EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.5.2018

COM(2018) 314 final

2018/0159(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par tādu pasažieru kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām

{SWD(2018) 238 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2017. gada 20. decembrī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK 1 grozījumi, ar kuriem no direktīvas darbības jomas svītro mazos pasažieru kuģus (t. i., kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 24 m), sākot no 2019. gada 21. decembra. Tas izrietēja no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ieteikumiem par ES pasažieru kuģu drošības jomā pieņemto tiesību aktu atbilstības pārbaudi 2 .

Īstenojot Direktīvu 2009/45/EK, visā ES tika panākts augsts kopīgais drošības līmenis un gūtas nozīmīgas priekšrocības iekšējā tirgū. Tomēr tā tas nebija mazo kuģu (t. i., kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 m) gadījumā, attiecībā uz kuriem nebija saskaņoti vairāki būtiski drošības aspekti (ko atspoguļoja grūtības lielākajai daļai mazo kuģu pašreizējos preskriptīvos standartus piemērot vienoti un tādos apstākļos, kādos tie darbojas visā ES). Kļuva arī skaidrs, ka daudzveidīgais pakalpojumu klāsts, kam paredzēti šie kuģi, rada ļoti plašu konstrukciju un tehnisko risinājumu diapazonu. Tas padarīja kopīga detalizētu noteikumu kopuma noteikšanu ārkārtīgi sarežģītu un radīja nepieciešamību pēc citas regulatīvās pieejas.

Turklāt tikai aptuveni 60 mazi tērauda kuģi no kopumā aptuveni 1950 mazajiem kuģiem ir sertificēti saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK. Tā iemesls ir fakts, ka lielākais vairums mazo kuģu pašlaik tiek būvēti no citiem materiāliem, nevis no tērauda (aptuveni 1000 kuģu no koka, aptuveni 590 kuģu no kompozītmateriāliem, aptuveni 170 kuģu no alumīnija). Attiecībā uz šādiem kuģiem ES vai starptautiskajā līmenī pašlaik nav kopīgu standartu vai drošības kritēriju. Katrai dalībvalstij ir cita pieeja, kā regulēt to drošību, kas rada atšķirības pasākumos, pieejās un interpretācijās, plašākā iekšējā tirgū kuģu būvniecību padarot par sarežģītu uzdevumu.

Saskaņotu drošības standartu trūkums rada būtiskas problēmas īpaši mazākiem Eiropas kuģu īpašniekiem, kas darbojas lietotu mazo pasažieru kuģu tirgū (72 % no aptuveni 360 kuģu īpašniekiem, kam ir Direktīvai 2009/45/EK atbilstoši pasažieru kuģi, ir tikai viens vietējais pasažieru kuģis). Gadījumā, ja kuģis nav sertificēts saskaņā ar direktīvu, principā būtu jāpiemēro savstarpējā atzīšana. Tomēr praksē katrs kuģis ir gandrīz prototips, proti, tas ir būvēts īpašam mērķim saskaņā ar nākamā īpašnieka noteiktām tehniskajām specifikācijām. Tāpēc karoga maiņas gadījumā kuģis jāmodificē un jāsertificē no jauna — ar to saistītas papildu izmaksas.

Kā ziņots pievienotajā dienestu darba dokumentā, negadījumu statistikas dati kopš 2011. gada neuzrāda nekādas nenovēršanas bažas par drošību. Saistībā ar maziem vietējiem pasažieru kuģiem, kas ir ārpus direktīvas darbības jomas, Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformā (EMCIP) laikā no 2011. līdz 2017. gadam reģistrēti 555 negadījumi, kuros ievainoti 165 un bojā gājuši 11 cilvēki. Tas nozīmē aptuveni 2 nāves gadījumus uz katriem 100 negadījumiem un 1 ievainotu cilvēku uz katriem 3 negadījumiem.

Tomēr konkrētu prasību trūkums dažās dalībvalstīs (piemēram, mazo kuģu sadalījums) virknē prasību, piemēram, attiecībā uz ugunsdrošības izolāciju, rada vajadzību turpmāk apsvērt sasniegto drošības līmeni (ko nosaka papildu pasākumi, kuri pielāgoti vietējiem un ģeofiziskajiem apstākļiem, piemēram, kuģošanas ierobežojumi).

Piedāvātie mērķi drošības jomā un funkcionālās prasības maziem pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, paredz ieteicamos principus šo kuģu drošībai, kas gadījumā, ja dalībvalstis tos pārņemtu un pilnveidotu, nodrošinātu virzību uz vienotāku pieeju saistībā ar tādu mazo pasažieru kuģus drošību, kas veic vietējos reisus ES ūdeņos.

Šī jaunā pieeja, kas balstīta drīzāk uz izpildes, nevis preskriptīvām prasībām, nodrošinātu zināmu brīvību vajadzības gadījumos pielāgoties vietējiem apstākļiem un veicināt inovatīvas konstrukcijas. Tā arī labāk ataino mazo pasažieru kuģu daudzveidīgo konstrukciju, materiālu un darbību klāstu, kas ir jutīgāki pret vietējiem darbības nosacījumiem.

Tāpēc šis priekšlikums ir mēģinājums aicināt dalībvalstis pārņemt ieteicamo, uz izpildi balstīto drošības pieeju mazo pasažieru kuģu drošības jautājumos.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir pilnībā saderīgs ar Direktīvu (ES) 2017/2108, jo īpaši ar tās 8. apsvērumu, kurā līdztiesīgie likumdevēji aicināja Komisiju pēc iespējas drīz pieņemt pamatnostādnes par maziem pasažieru kuģiem, lai dalībvalstis tās varētu ņemt vērā, nosakot pašas savus valstu drošības standartus. Šādās pamatnostādnēs attiecīgi būtu jāņem vērā jebkādi Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) noslēgtie starptautiskie nolīgumi un konvencijas, un būtu jācenšas novērst tādu papildu prasību ieviešanu, kas pārsniedz pašreizējos starptautiskos noteikumus. Mērķis ir nodrošināt virzību uz vienotāku pieeju attiecībā uz to mazo pasažieru kuģu drošību, kas veic vietējos reisus ES ūdeņos.

Priekšlikums ir pilnībā saderīgs ar tiem REFIT atbilstības pārbaudes ieteikumiem par pamatnostādņu vai standartu izstrādi maziem kuģiem, kas balstīti uz funkcionālām prasībām kā daļu no mērķorientēta standarta regulējuma. Ieteikums balstīts galvenokārt uz iegūto pieredzi un iegūtajām zināšanām starptautiskā līmenī SJO ietvaros.

•Atbilstība citiem Savienības politikas virzieniem

Priekšlikums iekļaujas Komisijas labāka regulējuma programmas īstenošanā, nodrošinot to, ka ES rīcība ir vajadzīga, rada pievienoto vērtību un iet kopsolī ar politikas, sabiedrības un tehnoloģijas attīstību. Tas arī palīdz īstenot jūras transporta politikas stratēģiju 2018. gadam 3 , cita starpā nodrošinot kvalitatīvus prāmju pakalpojumus ES iekšējo regulāro pasažieru pārvadājumu jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas ar 292. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), saskaņā ar kuru Padome pieņem ieteikumus pēc Komisijas priekšlikuma, sasaistē ar LESD 100. panta 2. punktu, kas nosaka pasākumus attiecībā uz jūras transportu.

•Subsidiaritāte (jomas, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt kuģu pārreģistrāciju valstu starpā un gādāt par vienlīdzīgu konkurenci, nepazeminot drošības līmeni. Tā arī paredz ieteicamu vienoto ES drošības līmeni maziem pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ES ūdeņos. Nevienu no šiem mērķiem nevar sasniegt ar vienpusēju rīcību dalībvalstu līmenī.

•Proporcionalitāte

Ieteikums paredz dalībvalstīm nesaistošu mazo pasažieru kuģu drošības līmeņa kritēriju, kurš, ja dalībvalstis nolemtu vadīties pēc kopīgiem mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām, dotu skaidru signālu par iekšējā tirgus potenciālu un kuru varētu pilnveidot. REFIT atbilstības pārbaudes ieteica uz izpildi balstītu standartu sistēmu mazajiem pasažieru kuģiem kā vienīgo regulatīvo pieeju, kas būtu proporcionāla un radītu ES pievienoto vērtību. Šī pieeja nodrošina zināmu brīvību vajadzības gadījumā pielāgoties vietējiem apstākļiem un veicināt inovatīvas konstrukcijas.

•Instrumenta izvēle

Ņemot vērā ieteiktās pieejas novitāti, tās panākumu pamatā būs tās ieviešana ES dalībvalstīs. Tāpēc piedāvātie mērķi drošības jomā un funkcionālās prasības dalībvalstīm ir sniegtas iedvesmas veicināšanai un vadlīniju nolūkā. Šī iniciatīva sagatavota kā Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam, lai nesaistoša instrumenta veidā iegūtu Padomes apstiprinājumu ierosinātajai pieejai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šī iniciatīva izstrādāta, turpinot darbu pēc Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIF) atbilstības pārbaudes ieteikumiem. Atbilstības pārbaudē tika konstatēts, ka ES pasažieru kuģu drošības tiesību aktu galvenie mērķi, kas saistīti ar pasažieru drošību un iekšējo tirgu, vēl aizvien ir ļoti aktuāli. Tomēr cita starpā tika noteikta arī virkne būtisku jautājumu, tostarp iespēja izstrādāt saskaņotus standartus kuģiem, kas būvēti no materiāla, kas nav tērauds vai līdzvērtīgi materiāli, kuri pašlaik nav iekļauti ES tiesiskajā regulējumā. Atbilstības pārbaudes rezultāti un attiecīgie turpmākie pasākumi aprakstīti Komisijas ziņojumā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Piedāvātie mērķi drošības jomā un funkcionālās prasības maziem pasažieru kuģiem (Rokasgrāmata par maziem pasažieru kuģiem) 4 izstrādātas kopā ar valstu ekspertiem un ieinteresētajām organizācijām Pasažieru kuģu drošības (PSS) ekspertu grupas ietvaros, kas šajā nolūkā tika paplašināta, iekļaujot ieinteresētos novērotājus. Šo tehnisko darbu koordinēja Eiropas Jūras drošības aģentūra, kura 2017. gada 13. novembrī papildus regulārajām PSS ekspertu grupas sanāksmēm organizēja īpašu darbsemināru un koordinēja šajā nolūkā izveidotu saziņas grupu.

Lai gan lielākā daļa ekspertu no valstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām organizācijām ir atbalstījusi šo iniciatīvu, radās vairāki jautājumi par šīs iniciatīvas nepieciešamību un pievienoto vērtību. Šo jautājumu pārskats un uz tiem sniegtās atbildes ir apkopotas pievienotajā dienestu darba dokumentā.

Turklāt laikā no 2017. gada jūlija līdz novembrim tika organizēta tiešsaistes apspriešana 5 . Šīs apspriešanas mērķgrupa bija ekonomikas dalībnieki, kas ir iesaistīti tādu pasažieru kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, būvniecībā un tirdzniecībā, piemēram, kuģu būvētavas, projektētāji, īpašnieki un pārvaldnieki. Visas pārējās ieinteresētās personas arī varēja piedalīties šajā apspriešanā pēc saviem ieskatiem. Apspriešana tika uzsākta, lai apkopotu ekonomikas dalībnieku, jo īpaši mazo un ļoti mazo uzņēmumu, viedokli par to, ciktāl kopīgi ES noteikumi par maziem pasažieru kuģiem varētu atvieglot mazo pasažieru kuģu iekšējo tirgu. Viens no apspriešanas mērķiem bija arī apkopot neapstiprinātus pierādījumus, kas to atbalstītu. Tas papildināja iepriekš minēto apspriešanu ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, kas bija koncentrēta uz mērķu drošības jomā un funkcionālo prasību tehnisko izstrādi.

Kopumā rezultāti ir parādījuši, ka šo iniciatīvu stingri atbalsta ekonomikas dalībnieki (kā arī nedaudzas valstu administrācijas, kas arī iesniedza savas atbildes vai nostāju) un ka valda uzskats, ka kopīgiem mērķiem ES mazo pasažieru kuģu drošības jomā būs ļoti pozitīva vai pozitīva ietekme, kas vajadzīga, lai izveidotu un veicinātu šo kuģu iekšējo tirgu, palielinātu konkurenci un, iespējams, arī inovācijas tirgū. Vispārējos komentāros respondenti uzsvēra, ka jebkuriem kopīgiem ES noteikumiem jābūt balstītiem uz pašreizējo praksi un tiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai ļautu labi atspoguļot vietējos ekspluatācijas apstākļus un kompetences.

Ņemot vērā ieteicamās pieejas novitāti, kopīgu ES noteikumu pieņemšana tiek uzskatīta par pāragru. Kopīgas, uz izpildi balstītas mazo pasažieru kuģu drošības sistēmas pilnveidošana būtu nepieciešama, lai kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām noteiktu un novērtētu, kā to varētu paveikt ES līmenī un kāda būtu ietekme.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecībā uz datiem par kuģu floti un negadījumiem šī iniciatīva balstās uz datiem, kas apkopoti REFIT atbilstības pārbaužu procesa laikā un paziņoti Komisijas dienestu darba dokumentā “Kursa korekcija: ES pasažieru kuģu drošības jomā pieņemto tiesību aktu atbilstības pārbaude”, kas pieņemts 2015. gada 16. oktobrī 6 . Izmantoti arī atbilstības pārbaudes atbalstam veiktā ārējā pētījuma secinājumi 7 , kā arī iepriekšējā ar šo jautājumu saistītā darba rezultāti. Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) sniegusi galveno tehnisko palīdzību šajā procesā, tostarp pārskatu par visatbilstošākajiem pašreizējās prakses veidiem attiecībā uz šādiem kuģiem.

•Ietekmes novērtējums

Piedāvājums nedefinē nekādus specifiskus drošības standartus vai procedūras un tāpēc netiek gaidīts, ka tam būs nozīmīga tieša ietekme vai politikas alternatīvas, kuras varētu novērtēt ex-ante. Ieteicamie mērķi drošības jomā un funkcionālās prasības izstrādātas, pamatojoties uz pašreizējo praksi, kopīgā darbā ar dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām organizācijām. Šajā posmā tie tiek piedāvāti dalībvalstīm iedvesmas veicināšanai un vadlīniju nolūkā, lai parādītu, ka iespējama vienotāka pieeja pasažieru kuģu drošības jomā. Nekādā gadījumā netiek paredzēts, ka tie būtu jāpiemēro obligāti.

Priekšlikumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kurā aprakstīti atbilstošās pašreizējās prakses gadījumi un ziņojumi par ieinteresēto personu ieguldījumu. Ja Komisija nākotnē izlems turpināt šo iniciatīvu, izstrādājot specifiskus drošības standartus vai procedūras, tiks veikts ietekmes novērtējums.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva ir balstīta uz tā saucamo izpildē balstītu standartu sistēmu, kas REFIT atbilstības pārbaudē noteikta kā vienīgā regulatīvā pieeja, kas ir proporcionāla un rada ES pievienoto vērtību. Ja dalībvalstis nolemtu pašas vadīties pēc kopīgajiem mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām attiecībā uz šāda tipa kuģiem ES līmenī, tas dotu skaidru signālu par iekšējā tirgus potenciālu, kuru varētu turpmāk attīstīt.

Ņemot vērā to, ka šai iniciatīvai šajā posmā nav mērķa definēt nekādus konkrētus drošības standartus vai procedūras, un ņemot vērā, ka tās ieviešana tiks atstāta pilnībā dalībvalstu lēmuma ziņā, netiek gaidīti nekādi tūlītēji kvantitatīvi ietaupījumi vai ieguvumi. Tāda ietekme būtu kvantificējama gadījumā, ja šī iniciatīva tiktu veiksmīgi ieviesta un pilnveidota.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.    

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Šāda veida iniciatīvai nav vajadzīgi paskaidrojošie dokumenti.

•Sīks priekšlikuma konkrēto noteikumu skaidrojums

Attiecībā uz piedāvātajiem mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām (Rokasgrāmata par maziem pasažieru kuģiem) mērķis ir aptvert visus mazos pasažieru kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, neatkarīgi no to būvniecībā izmantotā materiāla. Rokasgrāmatas par maziem pasažieru kuģiem iedvesmas pamatā ir pašreizējā izpildē balstītā regulatīvā pieeja, un tā pirmajos divos līmeņos atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas mērķorientētajam standartmodelim un ar tā piemērošanu saistītajai pieredzei.

Ierosinātās Rokasgrāmatas par maziem pasažieru kuģiem struktūrā ir ievērotas pašreizējo jūras konvenciju un kodeksu drošības kategorijas un apakškategorijas, t. i., drošības kategorija (nodaļa) un drošības apakškategorija (noteikumi), tostarp a) funkcionālās prasības; b) novērstais apdraudējums un c) izpildes prasības.

Pieredze rāda, ka atsevišķa mērķu kopuma definēšanai katrai atsevišķajai funkcionālajai prasībai ir salīdzinoši maza pievienotā vērtība. Attiecīgi Rokasgrāmatā par maziem pasažieru kuģiem mērķi un funkcionālās prasības ir sapludinātas. Tomēr, pamatojoties uz ekspertu sniegtajām atsauksmēm, ceļvedim ir pilnībā izstrādāta virkne vispārīgu mērķu (nevis mērķi attiecībā uz katru prasību).

Funkcionālās prasības ir izstrādātas, iegūstot tās vai iedvesmojoties no esošajiem avotiem un pieredzes starptautiskā, kā arī valstu līmenī, tostarp 1974. gada SOLAS konvencijas, notiekošā darba Starptautiskajā Jūras organizācijā, Zviedrijas valsts tiesību aktiem, kā arī ANEP 77 noteikumiem. Kad iespējams, tie paši avoti izmantoti, lai aprakstītu apdraudējuma veidus un attiecīgās izpildes prasības. Funkcionālo prasību formulējums pilnveidots kopā ar ekspertiem, kā detalizēti izklāstīts pievienotajā dienestu darba dokumentā. Atšķirīgu viedokļu gadījumā saglabāts lielākās ekspertu daļas atbalstītais risinājums.

