21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/173

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”

(2018/C 461/15)

Galvenā ziņotāja:

Isabelle BOUDINEAU (FR/PSE), Jaunās Akvitānijas reģionālās padomes priekšsēdētāja vietniece

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

COM(2018) 438 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

COM(2018) 568 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018) 438 final) – 1. daļa

1. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savā paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (1) Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta vajadzības un vajadzību nodrošināt Savienības atbalstu minēto vajadzību saskaņošanai, tostarp ar Programmas starpniecību.

Savā paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (1) Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta , kā arī enerģētikas un digitālās vajadzības . Attiecībā uz transporta jomu Komisija uzsver vajadzību nodrošināt Savienības atbalstu minēto vajadzību saskaņošanai, tostarp ar Programmas starpniecību.

Pamatojums

Komisija paziņojumā par tālākajiem reģioniem atzīst, ka šiem reģioniem ir potenciāls arī enerģētikas un digitālajā jomā, bet tie saskaras ar vairākiem ierobežojumiem, kuru pārvarēšanai ir vajadzīgs atbalsts.

2. grozījums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (1) (Gigabitu sabiedrības stratēģija) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam, ņemot vērā digitālās savienotības infrastruktūrā veikto ieguldījumu optimizēšanu. Direktīvas (ES) 2018/XXX (Eiropas Elektronisko sakaru kodekss) mērķis cita starpā ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātos ieguldījumus digitālās savienotības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstie tīkli joprojām būs komerciāli dzīvotnespējīgi daudzās jomās visā Savienībā dažādu faktoru, piemēram, nošķirtības un teritoriālās/ģeogrāfiskas specifikas, maza iedzīvotāju blīvuma, un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ. Tāpēc Programma būtu jāpielāgo, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā, papildinot sniegto atbalstu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai citās programmās, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU fondā.

Paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (1)(Gigabitu sabiedrības stratēģija) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam, ņemot vērā digitālās savienotības infrastruktūrā veikto ieguldījumu optimizēšanu. Direktīvas (ES) 2018/XXX (Eiropas Elektronisko sakaru kodekss) mērķis cita starpā ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātos ieguldījumus digitālās savienotības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstie tīkli joprojām būs komerciāli dzīvotnespējīgi daudzās jomās visā Savienībā dažādu faktoru, piemēram, nošķirtības un teritoriālās/ģeogrāfiskas specifikas , piemēram, tālākajos reģionos , maza iedzīvotāju blīvuma, un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ. Tāpēc Programma būtu jāpielāgo, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā, papildinot sniegto atbalstu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai citās programmās, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU fondā.

Pamatojums

Tālākie reģioni ir spilgts piemērs šādai situācijai, kā tas atzīts LESD 349. pantā; tie saskaras ar pastāvīgu un kumulatīvu ierobežojumu kopumu (tāla atrašanās vieta, sala, maza platība, reljefs, klimats), kas kavē to attīstību.

3. grozījums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp ar zemūdens kabeļiem, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos vai savieno Eiropas salas vai aizjūras teritorijas ar kontinentālo daļu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi.

Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp ar zemūdens kabeļiem, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos vai savieno Eiropas salas vai tālākos reģionus ar kontinentālo daļu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi.

Pamatojums

Īpašie apstākļi tālākajos reģionos, kuri ir izolēti no Eiropas kontinenta, bet atrodas tuvu citiem kontinentiem, padara šo problēmu vēl izteiktāku.

4. grozījums

2. panta h) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

h)

“pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā” ir projekts, kurš atjaunojamo energoresursu enerģijas plānošanā vai izvēršanā atbilstoši šīs regulas pielikuma IV daļā noteiktajiem kritērijiem ir atlasīts vai kuru var tiesīgi atlasīt saskaņā ar sadarbības līgumu vai cita veida pasākumiem starp dalībvalstīm vai pasākumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā definēts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā;

h)

“pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā” ir projekts, kurš atjaunojamo energoresursu enerģijas plānošanā vai izvēršanā atbilstoši šīs regulas pielikuma IV daļā noteiktajiem kritērijiem ir atlasīts vai kuru var tiesīgi atlasīt ETSG ietvaros, saskaņā ar sadarbības līgumu vai cita veida pasākumiem starp dalībvalstīm , vietējām vai reģionālajām pašvaldībām vai pasākumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā definēts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā;

Pamatojums

Ir jāmudina izmantot ETSG pārrobežu projektu izvēršanā. Turklāt daži projekti saņem finansējumu tikai no vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tādēļ arī minētajām pašvaldībām jāpārrauga piekļuve pieteikumiem ES finansējuma saņemšanai.

5. grozījums

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

i)

veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

i)

veicināt tādu stratēģisku kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kuri stiprina ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Konkrētāk, tas notiek, prioritāti piešķirot regulas pielikumā minēto galveno koridoru un svarīgāko asu projektu un darbu īstenošanai un pabeigšanai ,

6. grozījums

3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)

transporta nozarē:

a)

transporta nozarē:

 

i)

veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

 

i)

veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei,

 

ii)

pielāgot TEN-T tīklus militārās mobilitātes vajadzībām;

 

ii)

pielāgot TEN-T tīklus militārās mobilitātes vajadzībām , lai nodrošinātu dažu stratēģisku transporta infrastruktūru divējādu lietojumu gan civilām, gan militārām vajadzībām, īstenojot un pabeidzot sadarbspējīgu savienojumu izveidi uz robežas ar risinājumiem, kas veicina un nodrošina preču un pasažieru novirzīšanu uz citiem transporta veidiem tīklu un koridoru sadarbspējas uzlabošanas nolūkā,

 

 

iii)

uzlabot tālāko reģionu pieejamību, iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ;

b)

enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

b)

enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, dekarbonizācijas veicināšanu un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu un reģionālo sadarbību , īpaši starp tālākajiem reģioniem, atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

c)

digitālajā nozarē veicināt ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

c)

digitālajā nozarē veicināt ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām un tālākajiem reģioniem , kā arī stiprinātu platjoslas savienojamības sistēmas tālākajos reģionos, un lai veicinātu transporta un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

Pamatojums

3. panta 2. punktā minētajā uzskaitījumā jāiekļauj atsauce uz tālāko reģionu specifiku, kā tas paredzēts spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai 10. pantā (Vispārējās prioritātes).

7. grozījums

4. panta 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8.   Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, 30 % no minētajām summām nekavējoties padara pieejamas visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus atbilstoši šai regulai, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % no pārvietotajiem resursiem . No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

8.   Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2024. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu, piešķirot prioritāti pārrobežu un iztrūkstošajiem savienojumiem un projektiem tālākajos reģionos. Attiecībā uz visiem no Kohēzijas fonda pārvietotajiem līdzekļiem tiek ņemtas vērā valstu kvotas, kuras izmanto dalībvalstīs.

Pamatojums

Līdzekļi, kas pārvietoti no Kohēzijas fonda, ir būtisks EISI aspekts. Tomēr, ņemot vērā būtisko Kohēzijas fonda vispārējo apropriāciju samazinājumu, saņēmēju dalībvalstu pilsētas un reģioni nevar piekrist iespējamiem jauniem zaudējumiem budžetā. Tomēr jānodrošina, ka viss finansējums ir izlietots plānošanas perioda beigās.

8. grozījums

4. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

Pēc vadošās iestādes pieprasījuma un konsultācijām ar reģionālajām/vietējām pašvaldībām resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) XX (Kopīgo noteikumu regula) 21. pantu, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šos resursus izmanto tās ģeogrāfiskās zonas labā, kura atbilst attiecīgajai vadošajai iestādei .

Pamatojums

Uz programmu pārvietotie resursi būtu jāizmanto vadošajai iestādei, kura nolemj veikt pārvietošanu. Šī pieeja ļaus saglabāt dotācijas, kas paredzētas dažādām teritorijām, un veicinās arī finansējuma mērķtiecīgāku virzīšanu uz reģionu un dalībvalstu pašreizējām vajadzībām.

9. grozījums

Pēc 5. panta pievienot jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

TEN-T pielāgošana militārās mobilitātes vajadzībām

1.     Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir jāveicina tādu transporta infrastruktūru prioritāra tīkla attīstība, kas ir pielāgotas divējādam lietojumam, proti, civilajam un militārajam.

2.     Projekti, kas tiek atbalstīti saskaņā ar šo mērķi, atrodas visā TEN-T tīklā.

3.     Divējāda (civilā un militārā) lietojuma infrastruktūrās jāņem vērā TEN-T un militārās tehniskās specifikācijas un tām jāatbilst reālai – esošai vai potenciālai – vajadzībai.

4.     Infrastruktūras, ko finansē saskaņā ar šo mērķi, nevar paredzēt tikai militāram lietojumam, izņemot ārkārtas apstākļos un uz ierobežotu laiku, vienmēr garantējot personu, pakalpojumu, preču un pašu infrastruktūru drošību.

5.     Darbības, kas saistītas ar infrastruktūru pielāgošanu divējādam (civilam un militāram) lietojumam, tiek atbalstītas tikai saskaņā ar šo mērķi.

6.     Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus, kuros ir sīki norādītas tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas divējādam (civilajam un militārajam) lietojumam un kuras noteikusi Padome, to prioritāro projektu sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo mērķi, un attiecināmības un atlases noteikumus. Komisija nodrošina šo infrastruktūru loģiski pamatotu un līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu.

Pamatojums

Ņemot vērā budžeta dotāciju, kas paredzēta šim mērķim, regulā ir jāprecizē noteikumi.

10. grozījums

7. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis, un tos iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm vai pasākumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā. Šos projektus apzina saskaņā ar kritērijiem un procedūru, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

Pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis vai viena ETSG, vai divi tālākie reģioni , un tos iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp dalībvalstīm , vietējām vai reģionālajām pašvaldībām un tālākajiem reģioniem vai pasākumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2009/82/EK 6., 7., 9. vai 11. pantā. Šos projektus apzina saskaņā ar kritērijiem un procedūru, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

11. grozījums

8. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Neskarot 13. pantā noteiktos piešķiršanas kritērijus, finansējuma prioritāti nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

3.   Neskarot 13. pantā noteiktos piešķiršanas kritērijus, finansējuma prioritāti nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

(..)

(..)

d)

projektiem, kuru mērķis ir izvērst pārrobežu pamattīklus, ar kuriem Savienību savieno ar trešām valstīm un stiprina savienojumu Savienības teritorijā, tostarp zemūdens kabeļi, piešķir prioritāti atkarībā no tā, cik būtiski tie veicina elektronisko sakaru tīklu noturības un veiktspējas palielināšanu Savienības teritorijā;

d)

projektiem, kuru mērķis ir izvērst pārrobežu pamattīklus, ar kuriem Savienību savieno ar trešām valstīm un stiprina savienojumu Savienības teritorijā , jo īpaši starp kontinentālo Eiropu un tālākajiem reģioniem , tostarp zemūdens kabeļi, piešķir prioritāti atkarībā no tā, cik būtiski tie veicina elektronisko sakaru tīklu noturības un veiktspējas palielināšanu Savienības teritorijā;

(..)

(..)

Pamatojums

Ņemot vērā lielo attālumu starp tālākajiem reģioniem un kontinentālo Eiropu un šo reģionu tuvumu kaimiņos esošajām trešām valstīm, ir jāveido tīkli, tostarp zemūdens kabeļu tīkli, lai mazinātu šo reģionu izolētību.

12. grozījums

9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

i)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

i)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu īsteno un papildina pamattīklu, tostarp darbības, kuras saistītas ar pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām , lidostām un intermodālajiem pamattīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā , un kuras palīdzēs novērst vājās vietas un izveidot trūkstošos savienojumus . Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kas atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību , tādējādi veicinot sadarbspēju ;

13. grozījums

9. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ii)

visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu īstenošanas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi;

ii)

visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumus attīstošas un pilnveidojošas darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, proti, šīs regulas pielikuma III daļā uzskaitītie posmi;

14. grozījums

9. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

iii)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

iii)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas attālos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām , lidostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

Pamatojums

Uzskatām, ka problēmām, kuras rada salu aspekts, ir nepieciešams atšķirīgs ES iestāžu nodrošināts risinājums, kas ir pielīdzināms tam, ko piemēro tālākajiem reģioniem, jo galveno problēmu nerada attālums, bet gan teritoriālā nošķirtība.

Lidostām ir būtiska nozīme tālāko reģionu attīstībā, un dažkārt tās ir visefektīvākais līdzeklis, ar ko šos reģionus integrēt Savienības transporta tīklos.

15. grozījums

9. panta 2. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Transporta nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

2.   Transporta nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

a)

darbības, kas saistītas ar efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem:

a)

darbības, kas saistītas ar efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem:

(..)

(..)

 

iii)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

 

iii)

darbības, ar kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu īsteno visaptverošā tīkla posmus, kas atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kuras saistītas ar attiecīgajiem pilsētu mezgliem , lidostām , jūras ostām, iekšzemes ostām un visaptverošā tīkla dzelzceļa termināļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā , un darbības tālākā reģiona teritorijā ;

(..)

(..)

b)

darbības, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

b)

darbības, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti:

(..)

(..)

 

ix)

darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību drošības un civilās aizsardzības nolūkos;

 

ix)

darbības, ar kurām uzlabo transporta infrastruktūras pieejamību drošības un civilās aizsardzības nolūkos;

 

 

x)

darbības, ar kurām uzlabo tālāko reģionu pieejamību, to iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus;

(..)

(..)

4.   Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

4.   Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

(..)

(..)

d)

darbības pamattīklu izvēršanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, dalībvalstīs un starp Savienību un trešām valstīm;

d)

darbības pamattīklu izvēršanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, starp dalībvalstīm, starp dalībvalstīm un tālākajiem reģioniem un starp Savienību un trešām valstīm;

(..)

(..)

16. grozījums

9. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

4.   Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt šādas darbības:

a)

darbības, ar kurām atbalsta sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu savienotību;

a)

darbības, ar kurām atbalsta sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu savienotību;

b)

darbības ar kurām atbalsta tādu īpaši augstas kvalitātes vietējas bezvadu savienotības sniegšanu vietējās kopienās, kura tiek nodrošināta bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem;

b)

darbības ar kurām atbalsta tādu īpaši augstas kvalitātes vietējas bezvadu savienotības sniegšanu vietējās kopienās, kura tiek nodrošināta bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem , jo īpaši lauku apvidos (viedu ciematu koncepts) ;

c)

darbības, ar kurām atbalsta nepārtrauktu 5G sistēmu pārklājumu visās sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos;

c)

darbības, ar kurām atbalsta nepārtrauktu 5G sistēmu pārklājumu visās sauszemes transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos;

d)

darbības pamattīklu izvēršanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, dalībvalstīs un starp Savienību un trešām valstīm;

d)

darbības pamattīklu izvēršanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, dalībvalstīs un starp Savienību un trešām valstīm;

e)

darbības, ar kurām atbalsta Eiropas mājsaimniecību piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīkliem;

e)

darbības, ar kurām atbalsta Eiropas mājsaimniecību piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīkliem;

f)

darbības, ar kurām īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar kurām atbalsta operatīvās digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūrām vai energoinfrastruktūrām.

f)

darbības, ar kurām īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar kurām atbalsta operatīvās digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūrām vai energoinfrastruktūrām.

Indikatīvs to projektu saraksts, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, ir ietverts pielikuma V daļā.

Indikatīvs to projektu saraksts, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, ir ietverts pielikuma V daļā.

17. grozījums

10. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Transporta, enerģētikas vai digitālā nozarē darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas saskaņā ar 9. pantu, var būt palīgelementi, kas var nebūt saistīti ar atbalsttiesīgām darbībām, kā noteikts attiecīgi 9. panta 2., 3. vai 4. punktā, ja šīs darbības atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

Transporta, enerģētikas vai digitālā nozarē darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas saskaņā ar 9. pantu, var būt palīgelementi, kas var būt vai nebūt saistīti ar atbalsttiesīgām darbībām, kā noteikts attiecīgi 9. panta 2., 3. vai 4. punktā, ja šīs darbības atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

Pamatojums

Sinerģija būtu jāatvieglo. Turklāt 2. punktā ierosinātajam mehānismam ir jādod iespēja ar kādu nozari saistītā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumu iekļaut darbības, kas ir atbilstīgas citā EISI nozarē. Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar jauktiem projektiem, jāatbalsta projekti, kuros dažādu nozaru līdzdalība ir lielāka par 20–80 %.

18. grozījums

11. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar Programmu asociētā trešā valstī;

b)

juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar Programmu asociētā trešā valstī , ja darbības ir saistītas ar projektu, kas attiecas uz šo trešo valsti ;

Pamatojums

Trešo valstu uzņēmumiem nebūtu jāizmanto EISI, lai veiktu darbību Eiropas Savienībā.

19. grozījums

11. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.     Regulas 19. pantā minētās darba programmas var paredzēt, ka tiesīgi piedalīties ir tikai priekšlikumi, ko iesniedz viena vai vairākas dalībvalstis vai – ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu – starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras.

 

Pamatojums

Dalībvalstu apstiprināšanas procedūras saglabāšana nesekmētu administratīvo vienkāršošanu, ko atbalsta Eiropas Reģionu komiteja.

20. grozījums

12. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dotācijas atbilstoši Programmai piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII] sadaļu.

Dotācijas atbilstoši Programmai piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII] sadaļu.

 

1.     Projektu atlases process ietver divus posmus:

a)

projekta atbilstības novērtējums, pamatojoties uz vienkāršotu dosjē;

b)

projekta iesniegšana, novērtēšana un atlase.

2.     Komisija publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vismaz vienu mēnesi pirms to atvēršanas. Projektu virzītājiem ir vismaz viens mēnesis, lai iesniegtu sākotnējo dosjē. Eiropas Komisija izvērtē dosjē atbilstību viena mēneša laikā. Pēc tam projektu virzītājiem ir vismaz trīs mēneši, lai iesniegtu pilnīgu dosjē.

Pamatojums

Ir jāvienkāršo EISI īstenošana, lai projektu virzītājiem nebūtu jāgatavo garš un dārgs pilnīgs dosjē, ja projekti neatbilst uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus. Turklāt projekta virzītājiem ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un sagatavotu pilnīgu dosjē.

21. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piešķiršanas kritērijus nosaka 19. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā šādus elementus, ciktāl piemērojams:

Piešķiršanas kritērijus nosaka 19. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā šādus elementus, ciktāl piemērojams:

a)

ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

a)

ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

b)

inovācijas, drošības, sadarbspējas un pieejamības aspekti;

b)

inovācijas, drošības, sadarbspējas, multimodalitātes un pieejamības aspekti;

c)

pārrobežu dimensija;

c)

pārrobežu dimensija vai salu un tālāko reģionu pieejamības uzlabošana ;

d)

sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari;

d)

Eiropas pievienotā vērtība;

e)

projektu izstrādes darbības gatavība;

e)

ieguldījums vājo punktu novēršanā un trūkstošo posmu pabeigšanā;

f)

ierosinātā īstenošanas plāna pamatojums;

f)

sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari;

g)

Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu;

g)

projektu izstrādes darbības gatavība un apņemšanās projektu īstenot līdz galam ;

h)

vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, nepietiekamu komerciālo dzīvotspēju vai tirgus finansējuma trūkumu;

h)

sociālā ietekme;

i)

saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem.

i)

ierosinātā īstenošanas plāna pamatojums;

 

j)

Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu;

 

k)

vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, nepietiekamu komerciālo dzīvotspēju vai tirgus finansējuma trūkumu;

 

l)

saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem.

22. grozījums

14. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic tālākos reģionos;

darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām, kas saistītas ar vājajiem punktiem un trūkstošajiem savienojumiem pamattīklā, darbībām jūras maģistrāļu atbalstam, darbībām pamattīkla un visaptverošā tīkla jūras un upju transporta savienojumu atbalstam, tostarp darbībām ostās un savienojumiem ar iekšzemi, darbībām saistībā ar pilsētu transporta mezgliem, multimodālajām platformām un savienojumiem un “pēdējās jūdzes” savienojumiem , darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām, ar kurām atbalsta infrastruktūras drošības uzlabojumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un darbībām, ko veic salu un tālākos reģionos;

Pamatojums

Šis grozījums ir saderīgs ar Komisijas priekšlikumu, ar ko pamattīkla koridoros tiek iekļauti jūras savienojumi. Turklāt, lai sasniegtu ES mērķus vides un klimata jomā, arī jūras transports ir būtiski jāatbalsta.

23. grozījums

14. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama darbībām, kuras atlasītas 10. pantā minētajās pārrobežu darba programmās, ir vislielākā maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama attiecīgajām nozarēm.

Maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama darbībām, kuras atlasītas 10. pantā minētajās pārrobežu darba programmās, ir par 10 % palielināta vislielākā maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama attiecīgajām nozarēm. Darbības, ko atbalsta saskaņā ar 10. panta 2. punktā aprakstīto mehānismu, ieskaitot papildu izmaksas, saņem līdzfinansējuma likmi, kas atbilst galvenajai nozarei.

Pamatojums

Sinerģija būtu jāveicina, tostarp finansiāli. Vienkāršošanas labad mehānismam, kas aprakstīts 10. panta 2. punktā, ir jāpiešķir vienota līdzfinansējuma likme.

24. grozījums

15. panta a) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildus Finanšu regulas [186. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

Papildus Finanšu regulas [186. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

a)

attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot, ja kopīgu interešu projekts vai pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā skar vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kā noteikts šīs regulas 5. pantā vai 11. panta 4. punktā, vai starptautiskos ūdeņus, un ja darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā projekta mērķus;

a)

attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot, ja kopīgu interešu projekts vai pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā skar vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kā noteikts šīs regulas 5. pantā vai 11. panta 4. punktā , vienu vai vairākus tālākos reģionus vai starptautiskos ūdeņus, un ja darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā projekta mērķus;

Pamatojums

Tiek ierosināts 15. panta a) punktā iekļaut atsauci uz tālāko reģionu īpašo situāciju.

25. grozījums

16. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Šā panta 1. punktā minētās dotācijas izmantošanu īsteno speciālus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dotācijas izmantošanu īsteno visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un izmantojot speciālus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus , nepārsniedzot 10 % no EISI kopējā finansējuma .

Pamatojums

Finansējuma apvienošanas darbības ir jāsekmē un tām ir jābūt iespējamām, ja projekta virzītājs vēlas tās izmantot. Tomēr dotācijām ir jāpaliek EISI pirmajam finansēšanas risinājumam.

26. grozījums

17. panta 2. punkts, jauns 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

3.     Saskaņā ar šo pantu atgūtos līdzekļus var izmantot atkārtoti citu EISI darba programmu ietvaros; līdzekļi jāsadala, ņemot vērā valstij noteikto finansējuma apmēru.

Pamatojums

Līdzekļi, kas daudzgadu finanšu shēmā tiek piešķirti EISI, ir jāsaglabā EISI ietvaros. Šo līdzekļu sadalījums, ņemot vērā valstij noteikto finansējuma apmēru, ir elements, kas mudina dalībvalstis un katra projekta ģenerāluzņēmēju, baidoties par finansiālā atbalsta zaudēšanu, lieki neapgrūtināt lēmuma pieņemšanu par projekta nākotni. Šis pasākums turklāt dod iespēju uzlabot līdzekļu ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvaru starp ES dalībvalstīm.

27. grozījums

19. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

1.   Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.   Darba programmas Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 22. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.    Eiropas Komisija iesniedz darba programmu orientējošu grafiku, kas satur šīm programmām piešķirtos līdzekļus un to prioritātes visā plānošanas periodā.

 

3.    Darba programmas Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 22. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Līdzekļi, kas daudzgadu finanšu shēmā tiek piešķirti EISI, ir jāsaglabā EISI ietvaros.

28. grozījums

23. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu:

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu:

a)

lai grozītu pielikuma I daļu attiecībā uz rādītājiem un noteiktu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu;

a)

lai grozītu pielikuma I daļu attiecībā uz rādītājiem un noteiktu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu;

b)

lai grozītu pielikuma II daļu attiecībā uz 3. panta a) punkta i) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim piešķirto budžeta līdzekļu indikatīvās procentuālās daļas;

b)

lai grozītu pielikuma II daļu attiecībā uz 3. panta a) punkta i) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim piešķirto budžeta līdzekļu indikatīvās procentuālās daļas;

c)

lai grozītu pielikuma III daļu attiecībā uz transporta pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu noteikšanu un iepriekš definētajiem posmiem visaptverošajā tīklā;

c)

lai grozītu pielikuma III daļu attiecībā uz transporta pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu noteikšanu un iepriekš definētajiem posmiem visaptverošajā tīklā;

d)

lai grozītu pielikuma IV daļu attiecībā uz pārrobežu projektu apzināšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

d)

lai grozītu pielikuma IV daļu attiecībā uz pārrobežu projektu apzināšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

e)

lai grozītu pielikuma V daļu attiecībā uz kopīgu interešu digitālās savienotības projektu apzināšanu.

e)

lai grozītu divējāda (civilā un militārā) lietojuma infrastruktūru tehniskās specifikācijas, ko noteikusi Padome, un noteiktu vai grozītu to prioritāro projektu sarakstu, kas paredz pielāgot infrastruktūras divējādam (civilajam un militārajam) lietojumam;

 

f)

lai grozītu pielikuma V daļu attiecībā uz kopīgu interešu digitālās savienotības projektu apzināšanu.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014

(COM(2018) 438 final) – 2. daļa

29. grozījums

Pielikums, III daļa, 1. tabula

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

Pielāgošana

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

Pielāgošana

Gijón – León – Valladolid

Gijón – León – Palencia – Valladolid

A Coruña – Vigo – Orense – León

A Coruña – Vigo – Orense – Ponferrada – Astorga – León – Palencia-Venta de Baños

Zaragoza – Pamplona/Logroño – Bilbao

Zaragoza – Pamplona/Logroño – Bilbao (Y basque)

 

Bordeaux – Dax – Vitoria/Gasteiz

Bordeaux  – Toulouse

Tenerife/Gran Canaria – Huelva/Sanlúcar de Barrameda – Sevilla – Córdoba

Tenerife/Gran Canaria – Huelva/Sanlúcar de Barrameda – Sevilla – Córdoba

Algeciras – Bobadilla – Madrid

Algeciras – Bobadilla – Madrid

Sines/Lisboa – Madrid – Valladolid

Sines/Lisboa – Madrid – Valladolid

Lisboa–Aveiro–Leixões/Porto–Douru upe

Lisboa–Aveiro–Leixões/Porto–Douru upe

Aveiro – Valladolid – Vitoria-Gasteiz – Bergara – Bilbao/Bordeaux – Tours – Paris – Le Havre/Metz – Mannheim/Strasbourg

Aveiro – Valladolid – Vitoria-Gasteiz – Bergara – Bilbao/Bordeaux– Tours – Paris – Le Havre/Metz – Mannheim/Strasbourg

 

Shannon Foynes – Dublin – Cork – Le Havre– Rouen – Paris

Saint Nazaire – Nantes – Tours

Dublin – Cork – Saint Nazaire – Nantes – Tours

Pamatojums

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir saistīta ar ļoti daudzām sekām, tostarp būtisku ietekmi uz Īrijas integrāciju TEN-T pamattīkla koridoru tīklā, jo tā ir atkarīga tikai no savienojumiem caur Apvienoto Karalisti. Tāpēc jūras savienojumi uz pamattīkla koridora “Atlantijas okeāns” ostām un dažām visaptverošā tīkla ostām būtu jāiekļauj koridoru kartē. Savienojuma starp koridoru “Vidusjūra” un koridoru “Atlantijas okeāns” iekļaušana pamattīkla prioritārajos koridoros var stiprināt šo abu koridoru sociālo un ekonomikas sniegumu un nodrošināt infrastruktūru attīstību un to izmantošanu. Tas dotu arī iespēju savienot Vidusjūras un Atlantijas okeāna ostas uz ass Bordo-Tulūza-Narbona. Turklāt šis priekšlikums ir daļa no divu ātrgaitas līniju attīstīšanas lielā projekta “Dienvidi-Rietumi”, kuras izmanto kopīgu posmu no Bordo uz Tulūzu un no Bordo uz Spāniju.

Ir loģiski izveidot arī līniju “Zaragoza-Pamplona-Y basque”, kas savienotu koridoru “Atlantijas okeāns” un koridoru “Vidusjūra”, nodrošinot piekļuvi Bilbao ostai. Francijai būtu jāatjauno savienojums “Bordeaux-Dax-Vitoria” gan pasažieru vajadzībām, gan ar mērķi novērst vājos punktus kravu pārvadājumu jomā (Iruna–Endaija, Bordo variants).

Nepieciešams iekļaut tādus iespējamos anklāvus un stratēģiski nozīmīgas vai nākotnē potenciāli svarīgas loģistikas platformas, kas atrodas nomaļos reģionos, kur joprojām ir lielas vajadzības pamatinfrastruktūras jomā, ar mērķi uzlabot minēto reģionu pieejamību un savienojamību, piemēram, ar ostām.

30. grozījums

Pielikums, III daļa, 3. tabula

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pielāgošana

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pielāgošana

Algeciras – Bobadilla – Madrid – Zaragoza – Tarragona

Algeciras – Bobadilla – Madrid – Zaragoza – Sagunto/ Tarragona

 

Madrid – Albacete – Valencia

Sevilla – Bobadilla – Murcia

Sevilla – Bobadilla – Almería  – Murcia

Cartagena – Murcia – Valencia – Tarragona/Palma de Mallorca – Barcelona

Cartagena – Murcia – Valencia – Tarragona/Palma de Mallorca – Barcelona

Tarragona – Barcelona – Perpignan – Marseille – Genova/Lyon – Torino – Novara – Milano – Bologna/Verona – Padova – Venezia – Ravenna/Trieste/Koper – Ljubljana – Budapest

Tarragona /Palma de Mallorca  – Barcelona – Perpignan – Marseille – Genova/Lyon – Torino – Novara – Milano – Bologna/Verona – Padova – Venezia – Ravenna/Trieste/Koper – Ljubljana – Budapest

 

Alcúdia – Ciudadela – Toulon – Ajaccio– Bastia – Porto Torres – Cagliari – Palerme

Toulouse  – Narbonne

Ljubljana/Rijeka – Zagreb – Budapest – UA robeža

Ljubljana/Rijeka – Zagreb – Budapest – UA robeža

Pamatojums

Savienojuma starp koridoru “Vidusjūra” un koridoru “Atlantijas okeāns” iekļaušana pamattīkla prioritārajos koridoros var stiprināt šo abu koridoru sociālo un ekonomikas sniegumu un nodrošināt infrastruktūru attīstību un to izmantošanu. Tas dotu arī iespēju savienot Vidusjūras un Atlantijas okeāna ostas uz ass Bordo-Tulūza-Narbona.

31. grozījums

Pielikums, III daļa, 4. tabula

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra–Vidusjūra”

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra–Vidusjūra”

Pielāgošana

Pielāgošana

Belfast – Dublin – Shannon Foynes/Cork

Belfast – Dublin – Shannon Foynes/Cork

 

Dublin – Cork – Calais – Zeebruge – Antwerpen – Rotterdam

Shannon Foynes – Dublin – Rosselare – Waterford – Cork – Brest – Roscoff – Cherbourg – Caen – Le Havre – Rouen – Paris

Glasgow/Edinburgh – Liverpool/Manchester – Birmingham

Glasgow/Edinburgh – Liverpool/Manchester – Birmingham

Birmingham – Felixstowe/London/Southampton

Birmingham – Felixstowe/London/Southampton

London – Lille – Brussel/Bruxelles

London – Lille – Brussel/Bruxelles

Amsterdam – Rotterdam – Antwerpen – Brussel/Bruxelles – Luxembourg

Amsterdam – Rotterdam – Antwerpen – Brussel/Bruxelles – Luxembourg

Luxembourg – Metz – Dijon – Macon – Lyon – Marseille

Luxembourg – Metz – Dijon – Macon – Lyon – Marseille

Luxembourg – Metz – Strasbourg – Basel

Luxembourg – Metz – Strasbourg – Basel

Antwerpen/Zeebrugge – Gent – Dunkerque/Lille – Paris

Antwerpen/Zeebrugge – Gent – Dunkerque/Lille – Paris

Pamatojums

Šajā grozījumā ir pārņemts Eiropas Komisijas priekšlikums grozīt EISI regulu, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās notiek bez vienošanās, un iekļautas visaptverošā tīkla un pamattīkla ostas.

32. grozījums

Pielikums, III daļa, 9. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamattīkla koridors “Skandināvija–Vidusjūra”

Pamattīkla koridors “Skandināvija–Vidusjūra”

Pielāgošana

Pielāgošana

RU robeža–Hamina/Kotka–Helsinki–Turku/Naantali–Stockholm–Örebro–Malmö

RU robeža–Hamina/Kotka–Helsinki–Turku/Naantali–Stockholm–Örebro–Malmö

Narvik/Oulu – Luleå – Umeå – Stockholm

Narvik/Oulu – Luleå – Umeå – Gävle – Stockholm – Örebro

 

Stockholm – Örebro – Oslo

Oslo – Goteburg – Malmö – Trelleborg

Oslo – Goteburg – Malmö – Trelleborg

Malmö – København – Fredericia – Aarhus – Aalborg – Hirtshals/Frederikshavn

Malmö – København – Fredericia – Aarhus – Aalborg – Hirtshals/Frederikshavn

København – Kolding/Lübeck – Hamburg – Hannover

København – Kolding/Lübeck – Hamburg – Hannover

Bremerhaven – Bremen – Hannover – Nürnberg

Bremerhaven – Bremen – Hannover – Nürnberg

Rostock – Berlin – Leipzig – München

Rostock – Berlin – Leipzig – München

Nürnberg – München – Innsbruck – Verona – Bologna – Ancona/Firenze

Nürnberg – München – Innsbruck – Verona – Bologna – Ancona/Firenze

Livorno/La Spezia – Firenze – Roma – Napoli – Bari – Taranto – Valletta

Livorno/La Spezia – Firenze – Roma – Napoli – Bari – Taranto – Valletta

33. grozījums

Pielikums, III daļa, 2. punkts “Iepriekš definēti posmi visaptverošajā tīklā”

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajos visaptverošā tīkla pārrobežu posmos konkrēti ietilpst šādi posmi:

Šīs regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajos visaptverošā tīkla pārrobežu posmos , kā arī pastāvošajos pārrobežu dzelzceļa savienojumos un trūkstošajos savienojumos pie ES iekšējām robežām konkrēti ietilpst šādi posmi:

Pamatojums

Iekļaujot šo papildinājumu, var izveidot savienojumus starp TEN koridoriem, lai arī formāli līdz šim ārpus visaptverošā tīkla (piemēram, “trūkstošos savienojumus”).

34. grozījums

Pielikums, V daļa

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.

Gigabitu savienotība ar sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem

1.

Gigabitu savienotība ar sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem

(..)

(..)

—

gigabitu savienotību izglītības un pētniecības centriem saistībā ar centieniem novērst digitālās plaisas un ieviest jauninājumus izglītības sistēmās, lai uzlabotu mācīšanās rezultātus, vienlīdzību un efektivitāti.

—

gigabitu savienotību izglītības un pētniecības centriem saistībā ar centieniem novērst digitālās plaisas un ieviest jauninājumus izglītības sistēmās, lai uzlabotu mācīšanās rezultātus, vienlīdzību un efektivitāti.

 

—

gigabitu savienotību, kas nodrošina platjoslas savienojamību tālākajos reģionos un to savienojamību ar attiecīgo dalībvalsti, piemēram, ierīkojot rezerves zemūdens kabeļus.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka par prioritārām tiek uzskatītas darbības, kas paredzētas digitālās savienojamības infrastruktūras attīstīšanai tālākajos reģionos.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(COM(2018) 568 final) – 1. daļa

35. grozījums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nepieļautu pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora sadalīšanu divās atsevišķās un nesavienotās daļās un nodrošinātu Īrijas savienojamību ar Eiropas kontinentālo daļu, pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridorā jāiekļauj jūras savienojumi starp galvenajām Īrijas ostām un galvenajām Beļģijas un Nīderlandes ostām.

 

Pamatojums

Vairākas Francijas ostas (Havra, Denkerka, Kalē) ir pamattīkla ostas, kuras iekļautas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūras–Vidusjūras koridoros. Nav nekāda iemesla tās izslēgt.

36. grozījums

Pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

I pielikuma I daļas 2) punktā (“Pamattīkla koridori”) nodalījumā “Ziemeļjūra–Vidusjūra” aiz rindas “Belfast – Baile Átha Cliath/Dublin – Corcaigh/Cork” iekļauj šādu :

I pielikuma I daļas 2) punktā (“Pamattīkla koridori”) nodalījumā “Ziemeļjūra–Vidusjūra” aiz rindas “Belfast – Baile Átha Cliath/Dublin – Corcaigh/Cork” iekļauj šādas :

“Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Zeebrugge/Antwerpen/Rotterdam”.

“Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Calais/Dunkerque- Zeebrugge/Antwerpen/Rotterdam

 

Shannon Foynes – Dublin – Rosselare – Waterford – Cork – Brest – Roscoff – Cherbourg – Caen – Le Havre – Rouen – Paris” .

I pielikuma I daļas 2) punktā (“Pamattīkla koridori”) nodalījumā “Atlantijas okeāns” aiz rindas “Aveiro – Valladolid – Vitoria-Gasteiz – Bergara – Bilbao/Bordeaux – Tours – Paris – Le Havre/Metz – Mannheim/Strasbourg” iekļauj šādu:

“Shannon Foynes – Dublin – Cork – Le havre – Rouen – Paris”

I pielikuma I daļas 2) punktā (“Pamattīkla koridori”) nodalījumā “Atlantijas okeāns” rindu “Saint Nazaire – Nantes – Tours” groza šādi:

“Dublin – Cork – Saint Nazaire – Nantes – Tours”

Pamatojums

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir saistīta ar ļoti daudzām sekām, tostarp būtisku ietekmi uz Īrijas integrāciju TEN-T pamattīkla koridoru tīklā. Jūras savienojumi uz pamattīkla ostām būtu jāiekļauj koridoru kartē.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi ieteikumi

1.

 atgādina, ka ES politika drošām, mūsdienīgām, ilgtspējīgām un efektīvām transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu infrastruktūrām, kuru nodrošina Eiropas telekomunikāciju tīkli (TEN), ir būtiska, lai stiprinātu visu Savienības reģionu, tostarp tālāko reģionu, salu reģionu un demogrāfisko problēmu skarto reģionu, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī veicina iekšējā tirgus pareizu darbību un ir vajadzīga, lai sasniegtu daudzu citu Savienības politiku, piemēram, klimata un vides politikas, mērķus;

2.

 norāda, ka kopš Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pieņemšanas 2013. gadā daži apsvērumi, kurus RK formulējusi konkrēti 2017. gada 10. oktobrī pieņemtajā atzinumā 1531/2017 “EISI sadaļas “Transports” nākotne”, joprojām ir aktuāli;

3.

 uzskata, ka ir uzmanīgi jāuzklausa to pilsētu un reģionu viedoklis, kas atbild par pārvaldības, kā arī mobilitātes un sabiedriskā transporta izvēršanas politiku savā teritorijā;

4.

 atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Priekšlikuma galvenais mērķis ir izveidot Eiropas transporta tīklu. Šajā nolūkā Eiropas Savienība ir vispiemērotākais īstenošanas līmenis;

5.

 norāda, ka 2017. gadā 72 % Eiropas iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Viņiem ir svarīgi, lai būtu pieejams drošs, efektīvs un ilgtspējīgs pilsētu transports. EISI var atbalstīt pārejas procesu un samazināt ceļu satiksmes noslogotību, tā radīto piesārņojumu un ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai līdz 2030. gadam izveidotu pamattīklu un līdz 2050. gadam – visaptverošu tīklu, svarīgs uzdevums ir savienot dažādus transporta veidus un nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu pilsētu teritorijā. Prioritāte jāpiešķir centieniem panākt pilsētu transporta multimodalitāti;

6.

 atgādina, ka Eiropas Savienībā ir daudz novecojušu jūras un upju infrastruktūru, kuras ir jāmodernizē un jāattīsta. Divi minētie transporta veidi ir daļa no risinājuma, kas nepieciešams, lai novērstu ceļu satiksmes sastrēgumus un panāktu transporta nozares dekarbonizāciju;

7.

 atzīst, ka transporta nozare rada gandrīz 50 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropā. Tā ir vienīgā nozare, kas nav spējusi samazināt savas emisijas kopš 1990. gada. Pilsētas un reģioni tieši saskaras ar klimata pārmaiņu, gaisa piesārņojuma un sastrēgumu sekām. Tādēļ ir jāuzsāk izšķiroši un tūlītēji pasākumi transporta nozares dekarbonizācijas nolūkā;

8.

 atgādina, ka EISI ir jāpielāgo ES tālejošajiem mērķiem transporta infrastruktūru īstenošanas jomā. Konkrēti, TEN-T regulā noteikts, ka pamattīkla izveide jāpabeidz līdz 2030. gadam; norāda, ka visu reģionu vajadzības ir rūpīgi jāpārrauga un ka jāīsteno pasākumi, kas nodrošinātu, ka reģioni spēj pielāgoties inovācijām infrastruktūru jomā;

9.

 ierosina stimulēt pārrobežu projektus, it īpaši veicinot ETSG vai tāda mehānisma izmantošanu, kas likvidētu juridiskos un administratīvos šķēršļus pārrobežu kontekstā un ko Eiropas Komisija ierosinājusi laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Konkrēti, ETSG vajadzētu būt subjektiem, kas ir tiesīgi piedalīties visos EISI uzaicinājumos iesniegt projektus, neskarot tām noteiktās pilnvaras;

10.

 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar ko atjauno un groza Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

11.

 atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā tiek ņemtas vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un nepieciešamība EISI ietvaros transportam paredzēt līdzekļus, kuri būtu arī jāattiecina uz enerģētikas un digitālo jomu;

12.

 norāda, ka atbilstīgs EISI finansējums var radīt jaunas darbavietas, atbalstīt izaugsmi un padarīt ES par pasaules līderi pētniecības, inovācijas un ekonomikas dekarbonizācijas jomā;

13.

 atzinīgi vērtē centienus vienkāršot noteikumus un procedūras. Nevienam projekta virzītājam nevajadzētu atteikties no pieteikuma iesniegšanas finansējuma saņemšanai;

14.

 atzīmē Komisijas priekšlikumu ieviest mērķi pielāgot TEN-T infrastruktūras divējādam (civilajam un militārajam) lietojumam un ierosina precizēt šā mērķa noteikumus, taču ir sarūgtināta, ka šis priekšlikums nav plašāk izvērsts;

15.

 prasa EISI ietvaros pievērst lielāku uzmanību sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1)  COM(2017) 623

(1)  COM(2017) 623

(1)  COM(2016) 587

(1)  COM(2016) 587