ieteikumi varētu nodrošināt ievērojamu ienākumu daudzveidīgošanu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zvejniekiem un kuplināt vietējo lauku ekonomiku ar prāvākiem ieguldījumiem prasmēs, zināšanās, inovācijā un jaunos uzņēmējdarbības modeļos.

 

4.    Darbības, kas ved uz ilgtspējīgu aprites bioekonomiku

Lai atbalstītu minētos piecus mērķus sakarā ar pārmaiņām politikas prioritātēs, atjauninātā stratēģija ierosina trīs galvenās darbības jomas:

1.biobāzētu nozaru stiprināšana, ieguldījumu un tirgu atraisīšana,

2.vietējās bioekonomikas strauja izvēršana Eiropā,

3.bioekonomikas ekoloģisko robežu izprašana.

Ierosinātās darbības izmanto savā labā un pārsniedz iepriekšējos sekmīgos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Rīcības plānā tiek piemērota sistēmu pieeja, lai attīstītu un paplašinātu bioekonomiku un nodrošinātu tās vispārējo ilgtspēju un apritīgumu. Tā aptver vairākas ar bioekonomiku saistītas nozares un politiku, sasaista tās, veicina saskanību un sinerģiju, risina kompromisus, piemēram, biomasas konkurējošu izmantošanu, un sastāda plānu, kas palīdzēs Savienībai attīstīt bioekonomikas potenciālu un to izmantot, lai efektīvi īstenotu daudzus politikas mērķus. Darbības tiks īstenotas jau esošajā Starptautiskā bioekonomikas foruma 35 un globālās bioekonomikas samita 36 starptautiskajā kontekstā, lai veicinātu sinerģiju ar līdzīgi domājošu partneru darbībām.

4.1. Biobāzētu nozaru stiprināšana, ieguldījumu un tirgu atraisīšana

Lai paātrinātu ilgtspējīgu un apritīgu biobāzēto risinājumu izstrādi un ieviešanu, no kuriem ir atkarīga mūsu rūpniecības bāzes modernizācija, stiprināšana un konkurētspēja, ES pastiprinās publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu mobilizēšanu uz pētniecību, demonstrējumiem un biobāzēto risinājumu ieviešanu (1.1. darbība). Te ietilpst, piemēram, tādu tehnoloģiju kā mākslīgais intelekts veicināšana un novatoriski risinājumi, kas piemēroti ieviešanai mazos mērogos un viegli "kopējami". “Apvāršņa 2020” īstenotā ES biobāzētās rūpniecības publiskā un privātā sektora partnerība ir lieti noderējusi jaunu biobāzēto vērtības ķēžu izstrādē un ieviešanā, balstoties uz atjaunojamo resursu, arī atkritumu, izmantošanu. 37 Darbības rezultātā tiks izstrādāts risinājumu “rīku kopums”, ar ko pārstrādāt biomasu biobāzētos produktos, kuri vairākās jomās atbalstīs mūsu rūpniecības modernizāciju un atjaunošanu.

Papildus pētniecības un inovācijas dotācijām no "Apvāršņa 2020" ES laidīs darbā specializētu finansiālo instrumentu – ar 100 miljoniem euro finansēto aprites bioekonomikas tematisko ieguldījumu platformu 38 (1.2. darbība), kuras uzdevums ir ilgtspējīgos risinājumos mazināt privāto ieguldījumu risku. Tas papildinās un stiprinās sinerģiju ar pašreizējām un turpmākām ES iniciatīvām, piemēram, kapitāla tirgu savienību, programmu InvestEU, kopīgo lauksaimniecības politiku un ETS inovācijas fondu.

Lai īstenotu biobāzētās nozares potenciālu, ir jāturpina popularizēt tās pozitīvo ietekmi un tai ir jābūt līdztiesīgai ar tirgus un regulatīvajiem nosacījumiem, kas attiecas uz nozarēm, kuras izmanto izrakteņus. Šajā darbībā tiks konstatēti trūkumi, veicinātājfaktori un robi, kas ietekmē biobāzētos jauninājumus, doti fakultatīvi norādījumi par to izmantošanu plašākā mērogā, lai popularizētu esošos standartus un marķējumu un novērtētu vajadzību izstrādāt jaunus, sevišķi biobāzētiem produktiem (1.3. darbība).

