EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.7.2017
COM(2017) 369 final
2017/0153(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro Austriju un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk “1980. gada konvencija”), kuru līdz šim ir ratificējušas 97 valstis, tostarp visas ES dalībvalstis, mērķis ir atjaunot iepriekšējo stāvokli, nodrošinot nelikumīgi aizvestu vai aizturētu bērnu ātru atgriešanos, kas panākams, izmantojot sistēmu sadarbībai starp centrālajām iestādēm, kuras norīko konvencijas dalībvalstis.
Tā kā bērnu nolaupīšanas novēršana ir būtiska ES bērnu tiesību veicināšanas politikas sastāvdaļa, Eiropas Savienība aktīvi darbojas starptautiskā līmenī, lai uzlabotu 1980. gada konvencijas piemērošanu, un aicina trešās valstis tai pievienoties.
Panama savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1994. gada 2. februārī. Konvencija Panamā stājās spēkā 1994. gada 1. maijā.
1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Panamu un 26 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija un Rumānija vēl nav akceptējušas Panamas pievienošanos konvencijai.
Urugvaja savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1999. gada 18. novembrī. Konvencija Urugvajā stājās spēkā 2000. gada 1. februārī.
1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Urugvaju un 25 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija, Dānija un Rumānija vēl nav akceptējušas Urugvajas pievienošanos konvencijai.
Kolumbija savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1995. gada 13. decembrī. Konvencija Kolumbijā stājās spēkā 1996. gada 1. martā.
1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Kolumbiju un 25 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija, Dānija un Rumānija vēl nav akceptējušas Kolumbijas pievienošanos konvencijai.
Salvadora savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 2001. gada 5. februārī. Konvencija Salvadorā stājās spēkā 2001. gada 1. maijā.
1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Salvadoru un 25 ES dalībvalstīm. Tikai Austrija, Dānija un Rumānija vēl nav akceptējušas Salvadoras pievienošanos konvencijai.
1980. gada konvencijas 38. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka konvencija ir piemērojama attiecībām starp valsti, kas tai pievienojas, un konvencijas dalībvalstīm, kuras būs deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.
Pēc Komisijas ierosmes notika apspriešanās ar Eiropas Savienības Tiesu, kas apstiprināja, ka akcepts par kādas trešās valsts pievienošanos 1980. gada konvencijai ietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē.
Eiropas Savienības Tiesa savā 2014. gada 14. oktobra atzinumā 1/13 norāda, ka akcepts par kādas trešās valsts pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē.
Tiesa uzstāja uz nepieciešamību šajā jomā nodrošināt vienotu ES mēroga pieeju, tādējādi izvairoties no pieeju dažādības (géométrie variable) dalībvalstu vidū.
Tā kā starptautiskās bērnu nolaupīšanas jautājums ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē, lēmums par to, vai akceptējama Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanās, ir jāpieņem ES mērogā Padomes lēmuma veidā. Tādēļ Austrijai un Rumānijai būtu jādeklarē, ka tās Eiropas Savienības interesēs akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos.
Līdz ar Austrijas un Rumānijas akceptu 1980. gada konvencija kļūtu piemērojama Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras attiecībās ar visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju. Panamas gadījumā 1980. gada konvencija kļūs piemērojama attiecībās ar visām ES dalībvalstīm.
•Saskanība ar šajā politikas jomā spēkā esošajiem noteikumiem
Attiecībā uz vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu 1980. gada Hāgas konvencija ir starptautiskais ekvivalents Padomes Regulai Nr. 2201/2003 1 (pazīstama kā “Briseles IIa regula”), kas ir ES tiesu iestāžu sadarbības stūrakmens laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.
Viens no galvenajiem regulas mērķiem ir bērnu nolaupīšanas novēršana dalībvalstīs, ieviešot procedūras, ar kurām paredzēts nodrošināt bērna nekavējošu atpakaļatdošanu uz dalībvalsti, kurā atrodas viņa/viņas parastā dzīvesvieta. Šajā nolūkā Briseles IIa regulas 11. pants ietver 1980. gada konvencijā izklāstīto procedūru un to papildina, precizējot dažus tās aspektus, it īpaši bērnu uzklausīšanu, termiņus lēmuma pieņemšanai pēc atpakaļatdošanas pieteikuma iesniegšanas un bērna atpakaļneatdošanas pamatojumu. Tajā ir ietverti arī noteikumi, kas reglamentē situācijas, kad dažādās dalībvalstīs izdoti atšķirīgi rīkojumi – par atpakaļatdošanu un neatdošanu atpakaļ.
Starptautiskā mērogā Eiropas Savienība atbalsta trešo valstu pievienošanos 1980. gada konvencijai, lai ES dalībvalstis, risinot starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietas, varētu paļauties uz kopīgu tiesisko regulējumu.
Laikā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada decembrim jau tika pieņemti desmit Padomes lēmumi, ar kuriem akceptēta 10 trešo valstu (Marokas, Singapūras, Krievijas Federācijas, Albānijas, Andoras, Seišelu Salu, Armēnijas, Korejas Republikas, Kazahstānas un Peru) pievienošanās 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautisko bērnu nolaupīšanu 2 .
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums acīmredzami ir saistīts ar vispārīgo mērķi, kas nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, proti, bērnu tiesību aizsardzību. 1980. gada Hāgas konvencijas sistēmas nolūks ir aizsargāt bērnus no vecāku veiktas bērnu nolaupīšanas nelabvēlīgās ietekmes un nodrošināt, ka bērns var uzturēt sakarus ar abiem vecākiem, piemēram, nodrošinot saskarsmes tiesību iedarbīgu īstenošanu.
Jāmin arī tas, ka pastāv saikne ar mediācijas izmantojuma veicināšanu pārrobežu ģimenes strīdu izšķiršanā. Kopējās Eiropas tieslietu telpas ietvaros Direktīva par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās 3 attiecas arī uz ģimenes tiesībām. Arī 1980. gada Hāgas konvencijā ir pausts iedrošinājums ģimenes strīdus risināt ar izlīguma palīdzību. Viena no rokasgrāmatām par labu praksi 1980. gada Hāgas konvencijas kontekstā, ko publicējusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference, ir veltīta mediācijas izmantošanai konvencijas darbības jomā ietilpstošu starptautisko ģimenes strīdu izšķiršanā attiecībā uz bērniem. Lai atbalstītu dialogu ar valstīm, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, un lai palīdzētu rast konkrētus veidus, kā risināt problēmas, ko rada starptautiskā bērnu nolaupīšana valstīs, kas nav ratificējušas konvenciju, pēc Eiropas Komisijas ierosmes šī rokasgrāmata ir pārtulkota visās ES valodās (papildus angļu un franču valodai), kā arī arābu valodā. 4
2.TIESISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Tiesiskais pamats
Ņemot vērā, ka lēmums attiecas uz starptautisku nolīgumu, piemērojamais tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pants kopsakarā ar tā 81. panta 3. punktu. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem vienprātīgu lēmumu.
Apvienotajai Karalistei un Īrijai Regula (EK) Nr. 2201/2003 ir saistoša, un tāpēc tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
•Proporcionalitāte
Šis priekšlikums ir izstrādāts, balstoties uz jau pieņemtajiem Padomes lēmumiem par šo pašu jautājumu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai panāktu saskaņotu ES rīcību starptautiskās bērnu nolaupīšanas jautājumā, nodrošinot, ka Austrija un Rumānija noteiktā termiņā akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešana ar ieinteresētajām personām
Austrija un Rumānija pēc tam, kad Komisija ar tām apspriedās par to gatavību akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada konvencijai, sniedza labvēlīgu atzinumu.
Apspriešana, kas notika ekspertu tikšanās ietvaros 2017. gada 24. aprīlī, liecināja, ka pašlaik dalībvalstīm nav iebildumu pret to, ka Austrija un Rumānija akceptētu Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada konvencijai.
•Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana
Tā kā konvencija jau ir spēkā attiecībās ar 26 dalībvalstīm Panamas gadījumā un 25 dalībvalstīm Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras gadījumā, Komisija un dalībvalstu eksperti uzskatīja, ka šādā gadījumā nav nepieciešams konkrēts novērtējums par stāvokli attiecīgajā trešā valstī.
Dalībvalstu eksperti nenorādīja, ka saistībā ar 1980. gada konvencijas piemērošanu attiecībā uz Panamu, Urugvaju, Kolumbiju un Salvadoru būtu konstatētas kādas problēmas.
•Ietekmes novērtējums
Attiecībā uz jau 2015. un 2016. gadā pieņemtajiem desmit Padomes lēmumiem, ar kuriem akceptēta vairāku trešo valstu pievienošanās 1980. gada Hāgas konvencijai, nekāds konkrēts ietekmes novērtējums nav veikts, ņemot vērā šā tiesību akta būtību. Katrā ziņā konkrēts novērtējums par stāvokli Panamā, Urugvajā, Kolumbijā un Salvadorā šķita lieks, ņemot vērā gan to, ka konvencija jau ir spēkā attiecībās ar 26 vai 25 ES dalībvalstīm, gan to, ka Austrija un Rumānija ir gatavas akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātais lēmums neietekmē ES budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Tā kā priekšlikums attiecas tikai uz Austrijas un Rumānijas pilnvarošanu akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada konvencijai, tā īstenošanas uzraudzība paredz tikai pārbaudīt, ka Austrija un Rumānija ievēro deklarācijas formulējumu, paredzētajā termiņā deponē deklarāciju un informē Komisiju par deklarācijas deponēšanu, kā noteikts Padomes lēmumā.
2017/0153 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro Austriju un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 5 ,
tā kā:
(1)Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.
(2)Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (turpmāk “Briseles IIa regula”), kuras mērķis ir aizsargāt bērnus no nelabvēlīgās ietekmes, ko rada nelikumīga aizvešana vai aizturēšana, un ieviest procedūras, ar kurām paredzēts nodrošināt viņu nekavējošu atpakaļatdošanu uz dalībvalsti, kurā atrodas viņa/viņas parastā dzīvesvieta, kā arī nodrošināt saskarsmes tiesību un aizgādības tiesību aizsardzību.
(3)Briseles IIa regula papildina un pastiprina 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk “1980. gada Hāgas konvencija”), kas starptautiskā mērogā izveido saistību un sadarbības sistēmu attiecībās starp konvencijas dalībvalstīm un starp centrālajām iestādēm un kas tiecas nodrošināt nelikumīgi aizvestu vai aizturētu bērnu ātru atgriešanu.
(4)Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas dalībvalstis.
(5)Savienība mudina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu īstenošanu, kopā ar dalībvalstīm citstarp piedaloties speciālajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.
(6)Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams attiecībās starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.
(7)1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka to piemēro attiecībās starp valsti, kas tai pievienojas, un konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.
(8)1980. gada Hāgas konvencija liedz tādām reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām kā Savienība kļūt par tās dalībnieci. Tāpēc Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko tā akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.
(9)Kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas atzinumā 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētā pievienošanās akcepta deklarācija ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.
(10)Panama savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1994. gada 2. februārī. Konvencija Panamā stājās spēkā 1994. gada 1. maijā.
(11)Visas attiecīgās dalībvalstis, izņemot Austriju un Rumāniju, jau ir akceptējušas Panamas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Panama ir akceptējusi Bulgārijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas un Slovēnijas pievienošanos. Pēc Panamas situācijas novērtēšanas tika secināts, ka Austrija un Rumānija var Savienības interesēs akceptēt Panamas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.
(12)Urugvaja savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1999. gada 18. novembrī. Konvencija Urugvajā stājās spēkā 2000. gada 1. februārī.
(13)Visas attiecīgās dalībvalstis, izņemot Austriju un Rumāniju, jau ir akceptējušas Urugvajas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Urugvaja ir akceptējusi Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanos. Pēc Urugvajas situācijas novērtēšanas tika secināts, ka Austrijas un Rumānija var Savienības interesēs akceptēt Urugvajas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.
(14)Kolumbija savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1995. gada 13. decembrī. Konvencija Kolumbijā stājās spēkā 1996. gada 1. martā.
(15)Visas attiecīgās dalībvalstis, izņemot Austriju un Rumāniju, jau ir akceptējušas Kolumbijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Kolumbija ir akceptējusi Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Maltas pievienošanos. Pēc Kolumbijas situācijas novērtēšanas tika secināts, ka Austrija un Rumānija var Savienības interesēs akceptēt Kolumbijas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.
(16)Salvadora savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 2001. gada 5. februārī. Konvencija Salvadorā stājās spēkā 2001. gada 1. maijā.
(17)Visas attiecīgās dalībvalstis, izņemot Austriju un Rumāniju, jau ir akceptējušas Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Salvadora ir akceptējusi Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanos. Pēc Salvadoras situācijas novērtēšanas tika secināts, ka Austrija un Rumānija var Savienības interesēs akceptēt Salvadoras pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.
(18)Tādēļ Austrija un Rumānija būtu jāpilnvaro saskaņā ar šajā lēmumā ietvertajiem noteikumiem deponēt savu deklarāciju, ar ko tās Savienības interesēs akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos. Pārējām Savienības dalībvalstīm, kas jau akceptējušas Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nav jādeponē jauna pievienošanās akcepta deklarācija, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām līdzšinējās deklarācijas paliek spēkā.
(19)Apvienotajai Karalistei un Īrijai Briseles IIa regula ir saistoša, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
(20)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Austrija un Rumānija ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk “1980. gada Hāgas konvencija”).
2. Austrija un Rumānija ne vēlāk kā … [divpadsmit mēneši no šā lēmuma pieņemšanas dienas] deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai un kas formulēta šādi:
“[Pilns DALĪBVALSTS nosaukums] deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/...* akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”
63. Austrija un Rumānija divu mēnešu laikā no dienas, kad deponēta attiecīgā deklarācija, ar ko akceptēta Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanās, informē Padomi un Komisiju par šādu deponēšanu un dara zināmu Komisijai deklarācijas tekstu.
2. pants
Ikviena dalībvalsts, kas savu deklarāciju, ar ko tā akceptē Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, ir deponējusi pirms šā lēmuma pieņemšanas dienas, jaunu deklarāciju nedeponē.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Austrijai un Rumānijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs