Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu”

(COM(2018) 29 final)

(2018/C 367/19)

Ziņotājs:	Cillian LOHAN
Līdzziņotāja:	Tellervo KYLÄ-HARAKKA-RUONALA

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 12.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Pilnsapulces lēmums	19.9.2017.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	172/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par aprites ekonomikas īstenošanas uzraudzību, jo tas ir nozīmīgs turpinājums rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku un atbilst dokumentā NAT/676 iekļautajam ieteikumam.

1.2.

Izskatāmais paziņojums ir labs sākumpunkts, bet tajā trūkst vairāku atbilstīgu un būtisku rādītāju:

—	ekodizains,

—	(jaunu) uzņēmējdarbības modeļu izstrāde,

—	sadarbīgā ekonomika,

—	sociālie rādītāji,

—	emisiju dati.

1.3.

EESK norāda, ka tā, lai arī būdama ES iestāžu padomdevēja struktūra, nav tikusi iesaistīta apspriešanās procesā par minēto rādītāju izstrādi.

1.4.

Aprites ekonomika ir saistīta ar mazoglekļa ekonomiku un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un tas būtu jāņem vērā uzraudzības rādītājos.

1.5.

Uzraudzībai nevajadzētu pārmērīgi koncentrēties tikai uz atkritumu apsaimniekošanu.

1.6.

Aprites ekonomikas nozaru definīcija ir šaura un būtu jāizstrādā sīkāk, jo tā ietekmē vairākus rādītājus.

1.7.

Datu trūkums konkrētā jomā nedrīkstētu būt par iemeslu izslēgšanai. Būtu skaidri jānorāda uz jomām, kurās trūkst datu, un jānosaka stratēģijas šāda trūkuma novēršanai. Ja arī turpmāk aprobežosimies ar tradicionālajiem līdzšinējiem datiem, tad nevarēsim precīzi izmērīt progresu pārejā uz jaunu ekonomikas modeli.

1.8.

Rīcībpolitikās un regulējumā vērojamas neatbilstības, kas rada šķēršļus uzņēmējdarbības sektora pārejai uz aprites ekonomikas modeli. Uzraudzības sistēmas ietvaros šīs neatbilstības būtu jāapzina.

1.9.

Publisko finanšu izmantošana būtu jāuzrauga, izmantojot atsevišķu rādītāju. Ieguldījumos, kas konkrēti veikti aprites ekonomikas iniciatīvās, vajadzētu ietvert tādus datus, kurus varētu izmantot, lai izstrādātu šo rādītāju. Ir svarīgi arī uzraudzīt gan “iztērēto nauda”, gan “ieguldīto naudu”.

1.10.

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma būtu jāizmanto kā līdzeklis, ar kuru nodrošināt aktīvu ieinteresēto personu iesaisti šajā jomā, un minētajā nolūkā būtu jāizstrādā un jāīsteno komunikācijas stratēģija ar konkrētiem mērķiem.

1.11.

Būtu jāmēra patērētāju un lietotāju informētības un izglītības līmenis, lai nodrošinātu labāku izpratni par patērētāju lomu aprites ekonomikā un materiālu plūsmās. Būtu jāveicina un jāmēra infrastruktūras atbalsta pasākumi, kas ļautu patērētājiem uzlabot rīcību saistībā ar resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī pasākumi, ar kuriem atbalsta pāreju no “patērētāja” uz “lietotāju”.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu. Procesa būtiska daļa ir uzraudzīt panākto progresu virzībā uz aprites ekonomikas rīcības plāna vispārējiem un konkrētajiem mērķiem.

2.2.

Apspriedes par uzraudzības sistēmas izstrādi norisinājās ar ieinteresētajām personām. Tajās vajadzēja iesaistīt arī EESK, jo EESK padomdevējas loma ir nostiprināta Līgumos un tās locekļi pārstāv daudzas attiecīgās ieinteresēto personu grupas.

2.3.

Ir svarīgi, lai ikvienā efektīvā uzraudzības sistēmā rādītāji balstītos stabiliem datiem, kas ir salīdzināmi dažādu dalībvalstu starpā.

2.4.

Ceļā uz aprites ekonomiku sasniegtā progresa uzraudzība neapšaubāmi ir sarežģīts uzdevums. Pārejā uz aprites ekonomiku būs izšķiroši svarīgi izmērīt visus elementus un nodrošināt, ka tiek precīzi apzinātas datu nepilnības.

2.5.

Būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu, ka datu trūkums tiek novērsts, nekavējoties nosakot kritērijus un savācot datus, lai noteiktu pamata skaitļus. Ieteicama pastāvīga kritēriju, mērījumu un rādītāju pētniecība un uzraudzība.

2.6.

Aprites ekonomikas nozaru definīcija ir diezgan šaura, un būtu vēlams to izstrādāt sīkāk. Šī definīcija ierobežo rādītājus, ko izmanto, lai novērtētu saimniecisko darbību, darbvietu radīšanu, inovāciju un citus rādītājus.

1. att. – Materiālu plūsmas ekonomikā (ES-28, 2014).

1. attēls: pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/web/circular-economy/material-flow-diagram

2.7.

Materiālu plūsmu attēlā parādīts, ka katru gadu ES enerģijā un produktos tiek pārstrādāti 8 miljardi tonnu materiālu. No tiem 0,6 miljardi tonnu vēlāk tiek eksportēti, savukārt lielākā daļa paliek ES dalībnieku kontrolē. Tomēr attiecībā uz iekļautajiem materiāliem šī analīze ir selektīva un tajā nav ņemtas vērā tādas svarīgas plūsmas kā, piemēram, pārtika un tekstilmateriāli. Jāņem vērā ražošanas ietekme salīdzinājumā ar patēriņa ietekmi, analizējot, kā un ko mēs ražojam, eksportējam un importējam.

2.8.

Paziņojumā būtu jāņem vērā tas, ka pētījuma autori uzskata: skaitļi attiecībā uz reciklēšanu ir optimistiski un, visticamākais, padara situāciju labāku salīdzinājumā ar realitāti uz vietas.

2.9.

Ir svarīgi aprites ekonomiku sasaistīt ar mazoglekļa ekonomiku. Minētā saite būtu jāiekļauj uzraudzības sistēmā, lai pastiprinātu pasākumus un novērstu centienu dublēšanos, tādējādi uzlabojot pārejas efektivitāti.

2.10.

Paziņojums ir ļoti lielā mērā koncentrēts uz atkritumiem. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka dati par atkritumiem ir pārliecinoši, konsekventi un salīdzināmi. Tomēr turpmākajā uzraudzībā vajadzētu ņemt vērā ne tikai atkritumus un reciklēšanu, bet pievērsties arī dizainam, ražošanai un patēriņam.

2.11.

Būtu jāmēra patērētāju un lietotāju informētības un izglītības līmenis, lai nodrošinātu labāku izpratni par patērētāju lomu aprites ekonomikā un materiālu plūsmās. Būtu jāievieš uz faktiem balstīti un praktiski risinājumi – nozīmīga loma ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai un ļoti svarīga ir aprites kultūra, kuras pamatā ir vērtību pārvērtēšana un pašreizējo patēriņa modeļu maiņa.

2.12.

Ir jāizveido ES apstiprināta vārdnīca ar definīcijām, kas attiecas uz aprites ekonomiku. Aprites ekonomikas nozaru pašreizējā uzraudzība to definīcijas dēļ ir pārāk šaura, lai efektīvi aptvertu to sistēmisko pārmaiņu veidu, kuras paredzētas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku un kuras vēlas sabiedrība. Ir nepieciešams pārstrādāt arī atkritumu definīciju.

3. Desmit rādītāji

3.1.

Desmit rādītāji ir uzskaitīti šādās sadaļās: ražošana un patēriņš, atkritumu apsaimniekošana, otrreizējās izejvielas, konkurētspēja un inovācija.

3.2.

Nav rādītāju, ar kuriem pārbaudīt emisijas gaisā, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar pašreizējo lineāro modeli. Tas ir ļoti svarīgi, lai aprites ekonomiku sasaistītu ar mazoglekļa ekonomiku, ES klimata un enerģētikas mērķiem un Parīzes nolīgumu.

3.3.

Minētie desmit rādītāji lielākoties ir vērsti uz atkritumiem. Būtu jāveic plašāka analīze, kas ietvertu visu produktu un materiālu vērtību ķēdi, tai skaitā ekodizainu, jaunus uzņēmējdarbības modeļus, izmaiņas uzņēmējdarbības sistēmās un rūpniecisko simbiozi, kā arī jauna veida patēriņa modeļus.

3.4.

Vispārīgi ar šiem rādītājiem būtu, pirmkārt, jāmēra aprites ekonomikas rezultāti un no tās gūtais labums, un, otrkārt, jāpārbauda resursu aprite.

3.5.

Aprites ekonomikā priekšroka dodama īsākiem, mazākiem lokiem, savukārt koncentrēšanās uz pašpietiekamību atrauti no citiem rādītājiem nav aprites rādītājs. Pašpietiekamību var palielināt izejvielu atgūšanas rādītājs un otrreizējo izejvielu izmantošana. Uzsvars uz pašpietiekamību kā rādītāju rada risku, ka tā pretēji iecerētajam kļūs par mērķi. Tā varētu netīši novirzīt uzmanību no visefektīvākās izejvielu un produktu izmantošanas. Ir nepieciešama sistēmiska domāšana.

3.6.

Ir saprotams, ka, izvēloties desmit rādītājus, tika ņemta vērā datu pieejamība. Tomēr jomas, kurās trūkst datu, būtu skaidri un nepārprotami jāapzina. Uzraudzības sistēmas ietvaros būtu steidzami jāizstrādā plāns minētā trūkuma novēršanai.

3.7.

Pašreizējais plāns zināšanu bāzes uzlabošanai joprojām lielā mērā ir vērsts uz atkritumiem un būtu jāpaplašina, lai tas aptvertu citus aprites ekonomikas aspektus.

3.8.

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma, kas ir Eiropas Komisijas un EESK kopīga iniciatīva, būtu jāizmanto kā līdzeklis, ar kuru noteikt trūkstošos datus, izprast tendences ieinteresēto personu vidū un palīdzētu apzināt šķēršļus, kas kavē pāreju.

4. Sākotnējie konstatējumi

4.1. Ražošana un patēriņš

4.1.1.

Rādītāji, kas attiecas uz ražošanu un patēriņu, ir pārmērīgi koncentrēti uz atkritumiem.

4.1.2.

Ja nav attiecīgu datu, tiek mērīta izejvielu apgādes pašpietiekamība. Pašpietiekamība pati par sevi nav aprites ekonomikas rādītājs (sk. 3.4. punktu). Būtu jāprecizē dalījums starp neapstrādātām izejvielām un otrreizējām vai terciārām izejvielām. Būtu lietderīgi arī uzraudzīt norises sīkāk iedalītā veidā, piemēram, mērot atjaunojamo resursu izmantojumu salīdzinājumā ar neatjaunojamajiem, kritiski svarīgo resursu, piemēram, reti sastopamo metālu, atgūšanu, kā arī ražošanas, importa un eksporta ietekmi (sk. 2.8. punktu).

4.1.3.

Zaļais publiskais iepirkums ir labs publisko finanšu līdzekļu izlietojuma rādītājs un var būt aprites virzītājspēks. Zaļā publiskā iepirkuma plānu īstenošanu dalībvalstīs varētu veicināt ar skaidru komunikāciju un resursu piešķiršanu izglītošanai par saikni starp zaļo publisko iepirkumu un apriti, ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīguma mērķiem attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku.

4.1.4.

Vērtējot reģionālos un valstu zaļā publiskā iepirkuma plānus, būtu jāuzrauga iepirkuma rīkotājiem paredzētās izglītošanas programmas un jāapmainās ar informāciju. Jānovērš izpratnes trūkums par acīmredzamajām pretrunām starp aprites jeb zaļo iepirkumu un vienotā tirgus noteikumiem.

4.1.5.

Svarīgi ir pārtikas izšķērdēšanas mērījumu instrumenti, ar kuriem noskaidro sarežģīto jautājumu, kurā piegādes ķēdes posmā pārtika tiek izmesta atkritumos. Nav pietiekami pievērsties pārtikas izšķērdēšanai tikai patērētāju līmenī, jo šīs milzīgās problēmas risināšanai ir vajadzīgas sistēmiskas pārmaiņas.

4.1.6.

Tomēr pārtikas atkritumi ir tikai viens no aspektiem, kas pamato aprites ieviešanu lauksaimniecības pārtikas nozarē. Ir nepieciešamas skaidras definīcijas, lai noteiktu, kas ir aprites prakse lauksaimniecībā. Tās ir steidzami jāizstrādā, apspriežoties ar ieinteresētajām personām (sk. 2.13. punktu). Pārtikas izšķērdēšana būtu jāuzrauga vienas sistēmas ietvaros, lai tiktu ņemtas vērā savstarpējās saiknes starp pārtikas ražošanu, pārtikas izšķērdēšanu un citām nozarēm, tādām kā enerģētika, mobilitāte un ūdens resursu apsaimniekošana.

4.1.7.

Paziņojumā nav aplūkoti tādi vairāki svarīgi aspekti pārejā uz aprites ekonomiku, kuriem uzraudzības sistēmā vajadzētu būt iekļautiem ražošanas un patēriņa sadaļā. Starp tiem ir ekodizains, jauni īpašumtiesību modeļi, brīvprātīgas vienošanās, informācija patērētājiem, patērētāju uzvedība, atbalsta infrastruktūra, tādu subsīdiju kartēšana, kuras varētu sekmēt pret apriti vērstu rīcību, un saiknes ar mazoglekļa ekonomiku un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

4.2. Atkritumu apsaimniekošana

4.2.1.

Aprites ekonomikā svarīgi elementi ir atkritumu apsaimniekošanas definīcijas pārstrāde, atkritumu definīcijas pārstrāde, pētniecības un inovācijas veicināšana reciklēšanas jomā, jauni uzņēmējdarbības modeļi, jaunas vērtību ķēdes un virzība tālāk par reciklēšanu. Šajā procesā vajadzētu ietvert pāreju no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu.

4.2.2.

Vissvarīgākais jautājums, kas jāuzdod saistībā ar sadzīves atkritumu un to reciklēšanas procentuālo rādītāju uzraudzību ir – kurā ķēdes posmā notiek mērīšana: pirms vai pēc šķirošanas. Tas ir minēts Komisijas dienestu darba dokumentā, bet nav skaidri norādīts paziņojumā. EESK ir konsekventi paudusi nostāju, ka visprecīzāko mērījumu var veikt pēc šķirošanas.

4.2.3.

Sadzīves atkritumu uzraudzībā būtu jāiekļauj arī notekūdeņi. Cilvēka radītie atkritumi ir dzīvotspējīgs enerģijas avots, ja tos apstrādā anaerobās noārdīšanās iekārtās. Šādi var veicināt arī emisiju samazināšanu no citiem enerģijas avotiem.

4.3. Otrreizējās izejvielas

4.3.1.

Ļoti liela nozīme ir dinamiskam un funkcionālam otrreizējo izejvielu tirgum kā aprites ekonomikas daļai.

4.3.2.

Aprites ekonomikā materiālu plūsmu koncepcijām jābūt plašākām par reciklēšanu un tajās jāiekļauj arī materiālu plūsmu uzraudzība tādās jomās kā remonts un atkārtota izmantošana, tostarp atjaunošanas darbības. Definīcijas arī šeit ir būtiskas, jo vienas nozares atkritumiem vajadzētu kļūt par potenciālu resursu citā nozarē.

4.3.3.

Būtu jāatzīst atšķirība starp produktu aprites cikla beigām (ar ko saprot produkta darbmūža beigas) un tā uzbūvē izmantoto sastāvdaļu un materiālu aprites cikla beigām.

4.3.4.

Materiālu plūsmās aprites ekonomikas ietvaros būtu jāseko līdzi arī īpašumtiesību maiņai uz pakalpojumiem balstītā uzņēmējdarbības modelī.

4.3.5.

Šī sadaļa veltīta to atkritumu apsaimniekošanai, kas šobrīd tiek ražoti, un tajā uzsvērta iespēja izveidot no tiem otrreizējo izejvielu tirgu. Šī iniciatīva ir vērtējama atzinīgi, tomēr tā ir ierobežota, jo no vērtētajām plūsmām ir izslēgti nozīmīgu materiālu plūsmu veidi, to skaitā pārtika un tekstilmateriāli.

4.3.6.

Ir svarīgi uzraudzīt sabiedrības krājumu dizainu, lai nodrošinātu, ka tajos izmantotās izejvielas ir atgūstamas, kad konkrētais krājums vairs nav izmantojams vai vēlams. Šāda pieeja vairāk nekā divkārt palielinātu materiālu plūsmu pārvaldības potenciālu. Lietderīgs faktors šīs uzraudzības veikšanai var būt digitalizācija.

4.3.7.

Paziņojumā varētu ieviest lielāku pārredzamību un skaidrību par to, kādi materiāli ir ietverti sabiedrības krājumos un kā tie tiek mērīti un uzraudzīti.

4.4. Konkurētspēja un inovācija

4.4.1.

Inovācijas, ieguldījumi un tirdzniecība ir galvenās darbības, ar kuru palīdzību uzņēmumi veicina virzību uz aprites ekonomiku. Tā kā aprites ekonomika skar visas uzņēmējdarbības nozares un, galvenais, prasa nozaru sadarbību, attiecībā uz aprites ekonomikas nozarēm ir vajadzīga plašāka pieeja.

4.4.2.

Būtu jāuzrauga specifiskas norises ekodizaina jomā, kā arī jaunu, uz pakalpojumiem balstītu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde un elastīgi īpašumtiesību risinājumi. Piemēram, jāuzrauga, kā tiek izstrādāti un pieņemti ar ekodizainu saistīti standarti, kas attiecas uz aprites ekonomiku.

4.4.3.

Daži uzņēmumi virzās uz atjaunošanas sektoru un ieņem nozīmīgas tirgus daļas. Tie ir jāiekļauj uzraudzības sistēmā.

4.4.4.

Publisko finanšu izmantošanas uzraudzībā būtu jāizmanto atsevišķi rādītāji. Ieguldījumos, kas konkrēti veikti aprites ekonomikas iniciatīvās, vajadzētu būt ietvertiem datiem, kurus varētu izmantot šāda rādītāja izstrādei, lai varētu izmērīt ne tikai iztērēto naudu, bet arī panākto ietekmi.

4.4.5.

Pārejā uz mazoglekļa aprites ekonomiku būtiska nozīme ir arī privātajiem ieguldījumiem. Ieguldījumu, apdrošināšanas un banku nozares jau ir izstrādājušas instrumentus un novērtēšanas modeļus. Uzraudzības sistēmā kā tādas ir jākvantificē gan privātas investīcijas, gan arī publiskās finanses.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER