EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.9.2018
COM(2018) 644 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Ceļā uz efektīvāku finanšu arhitektūru ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.9.2018
COM(2018) 644 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Ceļā uz efektīvāku finanšu arhitektūru ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības
1.Ievads
Lai reaģētu uz arvien sarežģītākajām pasaules problēmām, sākot ar nabadzības izraisītiem konfliktiem un migrāciju līdz klimata pārmaiņām un demogrāfiskām problēmām, attīstības finansējums ir jābalsta uz finansējuma avotu kombināciju 1 . Lai palielinātu ietekmi, publiskie un privātie līdzekļi ir jāpiesaista pēc iespējas efektīvāk. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jābūt elastīgai un gatavai pielāgot un vēl vairāk attīstīt savus finanšu instrumentus un politikas rīkus ieguldījumiem ārpus ES, tādējādi papildinot savu tradicionālo instrumentu kopumu sadarbībai attīstības jomā, lai izpildītu savas tālejošās saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.
Ja partnervalstis pietiekamā mērā neievēro autonomo privāto ieguldījumu nosacījumus, ES sniedz arvien lielāku atbalstu garantiju veidā. Šādā veidā finanšu instrumenti papildina tradicionālos instrumentus sadarbībai attīstības jomā. Ja ES atbalstītos ārējos ieguldījumus izmanto efektīvāk, tie veicina ekonomikas struktūru un partnervalstu infrastruktūras modernizāciju, kas savukārt paver iespējas darbvietu radīšanai, tostarp jauniešiem, kā arī ilgtspējīgai izaugsmei.
Tomēr resursus varētu izmantot efektīvāk. Savienības atbalstītajiem ārējiem ieguldījumiem būtu jākalpo gan saņēmēja partnera, gan ES ilgtermiņa interesēm, veicinot ilgstošas un dziļas abu pušu ekonomiskās attiecības. Ir svarīgi nodrošināt, lai projektus nenoteiktu tikai īstermiņa apsvērumi, bet lai tie sniegtu ilgtermiņa stratēģisko vērtību gan partnervalstij, gan ES.
Turklāt attiecībā uz Savienības atbalstītajiem ārējiem ieguldījumiem ir jāievēro līgumos ietvertās prasības, lai nodrošinātu atbilstību ES ārējās darbības politikai un citām politikas jomām 2 . Pašreizējās sadrumstalotības dēļ lēmumi par ieguldījumiem ne vienmēr tiek pieņemti, veicot pilnīgu saskaņošanu un konsultācijas dažādu iestāžu un dalībvalstu starpā, tādējādi potenciāli vājinot ES spēju īstenot ārējās politikas mērķus attiecībā pret trešām valstīm. Tas ietver Savienības mērķus “Partnerības satvara” ietvaros, kur ir noteikta “saskaņota un īpaši pielāgota iesaistīšanās, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas koordinēti, apvieno instrumentus, rīkus un mehānismus, lai panāktu visaptverošas partnerības (paktus) ar trešām valstīm labākai migrācijas pārvaldībai” 3 .
Šajā kontekstā dažas dalībvalstis ir uzsvērušas nepieciešamību fundamentālāk apskatīt Eiropas finanšu arhitektūru attīstības finansēšanai un jo īpaši Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas attiecīgās lomas tajā 4 . Šajā nolūkā Vācija un Francija ir izteikušas vēlmi izveidot speciālistu grupu, lai apsvērtu šo jautājumu.
Komisija atbalsta visus centienus padarīt iestāžu un operatīvo sistēmu ārējiem ieguldījumiem vēl efektīvāku un operatīvāku, lai nodrošinātu, ka tā ir pilnīgi samērīga ar pašreizējām ieguldījumu problēmām Āfrikā, ES kaimiņreģiona valstīs un citur pasaulē, bet vienlaikus uzsver nepieciešamību rast ātrus un operatīvus risinājumus. Konkrēti Āfrikas gadījumā Komisija ir pieņēmusi īpašu paziņojumu par jaunu Āfrikas un Eiropas Ilgtspējīgu ieguldījumu un nodarbinātības aliansi 5 , kurā ir atspoguļoti konkrēti pasākumi, lai turpinātu īstenot savstarpēji saskaņotas saistības ar Āfrikas Savienību Āfrikas – ES partnerības ietvaros.
2018. gada sākumā Komisija jau rīkoja īpašus seminārus dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām par Eiropas finanšu arhitektūru ārējiem ieguldījumiem.