Visbeidzot, Rokasgrāmata par maziem pasažieru kuģiem ir rūpīgi formulēta, lai pēc iespējas, izmantojot kvalitatīvu formulējumu un konkrētus tehniskos risinājumus, novērstu neskaidrības un neradītu šķēršļus inovācijai.

2018/0159 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par tādu pasažieru kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu un 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2108 8 , kas pieņemta 2017. gada 15. novembrī, pasažieru kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 24 m (“mazie pasažieru kuģi”) un kuri izgatavoti no tērauda vai līdzvērtīgiem materiāliem, tika izslēgti no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK 9 darbības jomas, ņemot vērā ieteikumus, kas saņemti pēc Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) veiktās ES pasažieru kuģu drošības jomā pieņemto tiesību aktu atbilstības pārbaudes 10 . Šis grozījums tiks piemērots no 2019. gada 21. decembra.

(2)Atbilstības pārbaudes ir parādījušas, ka Direktīvas 2009/45/EK preskriptīvās prasības, kas izriet no 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — “1974. gada SOLAS konvencija”), ir bijis grūti piemērot mazajiem pasažieru kuģiem. Tāpēc situācijā, kad nav konkrētas bažas par drošību un Direktīvā 2009/45/EK nav noteikti atbilstoši standarti, kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, tika izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas.

(3)Mazie pasažieru kuģi tiek būvēti galvenokārt no materiāliem, kas nav tērauds, un lielākā daļa šīs flotes tādējādi jau ir sertificēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm ir dažādas pieejas, kā regulēt mazo pasažieru kuģu drošību, kas radījis atšķirības drošības noteikumos un standartos. Šādas atšķirības rada būtiskas problēmas, jo īpaši mazāku kuģu īpašniekiem Savienībā, kas darbojas lietotu mazo pasažieru kuģu tirgū. To apstiprina rezultāti no atklātās apspriešanas, kurā lielākā daļa respondentu ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi. Apspriešana ir parādījusi, ka vienotāka pieeja mazo pasažieru kuģu drošības noteikumiem varētu pozitīvāk ietekmēt šīs jomas iekšējā tirgus darbību.

(4)Atpūtas kuģu iekšējo tirgu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK 11 , kas saskaņo atpūtas kuģu drošības parametrus visās dalībvalstīs un tādējādi novērš šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Tā tas nav mazo pasažieru kuģu gadījumā.

(5)Atbilstības pārbaudē izpildes standartu sistēma tika ieteikta kā vienīgā pieeja, kas varētu būt proporcionāla un radīt pievienoto vērtību Savienības līmenī. Šāda pieeja nodrošinātu zināmu brīvību vajadzības gadījumā pielāgoties vietējiem apstākļiem un veicinātu inovatīvas konstrukcijas, nosakot nepieciešamā drošības līmeņa sasniegšanas pārbaudi. Salīdzinājumā ar preskriptīvo regulatīvo sistēmu tā labāk atspoguļotu mazo pasažieru kuģu daudzveidīgo konstrukciju, materiālu un darbību klāstu, kā arī faktu, ka dalībvalstis ir labākā pozīcijā, lai novērtētu vietējos kuģošanas ierobežojumus maziem pasažieru kuģiem attiecībā uz attālumu līdz krastam vai ostai un laikapstākļiem.

(6)Šim ieteikumam pievienotie mērķi drošības jomā un funkcionālās prasības ir balstītas uz šādu izpildes standartu sistēmu, kā arī pašreizējo starptautisko, Savienības un valstu pieredzi. Tie izstrādāti kopīgi ar dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām personām un, ja dalībvalstis tos pārņemtu un pilnveidotu, varētu nodrošināt atsauci pasažieriem, kuri ar šādiem kuģiem dodas vietējos reisos Savienības ūdeņos. Tie varētu arī Savienības ražotājiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglot piekļuvi plašākam Savienības tirgum.

(7)Šis ieteikums iekļauj mērķus drošības jomā un funkcionālās prasības, kas ir labāk pielāgotas mazajiem pasažieru kuģiem. Tāpēc dalībvalstis būtu jāaicina vadīties pēc šim ieteikumam pievienotajiem mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām, lai panāktu vienotāku pieeju attiecībā uz mazo pasažieru kuģu drošības noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.1.Dalībvalstis tiek aicinātas veltīt centienus, lai nodrošinātu virzību uz vienotāku pieeju drošības noteikumiem, kas attiecināmi uz pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 24 m (“maziem pasažieru kuģiem”), kuri veic vietējos reisus Savienības ūdeņos un nav ne atpūtas kuģi, kā definēts Direktīvas 2013/53/ES 3. panta 2. punktā, ne pasažieru kuģi, kas ietilpst Direktīvas 2009/45/EK 3. panta 1. punkta darbības jomā (Direktīva 2009/45/EK grozīta ar Direktīvu (ES) 2017/2108 un piemērojama no 2019. gada 21. decembra).

2.Šajā nolūkā tiek ieteikts, ka no 2019. gada 21. decembra dalībvalstis:

(a)attiecīgos gadījumos vadās pēc pielikumā izklāstītajiem mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām, ko piemēro maziem pasažieru kuģiem;

(b)atbalsta a) apakšpunktā minēto mērķu un prasību pilnveidošanu saskaņā ar izpildē balstītu sistēmu, ietverot alternatīvu pārbaudes un īstenošanas formu noteikšanu un novērtēšanu;

(c)mudina ieinteresētās personas iesaistīties šādā procesā.

3.Šis ieteikums neskar dalībvalstu tiesības definēt drošības noteikumus, kas piemērojami 1. punktā minētajiem mazajiem pasažieru kuģiem.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīva (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 315, 30.11.2017., 40.–51. lpp.).

(2)    COM(2015) 508.

(3)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā (COM/2009/0008).

(4)    Sākotnēji izstrādāta ar darba nosaukumu “Mazo kuģu kodekss”.

(5)    Apspriešanas vietne: https://ec.europa.eu/info/consultations/targeted-consultation-safety-goals-and-functional-requirements-small-passenger-ships .

(6)    SWD(2015) 197.

(7)    Tractebel, 2015. Support Study for the Fitness Check (FC) – Evaluation of Passenger Ship Safety Legislation (publicēts EU bookshop: https://publications.europa.eu/en/web/general-publications/publications ).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīva (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 315, 30.11.2017., 40. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

(10)    COM(2015) 508.

(11)    Atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,23.5.2018

COM(2018) 314 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes ieteikumam

par tādu pasažieru kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, mērķiem drošības jomā un funkcionālajām prasībām

{SWD(2018) 238 final}

PIELIKUMS

Rokasgrāmata par maziem pasažieru kuģiem

IVispārīgi noteikumi

I.1.Definīcijas

Ja nav noteikts citādi, šajā rokasgrāmatā izmanto Direktīvas 2009/45/EK definīcijas.

Izmanto arī šādas definīcijas:

(a)“izdzīvošanas sistēmas” ir galvenajam kuģim nepiesaistītas sistēmas, kurās var uzņemt visus uz kuģa esošos cilvēkus, lai kuģa evakuācijas gadījumā aizsargātu viņus pret apdraudējumu dzīvībai vai veselībai;

(b)“evakuācijas laiks” ir laiks, kas vajadzīgs, lai visus uz kuģa esošos cilvēkus izvietotu izdzīvošanas sistēmās.

I.2.Piemērošanas joma

Šī rokasgrāmata attiecas uz jaunbūvētiem pasažieru kuģiem, kuru pilna klāja garums ir mazāks par 24 metriem, ja kuģis veic vietējos reisus.

Šī rokasgrāmata neattiecas uz pasažieru kuģiem, kuri ir:

i)    karakuģi vai karaspēka transportkuģi;

ii)    burukuģi;

iii)    kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

vii)    atpūtas jahtas;

viii)    kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

ix)    atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģi;

x)    transporta kuteri;

xi)    ātrgaitas kuģi;

xii)    tradicionālie kuģi;

xiii) trošu piedziņas prāmji vai

xiv) primitīvas konstrukcijas koka kuģi.

I.3.Mērķi

Šīs rokasgrāmatas galvenie mērķi ir šādi.

(1)Nodrošināt, ka kuģis un tā sistēmu konstrukcija, būvniecība un apkope garantē drošību uz jūras, novērš cilvēku ievainošanu vai dzīvības zaudēšanu, kā arī novērš kaitējumu videi, jo īpaši jūras videi, un īpašumam.

(2)Nodrošināt, ka ugunsgrēks tiek novērsts, atklāts, ierobežots un dzēsts, ugunsgrēka rašanās gadījumā un pēc tā likvidēšanas nodrošinot būtiski svarīgu drošības sistēmu saglabāšanu.

(3)Ugunsgrēka gadījumā samazināt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, kuģim, tā kravai un videi.

(4)Ārkārtas situācijā un pēc tās likvidēšanas, kā arī iespējamas kuģa evakuācijas gadījumā saglabāt un uzturēt cilvēku dzīvību.

(5)Nodrošināt briesmu signālu efektīvu izziņošanu, pārraidi un uztveršanu.

(6)Nodrošināt drošu kuģošanu.

