EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.5.2018

COM(2018) 273 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi strādājošiem vecākiem un panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā ("Barselonas mērķi")

Kopsavilkums

Kvalitatīvu bērnu aprūpes iestāžu pieejamība, sasniedzamība un iespēja tās izmantot par pieņemamām cenām ir būtiski faktori, kas ļauj sievietēm un vīriešiem, kuriem ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū 1 . Kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (ECEC) ir arī svarīgs instruments, kas ļauj risināt potenciālās problēmas, ko rada sociāli nelabvēlīga vide 2 , un uzlabo bērnu kognitīvo un sociālo attīstību jau no agras bērnības 3 .

Jau 2002. gadā Barselonas Eiropadome 4 atzina šo situāciju un izvirzīja mērķus attiecībā uz kvalitatīvas pirmskolas vecuma bērnu aprūpes iespēju pieejamību par pieņemamām cenām, nosakot divus uzdevumus: aprūpes iespējas jānodrošina 90 % bērnu no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem.

Šī ziņojuma mērķis, īstenojot Komisijas paziņojumu par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu strādājošajiem vecākiem un aprūpētājiem 5 , ir novērtēt, cik lielā mērā dalībvalstis ir progresējušas Barselonas mērķu īstenošanā kopš pēdējā (2013. gada) ziņojuma.

Barselonas mērķis kopumā ir sasniegts attiecībā uz bērniem līdz 3 gadu vecumam ES 28 dalībvalstīs, jo Eiropas Savienībā 32,9 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem tiek nodrošinātas aprūpes iespējas, lai gan starp dalībvalstīm šajā ziņā vēl pastāv lielas atšķirības.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par 2016. gadu 33 % mērķis kopumā ir sasniegts 12 dalībvalstīs, turklāt septiņās no šīm 12 dalībvalstīs aprūpe ir pieejama no 33 % līdz 49 % bērnu, bet piecās ES dalībvalstīs aprūpe ir pieejama vismaz 50 % bērnu. Pārējās 16 dalībvalstīs aprūpe ir pieejama mazāk nekā 33 % bērnu, un 10 dalībvalstīs visjaunākajā vecuma grupā aprūpe tika nodrošināta mazāk nekā 25 % bērnu.

Barselonas mērķis vēl nav sasniegts grupā bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam. Sākot ar 2016. gadu, 86,3 % bērnu no 3 gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam ir uzņemti oficiālajā bērnu aprūpē vai apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Barselonas mērķis ir sasniegts 12 dalībvalstīs, bet pārējās 16 dalībvalstis to vēl nav sasniegušas.

Bērnu aprūpes pieejamību un izmantošanu ietekmē vairāki faktori: proti, tiesības uz bērnu aprūpi, tās pieejamība un kvalitāte. Svarīga loma ir arī pakalpojumu spējai pielāgoties vecāku vajadzībām, ņemot vērā attālumu līdz bērnu aprūpes iestādēm un vecāku darba modelim un vajadzībām pielāgotu darba laiku.

Tā kā atbildība par bērna aprūpi ir galvenais iemesls, kāpēc darba tirgū piedalās salīdzinoši maz sieviešu, un tas Eiropai sagādā līdz 370 miljardiem eiro lielus zaudējumus gadā, Barselonas mērķiem, ko Eiropadome pieņēma 2002. gadā, ir būtiska nozīme vēl 2018. gadā. 

1. Politiskais konteksts

Nepietiekamā sieviešu pārstāvība ir viena no noturīgākajām problēmām, kas ietekmē darba tirgu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Dzimumu nodarbinātības atšķirība, t.i, starpība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības rādītājiem, ir 11,6 procentpunkti, bet pilnslodzes ekvivalentos sasniedz pat 18,2 procentpunktus 6 . Tā rezultātā radušies ekonomiskie zaudējumi lēšami ap EUR 370 miljardiem gadā. 7

Galvenais iemesls sieviešu nepietiekamai dalībai darba tirgū ir aprūpes pienākumi, kas nesamērīgā apjomā gulstas uz sieviešu pleciem, salīdzinot ar vīriešiem. Sievietes uzņemas aprūpes pienākumus dažādos savas dzīves posmos, jo īpaši laikā, kad viņām ir mazi bērni. Vidējais nodarbinātības līmenis 2016. gadā sievietēm, kurām ir viens bērns vecumā līdz 6 gadiem, bija par 9 procentpunktiem zemāks nekā sievietēm, kurām nav mazu bērnu, un dažās dalībvalstīs šī atšķirība pat pārsniedz 30 procentpunktus. Dažās dalībvalstīs 25 % neaktīvo sieviešu nav aktīvas aprūpes pienākumu dēļ.

Kvalitatīvu bērnu aprūpes iestāžu pieejamība, sasniedzamība un iespēja tās izmantot par pieņemamām cenām ir būtiski faktori, kas ļauj sievietēm un vīriešiem, kuriem ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū.

Jau 2002. gadā Barselonas Eiropadome 8 atzina šo situāciju un izvirzīja mērķus attiecībā uz kvalitatīvas bērnu aprūpes 9 iespēju pieejamību pirmsskolas vecuma bērniem par pieņemamām cenām, nosakot divus uzdevumus:

“Dalībvalstīm ir jānovērš šķēršļi sieviešu dalībai darba tirgū un, ņemot vērā pieprasījumu pēc bērnu aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar valsts modeļiem bērnu aprūpes nodrošināšanā, jācenšas līdz 2010. gadam nodrošināt aprūpes iespējas

ovismaz 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam; un

ovismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem.”

Eiropadome uzdeva sasniegt šos mērķus līdz 2010. gadam. Savā 2013. gada ziņojumā, kurā tika izvērtēta situācija, Eiropas Komisija secināja, ka tie nav sasniegti ne kategorijā līdz 3 gadu vecumam, ne kategorijā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam 10 .

Eiropas Komisijas 2013. gada ziņojumā par Barselonas mērķiem 11 norādīts, ka, lai gan kopš 2002. gada ir panākts progress, bērnu aprūpes nodrošināšana joprojām neatbilst Barselonas mērķiem un ir vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, lai sasniegtu apmierinošu pieejamības līmeni, jo īpaši attiecībā uz bērniem vecumā līdz 3 gadiem:    

·tikai sešas ES dalībvalstis 2011. gadā bija sasniegušas mērķus abās vecuma kategorijās (līdz 3 gadiem un no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam) 12 ;

·trīs dalībvalstis bija sasniegušas mērķi tikai attiecībā uz bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam 13 ;

·četras dalībvalstis bija sasniegušas mērķi tikai bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem 14 .

Komisijas ziņojumā uzsvars tika likts ne tikai uz bērnu aprūpes pieejamību, bet arī pieejamās bērnu aprūpes sasniedzamību, kvalitāti un iespēju izmantot to par pieņemamām cenām.

Patiešām, sieviešu pilnvērtīgai dalībai darba tirgū ir nepieciešama pilna laika bērnu aprūpe, kas ir pieejama vecāku darba laikā un skolēnu brīvdienās. Turklāt bērnu aprūpe ir reāli pastāvoša iespēja tikai tad, ja darba ņēmējas sievietes var to atļauties un jūtas pietiekami drošas, ka tiek nodrošināta augsta kvalitāte.

Šī iemesla dēļ Barselonas mērķi un tajos ietvertie uzdevumi tika atkārtoti iekļauti Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads), kā arī minēti stratēģijā “Eiropa 2020”.

Papildus Barselonas mērķu īstenošanas regulārai uzraudzībai Eiropas pusgada procesā tiek uzraudzīta arī finansiāli pieejamas kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamība, atzīstot to par galveno līdzekli, kā palielināt sieviešu dalību darba tirgū. Eiropas pusgads ir ES ikgadējā ekonomikas pārvaldības sistēma, kuras mērķis ir uzraudzīt, novērst un labot problemātiskas ekonomikas tendences 15 .

Eiropas Sociālo tiesību pīlāra kontekstā Komisija 2017. gada 26. aprīlī pieņēma darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iniciatīvu – ar leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu kopumu, ar ko modernizē pašreizējo ES tiesisko un politikas regulējumu attiecībā uz atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ 16 , elastīgu darba režīmu, oficiālās aprūpes pakalpojumiem un to ekonomisko šķēršļu novēršanu, kas attur otros pelnītājus no strādāšanas. Bērnu aprūpes kvalitātes, finansiālās pieejamības un sasniedzamības uzlabošana ir šīs iniciatīvas svarīga sastāvdaļa, kas tiek īstenota, regulāri uzraugot mērķu īstenošanu, uzlabojot datu vākšanu un veicinot Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu, lai ieguldītu sociālajā infrastruktūrā. 17

Finansiāli pieejami un kvalitatīvi bērnu aprūpes pakalpojumi ne tikai palīdz līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, veicinot sieviešu dalību darba tirgū un dzimumu līdztiesību. Tie arī veicina bērnu sociāli ekonomisko integrāciju un viņu prasmju attīstību jau no agras bērnības 18 .

Komisijas 2013. gada ieteikumā “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” 19 , kuru 2013. gada novembrī apstiprināja Padome, dalībvalstis tiek mudinātas vairāk ieguldīt bērnu politikā, lai stiprinātu bērnu tiesības, mazinātu bērnu nabadzību, kā arī uzlabotu bērnu labklājību. Ieteikums ir daļa no daudz plašākas Sociālo ieguldījumu paketes (SIP), kas sniedz dalībvalstīm politikas norādījumus attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem mūža garumā. Ieteikumā uzsvērts, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka bērni, kuri nāk no nelabvēlīgas vides un ir saņēmuši bērnu aprūpes pakalpojumus, retāk pametīs vidusskolu un kļūs par bezdarbniekiem, tādējādi izvairoties no virknes citu sociālo problēmu.

Turklāt 2009. gada Izglītības padome pieņēma izglītības un apmācības kritērijus saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020) 20 , no viens kritērijs bija par bērniem vecumā no 4 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam 21 . Saskaņā ar šo kritēriju vai mērķi vismaz 95 % bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam būtu jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē 22 . ET2020 mērķis ir uzlabot valstu izglītības un apmācības sistēmas, lai ES padarītu par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

Papildus Barselonas mērķu uzraudzīšanai Komisija regulāri uzrauga ET2020 iekļauto izglītības un apmācības mērķu īstenošanu, tostarp mērķi, kas attiecas uz bērniem vecumā no 4 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam. 23 2017. gadā tā konstatēja, ka vidēji Eiropas Savienībā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē piedalās 94,8 % bērnu. Tādēļ var uzskatīt, ka ET2020 mērķis kopumā ir sasniegts. Ņemot vērā šo secinājumu, Komisija savā paziņojumā par darba un dzīves līdzsvaru paziņoja par pašreizējā ET2020 mērķa pārskatīšanu. Savā 2017. gada 17. novembra paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu 24 Komisija ierosināja, ka 95 % mērķis varētu tikt attiecināts arī uz bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam. Šāda pārskatīšana par 5 % paaugstinātu pašreizējo Barselonas mērķi attiecībā uz bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam. Turklāt Komisija apņēmās ņemt vērā bērnu aprūpes sistēmas kvalitāti.

Komisija 2018. gada maijā kā daļu no Izglītības mērķa paketes 25 iesniedza priekšlikumu Padomes ieteikumam par kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kuram bija pievienots Komisijas dienestu darba dokuments. Šā priekšlikuma mērķis ir mudināt un atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot savu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu sasniedzamību un kvalitāti. Pamatdoma ir tāda, ka agrīnie cilvēka dzīves gadi ir visnozīmīgākie pamata prasmju un mācīšanās spēju attīstīšanai un var būtiski ietekmēt turpmākās izglītības un nodarbinātības perspektīvas, kā arī plašākus dzīves sasniegumus un apmierinātību ar dzīvi.

Dalībvalstu 2017. gada 17. novembrī atbalstītajā Eiropas Sociālo tiesību pīlārā apstiprināta oficiālās bērnu aprūpes struktūru nozīme. Pīlāru pavadošais sociālo rezultātu pārskats uzrauga pīlāra 11. principa par bērnu aprūpi īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem vecumā līdz 3 gadiem.

Viss iepriekš minētais norāda, ka piekļuve finansiāli pieejamai un kvalitatīvai agrīnās pirmsskolas izglītībai un aprūpei kalpo trim galvenajiem nolūkiem:

·palielināt sieviešu ar bērniem potenciālu darba tirgū;

·attīstīt pirmsskolas vecuma bērnu kognitīvās un sociālās spējas;

·stiprināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu sociālo iekļaušanu 26 .

Šī ziņojuma mērķis, īstenojot Komisijas paziņojumu par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu strādājošajiem vecākiem un aprūpētājiem, ir novērtēt, cik lielā mērā dalībvalstis ir progresējušas Barselonas mērķu īstenošanā kopš 2013. gada ziņojuma. Šis novērtējums kopā ar secinājumu, ka ET2020 mērķis ir kopumā sasniegts, parāda, ka varētu būt pienācis laiks apsvērt vispārēju, saskaņotu visu esošo mērķu pārskatīšanu attiecībā uz bērniem vecumā no 0 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam.

2. Bērnu aprūpes nozīme sieviešu dalības darba tirgū palielināšanai

Lai gan sieviešu dalība darba tirgū ir pieaugusi, joprojām visās dalībvalstīs pastāv atšķirība nodarbinātības jomā starp vīriešu un sieviešu dalību darba tirgū. ES 28 dalībvalstīs atšķirība ir 11,6 procentpunkti un 18,2 procentpunkti pilnas slodzes ekvivalentā. Vismazākā atšķirība ir Lietuvā (2 %) un vislielākā ir Maltā (27 %).

[1. attēls. Sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 2016. g., %]

Avots: LFS 2016

Nodarbinātības atšķirības starp dzimumiem ir cieši saistītas ar aprūpes pienākumiem.

Lai arī lielākajā daļā dalībvalstu divu pelnītāju modelis (abi partneri strādā pilnu slodzi) vai modificēts apgādnieka modelis (viens partneris strādā nepilnu slodzi, bet otrs strādā pilnu slodzi) ir aizstājuši vīrieša apgādnieka modeli, dzimumu atšķirības neaktivitātes un nepilnas slodzes nodarbinātības jomā ir nozīmīgas — 31 % sieviešu strādā nepilnu slodzi, salīdzinot ar 8 % vīriešu. Vislielākais nepilnas slodzes darba ņēmēju īpatsvars ir Nīderlandē — 76,4 % sieviešu un 26,2 % vīriešu strādā nepilnu laiku.

Atšķirības dalībvalstīs ir ļoti pārsteidzošas, ja izvērtē iemeslus, kāpēc sievietes pamet darba tirgu vai strādā nepilnas slodzes darbu (1. un 2. attēls). Patiesi, vairāk nekā 10 % sieviešu Maltā, Īrijā, Kiprā, Rumānijā, Polijā, Itālijā, Spānijā, Horvātijā un Bulgārijā ir neaktīvas personisku vai ģimenes pienākumu dēļ, galvenokārt tās ir rūpes par bērniem vai darbnespējīgiem pieaugušajiem (2. attēls). Turklāt vairāk nekā 10 % sieviešu Nīderlandē, Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Beļģijā, Luksemburgā un Īrijā strādā nepilnu slodzi (3. attēls).

[2. attēls. Neaktivitāte personisku un ģimenes pienākumu dēļ (bērnu vai darbnespējīgu pieaugušo aprūpe un citi ģimenes un personiskie pienākumi), sievietes, %] Avots: LFS 2006–2013

[3. attēls. Nepilnas slodzes darbs personisku un ģimenes pienākumu dēļ (bērnu vai darbnespējīgu pieaugušo aprūpe un citi ģimenes un personiskie pienākumi), sievietes, %]

Avots: LFS 2006-2013

Padziļināta neaktivitātes un nepilnas slodzes darba iemeslu izpēte liecina, ka apmēram 20 % personu, kurām ir aprūpes pienākumi, ir neaktīvas vai strādā nepilnu slodzi, jo trūkst aprūpes infrastruktūras. Amplitūda svārstās no vairāk nekā 80 % personu, kuras ir neaktīvas vai strādā nepilnu slodzi Rumānijā un Latvijā, līdz vairāk nekā 30 % personu Horvātijā, Kiprā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Portugālē, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā un Polijā un mazāk nekā 10 % Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā.

[4. attēls. Sievietes, kuras ir neaktīvas vai strādā nepilnu slodzi aprūpes pienākumu dēļ un kuras atsaucas uz piemērotu aprūpes pakalpojumu trūkumu, %]

Avots: LFS 2006-2013

Nepietiekama bērnu aprūpes infrastruktūra ietekmē sieviešu dalību darba tirgū. Vecāku lomas negatīvo ietekmi uz sieviešu nodarbinātību par nozīmīgu problēmu atzīst Ungārijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē 27 .

[5. attēls. Vecāku lomas ietekme uz sieviešu nodarbinātību, %]

Avots: LFS 2006-2013

Zemāka sieviešu dalība darba tirgū un oficiālas bērnu aprūpes infrastruktūras trūkums ir saistīti arī ar tradicionālu sievietes lomas uztveri sabiedrībā. Gandrīz trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka sievietes velta vairāk laika mājas un aprūpes darbiem nekā vīrieši. To bieži skaidro ar sociālajām normām, kas sievietēm piešķir galvenās bērnu un ģimenes locekļu aprūpētājas lomu. Nesenajā Eirobarometra apsekojumā vairāk nekā četri no desmit eiropiešiem (44 %) norādīja, ka vissvarīgākā sievietes loma ir rūpēties par mājām un ģimeni. Turklāt trešdaļā ES dalībvalstu šis īpatsvars ir pat 70 % vai vairāk 28 . Gandrīz trīs ceturtdaļas norāda, ka sievietes velta vairāk laika mājas un aprūpes darbiem nekā vīrieši. 22 % uzskata, ka vīrieši un sievietes pavada vienādu laika apjomu, veicot šos darbus. Tomēr starp paaudzēm ir novērojamas lēnas pārmaiņas. Jaunākie respondenti nedaudz vairāk sliecas teikt, ka vīrieši un sievietes pavada vienādi daudz laika mājas un aprūpes darbos: tas attiecas uz 26 % respondentu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar 21 % respondentu vecumā no 40 gadiem.

[6. attēls. Kurš no šiem apgalvojumiem par mājas un aprūpes darbu daļu mājsaimniecībā, jūsuprāt, vislabāk piemērojams mūsdienās? (% — ES)]

Avots: Eirobarometra speciālaptauja 465 (2017).

Šis apsekojums vēlreiz apliecina, ka visās dalībvalstīs vēl ir daudz darāmā. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2017. gadā publicētajā Dzimumu līdztiesības indeksā uzsvērts, ka salīdzinājumā ar laikposmu pirms 10 gadiem 12 valstīs notikusi atpakaļejoša attīstība, runājot par dzimumu līdzsvaru aprūpei, mājas darbiem un sociālajām aktivitātēm veltītajā laikā. Tikai katrs trešais vīrietis katru dienu gatavo maltītes un veic mājas darbus, savukārt lielākā daļa sieviešu to dara katru dienu (79 %). Ar dzimumu līdztiesības vidējo rādītāju 66,2 ES joprojām ir tālu no dzimumlīdztiesīgas sabiedrības sasniegšanas. 29  

Aprūpes pienākumu sadale ir nevienlīdzīga arī starp sievietēm un vīriešiem algotā darbā. 2015. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums parāda, ka mājsaimniecībās, kurās jaunākais bērns ir vecumā līdz 7 gadiem, sievietes pavada vidēji 32 stundas nedēļā algotā darbā un 39 stundas neapmaksātā darbā, savukārt vīrieši pavada 41 stundu nedēļā algotā darbā un 19 stundas neapmaksātā darbā. 30 Lai arī gan vīriešiem, gan sievietēm pēc bērnu piedzimšanas palielinās stundu skaits neapmaksātā darbā, mājas darbu un aprūpes īpatsvars joprojām nav vienlīdzīgs. Šī tendence saglabājas visā dzīves laikā, arī darba dzīves beigu posmā. Tāpēc ticamāk, ka šie pienākumi vairāk ietekmēs sieviešu darba dzīvi.

Sieviešu kā aprūpētāju nevienlīdzīgo lomu pastiprina nepietiekama kvalitatīvas bērnu aprūpes sasniedzamības un finansiālās pieejamības nodrošināšana bērniem vecumā līdz 3 gadiem. Eiropas ģimeņu organizāciju NVO COFACE 31 uzsver tās nozīmi, norādot trīs veidus, kas palīdzētu sievietēm līdzsvarot darbu un privāto dzīvi: 1) finanšu resursi vecāku dažāda veida atbalstam; 2) ģimenēm draudzīgs darba režīms; 3) sasniedzami, kvalitatīvi un finansiāli pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi.

Pieejamu bērnu aprūpes iestāžu trūkums lielā mērā nosaka, vai sievietes ar bērniem var turpināt strādāt 32 . Nesen veiktais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījums apstiprina būtisko saikni starp bērnu aprūpi un sieviešu dalību darba tirgū:

“Pieejama un augstas kvalitātes ECEC ar atbilstošu stundu skaitu nedēļā var veicināt lielāku sieviešu dalību darba tirgū. Ir risks, ka strādājoši vecāki, jo īpaši mātes, pametīs darba tirgu vai strādās mazāk stundu, lai veiktu bērnu aprūpes pienākumus, jo īpaši, kad bērni ir mazi. Tādēļ sievietēm ir vajadzīga kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe par pieņemamu cenu, lai viņas varētu atgriezties darbā ar pārliecību, ka viņu bērniem tiek nodrošināta laba aprūpe, un panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.”  33  

Līdz ar to pakalpojumiem, kas palīdz līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, ir izšķiroša nozīme līdzās citiem svarīgiem pasākumiem, piemēram, pievilcīgiem atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ, ģimenēm draudzīgam darba režīmam, kas pielāgots darba ņēmēju privātajai situācijai, un nodokļu un pabalstu sistēmai, kas neattur otros pelnītājus no strādāšanas. Barselonas mērķi tiecas pārraut šo pašstiprinošo ciklu, kas attur sievietes no dalības darba tirgū uz vienlīdzīgiem pamatiem ar vīriešiem. Turklāt ģimenēm draudzīga politika varētu palīdzēt pagriezt sarūkošo bērnu dzimstības tendenci Savienībā.

3. Barselonas mērķu sasniegšana bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem

Pirmo reizi kopš bērnu aprūpes mērķu sasniegšanas uzraudzības sākuma ES mērķis ir sasniegts vidēji ES 28 dalībvalstīs attiecībā uz bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem. 2016. gadā sasniegtais kopējais rādītājs ir 32,9 %.

Tomēr dalībvalstīs pastāv milzīgas atšķirības, kā redzams turpmākajā tabulā par bērnu aprūpes infrastruktūras nodrošināšanu bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem.

2016. gadā 12 dalībvalstīs mērķis tika sasniegts 33 % apmērā: Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Luksemburgā, Portugālē, Francijā, Beļģijā, Slovēnijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā un Somijā. Septiņās ES dalībvalstīs (Vācijā, Somijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā, Beļģijā un Francijā) bērnu aprūpe ir pieejama 33 % līdz 49 % bērnu (sk. lauciņus zaļā krāsā). Piecās ES dalībvalstīs (Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Luksemburgā un Portugālē) bērnu aprūpe ir pieejama vairāk nekā 50 % bērnu (sk. lauciņus zilā krāsā). Dānija ir absolūtā uzvarētāja, izpildot mērķi vairāk nekā divkāršā apmērā (70 %).

Situācija nav tik pozitīva pārējās 16 dalībvalstīs. Lauciņos oranžā krāsā redzams, ka sešās ES dalībvalstīs (Maltā, Igaunijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Latvijā un Kiprā) bērnu aprūpe ir pieejama 25 % līdz 33 % bērnu vecumā no 0 līdz 3 gadiem. Desmit dalībvalstīs mazāk kā 25 % bērnu jaunākajā vecuma grupā piedalās bērnu aprūpē (sk. lauciņus sarkanā krāsā). Šajā grupā ietilpst Grieķija, Polija, Čehijas Republika un Slovākija, kurās rādītājs ir zem 10 %.

Noslēgumā secināms, ka Barselonas mērķis bērnu aprūpei bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem ES kopumā ir sasniegts. Par to galvenokārt jāpateicas augstajiem rādītājiem valstīs, kuras ir sasniegušas mērķi.

[1. tabula. Bērni, kurus aprūpē oficiālajās bērnu aprūpes struktūrās, vecumā no 0 līdz 3 gadiem, %]

Avots: ES-SILC (2016)

Šķiet, ka kopš 2011. gada vairākās valstīs ir ievērojami palielinājušies bērnu aprūpes rādītāji bērniem vecumā līdz 3 gadiem. Tas vislabāk redzams Maltā (palielinājums par 20 procentpunktiem, no 11 % līdz 31 %), Rumānijā (15 procentpunkti, no 2 % līdz 17 %), Igaunijā (11 procentpunkti, no 19 % līdz 30 %), Itālijā (9 procentpunkti, no 25 % līdz 34 %), Vācijā (9 procentpunkti, no 24 % līdz 33 %) un Īrijā (8 procentpunkti, no 21 % līdz 29 %). No otras puses, šajā vecuma grupā Grieķijā (10 procentpunkti, no 19 % līdz 9 %) un Slovākijā (3 procentpunkti, no 4 % līdz mazāk nekā 0,5 %) bērnu aprūpes rādītāji ir ievērojami samazinājušies.

Dalībvalstīs pastāv atšķirības attiecībā uz stundu skaitu, ko bērni parasti pavada bērnu aprūpes iestādēs: pusē no apskatītajām valstīm bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem izmanto nepilna laika bērnu aprūpi (mazāk nekā 30 stundas nedēļā). Tas attiecas uz Nīderlandi (kur 3 no 4 sievietēm strādā nepilnu slodzi), Apvienoto Karalisti, Īriju un Austriju. No otras puses, bērnu aprūpes iestādes apmeklējošie bērni Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Latvijā, Dānijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Beļģijā, Polijā un Grieķijā visbiežāk saņem pilna laika bērnu aprūpi (30 vai vairāk stundas nedēļā).

[7. attēls. Bērni oficiālajās bērnu aprūpes vai izglītības iestādēs vecuma grupā no 0 līdz 3 gadu vecumam, % un aprūpes iestādēs pavadītais laiks]

Avots: ES-SILC (2016) 

4. Barselonas mērķu sasniegšana bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam

2016. gadā 86,3 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam piedalījās oficiālajā bērnu aprūpē vai apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādi, kas nozīmē, ka Barselonas mērķis vēl nav sasniegts, lai gan kopš 2011. gada ir gūti panākumi.

Barselonas mērķis tika sasniegts 12 dalībvalstīs: Beļģijā, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Nīderlandē, Īrijā, Igaunijā, Itālijā, Portugālē, Vācijā un Slovēnijā (sk. zaļos un zilos lauciņus 2. tabulā). Beļģijā, Zviedrijā, Dānijā un Spānijā mērķis ir pārsniegts — 95 % (sk. lauciņus zilā krāsā). Astoņās ES dalībvalstīs (Francijā, Nīderlandē, Īrijā, Igaunijā, Itālijā, Portugālē, Vācijā, Slovēnijā) 90 % līdz 95 % bērnu piedalās bērnu aprūpē vai pirmsskolas aprūpē (sk. lauciņus zaļā krāsā 2. tabulā).

No otras puses, 16 dalībvalstis nav sasniegušas mērķi. Austrijā, Maltā, Luksemburgā un Ungārijā vairāk nekā 85 % bērnu piedalās bērnu aprūpē vai pirmsskolas aprūpē (sk. lauciņus oranžā krāsā 2. tabulā). Somijā, Latvijā, Čehijas Republikā, Kiprā, Lietuvā, Slovākijā, Bulgārijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Rumānijā, Grieķijā un Horvātijā mazāk kā 85 % bērnu piedalās bērnu aprūpē vai pirmsskolas aprūpē (sk. lauciņus sarkanā krāsā 2. tabulā). Mazāk nekā 65 % bērnu Horvātijā, Grieķijā, Rumānijā un Polijā piedalās bērnu aprūpē vai pirmsskolas aprūpē.

[2. tabula. Bērni, kurus aprūpē oficiālajās bērnu aprūpes struktūrās, vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam, % laika gaitā]

Avots: ES-SILC (2016)

Kopš 2011. gada kopējais rādītājs ir tikai nedaudz palielinājies, taču vairākās dalībvalstīs aprūpes dalības rādītājs ir ievērojami palielinājies bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam. Tas vislabāk redzams Rumānijā (pieaugums par 20 procentpunktiem, no 41 % līdz 61%), Polijā (18 procentpunkti, no 43 % līdz 61%), Maltā (15 procentpunkti, no 73 % līdz 88 %), Ungārijā (15 procentpunkti, no 73 % līdz 88 %), Luksemburgā (14 procentpunkti, no 73 % līdz 87 %), Īrijā (11 procentpunkti, no 82 % līdz 93 %), Portugālē (11 procentpunkti, no 81 % līdz 92 %), Spānijā (10 procentpunkti, no 85 % līdz 95 %), Latvijā (10 procentpunkti, no 72 % līdz 82 %) un Lietuvā (8 procentpunkti, no 70 % līdz 78 %).

No otras puses, šajā vecuma grupā ir vērojama arī aprūpes rādītāju samazināšanās dažās ES dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē (20 procentpunkti, no 93 % līdz 73 %) un Grieķijā (19%, no 75 % līdz 56 %).

Vairumā dalībvalstu 52 % bērnu šajā vecuma grupā apmeklē bērnu aprūpes vai pirmsskolas aprūpes iestādes 30 vai vairāk stundas nedēļā, savukārt 34 % bērnu šajā vecuma grupā, jo īpaši lielākā daļa bērnu Rumānijā, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Īrijā un Nīderlandē, apmeklē bērnu aprūpes vai pirmsskolas izglītības iestādes mazāk nekā 30 stundas nedēļā.

[8. attēls. Bērni oficiālajās bērnu aprūpes vai izglītības iestādēs vecuma grupā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam, % un aprūpes vai izglītības iestādēs pavadītais laiks]