Komisija neatliekamas prioritātes kārtā aicina pašreizējās galvenās finanšu un attīstības iestādes, kas darbojas attīstības finansēšanas jomā valsts un Eiropas līmenī, apsvērt lielākas sadarbības pieeju saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem, finansējot ieguldījumus, ko garantē no ES budžeta. Lai pilnīgi īstenotu Savienības un dalībvalstu attīstības politikas vispārējo koordinēšanas principu, kā noteikts LESD 210. pantā, šie galvenie dalībnieki tiek jo īpaši mudināti uzlabot darbības sinerģiju, kā arī papildināmību ģeogrāfisko un sektoru jomu un zināšanu un pieredzes portfeļa ziņā, vienlaikus saglabājot inovācijas un veselīgu konkurences līmeni un daudzveidību tirgū. Šādu sadarbību varētu attiecināt arī uz citām globālām starptautiskām finanšu iestādēm.
Ņemot vērā sarežģīto un nestabilo situāciju vairākos ES kaimiņreģionos un Āfrikā, Komisija pauž pārliecību, ka laiks ir ļoti būtisks un ka ES pašlaik jāveltī uzmanība operatīviem un praktiskiem risinājumiem, nevis pasākumiem, kam būtu nepieciešamas tādas fundamentālas institucionālas un strukturālas izmaiņas kā jaunu struktūru vai vienību izveide vai papildu kapitāla iesaiste no ES budžeta. Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un Augstā pārstāvja izveidotā plašā ārpolitikas sistēma turpinās sniegt norādījumus atbilstoši ES prioritātēm un partnerībai ar attiecīgajām valstīm, reaģējot uz to vajadzībām ieguldījumu jomā. Komisija turpinās darbu, lai nodrošinātu, ka ES budžets tiek tērēts pēc iespējas saprātīgāk, ar pievienoto vērtību katram iztērētajam euro.
2.Pastāvošo instrumentu maksimāla izmantošana
Lai sasniegtu savus tālejošos ārējās darbības mērķus 6 , ES cenšas apkopot visus attiecīgos instrumentus un iestādes, apvienot finanšu resursus un nodrošināt to, lai finanšu instrumenti pienācīgi un saskaņoti atbalstītu ES ārpolitikas mērķu sasniegšanu. Šajā kontekstā būtiska nozīme ir ES budžeta atbalstītiem ieguldījumiem, kuri efektīvi papildina tādus instrumentus kā dotācijas, kas arī turpmāk būs svarīgi, lai risinātu problēmas, kuras neattiecas uz ieguldījumiem. Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā ieguldījumu vajadzību un problēmu daudzveidību, ar ko saskaras ES partneri, jo īpaši attiecībā uz vismazāk aizsargātajiem partneriem, tostarp vismazāk attīstītajām valstīm, lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm un valstīm, kurās ir nestabilitāte vai konflikts.
2.1. Ārējo investīciju plāns
ES jau ir veikusi apņēmīgas darbības efektīvākas attīstības finansēšanas virzienā. Eiropas Ārējo investīciju plānā 7 , kas izziņots 2016. gadā, tiek piedāvāts inovatīvs attīstības finansēšanas publisko un privāto avotu piesaistīšanas veids, kas papildina tradicionālo palīdzību dotāciju veidā, pamatojoties uz attiecīgo publisko un privāto dalībnieku zināšanām. Ārējo investīciju plāna pamatā Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai 8 balstās uz Junkera plāna un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pieredzi 9 , kā arī uz desmit gadus ilgu darbību apvienošanas pieredzi trešās valstīs, privātā finansējuma iekļaušanas ziņā inovatīvākiem un riskantākiem ieguldījumiem.
Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai ir balstīts uz atziņu, ka publiskie un privātie ieguldījumi ir būtiski ilgtspējīgas attīstības faktori, ka privāti ieguldījumi var papildināt publiskos izdevumus, un ka uzņēmumi var būt partneri ilgtspējīgā attīstībā, radot situāciju, kurā ieguvēji ir visi. Atbilstoši pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai Ārējais investīciju plāns nodrošina ieguldījumu finansēšanas Āfrikā un ES kaimiņvalstīs vienotu kompleksu, un ir paredzams, ka tas piesaistīs ieguldījumus vismaz 44 miljardu EUR apmērā. Ar atbilstīgiem ieguldījumiem no dalībvalstīm vai citiem avotiem plāns varētu dubultot papildu finanšu piesaistīšanu līdz 88 miljardiem EUR. Uz pirmajiem ieguldījumu projektu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus plāna ietvaros tika saņemts pārāk liels pieteikumu skaits, un darbības, ar kurām apvieno dotācijas un aizdevumus, jau ir pastiprinātas. Pašlaik tiek īstenotas pirmās programmas, kas jau uzrāda jūtamus rezultātus 10 . 2018. gada 20. jūnijā tika apstiprinātas pirmās ieguldījumu programmas, kas gūst labumu no ES garantijas Āfrikā un kaimiņvalstīs, cita starpā nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem bankas aizdevumiem neaizsargātām personām, kurām pašlaik ir grūtības aizņemties naudu par pieņemamām likmēm, kā arī ļaujot vairāk nekā 25 000 mazo uzņēmumu piekļūt mobiliem kontiem un ilgtermiņa kredītam. Šīm garantijām aptuveni 800 miljonu EUR apmērā būtu jāpalīdz izlīdzināt prognozētos 8–9 miljardus EUR papildu publiskos un privātos ieguldījumos. Lai gan šie pirmie rezultāti ir iedrošinoši, ir jāveicina izpratne par Ārējo investīciju plānu un vēl vairāk jāpaātrina tā īstenošana uz vietas, piemēram, ar mērķorientētu informatīvu kampaņu palīdzību.
Tāpat ES budžeta atbalstītiem ieguldījumiem vēl vairāk jāveicina strukturālās reformas īstenošana. Ieguldījumi var būt spēcīgs reformas virzīšanas un labākas pārvaldības instruments partnervalstīs, veicinot apstākļu uzlabošanu iekļaujošai saimnieciskajai darbībai, sekmējot ilgtspējīgāku politiku un tiesisko regulējumu, starptautiskos cilvēktiesību standartus, tostarp darba pamatstandartus un pienācīgas pārbaudes prasības, labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, jaunus uzņēmējdarbības modeļus un lielāku valdības veiktspēju. Ja šo instrumentu pielieto pareizi, tas var stiprināt pretkorupcijas pasākumus, uzlabot publisko finanšu pārvaldību un stiprināt finanšu sektora regulēšanu. Papildus individuālo ieguldījumu programmu finansēšanai ES ar tehniskās palīdzības un pastiprināta politikas dialoga starpniecību palielina savu atbalstu politikai, kas piesaistīs turpmākus ieguldījumus gan no publiskā, gan privātā sektora. Tas ir Ārējo investīciju plāna trešā pīlāra nolūks. Strādājot ar partnervalstīm pie pārvaldības un regulatīvajām reformām, cīnoties pret korupciju un nelikumīgu finanšu plūsmām, kā arī pie iestāžu un spēju uzlabošanas, ES var palīdzēt tādas vides izveidē, kur mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem ir atvieglota piekļuve finansēm, kur ir uzlabots tiesiskais regulējums gan publiskajiem, gan privātajiem ieguldījumiem, kur publisko iepirkumu sistēmas kļūst efektīvākas, kur ieguldījumi sekmē vietējo ekonomiku un iekšzemes darbvietu radīšanu un, kur tiek veicināta starptautisko standartu ievērošana. Lai atbalstītu darbvietu radīšanu un izaugsmi, svarīgi ir arī uzturēt saikni ar projektiem.
2.2. Pašreizējai arhitektūrai ir lielākas sadarbības un sinerģijas iespējas…
ES pašreizējā finanšu arhitektūra ārējiem ieguldījumiem ir attīstījusies pēdējo desmitgažu laikā. Eiropas Investīciju banka 11 – ES banka – galvenokārt pievēršas projektiem ES, bet aktīvi darbojas arī ārpus Savienības, atbalstot Savienības politiku, kas balstīta uz tādiem ES instrumentiem kā ārējo aizdevumu pilnvaras un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu ieguldījumu mehānisms. Eiropas Investīciju bankas grupa 12 paralēli ES Ārējo investīciju plānam ir iesniegusi arī ekonomikas noturības iniciatīvu 13 un ir sagādājusi lielas ieguldījumu paketes konkrētām valstīm, piemēram, Ukrainai. Eiropas Investīciju bankas grupa nesen ir uzsākusi iekšējās diskusijas par to, vai ir jāveido jauna attīstības filiāle.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 14 ir daudzpusēja attīstības investīciju banka, kurā ES dalībvalstis ir vairākuma akcionāres un kura koncentrē uzmanību uz Austrumeiropu un Centrāleiropu, Āziju un Ziemeļāfriku. Pateicoties uz vietas esošu pastāvīgu biroju tīklam un darbībām, ar kurām tā iesaistās politikas izstrādes darbā ar partneriem, tostarp, atbalstot reformas saistībā, tā ir ieguvusi būtiskas vietējās zināšanas.
Turklāt daudzām dalībvalstīm ir savas valsts attīstības bankas vai iestādes 15 , kas sekmē Savienības politikas īstenošanu un ar to saistītas operatīvas darbības uz vietas. Palielinās arī reģionālo attīstības banku skaits.
Šie dalībnieki pašlaik piesaista lielāko ārējās attīstības aizdevumu daļu, un tiem ir dažādas pilnvaras, spējas un zināšanas, piemēram, ģeogrāfiskās darbības jomas vai darījumdarbības modeļa ziņā, vai arī tiem ir eksperti uz vietas darbības valstī. Ir labi valstu un iestāžu sadarbības piemēri, tādi kā ES platforma finansējuma apvienošanai ārējās sadarbības jomā (EUBEC 16 ). Tomēr dažos gadījumos dalībnieki konkurē par ieguldījumiem ārpus ES un ES budžeta atbalstītajām garantijām, nevis meklē noderīgu sinerģiju un papildināmību.
Lai risinātu šo jautājumu, relatīvi ātri būtu jāpalielina sinerģija un efektivitāte esošo struktūru ietvaros, piemēram, veicot attiecīgu esošo individuālo partneru finanšu iestāžu reģionālu un tematisku specializāciju vai Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgas iniciatīvas, kas varētu būt viens veids, kā izmantot abu iestāžu apvienotās zināšanas, neliedzot citu tirgus dalībnieku tiesības. Pašlaik Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmā (WBIF 17 ) Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka sadarbojas kopīga fonda pārvaldībā, kas norāda uz to, ka šāda sadarbība jau pastāv un ir iespējama. Arī valsts attīstības bankas un iestādes, kā arī, attiecīgā gadījumā, globālie partneri, varētu pievienoties šādai turpmākai sadarbībai.
2.3. …un stingrāka politikas virzīšana
ES būtu jācenšas nodrošināt vēl stingrāku politikas virzīšanu, lai maksimāli palielinātu savas ārējās darbības ietekmi, konkrētāk, savu attīstības sadarbības politikas instrumentu ietekmi, lai nodrošinātu saskaņotu savu politisko mērķu un uzdevumu atspoguļošanu visos īstenošanas posmos. Tas ir svarīgi arī, lai panāktu nodokļu maksātāju naudas visefektīvāko izmantošanu un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām ES ārpolitikas jomām. Lielāku efektivitāti ES politikas mērķu realizācijas ziņā var sasniegt, palielinot dažādu īstenošanā iesaistīto partneru darbību saskaņotību. Šā mērķa sasniegšanai būtu jāveicina iesāktā esošo konsultāciju mehānismu pārskatīšana.
2.4. Uzlabota starptautisko finanšu iestāžu sadarbība ES ietvaros
Jebkurā gadījumā ir svarīgi ātri uzlabot sākotnējo ES koordināciju attiecīgās starptautiskās finanšu iestādēs, kas līdz šim nav pietiekami nodrošināta. Dalībvalstis un Savienība dažādās konfigurācijās ir pārstāvētas starptautisko finanšu iestāžu pārvaldības struktūrās. ES attīstības finanšu mērķus var sasniegt tikai, rīkojoties vienoti un saskaņoti. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste atstās Eiropas Savienību, apvienotā ES un dalībvalstu daļa Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā samazināsies no 62,8 % līdz 54,3 %, palielinot spēcīgas ES pozīcijas nozīmi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas valdes sanāksmēs 18 . Šāda uzlabota sākotnējā koordinācija starp dalībvalstīm un Komisiju ilgtermiņa perspektīvā varētu potenciāli pavērt iespējas izmaiņu veikšanai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūtos, pieļaujot kopīgu balsojumu šīs bankas valdē no visu ES dalībvalstu puses.
3.ES ārējo ieguldījumu kapacitātes palielināšana vidējā termiņā
3.1. Priekšlikums par Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu
Maksimāli palielinātas ietekmes princips ir arī Komisijas priekšlikuma nākotnes Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta 19 pamatā, kas prezentēts 2018. gada jūnijā, kā daļa no nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumiem. Šā instrumenta arhitektūra atspoguļo ES ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un nodrošina to, ka ES iegūs modernu, spēcīgu un elastīgu instrumentu, lai pievērstos ilgtspējīgai attīstībai kā ES ārējās darbības daļai. Tādējādi šis priekšlikums pievēršas attīstības sadarbības īstenošanai, izmantojot atbilstošāko rīku šajā kontekstā, piemēram, dotācijas, atbalstu no budžeta, finanšu instrumentus jeb garantijas, vai arī instrumentu kombināciju. Piedāvātais jaunais instruments integrē Ārējo investīciju plāna modeli un ievēro tādu pašu inovatīvu pieeju attīstības finansēšanai, izmantojot paplašināto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un jauno Garantiju ārējai darbībai līdz 60 miljardiem EUR 20 . Šajā shēmā tiek iekļauti esošie Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai, ārējo aizdevumu pilnvaras Eiropas Investīciju bankai un Garantiju fonda ārējai darbībai noteikumi.
Jaunais instruments ievērojami uzlabos tādu apvienošanas, garantiju un citu finanšu operāciju nodrošināšanu, kas atbalsta ārējos ieguldījumus. Turklāt, kamēr Āfrika, kaimiņvalstis un Rietumbalkāni turpinās saņemt īpašu uzmanību, garantija tiks paplašināta ģeogrāfiskā ziņā. Kopā ar privāto sektoru un pateicoties palielinošai ietekmei tas var piesaistīt līdz pustriljonam EUR ieguldījumos 2021.–2027. gada periodā. Lai nodrošinātu ES resursu efektīvāko pārvaldību un ņemot vērā būtisku ES garantijas apjoma palielinājumu, ir atbilstoši jāpielāgo pastāvošā struktūra.
3.2. Stiprināta Eiropas finanšu arhitektūra
Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) mērķu sasniegšanai būs nepieciešama tāda ārēja finanšu arhitektūra, kas spēj definēt un realizēt efektīvus projektus, īstenojot ES stratēģiskās politikas virzību. Šajā kontekstā pašreizējai sadrumstalotībai ir nepieciešama stiprināta arhitektūra Komisijas 2018. gada jūnijā piedāvātās shēmas ietvaros.
Lai ES finanšu instrumenti varētu sasniegt tos politikas mērķus, ko noteiks Eiropas Parlaments un Padome, ES būtu jācenšas nodrošināt spēcīgāku politikas virzīšanu, lai sekmētu nodokļu maksātāju naudas visefektīvāko izmantošanu gan ģeogrāfisku, gan tematisku prioritāšu ziņā. Nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros tā varētu izveidoties par ES ārējo ieguldījumu platformu, apvienojot visus dalībniekus, kas gūst labumu no ES budžeta garantijām ārējiem ieguldījumiem, vienas jaunas shēmas ietvaros, kas izveidota pēc šādiem principiem:
·Pirmais līmenis attiecas uz ieguldījumu prioritāro sektoru un ģeogrāfisko apgabalu noteikšanu. Tie tiks noteikti, veicot daudzgadu plānošanas procesu, balstoties uz Savienības ārējās darbības mērķiem, kā paredzēts regulā, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu.
·Otrais līmenis attiecas uz ES garantijas izmantošanas pārvaldību. Par garantijas pārvaldību atbild Komisija. Tā ietver garantijas izmantošanas apstiprināšanu (tostarp projekta plūsmu politikas atbilstības pārbaudi), riska parametru noteikšanu un uzraudzību ar mērķi aizsargāt ES budžetu, kā arī garantijas izmantošanas pārvaldību kopumā 21 . Papildus tam Komisija necentīsies veikt vispārīgas bankas operācijas, kā arī neatkārtos un nedublēs Komisijas tehniskās zināšanas, kas pieejamas citur. Dažādu projektu/projektu plūsmu riska, kas identificēts atbilstoši politiskā līmenī noteiktām prioritātēm, novērtēšana ir jāveic riska novērtēšanas grupā 22 .
Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) nodrošinājums veidos daļu no Savienības kopējā nodrošinājuma fonda saskaņā ar attiecīgajiem finanšu regulas 23 noteikumiem, kas paredz neatkarīga eksperta izvērtējumu līdz 2019. gada 30. jūnijam attiecībā uz to, kuram uzticēt kopējā nodrošinājuma fonda aktīvu finanšu pārvaldību.
·Trešajā līmenī ieguldījumi tiktu īstenoti uz vietas, un projektu plūsmas tiktu iesniegtas izvērtēšanai. Eiropas Investīciju bankai un citām attīstības finanšu iestādēm, pamatojoties uz to attiecīgajām zināšanām un ievērojot to uzticamības pārbaudes procedūras un pārvaldības procesus, vajadzētu būt iespējai piekļūt ES garantijai, lai izpildītu projektus, kas piešķir lielāko pievienoto vērtību ES uz vietas. Priekšlikumā par Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu 24 jau ir paredzēta atbilstīgo partneru sadarbības veicināšana. Būtu vēlams kopīgu iniciatīvu modelis konkrētiem reģioniem vai sektoriem. Lemjot par efektīvu, iedarbīgu un taisnīgu pieejamo resursu izmantošanu, Komisija pozitīvi novērtēs dažādu sadarbības iestāžu apkopoto projektu plūsmas.
Platformu vadīs Komisija, kas sadarbībā ar citiem dalībniekiem nodrošinās, lai lēmumu par ieguldījumiem darbības joma, vieta un laiks atbilstu noteiktajām ieguldījumu prioritātēm un ES ārējās politikas pamatmērķiem.
Stiprināta Eiropas Savienības ārējo ieguldījumu arhitektūra
Atklātos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus iesniegto projektu plūsmas
4.Secinājumi
Daudzās ar ieguldījumiem saistītās problēmas un iespējas Āfrikā, ES kaimiņvalstīs un citās pasaules daļās ir neatliekamas. ES ir jākoncentrē savas darbības un pēc iespējas efektīvāk jāizmanto esošie ES instrumenti, iestādes un dalībnieki, lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus un uzdevumus. Lai gan ir vērts pārdomāt strukturālākas un fundamentālākas reformas ilgtermiņa perspektīvā, Komisija uzskata, ka īstermiņa rīcība būtu jākoncentrē uz to, lai padarītu esošo sistēmu pēc iespējas efektīvāku un operatīvāku.
Šajā nolūkā ir noteiktas šādas prioritātes un darbības:
-Visi Eiropas partneri ir aicināti stiprināt sadarbību, lai veicinātu Savienības ārējās darbības politikas realizāciju, pilnīgi saskaņojot to ar Savienības politiskajiem mērķiem un stratēģiskajām interesēm.
-Visi iesaistītie partneri ir aicināti paātrināt Ārējo investīciju plāna īstenošanu. Izpratne par plānu tiks palielināta, veicot mērķorientētas informatīvas darbības.
-Atzīstot Eiropas Investīciju bankas kā ES bankas privileģēto stāvokli, EIB grupa un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka kopā ar citiem dalībniekiem – attiecīgā gadījumā – ir aicinātas izpētīt turpmāku sinerģiju, piemēram, kopīgu iniciatīvu veidā ar konkrētiem mērķiem Ārējo investīciju plāna un nākotnes Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta notiekošās īstenošanas ietvaros.
-Eiropas Parlaments un Padome ir aicināti vienoties par Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta priekšlikuma galvenajiem parametriem nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.
-Lai to īstenotu, būtu jāizveido stiprināta Eiropas finanšu arhitektūra Eiropas Savienības ārējiem finanšu ieguldījumiem.
-Būtu jāizveido sadarbības mehānisms, kas nodrošinātu ES dalībvalstu pozīciju labāku koordinēšanu, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.
Pamatojoties uz noderīgajām diskusijām 2018. gada sākumā, Komisija 2018. gada oktobrī sasauks visus iesaistītos dalībniekus, tostarp dalībvalstis, attīstības finanšu iestādes un citas ieinteresētās personas, lai pēc iespējas ātrāk īstenotu iepriekš minētās prioritātes, neskarot notiekošo likumdošanas procedūru par Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu vai plašākām diskusijām par Eiropas ilgtermiņa finanšu arhitektūru attīstībai.
Skat. Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju (https://eeas.europa.eu/archives/docs/top_stories/pdf/eugs_review_web.pdf) un jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, OV C 201/1, 30.06.2017.), kas ir izveidots pēc vispārēji atzītiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmas principiem.