I.4.Darbības nosacījumi

(1)Katram kuģim būtu jānosaka darbības nosacījumi (gan parametri, gan ierobežojumi) un kursēšanas ierobežojumi. No šie nosacījumiem izriet standarti, kuriem kuģim ir jāatbilst.

(2)Kuģi vajadzētu izmantot tikai tam paredzētajos darbības apstākļos, kas jāatspoguļo kuģa oficiālajos dokumentos.

I.5.Drošības pārvaldības sistēma

Katram kuģim būtu jāpiemēro veicamajām darbībām pielāgota, pastāvīga drošības pārvaldības sistēma. Drošības pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina drošība uz jūras, jānovērš miesas bojājumu vai nāves gadījumu iespējamība, kā arī jānovērš kaitējums videi, jo īpaši jūras videi, un īpašumam.

I.6.Kravu pārvadājumi

Ja valsts tiesību aktos ir atļauta kravu un bīstamu preču pārvadāšana ar pasažieru kuģiem, kuri ir šīs rokasgrāmatas piemērošanas jomā, būtu jāievēro šādi principi.

(1)Pārvadāšanai kuģos paredzētās kravas būtu jāpārvieto tā, lai neapdraudētu kuģī esošo cilvēku, kuģa un tā apkārtnes drošību.

(2)Krava būtu jāuzglabā un jānostiprina tā, lai pārvadāšanas laikā tiktu samazināts kravas pārvietošanās risks. Kravas telpām, kravu transportēšanas ierīcēm un kravu nostiprināšanas aprīkojumam vajadzētu būt konstruētiem un uzturētiem tā, lai tie varētu absorbēt spēkus, kurus transportēšanas laikā var izraisīt paātrinājums.

(3)Bīstamas preces būtu jātransportē tā, lai neapdraudētu kuģī esošo cilvēku, kuģa un tā apkārtnes drošību un lai maksimāli samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

I.7.Tehniskā inovācija

Ja inovatīvi risinājumi rada apdraudējumu cilvēkiem un objektiem papildus šajā rokasgrāmatā minētajam apdraudējumam, būtu jāveic speciāli pasākumi, lai novērstu šādu apdraudējumu.

I.8.Kuģu aprīkojums

Izņemot teritorijās, kurām piemēro Savienības ražojumu saskaņošanas tiesību aktus, ciktāl tie attiecas uz kuģu aprīkojumu 1 , kuģu aprīkojumam, kas uzstādīts uz pasažieru kuģiem, kuri ir šīs rokasgrāmatas piemērošanas jomā, būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/90/ES 2 . Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad kompetentā karoga valsts administrācija ir atļāvusi uzstādīt aprīkojumu, kas neatbilst minētās direktīvas prasībām, būtu jānodrošina, ka šāds aprīkojums paredzētajos darbības apstākļos nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni.

II-1Konstrukcija, stabilitāte, kuģa vadība un elektroinstalācijas

II-1.1.Konstrukcijas stiprība

Funkcionālās prasības

Kuģa konstrukcija būtu jākonstruē, jābūvē un jāuztur tā, lai nodrošinātu attiecīgo stiprību, kas vajadzīga, lai izturētu slodzes un spriegumu, kas uz kuģi iedarbojas paredzētajos darbības apstākļos.

Apdraudējuma veidi

Konstrukcijas bojājums, ko rada kravu transportēšanai neatbilstīgi konstrukcijas elementi un spriegums, kas iedarbojas uz kuģi.

Veiktspējas prasības

Konstrukcijas projektam, būvniecībai un apkopei būtu jāatbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko karoga valsts administrācija izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 3 .

II-1.2.Noenkurošanās

Funkcionālās prasības

Kuģim būtu jāspēj noenkuroties, neizmantojot enerģiju.

Apdraudējuma veidi

Zaudēta kontrole — kuģis var brīvi dreifēt, iespējams, izraisot sadursmi vai uzskrienot uz sēkļa 4 .

Veiktspējas prasības

Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem kuģi iespējams noturēt noenkurotu neatkarīgi no enerģijas vai dzinēja darbības, vai abu pieejamības.

II-1.3.Pietauvošanās

Funkcionālās prasības

Kuģim būtu jāspēj pietauvoties un pēc tam, neizmantojot enerģiju, palikt nostiprinātam ar bortu paralēli piestātnei vai jebkurai citai pietauvošanās vietai.

Apdraudējuma veidi

·Kuģa brīva dreifēšana ostā.

·Pietauvošanās elementu bojājumi.

·Cilvēku, kuri kāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, drošība.

Veiktspējas prasības

(a)Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem kuģi iespējams nostiprināt ar bortu paralēli piestātnei vai citai pietauvošanās vietai neatkarīgi no enerģijas vai dzinēja darbības, vai abu pieejamības.

(b)Vājākajam attiecīgās sistēmas elementam būtu jāspēj izturēt prognozētās slodzes, kad kuģis ir pietauvots pie piestātnes.

(c)Būtu jānodrošina, ka kuģis tiek noturēts šādā stāvoklī, kamēr cilvēki kāpj uz kuģa vai nokāpj no tā.

II-1.4.Vilkšanas sistēma

Funkcionālās prasības

Vajadzētu būt pieejamam aprīkojumam, ar kuru nodrošina kuģa vilkšanu.

Apdraudējuma veidi

Zaudēta kontrole — jānodrošina iespēja vilkt kuģi dzinēja vai stūres atteices gadījumā, vai abos minētajos gadījumos.

Veiktspējas prasības

Sistēmas stiprībai vajadzētu būt pietiekamai, lai izturētu vilkšanas slodzes vissliktākajos iespējamajos darbības apstākļos.

II-1.5.Tilpnes

Funkcionālās prasības

Tilpnēm vajadzētu būt konstruētām un šķidrumi jāglabā tā, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem uz kuģa un kuģim.

Apdraudējuma veidi

·Sprādziens, ko izraisa bīstamu gāzu koncentrācija tilpnēs.

·Tilpnēs uzglabāto šķidrumu izlīšana.

·Konstrukcijas bojājumi, ko izraisa pārspiediena radīšana un uzturēšana tvertnēs.

·Enerģijas zudums: ūdens ieplūde tilpnēs, kurās ir degviela vai smēreļļa, izraisot dzinēju vai enerģijas ģenerēšanas atteici.

Veiktspējas prasības

(a)Vajadzētu būt ieviestiem pasākumiem, ar kuriem novērš tvaiku aizdegšanos tilpnēs.

(b)Būtu jāspēj noteikt šķidruma līmeni tvertnēs un nepieejamās tukšās vietās.

(c)Būtu jāierīko ierīces, ar kurām novērš zemspiedienu vai pārspiedienu.

(d)Būtu jānovērš lietus vai jūras ūdens iekļuve tilpnēs, kurās ir degviela vai smēreļļa, arī tad, ja ierīces, ar kurām novērš pārspiedienu vai tvaiku aizdegšanos, ir bojātas.

(e)Būtu jāierīko droša ieeja, lai vajadzības gadījumos varētu iekļūt tilpnē.

II-1.6.Pasažieru uzņemšana un izsēdināšana 5

Funkcionālās prasības

Pasažieriem un apkalpei būtu jāspēj droši uzkāpt uz kuģa un droši nokāpt no tā.

Apdraudējuma veidi

·Cilvēku ievainošana, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā.

·Transportlīdzekļu radīti ievainojumi cilvēkiem, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā.

Veiktspējas prasības

(a)Vajadzētu būt pieejamiem līdzekļiem, ar kuriem novērš pasažieru un apkalpes ievainošanu, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā, īpašu uzmanību pievēršot iespējai nokrist no kuģa starp kuģi un piestātni vai citu pietauvošanās vietu.

(b)Klājam, ko izmanto pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, vajadzētu būt drošam pret slīdi, jo īpaši tad, kad tas ir mitrs.

(c)Gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanās būtu jānošķir.

(d)Pasažieru uzņemšanas un izsēdināšanas vietām, kas paredzētas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būtu jākonstruē atbilstīgi šādu pasažieru īpašajām vajadzībām.

II-1.7.Brīvsāni

Funkcionālās prasības

(1)Kuģa brīvsānu un priekšgala augstumam vajadzētu būt pietiekamam paredzētajiem darbības apstākļiem:

1.1.lai nodrošinātu peldspējas rezervi;

1.2.lai novērstu pārmērīgu appludināšanu.

(2)Kuģa konstrukcijas stiprībai un stabilitātei vajadzētu būt pietiekamai, lai nodrošinātu iegrimi atbilstīgi noteiktajiem brīvsāniem.

Apdraudējuma veidi

·Kuģa nogrimšana vai apgāšanās.

·Konstrukcijas bojājumi, ko izraisa pārslodze.

Veiktspējas prasības

(a)Paredzētajos darbības apstākļos kuģa brīvsāniem vajadzētu būt tādiem, kas:

a.1.nodrošina kuģa turēšanos virs ūdens, saglabājot peldspējas rezervi;

a.2.novērš, ka appludināšana negatīvi ietekmē kuģa peldspēju, jo īpaši priekšdaļā.

(b)Iegrime, kas atbilst noteiktajiem brīvsāniem (maksimālā iegrime) būtu jāmarķē tā, lai to varētu redzēt ārējs novērotājs.

(c)Priekšas un aizmugures iegrime būtu jāmarķē tā, lai to varētu redzēt ārējs novērotājs.

(d)Būtu jāpārbauda, vai konstrukcijas stiprība un stabilitāte ir pietiekama iekraušanas apstākļos, kas atbilst noteiktajiem brīvsāniem (maksimālā iegrime).

II-1.8.Stabilitāte

Funkcionālās prasības

(1)Kuģim vajadzētu būt noturīgam pret sānsveri, lai traucējumu gadījumā novērstu tā apgāšanos, un ar pietiekamu enerģiju, lai pēc traucējumu novēršanas atgrieztos vertikālā stāvoklī un paredzētajos darbības apstākļos.

(2)Pēc tam, kad kuģa korpusa bojājuma gadījumā ir applūdusi jebkura atsevišķa ūdensnecaurlaidīga telpa, kuģim būtu jāspēj turēties virs ūdens tādā stāvoklī, lai visus cilvēkus, kas atrodas uz kuģa, varētu evakuēt no kuģa.

Apdraudējuma veidi

·Nogrimšana vai apgāšanās nebojātā stāvoklī.

·Nogrimšana vai apgāšanās bojātā stāvoklī.

Veiktspējas prasības

(a)Paredzētajos slodzes apstākļos un paredzētajos viļņu un vēja darbības apstākļos kuģim:

a.1.būtu jāiztur traucējuma izraisīta šūpošanās vai sānsvere;

a.2.kad traucējums novērsts, būtu jāatgriežas vertikālā stāvoklī pēc traucējuma izraisītas šūpošanās vai sānsveres.

(b)Pēc tam, kad kuģa korpusa bojājuma gadījumā ir applūdusi jebkura atsevišķa ūdensnecaurlaidīga telpa, kuģim joprojām būtu jāspēj turēties virs ūdens un saglabāt piemērotu stabilitāti:

b.1.tādā leņķī, kas ir piemērots attiecīgo izdzīvošanas sistēmu izvietošanai, kā norādīts III nodaļā;

b.2.tādā leņķī, kas nodrošina pasažieriem iespēju pārvietoties pa kuģi.

(c)Aprēķinot nosacījumus, saskaņā ar kuriem kuģis pēc bojājuma joprojām turas virs ūdens un atgūst piemērotu stabilitāti, būtu jāņem vērā arī sānsveres moments, ko izraisa šī situācija saistībā ar pasažieru atrašanās vietu, glābšanas līdzekļu izvietojumu, kā arī laikapstākļiem un jūras viļņošanos.

II-1.9.Ūdensnecaurlaidība un noturība pret laikapstākļu iedarbību

Funkcionālās prasības

Kuģis būtu jākonstruē tā, lai paredzētajos darbības apstākļos nodrošinātu tāda līmeņa ūdensnecaurlaidību un noturību pret laikapstākļu iedarbību, kas vētras laikā aizsargā kuģi un novērš ūdens iekļūšanu, kura var apdraudēt peldspēju vai stabilitāti.

Apdraudējuma veidi

Nogrimšana vai apgāšanās, ko izraisa neparedzēta ūdens uzkrāšanās kuģa iekšienē.

Veiktspējas prasības

(a)Kuģī vajadzētu būt ūdensnecaurlaidīgiem un pret laikapstākļiem noturīgiem norobežojumiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos telpās, kas paredzētajos darbības apstākļos var apdraudēt paredzētos stabilitātes vai peldspējas parametrus.

(b)Visi kuģi būtu jākonstruē tā, lai paredzētajos darbības apstākļos zemāk par konkrētu līmeni tie ir ūdensnecaurlaidīgi: ūdensnecaurlaidības līmenis.

(c)Ārējai kuģa konstrukcijai un piederumiem vajadzētu būt ūdensnecaurlaidīgiem virs ūdensnecaurlaidības līmeņa vismaz līdz nākamajam klājam vai līmenim.

(d)Sadursmes gadījumā kuģa priekšgala zonai būtu jānodrošina ūdensnecaurlaidīga aizsardzība kuģa pārējā daļā.

(e)Būtu jāuzstāda sistēma, kas paredzētajos darbības apstākļos spēj novadīt uzkrāto šķidrumu no jebkuras ūdensnecaurlaidīgas vietas. Mašīntelpās būtu jānodrošina efektīvi funkcionējoša signalizācijas sistēma.

(f)Uz visiem atklātajiem klājiem vajadzētu būt ierīkotai brīvai ūdens notecei.

II-1.10.Cilvēku aizsardzība uz kuģa

Funkcionālās prasības

Ikviena sistēma, aprīkojums vai piederumi, kas uzstādīti uz kuģa, būtu jākonstruē un jāuzstāda tā, lai tie neievainotu nevienu cilvēku uz kuģa.

Apdraudējuma veidi

Uz kuģa esošo cilvēku ievainošana.

Veiktspējas prasības

(a)Cilvēki uz kuģa jāaizsargā pret visiem norādītajiem elementiem:

a.1.kustīgas daļas;

a.2.karsti elementi;

a.3.daļas, kas var izraisīt elektriskās strāvas triecienu;

a.4.slidenas virsmas;

a.5.pārmērīgs trokšņa un vibrācijas līmenis;

a.6.elementi, kam pielikta slodze;

a.7.toksiskas vielas.

(b)Būtu jānodrošina līdzekļi, kas garantē visu uz kuģa esošo cilvēku aizsardzību pret pārkrišanu pāri bortam.

II-1.11.Dzinēji un stūre

Funkcionālās prasības

Paredzētajos darbības apstākļos, tostarp, ņemot vērā iespējamos atteices scenārijus, vajadzētu būt iespējai vadīt kuģa ātrumu un kursu.

Apdraudējuma veidi

Nespēja manevrēt kuģi dzinēja atteices vai stūrēšanas spējas trūkuma dēļ, kas var izraisīt sadursmi vai nogrimšanu.

Veiktspējas prasības

(a)Būtu jānodrošina dzinēja un stūres iekārtas, tostarp jebkuru palīgiekārtu dublēšana, ņemot vērā kuģa izmēru un darbības zonu.

(b)Būtu jānodrošina iespēja paredzētajos darbības apstākļos no komandtiltiņa vadīt dzinēju galvenās funkcijas (mehāniskās, elektriskās u. c), tostarp dzenskrūves ātrumu un virzošā spēka virzienu, jebkuros sānsveres un galsveres apstākļos.

(c)Kapteinim uz komandtiltiņa vajadzētu būt pieejamiem darbības rādītājiem, kas nodrošina agrīnu brīdināšanu par jebkuru dzinēja vai stūres atteices veidu.

(d)Atteices veidi, kuru dēļ kuģis var zaudēt dzinēju vai stūres vadību, būtu jānorāda ar redzamu un dzirdamu signalizāciju uz komandtiltiņa un, ja mašīntelpā strādā apkalpes locekļi, attiecīgajā mašīntelpā.

(e)Vajadzētu būt iespējai nodrošināt lokālu ātruma un stūrēšanas vadību.

(f)Vajadzētu būt nodrošinātiem saziņas līdzekļiem, ar kuriem nodot rīkojumus no komandtiltiņa uz vietējām dzinēju un stūres vadības pozīcijām.

(g)Vajadzētu būt iespējai iedarbināt un apturēt galveno dzinēju sistēmu un darbināt to bez ārējiem enerģijas avotiem arī tad, ja kuģis ir bez gaitas.

(h)Kuģa ātruma un kursa vadībai nepieciešamo galveno mehānismu un palīgmehānismu konstrukcijai, būvniecībai un apkopei būtu jāatbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko karoga valsts administrācija izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009.

II-1.12.Avārijas enerģijas avots

Funkcionālās prasības

Būtiskajām drošības sistēmām vajadzētu būt darbināmām vismaz no diviem dažādiem enerģijas avotiem, kas ir neatkarīgi viens no otra, viens no tiem — avārijas enerģijas avots — ir paredzēts tikai būtiskajām drošības sistēmām.

Apdraudējuma veidi

·Būtisko drošības sistēmu atteice enerģijas trūkuma dēļ.

·Avārijas enerģijas avotu palaides vai darbības atteice temperatūras vai sānsveres un galsveres apstākļu dēļ.

Veiktspējas prasības

(a)Būtisku drošības sistēmu citu enerģijas avotu atteices gadījumos avārijas enerģijas avotu aktivizācijai būtu jānotiek automātiski.

(b)Avārijas enerģijas avots un ar to saistītā sadales sistēma būtu jāuzstāda tā, lai šīs sistēmas atteice nerastos aizdegšanās, ūdens ieplūdes vai citu negadījumu apstākļos, kas ietekmē citus būtisku drošības sistēmu enerģijas avotus.

(c)Būtiskas drošības sistēmas, ja ir uzstādītas, ir visas minētās:

c.1.ūdens novadīšanas iekārtas;

c.2.ugunsgrēka atklāšanas iekārtas;

c.3.avārijas ugunsdzēsības sūknis un attiecīgos gadījumos sprinklersistēmas;

c.4.vajadzīgās sakaru iekārtas uz kuģa esošo pasažieru brīdināšanai un saziņai ar meklēšanas un glābšanas dienestiem, kā arī aktīvu signālu pārraidei, lai paziņotu kuģa atrašanās vietu;

c.5.signalizācija un trauksmes signāli;

c.6.navigācijas apgaismojums un iekārtas, kas vajadzīgas navigācijas funkciju uzturēšanai;

c.7.avārijas apgaismojums, arī evakuācijas ceļu apgaismojums;

c.8.visas pārējās sistēmas, kas vajadzīgas, lai no kuģa varētu evakuēt visus cilvēkus.

(d)Būtisko drošības sistēmu darbība būtu jāuztur vismaz tik ilgi, cik vajadzīgs, lai saņemtu palīdzību vai veiktu glābšanu, izmantojot ārējus līdzekļus.

(e)Avārijas enerģijas avotiem būtu:

e.1.jādarbojas efektīvi pie jebkuras sānsveres un galsveres paredzētajos darbības un bojājumu apstākļos un

e.2.jābūt viegli iedarbināmiem jebkurā temperatūrā paredzētajos darbības apstākļos.

(f)Avārijas enerģijas avotu un to sadales sistēmas konstrukcijai, būvniecībai un apkopei būtu jāatbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko karoga valsts administrācija izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009.

II-2Ugunsdrošība

II-2.1.Aizdegšanās

Funkcionālās prasības

(1)Būtu jānovērš ugunsnedrošu materiālu un uzliesmojošu šķidrumu, gāzu un tvaiku aizdegšanās.

(2)Būtu jāmarķē ugunsnedroši materiāli, uzliesmojoši šķidrumi un vietas, kur var uzkrāties uzliesmojošas gāzes vai tvaiki, kā arī iespējamie aizdegšanās izraisītāji, piemēram, dzinēju akumulatori.

Apdraudējuma veidi

Ugunsnedrošu materiālu vai uzliesmojošu šķidrumu, gāzu un tvaiku aizdegšanās.

Veiktspējas prasības

(a)Būtu jānodrošina līdzekļi uzliesmojošu šķidrumu noplūdes novēršanai un ierobežošanai.

(b)Būtu jānodrošina līdzekļi, kas ierobežo uzliesmojošu gāzu un tvaiku uzkrāšanos.

(c)Aizdegšanās izraisītāji būtu jānošķir no ugunsnedrošiem materiāliem, uzliesmojošiem šķidrumiem un gāzēm.

(d)Uzliesmojoši šķidrumi un gāzes būtu jāglabā šim nolūkam paredzētās vietās.

(e)Izmantojot degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 60 °C, būtu jāveic papildu drošības pasākumi, tostarp jāizmanto Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros par degvielu izmanto gāzi vai citas vielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (IGF kodekss).

II-2.2.Uguns izplatīšanās

Funkcionālās prasības

(1)Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar ko ierobežo gaisa piekļuvi ikvienai norobežotai telpai.

(2)Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar ko ierobežo vai aptur uzliesmojošu šķidrumu plūsmu.

(3)Būtu jāsamazina kuģa telpu ugunsslodze.

Apdraudējuma veidi

Uguns izplatīšanās.

Veiktspējas prasības

(a)Būtu jānodrošina iespēja aizvērt visus ventilācijas cauruļvadus vietās, kurās ir augsts uguns izplatīšanās risks, un vietās, kurās jānodrošina aizsardzība pret uguns iekļuvi no ārpuses.

(b)Būtu jānodrošina iespēja ārpus telpas, kurā uzstādīta ventilācija, izslēgt ikvienu ventilācijas sistēmu, kuru darbina ar elektrību.

(c)Dzīvojamo telpu ventilācijai vajadzētu būt uzstādītai nesaistīti ar ventilācijas sistēmu, kas paredzēta telpām ar augstu aizdegšanās risku.

(d)Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar kurām iespējams izslēgt ikvienu sistēmu, kurā izmanto uzliesmojošus šķidrumus, piemēram, degvielas sūkņus, smēreļļas sūkņus, termiskās eļļas sūkņus un eļļas separatorus (attīrītājus).

(e)Šādām atklātām virsmām vajadzētu būt zemiem liesmu izplatības raksturlielumiem:

e.1.gaiteņi un kāpnes evakuācijas ceļā;

e.2.griesti un apšuvumi dzīvojamās telpās, dienesta telpās un kontrolpunktos.

(f)Ja izmantoti uzliesmojoši materiāli, to siltumspējai jābūt vājai. Tās robežvērtība būtu jānosaka, ņemot vērā kuģa konstrukcijas materiālus, taču nekādā gadījumā tai nevajadzētu būt augstākai par 45 MJ/m2.

(g)Maksimālā ugunsslodze katrā telpā būtu jāierobežo saskaņā ar MSC.1/Cirk. 1003 vai citu līdzvērtīgu standartu.

II-2.3.Dūmu veidošanās un toksiskums

Funkcionālās prasības

Būtu jāierobežo dūmu un toksisku produktu daudzums, kas degšanas laikā izdalās no materiāliem, tostarp virsmu pārklājumiem.

Apdraudējuma veidi

Dzīvības apdraudējums, ko izraisa dūmi un toksiski produkti, kas degšanas laikā rodas telpās, kurās var iekļūt cilvēki.

Veiktspējas prasības

(a)Krāsām, lakām un citiem apdares materiāliem, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nevajadzētu radīt pārmērīgu daudzumu dūmu vai toksisku produktu.

(b)Pirmējam klāja segumam, ja tāds ir dzīvojamajās telpās, dienesta telpās un kontrolpunktos, vajadzētu būt izgatavotam no apstiprināta materiāla, kas augstā temperatūrā nerada dūmus vai toksisku vai eksplozīvu apdraudējumu.

II-2.4.Ugunsgrēka atklāšana un signalizācija

Funkcionālās prasības

Stacionārajām ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmām vajadzētu būt piemērotām attiecīgās telpas specifikai, uguns izplatīšanās iespējamībai un dūmu un gāzu rašanās iespējamībai.

Apdraudējuma veidi

Ugunsgrēka neatklāšana uz kuģa agrīnā posmā, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika ugunsgrēka dzēšanai vai drošai kuģa pamešanai, vai abos gadījumos.

Veiktspējas prasības

(a)Augsta ugunsgrēka riska zonās un vietās, kas klasificētas kā tādas, kurām nepieciešama augsta ugunsdrošība saskaņā ar II-2.5. punkta a) apakšpunktu, būtu jānodrošina uguns detektori.

(b)Ugunsgrēka gadījumā uguns detektoriem būtu jāraida signāls uz komandtiltiņu. Šāds signāls būtu jāpapildina ar skaņas signālu.

(c)Ja pieņemamā laikā skaņas signāls uz komandtiltiņa netiek apstiprināts, tam vajadzētu būt dzirdamam visās kuģa telpās, kurām apkalpes locekļi var piekļūt.

(d)Skaņas signāla līmenis būtu jāpielāgo atbilstīgi trokšņa līmenim uz kuģa parastajos darbības apstākļos, lai to varētu uztvert apkalpes locekļi.

(e)Būtu jānodrošina iespēja identificēt ugunsgrēka izcelšanās vietu.

II-2.5.Konstrukcijas ugunsdrošība

Funkcionālās prasības

(1)Ugunsgrēks būtu jāierobežo tā izcelšanās vietā, lai nodrošinātu pietiekamu laiku ugunsgrēka dzēšanai vai visu uz kuģa esošo cilvēku evakuācijai no kuģa, vai abām darbībām.

(2)Katrā kuģī būtu jāierīko norobežojumi, kas ir termoizturīgi un izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem.

Apdraudējuma veidi

Uz kuģa esošu personu savainošana uguns iedarbībā pirms izdzīvošanas sistēmas sasniegšanas.

Veiktspējas prasības

(a)Kuģa telpas būtu jāklasificē šādi:

a.1.telpas ar augstu aizdegšanās risku:

·telpas, kurās ir iekšdedzes mehānismi;

·Ro-Ro telpas;

·telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi;

·noteikti nodalījumi, kuros ir lieljaudas elektriskie akumulatori,

a.2.telpas, kurās jānodrošina augsta ugunsizturība, tostarp:

·evakuācijas ceļi, tostarp kāpnes un gaiteņi;

·kontrolpunkti;

·dzīvojamās telpas;

·pulcēšanās un iekāpšanas vietas;

·dzinēju un stūres mehānismu telpas;

·nodalījumi, kuros novietotas elektroenerģijas pārveidošanas, sadales un glabāšanas iekārtas (akumulatori).

(b)Telpas ar augstu aizdegšanās risku un telpas, kurās jānodrošina augsta ugunsizturība, būtu jānošķir, ierīkojot termisku(-as) barjeru(-as), kas garantē konstrukcijas ugunsdrošību (SPF).

(c)Termiskās barjeras SPF parasti vajadzētu būt tādai, lai 60 minūtes aizkavētu liesmu un dūmu izplatīšanos. Šo laiku varētu samazināt atkarībā no evakuācijas laika, kas aprēķināts saskaņā ar II-2.6. punktu, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

(d)Veicot standarta ugunsgrēka testu SPF laikā, tērauda termiskās barjeras puses, kuru uguns neskar, vidējai temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 140 °C virs sākotnējās temperatūras un nevienā punktā, tostarp nevienā savienojumā, temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 180 °C virs sākotnējās temperatūras.

(e)Ja termiskās barjeras izgatavo no materiāliem, kas nav tērauds, izolācijai vajadzētu būt tādai, lai konstrukcijas serdes temperatūra SPF laikā nesasniegtu temperatūru, kurā tā zaudē savas strukturālās īpašības. Piemēram, attiecībā uz alumīniju temperatūra, kas jāņem vērā, ir 200 oC.

(f)Kuģiem, kas nav izgatavoti no tērauda, termiskajai barjerai būtu jānodrošina, lai telpa ar augstu aizdegšanās risku nekādā gadījumā nesaskartos ar kuģa korpusu.

(g)Ventilācijas cauruļvadu ugunsdrošībai vajadzētu būt vienādai ar ugunsdrošību telpā, kurā tie uzstādīti.

II-2.6.Evakuācijas laiks

Funkcionālās prasības

Katra kuģa evakuācijai vajadzīgais laiks būtu jāaprēķina 6 vai uzskatāmi jāparāda uz kuģa, vai jāveic abas minētās darbības.

Apdraudējuma veidi

Dzīvības zaudēšana vai savainojumi avārijas situācijās, kurās jāveic kuģa evakuācija.

Veiktspējas prasības

(a)Aprēķinot evakuācijas laiku, būtu jāpieņem, ka visi evakuācijas līdzekļi ir izmantojami.

(b)Evakuācijas laikam, kas izteikts minūtēs, vajadzētu būt īsākam par norādīto vērtību:

maksimālais laiks = (SFP-7)/3,

kur SPF ir konstrukcijas ugunsdrošības ilgums minūtēs.

II-2.7.Ugunsdzēsība

Funkcionālās prasības

Ugunsgrēks būtu jāapslāpē un jānodzēš tā izcelšanās vietā.

Apdraudējuma veidi

Uguns izplatīšanās.

Veiktspējas prasības

(a)Vajadzētu būt iespējai katru kuģa telpu, kurai var piekļūt cilvēki, un atklātus klājus sasniegt ar ūdens strūklu, kuras efektīvais spiediens un jauda ir pielāgota attiecīgajam kuģim.

(b)Uz kuģa vajadzētu būt uzstādītiem vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem, vienam no tiem vajadzētu būt darbināmam no avārijas enerģijas avota (avārijas ugunsdzēsības sūknis).

(c)Avārijas ugunsdzēsības sūknim un tā iesūknēšanas cauruļvadiem vajadzētu būt ierīkotiem telpā, kura ir atsevišķi no telpām, kurās ir citi ugunsdzēsības sūkņi, un vajadzētu būt nošķirtai ar termisku barjeru no dzinēju mehānismu telpām.

(d)Visās telpās, kurās ir augsts aizdegšanās risks, būtu jāierīko ugunsdzēsības sistēmas.

(e)Guļamtelpās būtu jāierīko automātiskas sprinklersistēmas.

(f)Telpās, kurās ir augsts aizdegšanās risks, un telpās, kurās jānodrošina augsta ugunsdrošība, ieejas tuvumā būtu jānovieto pārnēsājami ugunsdzēsības aparāti.

(g)Stacionārajos vai pārnēsājamajos ugunsdzēsības līdzekļos izmantotajiem līdzekļiem būtu jāatbilst šādiem nosacījumiem:

g.1.tie ir piemēroti, ņemot vērā ugunsgrēka veidu, kas visticamāk varētu izcelties aizsargājamajā telpā, un

g.2.tie nedrīkst būt kaitīgi cilvēka veselībai, izņemot gadījumus, ja:

·ir līdzekļi, ar kuriem iespējams nodrošināt, ka telpu var pilnībā slēgt, visas atveres aizverot no telpas ārpuses, un

·ir līdzekļi, ar kuriem pirms ugunsdzēsības iespējams nodrošināt, ka telpā nav cilvēku.

II-2.8.Evakuācijas līdzekļi

Funkcionālās prasības

Cilvēkiem būtu jāspēj sasniegt izdzīvošanas sistēmas pa pieejamiem evakuācijas maršrutiem, kuri ir uzskatāmi marķēti, kuros nav šķēršļu, kuri ir ugunsdroši un aizsargāti pret applūšanu.

Apdraudējuma veidi

Uz kuģa esošās personas evakuācijas gadījumā nevar pamest kuģi.

Veiktspējas prasības

(a)Uz kuģiem būtu jānodrošina vismaz divi dažādi evakuācijas līdzekļi no ikvienas telpas, kurā parasti uzturas cilvēki, kas galu galā noved līdz iekāpšanas vietām.

(b)Abi evakuācijas līdzekļi būtu jāorganizē tā, lai jebkurā iespējamā ugunsgrēka scenārijā netiktu bloķēti abi evakuācijas līdzekļi.

(c)Evakuācijas līdzekļiem vajadzētu būt:

c.1.ar uzstādītām margām;

c.2.bez šķēršļiem;

c.3.skaidri marķētiem ar apzīmējumiem, kas saskatāmi sliktas redzamības apstākļos;

c.4.ar apgaismojumu, ko darbina divi enerģijas avoti (viens no tiem ir avārijas enerģijas avots); un

c.5.pietiekami platiem, lai uz kuģa esošajiem cilvēkiem, tostarp cilvēkiem aizsargapģērbā, nodrošinātu brīvu pārvietošanos, kā arī lai pārvietotu cilvēkus uz nestuvēm un personas ar invaliditāti.

(d)Katrā kajītē (ja tādas ir) un sabiedriskajās telpās vajadzētu būt izvietotām evakuācijas ceļu shēmām.

IIIGlābšanas līdzekļi un pasākumi

III.1.Glābšanas līdzekļu vispārējā gatavība ekspluatācijai

Funkcionālās prasības

Visiem glābšanas līdzekļiem (LSA) paredzētajos darbības apstākļos vajadzētu būt pastāvīgā lietošanas gatavībā neatkarīgi no kuģa energoapgādes.

Apdraudējuma veidi

·Uz kuģa esošo cilvēku savainošana parastajos darbības apstākļos, apmācību un apkopes laikā vai ārkārtas situācijās.

·LSA darbības traucējumi vai nokavēta LSA izmantošana vai nu reālās ārkārtas situācijās, vai apmācību vai mācību trauksmes gadījumos.

Veiktspējas prasības

Glābšanas līdzekļiem vajadzētu būt:

(a)viegli pieejamiem;

(b)bez šķēršļiem un nebloķētiem;

(c)funkcionētspējīgiem un izmantojamiem neatkarīgi no kuģa energoapgādes;

(d)uzturētiem pastāvīgā lietošanas gatavībā;

(e)spējīgiem darboties paredzētajos darbības apstākļos un

(f)paredzētajos darbības un prognozējamu bojājumu apstākļos spējīgiem darboties efektīvi pie jebkuras sānsveres un galsveres.

III.2.Informācijas sniegšana ārkārtas situācijās

Funkcionālās prasības

Sniegt viegli pieejamu informāciju par ārkārtas situāciju un norādījumus visiem cilvēkiem uz kuģa atkarībā no viņu norīkošanas uz glābšanas līdzekļiem.

Apdraudējuma veidi

Atbilstīgas informācijas un norādījumu trūkums pasažieriem par ārkārtas situācijas procedūrām, kas var izraisīt papildu kavēšanos, apjukumu vai paniku.

Veiktspējas prasības

(a)Informācija un norādījumi visiem cilvēkiem uz kuģa:

a.1.būtu jāsniedz tā, lai tā būtu saprotama (piemēram, stils un valoda), un

a.2.redzamā veidā būtu jāizplata uz kuģa.

(b)Informācijā un norādījumos par ārkārtas situācijas procedūrām, vietu un aprīkojuma izmantošanu būtu jāiekļauj vismaz norādītie elementi:

b.1.norādes uz pulcēšanās vietām,

b.2.LSA atrašanās vietas un

b.3.LSA darbības un izmantošanas veids.

(c)Norādījumiem par LSA vajadzētu būt salasāmiem un saprotamiem sliktas redzamības apstākļos (piemēram, avārijas apgaismojumā), un LSA glabātavām vajadzētu būt skaidri marķētām.

III.3.Sakari

Funkcionālās prasības

(1)Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai brīdinātu un vadītu meklēšanas un glābšanas dienestus (SAR) uz kuģa un izdzīvošanas sistēmu atrašanās vietām.

(2)Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai ārkārtas situācijā kapteinis vai apkalpes locekļi varētu vienlaikus sazināties ar visiem uz kuģa esošajiem cilvēkiem.

(3)Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai visus uz kuģa esošos cilvēkus brīdinātu par ārkārtas situāciju.

Apdraudējuma veidi

·SAR grūtības ārkārtas situācijas gadījumā noteikt atrašanās vietu (vai nu kuģim, vai jebkurai izdzīvošanas sistēmai jūrā).

·Nespēja izveidot efektīvus divvirzienu sakarus starp apkalpes locekļiem, lai atbalstītu glābšanās, evakuācijas un glābšanas darbības.

·Nespēja laikus nodrošināt efektīvu informāciju un norādījumus uz kuģa esošajiem cilvēkiem par jebkādu ārkārtas situāciju.

·Nespēja laikus brīdināt cilvēkus uz kuģa par ārkārtas situāciju.

·Kavēšanās un organizatoriskas kļūdas.

Veiktspējas prasības

(a)Lai novirzītu SAR dienestus uz kuģi un izdzīvošanas sistēmām, būtu jānodrošina šādi līdzekļi:

a.1.elektroniskais signāls, kuru SAR dienesti var atklāt automātiski un no attāluma (tostarp signāli, ko raida satelītnavigācijas sistēmas, piemēram, Galileo);

a.2.signāls, ko vizuāli var uztvert tuvumā; un

a.3.pārnēsājama sakaru sistēma saziņai starp izdzīvošanas sistēmām un SAR.

(b)Iekšējo sakaru līdzekļiem būtu jānodrošina:

b.1.divvirzienu saziņa starp apkalpes locekļiem neatkarīgi no kuģa vietas, kurā tie atrodas;

b.2.nepārtraukta dzirdama informācija un norādījumi visās telpās, kur cilvēkiem ir piekļuve.

(c)Sakaru līdzekļiem, ar ko brīdina visus cilvēkus uz kuģa, jābūt:

c.1.dzirdamiem visās telpās, kur cilvēkiem ir piekļuve; un

c.2.piemērotiem mutiskai saziņai uz kuģa.

III.4.Evakuācija

Funkcionālās prasības

(1)Katrā kuģī vajadzētu būt pulcēšanās vietām, kur pirms pārvietošanas uz izdzīvošanas sistēmām jāsapulcē visi uz kuģa esošie cilvēki.

(2)Vajadzētu būt iespējai pārvietot jebkuru cilvēku no pulcēšanās vietas uz izdzīvošanas sistēmu bez ievainojumiem un ar “sausām kājām”, t. i., bez nepieciešamības nonākt ūdenī pat neilgu laiku.

(3)Būtu jānodrošina līdzekļi visu cilvēku izdzīvošanai pēc evakuācijas.

Apdraudējuma veidi

·Neatbilstīgas izdzīvošanas sistēmas, kas nav nedz pietiekamas, nedz piemērotas, nedz pieejamas visiem cilvēkiem uz kuģa.

·Pasažieri nav pienācīgi sapulcināti, tādējādi kavējot evakuāciju un radot apjukumu.

·Iespējamība, ka noteiktas izdzīvošanas sistēmas nav pieejamas zaudējumu dēļ, ko radījis ugunsgrēks, applūšana vai citi bojājumi.

·Izdzīvošanas sistēmu bojājumi vai cilvēku ievainojumi, vai abi gadījumi sistēmu palaides laikā.

·Noslīkšana.

·Nosalšana.

Veiktspējas prasības

(a)Katrā kuģī vajadzētu būt izdzīvošanas sistēmām, kas sadalītas pa visu kuģi, ar pietiekamu ietilpību, lai gadījumā, kad kāda izdzīvošanas sistēma tiek zaudēta vai kļuvusi nederīga, pārējās izdzīvošanas sistēmas var uzņemt to cilvēku kopskaitu, kurus kuģis ir sertificēts pārvadāt.

(b)Izdzīvošanas sistēmu sadalījumam, izvietošanas mehānismiem un ietilpībai vajadzētu būt tādai, lai abās kuģa pusēs varētu uzņemt to cilvēku kopskaitu, kurus kuģis ir sertificēts pārvadāt 7 .

(c)Pulcēšanās vietās būtu jānodrošina pietiekami daudz vietas visu uz kuģa esošo cilvēku sapulcināšanai.

(d)Nedrīkstētu pieļaut, ka cilvēkiem, lai nokļūtu izdzīvošanas sistēmā, būtu jālec no vairāk nekā 1 metra augstuma. Lielāka augstuma gadījumā būtu jānodrošina iekārta, kas atvieglo iekāpšanu (piemēram, evakuācijas slīdceliņš vai iekāpšanas kāpnes).

(e)Izdzīvošanas sistēmas uzstādīšanu būtu jāveic, neradot šķēršļus vai saskari ar citām konstrukcijām, īpaši ar dzenskrūvi.

(f)Katrā kuģī vajadzētu būt individuālai piepūšamai glābšanas ierīcei, kas piemērota visām uz kuģa esošajām personām.

(g)Atkarībā no darbības apstākļiem būtu jānodrošina piemērota cilvēku termiskā aizsardzība.

III.5.Glābšana

Funkcionālās prasības

Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem cilvēkus iespējams glābt no ūdens.

Apdraudējuma veidi

Nespēja efektīvi un ātri izglābt cilvēkus no ūdens, tādējādi izraisot izdzīvojušo veselības stāvokļa pasliktināšanos vai pat dzīvības zaudēšanu.

Veiktspējas prasības

(a)Kuģī vajadzētu būt izvietotiem piepūšamiem palīglīdzekļiem, kurus no kuģa var padot cilvēkam ūdenī.

(b)Cilvēka glābšana no ūdens būtu jāveic vai nu ar kuģi, vai ar speciālu iekārtu.

IVRadio sakari

Funkcionālās prasības

(1)Kuģim būtu jāspēj pārraidīt un saņemt attiecīgo kuģošanas drošības informāciju.

(2)Katram kuģim būtu jāspēj pārraidīt un saņemt briesmu signālus.

(3)SAR operācijas laikā vajadzētu būt iespējai sazināties ar ārējās palīdzības līdzekļiem vai nu gaisā, vai jūrā.

Apdraudējuma veidi

·Nespēja saņemt un pārraidīt attiecīgo kuģošanas drošības informāciju.

·Nepietiekama saziņa ar ārējiem līdzekļiem ārkārtas situācijas gadījumā.

·Nespēja palīdzēt apkārtējiem briesmās nokļuvušiem kuģiem.

Veiktspējas prasības

Ikvienam kuģim būtu jāspēj veikt norādītās darbības:

(a)pārraidīt briesmu signālus no kuģa uz krastu;

(b)saņemt briesmu signālus no krasta uz kuģi;

(c)pārraidīt un saņemt briesmu signālus no kuģa uz kuģi (arī izmantojot satelītu sistēmas);

(d)pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinēšanas paziņojumus;

(e)pārraidīt un saņemt paziņojumus uz vietas;

(f)pārraidīt un saņemt kuģošanas drošības informāciju;

(g)pārraidīt un saņemt vispārējus radio paziņojumus uz krasta radiosistēmām vai tīkliem un no tiem un

(h)pārraidīt un saņemt un paziņojumus no komandtiltiņa uz komandtiltiņu.

VKuģošana

Funkcionālās prasības

Kuģim vajadzētu būt konstruētam, būvētam, aprīkotam un uzturētam tā, lai, kamēr tas ir jūrā:

(1)to var neatkarīgi vadīt un

(2)tas sniedz brīdinājumus apkalpes locekļiem par visiem fiksētiem vai kustīgiem apdraudējumiem, kas saistīti ar kuģošanu.

Apdraudējuma veidi

·Sadursmes un nogrimšana.

·Nespēja noteikt kuģa atrašanās vietu.

Veiktspējas prasības

(a)Būtu jādara pieejama precīza informācija par jūras ģeogrāfisko apgabalu, kurā darbojas kuģis.

(b)Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem nosaka kuģa atrašanās vietu, kursu un ātrumu (piemēram, satelītnavigācijas sistēmas, tostarp Galileo).

(c)Būtu jānodrošina navigācijas palīglīdzekļi, lai novērstu sadursmes (piemēram, satelītnavigācijas sistēmas, tostarp Galileo).

(d)Komandtiltiņa konfigurācijai navigācijas sardzes postenī būtu jānodrošina pienācīga visaptveroša redzamība.

(e)Būtu jānodrošina līdzekļi, ar ko nosaka dzenskrūves rotācijas virzienu un pieprasīto jaudu, kā arī stūres stāvokli attiecībā pret kuģa galveno virzienu.

(f)Būtu jānodrošina līdzekļi ūdens dziļuma noteikšanai.

(g)Būtu jānodrošina iespēja apkārtējiem kuģiem noteikt kuģa atrašanās vietu.

(1)    Jāatgādina, ka konkrētam kuģu aprīkojumam piemēro Savienības saskaņošanas tiesību aktus, kas attiecas uz ražojumu drošumu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.).

(4)    Ir atzīts, ka visās situācijās nav iespējams nodrošināt kuģa noenkurošanu. To ietekmē vairāki faktori, piemēram, jūras dibena veids, jūras dziļums, vides apstākļi utt., taču piemērotos apstākļos tas varētu ierobežot kuģa brīvu dreifēšanu.

(5)    Neattiecas uz krastā izvietotām sistēmām.

(6)    Aprēķināšanas koncepcijas atsaucei var izmantot MSC.1/Cirk.1533 un MSC.1/Cirk.1166 ar grozījumiem.

(7)    Šī prasība nenozīmē, ka katrā kuģa pusē ir vajadzīga 100 % ietilpība. Ir iespējams izmantot izdzīvošanas sistēmas, kuras var izvietot abās kuģa pusēs.