Lai uzlabotu ieviešanu tirgū un patērētāju uzticību, ir jāizmanto daudzveidīgi instrumenti. Tam vajadzīga ticama un salīdzināma informācija par ekoloģiskajiem raksturlielumiem un to piemērošana uz vidi orientētiem politikas instrumentiem (piemēram, ES ekomarķējums un ekoloģiskais publiskais iepirkums), ja tie ir izrādījušies labvēlīgi vidiskā perspektīvā. Datu ģenerēšanai un izmantošanai jāatbilst produkta vidiskā pēdas nospieduma metodei. Citu iekļaujamo aspektu vidū ir standartu popularizēšana un izstrāde, kas kalpo produktu īpašību pārbaudei kā pamats spēkā esošajam brīvprātīgajam marķējumam (1.4. darbība). Kopumā darbības palīdzēs dažādot, izstrādāt un ieviest biobāzētus risinājumus. Tās arī centīsies veicināt jaunu, ilgtspējīgu biorafinēšanas iekārtu attīstību un apstiprināt to tipu un aprēķināto jaudu – pašreizējās aplēses rāda, ka būs ap 300 jaunu pārstrādes iekārtu (1.5. darbība). 39 Tas tiks darīts uz pieejamo ilgtspējīgi iegūto resursu pamata.

Visbeidzot, cenšoties risināt globālo uzdevumu atbrīvot no plastmasas okeānus, vienlaikus dodot izaugsmes iespējas novatoriskiem biobāzētiem uzņēmējdarbības modeļiem un produktiem, šīs darbības ļaus bioekonomikas potenciālu virzīt uz Eiropas jūru un okeānu un iekšējo ūdeņu plastmasas piesārņojuma 40 problēmas risināšanu un ūdens kvalitātes un ekosistēmu atjaunošanu (1.6. darbība). Šī darbība, piemēram, mobilizēs galvenos plastmasas vērtības ķēdes dalībniekus atbalstīt aizstājēju izstrādi ražojumiem no izrakteņiem, sevišķi biobāzētu, pārstrādājamu un jūras bioloģiski noārdīgo plastmasas aizstājēju izstrādi.

4.2. Vietējās bioekonomikas strauja izvēršana Eiropā

Ar sistēmisku starpnozaru pieeju sasaistot dalībniekus, teritorijas un vērtības ķēdes, Eiropas Komisija aktīvi atbalstīs un veicinās visu veidu inovāciju un praksi, kas skar ilgtspējīgas pārtikas un lauksaimniecības sistēmas, mežsaimniecību un biobāzēto ražošanu. Tā izstrādās stratēģisko ieviešanas programmu (2.1. darbība), kas ļaus ilgtspējīgi īstenot ilgtermiņa ieceres un apritīgi ieviest un paplašināt bioekonomiku. Sistēmiskā pieeja risinās problēmas citu starpā šādās jomās:

-nākotnes prasībām atbilstošas pārtikas un lauksaimniecības sistēmas (sauszemes un ūdens) – piemēram, tādus jautājumus kā pārtikas izmešana, zudumi un blakusprodukti (ieskaitot uzturvielu reciklēšanu), izturētspēja, vērtīgām uzturvielām bagātas pārtikas ražošana, vairāk pārtikas no jūras un okeānu ilgtspējīgas izmantošanas 41 , paplašinot ES īpatsvaru akvakultūras produktu ražošanā un ieviešanā tirgū,

-biobāzēti jauninājumi, arī lauksaimniecībā, lai izstrādātu jaunas ķimikālijas, produktus, procesus un vērtības ķēdes biobāzētiem tirgiem lauku un piekrastes teritorijās, ar lielāku dalību un ieguvumu primārajiem ražotājiem,

-jaunas iespējas mežsaimniecībai, celtniecības un iepakojuma izejmateriālus bez ilgtspējas aizstājot ar biobāzētiem materiāliem, un jaunas iespējas nodrošināt ilgtspējīgākus jauninājumus tādās nozarēs kā uz mežsaimniecības bāzes ražotas tekstilpreces, mēbeles un ķimikālijas, un jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir mežsaimniecības ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana,

-okeāna potenciāla izmantošana aļģu un citu jūras resursu audzēšanā, paplašinot jūras biobāzētās ražošanas nozares un to produktus ieviešot tirgos, kā arī produktu audzēšanas jūrā un uz sauszemes tālāka integrācija.

Konkrēti stratēģiskās ieviešanas programmas pasākumi izcels bioekonomikas plašo potenciālu lauku, piekrastes un pilsētu teritoriju attīstībā. Tiks īstenoti izmēģinājuma pasākumi (2.2. darbība), kas vairos ES pastāvošo vietējās darbības atbalstīšanas instrumentu sinerģiju un ieviesīs skaidrāku orientāciju uz bioekonomiku. Pirmajā “kārtā” tiks sāktas piecas izmēģinājuma darbības:

·“Zilās bioekonomikas” izmēģinājums atraisīs zilās bioekonomikas pieeju potenciālu piekrastes apgabalos un salās. ES Baltijas jūras reģiona stratēģija ir izrādījusies labs augšupējs mehānisms esošo naudas līdzekļu ievirzīšanai vietēji pielāgotos bioekonomikas modeļos 42 . Tiek ierosināts līdzīgas darbības veikt arī citu jūru baseinos, kā arī piekrastes un jūras apgabalos, izmantojot arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. 

·Tiks izstrādāti īpaši kopīgās lauksaimniecības politikas pasākumi, lai atbalstītu iekļaujošu bioekonomiku lauku rajonos. To mērķis ir kopīgās lauksaimniecības politikas ietvaros ciešāk sasaistīt valstu bioekonomikas stratēģiju un stratēģiskos plānus. Labas prakses izplatīšana, kas veicina bioekonomikas izvēršanu, ļaus primārajiem ražotājiem izmantot jaunu, sistēmisku bioekonomikas pieeju dāvātās iespējas.

·Pilsētas bioekonomikas izmēģinājuma projekts 10 Eiropas pilsētām radīs iespēju organiskos atkritumus no sabiedrības problēmas pārvērst vērtīgā resursā, kas izmantojams biobāzētu produktu ražošanā. Bez tam, lai dažādotu ilgtspējīgus biomasas avotus un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, jāturpina attīstīt degradēto teritoriju atdzīvināšana un apritīgas bioekonomikas procesu un tehnoloģiju izmantošana pilsētu teritorijās.

·CO2 piesaistes augsnei izmēģinājums mudinās dalībvalstis izveidot fondu, kas iegādāsies CO2 kredītus no lauksaimniekiem un meža īpašniekiem, kuri īsteno īpašus projektus ar mērķi palielināt CO2 piesaisti augsnei un biomasai un/vai samazināt tā izplūdi lopkopības nozarē vai mēslojuma izmantošanā.

·Tiks izveidotas “dzīvās laboratorijas”, lai izstrādātu un izmēģinātu vietējus jauninājumus, kas balstās uz ekoloģiskām pieejām un apritību primārās ražošanas un pārtikas sistēmās. Tas ļaus jauninājumus pielāgot vietas konkrētajām vajadzībām, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas un veicinot jauninājumu turpmāku akceptēšanu un ieviešanu.

Lai panāktu, ka visām Savienības teritorijām ir iespēja attīstīt savu bioekonomisko potenciālu, “Apvārsnī 2020” tiks izveidots ES dalībvalstu bioekonomikas politikas atbalsta instruments (2.3. darbība). Tas atbalstīs valstu un reģionu bioekonomikas stratēģijas izstrādi, arī tālīnos apgabalos, kandidātvalstīs un valstīs, kas pievienojas ES 43 .

Jaunu un topošu bioekonomikas pieeju sistēmiskums un starpnozaru nozīme un jaunas vērtības ķēdes prasīs jaunu izglītību un prasmes (2.4. darbība). Tās jāpielāgo dažādajām vajadzībām dažādajās bioekonomikas nozarēs (piemēram, agroloģijas, biorafinēšanas, ekoloģijas un citu disciplīnu saskarē), lai tās spētu ātri un elastīgi reaģēt uz jaunām un arvien augošām bioekonomikas vajadzībām. Šo darbību veicinās profesionālās un augstākās izglītības programmu izmēģināšana, sociālo partneru iesaiste un uzņēmējdarbības programmu izstrāde. 

4.3. Bioekonomikas ekoloģisko robežu izprašana

Lai bioekonomika darbotos ilgtspējīgi, labāk jāizprot un jānovērtē tās iedarbība un ietekme uz mūsu planētas ekoloģiskajām robežām. Tas vajadzīgs, lai attīstītu bioekonomiku tā, ka vājinās vides apgrūtinājums, tiek augsti novērtēta un sargāta bioloģiskā daudzveidība un uzlabojas viss ekosistēmu pakalpojumu klāsts. Tālāk minēto darbību mērķis ir paplašināt vispārējās zināšanas par bioekonomiku un tās novērošanu. Tās visas atsaucas uz vajadzību dziļi izprast ilgtspējīgu biomasas krājumu robežas vietējā, reģionālā un globālā mērogā. Šī izpratne piešķirs lielāku jēgu citām stratēģijas operatīvajām darbībām. Šīs darbības nodrošinās pamatu, uz kura stiprināt sauszemes un jūras ekosistēmu izturētspēju, vairot to bioloģisko daudzveidību un nodrošināt to ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, mūsu izrakteņbāzēto ekonomiku tajā pašā laikā pārveidojot par biobāzētu ekonomiku.

Specifisku bioekonomikas jomu zināšanu bāzes un izpratnes vairošana (3.1. darbība) balstīsies uz datu apjoma palielināšanu, informācijas uzlabošanu un datu un informācijas sistēmisku analīzi (piemēram, ar mākslīgo intelektu), arī šādās jomās:

-Sauszemes (lauksaimniecības un meža) un jūras ekosistēmu stāvoklis un izturētspēja, kā arī to bioloģiskā daudzveidība. Te ir arī jautājumi par to sociālekonomiskajām izmaksām un ieguvumiem, kā arī spēju būt ilgtspējīgam vietējās biomasas avotam, piesaistīt oglekli un uzlabot noturību pret klimata pārmaiņām.

-Ilgtspējīga biomasas pieejamība, kā arī publiskā un privātā sektora ieguldījumi bioekonomikā.

Zināšanu bāzes uzlabošanā ietilps starpnozaru novērtēšana, modelēšana un scenāriji ar nākotnes perspektīvu. Bioekonomikas attīstība tiks sistemātiski pārraudzīta, lai nodrošinātu atbildīgu un iekļaujošu pārvaldību un saskanīgu politikas veidošanu. Lai atjaunotu sauszemes un jūras ekosistēmas, tiks pārraudzīta arī iedarbība uz bioloģiskās daudzveidības stāvokli, ekosistēmām, degradētām zemes platībām un klimata pārmaiņām. Komisija ES mērogos īstenos starptautiski saskanīgu pārraudzības sistēmu (3.2. darbība), lai sekotu panākumiem ceļā uz ilgtspējīgu, apritīgu bioekonomiku Eiropā un balstītu ar to saskarīgās politikas jomas. Gūtās zināšanas tiks izmantotas fakultatīvi pildāmos norādījumos par bioekonomikas darbību drošās ekoloģiskās robežās (3.3. darbība).

Ieguvumi no biodaudzveidīgajām ekosistēmām tiks labāk integrēti primārajā ražošanā, izmantojot īpašu atbalstu agroekoloģijai, mikrobiomā bāzētu risinājumu izstrādi, jaunus līdzekļus apputeksnētāju iekļaušanai vērtības ķēdēs un īpašu atbalstu agroekoloģijai (3.4. darbība).

Darbībās iegūtos datus un informāciju darīs publiski pieejamus caur Bioekonomikas zināšanu centru.

5. Nobeigums

Ierobežotie planētas bioloģiskie resursi un ekosistēmas ir būtiski cilvēku iztikai un nodrošina tīru ūdeni un lētu, tīru enerģiju. Ilgtspējīgai bioekonomikai ir liela nozīme klimata pārmaiņu un zemes un ekosistēmu degradācijas izraisīto problēmu risināšanā. Tā apmierinās pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma izraisīto augošo pieprasījumu pēc pārtikas, lopbarības, enerģijas, izejvielām un produktiem un mazinās mūsu atkarību no neatjaunojamiem resursiem.

Ilgtspējīgas un apritīgas bioekonomikas ieviešana veicinās bioekonomikas nozaru konkurētspēju un atbalstīs jaunu vērtības ķēžu izveidi visā Eiropā, vienlaikus uzlabojot mūsu dabas resursu vispārējo stāvokli. Šāda bioekonomika balstīsies un smels spēku galvenokārt vietēji pieejamos ilgtspējīgos atjaunojamos resursos, kā arī sasniegumos zinātnē, tehnoloģijās un inovācijā, dažos no ES nozīmīgākajiem sektoriem un nozarēm sapludinot fizisko, digitālo un bioloģisko pasauli.

Šajā stratēģijā ir ierosinātas darbības, kas atbalstīs lauku un piekrastes attīstību, arī tālīnos apgabalos, nodrošinot konkurētspējīgas un ilgtspējīgas bioekonomikas labumu samērīgāku sadali Eiropas teritorijās un vērtības ķēdēs. Šīs darbības nodrošinās, ka bioekonomika respektē planētas resursu robežas. Ilgtspējīgā bioekonomikā jāpiešķir pienācīga vērtība dabas resursiem, jāsamazina vides apgrūtinājums un jāpalielina ilgtspējīgu atjaunojamo resursu izmantošana, jāatjauno un jāuzlabo ekosistēmu funkcijas un bioloģiskā daudzveidība. Tā veicinās ilgtspējīgākas, aprites un bezatkritumu pārtikas sistēmas un primāro ražošanu uz sauszemes un jūrā.

Ilgtspējīgas aprites bioekonomikas realizācija nozīmē, ka mūsu saimnieciskā labklājība un mūsu vides veselība viena otru pastiprinās. Lai nodrošinātu ierosināto politisko mērķu faktisku īstenošanu, Komisija regulāri ziņos par rīcības plāna īstenošanas gaitu un apņemas koriģēt vai izbeigt darbības, kas neveicina stratēģijas mērķu apmierinošu sasniegšanu.

Darbības nosaukums	Veicējs
1. Biobāzētu nozaru stiprināšana, ieguldījumu un tirgu atraisīšana
1.1. Mobilizēt publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas uz ilgtspējīgu, iekļaujošu un apritīgu biobāzētu risinājumu izpēti, demonstrējumiem un ieviešanu	Komisija, dalībvalstis un reģioni, ieinteresētās personas
1.2. Aprites bioekonomikas tematiskās investīciju platformas ar 100 miljoniem euro iedarbināšana	Komisija
1.3. Pētījums un analīze par veicinātājfaktoriem un šaurajām vietām, fakultatīvi norādījumi par biobāzēto jauninājumu ieviešanu	Komisija
1.4. Veicināt un/vai izstrādāt standartus un topošiem tirgiem vajadzīgos stimulus un uzlabot biobāzētajiem produktiem piemērojamo marķējumu, pamatojoties uz ticamiem un salīdzināmiem datiem par vidisko un klimatisko veiktspēju	Komisija un dalībvalstis / ieinteresētās personas
1.5. Atvieglināt jaunu, ilgtspējīgu biorafinēšanas iekārtu attīstību un apstiprināt tipu un gaidāmo potenciālu 44	Komisija un dalībvalstis
1.6. Ieguldīt pētniecībā un inovācijā, lai izrakteņbāzētiem materiāliem izveidotu aizstājējus, kas ir biobāzēti, pārstrādājami un bioloģiski noārdās jūras vidē, kā arī attīstītu bioloģiskās sanācijas metodes, mobilizējot galvenos dalībniekus attiecīgajās vērtības ķēdēs, ieskaitot plastmasas vērtības ķēdi, un veicināt no plastmasas atbrīvotu Eiropas jūru un okeānu veselību un produktivitāti.	Komisija, ieinteresētās personas

Darbības nosaukums	Veicējs
2. Vietējās bioekonomikas strauja izvēršana Eiropā
2.1. Stratēģiskās ieviešanas programma ilgtspējīgu pārtikas un lauksaimniecības sistēmu mežsaimniecības un biobāzētas ražošanas izveidei aprites bioekonomikā	Komisija, dalībvalstis, privātais sektors, ieinteresētās personas
2.2. Izmēģinājuma darbības vietējās (lauku, piekrastes, pilsētu) bioekonomikas izvēršanas atbalstam ar Komisijas instrumentiem un programmām	Komisija, dalībvalstis, reģioni, pašvaldības un citas ieinteresētās personas
2.3. Izveidot ES Bioekonomiskās politikas atbalsta instrumentu un Eiropas Bioekonomikas forumu dalībvalstīm.	Komisija un dalībvalstis
2.4. Veicināt izglītību, apmācību un prasmes visā bioekonomikā	Komisija un dalībvalstis
3. Bioekonomikas ekoloģisko robežu izprašana
3.1. Uzlabot zināšanas par bioekonomiku, arī par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, izvērst to drošās ekoloģiskās robežās un darīt to pieejamu caur Bioekonomikas zināšanu centru	Komisija, dalībvalstis, starptautiskās organizācijas, IPBES
3.2. Palielināt novērošanas, mērīšanas, pārraudzīšanas un ziņošanas spējas un izveidot ES mēroga starptautiski saskanīgu novērošanas sistēmu, lai izsekotu ekonomisko, vidisko un sociālo attīstību virzībā uz ilgtspējīgu bioekonomiku	Komisija, dalībvalstis, privātais sektors
3.3. Fakultatīvi norādījumi par bioekonomikas darbību drošās ekoloģiskās robežās	Komisija
3.4. Ieguvumu no bioloģiski daudzveidīgām ekosistēmām labāk integrēt primārajā ražošanā ar īpašu atbalstu agroekoloģijai, mikrobiomā balstītu risinājumu izstrādei un jauniem līdzekļiem apputeksnētāju integrēšanai piegādes vērtības ķēdēs	Komisija, dalībvalstis, privātās ieinteresētās personas

(1)    Tajā neietilpst biozāles un veselības biotehnoloģija.

(2)    COM(2012) 60, Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika, 13.02.2012.

(3) Šīs darbības neradīs budžeta un likumdošanas saistības nākamajam Komisijas sastāvam, bet darbību konkrētā īstenošana var ilgt līdz 2025. gadam.

(4)    SWD(2017) 374, 2012. gada Eiropas bioekonomikas stratēģijas pārskats, 13.11.2017.

(5)    Nodomu vēstule, Stāvoklis Savienībā, 2018. gada septembris; https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-letter-of-intent_lv.pdf

(6)    COM(2016) 739, Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei: Eiropas rīcība ilgtspējas jomā, 22.11.2016.

(7)    SWD(2016) 390, Eiropas galvenā darbība, kas atbalsta 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķus, 22.11.2016.; Eurostat IAM pārraudzības ziņojums.
https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/9234939/8-18092018-AP-EN.pdf/888b182d-f6f9-4e0d-9e48-4b4e1561333e; JRC ziņojums The MAGNET model framework for assessing policy coherence and SDGs – Applications to the bioeconomy, 2018, ISBN 978-92-79-81792-2.

(8)    Ronzon, T. et al., Sustainability, 10, 6, 1745, (2018), doi: 10.3390/su10061745; ikgadējs skaitlis (dati par 2015. gadu).

(9)    EuropaBio ziņojums Jobs and growth generated by industrial biotechnology in Europe, 2016. gada septembris.

(10)    Elias Hurmekoski, How can wood construction reduce environmental degradation?, 2017, http://www.efi.int/files/images/publications/efi_hurmekoski_wood_construction_2017.pdf.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāto redakciju) pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 13. jūnija politiskās vienošanās paredzēts oficiāli pieņemt 2018. gada beigās.

(12)    COM(2017) 479, Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija, 13.09.2017.

(13)    EuropaBio ziņojums Jobs and growth generated by industrial biotechnology in Europe, 2016. gada septembris.

(14)    Pamatnostādnes par tādas pārtikas izmantošanu barībā, kas vairs nav paredzēta cilvēku patēriņam, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018XC0416(01)&from=LV.

(15)    https://eu-refresh.org/eu-panel-experts-concludes-feeding-treated-surplus-food-pigs-viable-provided-certain-safety-0.

(16)    Circular Amsterdam: a vision and action agenda for the city and metropolitan area, Circle Economy, Fabric.two and Gemeente Amsterdam, 2016.

(17)    EEA ziņojums Nr. 8/2018 The circular economy and the bioeconomy, Partners in sustainability, ISSN 1977-8449.

(18)    Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, 20.11.2013.

(19)    COM(2018) 2, Programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējums: ES pētniecības un inovācijas ietekmes palielināšana, 11.01.2018.

(20)    COM(2018) 306, Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni, 15.05.2018.

(21)    COM(2018) 321, Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv: daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, 02.05.2018.

(22)    COM(2018) 435, Par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem, 07.06.2018.

(23)       http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/s3-thematic-platforms

(24)    SWD(2017) 374, 2012. gada Eiropas bioekonomikas stratēģijas pārskats, 13.11.2017.

(25)    COM(2017) 479, Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija, 13.09.2017.

(26)    COM(2015) 614, Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, 02.12.2015.

(27)    COM(2016) 860, Tīru enerģiju ikvienam Eiropā – Eiropas izaugsmes potenciāla realizēšana, 30.11.2016.

(28)    COM(2017) 713, Pārtikas un lauksaimniecības nākotne, 29.11.2017; SWD(2016) 319, Eiropas pētniecība un inovācija pārtikas un uztura nodrošinātības jomā, 21.09.2016.

(29)    COM(2015) 478, Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, 02.10.2015.; Eiropas Vides aģentūra, The European environment: state and outlook, 2015.

(30)    Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, Summary for policymakers of the thematic assessment of land degradation and restoration, 2018.

(31)    SWD(2016) 418, 4. daļa, Bioenerģijas ilgtspējas ietekmes novērtējums, 30.11.2016.

(32)    EuropaBio ziņojums Jobs and growth generated by industrial biotechnology in Europe, 2016. gada septembris.

(33)     https://ec.europa.eu/growth/content/guidance-bio-based-products-procurement_en un https://biobasedprocurement.eu/ .

(34)    Korkas deklarācija 2.0 "Labāka dzīve laukos", 2016.

(35) https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/index.cfm?pg=policy&lib=ibf

(36) http://gbs2018.com/home/

(37)    Starpposma novērtējums (2014–2016) par Biorūpniecības kopuzņēmumu, kas darbojas "Apvāršņa 2020" ietvaros, 10.10.2017., ISBN 978-92-79-67438-9.

(38)    Šis finansēšanas instruments īsteno Aprites ekonomikas finansiālā atbalsta platformas finansiālo pīlāru: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-104_lv.htm

(39)    ESAO, Meeting Policy Challenges for a Sustainable Bioeconomy, 2018, ISBN 9789264292345; BIO-TIC, A roadmap to a thriving industrial biotechnology sector in Europe, 2015.

(40)    Balstoties uz COM/2018/028, Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, 12.01.2018., un to papildinot.

(41)    SAM, Scientific Opinion No. 3/2017, Food from the Oceans, 2017, ISBN 978-92-79-67730-4.

(42)    SWD(2017) 128, Ziņojums par Jūras nozaru izaugsmes stratēģiju “Ceļā uz ilgtspējīgāku izaugsmi un darbvietu izveidi jūras nozaru un jūrlietu ekonomikā” 31.03.2017.; SWD(2017) 118, Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionā, 20.03.2017.

(43)    Piemēram, iniciatīva BIOEAST piedāvā kopīgu stratēģisku pētniecības un inovācijas satvaru ilgtspējīgai bioekonomikai Viduseiropā un Austrumeiropā; http://www.bioeast.eu.

(44)    Dažos ziņojumos aplēsts, ka šis potenciāls ir līdz 300 jaunām biorafinēšanas iekārtām ap 2030. gadu.