EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.3.2018

COM(2018) 97 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana

Situācijas apraksts     

Ar to, ka 2015. gadā tika pieņemts Parīzes nolīgums 1 par klimata pārmaiņām un ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam 2 , valdības visā pasaulē izvēlējās ilgtspējīgāku mūsu planētas un ekonomikas attīstību. ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ir balstīta uz 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Turpmāko 15 gadu laikā šie mērķi būs orientieris, kas palīdzēs virzībā uz nākotni, kuru raksturos stabilitāte, planētas veselība, taisnīga, iekļaujoša un izturētspējīga sabiedrība un saimnieciska labklājība. Parīzes nolīgums, ko 2015. gada decembrī parakstīja 195 valstis, ir pirmā vispārējā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā, kuras mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt noturību pret tām, kā arī ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2° C.

Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir faktori, kas būtiski ES ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai. Ilgtspēja jau izsenis ir bijusi viens no svarīgākajām Eiropas Savienības projekta tēmām, un ES Līgumos ir atzīti tās sociālie un vidiskie aspekti. 3 ES ir apņēmības pilna panākt attīstību, kas atbilst pašreizējo un nākotnes paaudžu vajadzībām, vienlaikus radot jaunas darbvietas un ieguldījumu iespējas, kā arī nodrošinot ekonomikas izaugsmi. Savienības mērķi enerģētikas un klimata jomā un darbs pie ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanas ir cieši saistīts ar daudzām no Komisijas prioritātēm 4 2014.–2020. gadam. Komisija gatavo arī pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” un ir izveidojusi daudzpusēju ieinteresēto personu platformu, kurā var apmainīties ar paraugpraksi IAM īstenošanas jomā.

Tā kā mēs arvien vairāk saskaramies ar katastrofālām un neprognozējamām klimata pārmaiņu sekām un resursu noplicināšanu, ir steidzami jārīkojas, lai valstu politiku pielāgotu šai jaunajai realitātei. Finanšu sistēmai šajā procesā ir būtiska loma. Finanšu sistēma tiek reformēta, izmantojot finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, un šajā kontekstā tā var būt daļa no risinājuma virzībā uz “zaļāku” un ilgtspējīgāku ekonomiku. Lai privāto kapitālu pārorientētu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, ir nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas finanšu sistēmas darbībā. Tās ir nepieciešamas, ja ES vēlas panākt ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi, nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un veicināt lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Šāda domāšana ir arī ES kapitāla tirgu savienības (KTS) projekta 5 pamatā.

Komisija 2016. gada beigās apstiprināja augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīgu finanšu jautājumos. Ekspertu grupa 2018. gada 31. janvārī publicēja savu noslēguma ziņojumu 6 , kurā izklāstīts vispusīgs redzējums par to, kā veidot ES ilgtspējīgu finanšu stratēģiju. Ziņojumā ir norādīts, ka ilgtspējīgas finanses nozīmē divas steidzamas prasības: 1) uzlabot finanšu atbalstu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, finansējot sabiedrības ilgtermiņa vajadzības; 2) stiprināt finanšu stabilitāti, lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem iekļaujot vidiskos, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus. Ziņojumā ir ietverti astoņi galvenie ieteikumi, vairāki transversāli ieteikumi un pasākumi, kas vērsti uz konkrētām finanšu sistēmas nozarēm. Šā rīcības plāna pamatā ir grupas ieteikumi formulēt ES stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm.

1Finanses ilgtspējīgākai pasaulei

Finanses atbalsta ekonomiku, nodrošinot finansējumu saimnieciskajai darbībai un līdz ar to arī radot jaunas darbvietas un nodrošinot izaugsmi. Lēmumi par ieguldījumiem parasti balstās uz vairākiem faktoriem, taču ar vides un sociālajiem apsvērumiem saistītie faktori bieži vien netiek pietiekami ņemti vērā, jo ar to saistītie riski, visticamāk, iestāsies ilgākā laikposmā. Ir svarīgi atzīt, ka tas ir ekonomiski izdevīgi ņemt vērā ilgtermiņa ilgtspējas intereses un ka tās ne vienmēr rada zemāku peļņu ieguldītājiem.

Ar “ilgtspējīgām finansēm” parasti apzīmē procesu, kurā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, tiek ņemti vērā vidiskie un sociālie apsvērumi, tādējādi ilgtermiņā kāpinot ieguldījumus un ilgtspējīgu darbību. Konkrētāk, vidiskie apsvērumi attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī uz vides aizsardzību plašākā ziņā 7 un saistītajiem riskiem (piem., dabas katastrofām 8 ). Sociālie apsvērumi var attiekties uz tādiem jautājumiem kā nevienlīdzība, iekļautība, darba attiecības, ieguldīšana cilvēkkapitālā un komūnās. Vidiskie un sociālie apsvērumi bieži vien ir savstarpēji saistīti, jo tieši klimata pārmaiņas var saasināt esošo sistēmu nevienlīdzību. Publisko un privāto iestāžu — tostarp vadības struktūru — pārvaldība, darbinieku attiecības un augstāko vadītāju atalgojums ir faktori, kuriem ir būtiska nozīme, nodrošinot sociālo un vidisko apsvērumu iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesā. 9  

Šis rīcības plāns par ilgtspējīgām finansēm ir daļa no plašākiem centieniem finanses sasaistīt ar Eiropas un pasaules ekonomikas konkrētajām vajadzībām, lai sniegtu labumu planētai un mūsu sabiedrībai. Konkrētāk, šā rīcības plāna mērķis ir:

1.pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

2.pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām; kā arī

3.veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā.

1.1 Kapitāla plūsmu pārorientēšana uz ilgtspējīgāku ekonomiku

Pašreizējais ieguldījumu apjoms nav pietiekams, lai atbalstītu vidiski un sociāli ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Eiropai katru gadu ir jāiemaksā aptuveni 180 miljardi euro, lai segtu ieguldījumu iztrūkumu saistībā ar ES klimata un enerģētikas mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. 10 Kā liecina Eiropas Investīciju bankas (EIB) aplēses, kopumā ieguldījumu iztrūkums transporta, enerģētikas un resursu pārvaldības infrastruktūras jomā ir sasniedzis 270 miljardus euro gadā 11 , kas ir milzīgs apjoms. Tas, ka ieguldītājiem nav izpratnes par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ir šo ieguldījumu iztrūkumu veicinošs faktors un šķērslis tās sociālās infrastruktūras finansēšanai, kas nepieciešama, lai risinātu nevienlīdzības un iekļautības problēmas.

Pārveidojot Eiropas ekonomiku par “zaļāku” un noturīgāku aprites sistēmu, tiks ne tikai samazināts mūsu vidiskais “pēdas nospiedums” uz planētas, bet arī palīdzēts risināt esošās nevienlīdzības problēmas. Tā arī vairos konkurētspēju, uzlabojot ražošanas procesu efektivitāti un samazinot izmaksas saistībā ar piekļuvi resursiem un to pārvaldību.

ES ir apņēmusies veikt šo pāreju un nodrošināt, ka vismaz 20 % no tās budžeta ir tieši saistīti ar klimata jautājumiem. 12 Piemēram, jau 2017. gadā gandrīz viena trešdaļa no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) piesaistītajiem ieguldījumiem tika novirzīta enerģētikas, vides un resursu efektīvas izmantošanas projektiem un sociālajai infrastruktūrai. Ar ESIF 2.0 fonda darbība ir pagarināta līdz 2020. gadam, un tā ieguldījumu mērķi ir palielināti līdz 500 miljardiem euro, vismaz 40 % no ESIF finansējuma novirzot infrastruktūrai un inovācijām, kas atbalstīs klimata politikas projektus. Tomēr acīmredzami ir nepieciešami papildu pasākumi, lai ilgtspējīgām nozarēm piesaistītu vēl vairāk ieguldījumu.

1.2Ilgtspējas aspekta integrācija risku pārvaldībā

Vidisko un sociālo mērķu iekļaušana finanšu lēmumu pieņemšanā tiek veikta ar mērķi ierobežot vidisko un sociālo risku finansiālo ietekmi. Piemēram, temperatūras pieaugums pasaulē par 2 grādiem pēc Celsija varētu radīt destabilizējošu ietekmi uz Eiropas ekonomiku un finanšu sistēmu.

Pašreiz ar vidi un klimatu saistītie riski ne vienmēr tiek pienācīgi ņemti vērā finanšu sektorā. Ar laikapstākļiem saistītu dabas katastrofu pieaugums nozīmē to, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir jābūt gatavām lielākām izmaksām. Arī bankas būs pakļautas lielākiem zaudējumiem, jo mazināsies to komercsabiedrību rentabilitāte, kuras visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām vai kuras ir ļoti atkarīgas no izsīkstošajiem dabas resursiem. Laikposmā no 2000. līdz 2016. gadam ar laikapstākļiem saistīto katastrofu skaits visā pasaulē palielinājās par 46 % 13 gadā, un laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam ekonomiskie zaudējumi, ko rada ārkārtēji laikapstākļi, visā pasaulē palielinājās par 86 % (117 miljardi euro 2016. gadā) 14 . Tā ir satraucoša tendence, jo gandrīz 50 % no eurozonas bankām ir riska darījumi, kas tieši vai netieši saistīti ar riskiem, kuri izriet no klimata pārmaiņām. 15 Arvien vairāk tiek atzīts, ka citi vidiskie jautājumi apdraud pašreizējos komercdarbības modeļus. 16

Tādiem sociālajiem faktoriem, kā piemēram, slikti darba apstākļi un pieaugoša nevienlīdzība, var būt konkrētas sekas finanšu iestādēm, tostarp juridiski riski. Komercsabiedrības, kas, piemēram, neievēro starptautiskos darba standartus, sabojās savu reputāciju. Juridisks kaitējums un kaitējums reputācijai var arī novest pie finansiāliem zaudējumiem. Tāpat arvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība var kavēt stabilu ilgtermiņa izaugsmi: SVF pētījums liecina, ka arvien lielāka nevienlīdzība un nestabila izaugsme ir savstarpēji saistītas. 17  

1.3 Pārredzamības un ilgtermiņa skatījuma veicināšana 

Tirgus dalībnieku darbības pārredzamība ir būtiski svarīga, lai finanšu sistēma darbotos labi. Korporatīvā pārredzamība ilgtspējas jautājumos ir priekšnosacījums tam, lai finanšu tirgus dalībnieki varētu pienācīgi novērtēt ilgtermiņa vērtības radīšanu komercsabiedrībās un to ilgtspējas risku pārvaldību. Komercsabiedrību pārskatu sniegšana nav iedarbīga, ja ilgāka termiņa riski nav pilnībā pārredzami un tādēļ nevar tikt ņemti vērā. Korporatīvā pārredzamība ilgtspējas jautājumos ne tikai sniegs informāciju tirgus dalībniekiem, bet arī veicinās komercsabiedrību ilgtspējīgāku ilgtermiņa attīstību.

Lielāka pārredzamība, kas atbalstīta ar inovatīvām tehnoloģijām, dod iedzīvotājiem iespēju salīdzināt komercsabiedrību ilgtspējas rādītājus un dod ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas, iespēju pieņemt informētus lēmumus par ieguldījumiem. Šajā kontekstā Komisija atzinīgi vērtē un iedrošina privātas iniciatīvas attiecībā uz informācijas sniegšanu, kuras veicina vieglu piekļuvi informācijai par ilgtspējīgām finansēm.

Ilgtspēja un ilgtermiņa skatījums ir cieši saistīti. Ilgtermiņa skatījums ir lēmumu pieņemšanas prakse, kas orientēta uz ilgtermiņa mērķiem vai sekām. Lai veiktu ieguldījumus vidiskos un sociālos mērķos, ir nepieciešama ilgtermiņa orientācija. Tomēr pašreizējā tirgus prakse bieži vien uzsvaru liek uz augstu peļņu īsā termiņā. Tādēļ ilgtspējas programmas galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai mazinātu nevajadzīgu spiedienu uz finanšu un ekonomikas lēmumu pieņemšanu – gūt īstermiņa rezultātus , it īpaši palielinot pārredzamību, lai ieguldītāji — neatkarīgi no tā, vai tie ir komercsabiedrības vai fiziskas personas (vai MVU) — būtu labāk informēti un pieņemtu atbildīgākus lēmumus par ieguldījumiem.

2Kapitāla plūsmu pārorientēšana uz ilgtspējīgāku ekonomiku

2.1 Vienota klasifikācijas sistēma ilgtspējīgai darbībai 

Tas, ka kapitāla plūsmas tiek novirzītas uz ilgtspējīgākiem saimnieciskās darbības veidiem, ir jābalsta uz kopīgu izpratni par ilgtspējas nozīmi. Vienota ES klasifikācijas sistēma jeb taksonomija sniegs skaidrību par to, kurus darbības veidus var uzskatīt par ilgtspējīgiem. Šajā posmā tas ir vissvarīgākais un steidzamākais šā rīcības plāna pasākums. Skaidri norādījumi par darbības veidiem, kas kvalificējami kā tādi, kas mazina klimata pārmaiņas un veicina pielāgošanos tām, kā arī sekmē vidisko un sociālo mērķu sasniegšanu, palīdzēs informēt ieguldītājus. Tie sniegs detalizētu informāciju par attiecīgām nozarēm un darbības veidiem, balstoties uz pārbaudes kritērijiem, robežvērtībām un parametriem (metriku). Tas ir būtisks solis, ar ko tiks atbalstīta kapitāla ieplūšana ilgtspējīgās nozarēs, kurām ir nepieciešams finansējums. ES taksonomija pakāpeniski tiks iekļauta ES tiesību aktos, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību.

Tā kā šādas klasifikācijas sistēmas izstrāde ir sarežģīta un ļoti tehniska, būs vajadzīgs laiks, lai izveidotu pilnvērtīgu ES ilgtspējas taksonomiju, kas aptvertu klimata, vidiskos un sociālos aspektus. Turklāt būs vajadzīga pastāvīga uzraudzīšana, ņemot vērā jaunos ES politikas mērķus un citus aspektus, piemēram, norises tirgos, vides un tehnoloģiju jomā. Tāpēc Komisija ierosina izmantot pakāpenisku pieeju, sākot ar taksonomiju attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī dažām darbībām vides jomā. Otrajā posmā taksonomija aptvers pārējās darbības vides un sociālajā jomā, atzīstot, ka nav jābūt tā, ka viens ilgtspējas aspekts negatīvi ietekmē citus saistītus riskus vai mērķus.

1. pasākums: ES klasifikācijas sistēmas izveide attiecībā uz ilgtspējīgiem darbības veidiem 1. Atkarībā no Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma rezultātiem tā 2018. gada 2. ceturksnī iesniegs tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiks nodrošināta ES taksonomijas pakāpeniska izstrāde attiecībā uz klimata pārmaiņām un vidiski un sociāli ilgtspējīgiem darbības veidiem, attiecīgā gadījumā balstoties uz jau paveikto darbu. Mērķis ir ES tiesību aktos iestrādāt topošo ES ilgtspējas taksonomiju un radīt pamatu šādas klasifikācijas sistēmas izmantošanai dažādās jomās (piemēram, standarti, marķējums, zaļā atbalsta faktoru iekļaušana prudenciālās uzraudzības prasībās, ilgtspējas kritēriji (etaloni)). Priekšlikums ietvers rīkus, ar kuriem šādu klasifikācijas sistēmu varēs izveidot un regulāri atjaunināt. 2. Turklāt vēl pirms tam Komisija izveidos tehnisko ekspertu grupu ilgtspējīgu finanšu jautājumos. Grupai tiks uzdots, balstoties uz plašu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, līdz 2019. gada 1. ceturksnim publicēt ziņojumu ar pirmo taksonomiju, kurā pastiprināta uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu mazināšanas darbībām. Līdz 2019. gada 2. ceturksnim taksonomija tiks paplašināta, to attiecinot arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un citām darbībām vides jomā. Minētie ziņojumi kalpos par stūrakmeņiem Komisijas pakāpeniski izstrādātajā ES ilgtspējas taksonomijā un pagaidu posmā būs sākotnējais atsauces punkts ieguldījumiem ar klimata pārmaiņām un vidi saistītās darbībās.

2.2 Standarti un marķējumi attiecībā uz ilgtspējīgiem finanšu produktiem

Balstoties uz topošo ES ilgtspējas taksonomiju, ar ES standartiem un marķējumiem attiecībā uz ilgtspējīgiem finanšu produktiem tiktu aizsargāta ilgtspējīgu finanšu tirgu integritāte un uzticēšanās tiem, kā arī nodrošināta to vieglāka pieejamība ieguldītājiem, kuri vēlas iegādāties šos produktus. Piemēram, zaļās obligācijas dod iespēju juridiskām personām (uzņēmumiem, bankām, valstiskām organizācijām utt.) aizņemties naudas līdzekļus no ieguldītājiem, lai finansētu vai refinansētu “zaļos” projektus, aktīvus vai komercdarbību. Lai gan zaļo obligāciju tirgus strauji paplašinās, tas joprojām veido mazāk par 1 % no visā pasaulē emitētajām, vēl nedzēstajām obligācijām. 18  Balstoties uz pašreizējo paraugpraksi, tirgus dalībniekiem pieejamais ES standarts ļautu novirzīt vairāk ieguldījumu uz zaļajiem projektiem un veidotu pamatu uzticamam finanšu produktu marķējumam.

Marķēšanas shēmas var būt sevišķi noderīgas ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas (vai MVU), kuri vēlētos paust savas ieguldījumu vēlmes attiecībā uz ilgtspējīgu darbību. Tās varētu veicināt ieguldītāju, kas ir fiziskas personas (vai MVU), izvēli, veicot to pakāpenisku integrāciju rīkos, piemēram, salīdzinošās tīmekļvietnēs vai finanšu plānošanas pakalpojumos, kas patlaban tiek izstrādāti saistībā ar Komisijas izstrādāto Patēriņa finanšu pakalpojumu rīcības plānu. Apsekojumi liecina, ka ieguldītāji, kas ir fiziskas personas (vai MVU), aizvien vairāk vēlas, lai viņu ieguldīšanā tiktu ņemti vērā klimata, vidiskie un sociālie apsvērumi. 19 Tomēr, tas, ka trūkst marķētu finanšu produktu, var atturēt ieguldītājus no viņu naudas līdzekļu tiešas novirzīšanas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Komisija uzskata, ka ES ekomarķējuma regulas izmantošanai ir priekšrocību potenciāls, ar ko var izveidot brīvprātīgu ES mēroga marķēšanas sistēmu. Attiecībā uz konkrētiem finanšu produktiem, kas tiek piedāvāti ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas (vai MVU), būtu jānosaka kritēriji (piemēram, komplektēti privāto ieguldījumu un apdrošināšanas produkti). Komisija apsvērs arī marķēšanas shēmas sniegtos ieguvumus attiecībā uz sociāli atbildīgiem finanšu produktiem, piemēram, ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu marķējums 20 , balstoties uz Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu pieredzi.

2. pasākums: standartu un marķējumu izveide “zaļiem” finanšu produktiem 1. Pirmajā posmā Komisijas tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīgu finanšu jautājumos, balstoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, būs atbildīga par ES zaļo obligāciju standarta sagatavošanu līdz 2019. gada 2. ceturksnim, izmantojot pašreizējo paraugpraksi. 2. Prospektu regulas ietvaros Komisija līdz 2019. gada 2. ceturksnim konkretizēs zaļo obligāciju emisijas prospekta saturu, lai potenciālajiem ieguldītājiem sniegtu papildu informāciju. 3. Komisija izskatīs iespējas ES ekomarķējuma regulējumu piemērot konkrētiem finanšu produktiem pēc tam, kad būs pieņemta ES ilgtspējas taksonomija.

2.3Ieguldīšanas ilgtspējīgos projektos veicināšana

Privātā kapitāla mobilizēšana ilgtspējīgiem projektiem, īpaši attiecībā uz infrastruktūru, ir priekšnosacījums tam, lai notiktu pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomikas modeli. Pēc ESAO datiem, infrastruktūra rada aptuveni 60 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas. 21 Ņemot vērā vajadzību pēc ilgtspējīgiem ieguldījumiem infrastruktūrā, ir svarīgi turpināt izstrādāt piemērotus regulējumus, lai paralēli publiskajiem naudas līdzekļiem piesaistītu arī privātā sektora ieguldījumus.

Tomēr spēja izstrādāt un īstenot projektus dažādās ES dalībvalstīs un dažādās nozarēs ievērojami atšķiras. Lielāka konsultatīva un tehniskā palīdzība veicinātu sagatavošanā esošo ilgtspējīgo projektu skaita pieaugumu. Papildus lielapjoma infrastruktūras projektiem pārejai uz tīru enerģētiku ir nepieciešams arī atbilstošs finansējums, kas būtu pieejams mazāka apjoma, sadalītiem projektiem. 22

Papildus dotācijām 23 Komisija Investīciju plāna Eiropai ietvaros ir būtiski palielinājusi savu finansiālo un tehnisko atbalstu ilgtspējīgiem ieguldījumiem infrastruktūrā, piemēram, izmantojot ESIF un Eiropas Investīciju konsultāciju centru. ESIF ir pierādījis savu nozīmi privāto ieguldījumu piesaistē stratēģiskiem projektiem visā ES, kopumā ieguldījumos mobilizējot gandrīz 265 miljardus euro. 24 Pēc pirmajos darbības gados gūtajiem panākumiem ESIF darbība nesen tika pagarināta līdz 2020. gadam (ESIF 2.0), un tā ieguldījumu mērķis ir palielināts līdz pustriljonam euro. Turklāt ESIF 2.0 būs vēl vairāk vērsts uz ilgtspējīgiem projektiem, vismaz 40 % no ESIF finansējuma atvēlot infrastruktūrai un inovācijām, kas atbalstīs klimata politikas projektus. Arī Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, kas ir Eiropas ieguldījumu atbalsta punkts, paredzēs lielākas konsultāciju spējas vietējā un reģionālā līmenī, lai veicinātu projektus ar klimata, vidisko un sociālo ietekmi.

Paralēli tam ES ārējo investīciju plāna (ĀIP) pieņemšana iedrošinās ilgtspējīgu ieguldīšanu partnervalstīs – no Āfrikas līdz pat ES kaimiņreģiona valstīm. Tiek sagaidīts, ka ĀIP līdz 2020. gadam piesaistīs vairāk nekā 44 miljardu euro lielus ieguldījumus, ar Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) starpniecību mobilizējot publiskā sektora un privātā sektora finansējumu, sniedzot tehnisko palīdzību saistībā ar ieguldījumu projektiem un veicinot ieguldīšanai labvēlīgus apstākļus un komercdarbības vidi. Ilgtspējīga attīstība ir integrēta instrumenta izstrādē, un visiem projektiem būs skaidri izteikta ilgtspējas dimensija, piemēram, ar atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai un savienojamībai, kā arī ar pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu.

Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada Komisija ir nākusi klajā ar ideju par vienota ieguldījumu fonda izveidi, kurā būtu integrēti visi ES tirgus instrumenti, lai vēl vairāk palielinātu ES ieguldījumu atbalsta efektivitāti; šī ideja tiks nodota apspriešanai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju vidū. 25 Balstoties uz sekmīgo ESIF ieviešanu, šāds fonds varētu sniegt finansiālu atbalstu un saistīto tehnisko palīdzību privāto ieguldījumu piesaistīšanā, tostarp ilgtspējīgas infrastruktūras jomā. Vienots ieguldījumu fonds ar ES budžeta garantijas nodrošinājumu varētu atbalstīt ieguldījumu prioritātes un vienkāršot sadarbību starp ieguldītājiem, ieguldījumu saņēmējiem, Eiropas Komisiju, īstenotājpartneriem (piemēram, EIB un attīstību veicinošajām bankām dalībvalstīs) un potenciāliem jauniem partneriem (piemēram, fondiem un labdarības organizācijām). Turpinot Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesākto, šāds atbalsts varētu arī ietvert projektu izstrādes palīdzības komponentu, lai arī turpmāk veidotu lielāku spēju attīstīt ilgtspējīgus projektus.

3. pasākums: Ieguldīšanas ilgtspējīgos projektos veicināšana Balstoties uz pašreizējiem centieniem stiprināt konsultēšanas spējas, tai skaitā attiecībā uz ilgtspējīgu infrastruktūras projektu izstrādi, Komisija veiks turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to instrumentu efektivitāti un ietekmi, kuru mērķis ir atbalsts ilgtspējīgai ieguldīšanai Eiropas Savienībā un partnervalstīs.

2.4Ilgtspējas apsvērumi finanšu konsultācijās

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem, kas sniedzot konsultācijas, var būt svarīga loma finanšu sistēmas pārorientēšanā ilgtspējas virzienā. Pirms konsultāciju procesa šiem starpniekiem ir pienākums novērtēt klientu ieguldījumu mērķus un riska toleranci, lai ieteiktu piemērotus finanšu instrumentus vai apdrošināšanas produktus. Tomēr, sniedzot konsultācijas, ieguldītāju un ieguldījumu saņēmēju vēlmes attiecībā uz ilgtspēju bieži vien netiek pietiekami ņemtas vērā. 

Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD II) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā (AID) ir noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem, sniedzot konsultācijas, ir pienākums piedāvāt “atbilstošus” produktus, lai apmierinātu savu klientu vajadzības. Šā iemesla dēļ minētajām sabiedrībām būtu jājautā klientiem par viņu vēlmēm (piemēram, vidiskiem, sociāliem un pārvaldības faktoriem) un jāņem tās vērā, novērtējot finanšu instrumentu un apdrošināšanas produktu klāstu, kas rekomendējami, piemēram, produktu atlases procesā un piemērotības novērtējumā.

4. pasākums: ilgtspējas aspekta iekļaušana finanšu konsultācijās Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem Komisija 2018. gada 2. ceturksnī grozīs ar FITD II un AID saistītos deleģētos aktus, lai nodrošinātu, ka piemērotības novērtējumā tiek ņemtas vērā vēlmes attiecībā uz ilgtspēju. Pamatojoties uz šiem deleģētajiem aktiem, Komisija aicinās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) tās vadlīnijās par piemērotības novērtējumu, kuras jāatjaunina līdz 2018. gada 4. ceturksnim, iekļaut noteikumus par klientu vēlmēm attiecībā uz ilgtspēju.

2.5Ilgtspējas kritēriji

Kritēriji (etaloni) ir rādītāji, kuriem ir svarīga nozīme finanšu instrumentu un citu finanšu sistēmai nozīmīgu aktīvu cenu veidošanā. Kritēriji ir ieguldītājiem noderīgi rīki, jo tie dod iespēju konstatēt un mērīt darbības rezultātus un atbilstoši tam attiecināt aktīvus.

Tradicionālie kritēriji atspoguļo pašreizējo stāvokli un līdz ar to metodikas tikai ierobežotā mērā atspoguļo ilgtspējas mērķus. Tādējādi tie nav piemēroti, lai mērītu ilgtspējīgu ieguldījumu rādītājus. Reaģējot uz to, indeksu sniedzēji ir izstrādājuši vidiskos, sociālos un pārvaldības (VSP) kritērijus, kas aptvers ilgtspējas mērķus, tomēr pārredzamības trūkums attiecībā uz to metodikām ir ietekmējis to ticamību. Ir nepieciešamas pārredzamākas un stabilākas ilgtspējīgu rādītāju metodikas, lai varētu mazināt zaļmaldināšanas (greenwashing) riskus. 26 Piemēram, pareizai metodikai par mazoglekļa rādītājiem ir jāatspoguļo atbilstība Parīzes klimata nolīguma mērķiem, lai uzlabotu mazoglekļa fondu darbības rezultātu novērtēšanu.

5. pasākums: Ilgtspējas kritēriju izstrādāšana Komisija plāno līdz 2018. gada 2. ceturksnim i) pieņemt deleģētos aktus, Etalonu regulas ietvaros, par kritēriju metodiku un iezīmju pārredzamību, lai dotu lietotājiem iespēju labāk novērtēt ilgtspējas kritēriju kvalitāti; un ii) atkarībā no sava ietekmes novērtējuma rezultātiem nākt klajā ar iniciatīvu par kritēriju, kas attiecas uz mazoglekļa instrumentu emitentiem, saskaņošanu, balstoties uz stabilu metodiku par to oglekļa ietekmes aprēķināšanu, kura darbība uzsākama, tiklīdz būs ieviesta klimata taksonomija. Komisijas tehnisko ekspertu grupa, balstoties uz apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, līdz 2019. gada 2. ceturksnim publicēs ziņojumu par mazoglekļa rādītāju uzbūvi un metodiku.

3Ilgtspējas integrēšana risku pārvaldībā

3.1Ilgtspēja tirgus pētījumu un kredītreitingu jomā 

Pēdējos gados tirgus pētījumu sniedzēji un ilgtspējas reitingu aģentūras ir pastiprinājuši savus centienus novērtēt komercsabiedrību darbības rezultātus vidiskā, sociālā un pārvaldības ziņā un to spēju pārvaldīt ilgtspējas riskus. Šādi novērtējumi veicina ilgtspējīgāku kapitāla sadalījumu un uzlabo informācijas plūsmu starp emitentiem un ieguldītājiem. Tas, ka trūkst vispārpieņemtu tirgus standartu par komercsabiedrību ilgtspējas rādītāju novērtēšanu, pētniecības pakalpojumu sniedzēju izmantotās metodikas pārredzamību padara īpaši svarīgu. Papildus tam dažas ieinteresētās personas apgalvo, ka tas, ka ilgtspējas pētniecības pakalpojumu sniedzēji galveno uzmanību pievērš ļoti lieliem emitentiem, negatīvi ietekmē institucionālo ieguldītāju interesi par mazākiem emitentiem.

Kredītreitingi ir arī svarīgs labi funkcionējošu finanšu tirgu elements, jo tie sniedz ieguldītājiem novērtējumus par komercsabiedrību un publisko institūciju kredītspēju. Kredītreitingu aģentūras darbojas ļoti koncentrētā tirgū un savus kredītreitingus pieņem, balstoties uz nozīmīgu pieejamo informāciju. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādā mērā tiek ņemti vērā ilgtspējas faktori. Komisija vēro attīstību kredītreitingu tirgū un atzīst, ka ir nepieciešama labāka izpratne un pārredzamība par to, kā kredītreitingu aģentūras ņem vērā ilgtspējas faktorus. Komisija aicinās EVTI veicināt risinājumus, kas nodrošinātu, ka kredītreitingu aģentūras pilnīgi integrē ilgtspējas un ilgtermiņa riskus. Komisija arī turpinās šajos jautājumos sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tai skaitā attiecībā uz tādu jaunu kredītreitingu aģentūru iespējamu izveidi, kuras atbilstu šim mērķim.

6. pasākums: Ilgtspējas labāka integrēšana reitingos un tirgus pētniecībā 1.Sākot ar 2018. gada 2. ceturksni, Komisija sadarbosies ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai apzinātu to, cik lietderīgi būtu grozīt Kredītreitingu aģentūru regulu, pilnvarojot kredītreitingu aģentūras tieši formulēt un samērīgi integrēt savos novērtējumos ilgtspējas faktorus, lai uzturētu tirgus pieejamību mazākiem tirgus dalībniekiem. Komisijas dienesti līdz 2019. gada 3. ceturksnim sniegs ziņojumu par šajā jomā gūtajiem panākumiem. 2.Komisija aicina EVTI: i) līdz 2019. gada 2. ceturksnim novērtēt pašreizējo praksi kredītreitingu tirgū, izvērtējot to, kādā mērā ir ņemti vērā vidiskie, sociālie un pārvaldības apsvērumi; ii) līdz 2019. gada 2. ceturksnim iekļaut vidiskās un sociālās ilgtspējas informāciju savās nostādnēs par informācijas sniegšanu, ko veic kredītreitingu aģentūras, un attiecīgā gadījumā apsvērt papildu nostādnes vai pasākumus. 3.Komisija līdz 2019. gada 2. ceturksnim veiks vispusīgu pētījumu par ilgtspējas reitingiem un pētniecības pakalpojumiem. Tā izvērtēs metodikas un apzinās tādus aspektus kā ilgtspējas reitingu un tirgus pētniecības pakalpojumu tirgus struktūra, ilgtspējas pētniecības novērtējumu un vērtēšanas dziļums un plašums un šo pētniecības/vērtēšanas pakalpojumu sniedzēju neatkarība. Šajā pētījumā tiks arī noskaidrotas iespējas veikt pasākumus, lai iedrošinātu darbību ilgtspējas reitingu un tirgus pētniecības jomā.

3.2 Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju ilgtspējas pienākumi 

Vairākos ES tiesību aktos 27 ir paredzēts, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji rīkojas savu galaieguldītāju/labuma guvēju interesēs. Tas parasti tiek dēvēts par fiduciāru pienākumu. Tomēr pašreizējie ES noteikumi par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumu, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, ņemt vērā ilgtspējas faktorus un riskus nav nedz pietiekami skaidri, nedz konsekventi dažādās nozarēs.

Pierādījumi liecina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ieguldīšanas procesā joprojām neveic ilgtspējas faktoru un risku sistemātisku apsvēršanu. Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji arī nepietiekami atklāj saviem klientiem to, vai un kā tie šos ilgtspējas faktorus ņem vērā savu lēmumu pieņemšanā. Tādēļ galaieguldītāji varētu nesaņemt pilnā apmērā viņiem nepieciešamo informāciju, ja viņi vēlētos savos lēmumos par ieguldījumiem ņemt vērā ar ilgtspēju saistītus jautājumus. Līdz ar to ieguldītāji, izvērtējot savu ieguldījumu darbības rezultātus laika gaitā, nepietiekami ņem vērā ilgtspējas risku ietekmi.

7. pasākums: Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumu precizēšana Atkarībā no sava ietekmes novērtējuma rezultātiem Komisija līdz 2018. gada 2. ceturksnim iesniegs tiesību akta priekšlikumu, kurā tiks precizēti institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspējas apsvērumiem. Priekšlikuma nolūks būs i) skaidri formulēt, ka institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem ilgtspējas apsvērumi ir jāintegrē lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ieguldījumiem un ii) palielināt pārredzamību attiecībā pret galaieguldītājiem par to, kā tie šādus ilgtspējas faktorus integrē savos lēmumos par ieguldījumiem, it īpaši attiecībā uz tiem aktuālajiem ilgtspējas riskiem.

3.3Prudenciālās uzraudzības prasības attiecībā uz bankām un apdrošināšanas sabiedrībām 

Bankas, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi ir galvenais Eiropas ekonomikas ārējā finansējuma avots un svarīgs kanāls iekrājumu novirzīšanai ieguldīšanas nolūkā. Līdz ar to ar tiem varētu sasniegt ieguldījumu “kritisko masu”, kas nepieciešama, lai segtu iztrūkumu un īstenotu pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Tomēr bankas, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi varētu būt arī pakļauti riskiem saistībā ar neilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Piemēram, dažas aplēses liecina, ka vismaz puse no banku aktīviem eurozonā 28 pašlaik ir pakļauti ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem. Uz šādiem riskiem, kas apdraud finanšu stabilitāti, norāda arī makroprudenciālās uzraudzības iestādes. 29  

Tas rosina prudenciālās uzraudzības regulējumā labāk atspoguļot ar klimatu un citiem vidiskiem faktoriem saistītos riskus, izmantojot rūpīgu kalibrēšanu, kura neierobežotu pašreizējā ES prudenciālās uzraudzības regulējuma ticamību un iedarbīgumu un tā uz riskiem balstīto būtību. Balstoties uz ES ilgtspējas taksonomijas attīstību, Komisija novērtēs, vai varētu tikt pieņemtas vairāk piemērotas kapitāla prasības, kas labāk atspoguļotu risku saistībā ar banku un apdrošināšanas sabiedrību turētajiem ilgtspējīgajiem aktīviem. Šāds atbalstošs faktors būtu jāievieš pakāpeniski, līdz ar ES taksonomijas attīstību. Piemēram, Komisija savā kalibrēšanā ņems vērā visus pieejamos pierādījumus par saikni starp ietaupījumiem no energoefektivitātes un hipotekāro kredītu darbības rādītājiem. 30

Turklāt Komisija savā izvērtējumā par Bāzeles 2017. gada decembra ieteikumiem īpašu uzmanību pievērsīs iespējamajai negatīvajai ietekmei uz Eiropas banku veikto kreditēšanu, ieguldīšanu un citiem darbības virzieniem, kuri ir izšķiroši svarīgi ilgtspējīgām finansēm.

8. pasākums: Ilgtspējas iekļaušana prudenciālās uzraudzības prasībās 1.Komisija noskaidros iespējas iekļaut ar klimatu un citiem vidiskiem faktoriem saistītos riskus finanšu iestāžu risku pārvaldības politikās un banku kapitāla prasību potenciālā kalibrēšanā – Kapitāla prasību regulas un direktīvas ietvaros. Tas tiktu veikts ar mērķi ņemt vērā šādus faktorus, kad tas ir attaisnojams no risku skatpunkta, lai nodrošinātu prudenciālās uzraudzības regulējuma saskaņotību un iedarbīgumu un finanšu stabilitāti. Kapitāla prasību rekalibrēšanā, balstoties uz datiem un novērtējumu par prudenciālās uzraudzības risku saistībā ar banku riska darījumiem, nāktos paļauties uz un ievērot saskanību ar ES turpmāko taksonomiju par ilgtspējīgiem darbības virzieniem (sk. 1. pasākumu). 2.2018. gada 3. ceturksnī Komisija aicinās Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) sniegt atzinumu par apdrošināšanas sabiedrību prudenciālās uzraudzības noteikumu ietekmi uz ilgtspējīgu ieguldīšanu, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu mazināšanai. Komisija šo viedokli ņems vērā ziņojumā, kas saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II” 31 līdz 2021. gada 1. janvārim tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

4Pārredzamības un ilgtermiņa pieejas veicināšana 

4.1Informācijas sniegšana un uzskaite 

Komercsabiedrību pārskatu sniegšana par ilgtspējas jautājumiem dod iespēju ieguldītājiem un ieinteresētajām personām novērtēt komercsabiedrību veikto vērtības radīšanu ilgtermiņā un tām aktuālos ilgtspējas riskus. Kopš 2018. gada ES direktīva par nefinanšu informācijas (NFI) sniegšanu paredz, ka lielas sabiedriskas nozīmes struktūras sniedz būtisku informāciju par galvenajiem vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem un par to, kā tiek pārvaldīti no tiem izrietošie riski. 32 Direktīva pieļauj, ka komercsabiedrības ilgtspējas informāciju iesniedz elastīgā veidā. Turpmāk ir nepieciešams panākt pienācīgu līdzsvaru starp elastību un informācijas sniegšanas standartizēšanu, kas nepieciešama, lai iegūtu datus, kas nepieciešami lēmumiem par ieguldījumiem. Attiecībā uz finanšu sektora sniegto informāciju ir lietderīgi palielināt aktīvu pārvaldītāju un institucionālo ieguldītāju pārredzamību, tai skaitā veidu, kā tie apsver ilgtspējas riskus un to atkarību no riskiem, kas saistīti ar klimatu.

Pieaug arī bažas par to, ka pašreizējie grāmatvedības noteikumi neveicina ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem. Konkrētāk, Eiropas Parlamenta rezolūcijā par 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS), kura pieņemta 2016. gada 6. oktobrī 33 , paustas bažas par jaunā grāmatvedības standarta par finanšu instrumentiem (9. SFPS) eventuālo ietekmi uz ilgtermiņa ieguldīšanu. Komisija atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt, ka grāmatvedības standarti neattur (nedz tieši, nedz netieši) no ilgtspējīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Šajā ziņā ir nepieciešams apsvērt to, vai varētu būt lielāka elastība attiecībā uz SFPS atbalstīšanu ikvienā gadījumā, kad konkrēti pielāgojumi vairāk veicinātu ilgtermiņa ieguldīšanu.

9. pasākums: Ar ilgtspēju saistītās informācijas sniegšanas un grāmatvedības noteikumu pieņemšanas stiprināšana 1.Komisija uzsāk atbilstības pārbaudi attiecībā uz ES tiesību aktiem par komercsabiedrību publisko pārskatu sniegšanu, tai skaitā NFI direktīvu, lai novērtētu, vai publisko pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz publiskajām un nepubliskajām komercsabiedrībām atbilst paredzētajam nolūkam. Tās ietvaros tiks izvērtētas ar ilgtspēju saistīto pārskatu sniegšanas prasības un digitalizētas pārskatu sniegšanas perspektīvas. Komisija 2018. gada 1. ceturksnī sāks sabiedrisko apspriešanu par šo jautājumu. Atbilstības pārbaudes secinājumi tiks publicēti līdz 2019. gada 2. ceturksnim, un tajos ietvertā informācija tiks izmantota turpmākos Komisijas pieņemtos tiesību akta priekšlikumos. 2.Līdz 2019. gada 2. ceturksnim Komisija pārstrādās nostādnes par nefinanšu informāciju. Balstoties uz Komisijas tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos izstrādājamiem parametriem (metriku), pārstrādātajās nostādnēs ir jāsniedz papildu norādījumi komercsabiedrībām par to, kā sniegt ar klimatu saistītu informāciju atbilstoši Finanšu stabilitātes padomes darba grupas par ar klimatu saistītas finanšu informācijas sniegšanu (TCFD) 34 nostādnēm un ar klimatu saistītajai metrikai, kas izstrādāta jaunās klasifikācijas sistēmas ietvaros (sk. 1. pasākumu). Pēc tam šīs pamatnostādnes tiks grozītas, tajās iekļaujot arī citus vidiskos un sociālos faktorus. 3.Līdz 2018. gada 3. ceturksnim Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) darba ietvaros tiks izveidota Eiropas komercsabiedrību pārskatu laboratorija (Corporate Reporting Lab), lai veicinātu inovācijas un paraugprakses izstrādi komercsabiedrību pārskatu sniegšanas, piemēram, vides uzskaites, jomā. Šajā forumā komercsabiedrības un ieguldītāji var apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz ilgtspējas pārskatu sniegšanu, piemēram, ar klimatu saistītas informācijas sniegšanu atbilstoši TCFD ieteikumiem. 4.Attiecībā uz aktīvu pārvaldītāju un institucionālo ieguldītāju sniegto informāciju Komisijas tiesību akta priekšlikuma ietvaros (sk. 7. pasākumu) tiem būtu pienākums informēt, kā tie savās stratēģijās un lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ieguldījumiem ņem vērā ilgtspējas faktorus, it īpaši tiem aktuālos, ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. 5.Komisija lūgs EFRAG attiecīgā gadījumā novērtēt jaunu vai pārstrādātu SFPS ietekmi uz ilgtspējīgu ieguldīšanu. 35 Komisija lūgs EFRAG arī izpētīt alternatīvas uzskaites iespējas (papildus patiesās vērtības mērīšanai attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu portfeļiem ar pašu kapitāla instrumentiem un tiem pielīdzināmiem instrumentiem. Komisija 2018. gada 4. ceturksnī, ņemot vērā EFRAG pašreizējo darbu, ziņos par 9. SFPS ietekmi uz ilgtermiņa ieguldīšanu un apzinās iespējas uzlabot standartu par pašu kapitāla instrumentu uzskaiti. 6.Veicot atbilstības pārbaudi attiecībā uz ES tiesību aktiem par komercsabiedrību publisko pārskatu sniegšanu, Komisija izvērtēs arī attiecīgos Starptautisko grāmatvedības standartu regulas aspektus. Konkrētāk, tā noskaidros, kā SFPS pieņemšanas process var dot iespēju veikt standartos konkrētus pielāgojumus, ja tie neveicina plašas sabiedrības interešu ievērošanu Eiropā, piem., ja standarti varētu sarežģīt ilgtermiņa ieguldīšanas mērķu sasniegšanu.

4.2 Korporatīvā pārvaldība un nepamatots īstermiņa skatījums kapitāla tirgos 

Korporatīvā pārvaldība var ievērojami veicināt ekonomikas ilgtspējas palielināšanu, dodot komercsabiedrībām iespēju veikt stratēģiskas nozīmes pasākumus, kas nepieciešami, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, lai nostiprinātu komercdarbības modeļus un uzlabotu darbības rezultātus. Tas savukārt uzlabotu to risku pārvaldības praksi un konkurētspēju, tādējādi radot jaunas darbvietas un veicinot inovāciju. Daudzas komercsabiedrības šajā nolūkā ir ieviesušas korporatīvās pārvaldības stratēģijas, lai gan tās ne vienmēr ir viegli salīdzināmas.

Lai gan Eiropā vairākas komercsabiedrības ir izrādījušas attiecīgus centienus, pārmērīgs īstermiņa spiediens tirgū varētu sarežģīt komercsabiedrības pārvaldības lēmumu pieņemšanas termiņu pagarināšanu. Komercsabiedrību vadītāji varētu pārlieku uzmanību pievērst īstermiņa finansiālajiem rādītājiem un ignorēt iespējas un riskus, kas izriet no vidiskiem un sociāliem ilgtspējas apsvērumiem. Līdz ar to mijiedarbība starp spiedienu kapitāla tirgū un komercsabiedrību stimuliem ilgtermiņā varētu izraisīt nevajadzīgu ietekmēšanos no ilgtspējas riskiem. Komisija sadarbosies ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai ciešāk pievērstos šā jautājuma izvērtēšanai.

10. pasākums: Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības veicināšana un īstermiņa skatījuma nozīmes mazināšana kapitāla tirgos 1.Lai popularizētu tādu korporatīvo pārvaldību, kas vairāk veicina ilgtspējīgu ieguldīšanu, Komisija līdz 2019. gada 2. ceturksnim sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām veiks pētniecisku un konsultatīvu darbu, lai novērtētu: i) iespējamo nepieciešamību noteikt, ka komercsabiedrības pārvaldes institūcijas izstrādā un dara zināmu ilgtspējas stratēģiju, kas ietver pienācīgas rūpības ievērošanu visā piegādes ķēdē, un izmērāmus ilgtspējas mērķus; un ii) iespējamo nepieciešamību precizēt noteikumus, saskaņā ar kuriem no komercsabiedrības pārvaldes institūciju amatpersonām tiek sagaidīts, ka viņi rīkosies komercsabiedrības ilgtermiņa interesēs. 2.Komisija aicina EUI līdz 2019. gada 1. ceturksnim iegūt pierādījumus (datus) par kapitāla tirgu nepamatotu īstermiņa spiedienu uz akciju sabiedrībām un, ja nepieciešams, apsvērt papildu pasākumus, balstoties uz šādiem datiem. Konkrētāk, Komisija aicina EVTI ievākt informāciju par nepamatotu īstermiņa skatījumu kapitāla tirgos, tai skaitā par: i) aktīvu pārvaldītāju portfeļa apgrozījumu un kapitāla vērtspapīru turējuma laikposmus; ii) vai kapitāla tirgos pastāv prakse, kas reālajā ekonomikā rada nepamatotu īstermiņa spiedienu.

5Rīcības plāna īstenošana

Drosmīga un vērienīga politika attiecībā uz ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju, resursu noplicināšanu saistīto problēmu risināšanu, kā arī attiecībā uz sociālo ilgtspēju var būt sekmīga vienīgi tad, ja problēmas tiek risinātas ar pareizi noteiktām prioritātēm un pareizā secībā.

Šajā rīcības plānā īpaši ir uzsvērts tas, ka svarīgi ir steidzami izstrādāt ES taksonomiju, kas ietvertu vienotus definētus terminus, kā arī ticamu un salīdzināmu informāciju par ilgtspējīgu ieguldīšanu. Tas ir priekšnosacījums tādiem pasākumiem kā standarti, marķējums, prudenciālās uzraudzības prasību kalibrēšana un mazoglekļa kritēriju izmantošana. ES taksonomija arī papildina tādu pasākumu īstenošanu kā ar komercsabiedrības pārvaldību saistītas informācijas sniegšana vai finanšu konsultāciju sniegšana. 36 Lai gan darbs pie taksonomijas sāksies ar klimata pārmaiņu mazināšanas tēmu, tā tvērums pakāpeniski tiks paplašināts, aptverot arī pielāgošanos klimata pārmaiņām un citus vidiskos jautājumus un (vēlāk) arī sociālo ilgtspēju. Šāda pieeja atspoguļo nepieciešamību steidzami reaģēt uz klimata pārmaiņām un sasniegt mūsu ilgtermiņa mērķus klimata un enerģētikas jomā.

Īstenošanas stratēģijā neleģislatīvie un likumdošanas pasākumi ir apvienoti ar jauniem pasākumiem un mērķtiecīgiem spēkā esošo noteikumu grozījumiem. Līdzās likumdošanas pasākumiem neleģislatīvie pasākumi nodrošinātu spēju pielāgoties un pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu. 37 Komisija nodrošinās, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu nozīmīgā ietekmi uz ilgtspēju tiek pienācīgi novērtēta attiecīgajos ietekmes novērtējumos, sabiedriskajā apspriešanā un ex-post izvērtējumos atbilstoši Labāka regulējuma pamatnostādnēm un rīkkopai 38 .

Šā rīcības plāna raitai īstenošanai, kā arī tā trīs galveno mērķu sasniegšanas uzraudzīšanai būs nepieciešams pienācīgs tehniskais atbalsts un stabila pārvaldības struktūra, ņemot vērā speciālās zināšanas, kas nepieciešamas attiecībā uz visām ilgtspējīgas attīstības jomām.

Īstermiņā rīcības plānā EUI tiek aicinātas sniegt tiešu atbalstu tā īstenošanā, veicot konkrētus uzdevumus atbilstoši tam, kas ieteikts šajā stratēģijā. Jāņem vērā, ka EUI ir jāsniedz norādījumi par to, kā attiecīgajos, ES finanšu pakalpojumus reglamentējošajos tiesību aktos var iedarbīgi ņemt vērā ilgtspējas apsvērumus, un jāpalīdz apzināt pastāvošos trūkumus. Tām ir arī jāveicina konverģence ilgtspējas apsvērumu īstenošanā ES tiesībās. Komisija novērtēs EUI turpmāko finansēšanu daudzgadu finanšu shēmas (pēc 2020. gada) kontekstā. Īstermiņā EUI būtu jāīsteno svarīga loma – apzināt un sniegt pārskatus par riskiem, ko ilgtspējas faktori rada finanšu stabilitātei. To varētu paveikt, izstrādājot kopēju ES metodiku par nozīmīgo scenāriju izvērtēšanu, kas pēcāk varētu izvērsties par klimata/vides spriedzes testēšanu.

Ilgākā termiņā, ņemot vērā jaunās klasifikācijas sistēmas (taksonomijas) ietekmi uz šā rīcības plāna īstenošanu, un lai nodrošinātu spēju pielāgoties laika gaitā, Komisija apsvērs stabilākas pārvaldības struktūras izveidošanu, kuras darbība tiks sākta, tiklīdz būs ieviests tiesiskais regulējums par taksonomiju. Šī pārvaldības struktūra būtu publiska–privāta platforma, kurā lietpratēji un tirgus dalībnieki sadarbotos ar publiskā sektora struktūrām, piemēram, EUI, EVA, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eurostat. Konkrētāk, šī platforma novērotu galveno attīstību, lai nodrošinātu ES ilgtspējas taksonomijas pakāpenisku kāpināšanu un spēju pielāgoties. Laika gaitā varētu būt nepieciešams veikt arī citus uzdevumus, lai sasniegtu šā rīcības plāna mērķus. Šī platforma varētu arī konsultēt Komisiju par turpmākiem ilgtspējīgu finanšu pasākumiem, un tā būs centrālais forums politikas veidotāju diskusijām ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Uzlabojot informētību un sekmējot turpmāko darbu, platforma nodrošinātu, ka turpmāk ilgtspēja būtu pastāvīga politikas veidošanas iezīme.

6Turpmākā rīcība

Ar šā rīcības plāna palīdzību tiks panākta Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana un to ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, kuri izklāstīti Komisijas paziņojumā “Turpmākie pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgu Eiropas nākotni: Eiropas rīcība ilgtspējības jomā”. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā runā par stāvokli Savienībā 2017. gadā norādīja uz Eiropas centieniem kļūt par vadošo spēku cīņā pret klimata pārmaiņām. Pēc ASV lēmuma izstāties no Parīzes 2015. gada nolīguma ir pieaugusi nepieciešamība pēc vadošām pasaules mēroga autoritātēm virzībā uz ilgtspējīgu attīstību. Eiropai ir visas iespējas uzņemties pasaules vadošo lomu, un tādējādi tā var kļūt par izvēlēto galamērķi ilgtspējīgiem ieguldījumiem, piemēram, mazoglekļa tehnoloģiju jomā.

Komisija atzīst, ka finanšu sektoram ir viena no galvenajām lomām šo būtisko vidisko un sociālo mērķu sasniegšanā, jo šādām pārmaiņām ir jāmobilizē liela apjoma privātais kapitāls. Komisijai ir arī mērķis pēc iespējas mazināt to jauno, finanšu stabilitātei aktuālo risku ietekmi, kuri izriet no vidiskām un sociālām problēmām finanšu sistēmā un to iedzīvotāju vidū, kurus ievērojami un nelabvēlīgi ietekmē klimata pārmaiņas. Tas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju mainīgajā pasaules ekonomikā.

Tomēr Eiropas Savienība nevar panākt šīs ilgstošās pārmaiņas viena pati. Izšķiroša nozīme ir koordinētiem pasaules mēroga centieniem. Komisija, šajā rīcības plānā nosakot kritēriju ilgtspējīgu finanšu politikai, aicina arī citas iesaistītās puses, tostarp dalībvalstis, 39 uzraudzības iestādes, privāto sektoru un lielas valstis ārpus ES, veikt izlēmīgus pasākumus, lai popularizētu un virzītu pārmaiņas attiecīgajās jomās un teritorijās. Tādējādi šā rīcības plāna nolūks ir uzmetums turpmākām diskusijām starptautiskajos forumos par to, kā popularizēt atjaunotu pieeju finanšu sistēmas ilgtspējīgākai pārvaldībai. Komisija veicinās šā rīcības plāna apspriešanu esošajos forumos, piemēram, Finanšu stabilitātes padomē, G20, G7, Apvienoto Nāciju Organizācijā un Starptautiskajā Vērtspapīru komisiju organizācijā (IOSCO).

Komisija par šā rīcības plāna īstenošanu ziņos 2019. gadā. Šajā rīcības plānā izklāstītā stratēģija ir pirmais būtiskais solis virzībā uz ilgtspēju. Tomēr, lai pilnīgi izmantotu tā potenciālu, tas ir jāpapildina ar pasākumiem citās jomās 40 , kuriem ir nepieciešama saskaņota rīcība no visu iesaistīto personu puses.

I pielikums – ES taksonomijas nozīme rīcības plānā

II pielikums - Īstenošanas grafiks

III pielikums – Šajā rīcības plānā izklāstīto iniciatīvu darba plāns 

Šajā pielikumā ir sniegts pārskats par rīcības plānā izklāstīto iniciatīvu darba plānu. Tabulās ir arī norādīts (ja tas jau noteikts), vai pasākums notiek tiesību akta priekšlikuma (L), 2. līmeņa pasākuma (L2) vai neleģislatīva pasākuma (NL) veidā.

1. ES KLASIFIKĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDE ATTIECĪBĀ UZ ILGTSPĒJAS PASĀKUMIEM
Atkarībā no Komisijas ietekmes novērtējuma rezultātiem – tiesību akta priekšlikums par ES taksonomijas izstrādi attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī par vidiski un sociāli ilgtspējīgiem pasākumiem	(L)	2018. g. 2. cet.
Komisijas tehnisko ekspertu grupas ziņojums ar taksonomiju attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem	(NL)	2019. g. 1. cet.
Komisijas tehnisko ekspertu grupas ziņojums ar taksonomiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un citiem vidiskiem pasākumiem	(NL)	2019. g. 2. cet.

2. STANDARTU UN MARĶĒJUMA RADĪŠANA “ZAĻIEM” FINANŠU PRODUKTIEM
Komisijas tehnisko ekspertu grupas ziņojums par “zaļo” obligāciju standartu	(NL)	2019. g. 2. cet.
Komisijas deleģētais akts par “zaļo” obligāciju emisijas prospekta saturu	(L2)	2019. g. 2. cet.
Novērtējums par ES ekomarķējuma piemērošanu finanšu produktiem	(NL)	Kopš 2018. g. 2. cet.

3. IEGULDĪŠANAS ILGTSPĒJĪGOS PROJEKTOS VEICINĀŠANA

Balstoties uz pašreizējiem centieniem stiprināt konsultēšanas spējas, tai skaitā attiecībā uz ilgtspējīgu infrastruktūras projektu izstrādi, Komisija veiks turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to instrumentu efektivitāti un ietekmi, kuru mērķis ir atbalsts ilgtspējīgai ieguldīšanai Eiropas Savienībā un partnervalstīs.

4. ILGTSPĒJAS IEKĻAUŠANA KONSULTĀCIJĀS PAR IEGULDĪJUMIEM
Atkarībā no Komisijas ietekmes novērtējuma rezultātiem – deleģētie akti (FITD un AID) par piemērotības novērtējumu	(L2)	2018. g. 2. cet.
EVTI iekļaus vēlamos ilgtspējas rādītājus savās nostādnēs par piemērotības novērtējumu	(NL)	2018. g. 4. cet.

5. ILGTSPĒJAS KRITĒRIJU IZSTRĀDĀŠANA
Komisijas deleģētie akti par kritēriju metodikas pārredzamību un par kritēriju iezīmēm	(L2)	2018. g. 2. cet.
Atkarībā no sava ietekmes novērtējuma rezultātiem – iniciatīva par speciālas kritēriju kategorijas izveidi attiecībā uz mazoglekļa emitentiem	(L/NL)	2018. g. 2. cet.
Komisijas tehnisko ekspertu grupas ziņojums par mazoglekļa rādītāju struktūru un metodiku	(NL)	2019. g. 2. cet.

6. ILGTSPĒJAS LABĀKA INTEGRĒŠANA REITINGOS UN PĒTNIECĪBĀ
Komisijas dienesti ziņo par panākumiem, kas gūti pasākumos, kuros iesaistītas kredītreitingu aģentūras	(NL)	2019. g. 3. cet.
EVTI novērtēs pašreizējo praksi kredītreitingu tirgū; EVTI iekļaus VSP informāciju savās nostādnēs kredītreitingu aģentūrām par informācijas sniegšanu	(NL)	2019. g. 2. cet.
Pētījums par ilgtspējas reitingiem un pētniecību	(NL)	2019. g. 2. cet.

7. INSTITUCIONĀLO IEGULDĪTĀJU UN AKTĪVU PĀRVALDNIEKU PIENĀKUMU PRECIZĒŠANA
Atkarībā no Komisijas ietekmes novērtējuma rezultātiem tā savā tiesību akta priekšlikumā precizēs institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumus ilgtspējas jomā un palielinās galaieguldītāju pārredzamību, tai skaitā pārredzamību attiecībā uz to stratēģiju un ar klimatu saistītiem riska darījumiem	(L)	2018. g. 2. cet.

8. ILGTSPĒJAS IEKĻAUŠANA PRUDENCIĀLĀS UZRAUDZĪBAS PRASĪBĀS
Darbs pie klimata risku iekļaušanas finanšu iestāžu risku pārvaldības politikās un pie Kapitāla prasību regulā un Kapitāla prasību direktīvā ietverto banku kapitāla prasību potenciālas kalibrēšanas, lai ņemtu vērā ar klimata pārmaiņām-saistītus riskus, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti un saskaņotību ar ES taksonomiju.	Notiekošajā likumdo-šanas procedūrā apsprieža-mais jautājums	2018.-2019. g.
Komisija aicinās Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi novērtēt apdrošināšanas sabiedrību prudenciālās uzraudzības noteikumu ietekmi uz ieguldīšanas ilgtspēju	(NL)	2018. g. 3. cet.

9. AR ILGTSPĒJU SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMU PIEŅEMŠANAS STIPRINĀŠANA
Secinājumu publicēšana par atbilstības pārbaudi attiecībā uz komercsabiedrību publisko pārskatu sniegšanu. Tas nodrošinās informāciju Komisijas turpmākām darbībām likumdošanas jomā.	(NL)	2019. g. 2. cet.
Nostādnes par nefinanšu informāciju tiks pārstrādātas attiecībā uz informāciju saistībā ar klimatu.	(NL)	2019. g. 2. cet.
Atkarībā no tās ietekmes novērtējuma rezultātiem, priekšlikums paredzēs aktīvu pārvaldītāju un institucionālo ieguldītāju pienākumu sniegt informāciju par to, kā tie savā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ieguldījumiem ņem vērā ilgtspējas faktorus (7. pasākumā paredzētā priekšlikuma ietvaros).	(L)	2018. g. 2. cet.
Eiropas Corporate Reporting Lab izveide EFRAG ietvaros	(NL)	2018. g. 3. cet.
Komisija sistemātiski lūgs EFRAG savā atbalstošajā atzinumā novērtēt jaunu vai pārstrādātu SFPS standartu potenciālo ietekmi uz ieguldīšanas ilgtspēju	(NL)	2018. g. 1. cet.
Komisija lūgs EFRAG izpētīt alternatīvas uzskaites iespējas (papildus patiesās vērtības mērīšanai attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu portfeļiem ar pašu kapitāla instrumentiem un tiem pielīdzināmiem instrumentiem)	(NL)	2018. g. 2. cet.
Komisijas ziņojums par 9. SFPS ietekmi uz ilgtermiņa ieguldīšanu	(NL)	2018. g. 4. cet.

10. ILGTSPĒJĪGAS KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS VEICINĀŠANA UN ĪSTERMIŅA SKATĪJUMA NOZĪMES MAZINĀŠANA KAPITĀLA TIRGOS
Novērtējums par iespējamiem veidiem, kā popularizēt korporatīvo pārvaldību, kas ir labvēlīgāka ilgtspējīgām finansēm	(NL)	2019. g. 2. cet.
EUI iegūs pierādījumus (datus) par kapitāla tirgu nepamatotu īstermiņa spiedienu uz akciju sabiedrībām un, balstoties uz šiem datiem, apsvērs papildu pasākumus	(NL)	2019. g. 1. cet.

IV pielikums – Pasākumu vizualizācija

 

(1)

Secinājumus, par kuriem vienošanās tika panākta 2015. gada decembrī, skatīt http://unfccc.int/paris_agreement/items/9485.php

(2)

  https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld

(3)

 Sk., piem., Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu un 21. pantu par vides un sociālajiem jautājumiem starptautiskās sadarbības kontekstā.

(4)

 Šīs prioritātes ietver tīra gaisa politikas pasākumu kopumu ( http://ec.europa.eu/environment/air/clean_air/index.htm. ), aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu ( http://ec.europa.eu/environment/circular-economy/implementation_report.pdf ), Enerģētikas savienības stratēģiju ( http://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:1bd46c90-bdd4-11e4-bbe1-01aa75ed71a1.0001.03/DOC_1&format=PDF ) t. sk.tiesību aktu kopumu par “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām ( https://ec.europa.eu/clima/policies/adaptation/what_en ), jauno Prasmju programmu Eiropai ( http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0381&from=EN ), Eiropas sociālo tiesību pīlāru ( https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv ), “zilās ekonomikas finansēšanas principu” izstrādāšanu un Investīciju plānu Eiropai ( https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan_lv )

(5)

  https://ec.europa.eu/info/publications/mid-term-review-capital-markets-union-action-plan_lv

(6)

  https://ec.europa.eu/info/publications/180131-sustainable-finance-report_lv

(7)

 Piemēram, attiecībā uz gaisa un ūdens piesārņojumu, dabas resursu noplicināšanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu.

(8)

 Viena no četrām rīcības prioritātēm Sendai regulējuma ietvaros attiecībā uz katastrofu riska mazināšanu ir ieguldīšana katastrofu riska mazināšanā izturētspējas palielināšanai.

(9)

 Pārvaldība ir rīks, ar ko publiskā sektora un privātā sektora lēmumos par ieguldījumiem iekļaut vidiskos un sociālos mērķus. Piemēram, noteikumi par vadības atalgojumu un stimuli akcionāru (dalībnieku) tiesību aizsardzībai pret vadītāju rīcību ir rīki, ar ko nodrošina dažādu ieinteresēto personu (piemēram, vadītāju, strādnieku, akcionāru (dalībnieku) u.c.) vienlīdzību uzņēmumā. Šajā gadījumā cīņā pret nevienlīdzību uzņēmumā pārvaldība kalpo arī sociāliem mērķiem.

(10)

 Šī aplēse ir par gada vidējo ieguldījumu iztrūkumu 2021.–2030. gada posmā, balstoties uz PRIMES modeļa prognozēm, kuras Eiropas Komisija izmantojusi ietekmes novērtējumā par priekšlikumu energoefektivitātes direktīvai (2016. gads): http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1483696687107&uri=CELEX:52016SC0405

(11)

 Sk. EIB, “Restoring EU competitiveness”, 2016. gads. Aplēse posmam līdz 2020. gadam ietver ieguldījumus transporta un loģistikas modernizēšanā, energotīklu uzlabošanā, energoietaupījumu palielināšanā, atjaunīgajos resursos un resursu — tostarp ūdens un atkritumu — pārvaldības uzlabošanā.

(12)

 Eiropas Komisija, klimata politika: https://ec.europa.eu/clima/policies/budget_lv

(13)

 Lancet Report, 2017. gads, 7. lpp.

(14)

129 miljardi ASV dolāru, kā teikts Lancet 2017. gada ziņojumā; b Ostry et al, 2014. gads: https://www.imf.org/external/pubs/ft/sdn/2014/sdn1402.pdf

(15)

Battiston, S., A. Mandel, I. Monasterolo, F. Schutze un G. Visentin, “A climate stresstest of the financial system,” Nat. Clim. Chang., 7. sēj., Nr. 4, 283.–288. lpp., 2017. gada aprīlis.

(16)

 Gan bioloģiskās daudzveidības izzušana, gan ekosistēmu sabrukums un ūdens trūkums ir uzskaitīti desmit galveno globālo risku vidū Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gada ziņojumā par globālajiem riskiem (Global Risks Report).

(17)

 Ostry et al, 2014. gads: https://www.imf.org/external/pubs/ft/sdn/2014/sdn1402.pdf

(18)

G-20 valstu izpētes grupa zaļa finansējuma jomā, G20 zaļā finansējuma kopsavilkuma ziņojums (G20 Green Finance Synthesis Report), 2016. gads.

(19)

Piemēram, Francijas ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu marķējums: 8. valsts apsekojuma rezultāti, ko Ipsos veica Vigeo EIRIS un FIR uzdevumā; Natixis Gobal Asset Management, “Mind Shift – Getting past the screens of responsible investing”, 2017. gads; un Schroders, “Global perspectives on sustainable investing”, 2017. gads.

(20)

 Sociāli atbildīgu ieguldījumu fondi vai ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu fondi ir fondi, kas, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, integrē vidiskos, sociālos un pārvaldības faktorus.

(21)

 ESAO, Investing in Climate, Investing in Growth, 2017. gads.

(22)

 Tas īpaši attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem, piemēram, ēkās, un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Komisija paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvaros ir ierosinājusi pasākumus, kas stimulētu šādus ieguldījumus.

(23)

 Piem., Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments

(24)

No 2018. gada februāra.

(25)

 Komisijas paziņojums “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” — Eiropas Komisijas ieguldījums 2018. gada 23. februāra valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē.

(26)

 Tirgvedības izmantošana tam, lai kādas organizācijas produktus, pasākumus vai politikas raksturotu kā videi draudzīgus, ja tas īstenībā tā nav.

(27)

 Tai skaitā Maksātspēja II, AKUI II, PVKIU, AIFPD un FITD II.

(28)

 Battiston et al.; vispusīgāku literatūras apskatu sk. izdevumā ESRB (2016) Too late, too sudden: https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/asc/Reports_ASC_6_1602.pdf

(29)

 ESRB (2016) Too late, too sudden: https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/asc/Reports_ASC_6_1602.pdf

(30)

 Vairākās tirgus dalībnieku iniciatīvās tiek sākta nozīmīgu datu vākšana, lai varētu veikt pamatīgāku novērtējumu par riskiem saistībā ar ilgtspējīgu ieguldīšanu. Piem., ES finansētās EeMAP iniciatīvas ietvaros ir veikts darbs, kas liecina par korelāciju starp energoefektivitāti ēkās un hipotekāro kredītu darbības rādītājiem.

(31)

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā 77.f un 111. pants.

(32)

Balstoties uz 2017. finanšu gada datiem par lielām komercsabiedrībām ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, kuru akcijas iekļautas regulēta tirgus sarakstā, kā arī par nepubliskām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām.

(33)

  http://www.europarl.europa.eu/oeil-mobile/fiche-procedure/2016/2898(RSP)

(34)

  https://www.fsb-tcfd.org/

(35)

 Tas tiks darīts EFRAG veiktā izvērtējumā par Eiropas sabiedrisko labumu kritēriju.

(36)

I pielikumā ir atspoguļota ES taksonomijas izšķirošā nozīme dažādajiem šajā rīcības plānā izklāstītajiem pasākumiem.

(37)

II pielikumā ir precizēts šajā rīcības plānā izklāstīto galveno pasākumu laika grafiks un secība.

(38)

  https://ec.europa.eu/info/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv

(39)

 Komisija izveidos speciālu dalībvalstu ekspertu grupu par ilgtspējīgām finansēm.

(40)

 Piemēram, vide (t. sk. dabas kapitāls), sociālās dimensijas, jūras resursi un lauksaimniecība.