EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 12.12.2017

COM(2017) 793 final

2017/0351(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/IT, Regulu (ES) 2016/399 un Regulu (ES) 2017/2226

{SWD(2017) 473 final}
{SWD(2017) 474 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums

Pēdējos trīs gados ES ir saskārusies ar neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita pieaugumu ieceļošanai Eiropas Savienībā, kā arī ar mainīgiem un joprojām pastāvošiem draudiem iekšējai drošībai, ko apliecinājuši vairāki teroristu uzbrukumi. ES pilsoņi sagaida, ka personu kontroles uz ārējām robežām un pārbaudes Šengenas zonas iekšienē būs efektīvas, lai varētu efektīvi pārvaldīt migrāciju un sekmēt iekšējo drošību. Šīs problēmas ir saasināti pievērsušas uzmanību tam, ka steidzami jāapvieno un visaptverošā veidā jāpastiprina ES informācijas instrumenti robežu pārvaldības, migrācijas un drošības jomā.

Lai labāk aizsargātu ES ārējās robežas, uzlabotu migrācijas pārvaldību un pastiprinātu iekšējo drošību visu pilsoņu labā, informācijas pārvaldību Eiropas Savienībā var padarīt efektīvāku un iedarbīgāku un tā ir jāpadara efektīvāka un iedarbīgāka, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. ES līmenī jau pastāv vairākas informācijas sistēmas, un pašlaik tiek izstrādātas vēl citas sistēmas, lai robežsargiem un imigrācijas un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām sniegtu attiecīgo informāciju par personām. Lai šis atbalsts būtu efektīvs, ES informācijas sistēmu sniegtajai informācijai jābūt pilnīgai, precīzai un ticamai. Taču ES informācijas pārvaldības arhitektūrā ir strukturāli trūkumi. Valstu iestādes·saskaras ar sarežģītu, atšķirīgi pārvaldītu informācijas sistēmu struktūru. Turklāt datu pārvaldības arhitektūra robežu un drošības jomā ir sadrumstalota, jo informācija tiek saglabāta atsevišķās sistēmās, kuras nav savā starpā savienotas. Tas rada neredzamās zonas. Rezultātā dažādās informācijas sistēmas, kas darbojas ES līmenī, pašlaik nav sadarbspējīgas, proti, tās nespēj apmainīties ar datiem un informāciju tā, lai iestāžu un kompetento amatpersonu rīcībā būtu nepieciešamā informācija, kad un kur vien tā vajadzīga. ES līmeņa informācijas sistēmu sadarbspēja var būtiski palīdzēt likvidēt pašreizējās neredzamās zonas, kas pieļauj to, ka personas (tostarp tādas, kuras, iespējams, ir iesaistītas teroristu darbībās) var tikt reģistrētas dažādās savstarpēji nesavienotās datubāzēs un ar dažādiem pseidonīmiem.

2016. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar paziņojumu „Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” 1 , lai novērstu vairākus strukturālos trūkumus, kas saistīti ar informācijas sistēmām 2 . 2016. gada aprīlī pieņemtā paziņojuma mērķis bija sākt diskusiju par to, kā informācijas sistēmas Eiropas Savienībā var uzlabot robežu un migrācijas pārvaldību un iekšējo drošību. Arī Padome atzina nepieciešamību steidzami rīkoties šajā jomā. 2016. gada jūnijā tā apstiprināja ceļvedi, kura mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā 3 . Šā ceļveža nolūks bija atbalstīt operatīvu izmeklēšanu un tiešā saskarsmē praktizējošiem speciālistiem (piemēram, policistiem, robežsargiem, prokuroriem, imigrācijas iestāžu amatpersonām un citiem) ātri sniegt visaptverošu, aktuālu un augstas kvalitātes informāciju, lai tie varētu efektīvi sadarboties un rīkoties. Arī Eiropas Parlaments aicināja veikt pasākumus šajā jomā. Savā 2016. gada jūlija rezolūcijā 4 par Komisijas darba programmu 2017. gadam Eiropas Parlaments aicināja iesniegt „priekšlikumus par pastāvošo informācijas sistēmu uzlabošanu un attīstīšanu, informācijas trūkumu novēršanu un savietojamības panākšanu, kā arī priekšlikumus par obligāto informācijas apmaiņu ES, kuri papildināti ar nepieciešamajiem mehānismiem datu aizsardzībai”. Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runā par stāvokli Savienībā 2016. gada septembrī 5 un Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos 6 tika uzsvērts, cik svarīgi ir pārvarēt pašreizējos trūkumus datu pārvaldībā un uzlabot esošo informācijas sistēmu sadarbspēju.

Veicot 2016. gada aprīļa paziņojumā paredzētos pēcpasākumus, Komisija 2016. gada jūnijā izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos 7 , lai pievērstos tiesiskajām, tehniskajām un operatīvajām problēmām saistībā ar sadarbspējas uzlabošanu starp centrālām ES sistēmām robežu un drošības jomā, tostarp novērtētu attiecīgo iespēju nepieciešamību, tehnisko iespējamību, samērību un ietekmi uz datu aizsardzību. Augsta līmeņa ekspertu grupas galīgais ziņojums tika publicēts 2017. gada maijā 8 . Tajā tika izklāstīta virkne ieteikumu, kuru nolūks ir stiprināt un attīstīt ES informācijas sistēmas un to sadarbspēju. Ekspertu grupas darbā aktīvi piedalījās gan ES Pamattiesību aģentūra, gan Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un ES terorisma apkarošanas koordinators. Tie visi iesniedza atbalstošus paziņojumus, vienlaikus atzīstot, ka turpmākajā virzībā bija jāizskata plašākie jautājumi saistībā ar pamattiesībām un datu aizsardzību. Kā novērotāji piedalījās Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sekretariāta un Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvji. Augsta līmeņa ekspertu grupa secināja, ka ir nepieciešams un tehniski iespējams sākt darbu pie praktiskiem sadarbspējas risinājumiem un ka principā tie var gan sniegt operatīvos ieguvumus, gan tos var izstrādāt atbilstīgi datu aizsardzības prasībām.

Pamatojoties uz ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumiem, Komisija dokumentā „Septītais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību 9 ” izklāstīja jaunu pieeju datu pārvaldībai robežu, drošības un migrācijas pārvaldības jomā, saskaņā ar kuru visas centralizētās ES informācijas sistēmas drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai ir sadarbspējīgas, pilnībā ievērojot pamattiesības. Komisija paziņoja par savu nodomu turpināt darbu, lai izveidotu Eiropas meklēšanas portālu, kurā varētu vienlaikus veikt meklēšanu visās attiecīgajās ES sistēmās drošības, robežu un migrācijas pārvaldības jomā (iespējams, paredzot racionalizētākus noteikumus par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem), un izstrādātu šīm sistēmām kopēju pakalpojumu biometrisko datu salīdzināšanai (iespējams ar trāpījumu karodziņu funkciju 10 , (hit-flagging functionality)) un kopēju identitātes repozitoriju. Komisija paziņoja par savu nodomu pēc iespējas drīz iesniegt tiesību akta priekšlikumu par sadarbspēju.

Eiropadomes 2017. gada jūnija secinājumos 11 tika atkārtoti uzsvērta nepieciešamība rīkoties. Pamatojoties uz Tieslietu un iekšlietu padomes 2017. gada jūnija secinājumiem 12 , Eiropadome aicināja Komisiju pēc iespējas drīz sagatavot tiesību akta projektu, ar ko pieņem augsta līmeņa ekspertu grupas sniegtos ieteikumus. Šī iniciatīva arī atbilst Padomes aicinājumam izstrādāt visaptverošu sistēmu tiesībaizsardzības nolūkos veiktai piekļuvei dažādām datubāzēm tieslietu un iekšlietu jomā, lai panāktu lielāku vienkāršošanu, konsekvenci, efektivitāti un uzmanības pievēršanu operatīvajām vajadzībām 13 . Lai pastiprinātu centienus padarīt Eiropas Savienību par drošāku sabiedrību, pilnībā ievērojot pamattiesības, Komisija savas 2018. gada darba programmas 14 kontekstā paziņoja, ka līdz 2017. gada beigām jāiesniedz priekšlikums par informācijas sistēmu sadarbspēju.

•Priekšlikuma mērķi

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi izriet no Līgumā noteiktajiem mērķiem uzlabot Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību un veicināt Eiropas Savienības iekšējo drošību. Tie izriet arī no politikas lēmumiem, kurus pieņēmusi Komisija, un attiecīgajiem Eiropadomes secinājumiem. Šie mērķi ir sīkāk izklāstīti Eiropas programmā migrācijas jomā un turpmākajos paziņojumos, tostarp paziņojumā par Šengenas zonas saglabāšanu un stiprināšanu 15 , Eiropas Drošības programmā 16 un Komisijas darba un progresa ziņojumos par virzību uz efektīvu un patiesu drošības savienību 17 .

Pamatojoties jo īpaši uz 2016. gada aprīļa paziņojumu un augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, šā priekšlikuma mērķi vienlaikus ir nesaraujami saistīti ar iepriekš minēto.

Šā priekšlikuma konkrētie mērķi ir šādi:

(1)nodrošināt, ka galalietotājiem, it īpaši robežsargiem, tiesībaizsardzības un imigrācijas iestāžu amatpersonām un tiesu iestādēm, ir ātra, netraucēta, sistemātiska un kontrolēta piekļuve informācijai, kas tiem vajadzīga savu uzdevumu veikšanai;

(2)paredzēt risinājumu, ar kuru atklāj vairākas identitātes, kas saistītas ar vienu un to pašu biometrisko datu kopu, lai tādējādi sasniegtu divējādu mērķi, proti, nodrošinātu bona fide personu pareizu identifikāciju un apkarotu identitātes viltošanu;

(3)atvieglot trešo valstu valstspiederīgo identitātes pārbaudes, ko dalībvalsts teritorijā veic policijas iestādes, un

(4)gadījumos, kad tas vajadzīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu smagus noziegumus un terorismu vai sauktu pie atbildības par tiem, – atvieglot un racionalizēt tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi tādām informācijas sistēmām ES līmenī, kuras nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas.

Papildus šiem galvenajiem operatīvajiem mērķiem šis priekšlikums arī palīdzēs:

·atvieglot esošo un nākotnē ieviešamo jauno informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu dalībvalstīs;

·pastiprināt un racionalizēt datu drošības un datu aizsardzības nosacījumus, kuri reglamentē attiecīgās sistēmas, un

·uzlabot un saskaņot attiecīgo sistēmu datu kvalitātes prasības.

Visbeidzot, šajā priekšlikumā ir ietverti noteikumi par vienotā ziņojuma formāta (UMF) izveidi un pārvaldību, kas būtu ES standarts informācijas sistēmu izstrādei tieslietu un iekšlietu jomā, kā arī noteikumi par centrāla ziņošanas un statistikas repozitorija izveidi.

•Priekšlikuma darbības joma

Kopā ar radniecīgu priekšlikumu, kas iesniegts tajā pašā dienā, šajā sadarbspējas priekšlikumā galvenā uzmanība ir veltīta ES informācijas sistēmām drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai, kuras darbojas centrālajā līmenī; trīs no šīm sistēmām eksistē jau tagad, viena ir uz izstrādes sliekšņa, savukārt divas citas ir priekšlikumu stadijā, par kuriem apspriežas abi likumdevēji. Katrai sistēmai ir savs mērķis, nolūks, juridiskais pamats, noteikumi, lietotāju grupas un institucionālais konteksts.

Trīs esošās centralizētās informācijas sistēmas ir šādas:

·Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ar plašu brīdinājumu klāstu attiecībā uz personām (ieceļošanas vai uzturēšanās atteikumi, ES apcietināšanas orderis, pazudušas personas, palīdzība tiesas procedūrās, diskrētas un īpašas pārbaudes) un priekšmetiem (tostarp pazaudēti, nozagti un par nederīgiem atzīti personu apliecinoši dokumenti vai ceļošanas dokumenti) 18 ;

·Eurodac sistēma ar patvēruma meklētāju un to trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu datiem, kuri ārējās robežas šķērsojuši neatbilstīgi vai kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi; un

·vīzu informācijas sistēma (VIS) ar datiem par īstermiņa vīzām.

Papildus šīm esošajām sistēmām Komisija 2016. un 2017. gadā ierosināja trīs jaunas centralizētas ES informācijas sistēmas:

·ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), par kuras juridisko pamatu nupat panākta vienošanās un kura aizstās pašreizējo sistēmu, kurā spiedogus pasēs iespiež ar roku; jaunajā sistēmā elektroniski reģistrēs to trešo valstu valstspiederīgo vārdu un uzvārdu, ceļošanas dokumenta veidu, biometriskos datus un ieceļošanas un izceļošanas datumu un vietu, kuri Šengenas zonu apmeklē īstermiņa uzturēšanās nolūkā;

·ierosinātā Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas (tiklīdz tā tiks pieņemta) būtu lielā mērā automatizēta sistēma, kurā tiktu vākta un pārbaudīta informācija, ko iesnieguši no vīzas prasības atbrīvotie trešo valstu valstspiederīgie pirms došanās uz Šengenas zonu; un

·ierosinātā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN sistēma), kas būtu elektroniska sistēma informācijas apmaiņai par tiem iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus pieņēmušas krimināltiesas Eiropas Savienībā.

Šīs sešas sistēmas viena otru papildina un, izņemot Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), ir vērstas tikai uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Šīs sistēmas atbalsta valstu iestādes robežu un migrācijas pārvaldībā, vīzu un patvēruma pieteikumu apstrādē, kā arī cīņā pret noziedzību un terorismu. Pēdējais minētais jo īpaši attiecas uz SIS, kas šobrīd ir visizplatītākais tiesībaizsardzības informācijas apmaiņas instruments.

Papildus šīm, ES līmenī centralizēti pārvaldītajām informācijas sistēmām šā priekšlikuma darbības jomā ir ietverta arī Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāze, kurā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem sistemātiski veic vaicājumus pie ES ārējām robežām, un Interpola datubāze ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN). Priekšlikuma darbības jomā ir ietverti arī Eiropola dati, ciktāl tas attiecas uz ierosinātās ETIAS sistēmas darbību un palīdzības sniegšanu dalībvalstīm tad, kad tās meklē datus par smagiem noziegumiem un terorismu.

Šīs iniciatīvas darbības jomā neietilpst valstu informācijas sistēmas un decentralizētas ES informācijas sistēmas. Ja tiks pierādīta nepieciešamība, tad decentralizētas sistēmas, piemēram, tādas, kas darbojas saskaņā ar Prīmes sistēmu 19 , Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvu 20 un iepriekšējas pasažieru informācijas direktīvu 21 , vēlākā posmā varētu saistīt ar vienu vai vairākiem šīs iniciatīvas ietvaros ierosinātajiem elementiem 22 .

Lai ievērotu nošķīrumu starp jautājumiem, kas ir Šengenas acquis pilnveidošana robežu un vīzu jomā, no vienas puses, un citām sistēmām, kuras attiecas uz Šengenas acquis par policijas sadarbību vai nav saistītas ar Šengenas acquis, no otras puses, šis priekšlikums attiecas uz piekļuvi vīzu informācijas sistēmai, Šengenas Informācijas sistēmai, ko pašlaik reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, ieceļošanas/izceļošanas sistēmai un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai.

•Tehniskie komponenti, kas vajadzīgi sadarbspējas panākšanai

Lai sasniegtu šā priekšlikuma mērķus, ir jāizveido šādi četri sadarbspējas komponenti:

·Eiropas meklēšanas portāls – ESP

·Kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums – kopējs BMS

·Kopējs identitātes repozitorijs – CIR

·Vairāku identitāšu detektors – MID

Katrs no šiem komponentiem ir sīki aprakstīts šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā par ietekmes novērtējumu.

Minētie četri komponenti kopā rada šādu sadarbspējas risinājumu:

Šo četru komponentu mērķus un darbību var apkopot šādi.

(1)    Eiropas meklēšanas portāls (ESP) ir komponents, kas ļautu vienlaikus veikt meklēšanu vairākās sistēmās (centrālajā SIS, Eurodac, vīzu informācijas sistēmā, gaidāmajā IIS un ierosinātajās ETIAS un ECRIS-TCN sistēmās, kā arī attiecīgajās Interpola sistēmās un Eiropola datos), izmantojot identitātes datus (gan biogrāfijas, gan biometriskos datus). Tas nodrošinātu, ka ES informācijas sistēmu lietotājiem ir ātra, netraucēta, efektīva, sistemātiska un kontrolēta piekļuve visai informācijai, kas tiem vajadzīga savu uzdevumu veikšanai.

Vaicājums Eiropas meklēšanas portālā nekavējoties – dažu sekunžu laikā – sniegtu informāciju no dažādajām sistēmām, kuras lietotājam ir likumīgi pieejamas. Atkarībā no vaicājuma nolūka un attiecīgajām piekļuves tiesībām ESP tiktu aprīkots ar specifiskām konfigurācijām.

ESP neapstrādā jaunus datus, un tajā netiek glabāti nekādi dati; tas darbotos kā vienloga sistēma jeb „ziņojumu starpnieks”, lai veiktu vaicājumus dažādās centrālajās sistēmās un netraucēti izgūtu vajadzīgo informāciju, un, to darot, ESP pilnībā ievērotu pamatā esošo sistēmu prasības attiecībā uz piekļuves kontroli un datu aizsardzību. ESP atvieglotu katras esošās ES informācijas sistēmas pareizu un licencētu izmantošanu, savukārt dalībvalstīm būtu vieglāk un lētāk veikt meklēšanu sistēmās un tās izmantot saskaņā ar juridiskajiem instrumentiem, kas reglamentē šīs sistēmas.

(2)    Kopējais biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējais BMS) ļautu meklēt un salīdzināt biometriskos datus (pirkstu nospiedumus un sejas attēlus), kas tiek glabāti vairākās centrālajās sistēmās (it īpaši SIS, Eurodac, vīzu informācijas sistēmā, gaidāmajā IIS un ierosinātajā ECRIS-TCN sistēmā). Ierosinātā ETIAS sistēma neietvers biometriskos datus un tāpēc nebūtu saistīta ar kopējo BMS.

Ja pašreiz ir tā, ka katrai esošai centrālai sistēmai (SIS, Eurodac, VIS) ir īpaša, patentēta biometrisko datu meklētājprogramma 23 , tad kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums nodrošinātu vienotu platformu, kurā dati tiek vienlaicīgi meklēti un salīdzināti. Kopējais BMS radītu ievērojamus ieguvumus attiecībā uz drošību, izmaksām, uzturēšanu un ekspluatāciju, jo tā pamatā būtu tikai viens vienīgs tehnoloģiskais komponents, nevis pieci dažādi. Biometriskie dati (pirkstu nospiedumi un sejas attēli) tiek saglabāti vienīgi pamatā esošajās sistēmās. Kopējais BMS izveidotu un saglabātu matemātisku biometrisko paraugu attēlojumu (veidni), taču dzēstu faktiskos datus, kas tādējādi arī turpmāk tiks glabāti tikai vienā vietā tikai vienreiz.

Kopējais BMS būtu galvenais faktors, kas palīdzētu atklāt saiknes starp datu kopām un dažādām identitātēm, ko viena un tā pati persona pieņēmusi dažādās centrālajās sistēmās. Bez kopējā BMS neviens no pārējiem trim komponentiem nespēs darboties.

(3)    Kopējais identitātes repozitorijs (CIR) būtu kopīgais komponents, ar kuru glabātu trešo valstu valstspiederīgo biogrāfijas 24 un biometriskos identitātes datus, kas reģistrēti Eurodac, vīzu informācijas sistēmā, gaidāmajā IIS un ierosinātajās ETIAS un ECRIS-TCN sistēmās. Katrā no šīm piecām centrālajām sistēmām konkrētu iemeslu dēļ reģistrē vai reģistrēs konkrētu personu biogrāfijas datus. Tas nemainīsies. Attiecīgie identitātes dati tiktu glabāti CIR, taču arī turpmāk „piederētu” attiecīgajām pamatā esošajām sistēmām, kurās šie dati tika reģistrēti.

CIR netiktu iekļauti SIS dati. SIS sarežģītā tehniskā arhitektūra, kas ietver valsts eksemplārus, daļējus valsts eksemplārus un iespējamas valsts mēroga sistēmas biometrisko datu salīdzināšanai, padarītu CIR tik ļoti sarežģītu, ka tas tehniski un finansiāli, iespējams, vairs nebūtu īstenojams.

Galvenais CIR mērķis ir atvieglināt trešās valsts valstspiederīgo biogrāfisko identifikāciju. Tas palielinātu operāciju ātrumu, uzlabotu efektivitāti un dotu apjomradītus ietaupījumus. CIR izveide ir vajadzīga, lai varētu efektīvi pārbaudīt trešās valsts valstspiederīgo identitāti, tostarp dalībvalsts teritorijā. Turklāt, ja CIR tiktu papildināts ar „trāpījumu karodziņu funkciju”, būtu iespējams pārbaudīt datu esamību (vai neesamību) jebkurā no CIR aptvertajām sistēmām, saņemot vienkāršu paziņojumu „informācija ir/nav atrasta”. Tādējādi CIR palīdzētu arī racionalizēt tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām, kas nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas, vienlaikus saglabājot augstā līmenī datu aizsardzības garantijas (sk. turpmāk sadaļu par divpakāpju pieeju attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi).

No piecām sistēmām, ko aptvers CIR, gaidāmā IIS un ierosinātās ETIAS un ECRIS-TCN sistēmas ir jaunas sistēmas, kuras vēl jāizveido. Pašreizējā Eurodac sistēmā nav ietverti biogrāfijas dati; šī paplašināšana tiks izstrādāta, kolīdz būs pieņemts Eurodac jaunais juridiskais pamats. Pašreizējā VIS ir ietverti biogrāfijas dati, taču, lai nodrošinātu nepieciešamo mijiedarbību starp VIS un gaidāmo IIS, esošā VIS būs jāmodernizē. Tāpēc CIR izveide notiktu vispiemērotākajā brīdī. Tas nekādā gadījumā nenozīmētu esošo datu dublēšanos. Tehniskā ziņā CIR tiktu izveidots uz IIS/ETIAS platformas pamata.

(4)    Ar vairāku identitāšu detektoru (MID) tiktu pārbaudīts, vai meklētie identitātes dati eksistē vairāk nekā vienā ar šo detektoru saistītajā sistēmā. MID aptver sistēmas, kurās tiek glabāti kopējā identitātes repozitorijā ietvertie identitātes dati (Eurodac, VIS, gaidāmā IIS un ierosinātās ETIAS un ECRIS-TCN sistēmas), kā arī SIS. MID ļautu atklāt vairākas identitātes, kas saistītas ar vienu un to pašu biometrisko datu kopu, lai tādējādi sasniegtu divējādu mērķi, proti, nodrošinātu bona fide personu pareizu identifikāciju un apkarotu identitātes viltošanu.

MID ļautu konstatēt, ka dažādi vārdi un uzvārdi ir attiecināmi uz vienu un to pašu identitāti. Tā ir vajadzīga inovācija, lai efektīvi novērstu identitāšu krāpniecisku izmantošanu, kas ir nopietns drošības pārkāpums. MID uzrādītu tikai tos biogrāfiskās identitātes ierakstus, kuriem ir saikne ar dažādām centrālām sistēmām. Šīs saiknes tiktu atklātas, izmantojot kopējo pakalpojumu biometrisko datu salīdzināšanai uz biometrisko datu pamata, un tās būs jāapstiprina vai jānoraida iestādei, kas reģistrēja datus tajā informācijas sistēmā, kura bija par iemeslu saiknes izveidei. Lai palīdzētu pilnvarotiem MID lietotājiem veikt šo uzdevumu, sistēmai būs jāmarķē identificētās saiknes šādās četrās kategorijās:

·dzeltena saikne –    vienas un tās pašas personas iespējamas dažādas biogrāfiskās identitātes

·balta saikne – apstiprinājums, ka dažādās biogrāfiskās identitātes ir attiecināmas uz vienu un to pašu bona fide personu

·zaļa saikne – apstiprinājums, ka dažādām bona fide personām ir viena un tā pati biogrāfiskā identitāte

·sarkana saikne – aizdomas, ka viena un tā pati persona nelikumīgi izmanto dažādas biogrāfiskās identitātes.

Šajā priekšlikumā ir aprakstītas procedūras, kas tiktu ieviestas, lai apstrādātu šīs dažādās kategorijas. Skarto bona fide personu identitāte pēc iespējas ātrāk būtu precīzi jānosaka, pārvēršot dzelteno saikni apstiprinātā zaļā vai baltā saiknē, lai tādējādi nodrošinātu izvairīšanos no nevajadzīgām neērtībām. Ja, no otras puses, novērtējums ļauj apstiprināt sarkanu saikni vai konstatēt pāreju no dzeltenas uz sarkanu saikni, tad būtu jāveic attiecīgi pasākumi.

•    Divpakāpju pieeja attiecībā uz tiesībaizsardzības nolūkos īstenotu piekļuvi, kas paredzēta kopējā identitātes repozitorijā

Tiesībaizsardzība ir definēta kā Eurodac, VIS, gaidāmās IIS un ierosinātās ETIAS sistēmas sekundārs jeb papildu mērķis. Tādēļ iespēja tiesībaizsardzības nolūkos piekļūt šajās sistēmās glabātiem datiem ir ierobežota. Tiesībaizsardzības iestādes var veikt vienīgi tiešu meklēšanu šajās informācijas sistēmās, kuras nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas, lai novērstu, izmeklētu un atklātu terorismu un citus smagus noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem. Turklāt uz attiecīgajām sistēmām attiecas dažādi piekļuves nosacījumi un aizsardzības pasākumi, un daži no pašreizējiem noteikumiem varētu samazināt ātrumu, kādā šīs iestādes var likumīgi izmantot sistēmas. Vispārīgāk runājot, iepriekšējas meklēšanas princips ierobežo dalībvalsts iestāžu iespēju pamatotos tiesībaizsardzības nolūkos veikt meklēšanu sistēmās un tādējādi varētu nozīmēt to, ka tiek palaistas garām iespējas atklāt vajadzīgo informāciju.

Komisija savā 2016. gada aprīļa paziņojumā atzina nepieciešamību tiesībaizsardzības nolūkos optimizēt esošos instrumentus, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības. Dalībvalstis un attiecīgās aģentūras augsta līmeņa ekspertu grupas ietvaros apstiprināja un atkārtoti uzsvēra šo nepieciešamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo priekšlikumu, ar kuru izveido CIR ar tā dēvēto „trāpījumu karodziņu funkciju”, tiek ieviesta iespēja piekļūt IIS, VIS, ETIAS un Eurodac sistēmām, izmantojot divpakāpju pieeju datu meklēšanai. Šī divpakāpju pieeja nemainītu to, ka tiesībaizsardzība ir šo sistēmu strikti noteikts papildu mērķis un tāpēc tai jāievēro stingri piekļuves noteikumi.

Pirmajā posmā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona veiktu vaicājumu par konkrētu personu, izmantojot personas identitātes datus, ceļošanas dokumenta vai biometriskos datus, lai pārbaudītu, vai informācija par meklēto personu ir glabāta CIR. Ja šādi dati ir pieejami, amatpersona saņems atbildi, kurā norādīts, kurā(-ās) ES informācijas sistēmā(-ās) ir ietverti dati par šo personu (trāpījuma karodziņš). Amatpersonai nebūtu faktiskas piekļuves nekādiem datiem nevienā no pamatā esošajām sistēmām.

Otrajā posmā amatpersona, ievērojot katrā attiecīgajā sistēmā paredzētos esošos noteikumus un procedūras, var individuāli pieprasīt piekļuvi katrai sistēmai, par kuru tika norādīts, ka tajā ir ietverti konkrētie dati, lai iegūtu pilnīgu datni par personu, kas izsludināta meklēšanā. Šai otrās pakāpes piekļuvei arī turpmāk būtu vajadzīga izraudzītās iestādes iepriekšēja atļauja, kā arī joprojām būtu vajadzīgs konkrēts lietotāja ID un reģistrācija.

Šī jaunā pieeja radītu arī pievienoto vērtību tiesībaizsardzības iestādēm, pateicoties potenciālu saikņu esamībai vairāku identitāšu detektorā (MID). MID palīdzētu CIR identificēt esošās saiknes, kā rezultātā meklēšana kļūtu vēl precīzāka. MID varēs norādīt, vai attiecīgā persona dažādās informācijas sistēmās ir pazīstama ar dažādām identitātēm.

Divpakāpju pieeja datu meklēšanai ir īpaši vērtīga gadījumos, kad persona, ko tur aizdomās par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, šāda nodarījuma izdarītājs vai iespējamais cietušais, nav zināms. Tādos gadījumos CIR ar vienu vienīgu meklējumu ļautu identificēt informācijas sistēmu, kurā šī persona ir zināma. Šādi rīkojoties, kļūst lieki esošie nosacījumi par iepriekšēju meklēšanu valstu datubāzēs un iepriekšēju meklēšanu citu dalībvalstu automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI („Prīmes pārbaude”).

Jaunā divpakāpju meklēšanas pieeja stātos spēkā tikai pēc tam, kad vajadzīgie sadarbspējas komponenti būs pilnībā darbspējīgi.

•Šā priekšlikuma papildu elementi sadarbspējas komponentu atbalstam

(1)    Papildus iepriekš minētajiem komponentiem šis regulas projekts ietver arī priekšlikumu izveidot centrālu ziņošanas un statistikas repozitoriju (CRRS). Šis repozitorijs ir vajadzīgs, lai politikas, operatīvos un datu kvalitātes nolūkos varētu izstrādāt ziņojumus ar (anonīmiem) statistikas datiem un apmainīties ar tiem. Pašreizējā prakse, saskaņā ar kuru statistikas datus apkopo tikai par atsevišķām informācijas sistēmām, negatīvi ietekmē datu drošību un veiktspēju un neļauj korelēt datus starp dažādām sistēmām.

Ar CRRS tiktu izveidots īpašs, atsevišķs tādas anonīmas statistikas repozitorijs, kura iegūta no SIS, VIS, Eurodac, gaidāmās IIS, ierosinātajām ETIAS un ECRIS-TCN sistēmām, kopējā identitātes repozitorija, vairāku identitāšu detektora un kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma. Repozitorijs nodrošinātu iespēju drošai ziņojumu apmaiņai (kā reglamentēts attiecīgajos juridiskajos instrumentos) ar dalībvalstīm, Komisiju (tostarp Eurostat) un ES aģentūrām.

Viena centrāla repozitorija (nevis atsevišķu, katrai sistēmai paredzētu repozitoriju) izstrāde nozīmētu zemākas izmaksas un mazākas pūles saistībā ar tā izveidi, darbību un uzturēšanu. Tā nodrošinātu arī augstāku datu drošības līmeni, jo datus glabā un piekļuves kontroli pārvalda vienā repozitorijā.

(2)    Šajā regulas projektā arī ierosināts izveidot vienoto ziņojuma formātu (UMF) kā standartu, kas tiktu izmantots ES līmenī, lai sadarbspējīgā veidā koordinētu daudzu sistēmu (tostarp eu-LISA izstrādāto un pārvaldīto sistēmu) mijiedarbību. Tiktu arī veicināta šā standarta izmantošana Eiropolā un Interpolā.

Ar UMF standartu tiek ieviesta kopēja un vienota tehniskā valoda, lai aprakstītu un savienotu datu elementus, jo īpaši elementus, kuri saistīti ar personu un (ceļošanas) dokumentiem. UMF izmantošana jaunu informācijas sistēmu izstrādē garantē vieglāku integrāciju un sadarbspēju ar citām sistēmām, jo īpaši to dalībvalstu gadījumā, kurām ir jāizveido saskarnes, lai nodrošinātu saziņu ar šīm jaunajām sistēmām. Šajā sakarā obligātu UMF izmantošanu jaunu sistēmu izstrādē var uzskatīt par vajadzīgu priekšnoteikumu, lai ieviestu šajā regulā ierosinātos sadarbspējas komponentus.

Lai nodrošinātu UMF standarta pilnīgu ieviešanu visā Eiropas Savienībā, tiek ierosināta pienācīga pārvaldības struktūra. Kopā ar dalībvalstīm veicamas izvērtēšanas procedūras ietvaros Komisija būtu atbildīga par UMF standarta izveidi un izstrādi. Tiks iesaistītas arī Šengenas asociētās valstis, ES aģentūras un starptautiskās struktūras, kas piedalās UMF projektos (piemēram, eu-LISA, Eiropols un Interpols). Ierosinātā pārvaldības struktūra ir ļoti būtiska vienotajam ziņojuma formātam, lai paplašinātu un izvērstu standartu, vienlaikus garantējot maksimālu izmantojamību un piemērojamību.

(3)    Turklāt ar šo regulas projektu tiek ieviestas koncepcijas par automatizētiem datu kvalitātes kontroles mehānismiem un kopējiem kvalitātes rādītājiem, kā arī par to, ka dalībvalstīm, ievadot datus sistēmās un tās izmantojot, ir jānodrošina visaugstākais datu kvalitātes līmenis. Ja datiem nav visaugstākās kvalitātes, tam var būt sekas ne tikai tādēļ, ka nav iespējams identificēt meklēšanā izsludinātas personas, bet tas arī varētu skart nevainīgu cilvēku pamattiesības. Lai pārvarētu problēmas, kas var rasties tādēļ, ka datus ievadījuši cilvēki, automātiski validācijas noteikumi var novērst cilvēku izdarītas kļūdas. Mērķis būtu automātiski identificēt acīmredzami kļūdainus vai nekonsekventus ievadītos datus, kā rezultātā izcelsmes dalībvalsts var verificēt šos datus un veikt visas vajadzīgās korektīvās darbības. To papildinātu regulāri datu kvalitātes ziņojumi, kurus jāsagatavo eu-LISA aģentūrai.

•Ietekme uz citiem juridiskajiem instrumentiem

Kopā ar radniecīgo priekšlikumu ar šo regulas projektu tiek ieviesti jauninājumi, kuru dēļ būs jāgroza šādi citi juridiskie instrumenti:

·Regula (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss)

·Regula (ES) Nr. 2017/2226 (IIS regula)

·Regula (EK) Nr. 767/2008 (VIS regula)

·Padomes Lēmums 2004/512/EK (VIS lēmums)

·Padomes Lēmums 2008/633/IT (VIS/tiesībaizsardzības iestāžu piekļuves lēmums)

·[ETIAS regula]

·[Eurodac regula]

·[SIS regulas]

·[ECRIS-TCN regula, tostarp atbilstošie Regulas (ES) 2016/1624 (Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula) noteikumi]

·[eu-LISA regula]

Šajā priekšlikumā un radnieciskajā priekšlikumā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz vajadzīgajām izmaiņām šādos juridiskajos instrumentos, kas pašreiz ir stabili teksti, kurus pieņēmuši abi likumdevēji: Šengenas Robežu kodekss, IIS regula, VIS regula, Padomes Lēmums 2008/633/IT un Padomes Lēmums 2004/512/EK.

Pārējie uzskaitītie akti (ETIAS, Eurodac, SIS, ECRIS-TCN un eu-LISA regulas) pašlaik tiek apspriesti Eiropas Parlamentā un Padomē. Tāpēc attiecībā uz šiem aktiem šajā posmā nav iespējams izklāstīt vajadzīgos grozījumus. Divu nedēļu laikā pēc tam, kad būs panākta politiska vienošanās par attiecīgo regulu projektiem, Komisija nāks klajā ar šādiem grozījumiem katrā no minētajiem aktiem.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām tieslietu un iekšlietu jomā

Kopā ar radniecīgo priekšlikumu ar šo priekšlikumu tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā un turpmākie paziņojumi, tostarp paziņojums par Šengenas zonas saglabāšanu un stiprināšanu 30 , kā arī Eiropas Drošības programma 31 un Komisijas darba un progresa ziņojumi par virzību uz efektīvu un patiesu drošības savienību 32 , un tas atbilst tiem. Tas ir saskaņā ar citām Savienības politikas jomām, jo īpaši šādām:

·iekšējā drošība – Eiropas Drošības programmā ir noteikts, ka kopēji augsti robežu pārvaldības standarti ir būtiski pārrobežu noziedzības un terorisma novēršanai. Šis priekšlikums vēl vairāk palīdz sasniegt augstu iekšējās drošības līmeni, piedāvājot iestādēm līdzekļus, lai nodrošinātu ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi informācijai, kas tām ir vajadzīga;

·patvērums – priekšlikums ietver Eurodac sistēmu kā vienu no centrālajām ES sistēmām, uz ko attieksies sadarbspēja;

·ārējo robežu pārvaldība un drošība – ar šo priekšlikumu tiek pastiprinātas SIS un VIS sistēmas, kuras palīdz efektīvi kontrolēt Savienības ārējās robežas, kā arī gaidāmā IIS un ierosinātās ETIAS un ECRIS-TCN sistēmas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Sabiedriskā apspriešana

·palīdzētu darbiniekiem uz vietas piekļūt viņiem vajadzīgajai informācijai;

·nepieļautu datu dublēšanu, samazinātu pārklāšanos un izgaismotu nesakritības datos;

·ticamāk identificētu cilvēkus (tostarp personas ar vairākām identitātēm) un samazinātu identitātes viltošanas apmēru.

•Eirobarometra aptauja

2017. gada jūnijā tika rīkota Eirobarometra īpaša aptauja 34 , kas apliecināja, ka sabiedrība plaši atbalsta ES stratēģiju, kuras mērķis ir ES līmenī apmainīties ar informāciju, lai apkarotu noziedzību un terorismu, proti, gandrīz visi respondenti (92 %) piekrīt viedoklim, ka valstu iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju ar citu dalībvalstu iestādēm, lai labāk apkarotu noziedzību un terorismu.

Pārliecinošs vairākums (69 %) respondentu pauda viedokli, ka policijai un citām valsts mēroga tiesībaizsardzības iestādēm būtu sistemātiski jāapmainās ar informāciju ar citām ES valstīm. Visās dalībvalstīs respondentu vairākums uzskata, ka ar informāciju būtu jāapmainās katrā gadījumā.

•Augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos

Šajā regulas projektā arī ņemti vērā augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumi par datu kvalitāti, vienoto ziņojuma formātu (UMF) un datu glabātuves izveidi (tā šeit minēta kā centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs (CRRS)).

Ceturto šajā regulas projektā ierosināto sadarbspējas komponentu (vairāku identitāšu detektors) augsta līmeņa ekspertu grupa nebija apzinājusi, taču tas aktualizējās Komisijas veiktās papildu tehniskās analīzes un samērības novērtējuma laikā.

•Tehniskie pētījumi

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika izvērtēts, vai un kā varētu sasniegt katru apzināto mērķi, izmantojot vienu vai vairākus tehniskos komponentus, kas apzināti augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumā un turpmākajā analīzē. Vajadzības gadījumā ietekmes novērtējumā tika arī izskatīti apakšrisinājumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības regulējumu. Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka:

·lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru pilnvarotiem lietotājiem sniedz ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi attiecīgajām informācijas sistēmām, visu datubāžu aptveršanas nolūkā būtu jāizveido Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kura pamatā ir kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējais BMS);

·lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru jāatvieglo trešo valstu valstspiederīgo identitātes pārbaudes, ko dalībvalsts teritorijā veic pilnvarotas amatpersonas, būtu jāizveido kopējs identitātes repozitorijs (CIR), kurā ietverts minimālais identifikācijas datu kopums un kura pamatā ir tas pats kopējais BMS;

·lai divos nolūkos (proti, atvieglot bona fide ceļotāju identitātes pārbaudes un apkarot identitātes viltošanu) sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru jāatklāj vairākas identitātes, kas saistītas ar vienu un to pašu biometrisko datu kopu, būtu jāizveido vairāku identitāšu detektors (MID), kurā ietvertas saiknes starp vairākām, dažādās sistēmās reģistrētām identitātēm;

·lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru jāatvieglo un jāracionalizē tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve tādām informācijas sistēmām, kuras nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas, ar nolūku novērst, izmeklēt, atklāt smagus noziegumus un terorismu vai saukt pie atbildības par tiem, CIR būtu jāiekļauj „trāpījumu karodziņu” funkcija.

Tā kā ir jāsasniedz visi mērķi, pilnīgais risinājums ir ESP, CIR (ar trāpījumu karodziņu funkciju) un MID apvienojums; visu šo komponentu pamatā ir jābūt kopējam BMS.

Būtiska pozitīva ietekme izpaudīsies kā labāka robežu pārvaldība un lielāka iekšējā drošība Eiropas Savienībā. Jaunie komponenti racionalizēs un paātrinās valstu iestāžu piekļuvi vajadzīgajai informācijai un trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju. Tie ļaus iestādēm robežpārbaužu laikā, saistībā ar vīzas vai patvēruma pieteikumiem, kā arī policijas darba nolūkos izveidot savstarpējas saiknes ar jau esošo, vajadzīgo informāciju par privātpersonām. Tas ļaus piekļūt informācijai, kura var palīdzēt pieņemt pamatotus lēmumus – neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz smagu noziegumu un terorisma izmeklēšanu vai tie ir lēmumi migrācijas un patvēruma jomā. Kaut arī priekšlikumi tieši nekar ES valstu valstspiederīgos (ierosinātie pasākumi galvenokārt vērsti uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru dati ir reģistrēti kādā no ES centralizētajām sistēmām), tomēr paredzams, ka tie palielinās sabiedrības uzticēšanos, nodrošinot to, ka šo priekšlikumu koncepcija un izmantošana paaugstina ES pilsoņu drošību.

•Pamattiesības

•Personas datu aizsardzība

Ņemot vērā skartos personas datus, sadarbspēja īpaši ietekmēs tiesības uz personas datu aizsardzību. Šīs tiesības ir noteiktas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā. Kā uzsvērusi Eiropas Savienības Tiesa 39 , tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva, bet ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā 40 . Datu aizsardzība ir cieši saistīta ar privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ko aizsargā Hartas 7. pants.

Atbilstīgi Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 41 datu brīva apritе ES iekšienē nav jāierobežo datu aizsardzības iemeslu dēļ. Tomēr jāievēro vairāki principi. Lai jebkādi Hartas aizsargāto pamattiesību izmantošanas ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem, kas noteikti Hartas 52. panta1. punktā:

·tiem jābūt noteiktiem tiesību aktos;

·tajos jārespektē šo tiesību būtība;

·tiem patiešām jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības;

·tiem jābūt nepieciešamiem un

·tiem jābūt proporcionāliem.

Šajā priekšlikumā ir iestrādāti visi šie datu aizsardzības noteikumi, kā sīki izklāstīts šai ierosinātajai regulai pievienotajā ietekmes novērtējumā. Priekšlikuma pamatā ir principi „integrēta datu aizsardzība” un „datu aizsardzība pēc noklusējuma”. Tajā iekļauti visi atbilstīgie noteikumi, ar kuriem datu apstrādi atļauj tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams konkrētajam mērķim, un piešķir piekļuvi datiem tikai tām struktūrām, kurām „ir jāzina”. Datu saglabāšanas periodi (vajadzības gadījumā) ir pienācīgi un ierobežoti. Piekļuve datiem ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu dalībvalsts iestāžu vai ES struktūru darbiniekiem, kuras ir kompetentas katras informācijas sistēmas konkrētajām vajadzībām, un tikai tādā apjomā, kādā dati ir vajadzīgi, lai veiktu pienākumus atbilstīgi šīm vajadzībām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz budžetu ir izklāstīta pievienotajā finanšu pārskatā. Tas aptver pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas atlikušo laikposmu (līdz 2020. gadam) un nākamā perioda septiņus gadus (2021.–2027. gads). Ierosinātais budžets 2021. un turpmākajiem gadiem ir ietverts tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

(1)četru sadarbspējas komponentu, kā arī centrālā ziņošanas un statistikas repozitorija izstrāde un integrācija, ko veic eu-LISA, un to vēlāka uzturēšana un ekspluatācija;

(2)datu pārnese uz biometrisko datu salīdzināšanas kopējo pakalpojumu (kopējais BMS) un kopējo identitātes repozitoriju (CIR). Kopējā BMS gadījumā tajā no jauna ir jāizveido to atbilstošo datu biometriskās veidnes, kas ir tajās trīs sistēmās, kuras pašlaik izmanto biometriskos datus (SIS, VIS un Eurodac). CIR gadījumā ir jāpārnes personas datu elementi no VIS uz CIR un jāvalidē iespējamās saiknes, kas konstatētas starp Šengenas Informācijas sistēmā, vīzu informācijas sistēmā un Eurodac reģistrētajām identitātēm. It īpaši šis pēdējais minētais process ir resursietilpīgs;

(3)IIS regulā jau iekļautās valsts vienotās saskarnes (NUI) atjaunināšana, ko eu-LISA veic nolūkā padarīt šo saskarni par vispārīgu komponentu, kurš nodrošina ziņojumu apmaiņu starp dalībvalstīm un centrālo(-ajām) sistēmu(-ām);

(4)dalībvalstu sistēmu integrācija NUI, kas izplatīs ziņojumus, kuri nosūtīti ar Eiropas meklēšanas portāla starpniecību, izmantojot CIR/vairāku identitāšu detektoru;

(5)apmācība (tostarp ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) palīdzību) par to, kā galalietotāji izmanto sadarbspējas komponentus.

(1)eu-LISA paredzētais budžets (225 miljoni euro), kas ietver kopējās izmaksas par tās programmas izstrādi, ar kuru izveido iepriekš minētos piecus sadarbspējas komponentus (68,3 miljoni euro), uzturēšanas izmaksas laikposmam no komponentu izveides brīža līdz 2027. gadam (56,1 miljons euro), īpašu budžetu (25 miljoni euro), kas paredzēts datu migrēšanai no esošajām sistēmām uz kopējo BMS, un papildu izmaksas par NUI atjaunināšanu, tīklu veidošanu, apmācību un sanāksmēm. Īpašs budžets 18,7 miljonu euro apmērā sedz izmaksas par ECRIS-TCN sistēmas modernizāciju un ekspluatāciju augstas pieejamības režīmā no 2022. gada;

(2)budžets 136,3 miljonu euro apmērā, kas paredzēts dalībvalstīm, lai segtu izmaksas par tām pārmaiņām savās valsts sistēmās, kuru mērķis ir izmantot sadarbspējas komponentus, un izmaksas par eu-LISA ieviesto NUI, kā arī budžets, kas paredzēts liela skaita galalietotāju apmācībai;

(3)budžets 48,9 miljonu euro apmērā, kas paredzēts Eiropolam, lai segtu izmaksas par Eiropola IT sistēmu pielāgošanu apstrādājamo paziņojumu apmēram un augstākajiem veiktspējas rādītājiem 42 . ETIAS sistēma izmantos sadarbspējas komponentus, lai aplūkotu Eiropola datus;

(4)budžets 4,8 miljonu euro apmērā, kas paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, lai uzturētu speciālistu grupu, kura vienu gadu no brīža, kad vairāku identitāšu detektors sāks darboties, validēs saiknes starp identitātēm;

(5)budžets 2,0 miljonu euro apmērā, kas paredzēts Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), lai segtu izmaksas par operatīvo darbinieku apmācības sagatavošanu un organizēšanu;

(6)līdzekļi 7,7 miljonu euro apmērā, kas paredzēti Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātam, lai segtu izmaksas par darbinieku skaita ierobežotu palielinājumu un saistītus izdevumus dažādo komponentu izstrādes laikposmā, jo šajā laikposmā arī Komisijai būs jāveic papildu uzdevumi un jāuzņemas atbildība par komiteju, kura nodarbojas ar jautājumiem saistībā ar vienoto ziņojuma formātu.

Iekšējās drošības fonda (IDF) Robežu regula ir finanšu instruments, kurā ir iekļauts budžets sadarbspējas iniciatīvas īstenošanai. Tās 5. panta b) punktā ir noteikts, ka 791 miljons euro jāīsteno, izmantojot programmu, ar kuru izstrādā uz esošajām un/vai jaunām IT sistēmām balstītas IT sistēmas un kura sniedz atbalstu migrācijas plūsmu pārvaldībai pāri ārējām robežām, ja tiek pieņemti attiecīgie Savienības leģislatīvie akti un ievēroti 15. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi. No šā 791 miljona euro 480,2 miljoni euro ir rezervēti IIS izstrādei, 210 miljoni euro – ETIAS sistēmai, savukārt 67,9 miljoni euro ir rezervēti SIS pārskatīšanai. Atlikušie līdzekļi (32,9 miljoni euro) ir jāpārdala, izmantojot IDF B mehānismus. Pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikposmam (2019. un 2020. gads) saskaņā ar šo priekšlikumu ir vajadzīgs 32,1 miljons euro, kas tādējādi ietilpst atlikušajā budžetā.

5.PAPILDU INFORMĀCIJA

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

I nodaļā ir izklāstīti vispārīgi šīs regulas noteikumi. Tajā izskaidroti: regulas pamatā esošie principi; ar regulu izveidotie komponenti; mērķi, kurus paredzēts sasniegt ar sadarbspēju; šīs regulas darbības joma; šajā regulā lietoto terminu definīcijas un diskriminācijas aizlieguma princips attiecībā uz datu apstrādi saskaņā ar šo regulu.

II nodaļā ir izklāstīti noteikumi par Eiropas meklēšanas portālu (ESP). Šajā nodaļā ir noteikts, ka tiek izveidots ESP un tā tehniskā arhitektūra, kas jāizstrādā eu-LISA. Tajā precizēts ESP mērķis un apzināti tie, kuri var izmantot ESP, un kā tas ir izmantojams saskaņā ar spēkā esošajām tiesībām uz piekļuvi katrai centrālajai sistēmai. Ir iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru eu-LISA jāizveido lietotāju profili katrai lietotāju kategorijai. Šajā nodaļā izklāstīts, kā ESP veiks vaicājumus centrālajās sistēmās, un noteikts lietotājiem adresēto atbilžu saturs un formāts. II nodaļā arī noteikts, ka eu-LISA glabās ierakstus par visām datu apstrādes darbībām, un paredzēta alternatīva procedūra gadījumos, kad ESP nespētu piekļūt vienai vai vairākām centrālām sistēmām.

III nodaļā ir izklāstīti noteikumi par biometrisko datu salīdzināšanas kopējo pakalpojumu (kopējais BMS). Šajā nodaļā ir noteikts, ka tiek izveidots kopējais BMS un tā tehniskā arhitektūra, kas jāizstrādā eu-LISA. Tajā precizēts kopējā BMS mērķis un noteikts, kādi dati tiek tajā glabāti. Tajā izskaidrota saikne starp kopējo BMS un pārējiem komponentiem III nodaļā arī noteikts, ka kopējais BMS neturpinās glabāt datus, kolīdz tie vairs nav iekļauti attiecīgajā centrālajā sistēmā, un noteikts, ka eu-LISA glabās ierakstus par visām datu apstrādes darbībām.

IV nodaļā ir izklāstīti noteikumi par kopējo identitātes repozitoriju (CIR). Šajā nodaļā ir noteikts, ka tiek izveidots CIR un tā tehniskā arhitektūra, kas jāizstrādā eu-LISA. Tajā izklāstīts CIR mērķis un precizēts, kādi dati tiks glabāti un kā tie tiks glabāti, tostarp iekļauti noteikumi, kuru nolūks ir nodrošināt glabāto datu kvalitāti. Šajā nodaļā ir noteikts, ka CIR izveidos personas datnes, kuru pamatā ir centrālajās sistēmās esošie dati, un ka personas datnes tiek atjauninātas atbilstīgi izmaiņām atsevišķajās centrālajās sistēmās. IV nodaļā arī precizēts, kā CIR darbosies attiecībā pret vairāku identitāšu detektoru. Šajā nodaļā ir apzināti tie, kuriem var būt piekļuve CIR, un kā tie var piekļūt datiem saskaņā ar piekļuves tiesībām, kā arī paredzēti konkrētāki noteikumi atkarībā no tā, vai piekļuve ir vajadzīga identifikācijas nolūkos vai – kā pirmais divpakāpju pieejas posms – tā ir nepieciešama, lai tiesībaizsardzības nolūkos ar CIR starpniecību piekļūtu IIS, VIS, ETIAS un Eurodac sistēmām. IV nodaļā arī noteikts, ka eu-LISA glabās ierakstus par visām datu apstrādes darbībām, kuras attiecas uz CIR.

V nodaļā ir izklāstīti noteikumi par vairāku identitāšu detektoru (MID). Šajā nodaļā ir noteikts, ka tiek izveidots MID un tā tehniskā arhitektūra, kas jāizstrādā eu-LISA. Tajā izskaidrots MID mērķis un reglamentēta MID izmantošana saskaņā ar tiesībām uz piekļuvi katrai centrālajai sistēmai. V nodaļā ir noteikts, kad un kā MID sāks meklēšanu, lai atklātu vairākas identitātes, kā tiek sniegti rezultāti un kā tie ir jāņem vērā, tostarp vajadzības gadījumā veicot manuālu verifikāciju. V nodaļā ir izklāstīta to saikņu veidu klasifikācija, kuras var rasties meklēšanas rezultātā atkarībā no tā, vai rezultāts parāda vienu identitāti, vairākas identitātes vai kopīgus identitātes datus. Šajā nodaļā ir noteikts, ka MID glabās saistītus datus, kas atrodas centrālajās sistēmās, savukārt dati paliks vienā vai vairākās atsevišķajās centrālajās sistēmās. V nodaļā arī noteikts, ka eu-LISA glabās ierakstus par visām datu apstrādes darbībām, kuras attiecas uz MID.

VI nodaļā ir paredzēti pasākumi sadarbspējas atbalstam. Tajā iekļauti noteikumi, ar kuriem izveido vienoto ziņojuma formātu kā kopīgo informācijas apmaiņas standartu, kas atbalsta sadarbspēju, un izveido centrālu ziņošanas un statistikas repozitoriju.

VII nodaļa attiecas uz datu aizsardzību. Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka dati, kurus apstrādā atbilstoši šai regulai, tiek apstrādāti likumīgi un pienācīgi saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 noteikumiem. Šajā nodaļā izskaidrots, kurš būs datu apstrādātājs attiecībā uz katru no šajā regulā ierosinātajiem sadarbspējas pasākumiem, un izklāstīti pasākumi, kas jāveic eu-LISA un dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu datu apstrādes drošību, datu konfidencialitāti, pienācīgu rīcību drošības incidentu gadījumā un pienācīgu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti šajā regulā paredzētie pasākumi. Šajā nodaļā arī ietverti noteikumi par datu subjektu tiesībām, tostarp tiesībām tikt informētiem par to, ka viņu datus glabā un apstrādā saskaņā ar šo regulu, un par tiesībām piekļūt personas datiem, kurus glabā un apstrādā saskaņā ar šo regulu, un šos datus labot un dzēst. Šajā nodaļā arī noteikts princips, saskaņā ar kuru datus, kas apstrādāti atbilstīgi šai regulai, nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātam subjektam, izņemot – dažos konkrētos nolūkos – Interpolu; tas pats attiecas uz datiem, kas ar Eiropas meklēšanas portāla starpniecību saņemti no Eiropola gadījumos, kad piemēro Regulas Nr. 2016/794 noteikumus par datu vēlāku apstrādi. Visbeidzot, šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi, kuri attiecas uz pārraudzību un revīziju saistībā ar datu aizsardzību.

VIII nodaļā ir noteikti eu-LISA, kā arī dalībvalstu, Eiropola un ETIAS centrālās vienības pienākumi pirms un pēc šajā priekšlikumā paredzēto pasākumu darbības uzsākšanas.

IX nodaļa attiecas uz grozījumiem citos Savienības instrumentos. Ar šo nodaļu tiek ieviestas izmaiņas citos juridiskajos instrumentos, kuras ir vajadzīgas, lai pilnībā īstenotu šo sadarbspējas priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz vajadzīgajām izmaiņām šādos juridiskajos instrumentos, kas pašreiz ir stabili teksti, kurus pieņēmuši abi likumdevēji: Šengenas Robežu kodekss, IIS regula, VIS regula (EK), Padomes Lēmums 2004/512/EK (VIS lēmums) un Padomes Lēmums 2008/633/IT (VIS/tiesībaizsardzības iestāžu piekļuves lēmums).

X nodaļā ir sīki izklāstīti šādi aspekti: statistikas un ziņošanas prasības saistībā ar datiem, kurus apstrādā saskaņā ar šo regulu; pārejas pasākumi, kas būs vajadzīgi; noteikumi saistībā ar izmaksām, ko rada šī regula; prasības saistībā ar paziņojumiem; process šajā regulā ierosināto pasākumu darbības uzsākšanai; pārvaldības kārtība, tostarp attiecībā uz komitejas un padomdevēju grupas izveidi, eu-LISA pienākumiem apmācības jomā un praktisku rokasgrāmatu, kuras nolūks ir atbalstīt sadarbspējas komponentu īstenošanu un pārvaldību; procedūras saistībā ar šajā regulā ierosināto pasākumu uzraudzību un izvērtēšanu un noteikums par šīs regulas stāšanos spēkā.

2017/0351 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/IT, Regulu (ES) 2016/399 un Regulu (ES) 2017/2226

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 43 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 44 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā „Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas 45 ” uzsvēra nepieciešamību uzlabot Savienības datu pārvaldības arhitektūru robežu pārvaldības un drošības jomā. Ar šo paziņojumu tika sākts process virzībā uz ES informācijas sistēmu sadarbspējas panākšanu drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai, lai novērstu ar šīm sistēmām saistītos strukturālos trūkumus, kas apgrūtina valsts iestāžu darbu, un nodrošinātu, ka robežsargu, muitas iestāžu, policijas darbinieku un tiesu iestāžu rīcībā ir nepieciešamā informācija.

(2)Savā 2016. gada jūnija Ceļvedī ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā 46 Padome apzināja dažādas tiesiskas, tehniskas un operatīvas problēmas ES informācijas sistēmu sadarbspējā un aicināja rast atbilstošus risinājumus.

(3)Savā 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu 47 Eiropas Parlaments aicināja iesniegt priekšlikumus par pastāvošo informācijas sistēmu uzlabošanu un attīstīšanu, informācijas trūkumu novēršanu un šo sistēmu sadarbspējas panākšanu, kā arī priekšlikumus par obligāto informācijas apmaiņu ES, kuri papildināti ar nepieciešamajiem mehānismiem datu aizsardzībai.

(4)Eiropadome 2016. gada 15. decembrī 48 aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas.

(5)Augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos savā 2017. gada 11. maija galīgajā ziņojumā 49 secināja, ka ir nepieciešams un tehniski iespējams sākt darbu pie praktiskiem sadarbspējas risinājumiem un ka principā tie var gan sniegt operatīvos ieguvumus, gan tos var izstrādāt atbilstīgi datu aizsardzības prasībām.

(6)Savā 2017. gada 16. maija paziņojumā „Septītais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību 50 ” Komisija – saskaņā ar 2016. gada 6. aprīļa paziņojumu un, ņemot vērā konstatējumus un ieteikumus, kurus izteikusi augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos, – izklāstīja jaunu pieeju robežu, drošības un migrācijas datu pārvaldībai, saskaņā ar kuru visas ES informācijas sistēmas drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai ir sadarbspējīgas, pilnībā ievērojot pamattiesības.

(7)Savos 2017. gada 9. jūnija secinājumos 51 par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju Padome aicināja Komisiju rast sadarbspējas risinājumus, kā ierosinājusi augsta līmeņa ekspertu grupa.

(8)Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā 52 uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbspēju starp datubāzēm un aicināja Komisiju pēc iespējas drīz sagatavot tiesību akta projektu, ar ko pieņem priekšlikumus, kurus izteikusi augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos.

(9)Lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, palīdzētu novērst un apkarot neatbilstīgu migrāciju un sekmētu augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp nodrošinātu sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu dalībvalstu teritorijās, būtu jāizveido sadarbspēja starp ES informācijas sistēmām, proti, [ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS)], vīzu informācijas sistēmu (VIS), [Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)], Eurodac, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un [Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN)], lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati papildinātu viens otru. Lai to panāktu, kā sadarbspējas komponenti būtu jāizveido Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējais BMS), kopējs identitātes repozitorijs (CIR) un vairāku identitāšu detektors (MID).

(10)ES informācijas sistēmu sadarbspējai būtu jāļauj iepriekš minētajām sistēmām papildināt vienai otru, lai atvieglinātu personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm esošo un turpmāko ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.

(11)Sadarbspējas komponentiem būtu jāaptver IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēma]. Tiem arī būtu jāaptver Eiropola dati tādā apmērā, kas tajos ļautu veikt vaicājumus vienlaikus ar šīm ES informācijas sistēmām.

(12)Sadarbspējas komponentiem būtu jāattiecas uz personām, saistībā ar kurām personas datus var apstrādāt ES informācijas sistēmās un Eiropolā, proti, uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru personas dati tiek apstrādāti ES informācijas sistēmās un Eiropolā, un uz ES pilsoņiem, kuru personas dati tiek apstrādāti Šengenas Informācijas sistēmā un Eiropolā.

(13)Būtu jāizveido Eiropas meklēšanas portāls (ESP), lai tehniski atvieglotu dalībvalstu iestāžu un ES struktūru spēju saskaņā ar savām piekļuves tiesībām ātri, netraucēti, efektīvi, sistemātiski un kontrolēti piekļūt savu uzdevumu veikšanai vajadzīgajām ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS, [ECRIS-TCN sistēmas] un Eiropola datu mērķus. Ļaujot vienlaikus veikt meklēšanu visās attiecīgajās ES informācijas sistēmās, kā arī Eiropola datos un Interpola datubāzēs, ESP būtu jādarbojas kā vienloga sistēmai jeb „ziņojumu starpniekam”, lai meklētu datus dažādās centrālajās sistēmās un netraucēti izgūtu vajadzīgo informāciju, pilnībā ievērojot pamatā esošo sistēmu prasības attiecībā uz piekļuves kontroli un datu aizsardzību.

(14)Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāze ļauj pilnvarotām tiesībaizsardzības struktūrām dalībvalstīs (tostarp imigrācijas un robežkontroles amatpersonām) apstiprināt ceļošanas dokumenta derīgumu. Izmantojot [ETIAS], tiek veikti vaicājumi SLTD un Interpola datubāzē ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN), lai novērtētu, vai persona, kas iesniedz ceļošanas atļaujas pieteikumu, varētu, piemēram, neatbilstīgi imigrēt vai radīt drošības apdraudējumu. Centralizētajam Eiropas meklēšanas portālam (ESP) būtu jāļauj veikt vaicājumus SLTD un TDAWN datubāzēs, izmantojot personas identitātes datus. Gadījumos, kad personas datus no Savienības nosūta Interpolam, izmantojot ESP, būtu jāpiemēro noteikumi par starptautisku nosūtīšanu, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 53 V nodaļā, vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 54 V nodaļu. Tam nebūtu jāskar īpašie noteikumi, kas paredzēti Padomes Kopējā nostājā 2005/69/TI 55 un Padomes Lēmumā 2007/533/TI 56 .

(15)Eiropas meklēšanas portāls (ESP) būtu jāizstrādā un jākonfigurē tādā veidā, lai vaicājumu veikšanai tas neļautu izmantot datu laukus, kas nav saistīti ar personām vai ceļošanas dokumentiem vai nav ietverti kādā ES informācijas sistēmā, Eiropola datos vai Interpola datubāzē.

(16)Lai nodrošinātu visu ES informācijas sistēmu ātru un sistemātisku izmantošanu, Eiropas meklēšanas portāls (ESP) būtu jāizmanto, lai veiktu vaicājumus kopējā identitātes repozitorijā, IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmā]. Tomēr būtu jāsaglabā valsts pieslēgums dažādajām ES informācijas sistēmām, lai nodrošinātu tehnisku rezerves mehānismu. Arī Savienības struktūrām būtu jāizmanto ESP, lai savu uzdevumu izpildes nolūkā veiktu vaicājumus centrālajā SIS saskaņā ar savām piekļuves tiesībām. ESP vajadzētu būt papildu līdzeklim, lai veiktu vaicājumus centrālajā SIS, Eiropola datos un Interpola sistēmās, papildinot esošās specializētās saskarnes.

(17)Biometriskie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi un sejas attēli, ir unikāli un tādēļ personas identifikācijai daudz ticamāki nekā burtciparu dati. Kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam (kopējais BMS) vajadzētu būt tehniskam rīkam, kas pastiprina un atvieglo attiecīgo ES informācijas sistēmu un citu sadarbspējas komponentu darbu. Galvenajam kopējā BMS mērķim vajadzētu būt iespējai atvieglot tādas personas identifikāciju, kura var būt reģistrēta dažādās datubāzēs, ko panāk, dažādās sistēmās salīdzinot šīs personas biometriskos datus un izmantojot vienu vienīgu tehnoloģisko komponentu, nevis piecus dažādus katrā no pamatā esošajām sistēmām. Kopējam BMS būtu jāveicina drošība, kā arī jārada finansiāli, ar uzturēšanu saistīti un operatīvi ieguvumi, balstoties uz vienu vienīgu tehnoloģisko komponentu, nevis uz dažādiem komponentiem katrā no pamatā esošajām sistēmām. Visas automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (tostarp tās, kas pašlaik tiek izmantotas Eurodac, VIS un SIS) izmanto biometriskās veidnes, kurās ir dati, kas iegūti faktisko biometrisko paraugu iezīmju izgūšanas rezultātā. Kopējam BMS būtu jāpārgrupē un jāglabā visas šīs biometriskās veidnes vienā vietā, tādējādi atvieglinot salīdzināšanu starp dažādām sistēmām, kurās izmanto biometriskos datus, un ļaujot gūt apjomradītus ietaupījumus ES centrālo sistēmu izstrādē un uzturēšanā.

(18)Biometriskie dati ir sensitīvi personas dati. Ar šo regulu būtu jānosaka pamats un drošības pasākumi šādu datu apstrādei nolūkā viennozīmīgi identificēt attiecīgās personas.

(19)Sistēmām, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 57 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2007 58 un [ETIAS regulu] par Savienības robežu pārvaldību, sistēmai, kura izveidota ar [Eurodac regulu] par starptautiskās aizsardzības pieprasītāju identifikāciju un neatbilstīgas migrācijas apkarošanu, un sistēmai, kas izveidota ar [regulu par ECRIS-TCN sistēmu], ir jābalstās uz trešo valstu valstspiederīgo, kuru personas dati tiek glabāti šajās sistēmās, precīzu identifikāciju, lai šīs sistēmas būtu efektīvas.

(20)Tāpēc kopējam identitātes repozitorijam (CIR) būtu jāatvieglo IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmā] reģistrēto personu pareiza identifikācija un jāpalīdz to veikt.

(21)Šajās ES informācijas sistēmās glabātie personas dati var attiekties uz vienām un tām pašām personām, taču ar dažādām vai nepilnīgām identitātēm. Dalībvalstu rīcībā ir efektīvi līdzekļi, kā savā teritorijā identificēt savus pilsoņus vai reģistrētos pastāvīgos iedzīvotājus, taču tas tā nav attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. ES informācijas sistēmu sadarbspējai būtu jāpalīdz pareizi identificēt trešo valstu valstspiederīgos. Kopējā identitātes repozitorijā (CIR) būtu jāglabā sistēmās esošie trešo valstu valstspiederīgo personas dati, kas ir vajadzīgi, lai varētu precīzāk identificēt minētās personas, tāpēc ietverot viņu identitāti, ceļošanas dokumentus un biometriskos datus – neatkarīgi no tā, kurā sistēmā šie dati bija sākotnēji apkopoti. CIR būtu jāglabā tikai tie personas dati, kas ir noteikti vajadzīgi, lai veiktu precīzu identitātes pārbaudi. CIR reģistrētie personas dati būtu jāglabā ne ilgāk, kā tas ir noteikti nepieciešams pamatā esošo sistēmu nolūkos, un tie būtu automātiski jādzēš brīdī, kad datus dzēš pamatā esošajās sistēmās saskaņā ar šo datu loģisko nošķiršanu.

(22)Jaunā apstrādes darbība, kas izpaužas kā šādu datu glabāšana kopējā identitātes repozitorijā (CIR), nevis katrā atsevišķajā sistēmā, ir vajadzīga, lai palielinātu identifikācijas precizitāti, kas ir iespējams, pateicoties automatizētajai šādu datu salīdzināšanai un saskaņošanai. Apstāklim, ka trešo valstu valstspiederīgo identitātes un biometriskos datus glabā kopējā identitātes repozitorijā, nebūtu nekādā veidā jākavē datu apstrāde IIS, VIS, ETIAS, Eurodac vai ECRIS-TCN sistēmu regulu nolūkos, jo CIR vajadzētu būt šo pamatā esošo sistēmu jaunam kopīgam komponentam.

(23)Šajā sakarībā personas datnes izveide kopējā identitātes repozitorijā (CIR) par katru personu, kura reģistrēta IIS, VIS, ETIAS, Eurodac vai ECRIS-TCN sistēmā, ir vajadzīga, lai Šengenas zonas iekšienē pareizi identificētu trešo valstu valstspiederīgos un atbalstītu vairāku identitāšu detektoru nolūkā sasniegt divējādu mērķi, proti, atvieglot bona fide ceļotāju identitātes pārbaudes un apkarot identitātes viltošanu. Šai personas datnei būtu jāglabā vienā vienīgā vietā visas iespējamās, ar konkrētu personu saistītās identitātes un jādara tās pieejamas attiecīgi pilnvarotiem galalietotājiem.

(24)Tādējādi kopējam identitātes repozitorijam (CIR) būtu jāatbalsta vairāku identitāšu detektora darbība un jāatvieglo un jāracionalizē tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve tādām ES informācijas sistēmām, kas nav izveidotas tikai un vienīgi tam, lai novērstu, izmeklētu un atklātu smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem.

(25)Ar kopējo identitātes repozitoriju (CIR) būtu jāizveido kopīga trešo valstu valstspiederīgo, kuri reģistrēti IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmā], identitātes un biometrisko datu krātuve, kas darbotos kā kopīgais šo sistēmu komponents šādu datu glabāšanai un ļautu veikt meklēšanu tajā.

(26)Visi kopējā identitātes repozitorijā (CIR) esošie ieraksti būtu loģiski jānodala, automātiski marķējot katru ierakstu ar to pamatā esošo sistēmu, kurai pieder minētais ieraksts. Kontrolei attiecībā uz piekļuvi CIR būtu jāizmanto šie marķējumi, lai atļautu vai neatļautu piekļuvi attiecīgajam ierakstam.

(27)Lai nodrošinātu pareizu kādas personas identifikāciju, dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par neatbilstīgas migrācijas novēršanu un apkarošanu, un kompetentajām iestādēm Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 7. punkta nozīmē būtu jāatļauj veikt vaicājumus kopējā identitātes repozitorijā (CIR), izmantojot minētās personas biometriskos datus, kas iegūti identitātes pārbaudes laikā.

(28)Ja personas biometriskie dati nav izmantojami vai ja vaicājums uz šo datu pamata neizdodas, vaicājums būtu jāveic, izmantojot minētās personas identitātes datus apvienojumā ar ceļošanas dokumenta datiem. Ja vaicājuma rezultātā noskaidrojas, ka dati par minēto personu tiek glabāti kopējā identitātes repozitorijā (CIR), dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei, lai aplūkotu minētās personas identitātes datus, kas tiek glabāti CIR, nesniedzot nekādas norādes par to, kurai ES informācijas sistēmai šie dati pieder.

(29)Dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts tiesību akti, ar kuriem nosaka iestādes, kas ir kompetentas veikt identitātes pārbaudes, izmantojot kopējo identitātes repozitoriju (CIR), un kuros ir izklāstītas šādu pārbaužu procedūras, nosacījumi un kritēriji saskaņā ar proporcionalitātes principu. Valsts tiesību aktos jo īpaši būtu jāparedz pilnvaras iegūt biometriskos datus tādas personas identitātes pārbaudes laikā, kura personīgi atrodas minēto iestāžu darbinieka priekšā.

(30)Ar šo regulu būtu arī jāievieš jauna iespēja, saskaņā ar kuru dalībvalsts izraudzītām tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam ir racionalizēta piekļuve datiem, kas ietver ne tikai IIS, VIS, [ETIAS] vai Eurodac sistēmās esošos identitātes datus. Dati, tostarp tādi, kas nav minētajās sistēmās ietvertie identitātes dati, var būt vajadzīgi, lai kādā konkrētā lietā novērstu, atklātu, izmeklētu teroristu nodarījumus vai smagus noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

(31)Noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajos juridiskajos instrumentos, arī turpmāk būtu jāreglamentē pilnīga piekļuve ES informācijas sistēmās esošajiem datiem, kuri vajadzīgi teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai un kuri pārsniedz attiecīgos, kopējā identitātes repozitorijā (CIR) ietvertos identitātes datus, kas iegūti, identitātes pārbaudes laikā izmantojot minētās personas biometriskos datus. Izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes un Eiropols iepriekš nezina, kurā ES informācijas sistēmā ir to personu dati, attiecībā uz kurām tiem jāveic vaicājums. Tas rada aizkavēšanos un neefektivitāti savu uzdevumu veikšanā. Tāpēc izraudzītās iestādes pilnvarotajam galalietotājam būtu jāatļauj redzēt, kurā ES informācijas sistēmā ir reģistrēti dati, kas atbilst veiktajam vaicājumam. Tādējādi pēc tam, kad ir veikta trāpījuma esamības sistēmā automatizētā verifikācija, attiecīgā sistēma tiktu apzīmēta ar karodziņu (tā dēvētā trāpījumu karodziņu funkcija).

(32)Ierakstiem par kopējā identitātes repozitorijā veiktajiem vaicājumiem būtu jānorāda vaicājuma nolūks. Ja šāds vaicājums tika veikts, izmantojot divpakāpju pieeju datu meklēšanai, ierakstos būtu jāiekļauj atsauce uz izmeklēšanas vai lietas valsts datni, tādējādi norādot, ka šāds vaicājums tiks sākts teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā.

(33)Lai dalībvalsts izraudzītā iestāde un Eiropols varētu veikt vaicājumu kopējā identitātes repozitorijā (CIR) ar nolūku iegūt trāpījumu karodziņa veida atbildi, kurā norādīts, ka dati ir reģistrēti IIS, VIS, [ETIAS] vai Eurodac sistēmās, ir nepieciešama automatizēta personas datu apstrāde. Trāpījumu karodziņš neatklātu attiecīgās personas personas datus, bet gan sniegtu norādi, ka daži no šīs personas datiem tiek glabāti vienā no sistēmām. Pilnvarotajam galalietotājam nebūtu jāpieņem nekādi nelabvēlīgi lēmumi attiecībā uz konkrēto personu, pamatojoties vienīgi uz trāpījumu karodziņa vienkāršu parādīšanos. Tādēļ piekļuve, kura piešķirta trāpījumu karodziņa galalietotājam, nozīmētu ļoti ierobežotu iejaukšanos attiecīgās personas tiesībās uz personas datu aizsardzību, vienlaikus būtu jāļauj izraudzītajai iestādei un Eiropolam efektīvāk izskatīt galalietotāja pieteikumu par piekļuvi personas datiem tieši sistēmā, kas tika atzīmēta kā sistēma, kurā atrodas attiecīgie dati.

(34)Divpakāpju pieeja datu meklēšanai ir īpaši vērtīga lietās, kurās persona, ko tur aizdomās par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, šāda nodarījuma izdarītājs vai iespējamais cietušais, nav zināms. Tādos gadījumos kopējam identitātes repozitorijam (CIR) būtu jānodrošina iespēja ar vienu vienīgu meklējumu identificēt informācijas sistēmu, kurā šī persona ir zināma. Nosakot pienākumu izmantot šādās lietās šo jauno pieeju attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi, piekļuve IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac sistēmās glabātajiem datiem būtu jānodrošina, neparedzot prasību veikt iepriekšēju meklēšanu valsts datubāzēs un uzsākt iepriekšēju meklēšanu pārējo dalībvalstu automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI. Iepriekšējas meklēšanas princips būtiski ierobežo dalībvalsts iestāžu iespēju pamatotos tiesībaizsardzības nolūkos veikt meklēšanu sistēmās un tādējādi varētu nozīmēt to, ka tiek palaistas garām iespējas iegūt vajadzīgo informāciju. Prasības veikt iepriekšēju meklēšanu valsts datubāzēs un uzsākt iepriekšēju meklēšanu pārējo dalībvalstu automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI būtu jāizbeidz piemērot vienīgi tad, kad būs ieviests alternatīvais divpakāpju pieejas aizsardzības līdzeklis attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi ar CIR starpniecību.

(35)Būtu jāizveido vairāku identitāšu detektors (MID), lai sekmētu kopējā identitātes repozitorija darbību un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus. Lai visas šīs ES informācijas sistēmas būtu efektīvas savu attiecīgo mērķu izpildē, tām ir nepieciešama precīza to personu identifikācija, kuru personas dati tiek glabāti šajās sistēmās.

(36)ES informācijas sistēmu mērķu sasniegšanas iespēju mazina tas, ka iestādes, kas izmanto šīs sistēmas, pašlaik nespēj veikt pietiekami ticamas to trešo valstu valstspiederīgo identitāšu verifikācijas, kuru dati tiek glabāti dažādās sistēmās. Minēto nespēju nosaka apstāklis, ka konkrētajā atsevišķajā sistēmā glabāto identitātes datu kopums var būt maldinošs, nepareizs vai nepilnīgs un ka pašlaik nav iespējas atklāt šādus maldinošus, nepareizus vai nepilnīgus identitātes datus, veicot salīdzināšanu ar citā sistēmā glabātiem datiem. Lai šo situāciju labotu, Savienības līmenī ir vajadzīgs tehnisks instruments, kas šajos nolūkos ļautu precīzi identificēt trešo valstu valstspiederīgos.

(37)Ar vairāku identitāšu detektoru (MID) būtu jāizveido un jāglabā saiknes starp datiem dažādās ES informācijas sistēmās, lai atklātu vairākas identitātes nolūkā sasniegt divējādu mērķi, proti, atvieglot bona fide ceļotāju identitātes pārbaudes un apkarot identitātes viltošanu. MID būtu jāietver tikai saiknes starp personām, kuras atrodamas vairāk nekā vienā ES informācijas sistēmā; šīm saiknēm stingri jāaprobežojas ar datiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai attiecīgā persona dažādās sistēmās likumīgi vai nelikumīgi ir reģistrēta ar dažādām biogrāfiskām identitātēm vai precizētu, ka divas personas ar līdzīgiem biogrāfijas datiem var nebūt viena un tā pati persona. Datu apstrāde, ko veic ar Eiropas meklēšanas portāla (ESP) un kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma (kopējais BMS) palīdzību, lai personu datnes sasaistītu atsevišķu sistēmu starpā, būtu jāsamazina līdz absolūtam minimumam, un tāpēc tā aprobežojas ar vairāku identitāšu atklāšanu tajā brīdī, kad viena no kopējā identitātes repozitorijā un SIS iekļautajām informācijas sistēmām tiek papildināta ar jauniem datiem. MID būtu jāparedz drošības pasākumi pret iespējamu diskrimināciju vai nelabvēlīgiem lēmumiem attiecībā uz personām ar vairākām likumīgām identitātēm.

(38)Ar šo regulu tiek noteiktas jaunas datu apstrādes darbības, kuru mērķis ir pareizi identificēt attiecīgās personas. Tā ir iejaukšanās viņu pamattiesībās, kas tiek aizsargātas ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu. Tā kā efektīva ES informācijas sistēmu īstenošana ir atkarīga no pareizas attiecīgo personu identifikācijas, šāda iejaukšanās ir pamatota ar tiem pašiem mērķiem, kuru dēļ katra no šīm sistēmām ir izveidota, proti, efektīva Savienības robežu pārvaldība, Savienības iekšējā drošība, Savienības patvēruma un vīzu politikas efektīva īstenošana un cīņa pret neatbilstīgu migrāciju.

(39)Eiropas meklēšanas portālam (ESP) un kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam (kopējais BMS) būtu jāsalīdzina kopējā identitātes repozitorijā (CIR) un SIS esošie dati par personām tad, kad valsts iestāde vai ES struktūra izveido jaunus ierakstus. Šādai salīdzināšanai vajadzētu būt automatizētai. CIR un SIS būtu jāizmanto kopējais BMS, lai atklātu iespējamas saiknes, kuru pamatā ir biometriskie dati. CIR un SIS būtu jāizmanto ESP, lai atklātu iespējamas saiknes, kuru pamatā ir burtciparu dati. CIR un SIS būtu jāvar identificēt vairākās sistēmās glabātus identiskus vai līdzīgus datus par trešās valsts valstspiederīgo. Tādā gadījumā būtu jāizveido saikne, kas norāda, ka tā ir viena un tā pati persona. CIR un SIS būtu jākonfigurē tā, lai nelielas transliterācijas vai pareizrakstības kļūdas tiktu atklātas tādā veidā, kas attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam neradītu nekādus nepamatotus šķēršļus.

(40)Valsts iestādei vai ES struktūrai, kas reģistrēja datus attiecīgajā ES informācijas sistēmā, būtu jāapstiprina vai jāmaina šīs saiknes. Identitātes manuālas verifikācijas nolūkā šai iestādei vajadzētu būt piekļuvei datiem, kas tiek glabāti kopējā identitātes repozitorijā (CIR) vai SIS un vairāku identitāšu detektorā (MID).

(41)Dalībvalsts iestāžu un ES struktūru, kurām ir piekļuve vismaz vienai kopējā identitātes repozitorijā (CIR) iekļautajai ES informācijas sistēmai vai SIS, piekļuvei vairāku identitāšu detektoram (MID) būtu jāaprobežojas ar tā dēvētajām sarkanajām saiknēm, ja saistītajos datos ir vieni un tie paši biometriskie dati, taču identitātes dati ir atšķirīgi, un iestāde, kas atbild par atšķirīgo identitāšu verifikāciju, secināja, ka šie saistītie dati nelikumīgi attiecas uz vienu un to pašu personu, vai ja saistītajos datos ir līdzīgi identitātes dati un iestāde, kura atbild par atšķirīgo identitāšu verifikāciju, secināja, ka šie saistītie dati nelikumīgi attiecas uz vienu un to pašu personu. Ja saistītie identitātes dati nav līdzīgi, būtu jāizveido dzeltena saikne un jāveic manuāla verifikācija, lai šo saikni apstiprinātu vai atbilstoši mainītu tās krāsu.

(42)Manuālā vairāku identitāšu verifikācija būtu jāveic iestādei, kura izveidoja vai atjaunināja datus, kas izraisīja trāpījumu, kura rezultātā tika izveidota saikne ar citā ES informācijas sistēmā jau glabātajiem datiem. Par vairāku identitāšu verifikāciju atbildīgajai iestādei būtu jānovērtē, vai pastāv vairākas likumīgas vai nelikumīgas identitātes. Šāds novērtējums iespēju robežās būtu jāveic trešās valsts valstspiederīgā klātbūtnē, vajadzības gadījumā pieprasot papildu paskaidrojumus vai informāciju. Šāds novērtējums būtu jāveic nekavējoties saskaņā ar juridiskajām prasībām par informācijas precizitāti atbilstīgi Savienības tiesībām un valsts tiesību aktiem.

(43)To saikņu gadījumā, kuras iegūtas Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) ietvaros saistībā ar brīdinājumiem par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, par bezvēsts pazudušām personām vai neaizsargātām personām, par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā, par personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm vai par nezināmām meklētām personām, jāatzīmē, ka par vairāku identitāšu verifikāciju atbildīgajai iestādei vajadzētu būt tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura izveidoja brīdinājumu. Šo kategoriju SIS brīdinājumi ir sensitīvi un nebūtu obligāti jāizpauž iestādēm, kas izveido vai atjaunina datus vienā no citām ES informācijas sistēmām. Saiknes ar SIS datiem izveidei nebūtu jāskar darbības, kas ir jāveic saskaņā ar [SIS regulām].

(44)eu-LISA būtu jāievieš automatizēti datu kvalitātes kontroles mehānismi un kopēji datu kvalitātes indikatori. eu-LISA būtu jāatbild par to, lai attīstītu centrālu spēju datu kvalitātes pārraudzībai un sagatavotu regulārus datu analīzes ziņojumus nolūkā uzlabot kontroli pār to, kā dalībvalstis īsteno un piemēro ES informācijas sistēmas. Kopējiem kvalitātes indikatoriem būtu jāietver minimālie kvalitātes standarti attiecībā uz datu glabāšanu ES informācijas sistēmās vai sadarbspējas komponentos. Šādu datu kvalitātes standartu mērķim vajadzētu būt tādam, lai ES informācijas sistēmas un sadarbspējas komponenti varētu automātiski identificēt acīmredzami kļūdainus vai nekonsekventus ievadītos datus, kā rezultātā izcelsmes dalībvalsts var verificēt šos datus un veikt visas vajadzīgās korektīvās darbības.

(45)Komisijai būtu jāizvērtē eu-LISA kvalitātes ziņojumi un vajadzības gadījumā jāsniedz ieteikumi dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu jāatbild par to, lai sagatavotu rīcības plānu, kurā aprakstītas darbības visu ar datu kvalitāti saistīto trūkumu novēršanai, un regulāri jāziņo par progresu šā rīcības plāna īstenošanā.

(46)Ar vienoto ziņojuma formātu (UMF) būtu jāizveido standarts strukturētai, pārrobežu informācijas apmaiņai starp informācijas sistēmām, iestādēm un/vai organizācijām tieslietu un iekšlietu jomā. Ar UMF būtu jānosaka kopēja terminoloģija un loģiskās struktūras attiecībā uz kopīgi apmainītu informāciju, lai atvieglotu sadarbspēju, ļaujot saskaņotā un semantiski līdzvērtīgā veidā izveidot un lasīt apmainītās informācijas saturu.

(47)Būtu jāizveido centrāls ziņošanas un statistikas repozitorijs (CRRS), lai politikas, operatīvos un datu kvalitātes nolūkos iegūtu vairākas sistēmas aptverošus statistikas datus un analītiskus ziņojumus. eu-LISA savos tehniskajos centros būtu jāizveido, jāīsteno un jāmitina CRRS, kurā ietverti anonīmi statistikas dati no iepriekš minētajām sistēmām, kopējā identitātes repozitorija, vairāku identitāšu detektora un biometrisko datu salīdzināšanas kopējā pakalpojuma. Ar CRRS ietvertajiem datiem nebūtu jāļauj identificēt atsevišķas personas. eu-LISA būtu jāpadara dati anonīmi un jāreģistrē šādi anonīmi dati centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā. Procesam, kura gaitā datus parada anonīmus, vajadzētu būt automatizētam, un eu-LISA darbiniekiem nebūtu jāpiešķir tieša piekļuve ES informācijas sistēmās vai sadarbspējas komponentos glabātiem personas datiem.

(48)Personas datu apstrādei, ko valstu iestādes veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679, ja vien šādu apstrādi dalībvalstu izraudzītās iestādes vai centrālie piekļuves punkti neveic teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas vai izmeklēšanas nolūkos, kad būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680.

(49)Konkrētie datu aizsardzības noteikumi, kas paredzēti [IIS regulā], Regulā (EK) Nr. 767/2008, [ETIAS regulā] un [regulā par SIS robežpārbaužu jomā], būtu jāpiemēro personas datu apstrādei šajās attiecīgajās sistēmās.

(50)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 59 būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, ko eu-LISA un citas Savienības iestādes un struktūras veic, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, neskarot Regulu (ES) 2016/794, kura būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, ko veic Eiropols.

(51)Dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumība būtu jāuzrauga valstu uzraudzības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar [Regulu (ES) 2016/679], savukārt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kurš izveidots ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, būtu jāuzrauga Savienības iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un uzraudzības iestādēm, uzraugot personas datu apstrādi, ko veic ar sadarbspējas komponentu palīdzību, būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(52)„(...) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas … sniedzis atzinumu”

(53)Attiecībā uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS, būtu jāpiemēro attiecīgie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

(54)Gan dalībvalstīm, gan eu-LISA būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai risinātu drošības jautājumus. eu-LISA arī būtu jāgādā par to, ka pastāvīgi tiek izmantoti jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, lai nodrošinātu datu integritāti attiecībā uz sadarbspējas komponentu izstrādi, projektēšanu un pārvaldību.

(55)Šajā regulā paredzēto sadarbspējas komponentu īstenošana ietekmēs veidu, kā robežšķērsošanas vietās tiek veiktas pārbaudes. Šī ietekme izrietēs no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 60 esošo noteikumu un šajā regulā paredzēto sadarbspējas noteikumu kombinētas piemērošanas.

(56)Šīs kombinētās noteikumu piemērošanas rezultātā Eiropas meklēšanas portālam (ESP) vajadzētu būt galvenajam piekļuves punktam, lai robežšķērsošanas vietās attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem veiktu Šengenas Robežu kodeksā paredzēto, obligāto sistemātisko meklēšanu datubāzēs. Turklāt, lai novērtētu, vai persona atbilst Šengenas Robežu kodeksā noteiktajiem ieceļošanas nosacījumiem, robežsargiem būtu jāņem vērā identitātes dati, uz kuru pamata kāda saikne vairāku identitāšu detektorā (MID) ir klasificēta kā sarkana saikne. Tomēr sarkanas saiknes esamība pati par sevi nebūtu uzskatāma par iemeslu ieceļošanas atteikumam, un tāpēc nebūtu jāgroza esošie, Šengenas Robežu kodeksā uzskaitītie iemesli ieceļošanas atteikumam.

(57)Būtu lietderīgi atjaunināt Robežsargu rokasgrāmatu, lai padarītu šos precizējumus nepārprotamus.

(58)Tomēr būtu nepieciešams Regulas (ES) 2016/399 grozījums, lai paredzētu papildu pienākumu, saskaņā ar kuru robežsargam, lai nepagarinātu gaidīšanas laiku uz pārbaudi pirmajā līnijā, ir jāsūta trešās valsts valstspiederīgais uz pārbaudi otrajā līnijā tajā gadījumā, kad ar Eiropas meklēšanas portāla (ESP) starpniecību veikts vaicājums vairāku identitāšu detektorā (MID) norādītu uz dzeltenas vai sarkanas saiknes esamību.

(59)Ja vaicājuma, kas ar Eiropas meklēšanas portāla (ESP) starpniecību veikts vairāku identitāšu detektorā (MID), rezultāts ir dzeltena saikne vai tiek atklāta sarkana saikne, tad robežsargam otrajā līnijā būtu jāveic meklēšana kopējā identitātes repozitorijā vai Šengenas Informācijas sistēmā, vai abos, lai novērtētu informāciju par pārbaudāmo personu nolūkā manuāli pārbaudīt viņa atšķirīgo identitāti un pielāgot saiknes krāsu, ja tas ir nepieciešams.

(60)Lai sekmētu statistikas un ziņošanas mērķus, ir jāpiešķir piekļuve šajā regulā apzināto kompetento iestāžu un struktūru pilnvarotiem darbiniekiem, lai viņi varētu aplūkot konkrētus, ar konkrētiem sadarbspējas komponentiem saistītus datus, neļaujot viņiem veikt individuālu identifikāciju.

(61)Lai ļautu kompetentajām iestādēm un ES struktūrām pielāgoties jaunajām prasībām par Eiropas meklēšanas portāla (ESP) izmantošanu, ir jāparedz pārejas periods. Līdzīgi, lai nodrošinātu vairāku identitāšu detektora (MID) saskaņotu un optimālu darbību, būtu jānosaka pārejas pasākumi attiecībā uz tā darbības sākumu.

(62)Sadarbspējas komponentu izstrādei vajadzīgās izmaksas, kas prognozētas saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, ir mazākas par atlikušo summu budžetā, kurš ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 61 piešķirts viedrobežām. Tādējādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunktu ar šo regulu būtu jāpārdala summa, kas patlaban piešķirta tādu IT sistēmu izstrādei, kuras sniedz atbalstu migrācijas plūsmu pārvaldībai pāri ārējām robežām.

(63)Lai papildinātu konkrētus, šajā regulā sīki izklāstītus tehniskus aspektus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz Eiropas meklēšanas portāla (ESP) lietotāju profiliem un ESP atbilžu saturu un formātu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 62 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalsts ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas ieviešanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par: automatizētiem datu kvalitātes kontroles mehānismiem, procedūrām un rādītājiem; UMF standarta izstrādi; procedūrām, ar kurām nosaka identitāšu līdzības gadījumus; centrālā ziņošanas un statistikas repozitorija darbību un sadarbības procedūru drošības incidentu gadījumā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 63 .

(65)Regulu (ES) 2016/794 piemēro jebkādai Eiropola datu apstrādei šīs regulas nolūkiem.

(66)Šī regula neskar Direktīvas 2004/38/EK piemērošanu.

(67)Šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(68)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(69)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 64 ; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(70)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 65 ; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(71)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 66 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A, B un G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai 67 .

(72)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 68 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, kurus lasa saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 69 3. pantu.

(73)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 70 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, kurus lasa saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 71 3. pantu.

(74)Attiecībā uz Kipru – noteikumi attiecībā uz SIS un VIS ir noteikumi, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīti ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(75)Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju – noteikumi attiecībā uz SIS un VIS ir noteikumi, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīti ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmumu 2010/365/ES 72 un Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908 73 .

(76)Attiecībā uz Horvātiju – noteikumi attiecībā uz SIS un VIS ir noteikumi, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīti ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 74 .

(77)Šī regula atbilst jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem, un to piemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(78)Lai šo regulu ietvertu spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/399, Regula (ES) 2017/2226, Padomes Lēmums 2008/633/TI, Regula (EK) 767/2008 un Padomes Lēmums 2004/512/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.Kopā ar [Regulu 2018/xx par sadarbspēju policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā] ar šo regulu tiek izveidots satvars sadarbspējas nodrošināšanai starp ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), vīzu informācijas sistēmu (VIS), [Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)], Eurodac, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un [Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN)], lai minētās sistēmas un dati papildinātu viens otru.

2.Satvars ietver šādus sadarbspējas komponentus:

(a)Eiropas meklēšanas portāls (ESP);

(b)kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējais BMS);

(c)kopējs identitātes repozitorijs (CIR);

(d)vairāku identitāšu detektors (MID).

3.Šajā regulā arī paredzēti noteikumi par datu kvalitātes prasībām, vienotu ziņojuma formātu (UMF) un centrālu ziņošanas un statistikas repozitoriju (CRRS) un noteikti dalībvalstu un Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) pienākumi attiecībā uz sadarbspējas komponentu uzbūvi un darbību.

4.Ar šo regulu arī pielāgo procedūras un nosacījumus, ko piemēro dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) piekļuvei ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS), vīzu informācijas sistēmai (VIS), [Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai (ETIAS)] un Eurodac, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus, kuri ir to kompetencē.

2. pants
Sadarbspējas mērķi

1.Nodrošinot sadarbspēju, šai regulai ir šādi mērķi:

(a)uzlabot ārējo robežu pārvaldību;

(b)sekmēt neatbilstīgas migrācijas novēršanu un apkarošanu;

(c)sekmēt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp nodrošināt sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu dalībvalstu teritorijās;

(d)uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu un

(e)palīdzēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanā.

2.Sadarbspējas nodrošināšanas mērķus sasniedz:

(a)nodrošinot personu pareizu identifikāciju;

(b)palīdzot apkarot identitātes viltošanu;

(c) uzlabojot un saskaņojot attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā;

(d)atvieglinot esošo un nākotnē ieviešamo ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu dalībvalstīs;

(e)pastiprinot, vienkāršojot un padarot saskaņotākus datu drošības un datu aizsardzības nosacījumus, kuri reglamentē attiecīgās ES informācijas sistēmas;

(f)racionalizējot nosacījumus par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac sistēmām;

(g)atbalstot IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.

3. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro [ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS)], vīzu informācijas sistēmai (VIS), [Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai (ETIAS)] un Šengenas Informācijas sistēmai (SIS).

2.Šo regulu piemēro personām, attiecībā uz kurām personas datus var apstrādāt 1. punktā minētajās ES informācijas sistēmās.

4. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)„ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 2. punktā;

(2)„robežpārbaudes” ir robežpārbaudes, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 11. punktā;

(3)„robežu iestāde” ir robežsardze, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir uzdots veikt robežpārbaudes;

(4)„uzraudzības iestādes” ir uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktu, un uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktu;

(5)„verifikācija” ir datu kopumu salīdzināšana, lai apstiprinātu identitāti (pārbaude „viens pret vienu”);

(6)„identifikācija” ir personas identitātes noteikšana, meklējot datubāzē un salīdzinot ar daudziem datu kopumiem (pārbaude „viens pret daudziem”);

(7)„trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 20. panta 1. punkta nozīmē, vai bezvalstnieks vai persona, kuras valstspiederība nav zināma;

(8)„burtciparu dati” ir dati, ko veido burti, cipari, īpašas zīmes, atstarpes un pieturzīmes;

(9)„identitātes dati” ir dati, kas minēti 27. panta 3. punkta a)–h) apakšpunktā;

(10)„pirkstu nospiedumu dati” ir dati, kas attiecas uz kādas personas pirkstu nospiedumiem;

(11)„sejas attēls” ir sejas digitālais attēls;

(12)„biometriskie dati” ir pirkstu nospiedumu dati un/vai sejas attēls;

(13)„biometriskā veidne” ir matemātisks attēlojums, kas iegūts no biometriskajiem datiem iezīmju izguves rezultātā un aprobežojas ar pazīmēm, kuras ir vajadzīgas identifikācijas un verifikācijas veikšanai;

(14)„ceļošanas dokuments” ir pase vai cits līdzvērtīgs dokuments, kas tā turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kam var piestiprināt vīzu;

(15)„ceļošanas dokumenta dati” ir ceļošanas dokumenta veids, numurs un tā izdevēja valsts, ceļošanas dokumenta derīguma beigu termiņš un ceļošanas dokumenta izdevējas valsts trīs burtu kods;

(16)„ceļošanas atļauja” ir ceļošanas atļauja, kā definēts [ETIAS regulas] 3. pantā;

(17)„īstermiņa uzturēšanās vīza” ir vīza, kā definēts Regulas (EK) 810/2009 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(18)„ES informācijas sistēmas” ir lielapjoma IT sistēmas, ko pārvalda eu-LISA;

(19)„Eiropola dati” ir personas dati, ko Eiropols ir saņēmis Regulas (ES) 2016/794 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā nolūkā;

(20)„Interpola datubāzes” ir Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāze un Interpola datubāze ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN);

(21)„atbilstība” ir atbilsme, kas noteikta, salīdzinot divus vai vairākus to personas datu konstatējumus, kuri ir reģistrēti vai tiek reģistrēti kādā informācijas sistēmā vai datubāzē;

(22)„trāpījums” ir vienas vai vairāku atbilstību apstiprinājums;

(23)„policijas iestāde” ir „kompetentā iestāde”, kā definēts Direktīvas 2016/680 3. panta 7. punktā;

(24)„izraudzītās iestādes” ir dalībvalstu izraudzītās iestādes, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 29. panta 1. punktā, Padomes Lēmuma 2008/633/TI 3. panta 1. punktā, [ETIAS regulas 43. pantā] un [Eurodac regulas 6. pantā];

(25)„teroristu nodarījums” ir valsts tiesību aktos minēts nodarījums, kas atbilst vai ir līdzvērtīgs vienam no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvā (ES) 2017/541;

(26)„smags noziedzīgs nodarījums” ir nodarījums, kas atbilst vai ir līdzvērtīgs vienam no nodarījumiem, kuri minēti Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāms ar brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi;

(27)„IIS” ir ieceļošanas/izceļošanas sistēma, kas minēta Regulā (ES) 2017/2226;

(28)„VIS” ir vīzu informācijas sistēma, kas minēta Regulā (EK) Nr. 767/2008;

(29)[„ETIAS” ir Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, kas minēta ETIAS regulā];

(30)„Eurodac” ir Eurodac, kas minēta [Eurodac regulā];

(31)„SIS” ir Šengenas Informācijas sistēma, kas minēta [regulā par SIS robežpārbaužu jomā, regulā par SIS tiesībaizsardzības jomā un regulā par SIS atgriešanas jomā];

(32)[„ECRIS-TCN sistēma” ir Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas minēta regulā par ECRIS-TCN sistēmu];

(33)„ESP” ir Eiropas meklēšanas portāls, kas minēts 6. pantā;

(34)„kopējais BMS” ir kopējais biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums, kas minēts 15. pantā;

(35)„CIR” ir kopējais identitātes repozitorijs, kas minēts 17. pantā;

(36)„MID” ir vairāku identitāšu detektors, kas minēts 25. pantā;

(37)„CRRS” ir centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs, kas minēts 39. pantā.

5. pants
Diskriminācijas aizliegums

Personas datu apstrāde, ko veic šīs regulas vajadzībām, nerada jebkāda veida diskrimināciju pret personām, tostarp tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija. Pilnībā ņem vērā cilvēka cieņu un integritāti. Īpašu uzmanību pievērš bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti.

II NODAĻA
Eiropas meklēšanas portāls

6. pants

Eiropas meklēšanas portāls

1.Tiek izveidots Eiropas meklēšanas portāls (ESP), lai nodrošinātu, ka dalībvalstu iestādēm un ES struktūrām ir ātra, netraucēta, efektīva, sistemātiska un kontrolēta piekļuve ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tām vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS, [ECRIS-TCN sistēmas] un Eiropola datu mērķus.

2.ESP veido:

(a)centrāla infrastruktūra, tostarp meklēšanas portāls, kas ļauj vienlaikus veikt meklēšanu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS, [ECRIS-TCN sistēmā], kā arī Eiropola datos un Interpola datubāzēs;

(b)drošs sakaru kanāls starp ESP, dalībvalstīm un ES struktūrām, kurām ir tiesības izmantot ESP saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(c)droša komunikāciju infrastruktūra starp ESP un IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, centrālo SIS, [ECRIS-TCN sistēmu], Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kā arī starp ESP un kopējā identitātes repozitorija (CIR) un vairāku identitāšu detektora centrālajām infrastruktūrām.

3.eu-LISA izstrādā ESP un nodrošina tā tehnisko pārvaldību.

7. pants

Eiropas meklēšanas portāla izmantošana

1.ESP izmantošana ir atļauta dalībvalstu iestādēm un ES struktūrām, kurām ir piekļuve IIS, [ETIAS], VIS, SIS, Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmai], CIR un vairāku identitāšu detektoram, kā arī Eiropola datiem un Interpola datubāzēm saskaņā ar šādu piekļuvi reglamentējošiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.Šā panta 1. punktā minētās iestādes izmanto ESP, lai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, kas paredzētas Savienības un valsts tiesību aktos, IIS, VIS un [ETIAS] centrālajās sistēmās meklētu ar personām vai viņu ceļošanas dokumentiem saistītus datus. Tās arī izmanto ESP, lai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, kas paredzētas šajā regulā, 20., 21. un 22. pantā minētajos nolūkos veiktu meklēšanu kopējā identitātes repozitorijā (CIR).

3.Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstu iestādes var izmantot ESP, lai centrālajā SIS meklētu ar personām vai viņu ceļošanas dokumentiem saistītus datus, kas minēti [regulā par SIS robežpārbaužu jomā un regulā par SIS tiesībaizsardzības jomā]. Ar ESP starpniecību īstenoto piekļuvi centrālajai SIS nodrošina, izmantojot katras dalībvalsts valsts sistēmu (N.SIS) saskaņā ar [regulas par SIS robežpārbaužu jomā un regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā 4. panta 2. punktu].

4.ES struktūras izmanto ESP, lai centrālajā SIS meklētu ar personām vai viņu ceļošanas dokumentiem saistītus datus.

5.Šā panta 1. punktā minētās iestādes var izmantot ESP, lai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, kas paredzētas Savienības un valsts tiesību aktos, Interpola datubāzēs meklētu ar personām vai viņu ceļošanas dokumentiem saistītus datus.

8. pants

Eiropas meklēšanas portāla lietotāju profili

1.Lai varētu izmantot ESP, eu-LISA saskaņā ar 2. punktā minēto tehnisko informāciju un piekļuves tiesībām izveido katras ESP lietotāju kategorijas profilu, kurā atbilstīgi Savienības un valstu tiesību aktiem iekļauj:

(a)datu laukus, kurus izmanto vaicājumu veikšanai;

(b)ES informācijas sistēmas, Eiropola datus un Interpola datubāzes, kurās veic meklēšanu vai var veikt meklēšanu un kuras sniedz atbildi lietotājam, un

(c)katrā atbildē sniegtos datus.

2.Komisija saskaņā ar 63. pantu pieņem deleģētos aktus, lai precizētu tehniskos parametrus 1. punktā minētajiem to ESP lietotāju profiliem, kuri ir minēti 7. panta 1. punktā un izmanto ESP atbilstīgi viņu piekļuves tiesībām.

9. pants

Vaicājumi

1.ESP lietotāji veic vaicājumu, ievadot datus ESP saskaņā ar savu lietotāju profilu un piekļuves tiesībām. Ja vaicājums ir veikts, ESP, izmantojot ESP lietotāja ievadītos datus, vienlaikus veic meklēšanu IIS, [ETIAS], VIS, SIS, Eurodac, [ECRIS-TCN sistēmā] un kopējā identitātes repozitorijā (CIR), kā arī Eiropola datos un Interpola datubāzēs.

2.Datu lauki, kurus izmanto, lai veiktu vaicājumu ar ESP starpniecību, atbilst to ar personām vai ceļošanas dokumentiem saistīto datu laukiem, kurus var izmantot, lai veiktu meklēšanu dažādās ES informācijas sistēmās, Eiropola datos un Interpola datubāzēs saskaņā ar tos reglamentējošajiem juridiskajiem instrumentiem.

3.eu-LISA īsteno saskarnes kontroldokumentu (ICD), kura pamatā ir 38. pantā minētais vienotais ziņojuma formāts (UMF) attiecībā uz ESP.

4.IIS, [ETIAS], VIS, SIS, Eurodac, [ECRIS-TCN sistēma], CIR un vairāku identitāšu detektors, kā arī Eiropola dati un Interpola datubāzes sniedz tajos iekļautos datus, kas iegūti pēc vaicājuma veikšanas ESP.

5.Ja vaicājums tiek veikts Interpola datubāzēs, ESP uzbūve nodrošina, ka dati, ko ESP lietotājs izmanto vaicājuma veikšanai, netiek izpausti Interpola datu īpašniekiem.

6.Atbilde ESP lietotājam ir unikāla un ietver visus datus, kuriem lietotājs ir tiesīgs piekļūt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā ESP sniegtajā atbildē ir norādīts, kurai informācijas sistēmai vai datubāzei dati pieder.

7.Komisija saskaņā ar 63. pantu pieņem deleģēto aktu, lai precizētu ESP atbilžu saturu un formātu.

10. pants

Ierakstu glabāšana

1.Neskarot [IIS regulas 46. pantu], Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu, [ETIAS priekšlikuma 59. pantu] un regulas par SIS robežpārbaužu jomā 12. un 18. pantu, eu-LISA glabā ierakstus par visām ESP ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)dalībvalsts iestāde un atsevišķais ESP lietotājs, tostarp izmantotais ESP profils, kas minēts 8. pantā;

(b)vaicājuma datums un laiks;

(c)ES informācijas sistēmas un Interpola datubāzes, kurās veikts vaicājums;

(d)saskaņā ar valsts noteikumiem vai (vajadzības gadījumā) Regulu (ES) 45/2001 – tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu.

2.Ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai, tostarp tam, lai pārbaudītu vaicājuma pieļaujamību un datu apstrādes likumīgumu, un datu drošības nodrošināšanai saskaņā ar 42. pantu. Minētos ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tos dzēš vienu gadu pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.

11. pants

Alternatīvās procedūras gadījumā, ja tehniski nav iespējams izmantot Eiropas meklēšanas portālu

1.Ja ESP nedarbošanās dēļ tehniski nav iespējams izmantot ESP, lai veiktu vaicājumu vienā vai vairākās ES informācijas sistēmās, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai kopējā identitātes repozitorijā (CIR), eu-LISA informē ESP lietotājus.

2.Ja tehniski nav iespējams izmantot ESP, lai veiktu vaicājumu vienā vai vairākās ES informācijas sistēmās, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai kopējā identitātes repozitorijā (CIR), jo kādā dalībvalstī nedarbojas valsts infrastruktūra, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde informē eu-LISA un Komisiju.

3.Abos gadījumos – un līdz tehniskās kļūmes novēršanai – nepiemēro 7. panta 2. un 4. punktā minēto pienākumu, un dalībvalstis var tieši piekļūt informācijas sistēmām, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai CIR, izmantojot savas attiecīgās valsts mēroga vienotās saskarnes vai valsts komunikācijas infrastruktūru.

III NODAĻA
Kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums

12. pants

Kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums

1.Tiek izveidots kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējais BMS), ar ko glabā biometriskās veidnes un kas ļauj veikt biometrisko datu meklēšanu vairākās ES informācijas sistēmās, lai atbalstītu CIR un vairāku identitāšu detektora darbību un palīdzētu sasniegt IIS, VIS, Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.

2.Kopējo BMS veido:

(a)centrāla infrastruktūra, tostarp meklētājprogramma un 13. pantā minēto datu glabāšana;

(b)droša komunikāciju infrastruktūra starp kopējo BMS, centrālo SIS un CIR.

3.eu-LISA izstrādā kopējo BMS un nodrošina tā tehnisko pārvaldību.

13. pants

Kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā glabātie dati

1.Kopējā BMS tiek glabātas biometriskās veidnes, ko tas iegūst no šādiem biometriskajiem datiem:

(a)dati, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

(b)dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 6. punktā;

(c)[dati, kas minēti regulas par SIS robežpārbaužu jomā 20. panta 2. punkta w) un x) apakšpunktā;

(d)dati, kas minēti regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā 20. panta 3. punkta w) un x) apakšpunktā;

(e)dati, kas minēti regulas par SIS atgriešanas jomā 4. panta 3. punkta t) un u) apakšpunktā];

(f)[dati, kas minēti Eurodac regulas 13. panta a) punktā;]

(g)[dati, kas minēti ECRIS-TCN regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 2. punktā.]

2.Katrā biometriskajā veidnē kopējais BMS ietver atsauci uz informācijas sistēmām, kurās tiek glabāti atbilstošie biometriskie dati.

3.Biometriskās veidnes tiek ievadītas kopējā BMS tikai pēc automatizētas vienai no informācijas sistēmām pievienoto biometrisko datu kvalitātes pārbaudes, ko veic kopējais BMS, lai pārliecinātos, ka ir ievērots datu kvalitātes minimuma standarts.

4.Šā panta 1. punktā minēto datu glabāšana atbilst 37. panta 2. punktā minētajiem kvalitātes standartiem.

14. pants

Biometrisko datu meklēšana ar kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma palīdzību

Lai meklētu kopējā identitātes repozitorijā (CIR) un SIS glabātos biometriskos datus, CIR un SIS izmanto biometriskās veidnes, kas tiek glabātas kopējā BMS. Vaicājumus, kuru pamatā ir biometriskie dati, veic saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti šajā regulā un IIS regulā, VIS regulā, Eurodac regulā, [SIS regulās] un [ECRIS-TCN regulā].

15. pants

Datu saglabāšana kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā

Datus, kas minēti 13. pantā, glabā kopējā BMS tik ilgi, cik ilgi atbilstošos biometriskos datus glabā kopējā identitātes repozitorijā (CIR) vai SIS.

16. pants

Ierakstu glabāšana

1.Neskarot [IIS regulas 46. pantu], Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu un [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā 12. un 18. pantu], eu-LISA glabā ierakstus par visām kopējā BMS ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)vēsture saistībā ar biometrisko veidņu izveidi un glabāšanu;

(b)atsauce uz ES informācijas sistēmām, kurās veikti vaicājumi, izmantojot kopējā BMS glabātās biometriskās veidnes;

(c)vaicājuma datums un laiks;

(d)vaicājuma veikšanai izmantoto biometrisko datu veids;

(e)vaicājuma ilgums;

(f)vaicājuma rezultāti un rezultātu datums un laiks;

(g)saskaņā ar valsts noteikumiem vai (vajadzības gadījumā) Regulu (ES) 45/2001 – tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu.

2.Ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai, tostarp tam, lai pārbaudītu vaicājuma pieļaujamību un datu apstrādes likumīgumu, un datu drošības nodrošināšanai saskaņā ar 42. pantu. Minētos ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tos dzēš vienu gadu pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās. Ierakstus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, dzēš, kolīdz dati ir dzēsti.

IV NODAĻA
Kopējs identitātes repozitorijs

17. pants

Kopējs identitātes repozitorijs

1.Tiek ieviests kopējs identitātes repozitorijs (CIR), ar kuru izveido personas datni par katru personu, kas reģistrēta IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac vai [ECRIS-TCN sistēmā], un kurā ir ietverti 18. pantā minētie dati, lai atvieglotu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmā] reģistrēto personu pareizu identifikāciju un palīdzētu to veikt, sekmētu vairāku identitāšu detektora darbību un gadījumos, kad tas vajadzīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, – atvieglotu un racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi tādām informācijas sistēmām ES līmenī, kuras nav tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmas.

2.CIR veido:

(a)centrāla infrastruktūra, kas aizstāj IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmas] attiecīgās centrālās sistēmas tādā apmērā, ciktāl tā glabā 18. pantā minētos datus;

(b)drošs sakaru kanāls starp CIR, dalībvalstīm un ES struktūrām, kurām ir tiesības izmantot Eiropas meklēšanas portālu (ESP) saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(c)droša komunikācijas infrastruktūra starp CIR un IIS, [ETIAS], VIS, Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmu], kā arī ar ESP, kopējā BMS un vairāku identitāšu detektora centrālajām infrastruktūrām.

3.eu-LISA izstrādā CIR un nodrošina tā tehnisko pārvaldību.

18. pants

Kopējā identitātes repozitorija dati

1.CIR glabā šādus – loģiski nodalītus – datus atbilstīgi tai informācijas sistēmai, no kuras dati tika iegūti:

(a)dati, kas minēti [IIS regulas 16. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā];

(b)dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā un 5. un 6. punktā;

(c)[dati, kas minēti ETIAS regulas 15. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā;]

(d)– (nepiemēro)

(e)– (nepiemēro)

2.Attiecībā uz katru datu kopu, kas minēta 1. punktā, CIR ietver atsauci uz informācijas sistēmām, kurām dati pieder.

3.Šā panta 1. punktā minēto datu glabāšana atbilst 37. panta 2. punktā minētajiem kvalitātes standartiem.

19. pants

Kopējā identitātes repozitorijā ietverto datu papildināšana, grozīšana un dzēšana

1.Ja IIS, VIS un [ETIAS] ietvertie dati tiek papildināti, grozīti vai dzēsti, tad 18. pantā minētos datus, kas glabājas kopējā identitātes repozitorija (CIR) personas datnē, automatizētā veidā atbilstoši papildina, groza vai dzēš.

2.Ja vairāku identitāšu detektors saskaņā ar 32. un 33. pantu izveido baltu vai sarkanu saikni starp CIR veidojošo divu vai vairāku ES informācijas sistēmu datiem, CIR nevis izveido jaunu personas datni, bet pievieno jaunos datus saistīto datu personas datnei.

       20. pants

Piekļuve kopējam identitātes repozitorijam identifikācijas nolūkā

1.Ja dalībvalsts policijas iestāde ir pilnvarota ar valsts leģislatīviem pasākumiem, kas minēti 2. punktā, tā – vienīgi personas identifikācijas nolūkos – var veikt vaicājumu CIR, izmantojot minētās personas biometriskos datus, kuri iegūti identitātes pārbaudes laikā.

Ja vaicājuma rezultātā noskaidrojas, ka dati par minēto personu tiek glabāti CIR, dalībvalsts iestādei ir piekļuve, lai aplūkotu 18. panta 1. punktā minētos datus.

Ja personas biometriskie dati nav izmantojami vai ja vaicājums uz šo datu pamata neizdodas, vaicājumu veic, izmantojot personas identitātes datus apvienojumā ar ceļošanas dokumenta datiem, vai izmantojot identitātes datus, kurus sniegusi minētā persona.

2.Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šajā pantā paredzēto iespēju, pieņem valsts leģislatīvos pasākumus. Ar šādiem leģislatīviem pasākumiem konkretizē precīzos identitātes pārbaužu mērķus atbilstīgi 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem mērķiem. Minētās dalībvalstis izraugās kompetentās policijas iestādes un nosaka šādu pārbaužu procedūras, nosacījumus un kritērijus.

21. pants

Piekļuve kopējam identitātes repozitorijam vairāku identitāšu atklāšanas nolūkā

1.Ja CIR vaicājuma rezultāts ir dzeltena saikne atbilstoši 28. panta 4. punktam, tad iestādei, kas atbild par tādu atšķirīgu identitāšu verifikāciju, kuras konstatētas saskaņā ar 29. pantu, vienīgi šīs verifikācijas veikšanas nolūkā ir piekļuve CIR glabātajiem identitātes datiem, kas pieder tām dažādajām informācijas sistēmām, kuras ir saistītas ar dzeltenu saikni.

2.Ja CIR vaicājuma rezultāts ir sarkana saikne atbilstoši 32. pantam, tad 26. panta 2. punktā minētajām iestādēm vienīgi identitātes viltošanas apkarošanas nolūkos ir piekļuve CIR glabātajiem identitātes datiem, kas pieder tām dažādajām informācijas sistēmām, kuras ir saistītas ar sarkanu saikni.

22. pants

Vaicājumi kopējā identitātes repozitorijā tiesībaizsardzības nolūkos

1.Lai kādā konkrētā lietā novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus un iegūtu informāciju par to, vai dati par kādu konkrētu personu atrodas IIS, VIS un [ETIAS], dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var aplūkot CIR.

2.Aplūkojot CIR 1. punktā minētajos nolūkos, dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un Eiropolam nav tiesību aplūkot datus, kas pieder [ECRIS-TCN].

3.Ja atbildē uz vaicājumu CIR norāda, ka dati par minēto personu atrodas IIS, VIS un [ETIAS], CIR sniedz dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un Eiropolam atbildi atsauces veidā, norādot to, kurā informācijas sistēmā ir ietverti vaicājumam atbilstīgie dati, kas minēti 18. panta 2. punktā. CIR atbild tā, lai netiktu apdraudēta datu drošība.

4.Pilnīga piekļuve ES informācijas sistēmas ietvertajiem datiem nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus joprojām ir pakļauta nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstīti attiecīgajos leģislatīvajos instrumentos, ar kuriem reglamentē šādu piekļuvi.

23. pants

Datu saglabāšana kopējā identitātes repozitorijā

1.Datus, kas minēti 18. panta 1. un 2. punktā, dzēš no CIR saskaņā ar datu saglabāšanas noteikumiem, kas attiecīgi paredzēti [IIS regulā], VIS regulā un [ETIAS regulā].

2.Personas datni glabā CIR tik ilgi, cik ilgi atbilstošie dati tiek glabāti vismaz vienā no informācijas sistēmām, kuru dati ir ietverti CIR. Saiknes izveide neietekmē katra saistīto datu elementa saglabāšanas periodu.

24. pants

Ierakstu glabāšana

1.Neskarot [IIS regulas 46. pantu], Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu un [ETIAS priekšlikuma 59. pantu], eu-LISA glabā ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

2.Attiecībā uz jebkādu piekļuvi CIR, ko piešķir saskaņā ar 20. pantu, eu-LISA glabā ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)tā lietotāja piekļuves nolūks, kurš veic vaicājumu ar CIR starpniecību;

(b)vaicājuma datums un laiks;

(c)vaicājuma veikšanai izmantoto datu veids;

(d)vaicājuma rezultāti;

(e)saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794, vai (vajadzības gadījumā) Regulu (ES) 45/2001 – tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu.

3.Attiecībā uz jebkādu piekļuvi CIR, ko piešķir saskaņā ar 21. pantu, eu-LISA glabā ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)tā lietotāja piekļuves nolūks, kurš veic vaicājumu ar CIR starpniecību;

(b)vaicājuma datums un laiks;

(c)vajadzības gadījumā – vaicājuma veikšanai izmantotie dati;

(d)vajadzības gadījumā – vaicājuma rezultāti;

(e)saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794, vai (vajadzības gadījumā) Regulu (ES) 45/2001 – tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu.

4.Attiecībā uz jebkādu piekļuvi CIR, ko piešķir saskaņā ar 22. pantu, eu-LISA glabā ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)atsauce uz valsts datni;

(b)vaicājuma datums un laiks;

(c)vaicājuma veikšanai izmantoto datu veids;

(d)vaicājuma rezultāti;

(e)tās iestādes nosaukums, kura izmantoja CIR;

(f)saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794, vai (vajadzības gadījumā) Regulu (ES) 45/2001 – tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu, un tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura lika veikt vaicājumu.

(b)Kompetentā uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. pantu vai saskaņā ar Direktīvas 2016/680 41. pantu, ne retāk kā reizi sešos mēnešos regulāri verificē ierakstus par šādu piekļuvi, lai pārbaudītu, vai ir ievērotas 22. panta 1.–3. punktā noteiktās procedūras un nosacījumi.

5.Katra dalībvalsts glabā ierakstus par vaicājumiem, kurus veikuši darbinieki, kas ir pienācīgi pilnvaroti izmantot CIR saskaņā ar 20., 21. un 22. pantu.

6.Ierakstus, kas minēti 1. un 5. punktā, drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai, tostarp tam, lai pārbaudītu pieprasījuma pieļaujamību un datu apstrādes likumīgumu, un datu drošības nodrošināšanai saskaņā ar 42. pantu. Minētos ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tos dzēš vienu gadu pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.

7.Šā panta 6. punktā noteiktajos nolūkos eu-LISA glabā ierakstus, kas saistīti ar personas datnē glabāto datu vēsturi. Ar datu vēsturi saistītos ierakstus dzēš, kolīdz dati ir dzēsti.

V NODAĻA
Vairāku identitāšu detektors

25. pants

Vairāku identitāšu detektors

1.Tiek ieviests vairāku identitāšu detektors (MID), ar kuru izveido un glabā saiknes starp datiem ES informācijas sistēmās, kas ir iekļautas kopējā identitātes repozitorijā (CIR), un SIS un tādējādi atklāj vairākas identitātes nolūkā sasniegt divējādu mērķi, proti, atvieglot identitātes pārbaudes un apkarot identitātes viltošanu, lai atbalstītu CIR darbību un palīdzētu sasniegt IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.

2.MID veido:

(a)centrāla infrastruktūra, kas glabā saiknes un atsauces uz informācijas sistēmām;

(b)droša komunikācijas infrastruktūra, kuras mērķis ir savienot MID ar SIS un centrālajām Eiropas meklēšanas portāla un CIR infrastruktūrām.

3.eu-LISA izstrādā MID un nodrošina tā tehnisko pārvaldību.

26. pants

Piekļuve vairāku identitāšu detektoram

1.Lai veiktu 29. pantā minēto manuālo identitātes verifikāciju, piekļuvi 34. pantā minētajiem datiem, kas glabāti MID, piešķir:

(a)robežu iestādēm, kad izveido vai atjaunina personas datni, kā paredzēts [IIS regulas] 14. pantā;

(b)Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) izveido vai atjaunina pieteikuma datni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. pantu;

(c)[ETIAS centrālajai vienībai un ETIAS valsts vienībām, kad veic ETIAS regulas 20. un 22. pantā minēto novērtējumu;]

(d)– (nepiemēro);

(e)[tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura izveido [SIS brīdinājumu saskaņā ar regulu par SIS robežpārbaužu jomā];

(f)– (nepiemēro).

2.Dalībvalsts iestādēm un ES struktūrām, kurām ir piekļuve vismaz vienai kopējā identitātes repozitorijā iekļautajai ES informācijas sistēmai vai kurām ir piekļuve SIS, ir piekļuve 34. panta a) un b) punktā minētajiem datiem attiecībā uz jebkādu sarkanu saikni, kas minēta 32. pantā.

27. pants

Vairāku identitāšu atklāšana

1.Kopējā identitātes repozitorijā un SIS veic vairāku identitāšu atklāšanu, ja:

(a)personas datne ir izveidota vai atjaunināta [ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) saskaņā ar IIS regulas 14. pantu];

(b)pieteikuma datne ir izveidota vai atjaunināta vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. pantu;

(c)[pieteikuma datne ir izveidota vai atjaunināta ETIAS sistēmā saskaņā ar ETIAS regulas 17. pantu;]

(d)– (nepiemēro);

(e)[brīdinājums par personu ir izveidots vai atjaunināts Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) saskaņā ar regulas par SIS robežpārbaužu jomā V nodaļu];

(f)– (nepiemēro).

2.Ja datos, kas ietverti kādā no 1. punktā minētajām informācijas sistēmām, ir biometriskie dati, tad kopējais identitātes repozitorijs (CIR) un centrālā SIS izmanto biometrisko datu salīdzināšanas kopējo pakalpojumu (kopējais BMS), lai veiktu vairāku identitāšu atklāšanu. Kopējais BMS salīdzina no jebkādiem jauniem biometriskiem datiem iegūtās biometriskās veidnes ar kopējā BMS jau ietvertajām biometriskajām veidnēm, lai pārbaudītu, vai dati, kas attiecas uz vienu un to pašu trešo valstu valstspiederīgo, jau ir glabāti CIR vai centrālajā SIS.

3.Papildus 2. punktā minētajam procesam CIR un centrālā SIS izmanto Eiropas meklēšanas portālu, lai meklētu CIR un centrālajā SIS glabātos datus, izmantojot šādus datus:

(a)uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums, dzimums un valstspiederība(-as), kā minēts [IIS regulas] 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums, dzimums un valstspiederība(-as), kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a) apakšpunktā;

(c)[uzvārds; vārds(-i); uzvārds dzimšanas brīdī; dzimšanas datums, dzimšanas vieta, dzimums un valstspiederība(-as), kā minēts ETIAS regulas 15. panta 2. punktā;]

(d)– (nepiemēro);

(e)[uzvārds(-i); vārds(-i); vārds(-i) dzimšanas brīdī, iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi; dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība(-as) un dzimums, kā minēts regulas par SIS robežpārbaužu jomā 20. panta 2. punktā; ]

(f)– (nepiemēro);

(g)– (nepiemēro);

(h)– (nepiemēro).

4.Vairāku identitāšu atklāšanu veic vienīgi tādēļ, lai salīdzinātu vienā informācijas sistēmā pieejamos datus ar datiem, kas pieejami citās informācijas sistēmās.

28. pants
Vairāku identitāšu atklāšanas rezultāti

1.Ja 27. panta 2. un 3. punktā minētie vaicājumi neuzrāda nevienu trāpījumu, tad turpina 27. panta 1. punktā minētās procedūras saskaņā ar attiecīgajām, tās reglamentējošajām regulām.

2.Ja 27. panta 2. un 3. punktā minētais vaicājums uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus, tad kopējais identitātes repozitorijs un – vajadzības gadījumā – SIS izveido saikni starp vaicājuma veikšanai izmantotajiem datiem un datiem, uz kuriem attiecas trāpījums.

Ja tiek uzrādīti vairāki trāpījumi, izveido saikni starp visiem datiem, uz kuriem attiecas trāpījums. Ja dati jau bija saistīti, esošo saikni paplašina, ietverot arī vaicājuma veikšanai izmantotos datus.

3.Ja 27. panta 2. vai 3. punktā minētais vaicājums uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus un saistīto datņu identitātes dati ir identiski vai līdzīgi, tad izveido baltu saikni saskaņā ar 33. pantu.

4.Ja 27. panta 2. vai 3. punktā minētais vaicājums uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus un saistīto datņu identitātes datus nevar uzskatīt par līdzīgiem, tad izveido dzeltenu saikni saskaņā ar 30. pantu un piemēro 29. pantā minēto procedūru.

5.Komisija īstenošanas aktos paredz procedūras tādu gadījumu noteikšanai, kuros identitātes datus var uzskatīt par identiskiem vai līdzīgiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Saiknes glabā 34. pantā minētajā identitātes apstiprinājuma datnē.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka tehniskos noteikumus datu saistīšanai no dažādām informācijas sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

29. pants
Atšķirīgu identitāšu manuāla verifikācija

1.Neskarot 2. punktu, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde ir:

(a)robežu iestāde attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti brīdī, kad personas datne tika izveidota vai atjaunināta [ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) saskaņā ar IIS regulas 14. pantu];

(b)Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti brīdī, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) tika izveidota vai atjaunināta pieteikuma datne saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. pantu;

(c)[ETIAS centrālā vienība un ETIAS valsts vienības attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti saskaņā ar ETIAS regulas 18., 20. un 22. pantu;]

(d)– (nepiemēro);

(e)dalībvalsts SIRENE birojs attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti brīdī, kad tika izveidots SIS brīdinājums saskaņā ar [regulu par SIS robežpārbaužu jomā];

(f)– (nepiemēro).

Vairāku identitāšu detektors norāda iestādi, kas ir atbildīga par atšķirīgu identitāšu verifikāciju identitātes verifikācijas datnē.

2.Par atšķirīgu identitāšu verifikāciju identitātes apstiprinājuma datnē atbildīgā iestāde ir brīdinājumu izveidojušās dalībvalsts SIRENE birojs, ja ir izveidota saikne uz datiem, kas ir ietverti:

(a)brīdinājumā attiecībā uz personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, kā minēts [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā] 26. pantā;

(b)brīdinājumā par bezvēsts pazudušām personām vai neaizsargātām personām, kā minēts [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā] 32. pantā;

(c)brīdinājumā par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā, kā minēts [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā] 34. pantā;

(d)[brīdinājumā par atgriešanu saskaņā ar regulu par SIS atgriešanas jomā];

(e)brīdinājumā par personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm, izmeklēšanas pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, kā minēts [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā] 36. pantā;

(f)brīdinājumā par nezināmām meklētām personām identifikācijas nolūkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un meklēšanu, izmantojot biometriskos datus, kā minēts [regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā] 40. pantā.

3.Neskarot 4. punktu, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgajai iestādei ir piekļuve saistītajiem datiem, kas ietverti attiecīgajā identitātes apstiprinājuma datnē, un identitātes datiem, uz kuriem ir saikne kopējā identitātes repozitorijā un – vajadzības gadījumā – SIS, un minētā iestāde novērtē atšķirīgās identitātes un atjaunina saikni saskaņā ar 31., 32. un 33. pantu, un nekavējoties pievieno to identitātes apstiprinājuma datnei.

4.Ja par atšķirīgu identitāšu verifikāciju identitātes apstiprinājuma datnē atbildīgā iestāde ir robežu iestāde, kura ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) izveido vai atjaunina personas datni saskaņā ar IIS regulas 14. pantu, un ja ir iegūta dzeltena saikne, tad robežu iestāde veic papildu pārbaudes, kas ir daļa no pārbaudes otrajā līnijā. Šīs pārbaudes otrajā līnijā laikā robežu iestādei ir piekļuve saistītajiem datiem, kas ietverti attiecīgajā identitātes apstiprinājuma datnē, un minētā iestāde novērtē atšķirīgās identitātes un atjaunina saikni saskaņā ar 31.–33. pantu, un nekavējoties pievieno to identitātes apstiprinājuma datnei.

5.Ja ir iegūta vairāk nekā viena saikne, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde atsevišķi izvērtē katru saikni.

6.Ja dati, uz kuru pamata ir uzrādīts trāpījums, jau bija saistīti, tad par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde, izvērtējot jaunu saikņu izveidi, ņem vērā esošās saiknes.

30. pants

Dzeltena saikne

1.Saikni starp datiem no divām vai vairākām informācijas sistēmām klasificē kā dzeltenu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)saistītajos datos ir vieni un tie paši biometriskie dati, taču identitātes dati ir atšķirīgi, un atšķirīgo identitāšu manuālā verifikācija nav veikta;

(b)saistītajos datos ir atšķirīgi identitātes dati, un atšķirīgo identitāšu manuālā verifikācija nav veikta.

2.Ja saikne ir klasificēta kā dzeltena saskaņā ar 1. punktu, tad piemēro 29. pantā noteikto procedūru.

31. pants

Zaļa saikne

1.Saikni starp datiem no divām vai vairākām informācijas sistēmām klasificē kā zaļu, ja saistītajos datos nav vieni un tie paši biometriskie dati, taču identitātes dati ir līdzīgi, un par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde secināja, ka šie saistītie dati attiecas uz divām dažādām personām.

2.Ja vaicājumu veic kopējā identitātes repozitorijā (CIR) vai SIS un ir iegūta zaļa saikne starp divām vai vairākām informācijas sistēmām, kas veido CIR vai SIS, tad vairāku identitāšu detektors norāda, ka saistīto datu identitātes dati neatbilst vienai un tai pašai personai. Informācijas sistēma, kurā veikts vaicājums, sniedz atbildi, norādot vienīgi tās personas datus, kuras dati tika izmantoti vaicājuma veikšanai, un neizraisot trāpījumu uz to datu pamata, uz ko attiecas zaļā saikne.

32. pants

Sarkana saikne

1.Saikni starp datiem no divām vai vairākām informācijas sistēmām klasificē kā sarkanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)saistītajos datos ir vieni un tie paši biometriskie dati, taču identitātes dati ir atšķirīgi, un par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde secināja, ka šie saistītie dati nelikumīgi attiecas uz vienu un to pašu personu;

(b)saistītajos datos ir līdzīgi identitātes dati, un par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde secināja, ka šie saistītie dati nelikumīgi attiecas uz vienu un to pašu personu.

2.Ja vaicājumu veic kopējā identitātes repozitorijā (CIR) vai SIS un ir iegūta sarkana saikne starp divām vai vairākām informācijas sistēmām, kas veido CIR vai SIS, tad vairāku identitāšu detektors sniedz atbildi, norādot 34. pantā minētos datus. Turpmākos pasākumus saistībā ar sarkanu saikni veic saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

3.Ja ir izveidota sarkana saikne starp datiem no IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac vai [ECRIS-TCN sistēmas], kopējā identitātes repozitorijā (CIR) glabāto personas datni atjaunina saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

4.Neskarot [regulā par SIS robežpārbaužu jomā, regulā par SIS tiesībaizsardzības jomā un regulā par SIS atgriešanas jomā] minētos noteikumus par brīdinājumu apstrādi SIS un neskarot ierobežojumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību, nepieļautu noziegumus un garantētu, ka netiek apdraudēta valsts veikta izmeklēšana, gadījumos, kad ir izveidota sarkana saikne, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde informē attiecīgo personu par vairāku nelikumīgu identitāšu esamību.

5.Ja ir izveidota sarkana saikne, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde sniedz atsauci uz iestādēm, kas atbild par saistītajiem datiem.

33. pants

Balta saikne

1.Saikni starp datiem no divām vai vairākām informācijas sistēmām klasificē kā baltu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)saistītajos datos ir vieni un tie paši biometriskie dati un vieni un tie paši vai līdzīgi identitātes dati;

(b)saistītajos datos ir vieni un tie paši vai līdzīgi identitātes dati, un vismaz vienā no informācijas sistēmām nav attiecīgās personas biometrisko datu;

(c)saistītajos datos ir vieni un tie paši biometriskie dati, taču identitātes dati ir atšķirīgi, un par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde secināja, ka šie saistītie dati attiecas uz vienu un to pašu personu, kurai likumīgi ir atšķirīgi identitātes dati.

2.Ja vaicājumu veic kopējā identitātes repozitorijā (CIR) vai SIS un ir iegūta balta saikne starp vienu vai vairākām informācijas sistēmām, kas veido CIR vai SIS, tad vairāku identitāšu detektors norāda, ka saistīto datu identitātes dati atbilst vienai un tai pašai personai. Informācijas sistēmas, kurās veikts vaicājums, sniedz atbildi, vajadzības gadījumā norādot visus saistītos datus par attiecīgo personu un tādējādi izraisot trāpījumu uz to datu pamata, uz kuriem attiecas baltā saikne, ja vaicājumu veicošajai iestādei saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir piekļuve saistītajiem datiem.

3.Ja ir izveidota balta saikne starp datiem no IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac vai [ECRIS-TCN sistēmas], kopējā identitātes repozitorijā (CIR) glabāto personas datni atjaunina saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

4.Neskarot [regulā par SIS robežpārbaužu jomā, regulā par SIS tiesībaizsardzības jomā un regulā par SIS atgriešanas jomā] minētos noteikumus par brīdinājumu apstrādi SIS, gadījumos, kad balta saikne ir izveidota pēc manuālas vairāku identitāšu verifikācijas, par atšķirīgu identitāšu verifikāciju atbildīgā iestāde informē attiecīgo personu par to, ka dažādās sistēmās pastāv nesakritības starp viņas personas datiem, un sniedz atsauci uz iestādēm, kas atbild par saistītajiem datiem.

34. pants

Identitātes apstiprinājuma datne

Identitātes apstiprinājuma datnē ir iekļauti šādi dati:

(a)saiknes, tostarp to apraksts pēc krāsām, kā minēts 30.–33. pantā;

(b)atsauce uz informācijas sistēmām, kuru dati ir saistīti;

(c)vienots identifikācijas numurs, kas ļauj izgūt datus no atbilstošo saistīto datņu informācijas sistēmām;

(d)vajadzības gadījumā – iestāde, kas atbild par atšķirīgu identitāšu verifikāciju.

35. pants

Datu saglabāšana vairāku identitāšu detektorā

Identitātes apstiprinājuma datnes un to datus, tostarp saiknes, glabā vairāku identitāšu detektorā (MID) tikai tik ilgi, kamēr saistītie dati tiek glabāti divās vai vairākās ES informācijas sistēmās.

36. pants

Ierakstu glabāšana

1.eu-LISA glabā ierakstus par visām vairāku identitāšu detektorā (MID) veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie ieraksti jo īpaši ietver šādu informāciju:

(a)lietotāja piekļuves nolūks un viņa piekļuves tiesības;

(b)vaicājuma datums un laiks;

(c)vaicājuma vai vaicājumu veikšanai izmantoto datu veids;

(d)atsauce uz saistītajiem datiem;

(e)identitātes apstiprinājuma datnes vēsture;

(f)tās amatpersonas pazīšanas zīme, kura veica vaicājumu.

2.Katra dalībvalsts glabā ierakstus par darbiniekiem, kuri ir pienācīgi pilnvaroti izmantot MID.

3.Ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai, tostarp tam, lai pārbaudītu pieprasījuma pieļaujamību un datu apstrādes likumīgumu, un datu drošības nodrošināšanai saskaņā ar 42. pantu. Ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tos dzēš vienu gadu pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās. Ar identitātes apstiprinājuma datnes vēsturi saistītos ierakstus dzēš, kolīdz dati identitātes apstiprinājuma datnē ir dzēsti.

VI NODAĻA
Pasākumi sadarbspējas atbalstam

37. pants

Datu kvalitāte

1.eu-LISA izveido automatizētus datu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras attiecībā uz datiem, kas glabāti IIS, [ETIAS], VIS, SIS, kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā (kopējais BMS), kopējā identitātes repozitorijā (CIR) un vairāku identitāšu detektorā (MID).

2.eu-LISA izveido kopējus datu kvalitātes indikatorus un minimālos kvalitātes standartus datu glabāšanai IIS, [ETIAS], VIS, SIS, kopējā BMS, CIR un MID.

3.eu-LISA regulāri sniedz dalībvalstīm ziņojumus par automatizētajiem datu kvalitātes kontroles mehānismiem un procedūrām un kopējiem datu kvalitātes indikatoriem. eu-LISA arī regulāri sniedz Komisijai ziņojumus par jautājumiem, ar ko tā saskārusies, un dalībvalstīm, kurus tie skar.

4.Īstenošanas aktos paredz sīki izstrādātus noteikumus – jo īpaši attiecībā uz biometriskajiem datiem – par automatizētajiem datu kvalitātes kontroles mehānismiem un procedūrām, kopējiem datu kvalitātes indikatoriem un minimālajiem kvalitātes standartiem datu glabāšanai IIS, [ETIAS], VIS, SIS, kopējā BMS, CIR un MID. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Vienu gadu pēc automatizēto datu kvalitātes kontroles mehānismu un procedūru un kopējo datu kvalitātes indikatoru izveides un turpmāk ik gadu Komisija izvērtē datu kvalitātes īstenošanu dalībvalstīs un sniedz jebkādus nepieciešamos ieteikumus. Dalībvalstis iesniedz Komisijai rīcības plānu par to, kā novērst visus izvērtēšanas ziņojumā konstatētos trūkumus, un ziņo par šā rīcības plāna īstenošanā panākto progresu tik ilgi, kamēr tas ir pilnībā īstenots. Komisija izvērtēšanas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 75 .

38. pants

Vienotais ziņojuma formāts

1.Ar šo tiek izveidots vienotais ziņojuma formāts (UMF). Ar UMF tiek noteikti standarti konkrētiem satura elementiem attiecībā uz pārrobežu informācijas apmaiņu starp informācijas sistēmām, iestādēm un/vai organizācijām tieslietu un iekšlietu jomā.

2.UMF standartu izmanto IIS, [ETIAS], Eiropas meklēšanas portāla, CIR un MID izstrādē, kā arī – vajadzības gadījumā – jaunu informācijas apmaiņas modeļu un informācijas sistēmu izstrādē, ko tieslietu un iekšlietu jomā veic eu-LISA vai jebkura cita ES struktūra.

3.Var apsvērt iespēju izmantot UMF standartu vīzu informācijas sistēmā (VIS), SIS un visos esošajos vai jaunajos pārrobežu informācijas apmaiņas modeļos un informācijas sistēmās, ko tieslietu un iekšlietu jomā izstrādājušas dalībvalstis vai asociētās valstis.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu un izstrādātu 1. punktā minēto UMF standartu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

39. pants

Centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs

1.Tiek izveidots centrāls ziņošanas un statistikas repozitorijs (CRRS), lai atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS] un SIS mērķus un politikas, operatīvos un datu kvalitātes nolūkos iegūtu vairākas sistēmas aptverošus statistikas datus un analītiskus ziņojumus.

2.eu-LISA savos tehniskajos centros izveido, ievieš un mitina CRRS, kurā ietverti dati, kas minēti [IIS regulas 63. pantā], Regulas (EK) Nr. 767/2008 17. pantā, [ETIAS regulas 73. pantā] un [regulas par SIS robežpārbaužu jomā 54. pantā] un tie ir loģiski nodalīti. CRRS ietvertie dati nedod iespēju identificēt atsevišķas personas. Iestādēm, kas minētas [IIS regulas 63. pantā], Regulas (EK) Nr. 767/2008 17. pantā, [ETIAS regulas 73. pantā] un [regulas par SIS robežpārbaužu jomā 54. pantā], piešķir piekļuvi repozitorijam tikai pārskatu un statistikas vajadzībām, izmantojot drošu piekļuvi caur tīklu „Eiropas pakalpojumi telemātikai starp iestādēm” (TESTA) ar kontrolētu piekļuvi un īpašiem lietotāju profiliem.

3.eu-LISA padara datus anonīmus un reģistrē šādus anonīmus datus centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā (CRRS). Process, kura gaitā datus parada anonīmus, ir automatizēts.

4.CRRS veido:

(a)centrāla infrastruktūra, kas sastāv no datu repozitorija, kurš ļauj ģenerēt anonīmus datus;

(b)droša komunikācijas infrastruktūra, kuras mērķis ir savienot CRRS ar IIS, [ETIAS], VIS un SIS, kā arī ar kopējā BMS, CIR un MID centrālajām infrastruktūrām.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par CRRS darbību, tostarp īpašus aizsardzības pasākumus 2. un 3. punktā minēto personas datu apstrādei un drošības noteikumus, kas piemērojami repozitorijam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VII NODAĻA
Datu aizsardzība

40. pants
Datu pārzinis

1.Saistībā ar datu apstrādi kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā (kopējais BMS) – dalībvalstu iestādes, kas ir pārziņi attiecībā uz VIS, IIS un SIS, arī uzskata par pārziņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz biometriskajām veidnēm, kuras iegūtas no 13. pantā minētajiem datiem, ko tās ievada attiecīgajās sistēmās, un minētās iestādes ir atbildīgas par biometrisko veidņu apstrādi kopējā BMS.

2.Saistībā ar datu apstrādi kopējā identitātes repozitorijā (CIR) – dalībvalstu iestādes, kas ir pārziņi attiecībā uz VIS, IIS un [ETIAS], arī uzskata par pārziņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz 18. pantā minētajiem datiem, kurus tās ievada attiecīgajās sistēmās, un šīs iestādes ir atbildīgas par minēto personas datu apstrādi CIR.

3.Attiecībā uz datu apstrādi vairāku identitāšu detektorā:

(a)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru uzskata par datu pārzini saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta b) punktu attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic ETIAS centrālā vienība;

(b)dalībvalstu iestādes, kas papildina vai groza identitātes apstiprinājuma datnē ietvertos datus, arī uzskatāmas par pārziņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu, un šīs iestādes ir atbildīgas par personas datu apstrādi vairāku identitāšu detektorā.

41. pants
Datu apstrādātājs

eu-LISA ir uzskatāma par datu apstrādātāju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta e) punktam attiecībā uz personas datu apstrādi kopējā identitātes repozitorijā (CIR).

42. pants
Apstrādes drošība

1.Gan eu-LISA, gan dalībvalstu iestādes nodrošina saskaņā ar šo regulu veiktās personu datu apstrādes drošību. eu-LISA, [ETIAS centrālā vienība] un dalībvalstu iestādes sadarbojas ar drošību saistītajos uzdevumos.

2.Neskarot Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. pantu, eu-LISA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbspējas komponentu un ar tiem saistītās komunikācijas infrastruktūras drošību.

3.Jo īpaši eu-LISA pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, lai:

(a)fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

(b)novērstu datu neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu;

(c)novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liegtu reģistrēto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu;

(d)novērstu datu nesankcionētu apstrādi, kā arī datu nesankcionētu kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu;

(e)nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt sadarbspējas komponentiem, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, izmantojot tikai individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;

(f)nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām personas datus var pārsūtīt, izmantojot datu pārraides ierīces;

(g)nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti sadarbspējas komponentos, kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis;

(h)nodrošinātu, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad personu datus pārraida uz sadarbspējas komponentiem vai no tiem, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar nesankcionēti nolasīt, kopēt, grozīt vai dzēst;

(i)uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību ar mērķi nodrošināt atbilstību šai regulai.

4.Dalībvalstis pieņem 3. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic iestādes, kurām ir tiesības piekļūt jebkuram sadarbspējas komponentam.

43. pants

SIS datu konfidencialitāte

1.Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS datiem, kuriem ir piekļūts ar jebkura sadarbspējas komponenta starpniecību. Minētais pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2.Neskarot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 17. pantu, eu-LISA visiem saviem darbiniekiem, kuri strādā ar SIS datiem, piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi 1. punktā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas, vai viņu darbība ir izbeigta.

44. pants
Drošības incidenti

1.Jebkuru notikumu, kas ietekmē vai var ietekmēt sadarbspējas komponentu drošību un var kaitēt tajos glabātajiem datiem vai izraisīt to zudumu, uzskata par drošības incidentu, jo īpaši, ja ir notikusi nesankcionēta piekļuve datiem vai ir apdraudēta vai varētu būt tikusi apdraudēta datu pieejamība, integritāte un konfidencialitāte.

2.Drošības incidentus pārvalda tā, lai nodrošinātu ātru, efektīvu un pareizu reakciju.

3.Neskarot paziņošanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 33. pantu, Direktīvas (ES) 2016/680 30. pantu vai abus, dalībvalstis paziņo Komisijai, eu-LISA un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par drošības incidentiem. Ja noticis drošības incidents saistībā ar sadarbspējas komponentu centrālo infrastruktūru, eu-LISA par to paziņo Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

4.Informāciju par drošības incidentu, kam ir vai var būt ietekme uz sadarbspējas komponentu darbību vai uz datu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, sniedz dalībvalstīm un par to ziņo atbilstīgi incidentu pārvaldības plānam, ko nodrošina eu-LISA.

5.Attiecīgās dalībvalstis un eu-LISA drošības incidenta gadījumā sadarbojas. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šīs sadarbības procedūras kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45. pants
Pašuzraudzība

Dalībvalstis un attiecīgās ES struktūras nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt sadarbspējas komponentiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai uzraudzītu minētās iestādes atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar uzraudzības iestādi.

40. pantā minētie datu pārziņi veic vajadzīgos pasākumus, lai uzraudzītu saskaņā ar šo regulu veiktās datu apstrādes atbilstību, tostarp bieži pārbaudot ierakstus, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar 49. un 50. pantā minētajām uzraudzības iestādēm.

46. pants
Tiesības uz informāciju

1.Neskarot Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantā un Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantā minētās tiesības uz informāciju, personas, kuru dati ir glabāti kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā, kopējā identitātes repozitorijā vai vairāku identitāšu detektorā, viņu datu vākšanas brīdī tiek informētas par personas datu apstrādi, ko veic šīs regulas vajadzībām, tostarp par attiecīgo datu pārziņu identitāti un kontaktinformāciju, un par procedūrām, saskaņā ar kurām tiek īstenotas viņu tiesības uz piekļuvi, labošanu un dzēšanu, kā arī par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un dalībvalsts valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par datu vākšanu, kontaktinformāciju; minēto informēšanu veic iestāde, kura vāc šo personu datus.

2.Personas, kuru dati ir reģistrēti IIS, VIS vai [ETIAS], saskaņā ar 1. punktu tiek informētas par personas datu apstrādi, ko veic šīs regulas vajadzībām, ja:

(a)[personas datne ir izveidota vai atjaunināta ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) saskaņā ar IIS regulas 14. pantu];

(b)pieteikuma datne ir izveidota vai atjaunināta vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. pantu;

(c)[pieteikuma datne ir izveidota vai atjaunināta ETIAS sistēmā saskaņā ar ETIAS regulas 17. pantu;]

(d)– (nepiemēro);

(e)– (nepiemēro).

47. pants
Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

1.Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 45/2001 13., 14., 15. un 16. pantā un Regulas (ES) 2016/679 15., 16., 17. un 18. pantā noteiktās tiesības, ikvienai personai ir tiesības vērsties pie dalībvalsts, kura ir atbildīga par atšķirīgu identitāšu manuālo verifikāciju, vai pie jebkuras dalībvalsts, kas izskata pieprasījumu un atbild uz to.

2.Dalībvalsts, kas ir atbildīga par atšķirīgu identitāšu manuālo verifikāciju saskaņā ar 29. pantu, vai dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, uz šādiem pieprasījumiem atbild 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.Ja pieprasījums par personas datu labošanu vai dzēšanu ir iesniegts dalībvalstij, kas nav atbildīgā dalībvalsts, tad dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm, un atbildīgā dalībvalsts 30 dienu laikā pēc šādas sazināšanās pārbauda datu pareizību un datu apstrādes likumību.

4.Ja pēc pārbaudes tiek konstatēts, ka vairāku identitāšu detektorā (MID) glabātie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, tad atbildīgā dalībvalsts vai – vajadzības gadījumā – dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, labo vai dzēš šos datus.

5.Ja atbildīgā dalībvalsts ievieš grozījumus MID glabātajos datus to derīguma laikā, atbildīgā dalībvalsts veic 27. pantā un – vajadzības gadījumā – 29. pantā paredzēto apstrādi, lai noteiktu, vai grozītie dati ir jāsaista. Ja apstrāde neuzrāda nevienu trāpījumu, atbildīgā dalībvalsts vai – vajadzības gadījumā – dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, dzēš datus no identitātes apstiprinājuma datnes. Ja automatizētā apstrāde uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus, atbildīgā dalībvalsts izveido vai atjaunina attiecīgo saikni saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

6.Ja atbildīgā dalībvalsts vai – vajadzības gadījumā – dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, nepiekrīt tam, ka vairāku identitāšu detektorā (MID) glabātie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, minētā dalībvalsts pieņem administratīvu lēmumu, kurā attiecīgajai personai nekavējoties rakstiski paskaidrots, kāpēc valsts atsakās labot vai dzēst datus, kas attiecas uz šo personu.

7.Ar šo lēmumu attiecīgajai personai arī sniedz informāciju, kurā izskaidrota iespēja pārsūdzēt lēmumu, kas pieņemts saistībā ar 3. punktā minēto pieprasījumu, un – vajadzības gadījumā – informāciju par to, kā celt prasību vai iesniegt sūdzību kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par jebkādu palīdzību, tostarp kompetento valsts uzraudzības iestāžu palīdzību.

8.Visos pieprasījumos, kas iesniegti saskaņā ar 3. punktu, ietver informāciju, kura vajadzīga, lai identificētu attiecīgo personu. Minēto informāciju izmanto vienīgi tam, lai varētu īstenot 3. punktā minētās tiesības, un pēc tam to nekavējoties dzēš.

9.Atbildīgā dalībvalsts vai – vajadzības gadījumā – dalībvalsts, kurai iesniegts pieprasījums, rakstiskā dokumentā reģistrē 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanu un to, kā šis pieprasījums tika izskatīts, un nekavējoties dara šo dokumentu pieejamu kompetentajām datu aizsardzības valsts uzraudzības iestādēm.

48. pants
Personas datu nodošana trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātām struktūrām

Personas datus, kuri glabāti sadarbspējas komponentos vai kuriem piekļūst ar sadarbspējas komponentu palīdzību, nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, izņemot nosūtīšanu Interpolam, lai veiktu [ETIAS regulas 18. panta 2. punkta b) un m) apakšpunktā] minēto automatizēto apstrādi, vai Regulas (ES) 2016/399 8. panta 2. punkta nolūkos. Šāda personas datu nosūtīšana Interpolam atbilst Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta un Regulas (ES) 2016/679 V nodaļas noteikumiem.

49. pants
Uzraudzība, ko veic valsts uzraudzības iestāde

1.Uzraudzības iestāde vai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 49. pantu izraudzītās iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta atbildīgo valsts iestāžu veikto datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem.

2.Dalībvalstis uzraudzības iestādēm nodrošina pietiekamus resursus saskaņā ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai.

50. pants
Uzraudzība, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta eu-LISA veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, eu-LISA, Komisijai un dalībvalstīm. Pirms ziņojumu pieņemšanas eu-LISA dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

51. pants
Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

1.Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstu praksē vai atklāj, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, kas veikta, izmantojot sadarbspējas komponentu sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) XXXX/2018 [pārskatītās Regulas (EK) Nr. 45/2001] 62. pantu.

VIII NODAĻA
Pienākumi

52. pants
eu-LISA pienākumi plānošanas un izstrādes posmā

1.eu-LISA nodrošina to, ka sadarbspējas komponentu centrālās infrastruktūras ekspluatē saskaņā ar šo regulu.

2.eu-LISA savos tehniskajos centros mitina sadarbspējas komponentus un nodrošina šajā regulā noteiktās funkcijas saskaņā ar 53. panta 1. punktā minētajiem drošības, pieejamības, kvalitātes un ātruma nosacījumiem.

3.eu-LISA ir atbildīga par sadarbspējas komponentu izstrādi un par jebkādiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai izveidotu sadarbspēju starp IIS, VIS, [ETIAS], SIS, Eurodac un [ECRIS-TCN sistēmas] centrālajām sistēmām, kā arī starp Eiropas meklēšanas portālu, kopējo pakalpojumu biometrisko datu salīdzināšanai, kopējo identitātes repozitoriju un vairāku identitāšu detektoru.

eu-LISA nosaka plānojumu sadarbspējas komponentu, tostarp to komunikācijas infrastruktūras un tehnisko specifikāciju, fiziskajai arhitektūrai, kā arī to attīstību attiecībā uz centrālo infrastruktūru un drošu komunikācijas infrastruktūru; minēto plānojumu pieņem valde, ņemot vērā Komisijas labvēlīgu atzinumu. eu-LISA arī ievieš visus nepieciešamos pielāgojumus IIS, [ETIAS], SIS vai VIS, kuri izriet no sadarbspējas izveides un ir paredzēti šajā regulā.

eu-LISA izstrādā un ievieš sadarbspējas komponentus cik vien drīz iespējams pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 8. panta 2. punktā, 9. panta 7. punktā, 28. panta 5. un 6. punktā, 37. panta 4. punktā, 38. panta 4. punktā, 39. panta 5. punktā un 44. panta 5. punktā paredzētos pasākumus.

Izstrāde sastāv no tehnisko specifikāciju izstrādes un ieviešanas, testēšanas un projekta vispārējās koordinācijas.

4.Plānošanas un izstrādes posmā izveido Programmu vadības valdi, kurā ietilpst ne vairāk kā 10 locekļi. Tās sastāvā ir septiņi locekļi, kurus ieceļ eu-LISA valde no savu locekļu vai aizstājēju vidus, 65. pantā minētās padomdevēju grupas sadarbspējas jautājumos priekšsēdētājs, viens loceklis, kas pārstāv eu-LISA un ko iecēlis tās izpilddirektors, un viens Komisijas iecelts loceklis. eu-LISA valdes ieceltos locekļus ievēl tikai no tām dalībvalstīm, kurām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnībā saistoši leģislatīvie instrumenti, ar ko reglamentē visu eu-LISA pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantošanu, un kuras piedalīsies sadarbspējas komponentos.

5.Programmu vadības valde tiekas regulāri un vismaz trīs reizes ceturksnī. Tā nodrošina sadarbspējas komponentu plānošanas un izstrādes posma pienācīgu pārvaldību.

Programmu vadības valde katru mēnesi valdei iesniedz rakstiskus ziņojumus par projekta progresu. Programmu vadības valdei nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, nedz arī pilnvaru pārstāvēt eu-LISA valdes locekļus.

6.eu-LISA valde nosaka Programmu vadības valdes reglamentu, kurā jo īpaši iekļauj noteikumus par:

(a)priekšsēdētāju;

(b)sanāksmju vietām;

(c)sanāksmju sagatavošanu;

(d)ekspertu pielaidi sanāksmēm;

(e)saziņas plāniem, kas nodrošina pilnu informāciju klāt neesošiem valdes locekļiem.

Priekšsēdētāja vietu ieņem dalībvalsts, kurai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnībā saistoši leģislatīvie instrumenti, ar ko reglamentē visu eu-LISA pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantošanu.

Visus ceļošanas un uzturēšanās izdevumus, kas rodas Programmu vadības valdes locekļiem, sedz aģentūra, un eu-LISA reglamenta 10. pantu piemēro mutatis mutandis. eu-LISA Programmu vadības valdei nodrošina sekretariātu.

65. pantā minētā padomdevēju grupa sadarbspējas jautājumos regulāri tiekas līdz sadarbspējas komponentu darbības uzsākšanai. Pēc katras sanāksmes tā ziņo Programmu vadības valdei. Tā nodrošina tehnisko zinātību, lai sniegtu atbalstu Programmu vadības valdes uzdevumu veikšanā, un seko līdzi dalībvalstu gatavības situācijai.

53. pants
eu-LISA pienākumi pēc darbības uzsākšanas

1.Pēc katra sadarbspējas komponenta darbības uzsākšanas eu-LISA ir atbildīga par centrālās infrastruktūras un valstu vienoto saskarņu tehnisko pārvaldību. Sadarbībā ar dalībvalstīm tā vienmēr nodrošina labāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu lietderīguma analīzi. eu-LISA arī ir atbildīga par 6., 12., 17., 25. un 39. pantā minētās komunikāciju infrastruktūras tehnisko pārvaldību.

Sadarbspējas komponentu tehniskā pārvaldība ir visi tie uzdevumi, kuri vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu sadarbspējas komponentu darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniskā izstrāde, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka komponentu darbības tehniskā kvalitāte ir apmierinošā līmenī, jo īpaši attiecībā uz reakcijas laiku, kurš vajadzīgs, lai sazinātos ar centrālajām infrastruktūrām saskaņā ar tehniskajām specifikācijām.

2.Neskarot 17. pantu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, eu-LISA piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības visiem saviem darbiniekiem, kuriem jāstrādā ar sadarbspējas komponentos glabātiem datiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šādi darbinieki vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbināti, vai viņu darbība ir izbeigta.

3.eu-LISA izstrādā un uztur mehānismu un procedūras kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā un kopējā identitātes repozitorijā glabāto datu kvalitātes pārbaudēm saskaņā ar 37. pantu.

4.eu-LISA arī veic uzdevumus, kas saistīti ar apmācības sniegšanu par sadarbspējas komponentu tehnisko izmantošanu.

54. pants
Dalībvalstu pienākumi

1.Katra dalībvalsts ir atbildīga par:

(a)savienošanu ar Eiropas meklēšanas portāla (ESP) un kopējā identitātes repozitorija (CIR) komunikācijas infrastruktūru;

(b)esošo valsts sistēmu un infrastruktūru integrāciju ar ESP, kopējo pakalpojumu biometrisko datu salīdzināšanai, CIR un vairāku identitāšu detektoru;

(c)savas esošās valsts infrastruktūras organizāciju, pārvaldību, darbību un uzturēšanu un tās savienošanu ar sadarbspējas komponentiem;

(d)kompetento valsts iestāžu darbinieku, kuriem pienācīgā kārtā izsniegta atļauja, un darbinieku, kas ir pienācīgi pilnvaroti, piekļuves ESP, CIR un vairāku identitāšu detektoram pārvaldību un organizēšanu saskaņā ar šo regulu un minēto darbinieku un viņu profilu saraksta izveidi un regulāru atjaunināšanu;

(e)20. panta 3. punktā minēto leģislatīvo pasākumu pieņemšanu, lai identifikācijas nolūkos nodrošinātu piekļuvi CIR;

(f)atšķirīgu identitāšu manuālo verifikāciju, kas minēta 29. pantā;

(g)datu kvalitātes prasību īstenošanu ES informācijas sistēmās un sadarbspējas komponentos;

(h)visu to trūkumu novēršanu, kuri konstatēti Komisijas izvērtēšanas ziņojumā attiecībā uz datu kvalitāti, kas minēta 37. panta 5. punktā.

2.Katra dalībvalsts savieno savas izraudzītās iestādes, kas minētas 4. panta 24. punktā, ar CIR.

55. pants
ETIAS centrālās vienības pienākumi

ETIAS centrālā vienība ir atbildīga par to, lai:

(a)veiktu atšķirīgu identitāšu manuālo verifikāciju, kas minēta 29. pantā;

(b)veiktu 59. pantā minēto vairāku identitāšu atklāšanu starp datiem, kas glabāti VIS, Eurodac un SIS.

IX NODAĻA
Grozījumi citos Savienības instrumentos

55.a pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/399

Regulu (ES) 2016/399 groza šādi:

Regulas (ES) 2016/399 8. pantam pievieno šādu 4.a punktu:

„4.a Ja ieceļošanas vai izceļošanas gadījumā veiktais vaicājums attiecīgajās datubāzēs, tostarp vairāku identitāšu detektorā, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu, kas attiecīgi minēti [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 4. panta 36. un 33. punktā], uzrāda dzeltenu saikni vai tiek atklāta sarkana saikne, tad personu, kuru pārbauda, nosūta uz pārbaudi otrajā līnijā.

Robežsargs otrajā līnijā veic vaicājumu vairāku identitāšu detektorā un kopējā identitātes repozitorijā, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 4. panta 35. punktā], vai Šengenas Informācijas sistēmā vai abos, lai novērtētu saistīto identitāšu atšķirības un veic jebkādu papildu pārbaudi, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par saiknes statusu un krāsu, kā arī lēmumu par attiecīgās personas ieceļošanu vai ieceļošanas atteikumu.

Saskaņā ar [Regulas 2018/XX 59. panta 1. punktu] šo punktu piemēro tikai pēc vairāku identitāšu detektora darbības uzsākšanas.”.

55.b pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2226

Regulu (ES) 2017/2226 groza šādi:

1)    regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

   „1.a Glabājot kopējā identitātes repozitorijā (CIR), kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. pantu], identitātes datus, ceļošanas dokumenta datus un biometriskos datus, IIS ļauj atvieglot IIS reģistrēto personu pareizu identifikāciju un palīdz to veikt saskaņā ar nosacījumiem un atbilstīgi galīgajiem mērķiem, kas izklāstīti minētās regulas [20. pantā].”;

2)    regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādu 21.a apakšpunktu:

   „“CIR” ir kopējais identitātes repozitorijs, kā noteikts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 4. panta 35. punktā];”;

3)    regulas 3. panta 1. punkta 22. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

   „22) “IIS dati” ir visi dati, kas tiek glabāti IIS centrālajā sistēmā un CIR saskaņā ar 14. pantu un 16.–20. pantu;”;

4)    regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādu jaunu 22.a apakšpunktu:

„22.a) “identitātes dati” ir dati, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā;”;

5)    regulas 6. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

„j) nodrošināt personu pareizu identifikāciju.”;

6)    regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

   „a) kopējais identitātes repozitorijs (CIR), kā minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā];

aa) centrālā sistēma (IIS centrālā sistēma);”;

7)    regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„f) droša komunikācijas infrastruktūra starp IIS centrālo sistēmu un Eiropas meklēšanas portāla, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 6. pantu], kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma, kurš izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 12. pantu], kopējā identitātes repozitorija, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. pantu], un vairāku identitāšu detektora, kurš izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 25. pantu], centrālajām infrastruktūrām.”;

8)    regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

   „1.a CIR ietver datus, kas minēti 16. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, atlikušos IIS datus glabā IIS centrālajā sistēmā.”;

9)    regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

„3. Piekļuvi, lai aplūkotu IIS datus, kas tiek glabāti CIR, paredz vienīgi to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un to ES struktūru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 20.un 21. pantā] noteiktajiem nolūkiem. Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, cik tas ir nepieciešams minēto valsts iestāžu un ES struktūru uzdevumu pildīšanai saskaņā ar minētajiem nolūkiem, un ir samērīga ar izvirzītajiem mērķiem.”;

10)    regulas 21. panta 1. punktā vārdus „IIS centrālajā sistēmā”, „IIS centrālā sistēma” un „IIS centrālajā sistēmā” visos trīs gadījumos attiecīgi aizstāj ar vārdiem „IIS centrālajā sistēmā vai CIR”, „IIS centrālā sistēma vai CIR” un „IIS centrālajā sistēmā vai CIR”;

11)    regulas 21. panta 2. punktā vārdus „ne IIS centrālajā sistēmā, ne valsts vienotajā saskarnē” aizstāj ar vārdiem „ne IIS centrālajā sistēmā un CIR, no vienas puses, ne valsts vienotajā saskarnē, no otras puses,”;

12)    regulas 21. panta 2. punktā vārdus „ievada IIS centrālajā sistēmā” aizstāj ar vārdiem „ievada IIS centrālajā sistēmā un CIR”;

13)    regulas 32. pantam pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

„1.a Gadījumos, kad izraudzītās iestādes veica vaicājumu CIR saskaņā ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. pantu], tās var piekļūt IIS datu aplūkošanai, ja saņemtajā atbildē, kas minēta [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. panta] 3. punktā, ir norādīts, ka dati tiek glabāti IIS.”;

14)    regulas 32. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

   „2. Piekļuve IIS kā līdzeklim, lai identificētu nezināmu personu, ko tur aizdomās par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, šāda nodarījuma izdarītāju vai iespējamu cietušo, ir atļauta tikai tad, ja vaicājums CIR tika veikts saskaņā ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. pantu] un ir izpildīti visi 1. un 1.a punktā uzskaitītie nosacījumi.

Tomēr šo papildu nosacījumu nepiemēro steidzamības gadījumā, kad ir jānovērš tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai, kas saistīts ar teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu. Minētos pamatotos iemeslus norāda elektroniskajā vai rakstiskajā pieprasījumā, kuru izraudzītās iestādes operatīvā vienība nosūta centrālajam piekļuves punktam.”;

15)    svītro 32. panta 4. punktu.

16)    regulas 33. pantam pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

„1.a Gadījumos, kad Eiropols veica vaicājumu CIR saskaņā ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. pantu], tas var piekļūt IIS datu aplūkošanai, ja saņemtajā atbildē, kas minēta [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. panta] 3. punktā, ir norādīts, ka dati tiek glabāti IIS.”;

17)    regulas 33. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

   „Attiecīgi piemēro 32. panta 3. un 5. punktā paredzētos nosacījumus.”;

18)    regulas 34. panta 1. un 2. punktā vārdus „IIS centrālajā sistēmā” aizstāj ar vārdiem „attiecīgi CIR un IIS centrālajā sistēmā”;

19)    regulas 34. panta 5. punktā vārdus „no IIS centrālās sistēmas” aizstāj ar vārdiem „no IIS centrālās sistēmas un no CIR”;

20)    regulas 35. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

   „IIS centrālā sistēma un CIR nekavējoties informē visas dalībvalstis par IIS vai CIR datu dzēšanu un vajadzības gadījumā izņem tos no 12. panta 3. punktā minētā identificēto personu saraksta.”;

21)    regulas 36. pantā vārdus „IIS centrālo sistēmu” aizstāj ar vārdiem „IIS centrālo sistēmu un CIR”;

22)    regulas 37. panta 1. punktā vārdus „IIS centrālās sistēmas” aizstāj ar vārdiem „IIS centrālās sistēmas un CIR”;

23)    regulas 37. panta 3. punkta pirmajā daļā vārdus „IIS centrālās sistēmas” aizstāj ar vārdiem „IIS centrālās sistēmas un CIR”;

24)    regulas 46. panta 1. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

   „f) vajadzības gadījumā atsauci uz Eiropas meklēšanas portāla izmantošanu, lai veiktu vaicājumu IIS, kā minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 7. panta 2. punktā].”;

25)    regulas 63. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Šā panta 1. punkta nolūkā eu-LISA glabā 1. punktā minētos datus centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 39. pantā].”;

26) regulas 63. panta 4. punktam pievieno šādu jaunu daļu:

   „Katras dienas statistikas datus glabā centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā.”.

55.c pants

Grozījumi Padomes Lēmumā 2004/512/EK

Padomes Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS), groza šādi:

1. panta 2. punktu groza šādi:

„2. Vīzu informācijas sistēmas pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido:

a) kopējais identitātes repozitorijs, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā];

b) centrāla informācijas sistēma, turpmāk – „Centrālā vīzu informācijas sistēma” (CS-VIS);

c) saskarne katrā dalībvalstī, turpmāk – „valsts saskarne” (NI-VIS), kas nodrošina savienojumu ar attiecīgās dalībvalsts atbilstīgo centrālo valsts iestādi;

d) komunikācijas infrastruktūra starp Centrālo vīzu informācijas sistēmu un valsts saskarnēm;

e) drošs sakaru kanāls starp IIS centrālo sistēmu un CS-VIS;

f) droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un Eiropas meklēšanas portāla, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 6. pantu], kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma, kurš izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 12. pantu], kopējā identitātes repozitorija un vairāku identitāšu detektora (MID), kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 25. pantu], centrālajām infrastruktūrām.”.

55.d pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 767/2008

1)    regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

„2. Glabājot kopējā identitātes repozitorijā (CIR), kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. pantu], identitātes datus, ceļošanas dokumenta datus un biometriskos datus, VIS ļauj atvieglot VIS reģistrēto personu pareizu identifikāciju un palīdz to veikt saskaņā ar nosacījumiem un atbilstīgi galīgajiem mērķiem, kas noteikti šā panta 1. punktā.”;

2)    regulas 4. pantam pievieno šādus punktus:

„12) “VIS dati” ir visi dati, kas tiek glabāti VIS centrālajā sistēmā un CIR saskaņā ar 9.–14. pantu;

13) “identitātes dati” ir dati, kas minēti 9. panta 4. punkta a)–aa) apakšpunktā;

14)“pirkstu nospiedumu dati” ir dati, kas attiecas uz labās rokas rādītājpirksta, vidējā pirksta, zeltneša, mazā pirkstiņa un īkšķa, ja tādi ir, un kreisās rokas piecu pirkstu nospiedumiem;

15)“sejas attēls” ir sejas digitālie attēli;

16)“biometriskie dati” ir pirkstu nospiedumu dati un sejas attēls.”;

3)    regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

„1.a CIR ietver datus, kas minēti 9. panta 4. punkta a)–cc) apakšpunktā, 9. panta 5. punktā un 9. panta 6. punktā, atlikušos VIS datus glabā VIS centrālajā sistēmā.”;

4)    regulas 6. panta 2. punktu groza šādi:

„2. Piekļuve VIS, lai datus aplūkotu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu valsts iestāžu darbiniekiem katrā dalībvalstī, kas ir kompetentas 15.–22. pantā minētajām vajadzībām, un to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un to ES struktūru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 20.un 21. pantā] minētajām vajadzībām, un tikai tādā apjomā, kādā dati ir vajadzīgi, lai veiktu pienākumus saskaņā ar minētajām vajadzībām, kā arī samērīgi izvirzītajiem mērķiem.”;

5)    regulas 9. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktu groza šādi:

„a)uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

aa) uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); dzimšanas vieta un valsts; valstspiederība dzimšanas brīdī;

b)ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš;

cc)iestāde, kas izdevusi ceļošanas dokumentu, un tā izdošanas datums;”;

6) regulas 9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„sejas attēlu, kā noteikts 4. panta 15. punktā;”;

7)    regulas 29. panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdu „VIS” abos gadījumos aizstāj ar vārdiem „VIS vai CIR”.

55.e pants

Grozījumi Padomes Lēmumā 2008/633/TI

1) lēmuma 5. pantam pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

„1.a Gadījumos, kad izraudzītās iestādes veica vaicājumu CIR saskaņā ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. pantu], tās var piekļūt VIS datu aplūkošanai, ja saņemtajā atbildē, kas minēta [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. panta] 3. punktā, ir norādīts, ka dati tiek glabāti VIS.”;

2) lēmuma 7. pantam pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

„1.a Gadījumos, kad Eiropols veica vaicājumu CIR saskaņā ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. pantu], tas var piekļūt VIS datu aplūkošanai, ja saņemtajā atbildē, kas minēta [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 22. panta] 3. punktā, ir norādīts, ka dati tiek glabāti VIS.”.

X NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

56. pants

Pārskati un statistika

1.Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas un eu-LISA pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve, lai tikai pārskatu un statistikas nolūkos, bet bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, aplūkotu šādus datus, kas saistīti ar Eiropas meklēšanas portālu (ESP):

(a)vaicājumu skaits pa katru ESP profila lietotāju;

(b)vaicājumu skaits pa katru Interpola datubāzi.

2.Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas un eu-LISA pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve, lai tikai pārskatu un statistikas nolūkos, bet bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, aplūkotu šādus datus, kas saistīti ar kopējo identitātes repozitoriju:

(a)vaicājumu skaits 20., 21. un 22. panta nolūkos;

(b)personas valstspiederība, dzimums un dzimšanas gads;

(c)ceļošanas dokumenta veids un izdevējas valsts trīs burtu kods;

(d)to meklējumu skaits, kuri veikti, izmantojot un neizmantojot biometriskos datus.

3.Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas un eu-LISA pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve, lai tikai pārskatu un statistikas nolūkos, bet bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, aplūkotu šādus datus, kas saistīti ar vairāku identitāšu detektoru:

(a)    personas valstspiederība, dzimums un dzimšanas gads;

(a)ceļošanas dokumenta veids un izdevējas valsts trīs burtu kods;

(b)to meklējumu skaits, kuri veikti, izmantojot un neizmantojot biometriskos datus;

(c)katra veida saikņu skaits.

4.Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 76 izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve, lai aplūkotu 1., 2. un 3. punktā minētos datus nolūkā veikt riska analīzi un neaizsargātības novērtējumus, kā minēts minētās regulas 11. un 13. pantā.

5.Šā panta 1. punkta nolūkā eu-LISA glabā šā panta 1. punktā minētos datus centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā, kas minēts šīs regulas VII nodaļā. Repozitorijā ietvertie dati neļauj identificēt personas, taču ļauj šā panta 1. punktā uzskaitītajām iestādēm iegūt pielāgojamus pārskatus un statistiku, lai palielinātu robežpārbaužu efektivitāti, palīdzētu iestādēm apstrādāt vīzas pieteikumus un atbalstītu Savienībā uz faktiem pamatotas politikas veidošanu migrācijas un drošības jomā.

57. pants
Pārejas periods Eiropas meklēšanas portāla izmantošanai

Divu gadu laikposmā no ESP darbības uzsākšanas nepiemēro 7. panta 2. un 4. punktā minētos pienākumus, un ESP izmantošana nav obligāta.

58. pants

Pārejas periods, ko piemēro noteikumiem par piekļuvi kopējam identitātes repozitorijam tiesībaizsardzības nolūkos

Regulas 22. pantu, 55.b panta 13., 14., 15. un 16. punktu un 55.e pantu piemēro no darbības uzsākšanas dienas, kas minēta 62. panta 1. punktā.

59. pants
Pārejas periods vairāku identitāšu atklāšanai

1.Viena gada laikposmā pēc tam, kad eu-LISA paziņojusi par 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā testa pabeigšanu attiecībā uz vairāku identitāšu detektoru (MID), un pirms MID darbības uzsākšanas ETIAS centrālā vienība, kas minēta [Regulas (ES) 2016/1624 33. panta a) punktā], ir atbildīga par to, lai veiktu vairāku identitāšu atklāšanu starp VIS, Eurodac un SIS glabātajiem datiem. Vairāku identitāšu atklāšanu veic, izmantojot vienīgi biometriskos datus saskaņā ar šīs regulas 27. panta 2. punktu.

2.Ja vaicājums uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus un saistīto datņu identitātes dati ir identiski vai līdzīgi, tad izveido baltu saikni saskaņā ar 33. pantu.

Ja vaicājums uzrāda vienu vai vairākus trāpījumus un saistīto datņu identitātes datus nevar uzskatīt par līdzīgiem, tad izveido dzeltenu saikni saskaņā ar 30. pantu un piemēro 29. pantā minēto procedūru.

Ja tiek uzrādīti vairāki trāpījumi, izveido saikni uz visiem datiem, uz kuriem attiecas trāpījums.

3.Ja ir izveidota dzeltena saikne, MID piešķir ETIAS centrālajai vienībai piekļuvi dažādās informācijas sistēmās esošajiem identitātes datiem.

4.Ja ir izveidota saikne uz tādu brīdinājumu SIS, kas nav brīdinājums par ieceļošanas atteikumu vai brīdinājums par paziņotu pazaudētu, nozagtu vai par nederīgu atzītu ceļošanas dokumentu attiecīgi saskaņā ar regulas par SIS robežpārbaužu jomā 24. pantu un regulas par SIS tiesībaizsardzības jomā 38. pantu, tad MID piešķir brīdinājumu izveidojušās dalībvalsts SIRENE birojam piekļuvi dažādās informācijas sistēmās esošajiem identitātes datiem.

5.ETIAS centrālajai vienībai vai tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura izveidoja brīdinājumu, ir piekļuve identitātes apstiprinājuma datnē ietvertajiem datiem, un tie novērtē atšķirīgās identitātes un atjaunina saikni saskaņā ar 31., 32. un 33. pantu, un pievieno to identitātes apstiprinājuma datnei.

6.eu-LISA vajadzības gadījumā palīdz ETIAS centrālajai vienībai veikt vairāku identitāšu atklāšanu, kas minēta šajā pantā.

60. pants
Izmaksas

1.Izmaksas, kas rodas saistībā ar ESP, kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma, kopējā identitātes repozitorija (CIR) un MID izveidi un darbību, sedz no Savienības vispārējā budžeta.

2.Izmaksas, kas rodas saistībā ar esošo valsts infrastruktūru integrāciju un šo infrastruktūru savienojumu ar valsts vienotajām saskarnēm, kā arī ar valsts vienoto saskarņu mitināšanu, sedz no Savienības vispārējā budžeta.

Netiek iekļautas šādas izmaksas:

(a)dalībvalstu projektu vadības birojs (sanāksmes, komandējumi, biroji);

(b)valstu IT sistēmu mitināšana (telpas, īstenošana, elektroenerģija, dzesēšana);

(c)valstu IT sistēmu ekspluatācija (operatori un atbalsta līgumi);

(d)valstu komunikācijas tīklu plānošana, izstrāde, ieviešana, ekspluatācija un uzturēšana.

3.Izmaksas, kas rodas 4. panta 24. punktā minētajām izraudzītajām iestādēm, sedz attiecīgi katra dalībvalsts un Eiropols. Izmaksas par izraudzīto iestāžu savienojumu ar CIR sedz attiecīgi katra dalībvalsts un Eiropols.

61. pants
Paziņojumi

1.Dalībvalstis paziņo eu-LISA par iestādēm, kuras minētas 7., 20., 21. un 26. pantā un attiecīgi var izmantot ESP, CIR un MID vai kurām ir piekļuve tiem.

Minēto iestāžu konsolidētu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešu laikā no dienas, kad katrs sadarbspējas komponents ir uzsācis darbību saskaņā ar 62. pantu. Ja sarakstā ievieš grozījumus, eu-LISA reizi gadā publicē atjauninātu konsolidētu sarakstu.

2.eu-LISA paziņo Komisijai par 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā testa sekmīgu pabeigšanu.

3.ETIAS centrālā vienība paziņo Komisijai par 59. pantā paredzētā pārejas pasākuma sekmīgu pabeigšanu.

4.Informāciju, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot pastāvīgi atjaunināmu publisku tīmekļa vietni.

62. pants
Darbības sākums

1.Komisija nolemj par dienu, no kuras katrs sadarbspējas komponents sāk darbību, pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)ir pieņemti 8. panta 2. punktā, 9. panta 7. punktā, 28. panta 5. un 6. punktā, 37. panta 4. punktā, 38. panta 4. punktā, 39. panta 5. punktā un 44. panta 5. punktā minētie pasākumi;

(b)eu-LISA ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs attiecīgā sadarbspējas komponenta tests, kas eu-LISA ir jāveic, sadarbojoties ar dalībvalstīm;

(c)eu-LISA ir validējusi tehnisko un juridisko kārtību 8. panta 1. punktā un 13., 19., 34. un 39. pantā minēto datu apkopošanai un pārsūtīšanai un paziņojusi Komisijai par minēto kārtību;

(d)dalībvalstis ir sniegušas Komisijai 61. panta 1. punktā minētos paziņojumus;

(e)attiecībā uz vairāku identitāšu detektoru – ETIAS centrālā vienība ir sniegusi Komisijai 61. panta 3. punktā minēto paziņojumu.

2.Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tā testa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3.Šā panta 1. punktā minēto Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.Dalībvalstis un Eiropols sāk izmantot sadarbspējas komponentus no dienas, ko Komisija nosaka saskaņā ar 1. punktu.

63. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 8. panta 2. punktā un 9. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 2. punktā un 9. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 8. panta 2. punktu un 9. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

64. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

65. pants
Padomdevēju grupa

eu-LISA izveido padomdevēju grupu, kura tai nodrošina zinātību, kas saistīta ar sadarbspēju, jo īpaši attiecībā uz gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu. Sadarbspējas instrumentu plānošanas un izstrādes posmā piemēro 52. panta 4.–6. punktu.

66. pants
Apmācība

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 eu-LISA veic uzdevumus, kas saistīti ar apmācības sniegšanu par sadarbspējas komponentu tehnisko izmantošanu.

67. pants
Praktiska rokasgrāmata

Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, eu-LISA un citām attiecīgajām aģentūrām, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par sadarbspējas komponentu īstenošanu un pārvaldību. Praktiskā rokasgrāmata sniedz tehniskas un operatīvas norādes, ieteikumus un paraugpraksi. Komisija praktisko rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

68. pants
Uzraudzība un izvērtēšana

1.eu-LISA nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, lai uzraudzītu sadarbspējas komponentu izstrādi, ņemot vērā ar plānošanu un izmaksām saistītos mērķus, un lai uzraudzītu sadarbspējas komponentu darbību, ņemot vērā mērķus, kas saistīti ar pakalpojuma tehniskajiem rezultātiem, izmaksu lietderību, drošību un kvalitāti.

2.Līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā — OPOCE, please replace with the actual date] un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem sadarbspējas komponentu izstrādes laikā eu-LISA iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par aktuālo situāciju saistībā ar sadarbspējas komponentu izstrādi. Tiklīdz izstrāde ir pabeigta, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā sīki izskaidrots, kā tika sasniegti mērķi, jo īpaši saistībā ar plānošanu un izmaksām, kā arī pamatotas jebkādas atšķirības.

3.Tehniskās uzturēšanas nolūkos eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz sadarbspējas komponentos veiktajām datu apstrādes darbībām.

4.Četrus gadus pēc katra sadarbspējas komponenta darbības uzsākšanas un turpmāk ik pēc četriem gadiem eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par sadarbspējas komponentu tehnisko darbību, tostarp to drošību.

5.Turklāt vienu gadu pēc katra eu-LISA izstrādātā ziņojuma Komisija sagatavo komponentu vispārēju izvērtējumu, kas ietver:

(a)novērtējumu par šīs regulas piemērošanu;

(b)salīdzinājumā ar mērķiem sasniegto rezultātu analīzi un ietekmi uz pamattiesībām;

(c)novērtējumu par sadarbspējas komponentu pamatojuma turpmāku derīgumu;

(d)novērtējumu par sadarbspējas komponentu drošību;

(e)novērtējumu par jebkādām sekām, tostarp nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu robežšķērsošanas vietās un ietekmi uz Savienības budžetu.

Izvērtējumos iekļauj jebkādus nepieciešamos ieteikumus. Komisija izvērtēšanas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 77 .

6.Dalībvalstis un Eiropols sniedz eu-LISA un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. un 5. punktā minētos ziņojumus. Šī informācija neapdraud darba metodes, un tajā nav ietverta informācija, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai izmeklēšanas.

7.eu-LISA sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 5. punktā minētos izvērtējumus.

8.Ievērojot valstu tiesību aktus par konfidenciālas informācijas publicēšanu, katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo gada ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi tiesībaizsardzības nolūkos īstenotā piekļuve kopējā identitātes repozitorijā glabātajiem datiem, un šajos ziņojumos iekļauj informāciju un statistikas datus par:

(a)aplūkošanas konkrēto mērķi, ietverot teroristu nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu;

(b)pamatotajiem iemesliem, kas norādīti saistībā ar pamatotajām aizdomām, ka [IIS regula], VIS regula vai [ETIAS regula] attiecas uz aizdomās turēto personu, nodarījuma izdarītāju vai cietušo;

(c)to pieprasījumu skaitu, kuru mērķis ir tiesībaizsardzības nolūkos piekļūt kopējam identitātes repozitorijam;

(d)to lietu skaitu un veidu, kurās ir bijusi sekmīga identifikācija;

(e)informāciju par to, cik bieži bija vajadzīgi ārkārtas steidzamības gadījumi un cik bieži tie tika izmantoti, tostarp par gadījumiem, kad centrālā piekļuves punkta veiktajā ex post verifikācijā netika atzīts, ka šāds ārkārtas steidzamības gadījums pastāvēja.

Dalībvalstu un Eiropola gada ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam.

69. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 78

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i) un konkrētais mērķis Nr. [ ]

(a)uzlabot ārējo robežu pārvaldību;

(b)sekmēt neatbilstīgas migrācijas novēršanu un apkarošanu un

(c)sekmēt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp nodrošināt sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu dalībvalstu teritorijās.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē „Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Izstrādes posms no 2019. gada līdz 2023. gadam (ieskaitot), pēc kura turpinās normāla darbība.

–Tāpēc finansiālās ietekmes ilgums ir noteikts 2019.–2027. gadam.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 83

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

⌧ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–⌧ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

(1) Šajā instrumentā nav iekļautas darbības posmam paredzētas summas.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē DECIDE starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Izdevumi segs izmaksas, kas saistītas ar:

–izmaksām par NUI (valsts vienotā saskarne) pielāgošanu, kuras izstrādi finansē saskaņā ar IIS priekšlikumu, budžetā iekļautu summu, kas ir paredzēta izmaiņu veikšanai dalībvalstu sistēmās, lai ņemtu vērā centrālo sistēmu modifikācijas, un budžetā iekļautu summu galalietotāju apmācībai.

–No EBCG budžeta sedz izdevumus par speciālistu grupu, kuras uzdevums ir validēt vairāku identitāšu detektora (MID) izveidotās saiknes par mantotajiem (legacy) datiem (aptuveni 14 miljoni ierakstu). Tiek lēsts, ka manuāli validējamo saikņu daudzums ir aptuveni 550 000.
Šim nolūkam īpaši izveidoto grupu pievieno EBCG komandai, kas izveidota ETIAS vajadzībām, jo to uzdevumi funkcionāli līdzinās viens otram un var izvairīties no izmaksām par jaunas grupas dibināšanu. Paredzams, ka darbs tiks veikts 2023. gadā. Tāpēc līgumdarbiniekus pieņems darbā 3 mēnešus iepriekš, un viņu līgumi tiks izbeigti 2 mēnešu laikā pēc datu migrēšanas darbību beigām. Tiek pieņemts, ka vajadzīgo resursu otru daļu nepieņems darbā kā līgumdarbiniekus, bet gan kā konsultantus. Tas izskaidro 3. sadaļā ietvertās izmaksas par 2023. gadu. Tiek pieņemts, ka viņus pieņems darbā vienu mēnesi iepriekš. Sīkāka informācija par personāla skaitu ir sniegta turpmāk tekstā.

–Tāpēc 1. sadaļā ir ietvertas izmaksas par 20 štata darbiniekiem, kā arī noteikumi par vadošajiem darbiniekiem un palīgpersonālu.

–2. sadaļā ir ietvertas papildu izmaksas par darbuzņēmēja 10 papildu darbinieku mitināšanu.

–3. sadaļā ir ietverta maksa par darbuzņēmēja 10 papildu darbiniekiem. Cita veida izmaksas nav ietvertas.