13.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 345/1

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka 2018. gads ir nozīmīgs kā pašreizējās Komisijas un Eiropas Parlamenta pēdējais pilnais darbības gads. Tādēļ EESK aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu, taču vienlaikus pragmatisku darba programmu, lai pienācīgi risinātu problēmas krustcelēs nonākušajā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā neskaidrības saistībā ar Brexit un globālajām norisēm, tagad vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīgas plašas, līdzdalību veicinošas un strukturētas debates par Eiropas nākotni. Ir svarīgi atgriezties pie pirmsākumiem un atsaukt atmiņā Savienības sākotnējo projektu un pamatvērtības, un mērķus, kā tie ir nostiprināti ES līgumos.

1.2.

Mums vajadzētu pamatoties uz pozitīvajiem rezultātiem, kuri sasniegti līdz šim. Tomēr nacionālistiskas, protekcionisma pilnas, autoritāras un populistiskas attieksmes un kustību parādīšanās ES iestāžu vadītājiem un dalībvalstīm būtu jāuztver kā trauksmes signāls, kas liecina, ka mums jāizpēta, kā rīkoties, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos un nodrošinātu Eiropas projektam veiksmīgu nākotni.

1.3.

Šajā saistībā EESK aicina Komisiju censties veidot spēcīgu, stabilu un saliedētu Savienību, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas, labklājību un vienlīdzīgas iespējas visiem Eiropas iedzīvotājiem, pamatojoties uz kopīgu redzējumu un pozitīvu vēstījumu, kas sakņojas sabiedrības iesaistīšanā un līdzdalībā. Vienotai, saliedētai Savienībai, kuras pamatā ir dalībvalstu ieinteresētība kopējā lietā, ir izšķirīga nozīme, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un vides problēmas, ar kādām saskaras ES. Iekšējā kohēzija arī ir viens no priekšnoteikumiem, lai ES rīkotos kā spēcīga pasaules mēroga dalībniece tādās jomās kā starptautiskā tirdzniecība, drošība, enerģētika, klimata politika un cilvēktiesību veicināšana.

1.4.

EESK atzīst, ka Brexit sarunu dēļ 2018. gads būs sarežģīts. Tomēr ir svarīgi, lai Komisija turpinātu īstenot pasākumus, par kuriem jau ir panākta vienošanās, jo īpaši tos, kas saistīti ar vienotā tirgus iniciatīvām. Vienlaikus jāsagatavojas ES ilgtermiņa pastāvēšanai nākotnē. Šajā saistībā EESK atsaucas uz savu nostāju par Balto grāmatu par Eiropas nākotni. EESK arī sniegs atzinumus par saistītajiem pārdomu dokumentiem, tādēļ šajā rezolūcijā sniegts tikai īss ieskats minētajos jautājumos.

1.5.

Tā kā ekonomika, nodarbinātība, cilvēku labklājība un vide ir savstarpēji cieši saistītas, EESK aicina Komisiju savā darba programmā par visaptverošu pieeju pieņemt ilgtspējīgu attīstību. Tādējādi EESK attiecībā uz trim ilgtspējas pīlāriem savu ieguldījumu iedala šādi:

1.6.

EESK uzsver, ka šie pīlāri ir universāli, nedalāmi un savstarpēji atkarīgi. ES jārīkojas vērienīgi un jācenšas īstenot tādas politikas un iniciatīvas, kas rada visiem izdevīgus risinājumus gan ekonomisko, gan sociālo un ekoloģisko ieguvumu ziņā.

1.7.

Šajā nolūkā EESK aicina Komisiju integrēti izstrādāt savas rīcībpolitikas un piemērot saskaņotu, konsekventu pieeju, iesaistot visas Komisijas struktūras un pārtraucot sadrumstaloto pieeju politikas un tiesību aktu izstrādē. EESK arī aicina Komisiju – atbilstīgi labāka regulējuma principiem – turpināt uzlabot ES tiesību aktu izstrādes kvalitāti un vienkāršot un precizēt tiesību aktus, lai nodrošinātu praktiskus ieguvumus visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

1.8.

Turklāt EESK atkārtoti aicina izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai iekļautu ANO programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) visās attiecīgajās ES politikas jomās, kā arī aicina Komisiju sagatavot ilgtermiņa redzējumu un stratēģiju attiecībā uz ilgtspēju, pamatojoties uz sagatavošanā esošo EESK atzinumu “Virzība uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni – stratēģija 2050. gadam”.

1.9.

EESK uzsver, ka izšķirīga nozīme ir pilsoniskās sabiedrības strukturētai līdzdalībai ES politiku, programmu un citu iniciatīvu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai sasniegtu reālus rezultātus, iegūtu sabiedrības atbalstu un veicinātu sabiedrības saliedētību. Sociālajiem partneriem ir īpaša nozīme tādu politiku noteikšanā un īstenošanā, kas tieši vai netieši ietekmē nodarbinātību un darba tirgu.

1.10.

Rīcības priekšlikumi ir sīkāk izklāstīti 2.–5. iedaļā, taču savas svarīgākās politiskās prioritātes Komisijas 2018. gada darba programmai EESK rezumē šādi:

2.1.1.

Eiropas pusgada procesā būtu jāpalielina Komisijas kā koordinatora nozīme, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un ieteikumus un īsteno strukturālās reformas, kas vajadzīgas ilgtermiņā ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, kvalitatīvu darbavietu radīšanai un sociālā progresa panākšanai. Lai šis process būtu sekmīgs, nozīmīgs faktors ir sociālo partneru un citu pilsonisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju ciešāka iesaiste un lielāka līdzatbildība reformas programmu sagatavošanā un īstenošanā, atzīstot sociālo partneru īpašo lomu, ņemot vērā to ekskluzīvās kompetences, pienākumus un uzdevumus.

2.1.2.

EESK aicina veikt simetrisku makroekonomikas korekciju eurozonā gan dalībvalstīs, kurās ir deficīts, gan dalībvalstīs, kurās ir pārpalikums. Tas ietver kopēju pozitīvu fiskālo nostāju attiecībā uz visu eurozonu.

2.1.3.

Ekonomiskā un monetārā savienība ir Eiropas integrācijas pamatelements. EESK atsaucas uz savu iepriekš pausto nostāju un aicina izstrādāt iniciatīvas EMS izveides pabeigšanai, tostarp attīstot tās pārvaldību, demokrātisko kontroli un makroekonomikas dialogu.

2.2.1.

Ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Komisijai būtu jāliek pamati resursu efektīvākai koncentrēšanai un reaģēšanai uz turpmākajiem Brexit izraisītiem izaicinājumiem, kā arī uz vajadzību panākt ilgtspējīgu izaugsmi, inovāciju, nodarbinātību un sociālo kohēziju, ieviešot uz izpildi un rezultātiem vērstu pieeju. EESK aicina Komisiju nākamās DFS darbības ilgumu pielāgot Komisijas un Parlamenta politikas ciklam. Tā arī aicina veikt sagatavošanās pasākumus jaunu ES pašu resursu veidu ieviešanai.

2.2.2.

EESK atzinīgi vērtē otro ESIF (Eiropas Stratēģisko investīciju fonds) posmu ieguldījumu palielināšanā, piesaistot arvien vairāk privātā kapitāla kopā ar publisko kapitālu gan no valsts, gan reģionālajiem avotiem. Šajā nolūkā ESIF darbības jomā papildus bankām būtu jāiekļauj arī citas finansēšanas nozares.

2.2.3.

EESK uzsver, ka Eiropas fondi ir jāizmanto efektīvi un lietderīgi. Par prioritāti jāizvirza ieguldījumi inovācijā, uzņēmējdarbībā, prasmju pilnveidē, aktīvā darba tirgus politikā un digitālajās, enerģētikas un transporta sistēmās, nodrošinot pienācīgu finansējuma piešķiršanu projektiem, kuriem ir liela sociālā ietekme.

2.2.4.

EESK uzsver, ka jāturpina kapitāla tirgu savienības īstenošana, lai uzlabotu piekļuvi privātam finansējumam, veltot īpašu uzmanību MVU vajadzībām. Būtu jāveicina arī pašu kapitāla un kapitāla tirgū pieejamā finansējuma lielāka izmantošana.

2.2.5.

Attiecībā uz banku savienības izveides pabeigšanu EESK uzsver, ka turpmāk riska dalīšana jāpapildina ar papildu priekšlikumiem par riska mazināšanu. Turpmākajās banku regulējuma reformās Komisijai jāvelta pienācīga uzmanība mazo banku un banku, kurām nav sarežģīta struktūra, īpašajām iezīmēm un iespējām.

2.2.6.

EESK aicina veikt pasākumus, ar ko ierobežo krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Būtu jāmaina pašreizējās nodokļu sistēmu tendences, kas ir labvēlīgas uzņēmumu parādu finansēšanu. Attiecībā uz PVN EESK atkārtoti iesaka atteikties no pašreizējās pārejas sistēmas un noteikt galīgo PVN režīmu, kas ir pielāgots Eiropas vienotajam tirgum.

2.3.1.

EESK uzsver vienotā digitālā tirgus nozīmību visai sabiedrībai. Digitālās prasmes, uzņēmējdarbību veicinoša vide un patērētāju uzticība ir daži no svarīgākajiem digitalizācijas iespēju izmantošanas nosacījumiem. Ņemot vērā, ka dati ir ražošanas faktors un izejviela ekonomikas pievienotās vērtības radīšanai, izšķirīga nozīme ir datu pieejamībai un brīvai apritei. Vienlaikus jānodrošina atbilstīga privāto un komerciālo datu aizsardzība, īpašu uzmanību pievēršot individuālo uzņēmumu ģenerētajiem datiem. EESK arī mudina Komisiju turpināt centienus palielināt spējas un uzlabot sadarbību kiberdrošības jomā. Turklāt EESK aicina īstenot starptautisku sadarbību digitālajā jomā, piemēram ESAO ietvaros.

2.3.2.

Jāturpina digitālās infrastruktūras izveide, tostarp platjoslas un bezvadu savienojumi, digitālās enerģētikas un transporta sistēmas un viedās ēkas un kopienas. Digitalizācijas izmantošana attiecīgi jāveicina izglītības, veselības un sociālajās nozarēs. Digitalizācijas pilnvērtīga izmantošana būtu jāveicina administratīvo procesu atvieglošanas nolūkā. Īpaša uzmanība jāvelta pārklājuma nodrošināšanai attālos apvidos un digitālās piekļuves minimuma nodrošināšanai ikvienam, sekmējot arī neaizsargāto sabiedrības grupu iekļaušanu.

2.3.3.

EESK jau no paša sākuma ir pārliecinoši atbalstījusi Enerģētikas savienības iniciatīvu. Tā aicina Komisiju turpināt īstenot Enerģētikas savienības stratēģiju un nodrošināt atbilstīgu enerģētikas infrastruktūru un netraucēti funkcionējošus enerģētikas tirgus, kuri garantē drošas, cenu ziņā pieejamas un klimatam nekaitīgas enerģijas pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. EESK uzsver, ka ir svarīgi rīkot dialogu enerģētikas jautājumos ES, dalībvalstu un vietējā līmenī, pilnībā iesaistot pilsonisko sabiedrību. EESK sistemātiski paudīs savu viedokli par Enerģētikas savienības stāvokli un atsevišķām iniciatīvām.

2.3.4.

Transports ir cieši saistīts ar Enerģētikas savienību. Ņemot vērā, ka transports ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina visas sabiedrības aktivitāti, tam ir jāvelta liela uzmanība Komisijas darba programmā. Galvenais pasākumu mērķis būtu nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamu, netraucētu, drošu, cenu ziņā pieņemamu un klimatam nekaitīgu mobilitāti un transportu. Tas prasa būtisku publiskā un privātā sektora ieguldījumu transporta sistēmās un sabiedriskā transporta pilnveidi. Ar transportu saistītos enerģētikas un klimata jautājumus, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanu nevajadzētu izskatīt atrauti no jautājumiem, kas saistīti ar transporta tirgu.

2.3.5.

Ņemot vērā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) horizontālo nozīmīgumu, EESK aicina Komisiju pilnveidot noteikumus par publisku kompensāciju PVTN sniegšanai un to piemērošanu, lai sniegtu norādes un izstrādātu paraugprakses apkopojumu.

2.3.6.

EESK atzīst pilsētu un lauku rajonu nozīmi ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā attīstībā un kohēzijā. Uzsverot pilsētu nozīmi, Eiropas Savienībai vajadzētu turpināt darbu pie Pilsētprogrammas skaidras definēšanas un pienācīgas īstenošanas. Komisijas jaunajā pieejā integrētai teritoriālajai attīstībai būtu jāizmanto lauku, kalnu un salu apgabalu ievērojamais potenciāls.

2.4.1.

EESK aicina Komisiju pieņemt visaptverošu pieeju un stratēģiju attiecībā uz industriālo attīstību. Īpaša uzmanība būtu jāvelta iespējām un izaicinājumiem, kas saistītas ar tādām liela mēroga tendencēm pasaulē kā straujš digitalizācijas progress, lietu internets, savstarpēji saistītas ražošanas un pakalpojumu nozares un pāreja uz mazoglekļa un aprites ekonomiku.

2.4.2.

Jāatraisa arī pakalpojumu izaugsmes potenciāls, citstarp mazumtirdzniecības sektorā, un vienlaikus jānodrošina patērētāju un darba ņēmēju tiesības un jāatzīst, ka vienotajā tirgū joprojām pastāv šķēršļi.

2.4.3.

Inovācijas politikai, ieskaitot sociālo inovāciju, ir izšķirīga nozīme ekonomikas konkurētspējas un atjaunošanas, kā arī sabiedriskā labuma nodrošināšanā. EESK aicina programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros veicināt pārvalstisko tīklu un transversālu tīklu veidošanu starp universitātēm, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. EESK arī iesaka vienkāršot administratīvos noteikumus par finansējumu un valsts atbalstu.

2.4.4.

Jāizstrādā ES mēroga stratēģija “Rūpniecība 4.0 un Sabiedrība 4.0”, pievēršot galveno uzmanību tehnoloģijām un platformām, standartiem un atsauces arhitektūrām, reģionālo inovācijas centru tīkliem un prasmēm visos līmeņos.

2.4.5.

Attiecībā uz problēmām, ko liela mēroga tendences pasaulē rada atsevišķām nozarēm, piemēram, autobūves nozarē un ogļu un tērauda rūpniecībā, EESK aicina īstenot strukturālo pārmaiņu pareizu pārvaldību, veidojot godīgas un atbilstīgas pārejas sistēmas un dialogu ar sociālajiem partneriem par nozaru jautājumiem. Tomēr jāizmanto un par vērtīgām priekšrocībām jāpadara iespējas, kas rodas tādās jomās kā kosmoss un aizsardzības nozares, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus rūpniecības nozaru attīstībai kopumā un labus darba apstākļus.

2.4.6.

Īpaši jācenšas uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana, inovācija un internacionalizācija, kā arī pilnībā jāīsteno Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts. MVU politikas būtu jāpielāgo dažādu veidu uzņēmumu, piemēram, ģimenes uzņēmumu, tradicionālu mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu, jaunuzņēmumu un strauji augošu uzņēmumu, kā arī sociālo uzņēmumu atšķirīgajām vajadzībām. EESK arī aicina Komisiju sākt MVU definīcijas apspriešanu.

2.4.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi pieņemt visaptverošu skatījumu uz jaunajām ražošanas un patēriņa modeļu tendencēm, tādām kā sadarbīgās, aprites, kopīgošanas un funkcionālās ekonomikas modeļi, kā arī uz attīstības iespējām, piemēram sociālo ekonomiku. Ir vajadzīgi pasākumi, kas atvieglotu šo jauno un daudzveidīgo modeļu ieviešanu, bet vienlaikus jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāpieņem attiecīgi un atbilstīgi tiesību akti, lai nodrošinātu sabiedrības un patērētāju aizsardzību un darba ņēmēju tiesības.

2.4.8.

Ņemot vērā sociālās ekonomikas īpašo nozīmi, EESK atkārtoti prasa sākt izstrādāt visaptverošu rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā saskaņā ar Padomes 2015. gada decembra secinājumiem “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”.

2.4.9.

Cenšoties apmierināt vajadzību finansēt, modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamās DFS ietvaros, arī turpmāk prioritāte šajā jomā būtu jāpiešķir daudzfunkcionalitātei, lauksaimniecības modeļu daudzveidībai un ilgtspējai. Vairāk centienu lauksaimniecības nozarē vajadzīgi arī pētniecības un digitalizācijas jomā.

2.4.10.

EESK aicina Komisiju pāriet uz integrētāku lauksaimniecības un pārtikas politiku, ņemot vērā arī vajadzību virzīties uz aprites ekonomiku un būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Komisijai vajadzētu arī pieņemt tiesību aktus, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas apritē.

2.4.11.

Lai nodrošinātu rūpniecības un lauksaimniecības pienācīgu attīstību un atjaunošanu, ar politisko un tiesisko regulējumu jānodrošina stabila un prognozējama ieguldījumu un darbības vide un jāievēro labāka regulējuma principi iedzīvotāju labklājības nolūkā.

2.5.1.

EESK aicina aktīvi un taisnīgi risināt tirdzniecības sarunas ar tādiem partneriem kā Japāna, Mercosur un ASEAN, kā arī nodrošināt jau noslēgto nolīgumu netraucētu īstenošanu, ņemot vērā iepriekšējos EESK atzinumos izvirzītos jautājumus. EESK uzskata, ka Komisijas paziņojuma “Tirdzniecība visiem” īstenošanā ir svarīgi līdzsvaroti un pārredzami pabeigt sarunas, nodrošinot priekšrocības uzņēmumiem un iedzīvotājiem, vienlaikus aizsargājot vides, sociālos, darba, patērētāju aizsardzības un citus standartus, kā arī sabiedriskos pakalpojumus. Kopumā EESK uzsver, ka liela nozīme ir pārredzamībai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai tirdzniecības nolīgumu sarunās, īstenošanā un uzraudzībā jau pašā sākumposmā.

2.5.2.

EESK atzinīgi vērtē uzlabojumus investoru strīdu izšķiršanā, ieviešot jaunu sistēmu, kas aizstāj investoru un valsts strīdu izšķiršanas sistēmu (ISDS), taču aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai tiesu sistēma ieguldījumu lietās (ICS) darbotos kā patiešām neatkarīga starptautiska tiesu iestāde.

2.5.3.

Divpusējām tirdzniecības sarunām nevajadzētu vājināt ES saistības pret PTO un apņemšanos noslēgt stingru daudzpusēju starptautisku nolīgumu. EESK sagaida, ka pēc 2017. gada PTO Ministru konferences tiks aktīvi veikti turpmāki pasākumi tādās jomās kā lauksaimniecība un e-komercija. Turklāt steidzami jānovērtē riski un iespējas no pilsoniskās sabiedrības viedokļa, lai noteiktu pašreizējo daudzpusējo sarunu turpmāko virzību pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) un Vides preču nolīguma (EGA) jomā. EESK arī aicina nekavējoties pieņemt un īstenot ES tirdzniecības aizsardzības politikas reformas.

2.5.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi saskaņot tirdzniecības politiku un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes klimata nolīgumu un ES attīstības politiku. Šajā nolūkā tirdzniecības nolīgumos vajadzētu iekļaut vērienīgas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai veltītas sadaļas ar spēcīgiem pilsoniskās sabiedrības veiktas uzraudzības mehānismiem.

2.5.5.

EESK arī aicina ieviest pilsoniskās sabiedrības veiktu uzraudzību attiecībā uz visiem nolīgumu aspektiem, tostarp to nolīgumu aspektiem, kuru noteikumos nav paredzēta kopīga uzraudzības struktūra, kurā iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. Neatsveramas priekšrocības šajā darbā sniedz EESK īpašās zināšanas.

2.5.6.

Šajā saistībā Komiteja aicina arī rīkot apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību par ierosinātās daudzpusējās ieguldījumu tiesas ietekmes novērtējumu un praktisko īstenošanu.

3.1.1.

EESK pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un priekšlikumu par tā proklamāciju, kā arī pievienotās leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas. EESK patlaban izskata šo dokumentu kopumu un savlaicīgi sniegs savus atzinumus.

3.1.2.

Šobrīd EESK norāda uz savu iepriekšējo atzinumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (1), kurā tā ir izklāstījusi savus vispārējos mērķus attiecībā uz pīlāra izveidi, izmantojot tādu juridisko un neleģislatīvo instrumentu kombināciju, kas attiecas uz tādām jomām kā darba nākotne, godīgi darba apstākļi, nodarbinātība, spēkā esošā ES sociālo tiesību aktu kopuma īstenošana un sociālais ieguldījums. Minētajā atzinumā norādīts, ka pīlārs būtu jāpiemēro visām dalībvalstīm, vienlaikus atzīstot, ka eurozonai var rasties vajadzība pēc konkrētiem instrumentiem/mehānismiem. Atzinumā pausts viedoklis, ka Eiropas pusgadam un valsts reformu programmām vajadzētu būt galvenajiem pīlāra īstenošanas un uzraudzības līdzekļiem, un aicināts Eiropas pusgadā noteikt konkrētus kritērijus.

3.1.3.

Pamatnosacījumiem attiecībā uz darba tirgu ir jāatbalsta jaunas, daudzveidīgākas profesionālās izaugsmes iespējas. Darba tirgus pieprasa dažādus darbaspēka iesaistīšanas un nodarbinātības veidus. Šajā nolūkā vajadzīgi piemēroti tiesību akti nodarbinātības aizsardzības jomā, lai nodrošinātu regulējumu, kas paredz godīgus darba apstākļus, un lai veicinātu pieņemšanu darbā saskaņā ar visiem darba līgumiem.

3.1.4.

EESK uzsver, ka, lai apmierinātu mainīgo pieprasījumu pēc prasmēm un kompetencēm, jāveic uzlabojumi ar darbu saistītās izglītības sistēmā, arodizglītībā un arodmācībās, mūžizglītībā, kā arī prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Lai izveidotu iekļaujošu darba tirgu, jāizstrādā arī veidi, kā veicināt vienmērīgu pāreju no vienas darba vietas uz citu un no bezdarba un izglītības uz darbu, ar mērķi panākt iekļaujošu darba tirgu.

3.1.5.

Atzīstot faktu, ka ES nākotne ir cieši saistīta ar jaunāko paaudžu uzticēšanos ES projektam, EESK uzsver, ka Komisijai būtu jādarbojas intensīvāk, lai pienācīgi risinātu jauniešu bezdarba un atstumtības pamatcēloņus.

3.1.6.

Iekļaujošas izaugsmes un sociālās kohēzijas palielināšanas nolūkā EESK aicina veikt pasākumus, ar kuriem apmierina nepieciešamību pēc sociālā ieguldījuma, proti, ieguldījuma cilvēkos un sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos. Rūpīgāk jāapsver “Junkera 2. plāna” sasaiste ar Sociālo ieguldījumu paketes mērķiem, tostarp izmantojot ESIF. EESK ir arī aicinājusi izstrādāt Eiropas Sociālo ieguldījumu paktu, kuram vajadzētu sekmēt sociālās reformas un sociālos ieguldījumus un palīdzēt atjaunot ekonomikas, sociālo un teritoriālo konverģenci. Sociālo ieguldījumu vajadzētu uzsvērt arī gada izaugsmes pētījumā.

3.1.7.

Eiropas Sociālajam fondam arī turpmāk vajadzētu būt vienam no galvenajiem ESI fondu elementiem, īpašu uzmanību veltot mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu (piemēram, jauniešu, imigrantu un bēgļu, un cilvēku ar invaliditāti) izglītošanas un iekļaušanas darba tirgū veicināšanai. Jauno programmas Erasmus procesu apvienošanai un atkārtotai izvēršanai jākļūst sistemātiskākai un iekļaujošākai. EESK arī atkārtoti aicina radīt visiem jauniešiem iespējas gūt labumu no apmaiņas pasākumiem Eiropā.

3.1.8.

Atzīstot, ka nabadzības mazināšana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, EESK norāda, ka: nabadzības mazināšanas jautājumam vajadzētu sistemātiski pievērsties Eiropas pusgada procesā; arī turpmāk jāatbalsta akadēmiskie pētījumi saistībā ar “atsauces budžetiem”, kas ļauj nodrošināt cienīgu dzīvi; jāievieš salīdzināmi un vienoti rādītāji, piemēram, nabadzības un nevienlīdzības rādītāji, kā arī valsts reformu programmās un konkrētai valstij adresētajos ieteikumos ierosināto visu reformu programmu sociālās ietekmes obligāta novērtēšana. EESK ir arī atbalstījusi integrēta Eiropas fonda nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai izveidi, pamatojoties uz FEAD un ESF īstenošanā gūt pieredzi. Turklāt stratēģiju “Eiropa 2020” vajadzētu saistīt ar programmas 2030. gadam īstenošanu.

3.2.1.

EESK aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES pamatvērtību un pamatprincipu ievērošanu visās dalībvalstīs un pilnveidot procedūras, ar kurām saglabā un aizsargā demokrātiju, tiesiskumu, pamattiesības, cilvēktiesības un tiesu iestāžu pieejamību.

3.2.2.

Patērētāju politika ir pietuvināta sabiedrības interesēm, tādējādi tā var ietekmēt iedzīvotāju iesaisti ES integrācijas procesā. EESK aicina Komisiju nodrošināt, lai REFIT procesā, digitālajā vidē un preču un pakalpojumu drošības jomā tiek piemērotas un ievērotas patērētāju tiesības. Komisijai būtu jāpastiprina pasākumi, ar kuriem novērš enerģētisko un patēriņa nabadzību un uzlabo visu Eiropas iedzīvotāju piekļuvi pārtikai un pakalpojumiem. Komisijai vajadzētu veicināt arī patērētāju tiesības uz informāciju, izglītību un līdzdalību, un to tiesības apvienoties, lai tiktu pārstāvētas to intereses tādu noteikumu izstrādē, kas patērētājus skar tieši.

3.2.3.

Komisijai ir jāpabeidz pārskatīt ES patērētāju politikas kā transversālas un horizontālas pilsoniskuma politikas galvenie juridiskie un nejuridiska rakstura instrumenti un jāiesniedz jauns patērētāju tiesību aizsardzības rīcības plāns nākamajiem 10 gadiem.

3.2.4.

EESK aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu dzimumu diskrimināciju darba tirgū, izglītībā un lēmumu pieņemšanā, kā arī ar dzimumu saistītu vardarbību. EESK arī aicina Komisiju izstrādāt programmu minoritāšu un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībai, veicinot pamattiesību aizsardzību un diskriminācijas aizlieguma stingru ievērošanu. Komisijai būtu jāpastiprina centieni atsākt darbu pie direktīvas par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu, kā arī jāpievēršas situācijai, kādā atrodas neaizsargāti bērni, sievietes un veci cilvēki, kā arī jauniem neaizsargātības veidiem.

3.2.5.

Komisijai vajadzētu atjaunināt Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā atbilstīgi ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas ieteikumiem un īstenot Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) savā ārpolitikā un programmās, tostarp ieviest visās dalībvalstīs atzīto ES invaliditātes karti. Vajadzētu arī sākt Eiropas personu ar invaliditāti tiesību programmas 2020.–2030. gadam sagatavošanu un pasludināt 2021. gadu par Eiropas gadu, kas veltīts personu ar invaliditāti tiesībām.

3.2.6.

Pieejamības nodrošināšana visiem būtu jāiekļauj arī digitālā vienotā tirgus iniciatīvās. Šajā saistībā Komisijai jāpastiprina centieni noslēgt sarunas ar citām iestādēm par Eiropas Pieejamības aktu. Jānostiprina arī pasažieru tiesības, īpašu uzmanību veltot personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.2.7.

EESK arī mudina Komisiju atbalstīt pasākumus visu līmeņu izglītības iestādēs, lai palīdzētu skolēniem un studentiem atšķirt viltus ziņas no zinātniski pamatotiem faktiem.

3.3.1.

EESK uzsver vajadzību atbalstīt un integrēt bēgļus un patvēruma meklētājus. Tā atbalsta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvu reformu, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, un patiesi kopējas sistēmas ieviešanu visām dalībvalstīm. Tā arī iesaka panākt progresu bēgļu pārmitināšanas un humanitāro vīzu jomā, lai apmierinātu faktiskās vajadzības. EESK aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek īstenota vienošanās par bēgļu sadalījumu starp dalībvalstīm.

3.3.2.

Tā arī aicina pārskatīt partnerattiecību nolīgumus ar trešām valstīm, kas ir migrācijas plūsmu tranzīta un izcelsmes valstis, lai tajos būtu ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, un izstrādāt finanšu instrumentus migrācijas pamatcēloņu novēršanai.

3.3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie likumīgu migrācijas kanālu izveides, novērtējot spēkā esošās direktīvas, tomēr EESK aicina darbaspēka migrāciju pārvaldīt ilgākā termiņā, plānot atjauninātus likumīgās mobilitātes kanālus un apmainīties ar informāciju par darba tirgus iespējām. Ņemot vērā Eiropas demogrāfisko struktūru, EESK uzsver, ka izaicinājums integrēt bēgļus un migrantus darba tirgū jāpārvērš par iespēju. Ieguldījumi apmācībā un atbilstošās atbalsta sistēmās būs svarīgs faktors, kas veicina integrāciju darba tirgū, lai palīdzētu migrantiem realizēt savu potenciālu, un tas pavērtu iespēju izmantot viņu prasmes, uzņēmību un dinamiskumu, vienlaikus atzīstot daudzveidības un dažādo kultūru vērtību mūsu sabiedrībā kopumā.

3.3.4.

EESK uzskata, ka 2018. gads – Eiropas Kultūras mantojuma gads – ir vienreizēja izdevība mobilizēt visus dalībniekus, lai novērstu populisma un nacionālisma izpausmes un sekmētu pozitīvu vēstījumu par Eiropas nākotni. Šajā saistībā varētu veicināt arī apzināšanos, ka attiecībā uz bēgļiem un migrantiem vajadzīga starpkultūru izpratne.

3.4.1.

EESK aicina Komisiju turpināt īstenot pasākumus, tostarp ārējo robežu efektīvu kontroli, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus pret tādiem drošības apdraudējumiem kā terorisms, organizētā noziedzība un kibernoziedzība.

3.4.2.

Turklāt tā uzskata, ka jāstiprina sadarbība aizsardzības jomā. Šajā saistībā EESK atbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveidi un atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības rīcības plānu.

3.4.3.

Ņemot vērā problēmas, ko rada ASV politikas neprognozējamība, un aizvien lielāka protekcionisma un vienpusējības risku, EESK mudina ES turpināt darbu atbilstīgi tās globālajai stratēģijai, atbalstot daudzpusējas attiecības Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, un aktīvi strādāt, lai novērstu konfliktus un atrisinātu starptautiskas krīzes. EESK arī uzsver, ka ir stingrāk jāsaskaņo dalībvalstu mērķi, politika un resursi, lai ES varētu efektīvāk darboties pasaules mērogā.

3.4.4.

Programmas 2030. gada īstenošana jāizmanto par pamatu ES sadarbībai attīstības jomā. Lai uzņemtos iniciatīvu, ES būtu brīvprātīgi jāsagatavo ANO Augsta līmeņa politiskajam forumam pārskats par tās iekšējām un ārējām darbībām saistībā ar IAM.

3.4.5.

EESK atbalsta platformas veidošanu dialogam ar sociālajiem partneriem saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, lai labāk novērtētu darba tirgu, un aicina ES dalībvalstis izstrādāt kopēju Eiropas pieeju sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanai starp ES un dienvidu kaimiņvalstīm. Kaimiņattiecību politikā skaidri jānorāda saikne starp nestabilitāti un nabadzību, starp nevienlīdzību un iespēju trūkumu, kas var palielināt neaizsargātību pret radikalizāciju un kavēt demokratizācijas procesu.

3.4.6.

EESK uzsver ārējo ekonomisko attiecību un starptautiskās diplomātijas nozīmi, lai saglabātu un palielinātu stabilitāti un drošību. Tā arī mudina ES pilnībā izmantot kultūras sniegtās iespējas starptautiskajās attiecībās.

4.1.

Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku būtu jāīsteno integrēti, konsekventi un izmantojot iespējas saskaņot ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. EESK aicina, lai Komisija veicina tirgus virzītas darbības, sekmējot inovāciju, atvieglojot avangardiskas iniciatīvas, arī tālākajos un pilsētu reģionos, panākot to plašu izvēršanu un nodrošinot labvēlīgu tiesisko regulējumu. Tā arī norāda uz saikni starp aprites ekonomiku un citiem “jauniem ekonomikas modeļiem”.

4.2.

Pienācīga uzmanība jāvelta arī “tradicionālās” vides politikas un tiesību aktu īstenošanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. EESK mudina Komisiju turpināt šo darbu Eiropas Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

4.3.

Klimata mērķi 2030. gadam jāīsteno izmaksu ziņā pēc iespējas efektīvāk. Šajā saistībā EESK aicina Komisiju visaptveroši novērtēt pašreizējos mazoglekļa politikas instrumentus, lai pārliecinātos, ka šie instrumenti ir piemēroti un tiek izmantoti visefektīvākajā veidā.

4.4.

Komisijai vajadzētu arī apsvērt klimata jautājumus no klimatiskā taisnīguma viedokļa, proti, no tādiem aspektiem kā vienlīdzība, cilvēktiesības un nabadzība.

4.5.

Klimata diplomātija joprojām ir svarīgs ES uzdevums klimata pārmaiņu novēršanā. Tā ir vajadzīga, lai liktu visiem lielākajiem emitētājiem apņemties sasniegt mērķus, kas ir vismaz tikpat vērienīgi kā ES mērķi. EESK arī aicina Komisiju censties panākt globālu oglekļa dioksīda emisiju cenu sistēmu, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā pret konkurentiem ārpus ES.

4.6.

EESK aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju par tās “plaukstas nospieduma” palielināšanu klimata un vides jomā, proti, tās pozitīvo globālo ietekmi. Šajā nolūkā vajadzīga inovāciju un ieguldījumus veicinoša vide un labvēlīgi tirdzniecības nosacījumi klimata risinājumu un mazoglekļa produktu eksportēšanai Tādējādi ES var efektīvi sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu un vides problēmu mazināšanā un izraisīt daudz lielāku ietekmi, nekā rīkojoties tikai savas teritorijas robežās.

5.1.

EESK uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirīgo lomu politiku izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā visos posmos un visos līmeņos, tostarp vietējā līmenī. Šajā nolūkā vajadzīgas pārmaiņas kultūrā un pilsoniskās sabiedrības vērtības atzīšana ES un dalībvalstu līmenī, kā tas noteikts LES 11. pantā, kurā paredzēts, ka ES iestādes sekmē un atvieglo horizontālu un vertikālu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, rīko plašu apspriešanos un nosaka pamatu Eiropas pilsoņu iniciatīvām. Tie ir papildinoši procesi, kas norisinās, neskarot apspriešanos ar EESK un sociālo dialogu.

5.2.

EESK cieši uzrauga un ir aktīvi iesaistījusies strukturētos dialogos vai konsultatīvos forumos (piemēram, aprites ekonomikas ieinteresēto personu platformā, Eiropas Migrācijas forumā), kas pulcē un iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citus dalībniekus no ES iestādēm un dalībvalstīm, un aicina atbalstīt Komitejas iniciatīvas par pārmaiņu platformas izveidi (dzimumu līdztiesība transporta nozarē) un institucionālu forumu pilsoņu līdzdalības jomā (pilsoņu iniciatīvas ietvaros). Veidojot tādas platformas kā REFIT, Komisijai būtu jāņem vērā EESK pārstāvība atbilstīgi Līgumos nostiprinātajām Komitejas pilnvarām un jānodrošina, lai tādējādi tiek atspoguļots Komitejas sastāvs – tās trīs grupas.

5.3.

Kā papildinošu procesu iepriekš minētajām iniciatīvām Komisija nesen ir izveidojusi īpašu interneta portālu “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”, lai apkopotu plašas sabiedrības viedokļus, tādējādi aptverot gan organizācijas, gan privātpersonas. EESK iesaka Komisijai nošķirt ieguldījumu, ko sniedz pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un ieguldījumu, ko sniedz privātpersonas. Šajā saistībā Komisijai sadarbībā ar EESK būtu jāveic ieinteresēto personu kartēšana, lai apzinātu reprezentatīvas un ģeogrāfiski vienmērīgi sadalītas mērķgrupas, pamatojoties uz Pārredzamības reģistru. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, lai atbilžu apstrādē būtu paredzēts kvantitatīvs un kvalitatīvs svērums. Komisijai arī vajadzētu nepārtraukti uzlabot pārredzamību, pieejamību, atgriezenisko saiti un atbildību pret dalībniekiem.

5.4.

EESK aicina Komisiju izstrādāt stratēģiskāku pieeju minētajiem pasākumiem un izveidot tiem labāk strukturētu institucionālu un pārstāvības pamatu, izmantojot ES, dalībvalstu un reģionu līmenī jau izveidoto pārstāvības konsultatīvo struktūru resursus. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EESK un jāaicina izstrādāt izpētes atzinumu par pilsoniskā dialoga efektīvas un pastāvīgas rīkošanas iespēju, un jāsagatavo īpašs Komisijas paziņojums.

5.5.

EESK uzsver, ka jāuzlabo Eiropas pilsoņu iniciatīvas efektivitāte saskaņā ar EP priekšsēdētāja pirmā vietnieka Frans Timmermans paziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas pārskatīšanu un jāizpēta jauni veidi, piemēram, digitālo instrumentu izmantošana, kā palielināt jauniešu un īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu ieinteresētību.

5.6.

Visbeidzot EESK atzīst, ka Komisija ir ņēmusi vērā daudzus elementus no EESK ieguldījuma 2017. gada darba programmā. Tomēr daži jautājumi nav ņemti vērā, tādēļ tie ir atkārtoti uzsvērti šajā dokumentā. Attiecībā uz Komisijas 2018. gada darba programmas īstenošanu EESK ir gatava iesniegt savu nostāju un nākamā gada laikā iesaistīties darbā pie konkrētām iniciatīvām.