EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1377

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0091/2018),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

B.	tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk “Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2016. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 79 492 944, t. i., par 1,10 % mazāks; tā kā Iestādes budžets tiek pilnībā finansēts no Savienības budžeta;

C.	tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2016. finanšu gada pārskatiem (turpmāk “Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu atzīmē, ka 2016. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, t. i., par 0,19 % augstāks nekā 2015. gadā; turklāt atzīmē arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 89,66 %, t. i., par 0,45 % zemāks nekā 2015. gadā;

Saistības un pārnestās apropriācijas

atzīmē, ka no 2016. uz 2017. gadu tika pārnestas apropriācijas EUR 8 200 000 apmērā, galvenokārt infrastruktūras un darbību jomā;

norāda, ka pārnesumi bieži vien ir daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un izpildē, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, jo īpaši tad, ja tos plāno iepriekš un dara zināmus Revīzijas palātai;

Personāla politika

pieņem zināšanai, ka 2016. gadā Iestādes štatu saraksts tika samazināts par 2 %, t. i., septiņām štata vietām, un ka tāpēc Iestāde sāka intensīvāk strādāt pie efektīvāku un lietderīgāku procedūru izveides; atzīmē, ka 2016. gada 31. decembrī no pieejamām 470 štata vietām, kas ietvēra ierēdņu, pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu vietas, aizpildītas bija 450;

konstatē, ka saskaņā ar štatu sarakstu 2016. gada 31. decembrī bija aizpildītas 320 štata vietas no 330 ierēdņu un pagaidu darbinieku vietām, kas atļautas saskaņā ar Savienības budžetu, savukārt 2015. gadā aizpildītas bija 327 vietas;

norāda, ka 2016. gadā 74 % darbinieku veica ar pamatdarbību saistītus uzdevumus un ka šis skaitlis, lai arī nedaudz zemāks par minētajam gadam izvirzīto mērķi (75 %), tomēr nozīmē uzlabojumu salīdzinājumā ar 2015. gadu;

ar bažām atzīmē, ka, spriežot pēc visām 2017. gada 31. decembrī aizpildītajām štata vietām, dzimumu attiecība ir 60 % sieviešu un 40 % vīriešu; turklāt ar bažām atzīmē, ka augstākajos amatos (augstākās un vidējās vadības štata vietās) dzimumu līdzsvars ir pretējs, bet ar vēl lielāku atšķirību: 68 % vīriešu un 32 % sieviešu; aicina Iestādi steidzami rīkoties, lai panāktu līdzsvarotāku personāla dzimumu sadalījumu, jo īpaši vadošos amatos;

ar gandarījumu atzīmē, ka nolūkā lietot mazāk resursu Iestāde ir veikusi darba procesu optimizācijas darbības; taču atzīst, ka aplēstais resursu trūkums nākamajos trīs gados, paredzams, palielināsies un sasniegs aptuveni 20 pilnslodzes ekvivalentus gadā, vēl vairāk samazinoties štatu sarakstam (–2 % 2017. gadā un –1 % 2018. gadā), kā arī palielinoties darba slodzei sakarā ar jauniem uzdevumiem tādās pamatjomās kā jauni pārtikas produkti, pesticīdi un augu kaitēkļu kategorizācija un monitorings;

atzīmē, ka Iestādes darbinieki 2016. gadā slimības atvaļinājumā bija vidēji 7,4 dienas; atzīmē, ka Iestāde rīkoja darbinieku atbūtnes dienu, veselības un drošības dienas un labjutības pasākumus; rosina Iestādi aicināt darbiniekus piedalīties vēl lielākā skaitā;

10.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2016. gada jūnijā Iestāde pieņēma cilvēka cieņas aizsardzības un psiholoģiskas un seksuālas uzmākšanās novēršanas politiku, noteica darbiniekiem obligātus kursus, ikgadēju informācijas sesiju, kurā darbinieki var uzdot jautājumus un iepazīties ar konkrētiem gadījumu piemēriem un scenārijiem;

11.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2016. gadā nebija paziņots, izmeklēts vai iesniegts izskatīšanai tiesā neviens uzmākšanās gadījums;

12.

atzīmē, ka Iestādei nav neviena dienesta transportlīdzekļa;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība, pārredzamība un demokrātija

13.

konstatē, ka 2017. gada 21. jūnijā Iestādes valde pieņēma jaunu neatkarības politiku, lai nodrošinātu visu zinātniskajās darbībās iesaistīto speciālistu neatkarību; atzīmē, ka jaunajā politikā definēts, kas uzskatāms par interešu konfliktu, ietverta visaptveroša noteikumu kopa par nogaidīšanas periodu, tostarp konsultāciju līgumu aizliegums, un prasīts, lai eksperti deklarē gada ienākumu daļu, kas saņemta no organizācijām, struktūrām vai uzņēmumiem, kuras darbojas Iestādes darba jomā; turklāt atzīmē, ka Iestāde ir pieņēmusi beznosacījuma ierobežojumus attiecībā uz finanšu ieguldījumiem uzņēmumos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar Iestādes darba rezultātiem; atzīmē, ka šādas intereses ir uzskatāmas par nesaderīgām ar jebkādu darbību Iestādes zinātniskajā komitejā, zinātniskajās grupās, darba grupās vai profesionālapskates sanāksmēs; atzīmē, ka dalībvalstu nosūtītajiem ekspertiem tagad būs jāaizpilda interešu deklarācijas veidlapas;

14.

pauž bažas par to, ka Iestādes jaunās neatkarības politikas tvērums ir pārāk šaurs un līdz ar to saglabā Iestādes iepriekšējās neatkarības politikas lielāko trūkumu: tā ņem vērā tikai tādas intereses, kas “ietilpst attiecīgās EFSA zinātniskās grupas pilnvaru jomā”, nevis “visas būtiskās intereses, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuru produktus Iestāde novērtē, un jebkādām to finansētām organizācijām”, kā prasījis Parlaments;

15.

pauž bažas par to, ka Iestāde ir ignorējusi Parlamenta vairākkārtējos aicinājumus interešu sarakstā, uz kurām attiecas divu gadu nogaidīšanas periods, iekļaut pētniecības finansējumu, lai gan Iestādes ārējo ekspertu vidū pētniecības finansējums ir galvenais finansiālo interešu konfliktu avots;

16.

pauž bažas par to, ka Iestāde nav ievērojusi Eiropas Ombuda 2015. gada janvāra lēmumu, kurā, konstatējot, ka Iestāde “savos interešu konfliktu noteikumos un interešu deklarāciju veidlapās nav pietiekami ņēmusi vērā augstskolu mainīgo raksturu”, Iestādei prasīts “pārskatīt savus interešu konfliktu noteikumus un ar tiem saistītos norādījumus un veidlapas, ko tā izmanto interešu deklarācijām”, lai nodrošinātu, ka akadēmiskie eksperti deklarē informāciju par finansiālajām attiecībām starp augstskolām, kas tos nodarbina, un šo augstskolu nozares partneriem;

17.

uzsver, ka 2017. gada beigās pieņemtie Iestādes neatkarības politikas īstenošanas noteikumi minētās problēmas neatrisina un ka Iestāde nav izmantojusi izdevību pārskatīt savu neatkarības politiku, lai tā turpmāk labāk novērstu skandālus, kas saistīti ar interešu konfliktiem;

18.

aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par jaunās neatkarības politikas īstenošanu;

19.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2016. gadā pilnīgi sāka darboties Iestādes juridisko un regulatīvo lietu nodaļas funkcionālā vienība, kas nodrošina konkurējošu interešu pārvaldības centralizētu norisi; turklāt atzīmē, ka 2017. gada beigās bija plānots pieņemt jaunus īstenošanas noteikumus par konkurējošu interešu pārvaldību; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo noteikumu īstenošanu;

20.

atzīmē, ka no 17 štata darbiniekiem, kas 2016. gadā beidza strādāt Iestādē, divos gadījumos tika piemēroti ierobežojumi, lai attiecīgās personas nesāktu darboties kā kontaktpunkti starp Iestādi un jauno darba devēju, nodarbojoties ar lobēšanu un veicot darbības, kas saistītas ar aktuālajām Iestādes lietām; atzīst, ka ar iekšējām procedūrām nepietiek, lai nodrošinātu Iestādes neatkarību no nozares; atzīmē, ka darbiniekiem, kas beidz strādāt Iestādē, ir pienākums to informēt par savu turpmāko darbu un potenciāliem interešu konfliktiem;

21.

atzīst, ka Iestāde turpina īstenot savus 2014. gada noteikumus par interešu deklarācijām, līdzīgi kā iepriekšējos gados izskatīdama 7 000–8 000 interešu deklarāciju; ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde atbilstības un patiesuma pārbaužu rezultātus iekļauj savā gada darbības pārskatā;

22.

atzīmē, ka 2016. gada janvārī Iestāde pieņēma standarta operāciju procedūras trauksmes cēlēju iesniegtu sūdzību izskatīšanai, un iesaka veikt konsekventu apmācību par trauksmes celšanas tiesībām un attiecīgajiem Iestādes noteikumiem; aicina Iestādi apņemties stingri aizsargāt trauksmes cēlēju identitāti un nepieļaut viņu iebiedēšanu; prasa Iestādei sniegt informāciju par 2016. gada trauksmes cēlēju lietām, ja tādas ir bijušas, un par to, kā tās tika izskatītas;

23.

pieņem zināšanai, ka tiek gatavoti Savienības aģentūrām paredzēti paraugnoteikumi par trauksmes celšanas vadlīnijām un ka, tiklīdz Komisija oficiāli sniegs piekrišanu Savienības aģentūrām, Iestāde sāks to oficiālas pieņemšanas procesu; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo vadlīniju pieņemšanu un īstenošanu;

24.

atzīmē, ka 2016. gadā Iestāde saņēma 99 jaunus lūgumus piešķirt piekļuvi dokumentiem un izskatīja 118 lūgumus un attiecībā uz tiem Iestāde pilnīgu piekļuvi piešķīra 23 gadījumos, bet 76 gadījumos nolēma piešķirt tikai daļēju piekļuvi un 19 gadījumos piekļuvi atteica; aicina Iestādi visus šādus lūgumus izskatīt atklātības un pārredzamības garā;

25.

atzīmē, ka no 118 sākotnējiem lūgumiem, kas tika izskatīti 2016. gadā, 26 gadījumos piekļuve dokumentiem tika atteikta vai piešķirta daļēji, pamatojoties uz personas privātuma un neaizskaramības aizsardzības apsvērumiem, 40 gadījumos – pamatojoties uz komerciālu interešu aizsardzību, 18 gadījumos – pamatojoties uz to, ka vēl nav pieņemts lēmums, un vienā gadījumā – pamatojoties uz tiesvedības un juridisku atzinumu aizsardzību; sagaida, ka Iestāde, lemjot, vai uz komerciālu interešu aizsardzības pamata ierobežot piekļuvi dokumentiem, nopietni ņem vērā arī iedzīvotāju intereses augstu pārtikas nekaitīguma un veselības līmeņu nodrošināšanas ziņā, vienlaikus ievērojot visus attiecīgos noteikumus;

26.

atzīmē, ka Parlamenta deputātu grupa ir iesniegusi tiesā prasību pret Iestādi, jo tā ir ierobežojusi piekļuvi dokumentiem glifosāta lietā; gaida, ka Iestāde pilnībā izpildīs tiesas nolēmumu, kad tas būs darīts zināms; atzinīgi vērtē to, ka nesen, reaģējot uz bažām par risku, ko rada herbicīds glifosāts, izveidota Parlamenta īpašā komiteja jautājumos par Savienībā izmantoto atļaujas piešķiršanas procedūru attiecībā uz pesticīdiem (2);

27.

uzskata, ka Iestādei arī turpmāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība sabiedriskajai domai un jācenšas nodrošināt atklātību un pārredzamību; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā Iestādes zinātnisko datu glabātuve nodrošināja lielāku piekļuvi faktiem, kas ir tās zinātnisko atzinumu pamatā, jo tika publicēti vairāki datu kopumi – par pesticīdiem, piesārņotājiem, ķīmiskajiem apdraudējumiem, pārtikas sastāvu, molekulāro tipizēšanu un botāniskajām vielām; pieņem zināšanai, ka Iestādes žurnāls tika nodots starptautiskam zinātniskam izdevējam, lai paaugstinātu publikācijas kvalitāti un paplašinātu auditoriju; atzīmē, ka Iestādes vadlīnijas par zinātniskajiem rezultātiem tika pārskatītas, lai palielinātu pārredzamību un atklātību; atzīmē, ka Iestāde izveidoja Knowledge Junction – atvērtu datubāzi apmaiņai ar faktiem un papildu materiāliem, kurus izmanto pārtikas un barības nekaitīguma riska novērtējumos; mudina Iestādi turpināt darbu šajā virzienā;

Galvenie sasniegumi

28.

atzinīgi vērtē Iestādes norādītos trīs galvenos sasniegumus 2016. gadā, proti:

—	tā pieņēma stratēģiju 2020. gadam – tostarp daudzgadu īstenošanas plānu –, kas ir vērsta uz svarīgākajiem rezultātiem un kas par pamatu izmanto vispusīgu snieguma satvaru, kā arī detalizētus plānošanas un programmu veidošanas dokumentus,

—

tā īstenoja pārredzamības un iesaistes pasākumus, piemēram, pārredzamības un iesaistes riska novērtēšanas (TERA) projektu, sāka izmantot jaunu ieinteresēto personu iesaistes pieeju un publicēja EFSA Journal, kas nodrošina efektīvu zinātnisko rezultātu izplatīšanu un ļauj piekļūt Iestādes riska novērtējumiem,

—	tā sāka izmantot atvērto datu un pierādījumu rīkus, ko iespējams novērtēt plašākā riska novērtētāju lokā;

Iekšējā kontrole

29.

atzīmē, ka Iestādes iekšējās revīzijas struktūra (IAC) pildīja apliecinājuma uzdevumus un citus īpašus uzdevumus, kas paredzēti Iestādes revīzijas komitejas apstiprinātajā gada revīzijas plānā; atzīmē, ka revīzijas uzdevumi ietvēra korporatīvās pārvaldības revīziju par ekspertu lomu zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesā, ABAC lietotāju piekļuves tiesību validāciju un divus ziņojumus par reaģēšanu uz atlikušajiem IAC, Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) un Revīzijas palātas ieteikumiem;

30.

konstatē, ka saskaņā ar IAC informāciju Iestādes pašreizējā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību par revīzijai pakļautajiem procesiem noteikto darbības mērķu sasniegšanu; atzīmē, ka tika sniegts viens ļoti svarīgs ieteikums par zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesu publiskošanu un pārredzamību; aicina Iestādi nodrošināt šā ieteikuma izpildi un ziņošanu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

31.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka Iestāde vēl nav ieviesusi skaidru un visaptverošu finanšu ex post kontroles stratēģiju, kura aptvertu visas darbības jomas un kurā būtu noteikts attiecīgo kontroles mehānismu biežums un tvērums; pieņem zināšanai, ka Iestāde izstrādā uzlabotu ticamības pārvaldību un koriģē iekšējās kontroles sistēmu; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par iekšējās kontroles sistēmas trūkumu novēršanas darbībām;

Iekšējā revīzija

32.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka 2016. gada novembra revīzijas ziņojumā IAS ir secinājis, ka ieviestie IT projektu vadības kontroles mehānismi ir pienācīgi, taču norādījis uz nozīmīgiem IT pārvaldības trūkumiem; atzīmē, ka IAS ieteica atjaunināt Iestādes IT pārvaldības politiku, ieviest visu organizāciju aptverošu IT risku pārvaldības sistēmu un risku reģistru, kā arī nodalīt informācijas drošības funkcionālo vienību un IT nodaļu; ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde ar IAS ir vienojusies par koriģējošas rīcības plānu; atzīmē, ka saskaņā ar Iestādes atbildi lielākā daļa pasākumu, kas saistīti ar IT pārvaldību, ir īstenota un līdz 2017. gada beigām ir plānots īstenot atlikušos pasākumus; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā rīcības plāna īstenošanu;

Sniegums

33.

pieņem zināšanai, ka Iestāde izveidoja vai atjaunoja kopīgas zinātniskās darbības un sadarbības iniciatīvas ar vairākām Eiropas līmeņa partnerorganizācijām, tostarp Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC); turklāt atzīmē, ka Iestāde veica arī sadarbības apmaiņu ar vairākām starptautiskām partneraģentūrām; ar gandarījumu atzīmē, kas šīs sadarbības mērķis ir apmainīties ar pārtikas nekaitīguma uzlabošanas metodēm un pieejām, tostarp metodēm, kā labāk novērtēt risku, strauji apzināt jaunus riskus un apmainīties ar datiem kopīgu interešu jomās;

34.

konstatē, ka Iestāde izstrādāja arī snieguma satvaru, kas: 1) stratēģiskos mērķus sasaista ar tās projektu portfeli un procesiem, kā arī ar tās resursiem; 2) ietver galveno snieguma rādītāju kopu, kas izmantojami, lai uzraudzītu progresu un sniegumu ieguldījuma, tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes līmeņos;

35.

pieņem zināšanai, ka Iestāde ir īstenojusi vairākas iniciatīvas ar mērķi samazināt laiku, ko eksperti pavada darba braucienos, tostarp – sekmējot IT rīku izmantošanu, lai uzlabotu efektivitāti;

Citi komentāri

36.

ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde ir ieviesusi ekovadības sistēmu, kas kartē Iestādes procesus, lai uzlabotu resursefektivitāti, samazinātu atkritumu daudzumu un ierobežotu izmaksas, un ka tā ir saņēmusi ISO 14001:2004 sertifikātu; atzīmē, ka 2017. gada februārī Iestāde tika reģistrēta Vides vadības un audita sistēmā (EMAS);

37.

ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde ir pievienojusies Iestāžu vides vadības grupai (GIME), lai izstrādātu kopīgu pasākumu plānu, ar ko efektīvi samazināt CO2 emisijas, un lai vāktu kopīgus datus, kas ļautu salīdzināt Savienības struktūru CO2 emisijas;

38.

atzīmē, ka ir sākta cieša sadarbība ar Komisijas DG SANTE, lai sagatavotos ietekmei, kāda būs Apvienotās Karalistes lēmumam izstāties no Savienības; taču atzīmē, ka izšķirīgi svarīgs, bet joprojām neskaidrs jautājums ir resursu pietiekamība nākotnē un ka tas kavē vispusīgu Iestādes gatavošanos plānošanas periodam pēc 2020. gada; aicina Iestādi šajā sakarā turpināt darboties proaktīvi, gatavojoties iespējamām problēmām un plānojot savu rīcību, nevis vienkārši gaidīt un reaģēt;

39.

atzīmē, ka Iestāde labi apzinās, kādus finanšu riskus rada Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Savienības, piemēram, ierobežotu budžeta pieejamību, līgumiskus sarežģījumus pastāvošu un jaunu līgumu un attiecīgo maksājumu ziņā, sarežģījumus ar bezdarbnieku pabalstiem, kā arī no šā lēmuma izrietošos operacionālos riskus, piemēram, attiecībā uz iespēju Apvienotās Karalistes pilsoņus izmantot kā darbiniekus vai ekspertus, piekļuvi Apvienotās Karalistes struktūrām pakalpojumu un informācijas/datu nolūkos, izmaiņas tādos aspektos kā darba apjoms un tiesības piekļūt dokumentiem;

40.

ar bažām norāda, ka Savienības regulatīvajām aģentūrām, kuras atbild par reglamentēto produktu riska novērtējumu, jo īpaši ECHA, nav pietiekamu resursu, lai efektīvi pildītu šos pienākumus; tāpēc Iestādei un ECHA būtu jāpiešķir pietiekami resursi, lai tās varētu veikt savus īpašos pienākumus;

41.

atzinīgi vērtē to, kā Iestāde palīdz uzlabot Savienības pārtikas un dzīvnieku barības ķēdes nekaitīgumu, un ievērojamo darbu, ko tā veic, sniedzot Savienības riska pārvaldniekiem visaptverošas, neatkarīgas un aktuālas zinātniskās konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas ķēdi, skaidri informējot sabiedrību par saviem rezultātiem un informāciju, uz kuriem tie ir balstīti, un sadarbojoties ar ieinteresētajām personām un institucionālajiem partneriem, lai veicinātu saskaņotību un uzticēšanos Savienības pārtikas nekaitīguma sistēmai;

42.

uzsver, ka Iestāde ir nākusi klajā ar 481 zinātnisko rezultātu, tehniskajiem ziņojumiem un citām publikācijām, kā arī noslēgusi 382 zinātnisku jautājumu izskatīšanu; norāda, ka rezultātu un termiņa ietvaros pieņemto jautājumu proporcija bija zemāka par 2016. gadam izvirzīto mērķi un ka joprojām ir jāpieliek pūles, lai zinātniskās konsultācijas tiktu sniegtas laicīgāk;

43.

atzīmē, ka 2016. gadā Iestāde pieņēma stratēģiju “EFSA 2020. gada stratēģija: uzticama zinātne nekaitīgai pārtikai”, kuras pamatā ir pieci stratēģiskie mērķi: prioritāti piešķirt sabiedrības un ieinteresēto personu iesaistīšanai zinātniskā novērtējuma procesā, paplašināt Iestādes faktu bāzi un optimizēt piekļuvi tās datiem, veidot Savienības zinātniskā novērtējuma spēju un zināšanu kopienu, gatavoties nākamajiem ar riska novērtējumu saistītajiem izaicinājumiem un radīt tādu vidi un kultūru, kas atspoguļo Iestādes vērtības;

44.

aicina Komisiju sākt politikas debates ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz pārtikas produktu, ķimikāliju un saistītu produktu riska novērtēšanu, un šādu tiesību aktu efektivitāti;

45.

uzsver, ka Iestāde 2016. gadā pārskatīja ieinteresēto personu apspriežu platformu, kura tika likvidēta, lai varētu īstenot jaunu ieinteresēto personu iesaistīšanas pieeju, un līdz 2016. gada beigām vairāk nekā 80 organizācijas bija izteikušas vēlmi pievienoties šim jaunajam satvaram;

46.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju (3) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 443, 29.11.2016., 15. lpp.

(2) Sk. Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra lēmumu par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas izveidi, tās pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0133).

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0133 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša393. lpp.).