EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2017

COM(2017) 691 final

2017/0308(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, kas izveidota saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠMETS

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko izveido nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, kas izveidota saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu (“TCT”), attiecībā uz paredzēto lēmumu par Ministru padomes reglamenta pieņemšanu.

2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2.1.Transporta kopienas dibināšanas līgums

TCT ar Rietumbalkānu pusēm (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova 1* (še turpmāk — “Kosova”), bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija) angļu valodas versiju visas puses, izņemot Bosniju un Hercegovinu, parakstīja sešu Rietumbalkānu valstu samitā, kas notika 2017. gada 12. jūlijā Triestē, savukārt Bosnija un Hercegovina tekstu parakstīja 2017. gada 18. septembrī Briselē. TCT citu valodu versijas Puses parakstīja 2017. gada 9. oktobrī. Pēc parakstīšanas TCT piemēro provizoriski saskaņā ar tā 41. panta 3. punktu. Savienība provizorisku piemērošanu nodrošina ar Padomes lēmumu par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Transporta kopienas dibināšanas līgumu 2 .

Eiropas Savienība ir TCT Puse.

2.2.Ministru padome

–a) sniegt vispārējas politiskās pamatnostādnes;

–b) veikt pārskatu par to, kā sekmējusies TCT īstenošana, tostarp sekojot līdzi Sociālā foruma izvirzītajiem priekšlikumiem;

–c) sniegt atzinumus par Pastāvīgā sekretariāta direktora iecelšanu; un

–d) pieņemt lēmumu par Pastāvīgā sekretariāta mītni.

2.3.Paredzētais Ministru padomes akts

3.NOSTĀJA, KAS JĀIEŅEM SAVIENĪBAS VĀRDĀ

Ir ļoti svarīgi, lai Ministru padome pieņemtu savu reglamentu nolūkā nodrošināt, ka tiek pienācīgi izpildīti un īstenoti tās uzdevumi saskaņā ar Līguma 21., 22. un 23. pantu. Tā kā Savienība ir TCT Puse, ir jāpieņem Savienības nostāja.

Šajā sakarā jāatgādina, ka TCT ir instruments, kas domāts reģionālās sadarbības stiprināšanai Rietumbalkānos, kā sīkāk paskaidrots Komisijas priekšlikumā Padomes lēmumam par to, lai parakstītu TCT (COM(2017)324 final, nodaļa “Vispārīgais konteksts”).

4.JURIDISKAIS PAMATS

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1. Principi

4.1.2. Piemērošana konkrētajā gadījumā

Ministru padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, TCT.

Akts, kuru Ministru padome ir tiesīga pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Ministru padome ir struktūra, kas izveidota ar TCT un pilnvarota rīkoties saskaņā ar TCT 21. pantu, tāpēc jāuzskata, ka Ministru padome ir pilnvarota pieņemt reglamentu, lai nodrošinātu tai uzticēto pienākumu pienācīgu izpildi. Pēc būtības un saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kas reglamentē Ministru padomi, minētajā reglamentā ir ietverti elementi, kas ir juridiski saistoši Ministru padomes locekļiem un tādējādi arī Savienības pārstāvim. Tāpēc jāuzskata, ka reglamentam ir juridiskas sekas.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā paredzētā akta mērķa un satura, attiecībā uz kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.

Ja ar paredzēto aktu vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai tam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālajā juridiskajā pamatā izņēmuma kārtā būs jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētais akts vajadzīgs TCT pienācīgai darbībai. Savukārt TCT ir izvirzīti mērķi un ietverti komponenti tādās jomās kā autoceļu, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu transports, kas ir transporta veidi, uz kuriem attiecas LESD 91. pants, kā arī jūras transports, kas ir transporta veids, uz kuru attiecas LESD 100. panta 2. punkts. Paredzētā akta horizontālā rakstura dēļ tas attiecas uz visiem šiem elementiem. Visi šie elementi ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots otram.

2017/0308 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, kas izveidota saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu un 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība Transporta kopienas dibināšanas līgumu (“TCT”) parakstīja saskaņā ar Padomes 2017. gada 11. jūlija Lēmumu (ES) 2017/1937 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Transporta kopienas dibināšanas līgumu 4 .

(2)Saskaņā ar TCT 41. panta 3. punktu TCT no [XXX] provizoriski piemēro starp Eiropas Savienību un Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu un Serbijas Republiku.

(3)Ir ļoti svarīgi, lai Ministru padome pieņemtu savu reglamentu nolūkā nodrošināt, ka tiek pienācīgi izpildīti un īstenoti tās uzdevumi saskaņā ar TCT 21., 22. un 23. pantu.

(4)Ministru padomei lēmums par reglamentu jāpieņem otrajā sanāksme, kas plānota ne vēlāk kā 2018. gada beigās.

(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, jo lēmums par Ministru padomes reglamentu būs saistošs Savienībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomes otrajā sanāksmē, pamatojas uz Ministru padomes lēmuma projektu, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Ministru padomē ir tiesīgi bez Padomes papildu lēmuma saskaņot nelielas izmaiņas šajā lēmuma projektā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1) *    Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(2)    OV L 278, 27.10.2017., 1. lpp.

(3)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija pret Padomi, Lieta C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61. līdz 64. punkts.

(4)    OV L 278, 27.10.2017., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,22.11.2017

COM(2017) 691 final

PIELIKUMS

dokumentam

Padomes Lēmums

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, kas izveidota saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu

PIELIKUMS

TRANSPORTA KOPIENAS MINISTRU PADOMES

LĒMUMS Nr. 2018/1

D/2018/1/MC-TC 2018. gada ...: Ministru padomes reglaments

TRANSPORTA KOPIENAS MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Transporta Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 21., 22. un 23. pantu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek pieņemts Ministru padomes reglaments, kas pievienots šim lēmumam.

[...], 2018. gada [...]

Ministru padomes vārdā —

……………………………

PAPILDINĀJUMS. TRANSPORTA KOPIENAS MINISTRU PADOMES REGLAMENTS

I.    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.    Ar šo reglamentu tiek izveidotas iekšējās procedūras Ministru padomes darbībai iestādes statusā saskaņā ar Transporta Kopienas dibināšanas līgumu (“Līgums”).

2.    Ja pastāv pretrunas starp šo reglamentu un Līgumu, piemēro Līguma noteikumus.

II.    PUSES, NOVĒROTĀJI UN CITI DALĪBNIEKI

1.    Puses Ministru padomē principā ir pārstāvētas ministru līmenī vai līdzvērtīgā līmenī.

2.    Neskarot novērotāju statusu saskaņā ar Līguma 22. panta otro teikumu, priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, kā minēts III iedaļas 2. punktā, attiecīgā gadījumā var vienoties uzaicināt citu valstu, starptautisko organizāciju vai citu struktūru pārstāvjus, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, uz ad hoc pamata piedalīties konkrētās Ministru padomes sanāksmēs vai kādā to daļā vai vairākās daļās.

3.    Ja priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki vienojas uzaicināt citu valstu, starptautisko organizāciju vai citu struktūru pārstāvjus, priekšsēdētājs vismaz trīs nedēļas pirms sanāksmes par to paziņo Pusēm un Transporta kopienas Pastāvīgajam sekretariātam (“Sekretariāts”). Puses un Sekretariāts piecās darbdienās pēc šīs informācijas saņemšanas var priekšsēdētājam izteikt savu viedokli.

III.    PRIEKŠSĒDĒTĀJA AMATS

1.    Ministru padomes priekšsēdētāja amatu ieņem pārstāvis no tās pašas Dienvidaustrumeiropas puses, kuras pārstāvis ieņem Reģionālās pārvaldības komitejas priekšsēdētāja amatu saskaņā ar Līguma 24. panta 6. punktu un Reģionālās pārvaldības komitejas reglamentā noteikto kārtību.

2.    Priekšsēdētājs vada Ministru padomi. Priekšsēdētājam palīdz viens Eiropas Savienības pārstāvis un viens nākamās prezidējošās valsts pārstāvis, kurus kopā dēvē par priekšsēdētāja vietniekiem.

3.    Ja priekšsēdētājs nespēj pildīt pienākumus konkrētā sanāksmē, šo sanāksmi vada Eiropas Savienības pārstāvis priekšsēdētāja vietnieka statusā.

IV.    SANĀKSMJU SAGATAVOŠANA

1.    Papildus sanāksmēm, kuras notiek katru gadu saskaņā ar Līguma 23. pantu, Ministru padome vajadzības gadījumā var rīkot citas sanāksmes. Sanāksmes šādā nolūkā sasauc priekšsēdētājs pēc tam, kad attiecīgi vienojies ar priekšsēdētāja vietniekiem.

2.    Par Ministru padomes sanāksmju vietu lemj priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar priekšsēdētāja vietniekiem un Sekretariātu. Šo lēmumu pieņem vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās sanāksmes. Uz Sekretariāta ieguldījumu ārpus Sekretariāta mītnes rīkotu sanāksmju organizēšanas izmaksās attiecas tā iekšējie budžeta noteikumi.

3.    Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un Sekretariāts vienojas par sanāksmju datumiem. Principā par datumiem vienojas vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās sanāksmes.

4.    Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki vienojas par sanāksmes darba kārtības projektu. Darba kārtības projektu un visus ar to saistītos dokumentus nosūta Pusēm un novērotājiem vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās sanāksmes. Puses var izteikt piezīmes un ierosināt jaunus jautājumus iekļaušanai darba kārtībā. Pārstāvjiem, kas uzaicināti saskaņā ar II iedaļas 2. punktu, nosūta tos interesējošus materiālus.

5.    Sekretariāts atbild par sanāksmju sagatavošanu. Tas periodiski un pēc pieprasījuma informē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus par sagatavošanas procesu un izpilda viņu prasības un norādes šajā ziņā.

V.    MINISTRU PADOMES SANĀKSMES — PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

1.    Ministru padomes sanāksmes nav publiskas, ja vien Ministru padome nenolemj citādi.

2.    Jebkuru no Pusēm vai citiem sanāksmes dalībniekiem var pavadīt amatpersonas, kuras tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus, uzvārdus un amatus Sekretariātam paziņo iepriekš. Principā šo amatpersonu ir ne vairāk kā trīs jebkurai no Pusēm un ne vairāk kā divas jebkuram citam sanāksmes dalībniekam. Tomēr priekšsēdētājs var sniegt papildu ieteikumu par maksimālo pārstāvju skaitu katrā delegācijā.

3.    Ministru padomi uzskata par sasniegušu nepieciešamo kvorumu tikai tad, ja ir pārstāvētas četras Dienvidaustrumeiropas puses un Eiropas Savienība.

4.    Ministru padome rīkojas vienprātīgi. Kādas Puses atturēšanās neliedz Ministru padomei rīkoties ar nosacījumu, ka ir sasniegts šīs iedaļas 3. punktā prasītais kvorums.

5.    Sanāksmes darba kārtību apstiprina sanāksmes sākumā. Steidzamības apstākļos sanāksmes laikā var iekļaut jaunus jautājumus, ja tam piekrīt priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki.

6.    Novērotāji var izteikt viedokli, ja ir dota atļauja vai ja priekšsēdētājs to lūdzis.

7.    Personas, kas uzaicinātas saskaņā ar II iedaļas 2. punktu, var piedalīties diskusijās, bet tās nepiedalās nekādā Ministru padomes veiktā rīcībā.

8.    Katras sanāksmes secinājumus sagatavo ar Sekretariāta palīdzību. Tos paraksta priekšsēdētājs un nosūta Pusēm un novērotājiem. Ja līdz attiecīgās sanāksmes beigām nav iespējams noformēt secinājumu projektu, priekšsēdētājs nodrošina, ka tas tiek noformēts un nosūtīts septiņu kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes. Jebkura no Pusēm septiņu kalendāro dienu laikā pēc secinājumu projekta saņemšanas var pieprasīt labojumus. Priekšsēdētājs nodrošina, ka septiņu dienu laikā pēc piezīmju iesniegšanas termiņa beigām tiek nosūtīta galīgā redakcija.

9.    Visas sanāksmē pieņemtās vispārējās politiskās pamatnostādnes un pasākumus atspoguļo secinājumos.

10.    Sanāksmju secinājumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot tiesību aktu vai Līguma darbības jomu vai ietekmi. Neizdara nekādus paziņojumus vai secinājumus, kas ir pretrunā saistošām tiesību normām. Sanāksmju secinājumi nav tiesību aktu daļa, un tiem nav nekādas normatīvas ietekmes.

VI.    MINISTRU PADOMES DARBĪBAS FORMALITĀTES UN PROCEDŪRA

1.    Ministru padome darbojas, attiecīgā gadījumā pieņemot:

- vispārējās politiskās pamatnostādnes un

- lēmumus, ieteikumus vai atzinumus (visi kopā — “pasākumi”).

Ministru padomes darbības nodrošināšanai vajadzīgo noteikumu pieņemšanu un ziņojumu pieņemšanu uzskata par lēmumu pieņemšanu.

2.    Tiklīdz vispārējās politiskās pamatnostādnes vai pasākumi ir pieņemti vai grozīti, tos nekavējoties paraksta priekšsēdētājs un tad Sekretariāts nosūta visām Pusēm.

3.    Vispārējās politiskās pamatnostādnes un pasākumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, ja vien nav noteikts citādi.

Vispārējās politiskās pamatnostādnes

4.    Jebkura no Pusēm vai Sekretariāts var pieprasīt, lai tiktu pieņemtas vai grozītas vispārējās politiskās pamatnostādnes. Šo pieprasījumu iesniedz rakstiski un tajā ietver pietiekamu informāciju, kas izskaidro, kāpēc Ministru padomei jāpieņem vai jāgroza ierosinātās pamatnostādnes.

5.    Pieprasījuma iesniedzēja Puse rakstisko pieprasījumu iesniedz priekšsēdētājam un pieprasījuma kopiju — priekšsēdētāja vietniekiem un Sekretariātam. Priekšsēdētājs septiņu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par to paziņo visām citām Pusēm. Vajadzības gadījumā Puse vai Sekretariāts, kas iesniedz attiecīgo pieprasījumu, lūdz Reģionālās pārvaldības komiteju paust nostāju.

6.    Priekšsēdētājs, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, organizē Ministru padomes nostājas projekta sagatavošanu, un šis projekts tiek nodots apspriešanai nākamajā Ministru padomes sanāksmē. Nostājas projektu nosūta Pusēm vismaz 30 kalendārās dienas pirms sanāksmes.

7.    Pienācīgi pamatotos gadījumos vispārējās politiskās pamatnostādnes var pieņemt vai grozīt, neizpildot šīs iedaļas 4.–6. punktā noteiktās formalitātes un procedūras.

Pasākumi

9.    Ja vien šajā reglamentā vai citos noteikumos, ko Ministru padome paredzējusi konkrētiem gadījumiem, nav noteikts citādi, pasākumu pieņemšanai vai grozīšanai piemēro to pašu procedūru.

10.    Visus pieprasījumus pieņemt vai grozīt pasākumu Puse vai Sekretariāts rakstiski iesniedz vismaz 60 kalendārās dienas pirms Ministru padomes sanāksmes, kurā tie tiks apspriesti.

11.    Pieprasījumu nosūta priekšsēdētājam un pieprasījuma kopiju — visām Pusēm un Sekretariātam. Tam pievieno attiecīgus skaidrojumus. Vajadzības gadījumā Puse vai Sekretariāts, kas iesniedz attiecīgo pieprasījumu, lūdz Reģionālās pārvaldības komiteju paust nostāju.

12.    Pienācīgi pamatotos gadījumos pasākumus var pieņemt vai grozīt, neizpildot šīs iedaļas 10. un 11. punktā noteiktās formalitātes un procedūras.

Vispārējo politisko pamatnostādņu un pasākumu pieņemšana, izmantojot saraksti

13.    Ministru padome laikā starp sanāksmēm vispārējās politiskās pamatnostādnes vai pasākumus var pieņemt vai grozīt, izmantojot saraksti. Priekšsēdētājs pēc tam, kad saņēmis Puses vai Sekretariāta pieprasījumu pieņemt vispārējās politiskās pamatnostādnes vai pasākumu, izmantojot saraksti, vai pēc savas iniciatīvas, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, izlemj, vai jautājuma risināšanai jāizmanto sarakstes procedūra.

14.    Ja priekšsēdētājs ir izlēmis, ka sarakstes procedūra ir jāizmanto, tas uzdod Sekretariātam nosūtīt pieprasījumu visām Pusēm kopā ar tādu informāciju, ko priekšsēdētājs, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, uzskata par nepieciešamu. Priekšsēdētājs, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, arī norāda, vai un ar kādiem nosacījumiem Puses drīkst prasīt pieprasījuma grozījumus.

15.    Priekšsēdētājs, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, nosaka datumu un laiku, līdz kuram jāsaņem atbildes, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt agrāk kā 10 kalendārās dienas pēc šīs iedaļas 14. punktā minētās informācijas nosūtīšanas dienas. Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs pēc pieprasījuma vai pēc saviem ieskatiem var, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, pagarināt atbilžu saņemšanai noteikto termiņu. Uzskata, ka jebkura Puse, kas noteiktajā termiņā nav atbildējusi rakstiski (tostarp pa e-pastu), atturas.

VII.    INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

1.    Ja vien nav nolemts citādi, sanāksmju dokumentu (darba kārtības, secinājumu u. c.) galīgo redakciju publicē Sekretariāta tīmekļa vietnē.

2.    Tiesības piekļūt Ministru padomes turējumā esošiem dokumentiem nosaka Reģionālā pārvaldības komiteja saskaņā ar Līguma 38. panta 2. un 3. punktu.

VIII.    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1.    Novērotāji un personas, kas uzaicinātas saskaņā ar II iedaļas 2. punktu, izpilda visas Pusēm piemērojamās konfidencialitātes prasības. Šīs prasības atspoguļo attiecīgās sanāksmes secinājumos.

2.    Personām, kas uzaicinātas saskaņā ar II iedaļas 2. punktu, pirms piedalīšanās attiecīgajās diskusijās prasa parakstīt paziņojumu par konfidencialitāti. Šādā paziņojumā par konfidencialitāti ietver apņemšanos ievērot šīs iedaļas 1. punktā minētos konfidencialitātes noteikumus. Ja šīs personas atsakās parakstīt šādu paziņojumu, tām neļauj piedalīties minētajās diskusijās.

3.    Visus Ministru padomes aktus paraksta priekšsēdētājs.

4.    Visus šā reglamenta grozījumus pieņem ar Ministru padomes lēmumu.

5.    Ja šā reglamenta piemērošana konkrētā situācijā rada interpretācijas grūtības, priekšsēdētājs, apspriežoties un vienojoties ar priekšsēdētāja vietniekiem, sniedz ieteikumu situācijas atrisināšanai.

6.    Vienu gadu pēc šā reglamenta stāšanās spēkā Sekretariāts, pamatojoties uz tā piemērošanā gūto praktisko pieredzi, var ierosināt šā reglamenta grozījumus, ko tas uzskata par lietderīgiem vai vajadzīgiem. Ja Puse vēlas ierosināt šādu grozījumu, tā vispirms apspriežas ar Sekretariātu.

Šis reglaments stājas spēkā dienā, kad to pieņēmusi Ministru padome.