EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2017

COM(2017) 385 final

2017/0163(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Savienības Jauniešu orķestris (ESJO) ir dibināts 1976. gadā pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas 1 pieņemšanas un pēdējos 40 gadus darbojas Eiropas Savienības vārdā. Tā goda priekšsēdētājs ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un tā goda atbalstītāji ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

ESJO sastāvā ir jauni mūziķi no visām Savienības dalībvalstīm, kurus atlasa atbilstoši prasīgiem kvalitātes kritērijiem. Ļoti talantīgi, jauni mūziķi no Eiropas apvienojušies pasaules līmeņa Eiropas orķestrī, kas sniedzas tālāk par kultūras robežām.

Kopš ESJO izveides tam ir bijusi unikāla nozīme starpkultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru. Orķestris ir uzstājies lielākajās pilsētās un festivālos Eiropā un visā pasaulē, dažādos oficiālos un neoficiālos pasākumos, izmantojot tradicionālus un inovatīvus formātus visdažādākajai publikai. Ar savu darbību popularizējot Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību un jaunos talantus, tas ir darbojies kā kultūras vēstnieks Savienībā.

ESJO – izcilu jauno mūziķu grupa, kas kopīgi strādā, lai panāktu augsta līmeņa orķestra sniegumu, – ir Eiropā unikāls orķestris, kas popularizē Eiropas mūziku un talantu daudzveidīgai auditorijai ES un ārpus tās.

Laikā, kad ES saskaras ar daudzām problēmām un nepieciešamību veidot ciešāku saikni ar iedzīvotājiem, ESJO ir pat vēl lielāka nozīme, lai popularizētu Eiropas pamatvērtības, veidotu saikni starp cilvēkiem ar klasiskās mūzikas palīdzību un uzrunātu jaunāko paaudzi Eiropā, koncertos un darbaudzināšanas sistēmās apvienojot dažādas izcelsmes gados jaunus klasiskās mūzikas izpildītājus.

ES finansējums ir svarīgs, lai ESJO varētu pastāvēt kā struktūra, kas veicina Eiropas vērtības, daudzveidību un jaunus talantus. Bez šā atbalsta orķestris nevarētu piedalīties šajās nozīmīgajās darbībās, un jauniem mūziķiem tiktu atņemta unikāla iespēja uzstāties starptautiskā līmenī, veidot savu karjeru un turpmāk attīstīt savu talantu atzītu diriģentu vadībā. 3000 orķestra absolventi, kuri izturējuši stingro ikgadējo noklausīšanās procedūru, ko veic visās dalībvalstīs, tagad ir atzīti diriģenti, solisti, skolotāji un instrumentālisti, kas sadarbojas ar lielākajiem orķestriem visā pasaulē.

Programma “Radošā Eiropa” un tās priekšteces finansēšanas shēmas ir atbalstījušas ESJO dažādos veidos. 2016. gadā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 2 ESJO saņēma darbības dotāciju kā struktūra, kura īsteno kādu mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, vai kuras mērķis ietilpst ES kultūras politikā un atbalsta to. 2017. gadā tas tiks finansēts tādā pašā veidā.

Lai ilgtspējīgi nodrošinātu ESJO nepārtrauktu darbību un ņemtu vērā tā īpašo statusu, stratēģiskos mērķus un darbības, Komisija ierosina to atzīt par “pamatdokumentā noteiktu struktūru” Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 3 190. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē un attiecīgi grozīt Regulas (ES) Nr. 1295/2013 4 13. panta 1. punktu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

Saskaņā ar LESD 167. pantu Savienībai ir jārīkojas, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu rīcību. Tā kā ESJO mērķi un darbības nav tikai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēs un labumam un tas tika izveidots ar Eiropas Parlamenta rezolūciju, tā atzīšana par pamatdokumentā noteiktu struktūru Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 190. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē būtu viennozīmīgi papildināmība. Tā darbības rada nozīmīgu Eiropas pievienoto vērtību.

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMA, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2016. gada pavasarī publiskajā kampaņā (SaveEUYO – GlābietESJO), kas tika organizēta ESJO atbalstam, jo orķestris saskārās ar finansiālām problēmām, kuras apdraudēja tā pastāvēšanu, vairākas kultūrā un mūzikā iesaistītas ieinteresētās personas publiski pauda tam atbalstu paziņojumos presei un saziņā ar Komisiju. Dalībvalstis (jo īpaši kultūras ministru padomes 2016. gada maija sanāksmē) un Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja nodomu rast risinājumu tā finansēšanai.

Ņemot vērā ierosinātā grozījuma ierobežoto darbības jomu un to, ka tam pašam par sevi nav būtiskas ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes, ietekmes novērtējums vai papildu konsultācijas nav vajadzīgas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ESJO finansējums tiks nodrošināts no pašreizējā programmas “Radošā Eiropa” finansējuma, un tam nebūs nepieciešami papildu līdzekļi no ES budžeta. Pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā ir norādīta ietekme uz budžetu, kā arī vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi, kas apliecina šīs iniciatīvas budžeta neitralitāti.

5.CITI ELEMENTI

Komisija priekšlikumā ierosina:

·radīt juridiski pareizu un pārredzamu risinājumu, kas nodrošinātu ilgtspējīgu atbalstu ESJO, ņemot vērā tā īpašās iezīmes un atzīstot to par “pamatdokumentā noteiktu struktūru” Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 190. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē;

·attiecīgi pievienot jaunu f) apakšpunktu Regulas (ES) Nr. 1295/2013 13. panta 1. punktā.

2017/0163 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013 7 izveidoja programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads), lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares.

(2)Eiropas Savienības Jauniešu orķestra (ESJO) sastāvā ir jauni mūziķi, kas izraudzīti atbilstoši prasīgiem kvalitātes kritērijiem, izmantojot stingru ikgadēju noklausīšanās procedūru visās dalībvalstīs.

(3)Ļoti talantīgus, jaunus mūziķus no Eiropas ESJO apvieno pasaules līmeņa Eiropas orķestrī, kas sniedzas pāri kultūras robežām. Kopš izveides tam ir bijusi unikāla nozīme starpkultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru. Tādējādi ESJO ir darbojies kā kultūras vēstnieks Savienībā, popularizējot Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību un jaunos talantus. Tas ir arī veicinājis Eiropas darbu apriti un jauno Eiropas talantu mobilitāti aiz valsts un Eiropas robežām, sniedzot dalībvalstu jaunajiem mūziķiem iespēju veidot savu karjeru un aizvien pilnveidot savas prasmes atzītu diriģentu vadībā.

(4)ESJO darbība atbilst programmas “Radošā Eiropa” mērķiem un konkrētajiem apakšprogrammas “Kultūra” mērķiem.

(5)ESJO tika izveidots 1976. gadā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju 8 , un tādējādi tas ir unikāls orķestris Eiropā. Ņemot vērā tā īpašo statusu, stratēģiskos mērķus un darbības, ESJO ir uzskatāms par “pamatdokumentā atzītu struktūru” Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 9 190. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Tādēļ dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(6)Tāpēc ESJO būtu jāiekļauj pasākumos, kuri saņem atbalstu no apakšprogrammas “Kultūra”.

(7)Tādēļ Regula (ES) Nr. 1295/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1295/2013 13. panta 1. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)    Eiropas Savienības Jauniešu orķestris.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

4.3.2.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

5.3.2.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 10

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 11

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–X    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

–◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 12  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–◻ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ko veic izpildaģentūras. 

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm 

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻publisko tiesību subjektiem;

–◻privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamatdokumentā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	3. pozīcija. Drošība un pilsonība	Dif./nedif. 13	no EBTA 14 valstīm	no kandidātvalstīm 15	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
3	15 04 02 Apakšprogramma “Kultūra” – Atbalsts pārrobežu darbībām un starptautiskas aprites un mobilitātes veicināšana	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ 16

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

ESJO finansējums tiks nodrošināts no pašreizējā programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “Kultūra” finansējuma, un tam nebūs nepieciešami papildu līdzekļi no ES budžeta.

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

[3] Drošība un pilsonība

EAC ĢD				N gads 17	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
•Darbības apropriācijas
		1)
		2)
15 04 02 “Radošā Eiropa” Apakšprogramma “Kultūra”	Saistības	1.a)		0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi	2.a)		0,480	0,600	0,600	0,120				1,800
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 18
Budžeta pozīcijas numurs		3)
KOPĀ apropriācijas EAC ĢD*	Saistības	=1+1a +3		0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi	=2+2a +3		0,480	0,600	0,600	0,120				1,800

•KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)	0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi	5)	0,480	0,600	0,600	0,120				1,800
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas <3.> IZDEVUMU KATEGORIJAS	Saistības	=4+ 6	0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi	=5+ 6	0,480	0,600	0,600	0,120				1,800

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

•KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)
	Maksājumi	5)
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi	=5+ 6	0,480	0,600	0,600	0,120				1,800

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
EAC ĢD
•Cilvēkresursi			p.m.	p.m.	p.m.	p.m.				p.m.
•Pārējie administratīvie izdevumi			p.m.	p.m.	p.m.	p.m.				p.m.
EAC ĢD KOPĀ	Apropriācijas		p.m.	p.m.	p.m.	p.m.				p.m.

KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

(Saistību summa = maksājumu summa)

p.m.

p.m.

p.m.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			N gads 19	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS*	Saistības		0,600	0,600	0,600					1,800
	Maksājumi		0,480	0,600	0,600	0,120				1,800

* 5. izdevumu kategorija. Administratīvās izmaksas, ieskaitot cilvēkresursus, tiks nodrošinātas ar iekšējo pārdali EAC ģenerāldirektorātā.    

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas 

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 20

Rezultāta vidējās izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTIE MĒRĶI a) līdz d) 21 ...

- Rezultāts

Darbības dotācija

0,6

1

0,600

1

0,600

1

0,600

1,800

KOPĒJĀS IZMAKSAS

1

0,600

1

0,600

1

0,600

1,800

Rezultāti

ESJO darbības dotācija

Izmaksu struktūra

Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi ar ESJO finansēšanu ES līmenī, jo īpaši saistībā ar programmu “Radošā Eiropa”, atbilstoša darbības dotācija šai organizācijai varētu būt EUR 600 000.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas 

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 22

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.
Pārējie administratīvie izdevumi	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	p.m.	p.m.	p.m.	p.m.

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 23 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0,5	0,5	0,5	0,5
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 24
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy  25	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		0,5	0,5	0,5	0,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Programmas “Radošā Eiropa” pagarināšanas īstenošana
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus 

–◻    dažādus ieņēmumus 

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
...........pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Rezolūcija par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Kellett-Bowman, par Eiropas Kopienas jauniešu orķestra izveidošanu (OV C 79, 5.4.1976., 8. lpp.).

(2) Sk. 121. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

(5) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(6) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347/221, 20.12.2013., 221. lpp.).

(8) Rezolūcija par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Kellett-Bowman, par Eiropas Kopienas jauniešu orķestra izveidošanu (OV C 79, 5.4.1976., 8. lpp.).

(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(10) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(11) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(12) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt:
http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(13) Dif. = diferencētas apropriācijas; nedif. = nediferencētas apropriācijas.

(14) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(15) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(16) Budžeta pozīcija 15 04 02 ir PECO un EBTA budžeta pozīcija. Ar šīm trešām valstīm netiks slēgta vienošanās par ESJO konkrētajām darbībām.

(17) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(20) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(21) Kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(22) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(23) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(24) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – norīkotie valstu eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(25) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(26) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.