Briselē, 25.1.2017

JOIN(2017) 4 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā
Migrācijas plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana


IEVADS

2016. gadā rekordliels skaits bēgļu un migrantu centās sasniegt Eiropas krastus pāri Vidusjūras centrālajai daļai. Šajā maršrutā 2016. gadā tika reģistrēts vairāk nekā 181 000 cilvēku, lielākā daļa no kuriem sasniedza Itāliju. 2016. gadā jūrā gāja bojā rekordliels skaits cilvēku: mēģinot šķērsot Vidusjūru, noslīka vairāk nekā 4500 cilvēku 1 . Vidusjūras centrālās daļas maršruts atkal ir galvenais migrantu un bēgļu maršruts nokļūšanai Eiropā, kā tas bija pirms 2015. gada beigām un 2016. gada sākuma, kad palielinājās to cilvēku skaits, kuri Eiropā ieradās pa Vidusjūras austrumu daļas maršrutu. Cilvēku ciešanas un samaksātā cena ir nepieņemami.

Ir vairāki iemesli, kas izskaidro arvien lielāku migrantu pieplūdumu pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, piemēram, nestabilā situācija Lībijā, kā arī plašāki faktori, piemēram, vardarbīgie konflikti un ekonomiskā situācija Subsahāras Āfrikā. Maz ticams, ka tuvākajā nākotnē šie faktori varētu izzust, tādējādi pastāvīgas migrācijas plūsmas palielinās spiedienu, kas gulstas uz visvairāk skartajām ES dalībvalstīm, piemēram, Itāliju un Maltu.

Lībija atrodas Vidusjūras centrālās daļas maršruta krustpunktā un ir ceļojuma sākumpunkts 90 % 2 personu, kuras vēlas doties uz Eiropu 3 . Kontrabandisti un cilvēku tirgotāji izmanto nestabilo politisko situāciju un kontroļu sadrumstalotību pie šīs teritorijas robežām. Ar savām darbībām un cilvēktiesību pārkāpumiem tie veicina nestabilitāti valstī, tādējādi palielinot migrantu neaizsargātību. Virzība uz stabilu politisko situāciju ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni Lībijā un stabilitāti visā reģionā. Ilgtspejīga risinājuma atrašana attiecībā uz Lībijas pārvaldības un drošības problēmām joprojām ir prioritāte pašai Lībijai, ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, turklāt tas ir būtisks faktors, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu ilgtermiņa reakciju uz migrācijas problēmu. Šajā nolūkā ES turpinās atbalstīt Lībijas nacionālās saskaņas valdību (NSV) un prezidentūras padomi kā Lībijas leģitīmās iestādes 4 un būtiskas partneres šajā jomā.

ES un tās dalībvalstis ir pakāpeniski definējušas stingrāku un labāk strukturētu politisko atbildi, lai pārvaldītu migrantu plūsmas un glābtu dzīvības Vidusjūras centrālajā daļā. Eiropadome 2013. gada decembra secinājumos norādīja, ka “pastiprinātai sadarbībai ar trešām valstīm, lai novērstu to, ka migranti uzsāk bīstamo ceļu uz Eiropas Savienību, vajadzētu būt prioritātei.” Komisija 2015. gadā iesniedza plašu Eiropas programmu migrācijas jomā 5 . Pēc tam, kad 2015. gada aprīlī kuģa avārijā pie Lampedūzas krastiem tika zaudētas simtiem dzīvību, Eiropadome paziņoja, ka ES “liks lietā visus savus centienus, lai novērstu cilvēku turpmāku bojāeju jūrā un lai pievērstos šīs ārkārtas humanitārās situācijas cēloņiem,” un ka tā “ir nolēmusi pastiprināt savu klātbūtni jūrā”. Tā rezultātā ir nodrošināta pastāvīga ES klātbūtne jūrā, ļaujot glābt desmitiem tūkstošu cilvēku. Kopš 2015. gada oktobra ES ir sākusi intensīvu posmu sadarbībā ar partneriem Āfrikā, veicot turpmākus pasākumu pēc 2015. gada Valletas konferences migrācijas jomā 6 . Kopš 2016. gada jūnija partnerības satvara ietvaros ir uzsākta mērķtiecīga sadarbība ar galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta maršrutu valstīm 7 . Eiropadome 2016. gada decembrī uzsvēra, ka ir “nepieciešams palielināt atbalstu Lībijas krasta apsardzei, tostarp EUNAVFOR MED operācijas Sophia ietvaros,” un ka “ir jāpieņem iniciatīvas, lai Lībijā iestrēgušajiem migrantiem piedāvātu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās iespējas un samazinātu bīstamu pārceļošanu.”

Ir skaidrs, ka 2017. gada pavasarī neatbilstīgas migrācijas plūsmas pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu turpināsies, ja netiks veikti turpmāki pasākumi. Savā runā Eiropas Parlamentā Maltas premjerministrs Džozefs Muskats norādīja: “Nākamajā pavasarī Eiropa saskarsies ar lielu migrantu pieplūdumu caur Vidusjūras centrālo daļu. [...] Es neredzu, kādā veidā viena dalībvalsts var pārvaldīt vai absorbēt šo turpmāko migrācijas vilni. Tāpēc, ja mēs nerīkosimies nekavējoties, Eiropas Savienības pamatprincipi tiks nopietni pārbaudīti” 8 .

Tādēļ ES un tās dalībvalstīm ir jānosaka un jāīsteno operatīvas darbības, kas var palīdzēt veikt pārmaiņas pirms nākamā gada pavasara un vasaras. Koordinēti ES pasākumi ir jāveic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un gadījumos, kad dalībvalstis, jo īpaši Itālija un Malta, vienas pašas īsteno centienus, ES pasākumi tiks izstrādāti tā, lai papildinātu un atbalstītu šos centienus, mobilizējot visus pieejamos instrumentus ES līmenī ar saskaņotas un vienotas pieejas palīdzību. NSV ir būtisks partneris šajā jomā, un visas darbības ir jāveic ciešā sadarbībā ar NSV un ar tās atbalstu. ES pastiprinās centienus, lai uzlabotu NSV spējas.

Šajā kopīgajā paziņojumā ir apzinātas vairākas galvenās darbības, kurām var būt tieša ietekme, un galvenā uzmanība pievērsta tām darbībām, kuras var uzsākt salīdzinoši īsā laikposmā un kuras ir vērstas uz Vidusjūras centrālās daļas maršruta dažādiem posmiem. Šīs darbības ir daļa no visaptverošas stratēģijas, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta maršrutam caur Lībiju, bet vērā ir ņemts arī plašāks reģionālais konteksts (jo īpaši Tunisija, Ēģipte un Alžīrija), lai novērstu maršruta pārvietošanos un neradītu negatīvu ietekmi uz kaimiņvalstīm. Turklāt šajā stratēģijā ir ņemts vērā tas, cik svarīgi ir iesaistīt Lībijas vietējās pašvaldības un cieši sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR), kas darbojas šajā valstī.

Vēl viens svarīgs elements ir darbs ES iekšienē, lai pārvaldītu migrāciju, jo īpaši veicot efektīvas procedūras un pilnīgu reģistrāciju, kad migranti ierodas ES, kā arī veicot to cilvēku efektīvu atgriešanu, kuriem starptautiskā aizsardzība nav nepieciešama. Jo īpaši, uzticama atgriešanas politika skaidri norāda, ka bīstamā Vidusjūras šķērsošana nav iesaistīto risku vērta. Ņemot vērā jaunās vajadzības, Komisija turpmākajās nedēļās atjauninās ES Rīcības plānu par atgriešanu 9  , lai nodrošinātu ātru un efektīvu atbildes reakciju. Jo īpaši, pamatojoties uz pašreiz spēkā esošajiem ES noteikumiem, Komisija noteiks, kā panākt atgriešanas lēmumu labāku izpildi, izmantojot šajos noteikumos ietverto elastību, un sniegs skaidrus norādījumus šajā saistībā.

1.    PROBLĒMAS SAISTĪBĀ AR MIGRĀCIJU PA VIDUSJŪRAS CENTRĀLĀS DAĻAS MARŠRUTU

Vidusjūras centrālās daļas maršrutā 2016. gadā tika reģistrēts vairāk nekā 181 000 neatbilstīgo migrantu, lielākā daļa no kuriem sasniedza Itāliju. Itālija ziņoja, ka šajā gadā ieceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu bija palielinājies par 18 %, pārsniedzot pat iepriekšējo rekordlīmeni 2014. gadā. Ieceļotāju Maltā skaits ir salīdzinoši zems. Lībija bija galvenā izceļošanas valsts – no tās izbrauca gandrīz 90 % migrantu; tais seko Ēģipte (7 %), Turcija (1,9 %), Alžīrija (0,6 %) un Tunisija (0,5 %) 10 . 

 

Šie skaitļi liecina, ka 2016. gadā Vidusjūras centrālās daļas maršruts bija galvenais maršruts neatbilstīgo migrantu ieceļošanai Eiropā. Lai gan Vidusjūras austrumu daļas maršrutā 2015. gadā nelikumīgās robežšķērsošanas gadījumu skaits sasniedza augstāko punktu, proti, 885 000 reģistrēti gadījumi, pēc ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma 11 šis skaitlis ievērojami samazinājās (skatīt 1. attēlu). Tāpēc nepārtrauktais palielinājums Vidusjūras centrālās daļas maršrutā ir vēl izteiktāks (2. attēls).

1. attēls. Ieceļotāju skaits Vidusjūras austrumu daļas maršrutā 2015.-2016. gadā (avots: Frontex – dati līdz 2016. gada novembrim)

2. attēls. Ieceļotāju skaits Vidusjūras centrālās daļas maršrutā 2015.-2016. gadā (avots: Itālijas Iekšlietu ministrija — kopā 2015. gadā: 153 842; kopā 2016. gadā: 181 436)

Dati par valstspiederību īpatsvaru liecina par pastāvīgu migrantu plūsmu no Subsahāras Āfrikas. Starp migrantiem, kuri pie Itālijas krastiem ieradās 2016. gadā, 10 visvairāk pārstāvētās valstspiederības ir šādas – Nigērijas (21 %), Eritrejas (11 %), Gvinejas (7 %), Kotdivuāras (7 %), Gambijas (7 %), Senegālas (6 %), Mali (6 %), Sudānas (5 %), Bangladešas (4 %) un Somālijas (4 %) valstspiederība. Citas valstspiederības veidoja 22 %.

Nedaudz vairāk kā puse no personām, kuras ieradās Itālijā, pieprasīja patvērumu. Lai gan migrācija ir pastāvējusi vienmēr, šķiet, ka te runa ir par strukturālu virzību no Subsahāras Āfrikas, un nekas neliecina, ka šī tendence varētu mainīties, kamēr netiks uzlabota ekonomikas un politiskā/drošības situācija izcelsmes valstīs.

Satraucoša tendence ir neaizsargāto migrantu, it īpaši sieviešu un nepilngadīgo, skaita palielināšanās. No 181 000 migrantu, kuri nogādāti krastā Itālijā, apmēram 24 000 bija sievietes (13 %, no kurām gandrīz puse ir no Nigērijas) un aptuveni 28 000 bija nepilngadīgas personas (15 %), no kurām lielākā daļa (91 %) bija bez pavadības. Tas liecina par palielinājumu salīdzinājumā ar 2015. gadu (10 %) un arvien lielāku nepavadīto nepilngadīgo īpatsvaru (75 % 2015. gadā). Starp nepavadītiem nepilngadīgajiem piecas visvairāk pārstāvētās valstspiederības ir Eritrejas (15 %), Gambijas (13 %), Nigērijas (12 %), Ēģiptes (10 %), un Gvinejas (10 %) valstspiederība.

2.    ŠĶĒRSOŠANAS GADĪJUMU SKAITA SAMAZINĀŠANA, DZĪVĪBU GLĀBŠANA JŪRĀ

Reakcija uz jūrā notikušajām traģēdijām

Kopš šīs desmitgades sākuma vairāk nekā 13 000 neatbilstīgo migrantu ir gājuši bojā, mēģinot šķērsot Vidusjūras centrālās daļas maršrutu uz Eiropu. Itālija un Malta ir ieguldījušas lielu darbu, lai mazinātu dzīvību zaudēšanas risku un nodrošinātu meklēšanas un glābšanas operācijas, atbildot uz briesmu signāliem jūrā. 2013. gadā Itālijas valdība sāka pirmos saskaņotos pasākumus ievērojamos apmēros, lai glābtu dzīvības jūrā, izmantojot jūras un gaisa spēku operāciju Mare Nostrum.

Kopš 2014. gada beigām ES sadarbība, kurā vienmēr un pilnībā tiek ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, ir devusi lielu ieguldījumu. Operāciju Triton un Sophia rezultātā jūrā ir izglābti vairāk nekā 200 000 migrantu.

Galvenās ES iniciatīvas Vidusjūras centrālās daļas ūdeņos

Eiropas Savienības jūras spēki Vidusjūrā (EUNAVFOR MED operācija Sophia) tika izveidoti rekordīsā laikā 2015. gada jūnijā, lai identificētu, pārtvertu un iznīcinātu kuģus un citus līdzekļus, ko izmanto cilvēku kontrabandisti un tirgotāji vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tos izmanto, ar mērķi izjaukt to uzņēmējdarbības modeli Vidusjūras centrālās daļas dienvidos un novērst cilvēku turpmāku bojāeju jūrā. Kopš 2015. gada oktobra ir sācies operācijas otrais posms, kas ietver atklātā jūrā veiktu uzkāpšanu uz kuģiem, kurus tur aizdomās par izmantošanu cilvēku kontrabandai vai tirdzniecībai, šo kuģu pārmeklēšanu, aizturēšanu un novirzīšanu. Pašreizējais pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada jūlijā. Operācijas ietvaros 25 dalībvalstis 12 piešķīra gandrīz 1800 cilvēku lielu personālu un aktīvus. Pašreiz izmantotie aktīvi ietver 6 virsūdens kuģus un 6 gaisa vienības. Līdz šim operācijas Sophia ietvaros atklātā jūrā ir izdevies neitralizēt aptuveni 372 kontrabandistu kuģus, arestēt aptuveni 101 iespējamu kontrabandistu un izglābt gandrīz 32 000 cilvēku. Tās pilnvaras 2016. gada jūnijā tika paplašinātas, ietverot divus atbalsta uzdevumus: Lībijas krasta apsardzes un jūras spēku apmācību un atbalstu ANO ieroču embargo īstenošanai atklātā jūrā Lībijas piekrastē. Operāciju Sophia pašlaik ir atļauts īstenot Lībijai pieguļošajā atklātā jūrā, un tāpēc tā netiek veikta Lībijas teritoriālajos ūdeņos.

Operāciju Triton Frontex sāka 2014. gada novembrī, īpašu uzmanību pievēršot robežu aizsardzībai, kā arī atbalsta sniegšanai meklēšanas un glābšanas operācijām. 2015. gada jūlijā tās darbības zona tika paplašināta uz dienvidiem, tādējādi atvieglojot arī atbalsta sniegšanu meklēšanas un glābšanas operācijām tālāk uz dienvidiem. Frontex darbinieki palīdz Itālijas iestādēm reģistrēt migrantus, kuri ierodas valstī. Triton darbības tvērums ir paplašināts, iekļaujot arī pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku kontrabandu, narkotiku nelegālo tirdzniecību, nelegālo zveju un jūras piesārņošanu. Šī operācija tiek īstenota Itālijas Iekšlietu ministrijas vadībā. Tajā kopumā piedalās 28 Eiropas valstis 13 , izvietojot vai nu tehnisko aprīkojumu vai robežsargus.

Papildus tam kopš 2014. gada beigām neliels, bet pieaugošs skaits nevalstisko organizāciju (NVO) ir sākušas aktīvi īstenot meklēšanas un glābšanas darbības Vidusjūras centrālajā daļā. Šobrīd 9 NVO ekspluatē aptuveni 14 kuģus minētajos nolūkos. Viņu veiktie pasākumi koncentrējas uz darbību tuvu Lībijai, izmantojot lielākus kuģus, kas veic visaptverošu meklēšanu un glābšanu, migrantu uzņemšanu un nogādāšanu uz Itālijas ostām. Mazāki NVO koncentrējas tikai uz glābšanu, glābšanas vestu izdalīšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pie Lībijas krastiem, un pēc tam lielāki kuģi pārved migrantus uz Itālijas ostām. 2016. gadā Itālijas krasta apsardze un jūras spēki, operācijas Triton un Sophia īstenotāji un NVO kopumā katrs izglāba līdzīgu skaitu cilvēku.

Patrulēšanas darbības, tostarp atbalsts meklēšanas un glābšanas darbībām, ir pakāpeniski pārvietotas no ūdeņiem pie Itālijas teritorijas uz ūdeņiem, kas atrodas tuvāk Lībijai. Viens šīs darbības tiešs rezultāts ir izmaiņas kontrabandistu darbības modelī. Tie arvien biežāk neatbilstīgos migrantus un bēgļus novieto uz lētām un kuģošanai pilnībā nederīgām gumijas laivām, kurām nav nekādu izredžu sasniegt Itālijas krastus, paļaujoties, ka tos pārtvers netālu no Lībijas teritoriālajiem ūdeņiem vai šajos ūdeņos. Tas, ka šādas gumijas laivas tagad veido 70 % no visām laivām, kas atstāj Lībijas krastus, padara ceļojumus arvien bīstamākus un palielina jūrā bojā gājušo cilvēku skaitu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropolam vajadzētu cieši uzraudzīt šo piepūšamo gumijas laivu piegādes ceļus uz Lībiju un sadarboties ar Lībijas iestādēm, lai pārtrauktu šīs piegādes kontrabandistiem.

ES humānais pienākums joprojām ir glābt dzīvības jūrā. Operāciju Sophia pašlaik ir atļauts īstenot Lībijai pieguļošajā atklātā jūrā, bet to nevar veikt Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Pašreizējos apstākļos un, panākot pilnīgu vienošanos ar atzītajām Lībijas iestādēm, cieša operatīvā sadarbība, pastiprinot Lībijas krasta apsardzi un nodrošinot tai apmācību un aktīvus, varētu maksimāli palielināt izglābto cilvēku skaitu un iespēju pārtvert un apturēt kontrabandistus, kā arī mazināt nevēlamās sekas.

Lībijas krasta apsardzei sniegtā atbalsta pastiprināšana

Lai efektīvi tiktu galā ar pašreizējo situāciju, atbildes reakcija daļēji ir jānodrošina Lībijas iestādēm, kontrabandistiem neļaujot darboties un uzlabojot Lībijas krasta apsardzes spējas pārvaldīt jūras robežas un nodrošināt drošu izkāpšanu Lībijas krastā. Protams, ES un dalībvalstīm ir jāatbalsta Lībijas iestāžu centieni, it īpaši, nodrošinot apmācību, konsultācijas, spēju veidošanas iespējas un citus atbalsta veidus. Kopīgi darbojoties to attiecīgajās zonās un attiecīgo pilnvaru robežās, operācijas Sophia un Triton varētu koncentrēt uz kontrabandas apkarošanas pasākumiem un atbalstu meklēšanas un glābšanas operācijām tālāk jūrā un vēl vairāk specializēt uzraudzības, Lībijas iestāžu brīdināšanas un cilvēku tirgotāju apkarošanas jomā.

Atzīstot centrālo lomu, kāda šīs situācijas pārvaldībā būtu jāuzņemas Lībijas krasta apsardzei 14 , prioritāte ir tās kapacitātes palielināšana attiecībā uz spēju un aprīkojuma vajadzībām. Šajā nolūkā ES, cita starpā sadarbojoties operācijas Sophia un ES Robežu palīdzības misijas (EUBAM) ietvaros, veic ciešu koordinēšanu ar dalībvalstīm un citiem dalībniekiem, lai nodrošinātu saskaņotību spēju veidošanas atbalsta sniegšanā. EUBAM, operācijas Sophia un citu ES iniciatīvu ietvaros būtu jāapsver arī iespēja apmācīt Lībijas jūras policiju, kas ir atkarīga no Iekšlietu ministrijas un darbojas jūrā.

Lībijas krasta apsardzei ir sarežģītas mācību vajadzības, sākot no pamata kuģošanas kompetencēm un spējas droši darboties jūrā līdz tiesībaizsardzības uzdevumu pilna klāsta īstenošanai, kas tiek sagaidīta no krasta apsardzes, tostarp efektīvai kontrolei pār Lībijas starptautisko meklēšanas un glābšanas zonu. ES īpašu uzmanību piešķir tam, lai nodrošinātu, ka spēju veidošana palīdz nodrošināt migrantu cilvēktiesību ievērošanu. Operācijas Sophia ietvaros ir sākta Lībijas krasta apsardzes spēku apmācība, izmantojot trīs apmācības programmas.

Šo apmācību papildina darbības, ko dalībnieki veic citu Komisijas pārvaldīto ES programmu ietvaros. Tās ietver Seahorse Vidusjūras tīkla programmu, kuras mērķis ir stiprināt Lībijas robežu uzraudzību un kuru īsteno septiņas dalībvalstis 15 Spānijas Civilās gvardes vadībā. Tagad šos centienus vajadzētu pastiprināt, lai papildu darbības ļautu apmierināt visas apzinātās vajadzības.

Komisija bez kavēšanās un ātri vienosies ar civilo gvardi palielināt finansējumu Lībijas krasta apsardzes apmācībai, papildus piešķirot EUR 1 miljonu pašreizējās Seahorse programmas ietvaros 16 . Tad to papildinās ar jaunu programmu Lībijas krasta apsardzes atbalstam 17 , lai nodrošinātu, ka dažādo programmu ietvaros sniegtās apmācības dažādie veidi palīdz pilnībā apmierināt Lībijas krasta apsardzes vajadzības. Līdztekus papildu apmācību Lībijas krasta apsardzei ir sniegusi arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, un turpmāk tiks izskatītas šādu līdzīgu darbību iespējas nākotnē. Dažādu dalībnieku piedāvāto apmācības iniciatīvu efektīvu papildināmību un saskaņotību nodrošinās, izmantojot neformālus koordinācijas mehānismus.

Šāda koordinācija ietvertu arī atbalstu, izmantojot EUR 2,2 miljonu vērtu dotāciju nolīgumu ar Itālijas Iekšlietu ministriju 18 , kas ietver vienu komponenti (ko īsteno Starptautiskā Migrācijas organizācija), ar ko atbalsta glābšanu jūrā un Lībijas krasta apsardzes apmācību, un otru komponenti (ko īstenos sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR)), ar ko nodrošina Lībijas iestāžu spēju veidošanu un palīdzību bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuri atrodas Lībijā vai ir nogādāti tās krastā.

Šīs programmas liecina, ka, lai gan operāciju Sophia nevar tieši finansēt no ES budžeta, no tā var finansēt Lībijas krasta apsardzes apmācību. Šajā kontekstā Komisija ir gatava meklēt piemērotus risinājumus, lai nodrošinātu uzticamu ilgtermiņa finansējumu šīm programmām, ar ko atbalsta Lībijas krasta apsardzi, tādējādi papildinot dalībvalstu ieguldījumu.

Līdztekus Lībijas krasta apsardzes nepietiekamajām spējām ir vērojams patrulēšanas aktīvu plašāks trūkums. Daži no šiem trūkumiem tiek novērsti ārpus valsts, un aktīvu atgriešana kopā ar nepieciešamo apkalpes apmācību un piemērotas vadības un kontroles ķēdes izveidi palielinās Lībijas krasta apsardzes darbībspēju. Šie aktīvi pēc to atgriešanas ir jāsaglabā efektīvā darbības stāvoklī.

Lībijas krasta apsardzes spēju veidošanas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt, ka Lībijas iestādes var noteikt meklēšanas un glābšanas teritoriju pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Šajā aspektā ES sniedz finansiālu atbalstu Itālijas krasta apsardzei, lai tā palīdzētu Lībijas krasta apsardzei izveidot jūras glābšanas koordinācijas centru, kas ir priekšnosacījums tam, lai varētu efektīvi koordinēt meklēšanas un glābšanas darbus Lībijas meklēšanas un glābšanas teritorijā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem 19 . Izmantojot uz satelītsakariem balstītas komunikācijas infrastruktūru Seahorse Vidusjūras tīkla ietvaros, ko izveidos šogad, Lībijas krasta apsardze varēs apmainīties ar informāciju par incidentiem un koordinēt patrulēšanas un glābšanas darbības ar kaimiņvalstu krasta apsardzēm, tādējādi sniedzot lielu ieguldījumu glābšanas operācijās. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra atbalstīs šo sadarbību, regulāri sniedzot uzraudzības un novērošanas informāciju 20 . Pēc apmācības un aktīvu atgriešanās būs padziļināti jāizskata Lībijas krasta apsardzei sniegtā atbalsta un konsultāciju kārtība.

Visbeidzot, saistībā ar Eiropas Jūras drošības stratēģijas rīcības plānu 21 Komisija 2017. gadā atbalstīs (ar dotāciju EUR 80 000 apmērā) Vidusjūras valstu krasta apsardzes funkciju veicēju forumu, kas palīdzēs Lībijas krasta apsardzei attīstīt savstarpējās zināšanas, apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi, kā arī noteikt jomas turpmākai sadarbībai ar krasta apsardzes funkciju veicējiem dalībvalstīs un citās trešās valstīs, kuras robežojas ar Vidusjūru.

Galvenie pasākumi

Nodrošināt finansējumu apmācību programmām, kas paredzētas Lībijas krasta apsardzei, nekavējoties piešķirot papildu EUR 1 miljonu Seahorse programmai un dotāciju EUR 2,2 miljonu apmērā saskaņā ar reģionālās attīstības un aizsardzības programmu Ziemeļāfrikā.

Nodrošināt, ka nākotnē ilgtspējīgi finansējuma avoti sedz apmācības vajadzības papildinošā veidā.

Palīdzēt Lībijas iestādēm izveidot jūras glābšanas koordinācijas centru un uzlabot operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm.

Atbalstīt patrulēšanas papildu aktīvu sniegšanu Lībijas krasta apsardzei un nodrošināt to uzturēšanu.

3.    PASTIPRINĀTA CĪŅA PRET CILVĒKU KONTRABANDISTIEM UN TIRGOTĀJIEM

Cenšoties ierobežot izceļošanu un glābt dzīvības, ir būtiski pastiprināt cīņu pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem Vidusjūras un Ziemeļāfrikas reģionā. Cilvēku kontrabandas apkarošana ir viens no galvenajiem operācijas Sophia mērķiem, un ir uzsākts darbs, lai papildinātu tās tiešo darbību atklātā jūrā, uzlabojot Lībijas krasta apsardzes faktiskās darbības spējas Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Operācija Sophia arī palīdz tās norises zonā vispārīgi uzlabot izpratni par šiem jautājumiem. Tiks izskatīti citi risinājumi, lai pastiprinātu uzraudzību un izlūkdatu vākšanu un pielāgotu rīcību mainīgajiem kontrabandistu darbības veidiem, tādējādi labāk palīdzot Lībijas iestāžu darbā.

Pirmā prioritāte ir panākt, lai Seahorse Vidusjūras tīkls varētu sākt darboties 2017. gada pavasarī. Šīs programmas mērķis ir stiprināt Ziemeļāfrikas valstu robežkontroles iestādes un pilnveidot to spējas apmainīties ar informāciju un koordinēt darbības ar to partneriem ES un Vidusjūras reģiona valstīs. Konkrētie mērķi ir palielināt Ziemeļāfrikas valstu iestāžu izpratni par situāciju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas plūsmām un nelikumīgos cilvēku pārvadājumus, kas notiek to teritorijās (jo īpaši piekrastes reģionos un teritoriālajos ūdeņos), un stiprināt to reaģēšanas spējas valsts un reģionālā līmenī, tostarp attiecībā uz meklēšanu un glābšanu jūrā. Viens svarīgs aspekts ir izveidot drošu sakaru tīklu starp visu Vidusjūras reģiona valstu robežkontroles iestādēm.

Itālija, Malta, Grieķija, Kipra, Francija, Spānija un Portugāle ir pievienojušas savus Eurosur nacionālos robežuzraudzības koordinācijas centrus Seahorse Vidusjūras tīklam. Ir uzsākts darbs, lai nodrošinātu Lībijas krasta apsardzei aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai tā varētu tikt savienota tīklā ar dalībvalstīm un tādējādi visām iestādēm būtu iespēja vienai otru gandrīz reāllaikā informēt par incidentiem un koordinēt savas patrulēšanas darbības. Mērķis ir nodrošināt, lai sadarbība kontrabandas novēršanas jomā — tostarp ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru — būtu tikpat efektīva kā Atlantijas okeānā jau notiekošā sadarbība.

Tā kā kontrabandisti koka laivu vietā arvien vairāk izmanto mazas laiviņas un piepūšamās gumijas laivas, efektīvs veids, kā kavēt to darbības, būtu koncentrēties tieši uz kontrabandistiem veiktajām piegādēm (laivas, motori, transportlīdzekļi). Sasniegt šo mērķi būs sarežģīti; ES pauž gatavību, izmantojot savas darbības, aģentūras un instrumentus, izskatīt iespējas izveidot tādēļ nepieciešamo saskaņotu pieeju ar dalībvalstīm, Interpolu un citiem partneriem reģionā. Izlūkdatu vākšanas un novērošanas resursi būtu jāapvieno, lai labāk uzraudzītu un mērķtiecīgi koncentrētos uz konkrētām vietām un maršrutiem un identificētu kontrabandistus, kuri tos izmanto. Jo īpaši Eurosur datu sapludināšanas pakalpojumu izmantošana ļautu regulāri uzraudzīt izceļošanas punktus trešās valstīs un atklāt un izsekot aizdomīgus kuģus, kas šķērso Vidusjūru, izmantojot kuģu ziņošanas sistēmas, satelītus un novērošanas lidmašīnas. Šīs darbības papildinās operācijas Sophia ietvaros veiktos pasākumus atklātā jūrā, lai kavētu cilvēku kontrabandistu un tirgotāju darbības. Tāpēc būtu jānodrošina resursu nepārtraukta pieejamība operācijai Sophia un jāturpina apsvērt tās plašāks ieguldījums jūras drošībā. Ļoti būtisku ieguldījumu sniegs arī kopīgā operatīvā vienība MARE, kura darbojas Eiropola paspārnē un sāka darbību 2015. gada martā, lai apkarotu organizēto noziedzību, kas veicina neatbilstīgu migrāciju Vidusjūras reģionā. 2016. gada februārī kopīgā operatīvā vienība MARE tika iekļauta Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā. To veido no septiņām dalībvalstīm norīkoti speciālisti. Šīs dalībvalstis reāllaikā apmainās ar informāciju, lai iznīcinātu kontrabandas tīklus.

Visbeidzot, cīņā pret migrantu kontrabandā iesaistītām noziedzīgām organizācijām nav iespējams sasniegt efektīvus un noturīgus rezultātus, ja netiek veikti arī pasākumi pamatcēloņu novēršanai, kas šīm organizācijām apgrūtinātu cilvēku vervēšanu to darbībām. Šajā sakarā būtu jāpastiprina sniegtais atbalsts pašvaldībām, kuras atrodas migrācijas maršrutā (jo īpaši “migrācijas ceļu krustcelēs” un piekrastes pilsētās) 22 , lai varētu uzlabot spēju veidošanu, socioekonomisko attīstību un piekļuvi pamatpakalpojumiem (tostarp migrantiem) un tiktu novērstas kontrabandas darbības.

Galvenās darbības:

nodrošināt, ka Seahorse Vidusjūras tīkls var sākt darboties 2017. gada pavasarī, tādējādi radot lielākas iespējas informācijas apmaiņai un operatīvajai koordinācijai starp Lībijas krasta apsardzi un iesaistītajām dalībvalstīm;

mudināt Tunisiju, Alžīriju un Ēģipti piedalīties Seahorse Vidusjūras tīklā;

vērsties tieši pret kontrabandistiem veiktajām piegādēm, apvienojot dalībvalstu, EUNAVFOR MED Sophia, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, Eiropola, Interpola un reģiona partneru izlūkdatus un jo īpaši šim nolūkam izmantojot Eurosur datu sapludināšanas pakalpojumus.

4.    MIGRANTU AIZSARDZĪBA, BRĪVPRĀTĪGAS ATGRIEŠANĀS ATBALSTĪŠANA UN PĀRMITINĀŠANA

Pastiprināti pasākumi kontrabandas apkarošanai palielinās nepieciešamību veikt darbības uz sauszemes, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstītas brīvprātīgās atgriešanās iespējas. Turklāt valdošās nestabilitātes un drošības trūkuma rezultātā ir notikusi gan Lībijas, gan trešo valstu valstspiederīgo 23 (no kuriem daudzas personas ir sevišķi neaizsargātas) pārvietošanās lielos apmēros uz tranzīta un izceļošanas vietām valsts teritorijā, kur nepastāv reāla pārvaldība. Aizsargāt migrantus un novērst spiediena veidošanos ir gan neatliekami risināms uzdevums, gan ilgāka termiņa vajadzība. Četri galvenie darbības virzieni ir šādi: stiprināt migrantu aizsardzību un humāno palīdzību tiem, palīdzību reintegrācijai vietējā ekonomikā, brīvprātīgai atgriešanai izcelsmes valstī un to personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Sadarbībā un dialogā Lībijas iestādēm jāsniedz atbalsts, lai vairotu to spējas pārvaldīt migrāciju. Jau ir uzsākts projekts, kura mērķis ir apzināt atbildīgās personas attiecīgajās ministrijās (Iekšlietu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā) un veidot ar šīm ieinteresētajām ministrijām sinerģiju un migrācijas pārvaldības jautājumiem paredzētas platformas 24 .

Apstākļi centros, kuros jāuzturas migrantiem, ir nepieņemami, un tajos nav ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti. Pienācīgu apstākļu nodrošināšana šajos centros ir ārkārtīgi svarīga, tāpat kā cīņa pret sliktu izturēšanos, spīdzināšanu, izspiešanu un necilvēcīgu apiešanos. Prioritārs uzdevums ir sadarboties ar Lībijas iestādēm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, IOM un UNHCR, lai nodrošinātu, ka šajos centros ir pienācīgi, cilvēktiesību standartiem atbilstoši apstākļi. Ciešā sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām būtu jāturpina izstrādāt alternatīvas aizturēšanai, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un nepilngadīgajiem. Turklāt ir jāgarantē drošība gan migrantiem, gan šajos centros strādājošajām palīdzības organizācijām.

Vēl viens svarīgs uzdevums ir nodrošināt UNHCR un IOM nekavētu piekļuvi personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo īpaši mazāk aizsargātām personām.

Komisija kopā ar Lībijas iestādēm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām iesaistīsies šo jautājumu risināšanā un attiecīgā gadījumā palielinās mērķfinansējumu.

Daudzas personas, kuras ir ieradušās Lībijā un pašlaik atrodas valstī, ir meklējušas darba iespējas. Daudzas no šīm personām šobrīd ir nonākušas grūtībās nestabilitātes un zaudēto darbvietu dēļ. Viens no iespējamajiem risinājumiem šo personu situācijai ir, ja iespējams, veicināt viņu vietējo integrāciju. Ir uzsākta un būtu jāpastiprina izmēģinājuma iniciatīva, kuras mērķis ir stabilizēt kopienas apgabalos, ko skar migrantu iekšējā pārvietošana un tranzīts, tostarp radīt darba iespējas personām, kurām nepieciešama aizsardzība, — arī lai atvieglotu tām iekļaušanos uzņēmējkopienās.

Daudzi citi migranti, iespējams, ir motivēti atgriezties savā izcelsmes valstī, ja nav izdevies realizēt savus plānus atrast darbu Lībijā vai piepildīt cerības izceļot uz Eiropu. Šādos gadījumos risinājums var būt atbalstīta brīvprātīga atgriešanās. ES īsteno projektus 25 , kuru mērķis ir atvieglot grūtībās nonākušu migrantu brīvprātīgu atgriešanos no Lībijas savā izcelsmes valstī. 2016. gada decembrī tika pieņemts EUR 20 miljonus vērts pasākums ES Trasta fonda Āfrikai ietvaros; tā mērķis ir stiprināt migrācijas pārvaldību un reaģēt uz steidzamām aizsardzības vajadzībām un nepieņemamo situāciju, kurā migranti zaudē dzīvību. Projekts koncentrēsies uz atbalstu migrantiem izkāpšanas punktos un centros, kā arī uz to, lai palielinātu humanitārās repatriācijas apmērus uz izcelsmes valstīm (salīdzinājumā ar sākotnējo mērķi, kas ir 5000 migrantu) un reintegrāciju 26 . Sadarbībā ar Lībijas iestādēm ES strādās, lai nodrošinātu pienācīgus drošības apstākļus starptautiskajiem dalībniekiem, kuri iesaistīti atbalstītas brīvprātīgās atgriešanās darbībās, un tā joprojām ir gatava ātri palielināt šā darba apmērus, tostarp papildu darbības kaimiņvalstīs, salīdzinājumā ar projekta sākotnēji paredzēto apmēru.

Iespējas reintegrācijai vietējās kopienās un atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās veikšanai varētu papildināt ar pārmitināšanu, jo īpaši visneaizsargātākajām personām. ES kopā ar UNHCR izskata iespējas veikt praktiskus pasākumus, lai īstenotu personu, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārmitināšanu no Lībijas uz ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas ir starptautiskās partneres. Pārmitināšana var palīdzēt nodrošināt personām, kurām ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, pienācīgu un drošu ierašanos uzņēmējas valsts teritorijā. Tā dod arī iespēju veikt drošības pārbaudes, pirms persona ierodas uzņēmējas valsts teritorijā, un var apliecināt solidaritāti ar uzņēmēju valsti, palīdzot tikt galā ar situāciju, kad daudz cilvēku bēg no kara vai vajāšanas. Tā var darboties arī kā faktors, kas personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, attur no došanās bīstamā ceļojumā. Šādas pārmitināšanas īstenojamības aspekti, konkrēti noteikumi un temps būtu jāizskata ciešā sadarbībā ar Lībijas valdību, starptautiskajiem partneriem un ņemot vērā situācijas attīstību uz vietas. Būtu nepieciešama arī dalībvalstu gatavība piedalīties pārmitināšanā no Lībijas 27 .

Papildus šai konkrētajai Lībijā veicināmajai darbībai ES vajadzētu turpināt sadarboties ar reģiona valstīm, lai palīdzētu tām izstrādāt to patvēruma un migrācijas sistēmas, sākot jau ar migrantu reģistrāciju. Tas palīdzēs arī uzlabot aizsardzības un patvēruma sistēmas reģionā atbilstīgi Ziemeļāfrikas reģionālās attīstības un aizsardzības programmas mērķiem. Savukārt tā rezultātā dalībvalstis, iespējams, patvēruma acquis piemēros drošas trešās valsts principu, ja būs izpildīti priekšnosacījumi. Drošas trešās valsts nosacījumi ir viens no migrācijas krīzes pārvaldības efektīvas sistēmas galvenajiem komponentiem, un tas būtu jāņem vērā notiekošajās diskusijās par kopējas Eiropas patvēruma sistēmas reformu, kā arī turpmākajās diskusijās par ES atgriešanas politiku un tās turpmāko piemērošanu.

Papildus tam, ka ir svarīgi Āfrikā rīkot informācijas kampaņas izcelsmes valstīs un migrācijas ceļu tuvumā, Lībijā ir nepieciešamas arī mērķtiecīgas kampaņas, kas informētu par riskiem saistībā ar neatbilstīgu izceļošanu un par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās iespēju. Šīs darbības būtu īpaši jākoncentrē uz maršruta sākumposmu un Lībijas dienvidu reģioniem, jo piekrastes tuvums migrantiem parasti ir spēcīgs stimuls izceļošanai.

Galvenās darbības:

sadarboties ar Lībijas iestādēm, lai nodrošinātu apstākļu uzlabošanos migrantu uzņemšanas centros, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām personām un nepilngadīgajiem; pastiprināt sadarbību ar IOM un UNHCR šajā ziņā;

pastiprināt darbu un sadarbību ar Lībijas pašvaldībām, lai popularizētu alternatīvus iztikas līdzekļu gūšanas veidus un atbalstītu migrantus uzņemošo vietējo kopienu izturētspēju;

atbalstīt Lībijas iestāžu spēju veidošanu migrācijas pārvaldības jomā;  

sadarbībā ar Lībijas iestādēm atbalstīt starptautiskās organizācijas, piemēram, UNHCR, risinot tādu personu situācijas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība;

atbalstīt IOM tās darbā, lai uzlabotu migrantu situāciju Lībijā un īstenotu projektu par atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos no Lībijas, apsverot iespēju palielināt tā apmēru salīdzinājumā ar sākotnējo mērķi, kas ir 5000 migrantu.

5.    DIENVIDU ROBEŽU ŠĶĒRSOJOŠO MIGRĀCIJAS PLŪSMU PĀRVALDĪBA

Liels skaits migrantu un iekšzemē pārvietotu personu jau atrodas Lībijā, bet vissvarīgāk migrācijas radītā spiediena mazināšanai ir nodrošināt to personu plūsmu pārvaldību, kuras nesen šķērsojušas dienvidu robežu. Šajā ziņā svarīgi būs Valletas rīcības plāna un Partnerības satvara panākumi.

ES veic dažādus pasākumus, kas palīdz risināt šo problēmu — jo īpaši kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un projektus, kas tiek īstenoti visā reģionā.

ES Robežu palīdzības misija (EUBAM) Lībijā, kas šobrīd ir izvietota Tunisijā, tagad ir radījusi iespēju veikt neatkarīgas vizītes Tripolē. Tā beidz darbu pie galveno drošības jomas dalībnieku apzināšanas un noskaidro Lībijas iestāžu iespējas saistībā ar civilo KDAP misiju nākotnē. Šī potenciālā misija varētu darboties policijas/tiesiskuma/robežu pārvaldības jomā un varētu nodrošināt konsultācijas un apmācības Lībijas iestādēm. Tiks veikti turpmāki centieni iesaistīties Lībijas iestādes atbalstošās darbībās. Tās būtu jākombinē ar darbībām, kas veiktas ar citu instrumentu palīdzību, tostarp operāciju Sophia un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai uzlabotu uzraudzību un informācijas plūsmas 28 . Būtu jāparedz arī tehnoloģijas, transportlīdzekļi un citi līdzekļi, lai uzlabotu robežkontroli starp Lībiju un kaimiņvalstīm.

Ļoti būtiska loma ir arī vietējiem stabilizācijas centieniem, stiprinot sadarbību ar uzņēmējkopienām. IOM kopš 2016. gada maija īsteno projektu Lībijas dienvidos. Tas attiecas uz uzņēmējkopienām, iekšzemē pārvietotām personām un migrantiem, un varētu tikt veikts novērtējums, lai noteiktu, vai projektu vajadzētu paplašināt un īstenot arī citur. Ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta palīdzību ES atbalsta vairākus projektus, lai palīdzētu atrisināt konfliktus, panākt vienošanos starp konfliktā iesaistītajām pusēm un pastiprinātu kopienu līmeņa centienus vardarbības mazināšanai, jo īpaši Lībijas dienvidos.

ES ieguldījums migrācijas pārvaldībā Lībijas dienvidos ietver atbalstu drošības un aizsardzības spēju veidošanai un reģionālās drošības sadarbības procesam Sāhelā, jo īpaši Sāhelas G5 ietvaros. ES apmācības misija un Eiropas Savienības KDAP misija Mali 29 sniedz ieguldījumu robežkontroles uzlabošanā Mali, veicot apmācību un konsultāciju pasākumus. Nigēra, kas ir galvenais migrantu tranzīta krustpunkts ceļā uz Eiropu, gūst labumu no KDAP spēcīgākas iesaistes, tostarp no Eiropas Savienības KDAP misijas Nigērā 30 pastāvīgas klātbūtnes Agadesā. Mērķis ir atbalstīt Nigēras iestādes, risinot ar neatbilstīgu migrāciju saistītās problēmas un apkarojot ar to saistīto cilvēku tirdzniecību un organizēto noziedzību. Saistībā ar KDAP misiju reģionalizāciju Sāhelā un gaidāmo KDAP tīkla izveidi reģionā tiek paplašināts turpmākais šajās jomās sniedzamais atbalsts citām reģiona valstīm, jo īpaši Mauritānijai, Burkinafaso un Čadai.

Būtu pilnībā jāizmanto sadarbībā ar Nigēru Partnerības satvarā veiktais darbs, lai palēninātu migrantu plūsmas pāri Lībijas robežai. To personu skaits, kas pamet Nigēru, lai riskētu šķērsot Sahāru, 2016. gadā ir samazinājies no vairāk nekā 70 000 maijā līdz aptuveni 1500 novembrī 31 . Šajā ziņā nozīme var būt Agadesā veiktajam darbam. Konkrēti pasākumi var ietvert papildu centienus kontaktēties ar kopienām un migrantiem, sniedzot informāciju, veicinot izpratni un paplašinot atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas pasākumus tā, lai tie aptvertu arī vietas ārpus Agadesas un Niamejas. Agadesa varētu arī kalpot par Lībijā grūtībās nonākušu migrantu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās starpposma pieturvietu. Tas ir saistīts ar patlaban sniegto atbalstu Nigēras robežkontroles iestādēm, lai tās varētu labāk kontrolēt Nigēras-Lībijas robežu. 

Turklāt Agadesas reģionam tiks sniegts atbalsts vietējās ekonomikas attīstībai, kura nebūtu saistīta ar kontrabandu. Centienos stiprināt Nigēras kontroli pār Nigēras-Lībijas robežu, kontrolēt migrantu plūsmu un atbalstīt brīvprātīgu atgriešanos jāņem vērā iespējamā ietekme uz kopienām Nigēras ziemeļos, kuras ir ekonomiski atkarīgas no migrantu kontrabandas, lai nodrošinātu alternatīvas iespējas pienācīgu iztikas līdzekļu gūšanai un piekļuvi dzīvotspējīgiem un likumīgiem tirgiem, kas aizstātu migrantu kontrabandu.

Intensīvā sadarbība ar Nigēru ietver arī mērķtiecīgus pret kontrabandistiem veiktus pasākumus. Nigēras izstrādātā stratēģija paredz kopīgas izmeklēšanas komandas, 2015. gada kontrabandas ierobežošanas likuma īstenošanu un vairot izmeklētāju un prokuroru spējas efektīvi īstenot Nigēru šķērsojošo migrantu plūsmu kontroli. Drīzumā Nigērā ieradīsies Eiropas migrācijas sadarbības koordinators un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinators, lai palīdzētu ES vēl vairāk palielināt tās iespējas diskutēt un attīstīt sadarbību ar Nigēras iestādēm attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas novēršanu un labāku migrācijas pārvaldības organizēšanu.

Arī stiprāka saikne starp ES klātbūtni Nigērā un Mali un Eiropolu var uzlabot kontrabandistu darbību novērtēšanu un analīzi un sniegt lielāku atbalstu vietējām iestādēm, veidojot sasaisti ar esošu ES Trasta fonda Āfrikai atbalstīto programmu, lai radītu saikni ar Interpolu. Šis veiksmīgais modelis, kurš, kā ir apstiprinājies, palīdz samazināt statistiku, būtu jāīsteno arī sadarbībā ar citiem reģiona partneriem, jo īpaši ar Mali, Čadu, Ēģipti, Alžīriju un Sudānu, kā arī citām valstīm, uz kurām attiecas Hartūmas un Rabātas process.

ES jau aktīvi veicina dialogu starp Lībiju un tās dienvidu kaimiņvalstīm attiecībā uz to kopīgo robežu pārvaldību un sadarbību saistībā ar izlūkdatiem par migrācijas maršrutiem. 2016. gada augustā tika izveidota ES un Lībijas sauszemes robežu integrētas pārvaldības komiteja informācijas apmaiņai par robežu pārvaldību. Vēl viens potenciālais forums turpmākai operatīvai sadarbībai ir Āfrikas un Frontex informācijas dienests, kurš nodrošina satvaru regulārai apmaiņai ar zināšanām un izlūkdatiem robežu drošības jomā un varētu izstrādāt riska analīzi un izvērst īslaicīgas misijas, lai noteiktu migrācijas maršrutus un iespējamās novirzes no tiem, iespējams, ar satelītattēlu palīdzību. Dialogs kalpos par pamatu, lai noteiktu potenciālās prioritārās darbības un jomas pastiprinātai sadarbībai ES Trasta fonda Āfrikai ietvaros. Reģionālās programmas, piemēram, Euromed Migration IV 32 un Mediterranean City to City Migration Profiles 33 , piedāvā priviliģētas platformas, lai veicinātu reģiona valstu dialogu par migrāciju un dalītos pieredzē un informācijā par labāko praksi reģiona līmenī. Impulsu šim darbam radīja 2016. gada jūnija robežu pārvaldībai veltītā tikšanās starp Augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieku un Lībijas, Nigēras un Čadas ārlietu ministriem. Šo forumu turpmāk var izmantot ar kontrabandu saistīto jautājumu risināšanai.

Galvenās darbības:

pilnā apmērā īstenot ES misijas un projektus, lai sniegtu Lībijas iestādēm atbalstu robežu pārvaldības veikšanai un migrantu aizsardzībai Lībijas dienvidos;

veicināt sadarbību robežuzraudzības jomā, dialogu un informācijas apmaiņu starp Lībiju un tās dienvidu kaimiņvalstīm, tostarp pilnībā izmantojot Āfrikas un Frontex informācijas dienesta potenciālu;

balstoties uz jau esošo sadarbību ar Nigēru Partnerības satvarā, veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu migrācijas ziemeļu virzienā radīto spiedienu, apkarotu kontrabandu un veicinātu atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos.

6.     PASTIPRINĀTA SADARBĪBA AR ĒĢIPTI, TUNISIJU UN ALŽĪRIJU – NEATBILSTĪGAS MIGRĀCIJAS UN MARŠRUTU PĀRVIETOŠANĀS NOVĒRŠANA

Veicot kopīgas darbības ar Lībiju, ir līdz minimumam jāsamazina risks, ka varētu izveidoties citi maršruti kaimiņvalstīs, — šim nolūkam reģionā jāpadziļina dialogs un sadarbība saistībā ar migrāciju. Tādas valstis kā Alžīrija, Ēģipte un Tunisija, kuras ir uzņēmušas ievērojamu skaitu migrantu, būtu kandidātes, lai saņemtu palīdzību atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās īstenošanai. Būtu nepieciešams arī sniegt šīm valstīm turpmāku palīdzību pašām savas funkcionējošas patvēruma sistēmas izveidei un tādu personu atbalstam, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība. Varētu tikt nostabilizēta arī sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un ES aģentūrām 34 , kā arī to dalība kopīgajās darbībās, piemēram, Seahorse Vidusjūras tīklā. Tas veicinātu gan praktisku sadarbību, gan vienotu pieeju labākai migrācijas pārvaldībai, lai glābtu dzīvības jūrā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības atbilstīgi starptautiskajiem un ES standartiem.

2004. gada ES Asociācijas nolīgumā ar Ēģipti ir iekļauti noteikumi par sadarbību migrācijas jomā, bet saistībā ar to ir notikuši tikai ierobežoti pēcpasākumi. Oficiālais ES un Ēģiptes dialogs tika atdzīvināts saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku, un ES un Ēģiptes partnerības prioritātēs 35  vispārējā politiskajā sistēmā, kas būs attiecību pamatā turpmākajos gados, — tiks iekļauta īpaša nodaļa par sadarbības stiprināšanu attiecībā uz visiem migrācijas un mobilitātes aspektiem. Tagad tā ir būtiska iezīme visos politiskā līmeņa kontaktos; nesenākais piemērs ir 2016. gada rudenī notikušās vairāku komisāru vizītes Kairā un tām sekojošā augsta ranga amatpersonu vizīte 22. janvārī, kuras rezultātā ES cer drīzumā uzsākt ar Ēģipti visaptverošu sadarbību migrācijas jomā. Arī Eiropas migrācijas sadarbības koordinatora drīzā nosūtīšana uz ES delegāciju Ēģiptē stiprinās šo sadarbību.

Tranzīta apmērs cauri Tunisijai un izceļošanu skaits no šīs valsts ir zems. Tomēr 2014. gada martā noslēgtās mobilitātes partnerības sniegtais satvars ir nodrošinājis labāku pārvaldību un finansiālo atbalstu. Saskaņā ar Partnerības satvaru attiecības šajā jomā tagad tiek paceltas jaunā līmenī 36 . Kopīgajā paziņojumā par ES atbalsta Tunisijai stiprināšanu 37 tika ierosināts pastiprināt ES atbalstu, no darba pie neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanas pārejot uz visaptverošas un efektīvas nacionālās migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu. Tā savukārt paredzētu praktisku sadarbību, likumīgas migrācijas iespējas un atbalstu, lai palielinātu Tunisijas spējas novērst neatbilstīgu migrāciju. EUR 23 miljonu vērts drošības sektora reformas projekts paredz atbalstu spēju veidošanai robežu pārvaldības jomā. Gaidāmā Eiropas migrācijas sadarbības koordinatora nosūtīšana uz ES delegāciju Tunisijā nodrošinās pastāvīgu atbalstu sadarbības stiprināšanai.

2016. gada oktobrī Tunisija un ES arī rīkoja pirmo sarunu kārtu par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Ja šīs sarunas tiktu ātri pabeigtas, Tunisija kļūtu par pirmo ES dienvidu kaimiņreģiona valsti, kas gūtu labumu no efektīva un vērienīga nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Nolīgums par atpakaļuzņemšanu nodrošinātu stabilu pamatu attiecībām migrācijas jomā un tam būtu jārada atturoša ietekme uz iespējamiem tranzīta migrantiem. Uzlabota praktiskā sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā varētu jau ietvert migrantu ātrāku identificēšanu un vajadzīgo ceļošanas dokumentu efektīvāku izdošanu.

ES un Alžīrijas partnerības prioritātēs 38 būs paredzēta ciešāka sadarbība ar migrāciju un mobilitāti saistītos jautājumos, bet ar Alžīrijas iestādēm norisinās pārrunas par pirmo projektu, kas tiks finansēts no ES Trasta fonda Āfrikai 39 . Attīstot šo sadarbību, būtu iespējams ņemt vērā Alžīrijas vienlaikus kā izcelsmes valsts un kā tranzītvalsts nostāju.

Galvenās darbības:

padziļināt dialogu un operatīvo sadarbību migrācijas plūsmu pārvaldības jomā ar Ēģipti, Tunisiju un Alžīriju;

pastiprināt praktisko sadarbību ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, tostarp saistībā ar atgriešanu.

7.    FINANSĒJUMA NODROŠINĀŠANA ZIEMEĻĀFRIKAI

Lai gan galvenā problēma saistībā ar migrācijas plūsmām Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā ir nevis finanšu trūkums, bet gan drīzāk nespēja atrast partnerus uz vietas darbību īstenošanai, tomēr daudzām šajā kopīgajā paziņojumā ierosinātajām darbībām — piemēram, Lībijas krasta apsardzes apmācībai un aprīkojuma nodrošināšanai, apstākļu uzlabošanai migrantu uzņemšanas centros, atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās vai pārrobežu un reģionālās sadarbības pastiprināšanai — būs nepieciešams finansējums.

Dažas no šīm darbībām var finansēt saskaņā ar daudziem projektiem, kas jau tiek īstenoti, — vairāk nekā EUR 50 miljoni 40 jau ir rezervēti Lībijai projektiem, kas saistīti ar migrāciju. Tiks darīts pieejams papildu finansējums no dažādiem avotiem. ES Trasta fonds Āfrikai ar savu Ziemeļāfrikas sadaļu ir galvenais un specializētais instruments šim nolūkam, īpaši koncentrējoties uz Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu. No šā fonda 2017. gadā Ziemeļāfrikas sadaļai tiks darīti pieejami EUR 200 miljoni. Priekšroka tiks dota ar migrāciju saistītiem projektiem, kas attiecas uz Lībiju. Komisija vēlāk 2017. gadā no jauna pārskatīs papildu finansējuma vajadzības, ņemot vērā progresu, kas panākts, īstenojot šajā kopīgajā paziņojumā norādītās darbības un to rezultātus uz vietas, un ņemot vērā papildu darbības 2018. gadā. ES Trasta fonds Āfrikai ir paredzēts tam, lai finansēt būtu iespējams ne vien no ES budžeta, bet arī no dalībvalstu iemaksām. Valstu finanšu iemaksu apmērs Trasta fondā ir EUR 152 miljoni. Dalībvalstis ir sniegušas ievērojamu atbalstu, arī nodrošinot resursus, piemēram, kuģus, un divpusēju programmu ietvaros. Dalībvalstis tiek aicinātas veikt iemaksas, kas atbilst ES ieguldījumam Ziemeļāfrikas sadaļā, lai paplašinātu intervences pasākumu mērogu un maksimāli palielinātu ietekmi uz vietas.

ES Trasta fonds Āfrikai ir efektīvs līdzeklis straujai rezultātu sasniegšanai. Komisija jau tagad var secināt, ka tas arī turpmāk būs vērtīgs instruments šajā kopīgajā paziņojumā paredzēto darbību īstenošanai.

Galvenās darbības:

nodrošināt EUR 200 miljonus ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļai 2017. gada projektiem, prioritāti piešķirot ar migrāciju saistītiem projektiem, kas attiecas uz Lībiju;

dalībvalstīm — veikt iemaksas, kas atbilst ES ieguldījumam ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļā.

8.    SECINĀJUMS

Ir skaidrs, ka, neveicot nekādas papildu darbības, 2017. gada pavasarī nekontrolētas neatbilstīgas migrācijas plūsmas Vidusjūras centrālās daļas maršrutā turpināsies tādos pašos visai lielos apjomos, kādi tika reģistrēti 2016. gadā. Tā kā lielākā daļa migrantu cenšas šķērsot Vidusjūru no Lībijas piekrastes, ES dalībvalstis — jo īpaši Itālija un Malta, kuras migrantu plūsmas skar visvairāk, — cieši sadarbojas ar Lībijas iestādēm, lai kontrolētu šīs plūsmas un glābtu cilvēku dzīvības jūrā. Šie centieni būtu pilnībā jāatbalsta Eiropas Savienībai kopumā. Pēdējo divu gadu laikā saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā ES ir veikusi virkni darbību, politikas un finansēšanas pasākumu, lai visos aspektos un solidaritātes garā palīdzētu efektīvi risināt bēgļu un migrācijas krīzi, tostarp Vidusjūras centrālās daļas maršrutā.

Šis kopīgais paziņojums balstās uz minēto darbu un tajā ir noteikts vēl viens visaptverošu operatīvo darbību kopums, kas visām iesaistītajām pusēm jāveic ātri, lai palīdzētu glābt dzīvības, apkarot cilvēku kontrabandu, uzlabot migrantu un bēgļu apstākļus tranzīta valstīs Ziemeļāfrikā, mudinātu atgriezties izcelsmes valstīs un galu galā apturētu migrācijas plūsmas. Šīs darbības ir vērstas uz visiem galvenajiem posmiem Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, un tajās ņemts vērā plašāks reģionālais konteksts. Lai gan brīnumlīdzekļu nav, visas šīs darbības kopā varētu radīt reālu ietekmi, palīdzēt sagraut kontrabandistu darbības modeli un ierobežot apmērus, kādos tiek veikti bīstamie ceļojumi pāri Vidusjūrai. Lai šīs darbības būtu veiksmīgas, attiecīgajiem partneriem Ziemeļāfrikā būs cieši jāsadarbojas un dalībvalstīm un ES iestādēm jāsaskaņo centieni un apņemšanās, kā arī sadarbība ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar UNHCR un IOM. Dažas ierosinātās darbības iespējams pilnībā īstenot tikai tad, ja to pieļauj situācija uz vietas. Ierosinātās darbības papildinās tās darbības, kuras jau ir veiktas saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, piemēram, Migrācijas partnerības satvars sadarbībai ar trešām valstīm un notiekošais darbs, lai stiprinātu iekšējās ES politikas jomas, piemēram, kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un kopīgas darbības attiecībā uz atgriešanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ierosina, lai valstu vai to valdību vadītāju sanāksmē Valletā 3. februārī tiktu apstiprinātas operatīvās darbības, kas norādītas šajā kopīgajā paziņojumā un sīkāk izklāstītas 1. pielikumā.

(1)

     Avots: https://missingmigrants.iom.int/mediterranean.

(2)

     Avots: Itālijas Iekšlietu ministrija.

(3)

     Tiek lēsts, ka Lībijā uzturas no 700 000 līdz 1 miljonam migrantu. Aptuveni 350 000 migrantu tiek uzskatīti par iekšzemē pārvietotām personām (Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) dati), kuras vēlas/plāno atgriezties mājās vai palikt Lībijā.

(4)

     Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2259.

(5)

     COM(2015) 240 final, 13.5.2015.

(6)

     Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumi. Skatīt Valletas politisko deklarāciju un rīcības plānu. Nākamais solis šajā procesā būs augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme 8. un 9. februārī.

(7)

     COM (2016) 960 final,14.12.2016., Otrais progresa ziņojums: pirmie rezultāti partnerības satvara īstenošanā ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā. Nākamais ziņojums tiks pieņemts 2017. gada martā.

(8)

     https://www.eu2017.mt/en/news/Pages/Speech-by-Prime-Minister-Joseph-Muscat-at-the-EP-Plenary-Session-on-the-Presidency-Priorities.aspx

(9)

     Pašreizējais ES Rīcības plāns par atgriešanu tika pieņemts 2015. gadā (COM(2015) 453 final, 9.9.2015.).

(10)

     Avots: Itālijas Iekšlietu ministrija.

(11)

     http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/03/18-eu-turkey-statement/

(12)

     Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(13)

     Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(14)

     Pašreizējā Lībijas krasta apsardze, kas tika izveidota 1996. gadā, ir atbildīga par valsts suverenitātes un tiesībaizsardzības īstenošanu saskaņā ar ANO un valsts tiesību aktiem. Krasta apsardze dala loģistikas, personāla un apmācības resursus ar jūras spēkiem. Ir vispārēji atzīts, ka šī ir visoperatīvākā struktūra krasta apsardzes funkciju veikšanai.

(15)

Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle un Spānija.

(16)

     To finansē saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu. Apmācību varētu paplašināt, attiecinot to arī uz krasta apsardzes darbiniekiem no Tunisijas, Alžīrijas un Ēģiptes, ja šīs valstis pievienosies Seahorse programmai.

(17)

     Finansējuma iespējas ietver Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā (ES Trasta fonds Āfrikai) un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI).

(18)

     Parakstīts saskaņā ar reģionālās attīstības un aizsardzības programmu Ziemeļāfrikā.

(19)

     Pienākums kuģiem doties palīgā nelaimē nonākušajiem kuģošanas līdzekļiem tika iedibināts tradīcijās un iekļauts 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). 1979. gada Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR) ir noteikts, ka konvencijas pusēm ir jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai sniegtu atbilstīgus SAR pakalpojumus to piekrastes ūdeņos. Puses tiek arī aicinātas noslēgt nolīgumus ar kaimiņvalstīm, tostarp veidot SAR reģionus, apvienot iekārtas, izveidot kopīgas procedūras, īstenot apmācību un sadarbības apmeklējumus. Konvencijā ir noteikts, ka pusēm būtu jāveic pasākumi, lai ļautu citu pušu glābšanas vienībām ātrāk iebraukt to teritoriālajos ūdeņos. Lībija ir ratificējusi gan SOLAS, gan SAR konvenciju.

(20)

     Eurosur datu sapludināšanas pakalpojumi, ko nodrošina Eurosur un pārvalda Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, ļauj regulāri uzraudzīt izbraukšanas punktus trešās valstīs un atklāt un izsekot aizdomīgus kuģus Vidusjūrā, izmantojot kuģu ziņošanas sistēmas, satelītus un novērošanas lidmašīnas.

(21)

     Eiropadome 2014. gada jūnijā pieņēma Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju (EJDS). Tas ir kopīgs ES plāns uzlabot veidu, kādā ES iepriekš paredz problēmas, piemēram, vispārējās drošības, miera un ārējo robežu kontroles jomā, un reaģē uz tām.

(22)

     Reģionu komiteja ir strādājusi, lai izveidotu sadarbību ar Lībijas pašvaldībām attiecībā uz vairākiem jautājumiem, tostarp saistībā ar migrāciju.

(23)

     Jānorāda, ka Lībija ilgi ir bijusi atkarīga no ievērojama apmēra migrantu darbaspēka.

(24)

     EKI finansēts projekts EUR 3 miljonu apmērā (projekta 1. daļa – atbalsts tiesībpamatotai migrācijas pārvaldībai un patvērumam Lībijā).

(25)

     Projekti par kopējo summu EUR 35 miljoni, kurus finansē no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta / Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta / Attīstības sadarbības instrumenta / humānās palīdzības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda / reģionālās attīstības projekta līdzekļiem.

(26)

     Šis projekts ir daļa no EUR 100 miljonu vērtās ES Trasta fonda Āfrikai un IOM kopīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu to repatriantu aizsardzību un reintegrāciju, kuri atgriežas pa Vidusjūras reģiona centrālās daļas migrācijas ceļiem četrpadsmit valstīs Sāhelā un Čadas ezera reģionā, tostarp Lībijā. Vācijas ieguldījuma apmērs ir EUR 45 miljoni un Itālijas ieguldījuma apmērs – EUR 22 miljoni. Šajā ziņā šī kopīgā iniciatīva paredz nodrošināt aizsardzību 60 000 grūtībās nonākušu migrantu, kuriem tā nepieciešama, 24 000 personu atgriešanu, sniegt reintegrācijas atbalstu migrantiem un informēt 2000 kopienas migrācijas tendences skartās teritorijās un 200 000 migrantus migrācijas maršrutā par briesmām saistībā ar neatbilstīgu migrāciju un par tās alternatīvām. Šīs darbības atbalsta arī datu vākšanu un analīzi katrā mērķa valstī un reģionu līmenī, lai pielāgotu politiku un darbības, ņemot vērā valdību un vietējo ieinteresēto personu gūtās atziņas un spēju veidošanu, un tādējādi nodrošinātu darbību ilgtspēju un līdzdalību tajās.

(27)

Būtiska nozīme ir arī priekšlikuma par Savienības pārmitināšanas sistēmu (COM(2016) 468 final, 13.7.2016.) rezultātam.

(28)

     Šim nolūkam varētu izmantot arī Eurosur datu sapludināšanas pakalpojumus.

(29)

     Eiropas Savienības KDAP misiju Mali uzsāka 2015. gada janvārī pēc ES apmācības misijas izvēršanas Mali 2013. gadā ar mērķi uzlabot Mali iekšējās drošības spēku spējas, lai uzlabotu to operatīvo efektivitāti, atjaunotu attiecīgās hierarhiskās saites, nostiprinātu tiesu un administratīvo iestāžu ietekmi attiecībā uz to misiju pārvaldību un pārraudzību un atvieglotu to pārcelšanu uz valsts ziemeļiem.

(30)

     Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā uzsāka 2012. gada jūlijā, lai uzlabotu Nigēras drošības spēku spējas apkarot terorismu un organizēto noziedzību un veicinātu politisko stabilitāti, drošību un pārvaldību Nigērā. Kopš 2015. gada misija palīdz nodrošināt migrācijas plūsmu labāku kontroli un pārvaldību, cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju un samazināt ar to saistītās noziedzības līmeni.

(31)

     COM (2016) 960 final, 14.12.2016., Otrais progresa ziņojums — Pirmie rezultāti partnerības satvara īstenošanā ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.

(32)

     EUR 6,4 miljonu vērts reģionāls projekts (EKI finansējums), kurā īsteno visaptverošu un kopīgu pieeju efektīva dialoga stiprināšanai un sadarbībai migrācijas, mobilitātes un starptautiskās aizsardzības jautājumos Dienvidu kaimiņreģionā.

(33)

   EUR 1,9 miljonu vērts reģionāls projekts (NEAR-TS finansējums), ar kuru veicina migrācijas plānošanas uzlabošanu pilsētu līmenī Vidusjūras reģiona dienvidos, pilsētu pārstāvjiem un ekspertiem sadarbojoties īpašā piecu dienvidu reģiona pilsētu un piecu Eiropas pilsētu tīklā.

(34)

     Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra apspriež sadarbības vienošanos ar Ēģiptes iestādēm.

(35)

     Sarunas jau ir pabeigtas, tomēr ES un Ēģiptes partnerības prioritātes vēl nav oficiāli pieņemtas.

(36)

     COM(2016) 385 final, 2016. gada 7. jūnijs.

(37)

     JOIN(2016) 47 , 2016. gada 29. septembris.

(38)

     Sarunas jau ir pabeigtas, tomēr ES un Alžīrijas partnerības prioritātes vēl nav oficiāli pieņemtas.

(39)

     Šis projekts ietver atbalstu statistiskajam apsekojumam par migrāciju, Valsts stratēģijas par cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai īstenošanu un migrantu veselības aizsardzībai (cīņa pret HIV izplatību un tuberkulozi).

(40)

     Šī summa ietver EUR 30,5 miljonu vērtos migrācijas projektus Lībijā, ko finansē saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta un reģionālās attīstības un aizsardzības programmām, un EUR 20 miljonu finansējumu no ES Trasta fonda Āfrikai.


Briselē, 25.1.2017

JOIN(2017) 4 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā
Plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana


GALVENĀS DARBĪBAS, KO IEROSINĀTS APSTIPRINĀT VALSTU VAI TO VALDĪBU VADĪTAJIEM MALTAS SAMITĀ 2017. GADA 3. FEBRUĀRĪ

ŠĶĒRSOŠANAS GADĪJUMU SKAITA SAMAZINĀŠANA, DZĪVĪBU GLĀBŠANA JŪRĀ

Nodrošināt finansējumu Lībijas krasta apsardzes apmācības programmām, nekavējoties piešķirot papildu EUR 1 miljonu programmai Seahorse un dotāciju EUR 2,2 miljonu apmērā saskaņā ar reģionālās attīstības un aizsardzības programmu Ziemeļāfrikā.

Nodrošināt, ka nākotnē ilgtspējīgi finansējuma avoti sedz dažādās apmācības vajadzības papildinošā veidā.

Palīdzēt Lībijas iestādēm izveidot jūras glābšanas koordinācijas centru un uzlabot operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm.

Atbalstīt patrulēšanas papildu aktīvu sniegšanu Lībijas krasta apsardzei un nodrošināt to uzturēšanu.

PRET CILVĒKU KONTRABANDISTIEM UN TIRGOTĀJIEM VĒRSTĀS CIŅAS PASTIPRINĀŠANA

Nodrošināt, ka Seahorse Vidusjūras tīkls var sākt darboties līdz 2017. gada pavasarim, tādējādi ļaujot lielākā mērā apmainīties ar informāciju un koordinēt darbības starp Lībijas krasta apsardzi un iesaistītajām dalībvalstīm.

Veicināt Tunisijas, Alžīrijas un Ēģiptes līdzdalību Seahorse Vidusjūras tīklā.

Vērst darbību pret kontrabandistu piegādēm, apkopojot dalībvalstu, EUNAVFOR MED Sophia, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, Eiropola, Interpola un reģiona partneru izlūkdatus, jo īpaši, izmantojot Eurosur datu sapludināšanas pakalpojumus.

MIGRANTU AIZSARDZĪBA, ATBALSTĪTA BRĪVPRĀTĪGA ATGRIEŠANĀS UN PĀRMITINĀŠANA

Sadarboties ar Lībijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek uzlaboti apstākļi migrantu centros, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām personām un nepilngadīgajiem. Pastiprināt sadarbību ar Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR) šajā jomā.

Intensificēt darbu un pastiprināt sadarbību ar Lībijas vietējām pašvaldībām, lai pievērstu uzmanību alternatīviem iztikas nodrošināšanas veidiem un atbalstītu vietējo kopienu, kuras uzņem migrantus, izturētspēju.

Atbalstīt Lībijas iestāžu spēju veidošanu migrācijas pārvaldības jomā.  

Sadarbībā ar Lībijas iestādēm atbalstīt starptautiskās organizācijas, piemēram, UNHCR, lai risinātu jautājumu par personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tostarp ņemot vērā pārmitināšanas iespēju.

Atbalstīt IOM tās centienos uzlabot migrantu situāciju Lībijā un īstenot projektu par atbalstītu brīvprātīgu atgriešanu no Lībijas, kā arī apsvērt tā turpmāku paplašināšanu, lai pārsniegtu sākotnējo mērķi par 5000 migrantiem.

DIENVIDU ROBEŽU ŠĶĒRSOJOŠO MIGRANTU PLŪSMU PĀRVALDĪBA

Izmantot visu ES misiju un projektu klāstu, lai sniegtu atbalstu Lībijas iestādēm robežu pārvaldībā un migrantu aizsardzībā Lībijas dienvidos.

Veicināt pārrobežu sadarbību, dialogu un informācijas apmaiņu starp Lībiju un tās dienvidu kaimiņvalstīm, tostarp pilnībā izmantojot Āfrikas un Frontex informācijas dienesta potenciālu.

Pamatojoties uz esošo sadarbību ar Nigēru partnerības satvara ietvaros, veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu uz ziemeļiem vērstās migrācijas spiedienu, apkarotu kontrabandu un veicinātu atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos.

PASTIPRINĀTA SADARBĪBA AR ĒĢIPTI, TUNISIJU UN ALŽĪRIJU — NOVĒRST NEATBILSTĪGU MIGRĀCIJU UN MARŠRUTU PĀRVIETOŠANU

Padziļināt dialogu un operatīvo sadarbību migrācijas plūsmu pārvaldības jomā ar Ēģipti, Tunisiju un Alžīriju.

Pastiprināt praktisko sadarbību ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, tostarp atgriešanas jomā.

FINANSĒJUMA NODROŠINĀŠANA ZIEMEĻĀFRIKAI

2017. gadā projektu īstenošanai nodrošināt EUR 200 miljonus, kas paredzēti ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļai, galveno uzmanību pievēršot ar migrāciju saistītiem projektiem attiecībā uz Lībiju.

Nodrošināt, ka dalībvalstu ieguldījums atbilst ES ieguldījumam, kas paredzēts ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļai.