Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā”

(COM(2018) 147 final – 2018/0072 (CNS))

“Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana”

(COM(2018) 148 final – 2018/0073 (CNS))

(2018/C 367/14)

Ziņotājs:	Krister ANDERSSON
Līdzziņotājs:	Petru Sorin DANDEA

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 11.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	175/6/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un ir papildus sekmējušas starptautiskās diskusijas, skaidri parādot, kā varētu tikt pārveidoti pašreizējie nodokļu principi.

1.2.

EESK uzskata, ka visa ekonomika ir digitalizēta, un, tāpat kā Komisija, ir stingri pārliecināta, ka risinājumam galu galā ir jābūt globālam, lai labāk izmantotu globalizācijas sniegtos ieguvumus, piemērojot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO ciešo sadarbību, kas vērsta uz starptautiska risinājuma rašanu.

1.3.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus principus par uzņēmumu peļņas attiecināšanu uz kādu ES valsti un nodokļu piemērošanu šai peļņai, iesaistoties dialogā ar tirdzniecības partneriem, lai nepieļautu jebkādas ar tirdzniecību un nodokļiem saistītas spriedzes saasināšanos starp lielajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi taisnīgi un uz vienprātību balstīti risinājumi.

1.4.

EESK uzskata, ka ietekmes novērtējums būtu jāpapildina ar pētījumu par ietekmi, kāda būs pagaidu pasākumam uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, nodarbinātību un izaugsmi. Būtu arī jāparāda, kā priekšlikums ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

1.5.

Komisijas ierosinātais pagaidu pasākums, kas paredz piemērot nodokļus konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem, neapliek ar nodokli uzņēmumu peļņu, bet gan apgrozījumu. EESK uzsver, ka šī pieeja atšķiras no globālās uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas, kuras pamatā ir nodokļa piemērošana peļņai, taču Komiteja atzīst, ka digitālo uzņēmumu gadījumā, kuriem nav fiziskas klātbūtnes, pārdošanas valsts nesaņems uzņēmumu peļņas nodokļus.

1.6.

EESK pauž bažas, ka šādas pārmaiņas nodokļu jomā nodrošinās ieguvumus lielākām tautsaimniecībām, kurām ir daudz patērētāju, un ka tas notiks uz mazāku eksportējošu tautsaimniecību rēķina. EESK uzsver, ka ikvienam risinājumam – neatkarīgi no tā, vai tas ir īstermiņa, vai ilgtermiņa risinājums, – attiecībā uz digitālo uzņēmumu modeļu aplikšanu ar nodokļiem ir jānodrošina taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts visām ES tautsaimniecībām.

1.7.

EESK uzsver, ka, novērtējot nodokļu faktisko līmeni digitālajā nozarē, ir jāņem vērā nodokļu kodu izmaiņas, kuras rodas, pašlaik īstenojot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) noteikumus, un it sevišķi jāņem vērā Amerikas Savienotajās Valstīs būtiski pieaugušais nodokļu līmenis, ko piemēro Eiropas Savienībā strādājošiem ASV digitālajiem uzņēmumiem saskaņā ar grozījumiem ASV Nodokļu kodeksā.

1.8.

EESK norāda, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums. EESK uzstājīgi mudina Padomi izstrādāt šādus noteikumus, ja pagaidu pasākums tiks ieviests.

1.9.

EESK uzsver, ka priekšlikums piemērot apgrozījuma nodokli ir izraisījis intensīvas starptautiskās debates, un tas bija viens no iniciatīvas mērķiem. Tagad Eiropai ir jāpanāk vienota nostāja pašreizējās ESAO debatēs.

2.   Ievads un konteksts

2.1.

Paziņojumā “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai”, ko publicēja 2018. gada 21. martā, Komisija izklāstīja tiesību aktu kopumu saskaņotas reformas īstenošanai attiecībā uz ES uzņēmumu nodokļu noteikumiem digitālo darbību jomā. Kopums ietver divas Padomes direktīvas, ko papildina nesaistošs ieteikums par uzņēmumu ienākuma nodokļiem nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā.

2.2.

Konkrētāk, Komisija ir ierosinājusi divas jaunas direktīvas: i) ilgtermiņa priekšlikums, ar ko paredz noteikumus un nosacījumus par “digitālu klātbūtni” (digitāla pastāvīga pārstāvniecība) (1) un kuras mērķis ir reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumus tā, lai peļņa tiek reģistrēta un aplikta ar nodokli tur, kur uzņēmumi, izmantojot digitālos kanālus, būtiski mijiedarbojas ar lietotājiem, nevis tur, kur tie gūst peļņu; ii) īstermiņa priekšlikums par pagaidu apgrozījuma nodokli saistībā ar konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšanu (2). ES vienotajam tirgum ir vajadzīgs stabils nodokļu regulējums, kas atbilst digitālajiem darījumdarbības modeļiem. Tam būtu jāstimulē inovācija, nodrošinot stabilu vidi, kurā uzņēmumi var veikt ieguldījumus un attīstīties. Digitālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem uzņēmumiem, tāpat kā visiem pārējiem uzņēmumiem, ir jāsniedz ieguldījums valsts finansēs un jāuzņemas nodokļu slogs, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus (3).

2.3.

Konkrētāk, ilgtermiņa priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi, kas nefiziskas komerciālas klātbūtnes gadījumā paredz ar nodokli apliekamu piesaisti digitāliem uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām, kā arī ir noteikti principi par peļņas attiecināšanu uz digitālu uzņēmumu, jo tādējādi varētu labāk aptvert vērtību, ko rada digitālā darījumdarbība. Šos pasākumus piemērotu uzņēmumiem, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: i) gada ieņēmumi kādā dalībvalstī pārsniedz 7 miljonu EUR robežvērtību, ii) taksācijas gadā lietotāju skaits kādā dalībvalstī pārsniedz 100 000 vai iii) taksācijas gadā starp uzņēmumu un korporatīvajiem lietotājiem ir noslēgti vairāk nekā 3 000 digitālo pakalpojumu komerclīgumu.

2.4.

Īstermiņa priekšlikums ietver pagaidu apgrozījuma nodokli, kas kā netiešs nodoklis attiektos uz darbībām, kuras ļauj gūt ieņēmumus i) no tiešsaistes reklāmas telpas pārdošanas, ii) no digitālajām starpniecības darbībām, kas ļauj lietotājiem savstarpēji sazināties un kas var palīdzēt tiem savstarpēji pārdot preces un pakalpojumus, un iii) no datu pārdošanas, kuri iegūti no lietotāju sniegtās informācijas. Šo nodokli piemērotu tikai tiem uzņēmumiem, kuru gada kopējie ieņēmumi pasaulē ir 750 miljoni EUR, bet Eiropas Savienībā – 50 miljoni EUR gadā. Ja šā nodokļa likme būtu 3 %, dalībvalstis varētu katru gadu gūt ieņēmumus aptuveni 5 miljardu EUR apmērā.

2.5.

Komisijas priekšlikums paredz apvienot jaunās direktīvas ar grozījumiem kopējā konsolidētajā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē (KKUINB), nodrošinot, lai uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām un ierosināto KKUINB piemērotu noteikumus, kas ļauj risināt nodokļu uzlikšanas problēmu digitālajā ekonomikā (4).

2.6.

Komisija ir stingri pārliecināta, ka nākotnē šim risinājumam ir jābūt globālam, un tā cieši sadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai atbalstītu starptautiska risinājuma izstrādi atbilstīgi ESAO 2018. gada 16. martā publicētajam starpposma ziņojumam par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka visa ekonomika ir digitalizēta. Ņemot vērā darījumdarbības modeļu straujo attīstību, it sevišķi digitālo pakalpojumu jomā, ir ārkārtīgi svarīgi pilnveidot arī mūsu nodokļu sistēmas. Digitālā ekonomika plešas pāri robežām, un pieaug nepieciešamība pēc digitālajiem darījumdarbības modeļiem atbilstīga nodokļu regulējuma.

3.2.

EESK, tāpat kā Komisija, ir stingri pārliecināta, ka risinājumam galu galā ir jābūt globālam, lai labāk izmantotu globalizācijas sniegtos ieguvumus, piemērojot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO ciešo sadarbību, kas vērsta uz starptautiska risinājuma rašanu.

3.3.

Paralēli starptautiskajām debatēm un pēc 2017. gada septembrī publicētā paziņojuma (5) Komisija pašlaik ierosina ES līmeņa risinājumus. Kā norādījusi Komisija (6), tas nodrošinās papildu stimulu starptautiskajām diskusijām, sniedzot skaidru piemēru, kā starptautiskā līmenī apspriestos principus var pārveidot modernā, taisnīgā un efektīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā, kas pielāgots digitālajai ekonomikai.

3.4.

EESK uzskata, ka uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā ļoti svarīgi ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka atsevišķi uzņēmumi ir spējuši izmantot konkrētus nodokļu noteikumus dažās dalībvalstīs, lai samazinātu savu faktisko nodokļu likmi gandrīz līdz nullei. Šādu iznākumu ir veicinājis pārredzamības trūkums. Dažos gadījumos ir bijuši iesaistīti starptautiski uzņēmumi, kas darbojas digitālo pakalpojumu jomā. Tādēļ Komiteja atbalsta Komisijas mērķi turpināt dalībvalstu agresīvas nodokļu plānošanas un nepārredzamības jautājumu risināšanu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem un veicinātu Eiropas konkurētspēju.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un ir papildus sekmējušas starptautiskās diskusijas, skaidri parādot, kā varētu tikt pārveidoti pašreizējie nodokļu principi. Priekšlikums piemērot apgrozījuma nodokli ir izraisījis intensīvas starptautiskās debates, kas bija viens no iniciatīvas mērķiem. Tagad Eiropai ir jāpanāk vienota nostāja pašreizējās ESAO debatēs.

3.6.

EESK piekrīt Komisijai, ka katrā risinājumā, kas ierosināts ES līmenī, ir jāņem vērā arī globālā dimensija, un, tāpat kā Komisija, atzīst, ka “šie priekšlikumi ir Komisijas ieguldījums uz vienprātību balstīta risinājuma veidošanā, kuru ESAO plāno panākt līdz 2020. gadam. Tajos ir sniegts piemērs, kā praksē īstenot starptautiskā līmenī apspriestos principus” (7).

3.7.

Ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus principus par uzņēmumu peļņas attiecināšanu uz kādu ES valsti un nodokļu piemērošanu šai peļņai, iesaistoties dialogā ar tirdzniecības partneriem, lai nepieļautu jebkādas ar tirdzniecību un nodokļiem saistītas spriedzes saasināšanos starp lielajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi taisnīgi un uz vienprātību balstīti risinājumi.

3.8.

Pašreizējo pasaules nodokļu sistēmu pamatā ir tās uzņēmumu peļņas novērtējums, kas attiecināma uz katru konkrēto jurisdikciju. Nodokļu uzlikšanas pamatā vajadzētu būt radītajai vērtībai. Ņemot vērā, kas pastāv grūtības noteikt, kurā vērtību ķēdes posmā rodas peļņa, ir jāizveido universāli principi, kas ļautu novērtēt, kur rodas vērtība. Šādi noteikumi ir izstrādāti ESAO vispusīgā darba ietvaros, formulējot nodokļu principus un definīcijas attiecībā uz preču un pakalpojumu cenu noteikšanu (transfertcenu noteikšanas noteikumi) uzņēmumu grupas uzņēmumiem.

3.9.

EESK uzskata, ka, mainoties darījumdarbības modeļiem, ik pa laikam ir jāpārskata starptautiskie nodokļu noteikumi. Pašreizējos noteikumus pavisam nesen pārskatīja saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) nolīgumu (8). Pašlaik tiek ieviesti jaunie noteikumi un definīcijas. Sagaidāms, ka tie būtiski ierobežos agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu bāzes samazināšanas iespējas (9).

3.10.

Ir svarīgi, lai pārējā notikumu virzība uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā atbilstu BEPS panākumiem, kas jau gūti. Viens no BEPS principiem paredz attiecināt peļņu uz valstīm atbilstīgi tur radītajai vērtībai.

3.11.

EESK vēlas uzsvērt, ka ir vajadzīgs pienācīgs ietekmes novērtējums. EESK uzskata, ka ietekmes novērtējums nav pietiekami vispusīgs. Komisija nav analizējusi pagaidu pasākuma ietekmi uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, darbvietām un izaugsmi. Tāpat ietekmes novērtējums neparāda, kā priekšlikumi ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

3.12.

Ir arī jāanalizē ietekme uz mazāku un lielāku tautsaimniecību ieņēmumiem, kā arī ietekme, kas izriet no pasākumiem, kurus dažādās valstīs īsteno paralēli BEPS, un no ASV nodokļu reformas.

3.13.

EESK pauž bažas par to, ka nodokļu uzlikšana apgrozījumam – nodokļu uzlikšana, kuras negatīvo lavīnveida ietekmi ir skaidri atzinusi arī Komisija, – varētu kaitēt digitālo pakalpojumu attīstībai un it sevišķi jaunuzņēmumiem. Lavīnveida efekts rodas, ja pakalpojumi tiek pārdoti vairākas reizes un katru reizi tiek aplikti ar nodokli.

3.14.

EESK uzskata, ka attiecībā uz pastāvīgas pārstāvniecības izveidi būtu jāpaaugstina 7 miljonu EUR robežvērtība, no kuras sāktu piemērot jauno režīmu. Būtu vēlams, lai Padomes diskusiju iznākumā nerastos risks aizkavēt digitalizāciju, bet gan uzlabotos vienotā tirgus darbība. EESK uzsver, ka, novērtējot nodokļu faktisko līmeni digitālajā nozarē, ir jāņem vērā nodokļu kodu izmaiņas, kuras rodas, pašlaik īstenojot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) noteikumus, un it sevišķi jāņem vērā Amerikas Savienotajās Valstīs būtiski pieaugušais nodokļu līmenis, ko piemēro Eiropas Savienībā strādājošiem ASV digitālajiem uzņēmumiem saskaņā ar grozījumiem ASV Nodokļu kodeksā (10).

3.15.

Uzliekot nodokļus apgrozījumam, nevis peļņai, un iekasējot nodokļus vietā, kur notiek pārdošana, nevis vietā, kur rodas vērtība, tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pašreizējos nodokļu principos. EESK pauž bažas, ka šādas pārmaiņas nodokļu jomā nodrošinās ieguvumus lielākām tautsaimniecībām, kurām ir daudz patērētāju, un ka tas notiks uz mazāku eksportējošu tautsaimniecību rēķina. EESK uzsver, ka ikvienam risinājumam – neatkarīgi no tā, vai tas ir īstermiņa, vai ilgtermiņa risinājums, – attiecībā uz digitālo uzņēmumu modeļu aplikšanu ar nodokļiem ir jānodrošina taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts visām ES tautsaimniecībām.

3.16.

Ierosinātais pagaidu pasākums nozīmē, ka nodokļi tiks piemēroti arī nerentabliem uzņēmumiem. EESK uzsver, ka globālās uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas pamatā ir nodokļa piemērošana peļņai, taču Komiteja atzīst, ka digitālo uzņēmumu gadījumā, kuriem nav fiziskas klātbūtnes, pārdošanas valsts nesaņems uzņēmumu peļņas nodokļus.

3.17.

EESK norāda, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums. EESK stingri mudina Padomi izstrādāt šādus noteikumus, ja pagaidu pasākums tiktu ieviests.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Vienu no Eiropas Komisijas noteiktajiem elementiem – 3 % vienoto likmi – var uzskatīt tikai par orientējošu, un šajā jomā ir nepieciešama izvērtēšana. Būtu jāparedz arī zināma rīcības brīvība, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma nodokļu maksātspēju.

4.2.

Pārrobežu peļņas un zaudējumu segšanas neesība un lielais skaits strīdu saistībā ar transfertcenu noteikšanu un pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā nereti noved pie starptautiskas nodokļu dubultās uzlikšanas, tādējādi radot būtiskus šķēršļus vienotajam tirgum. Digitālos pakalpojumus apliekot ar apgrozījuma nodokli, ko nav iespējams kreditēt attiecībā pret ienākuma nodokļiem citās valstīs, vēl vairāk paplašinātos nodokļu dubultā uzlikšana, tādējādi radot vēl vienu šķērsli vienotajam tirgum. EESK uzskata, ka ir svarīgi novērst tādu pasākumu ieviešanu, kuri rada jebkāda veida nodokļu dubulto uzlikšanu.

4.3.

ESAO metode, ko izmanto pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas izstrādei, ir dinamiska procedūra, kuras ietvaros piemērotās izmaiņas principā ir vispārpieņemtas. Vienpusēji pieņemtas definīcijas ierosināšana nozīmē novirzīšanos no šīs procedūras, un tas palielina starptautiskās nodokļu sistēmas sarežģītību un nenoteiktību ieguldītājiem. Pat ja ESAO pieņemtu to pašu definīciju (kas ir maz iespējams) savā gaidāmajā galīgajā ziņojumā par digitālo ekonomiku 2020. gadā, abas sistēmas ātri vien sāktu no tās novirzīties (11)

4.4.

EESK pauž bažas par to, ka digitālo pakalpojumu lietotāju skaitu uzskata par apliekamās piesaistes kritēriju. Klikšķu skaitu tīmekļa vietnē ir iespējams viegli manipulēt, un pastāv iespēja, ka uzņēmumi vairs nespēs kontrolēt konstatējumu par to, kurā jurisdikcijā tie darbojas.

---

(1)  COM(2018) 147 final.

(2)  COM(2018) 148 final.

(3)  COM(2018) 146 final.

(4)  COM(2018) 146 final. Turpmākai informācijai skatīt OV C 434, 15.12.2017., 58. lpp.

https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/common-consolidated-corporate-tax-base

(5)  COM(2017) 547 final.

(6)  COM(2018) 146 final, 5. lpp.

(7)  COM(2018) 146 final, 6. lpp.

(8)  ESAO, 2015. gads.

(9)  Komisija ir norādījusi, ka ES uzņēmumu peļņas novirzīšana un nodokļu bāzes samazināšana sasniedz 50–70 miljardus EUR, kas atbilst 4 tūkstošdaļām no IKP (COM(2018) 81 final).

(10)  Tax Cuts and Jobs Act (Nodokļu samazināšanas un nodarbinātības likums), 2017. gada 22. decembris.

(11)  Tas izriet no fakta, ka ar ES direktīvu ieviestā pastāvīgās pārstāvniecības definīcija mainītos atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, savukārt ESAO definīcija, ko piemēro pārējā pasaulē, mainītos atkarībā no starptautiskas vienošanās, kuru ESAO panāktu, veicot regulāras pārskatīšanas.