Briselē, 14.2.2018

COM(2018) 95 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS



Rezultātu Eiropa: institucionālie risinājumi Eiropas Savienības darba efektivitātes uzlabošanai









FMT:ItalicEiropas Komisijas ieguldījums neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē/FMT
FMT:Italic2018. gada 23. februārī/FMT


“Mums ir jāuzlabo mūsu savstarpējā saziņa — starp dalībvalstīm, ar ES iestādēm, bet galvenokārt — ar mūsu iedzīvotājiem.

Mums būtu jāievieš lielāka skaidrība savos lēmumos. Jārunā skaidri un godīgi. Jākoncentrējas uz iedzīvotāju gaidām, ar drosmi jāstājas pretī vienkāršotiem risinājumiem, kurus piedāvā ekstrēmistiski vai populistiski politiskie spēki.”

Bratislavas paziņojums, 2016. gada 16. septembris.

“Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās un [..] Eiropas Savienība ir vislabākais instruments mūsu mērķu sasniegšanai. [..]

Mēs gribam, lai Savienība lielos jautājumos ir liela, bet mazos — maza.

Mēs veicināsim demokrātisku, efektīvu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu un labāku izpildi.”

Romas deklarācija, 2017. gada 25. marts.

“Lai Eiropa gūtu panākumus, mums jāpieliek punkts mākslīgajai Savienības un dalībvalstu pretnostatīšanai.

Savienība var tapt mūsu dalībvalstu kopdarbā, nevis darbojoties pret tām.”

Žans Klods Junkers Strasbūrā 2018. gada 17. janvārī.



Rezultātu Eiropa: institucionālie risinājumi Eiropas Savienības darba efektivitātes uzlabošanai

Eiropas Komisijas ieguldījums neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē

2018. gada 23. februārī

Izšķirīgā laikā, kad 2016. gada 16. septembrī tikās Eiropas vadītāji, Bratislavas paziņojumā un ceļvedī izdevās vienoties par pozitīvu Eiropas programmu. Tajā ir gan atzīts, ka ar ES ir iespējams vislabāk pārvarēt grūtības, ar kurām saskaramies, gan pausta apņemšanās labāk kalpot eiropiešiem, panākot taustāmus rezultātus galveno prioritāšu kopuma īstenošanā. Vadītāji ir atzinuši, ka tikai kolektīva apņemšanās kopīgi panākt rezultātus svarīgajos jautājumos, kas ir svarīgi, palīdzēs mazināt plaisu starp solījumiem uz papīra un iedzīvotāju cerībām.

Ir pagājis vairāk nekā gads — un Bratislavas metode darbojas. ES ir panākusi reālus uzlabojumus tādās jomās kā robežu pārvaldība, aizsardzība, investīcijas, digitālā ekonomika, izglītība un kultūra un mūsu iekšējā tirgus sociālā dimensija. Šī jaunā metode ir nostiprināta ar 2017. gada oktobrī pieņemto Vadītāju programmu, kurā skaidri izklāstīts, ko Eiropas Savienība plāno sasniegt nākamo 16 mēnešu laikā līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Mūsu kopīgajā darbā lielākā uzmanība jāveltī tam, lai izveidotu Eiropu, kas gūst visu eiropiešu gaidām atbilstošus rezultātus. Tāpēc institucionāla rakstura jautājumi ir pamatoti novirzīti otrajā plānā.

Eiropas Komisija joprojām ir pārliecināta, ka patlaban nav īstais laiks sākt abstraktas diskusijas par institucionālo reformu. Tomēr, pamatojoties uz spēkā esošajiem Līgumiem, ir iespējams veikt vairākus praktiskus pasākumus, kas ļautu Savienībai gūt efektīvākus rezultātus savu galveno prioritāšu īstenošanā. Galu galā mūsu kopīgās iestādes un lēmumu pieņemšanas process, par ko esam savstarpēji vienojušies, nodrošina, ka spējam sasniegt to, ko esam apsolījuši un ko pilsoņi no mums gaida.

Eiropas Komisija tāpēc atzinīgi vērtē priekšsēdētāja Tuska lēmumu 2018. gada 23. februārī plānot vadītāju debates par institucionāliem jautājumiem. Lai diskusija būtu auglīga, šajā paziņojumā ir izklāstīti dažādi risinājumi, kā pašreizējā Līgumu satvarā uzlabot Eiropas Savienības darba efektivitāti. Šā paziņojuma pavaddokuments ir ieteikums par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises veicināšanu, ar ko atjaunina un papildina dažus 2013. gada ieteikuma 1 elementus.

1. Vadošie kandidāti — pamats politiskai Eiropas Komisijai, kas labāk izprot Eiropas realitāti

Eiropas Savienība ir gan valstu, gan pilsoņu savienība. Pilsoņus tieši pārstāv Eiropas Parlaments un netieši — viņu valstu valdības, kas kopā strādā Padomē un Eiropadomē 2 . Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir saistīts ar abiem leģitimitātes avotiem: viņa kandidatūru ierosina valstu un valdību vadītāji Eiropadomē, pēc tam viņu ievēl Eiropas Parlaments.

2014. gadā Eiropas politiskās partijas jaunās Spitzenkandidaten sistēmas ietvaros pirms vēlēšanām noteica vadošos kandidātus. Šī sistēma iemiesoja konkurenci starp dažādām politiskajām programmām un palielināja Viseiropas vēlēšanu kampaņu pamanāmību. Vadošo kandidātu sistēma gan nepalielināja vēlētāju aktivitāti, kas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija samazinājusies 3 , taču tā palīdzēja aizkavēt vēl lielāku aktivitātes samazināšanos 4 , jo piedāvāja vairāk informācijas un izvēles iespēju 5 .

Vadošo kandidātu sistēma nenozīmē tiešas priekšsēdētāja vēlēšanas. Partijas kandidāts, kurš iegūst lielāko skaitu balstu, netiek automātiski ievēlēts par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju; par priekšsēdētāju kļūst tas, kurš atbilstoši Līgumiem 6 spēj iegūt vairākuma atbalstu vispirms Eiropadomē, pēc tam Eiropas Parlamentā. Jāatgādina, ka saskaņā ar Līgumiem Eiropas Parlaments un Eiropadome ir līdzatbildīgi par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesa veiksmīgu norisi. Dalībvalstis ir vienojušās, ka pirms Eiropadomes lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropadomes pārstāvji veiks nepieciešamo apspriešanos 7 .

2014. gadā tas bija vadošais kandidāts, kura partija ieguva lielāko daļu balsu un kurš bija visizdevīgākajā pozīcijā, lai gūtu vairākuma atbalstu gan Eiropadomē, gan Eiropas Parlamentā.

Vadošā kandidāta process pēc rezultātu apstiprināšanas Eiropadomē 2014. gada 27. jūnijā un Eiropas Parlamentā 2014. gada 15. jūlijā bija svarīgs faktors, kas Junkera Komisijai nodrošināja iespēju būt politiskākai un vairāk uzmanības veltīt savām politiskajām izvēlēm. To panāca arī Galveno prioritāšu stratēģiskā programma, ar ko 2014. gada jūnijā nāca klajā Eiropadome 8 un kas iedvesmoja Politikas pamatnostādņu 10 punktus, uz kuru pamata Eiropas Parlaments par Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Žanu Klodu Junkeru un kuri, protams, tika atspoguļoti programmā, uz ko balstījās viņa kampaņa visā Savienībā. Tādējādi varēja labāk parādīt, ka Eiropas iestādes un dalībvalstis kopīgiem spēkiem var panākt pilsoņiem svarīgu jautājumu risinājumu, kam tiešām nepieciešama rīcība Eiropas mērogā. Tas viss bija paredzēts, lai palīdzētu kliedēt uzskatu par plaisu starp “Briseli” un dalībvalstīm.

Pēc kampaņas visā Eiropā un pēc tiešas domu apmaiņas ar pilsoņiem un to vēlētajiem pārstāvjiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir iespējams prasīt lielāku pārskatatbildību no 2014. gadā ievēlētā vadošā kandidāta. Šajā procesā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ieguva pilnvarojumu īstenot selektīvāku pieeju Eiropas līmeņa darbības prioritāšu izvēlē, kuras pamatā ir iestādēm kopīga darba programma. Tādējādi Eiropas Komisija varēja labāk noteikt, kur nepieciešams rīkoties un kur ne. Tāpēc Junkera Komisija atbalsta Romas deklarācijā iestrādāto pieeju “lielos jautājumos liela, mazos — maza” 9 .

Kopumā vadošo kandidātu sistēma ir pozitīvi ietekmējusi ES iestāžu savstarpējās attiecības un tādējādi — to visu darba efektivitāti.

Vēl viens solis uz priekšu būtu panākt, lai Eiropas Komisijas priekšsēdētāju tieši ievēl pilsoņi — šāda ideja dažkārt ir aizstāvēta 10 . Tomēr tādēļ būtu jāgroza Līgumi.

Pamatojoties uz Līgumiem, kas patlaban ir spēkā, būtu jāturpina 11 un jāuzlabo 2014. gada eksperiments. Eiropas Komisija uzskata, ka ir iespējams veikt praktiskus pasākumus procesa uzlabošanai, vienlaikus ievērojot līdzsvaru starp ES iestādēm un dalībvalstīm.

Būs svarīgi turpināt atvērtas diskusijas par to, kāds process vislabāk atspoguļotu Eiropas Savienības unikālo demokrātisko būtību un Eiropas Komisijas divkāršo leģitimitāti, kas izpaužas visu Eiropas pilsoņu un visu ES dalībvalstu pārstāvībā. Process būtu jāizstrādā tālāk, lai, pamatojoties uz 2014. gada procesa pozitīvo pienesumu, nodrošinātu reālas Eiropas debates par Eiropu atbilstoši pilsoņu un dalībvalstu vēlmēm.

Ja vadošos kandidātus izraudzītos agrāk nekā iepriekšējo reizi, ideālā gadījumā līdz 2018. gada beigām, un agrāk sāktu kampaņu, vēlētājiem būtu vairāk iespēju izvēlēties, par kuriem kandidātiem un politiskajām programmām balsot 12 . Tādējādi kandidātiem, arī tiem, kas ieņem amatu izpildvarā, kā valsts vai valdības vadītāja, ministra vai Eiropas Komisijas locekļa amatu, būtu vairāk laika apmeklēt dalībvalstis, lai izzinātu noskaņojumu Eiropā un pilsoņu bažas. 2014. gadā Eiropas politiskās partijas savus kandidātus izraudzījās šajā procesā samērā vēlu, un viņu rīcībā Eiropas mēroga kampaņai un profila izveidei bija tikai nedaudzas nedēļas.

Svarīgs var būt arī veids, kādā Eiropas politiskās partijas izraugās vadošos kandidātus. Ja Eiropas politiskās partijas, kas apvieno valstu un reģionālās politiskās partijas ar līdzīgiem uzskatiem, un to vadītāji rīkotu, piemēram, “priekšvēlēšanas”, lai izraudzītos savus kandidātus, iepazīšanās un profila izveides process varētu sākties agrāk. Debates starp personībām, kas pārstāv dažādas idejas, varētu radīt lielāku interesei par kampaņu un tai sekojošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Saitēm starp valsts mēroga partijām un Eiropas partijām vajadzētu būt pamanāmākām, un Eiropas politiskajā kartē tām vajadzētu veicināt lielāku atvērtību. Mērķtiecīgā reformu priekšlikumā par Eiropas politiskajām partijām un fondiem 13 , kas tika prezentēts 2017. gada runā par stāvokli Savienībā, Eiropas Komisija ierosināja, ka attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām, kas vēlas saņemt finansējumu no ES budžeta, būtu jāprasa pārredzamība par šīm saitēm zināmā obligātā pārredzamības līmenī (proti, lai to logotips un programma būtu publicēta valstu un reģionālo dalības partiju tīmekļa vietnēs). Dalībvalstis un pašas politiskās partijas varētu brīvprātīgi darīt vēl vairāk, piemēram, pievienot Eiropas politisko partiju logotipus kampaņas un balsošanas materiāliem. Valstu un reģionālajām politiskajām partijām vajadzētu pašām skaidri un iezīmīgi pozicionēties galvenajos Eiropas debatēs diskutētajos jautājumos. Valstu un reģionālajām politiskajām partijām, ieskaitot ar Eiropas politiskajām partijām nesaistītās, vajadzētu arī skaidri darīt zināmus savus nodomus attiecībā uz dalību (esošās vai potenciālās jaunās) politiskajās grupās Eiropas Parlamentā un attiecībā uz to Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu.

Ikvienā vēlēšanu kampaņā svarīga loma ir plašsaziņas līdzekļiem. 2014. gadā vairākās dalībvalstīs debates starp Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem tika rādītas nozīmīgākajos televīzijas kanālos (tādos kā ARD, ZDF, ORF, RTBF, France24, LCI un Euronews), savukārt citās dalībvalstīs labākajā gadījumā tās tika atainotas tikai virspusēji. Tas bija labs sākums, bet ar to nepietiek. 2019. gadā, lai veicinātu plašu, līdzsvarotu un objektīvu atainojumu, būtu vēlams, lai katrā dalībvalstī galvenajā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu kanālā tiktu pārraidītas vismaz vienas debates starp vadošajiem kandidātiem. Katrā ziņā, pārraidot debates par Eiropas Parlamenta vēlēšanu saturu un izaicinājumiem, iespējams veicināt labāku informētību un palielināt pilsoņu iesaisti.

2. 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiesiskais regulējums

Valstu un valdību vadītājiem Eiropadomē, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ierosinājumu, kad būs saņemta tā piekrišana galīgajam tekstam, jāizlemj, kāds būs Eiropas Parlamenta sastāvs 2019.–2024. gada sasaukumā. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāpieņem lēmums par vietu sadalījumu starp dalībvalstīm un jāņem vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības 2019. gada martā; patlaban AK ir 73 vietas.

Ir vairāki risinājuma varianti:

·noteikt, ka Parlamentā ir mazāk par 751 deputātiem — šāds maksimums noteikts ar Līgumiem;

·pārdalīt vietas par labu pārējām dalībvalstīm;

·rezervēt neizmantotās vietas nākotnei, kad Savienība paplašināsies;

·rezervēt neizmantotās vietas iespējamai transnacionāla vēlēšanu apgabala izveidei.

2018. gada 7. februārī Eiropas Parlaments ierosināja apvienot pirmos trīs variantus: samazināt deputātu kopējo skaitu līdz 705, pārdalīt 27 deputātu vietas un saglabāt atlikušās neizmantotās vietas rezervei paplašināšanās gadījumā. Lai gan Eiropas Parlamenta rezolūcijā netiek aicināts izveidot transnacionālu vēlēšanu apgabalu, tajā tiek atgādināts, ka tas būtu jāizklāsta ES noteikumos, kas reglamentē Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ko Eiropas Parlaments jau ir ierosinājis 2015. gadā. Lai mainītu minētos noteikumus, nepieciešams, lai galīgo tekstu vienprātīgi apstiprinātu Padome un tam piekristu Eiropas Parlaments un pēc tam lai katra dalībvalsts to ratificētu saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Vairākas dalībvalstis 14 ir nesen izteikušas atbalstu transnacionālam vēlēšanu apgabalam, savukārt citas 15 paudušas iebildumus pret tāda izveidi.

Transnacionāls vēlēšanu apgabals varētu stiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju, dodot kandidātiem iespēju sasniegt vairāk pilsoņu visā Eiropā. Tas saskanētu ar vadošo kandidātu procesu, jo argumentēti radītu Eiropas publisko debašu telpu un redzamāku Eiropas politisko partiju lomu 16 .

Ja tiktu veidots transnacionāls vēlēšanu apgabals, būtu svarīgi nodrošināt, lai parlamentārieši spētu pārstāvēt un cieši sazināties ar vēlētājiem, kuri tos ievēlējuši, gan pārskatatbildības dēļ, gan lai aktualizētu saviem vēlētājiem svarīgos jautājumus.

Vēlēšanu sistēma jau tiek pārskatīta. 2015. gadā Eiropas Parlaments iesniedza oficiālu ierosinājumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu 17 . Lai to varētu izmantot savlaicīgi pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz 2018. gada maijam jāpieņem lēmums. Eiropas Parlamenta ierosinājumā papildus transnacionālam vēlēšanu apgabalam ir aizstāvēta ES vēlēšanu likuma reforma ar mērķi stiprināt Eiropas vienotības izjūtu šajās vēlēšanās. Tajā paredzēts vienots termiņš deputātu kandidātu sarakstu izveidei un vēlētāju sarakstu izveidei visā ES; atļauts vēlēšanās piedalīties ES pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Savienības; dalībvalstis ir mudinātas atļaut balsošu pa pastu, elektronisku balsošanu un balsošanu internetā; nodrošināt dzimumu līdzsvara ievērošanu deputātu kandidātu sarakstos; uzlabot Eiropas politisko partiju pamanāmību, norādot to nosaukumus un logotipus uz vēlēšanu zīmēm; pārredzamas un demokrātiskas kandidātu atlases procedūras.

Svarīgākais ierosinājums bija noteikt 3–5 % slieksni vietu sadalījumam dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu apgabalos ar vairāk nekā 26 deputātu vietām. Šādi sliekšņi palīdz mazināt politisko sadrumstalotību ievēlētajā Parlamentā un uzlabot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Pienācīga uzmanība jāveltī tam, lai, lemjot par minēto ierosinājumu, nodrošinātu atšķirīgu viedokļu pārstāvību un dažādu dalībvalstu tradīciju respektēšanu.

3. Eiropas Komisijas sastāvs

Patlaban Komisāru kolēģijā ir 28 locekļi — viens loceklis no katras dalībvalsts.

Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 5. punktā paredzēts, ka no 2014. gada 1. novembra Eiropas Komisijā ir tāds locekļu skaits, kurš atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita (27 dalībvalstu Savienībā būtu 18 komisāru), ja vien nenolemj citādi.

2009. gadā pirms Īrijas otrā referenduma par Lisabonas līguma ratifikāciju Eiropadome piekrita pieņemt lēmumu, kas nodrošina, ka locekļu skaits Eiropas Komisijā atbilst dalībvalstu skaitam.

Tagad Eiropadomei jāpārskata savs 2013. gada 22. maija lēmums 18 . Valstu un valdību vadītājiem būs jāizlemj, vai saglabāt Eiropas Komisiju ar vienu locekli no katras dalībvalsts vai veidot to mazāku. Mazākas Komisijas gadījumā Līgumā paredzēts, ka tās locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz dalībvalstu absolūti vienlīdzīgas rotācijas sistēmu tā, lai atbilstoši tiktu atspoguļots visu Savienības dalībvalstu demogrāfiskais un ģeogrāfiskais diapazons.

Nesen daži valstu un valdību vadītāji 19 aizstāvēja ideju, ka teorētiski mazāka izpildu struktūra varētu darboties efektīvāk, to būtu vieglāk pārvaldīt un tādējādi varētu līdzsvarotāk sadalīt portfeļus tās locekļiem. Tādā gadījumā Eiropas Komisijai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībās ar visām dalībvalstīm 20 .

Tomēr neliela izpildstruktūra nozīmē, ka dažām dalībvalstīm nebūtu sava valstspiederīgā, kas politiskā līmenī tiktu pārstāvēts iestādē. Saglabājot vienu Eiropas Komisijas locekli no katras dalībvalsts, mums būtu tāda priekšrocība, ka saglabātos tiešs saziņas kanāls ar dalībvalstu pilsoņiem un valsts iestādēm. Piemēram, Junkera Komisijas locekļi ir apliecinājuši, ka, sazinādamies savas izcelsmes valsts valodā, spēj būt nozīmīgi starpnieki ar savām valstīm, turklāt tie veikuši vairāk nekā 657 apmeklējumus ar mērķi informēt valstu parlamentus, debatēt un diskutēt ar tiem.

Ja saglabātu vienu komisāru no katras dalībvalsts, tad atkal būtu nepieciešami organizatoriski pielāgojumi, lai nodrošinātu pārskatatbildību, vienotību un efektivitāti. Junkera Komisijas darbs strukturēts ap vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem, kas atbild par pārnozaru projektu komandām dažādās politikas jomās, ieskaitot pirmo priekšsēdētāja vietnieku un Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci. Katram priekšsēdētāja vietniekam uzticēta pastiprinātas līderības loma un atbildība vadīt un koordinēt komisāru komandu. Šāda divu līmeņu struktūra ir izrādījusies vērtīga, un nākotnē to varētu vēl uzlabot.

 4. Divkāršs priekšsēdētājs

Savienības struktūras efektivitāti varētu uzlabot tādējādi, ka viens cilvēks ieņem divus amatus: Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētāja amatu 21 .

Šādas izmaiņas varētu palīdzēt kāda pastāvīga un kaitīga maldīga pieņēmuma pārvarēšanā: pārāk bieži tiek uzskatīts, ka starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm ir plaisa. Pieņemtie lēmumi valstu līmenī pārlieku bieži tiek pasniegti kā “diktāts”, ko dalībvalstīm uztiepj ar pārējo pasauli nesaistītā “Brisele”, lai gan patiesībā lēmumu par to, kas darāms, kopīgi pieņēmušas dalībvalstis un tieši ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti.

Eiropas Komisija, tāpat kā Eiropadome, ir iestāde, ko izveidojušas dalībvalstis, lai tā darbotos kopīgu Eiropas interešu labā. Viens priekšsēdētājs divām iestādēm atspoguļotu Savienības leģitimitātes un pārskatatbildības divējādo raksturu un stiprinātu abas.

Tādējādi arī trešām valstīm Savienības ārējā pārstāvība kļūtu racionālāka un vienkāršāka. Citu pasaules valstu un valdību vadītājiem būtu viens līdzinieks, arī attiecībās ar ES, jo īpaši samitos un tādās starptautiskās organizācijās kā G7 vai G20.

Šāds divkāršs amats nenozīmē abu iestāžu apvienošanu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs jau pats par sevi ir Eiropadomes loceklis, un vienmēr ir valdījis uzskats, ka tas pilnībā sader ar viņa neatkarību. Neviens no abiem priekšsēdētājiem Eiropadomē nebalso; viņi abi tikai konsultē, piedāvā ieguldījumu no savu attiecīgo dienestu darba, palīdz celt tiltus un panākt kopsaucēju starp dalībvalstīm. Divkāršs amats varētu vēl vairāk stiprināt ciešo un efektīvo koordināciju, kas pastāv starp abām neatkarīgajām iestādēm.

Pašreizējie Līgumi pieļauj divkāršu priekšsēdētāja amatu, jo tajos skaidri ir atļauts Eiropadomes priekšsēdētājam uzticēt citu Eiropas līmeņa lomu 22 . Eiropadomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir īsāks nekā Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, bet, tā kā tas ir tieši uz pusi īsāks un to ir iespējams atjaunot, tad var paredzēt pragmatisku risinājumu.

Šajā ziņā var iedvesmoties no pilnvarām, kas tagad uzticētas Augstajai pārstāvei kopējās ārpolitikas un drošības jomā / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei. Šis amats, kas radies no bijušā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra / Augstā pārstāvja kopējās ārpolitika un drošības politikas jomā — amata, kas izveidots ar Amsterdamas Līgumu, — un no Ārējo attiecību komisāra amata, ar Lisabonas līgumu tika kodificēts. Tas sniedz piemēru, kā divu ES iestāžu atbildību var veiksmīgi izmantot viena un tā pati persona, nekompromitējot iestāžu neatkarīgu darbību un nedodot vienai vairāk pilnvaru kā otrai.

5. Dialogs ar pilsoņiem ceļā uz Sibiu

Priekšā stāvošajā izšķirīgajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā, kad Savienībai ir jāparāda, ka tā spēj piepildīt pilsoņu gaidas, dalībvalstīs ir aizvien lielāks atbalsts un augoša uzmanība tam, ka ir svarīgi pilsoņus vairāk iesaistīt diskusijā par Eiropas nākotni 23 . Pārāk bieži par ES noritošo debašu nozīmi iedragā mīti, sagrozījumi un otršķirīgi jautājumi. ES, valsts, reģiona un vietējā līmeņa politiķiem ir kopīga atbildība par to, lai tiktu veicinātas godīgas debates par Eiropu un tās nākotni. Pilsoņi būtu sagatavotāki balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja labāk izprastu ES politikas ietekmi savā ikdienas dzīvē.

2018. un 2019. gadā valstu un valdību vadītāji regulāri tiksies, lai apspriestu tālāko virzību līdz nākamajam būtiskajam pagrieziena punktam Savienības reformu un attīstības procesā — 2019. gada 9. maija Sibiu samitam. Jo diskusija stingrāk balstīsies informācijā, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības debatēs un iesaistē dalībvalstīs, jo auglīgāka tā būs.

Prezidenta Makrona ierosinātās apspriedes ar pilsoņiem 24 par Eiropas nākotni ir guvušas skaidru atbalstu no vairākiem citu dalībvalstu vadītājiem 25 un atzinību no lielākās daļas ES iestāžu un dalībvalstu, un valsts līmeņa dialogi citos formātos ir notikuši vai notiek Īrijā, Bulgārijā, Zviedrijā un citur. Citu dalībvalstu vadītāji 26 ir paziņojuši arī, ka atbilstoši praksei savā valstī ir gatavi iesaistīties plašās publiskās diskusijās par Eiropas nākotni. Šim procesam piemērotākā struktūra katrā dalībvalstī ir citāda — atbilstoša pašu tradīcijām un iekšējai demokrātiskajai kārtībai: diskusijas var būt dalībvalstij individuālas, iesaistītajām dalībvalstīm kopīgas vai notikt Eiropas iestāžu atbalstītā satvarā.

Eiropas Komisijai ir pieredze savā paspārnē rīkot pilsoņu dialogus, kuros piedalās Eiropas Komisijas locekļi, Eiropas Parlamenta deputāti, valstu valdības, vietējās un reģiona iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji — kopš 2015. gada janvāra vairāk nekā 160 vietās Eiropas galvaspilsētās un ārpus tām tie visi piedalījušies 478 interaktīvās publiskās debatēs. Eiropas Komisija paātrina šo procesu, tagad līdz 2019. gada maijam sadarbībā ar vietējām un reģiona iestādēm, Eiropas Parlamentu un citām Eiropas iestādēm rīkojot vai palīdzot rīkot vairāk nekā 500 pilsoņu dialogus.

Eiropas Komisija ar šajā pieredzē gūtajām atziņām dalīsies ar dalībvalstīm, kuras plāno pašas savus pasākumus, un ir gatava piedāvāt atbalstu, kur to spēj, piemēram, lai sasaistītu procesu ar savu rīkoto tiešsaistes apspriešanu par Eiropas nākotni, kura varētu palikt atvērta līdz 2019. gada 9. maijam.

Sākot no 2018. gada 23. februāra valstu un valdību vadītāju sanāksmes, dalībvalstis, kā arī vietējās un reģiona iestādes, ņemot vērā to attiecīgo politisko struktūru un praksi, būtu jāmudina organizēt informatīvus pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt pilsoņus publiskās debatēs un apspriedēs par Eiropas Savienības jautājumiem, jo īpaši ietverot Eiropas nākotni tā procesa kontekstā, kurš īsi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām noslēgsies ar 2019. gada 9. maija sanāksmi.

Secinājumi

Valstu un valdību vadītāji 2018. gada 23. februāra sanāksmē, kurā tiks aplūkoti institucionāli jautājumi, tiek aicināti:

1) ņemt vērā faktu, ka veiksmīga vadošā kandidāta ievēlēšana par Komisijas priekšsēdētāju pēc Eiropadomes ierosinājuma un kopīgi izstrādātas stratēģiskas programmas var uzlabot Eiropas Komisijas darba efektivitāti, ļaujot tai strādāt, lai īstenotu mērķtiecīgu politisko programmu, par kuru būtu atbildīgas visas iestādes; tādējādi iespējams uzlabot Eiropas vēlēšanu kampaņas pamanāmību, darot pilsoņiem skaidrākus konkurējošos redzējumus par Eiropas nākotni un politikas programmām;

2) aicināt Eiropas politiskās partijas līdz 2018. gada beigām izvēlēties savus vadošos kandidātus un mudināt šo procesu sākt agri;

3) veicināt pārredzamību attiecībā uz valstu un reģionālo partiju iecerēto piesaisti Eiropas partijām, vadošajiem kandidātiem un grupām Eiropas Parlamentā;

4) līdz 2018. gada pavasarim pabeigt darbu pie Eiropas Parlamenta sastāva noteikšanas, Eiropas politisko partiju un fondu regulas reformas un Eiropas vēlēšanu likuma reformas, lai tie varētu pilnībā darboties 2019. gadā, kad notiks vēlēšanas;

5) apsvērt iespēju izveidot transnacionālu Eiropas Parlamenta vēlēšanu apgabalu;

6) plānot 2013. gada 22. maija lēmuma pārskatīšanu attiecībā uz to, vai saglabāt Eiropas Komisiju ar vienu locekli no katras dalībvalsts vai veidot to mazāku;

7) izvērtēt iespējamos efektivitātes uzlabojumus, ko nodrošinātu tas, ka laika gaitā tiktu izveidots divkāršs Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amats;

8) mudināt dalībvalstis tuvākajos mēnešos un laikā līdz 2019. gada 9. maija Sibiu samitam un Eiropas Parlamenta velēšanām veicināt publiskas debates par Eiropas nākotni un iesaisti tajās, visās dalībvalstīs atbilstoši tajās iedibinātajām tradīcijām izvēršot pilsoņu dialogus un tamlīdzīgas plaši apmeklētas debates un apspriedes.

(1)

Komisijas 2013. gada 12. marta Ieteikums par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu (2013/142/ES), http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013H0142&from=EN .

(2)

 Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punkts.

(3)

Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās: 1979. g.— 61,99%; 1984. g. — 58,98 %; 1989. g. — 58,41%; 1994. g. — 56,67 %; 1999. g.— 49,51 %; 2004. g.— 45,47 %; 2009. g. — 42,97 %; 2014. g. — 42,61 %.

(4)

 Aktivitātes samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām: 2004. g. — par 4,04 procentpunktiem; 2009. g. — par 2,5 procentpunktiem; 2014. g. — par 0,36 procentpunktiem.

(5)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ziņojums par 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, COM(2015) 206, 2015. gada 8. maijs.

(6)

 Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punkts: “Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēl ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.”

(7)

11. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 6. un 7. punktu, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam.

(8)

Savienības stratēģiskā programma pārmaiņu laikā, Eiropadome 2014. gada 26. un 27. jūnijā, https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/143477.pdf

(9)

 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu deklarācija: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/03/25/rome-declaration/

(10)

Piemēram, Volfganga Šeibles runa, ko viņš teica, 2012. gadā saņemdams Kārļa Lielā balvu:  http://www.karlspreis.de/de/preistraeger/wolfgang-schaeuble-2012/rede-von-dr-wolfgang-schaeuble.

(11)

“Ja vēlamies stiprināt Eiropas demokrātiju, nevar mainīt nelielo demokrātijas progresu, kas notika, izvirzot vadošos kandidātus — “Spitzenkandidaten”. Es vēlētos, lai šī pieredze tiktu atkārtota.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī.

(12)

“Es vēlētos redzēt, ka politiskās partijas uzsāk nākamo Eiropas vēlēšanu kampaņas daudz agrāk nekā iepriekš. Pārāk bieži Eiropas mēroga vēlēšanas ir reducētas vien līdz valsts mēroga kampaņu summai. Eiropas demokrātija ir pelnījusi ko labāku.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī.

(13)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, COM(2017) 481, 2017. gada 13. septembris.

(14)

 Piemēram, Emanuels Makrons, Francijas Republikas prezidents, 2017. gada 26. septembrī,

http://www.elysee.fr/declarations/article/initiative-pour-l-europe-discours-d-emmanuel-macron-pour-une-europe-souveraine-unie-democratique/ ;

Leo Varadkars, Īrijas premjerministrs, 2018. gada 17. janvārī

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+CRE+20180117+ITEM-008+DOC+XML+V0//EN&language=EN ;

Eiropas Savienības Dienvidu valstu (Kipras, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas, Portugāles un Spānijas) samits

Romā 2018. gada 10. janvārī, deklarācija “Bringing the EU forward in 2018

http://www.governo.it/sites/governo.it/files/documenti/documenti/Notizie-allegati/governo/DeclarationIVEUSouthSummit.pdf .

(15)

V4 — Višegradas valstu (Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) — samits Budapeštā 2018. gada 26. janvārī, Statement on the Future of Europe, http://abouthungary.hu/speeches-and-remarks/v4-statement-on-the-future-of-europe/ .

(16)

“Man simpātiska liekas ideja par pārnacionāliem sarakstiem Eiropas vēlēšanās, kaut gan es apzinos, ka daudzi no jums šai idejai nepiekrīt.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī.

(17)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu (2015/2035(INL)).

(18)

2013. gada 2. maija lēmumā paredzēts, ka “Eiropadome šo lēmumu (…) pārskata savlaicīgi — vai nu pirms tiek iecelta pirmā Komisija pēc trīsdesmitās dalībvalsts pievienošanās, vai arī pirms tās Komisijas iecelšanas, kas sekos tai Komisijai, kuras darbību paredzēts sākt 2014. gada 1. novembrī,— atkarībā no tā, kas notiek ātrāk”.

(19)

Emanuels Makrons, Francijas Republikas prezidents, 2017. gada 26. septembrī: Mērķis, uz ko tiekties, ir Komisija ar 15 locekļiem. Lai to sasniegtu, rīkosimies vienkārši. Sākumā lai lielās dibinātājvalstis atsakās no saviem komisāriem! Mēs rādīsim priekšzīmi.  http://www.elysee.fr/declarations/article/initiative-pour-l-europe-discours-d-emmanuel-macron-pour-une-europe-souveraine-unie-democratique/ ; Sebastians Kurcs, Austrijas kanclers, ÖVP 2017. gada Austrijas vēlēšanu programmā https://www.sebastian-kurz.at/programm/artikel/kurswechsel-in-europa . 

(20)

11. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam.

(21)

“Eiropa darbotos labāk, ja mēs vienā amatā apvienotu Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Viens priekšsēdētājs varētu vienkārši labāk atspoguļot Eiropas Savienības — kā valstu Savienības un iedzīvotāju Savienības — patieso būtību.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī.

(22)

Līguma par Eiropas Savienību 15. panta 6. punktā noteikts, ka Eiropadomes priekšsēdētājs nedrīkst ieņemt amatu savā valstī.

(23)

“..mums darbā pie Eiropas nākotnes būtu vairāk jāiesaista valstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī.

(24)

Emanuels Makrons, Francijas Republikas prezidents, runa Versaļas kongresā 2017. gada 3. jūlijā, http://www.elysee.fr/declarations/article/discours-du-president-de-la-republique-devant-le-parlement-reuni-en-congres/ .

(25)

Eiropas Savienības Dienvidu valstu (Kipras, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas, Portugāles un Spānijas) samits Romā 2018. gada 10. janvārī, deklarācija “Bringing the EU forward in 2018

http://www.governo.it/sites/governo.it/files/documenti/documenti/Notizie-allegati/governo/DeclarationIVEUSouthSummit.pdf

(26)

V4 — Višegradas valstu (Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) — samits Budapeštā 2018. gada 26. janvārī, Statement on the Future of Europe  http://abouthungary.hu/speeches-and-remarks/v4-statement-on-the-future-of-europe/ .