28.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/27

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN)”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 227/04)

Ziņotāja:

Tanja BUZEK

Pilnsapulces lēmums	19.10.2017.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	REX
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.1.2018.
Pieņemts plenārsesijā	14.2.2018.
Plenārsesija Nr.	532
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	133/1/9

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu neoficiālā dokumentā (1) novērtēt ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu un apspriesties par šo jautājumu ar pilsonisko sabiedrību.

1.2.

1.3.

EESK mudina Komisiju stiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai varētu pilnveidot pašreizējos un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu funkcionēšanu, un – tas ir īpaši svarīgi – šo aspektu atspoguļot, pārskatot ES un Kanādas Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA) iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu.

1.4.

Tomēr EESK mudina Komisiju izraudzīties vērienīgāku pieeju, it īpaši centienos paaugstināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās minēto saistību izpildes panākšanas efektivitāti, kas EESK ir īpaši svarīgi. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām vajadzētu būt tikpat nozīmīgām kā tām, kas attiecas uz komerciāliem, tehniskiem un ar tarifiem saistītiem aspektiem.

1.4.1.

EESK iesaka pilnvarot vietējās konsultantu grupas uzraudzīt visu tirdzniecības nolīgumu daļu ietekmi uz cilvēktiesībām, darba tiesībām un vides tiesībām un vietējo konsultantu grupu darbības jomā iekļaut patērētāju intereses.

1.4.2.

EESK pauž nožēlu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu šauro pieeju patērētāju interesēm un būtu gandarīta, ja tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības satvarā būtu arī patērētājiem veltīta sadaļa, kurā iekļauti attiecīgi starptautiskie patērētāju aizsardzības standarti un kura stiprinātu sadarbību, kas vērsta uz patērētāju tiesību ievērošanas panākšanu.

1.5.

EESK uzskata, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir būtiska loma centienos sasniegt mērķus, ko Komisija izvirzījusi stratēģijā “Tirdzniecība visiem” (2) un stratēģijā “Globalizācijas iespēju izmantošana” (3), un uzskata, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu galvenais sasniegums ir vietējo konsultantu grupu (VKG) izveide, lai dotu iespējas trešo valstu pilsoniskai sabiedrībai, mudinātu šīs valstis virzīties uz mērķiem, kurus varētu salīdzināt ar ES vērtībām, tostarp sociālajiem standartiem, patērētāju un vides aizsardzības standartiem un kultūru daudzveidību, un palielinātu ES publiskā tēla atpazīstamību šajās valstīs, kā arī nodrošinātu svarīgu platformu, kas uzraudzītu tirdzniecības nolīgumos nostiprināto saistību ievērošanu cilvēktiesību, darba tiesību un vides tiesību jomā.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē tai piešķirto pilnvarojumu nodrošināt daļu locekļu vietējās konsultantu grupās un sekretariātā. Tomēr tā uzsver, ka gan pašreizējo, gan turpmāko VKG darbībai svarīgs jautājums ir finansējums un resursi, un aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu sadarboties ar EESK, lai šajā jomā steidzami ieviestu sistēmiskus risinājumus.

1.7.

EESK uzskata, ka Komisijai jārīkojas, lai paaugstinātu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu un it īpaši VKG efektivitāti, jo tās ir struktūras, kuru uzdevums ir uzraudzīt šo saistību izpildi. Daudzus praktiskus ieteikumus varētu īstenot, negrozot pašreizējo tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu tekstu, un tādēļ tas būtu jādara nekavējoties.

1.7.1.

Starp konstatētajām nepilnībām ir nelīdzsvarots VKG sastāvs un to izveides kavēšanās, nepieciešamība rīkot Eiropas Savienības VKG un partnervalstu VKG kopīgas sanāksmes un minēto grupu priekšsēdētājiem piedalīties tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteju sanāksmēs ar tiesībām paust grupu nostāju, un nepietiekams finansējums gan ES, gan partnervalstu VKG.

1.7.2.

Šajā saistībā EESK iesaka ES un partnervalstu vietējo konsultantu grupu kopīgās sanāksmes nostiprināt nolīguma tekstā, lai pavērtu tām iespēju apmainīties ar pieredzi par kopīgiem projektiem un sagatavot kopīgus ieteikumus.

1.7.3.

Komiteja aktīvi aicina pirms nolīguma stāšanās spēkā atbalstīt ES un it īpaši partnervalstu pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu un nekavējoties veidot vietējās konsultantu grupas, sniedzot nepieciešamo politisko, finansiālo un ar loģistiku saistīto atbalstu un nodrošinot sastāva līdzsvarotību.

1.7.4.

Komiteja arī mudina Komisiju pievērst uzmanību vēl atlikušajiem vietējai pilsoniskai sabiedrībai neskaidrajiem jautājumiem, kuru cēlonis ir ES asociācijas nolīgumu un padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), kas noslēgti ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, transversālais raksturs, kā arī pilsoniskās sabiedrības forumu lomas paplašinājums, īpaši Latīņamerikā, kura rezultātā ir vājinājies abu pušu VKG pamatvēstījums.

1.7.5.

Turklāt EESK kritiski vērtē to, ka Komisija nav reaģējusi uz VKG sūdzībām. Tāpēc jābūt iespējai ar uzraudzības mehānisma palīdzību uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās skaidri noteikto saistību pārkāpumiem.

1.8.

EESK aicina Komisiju izveidot pārredzamāku un racionālāku sūdzību mehānismu un iesaka, ka VKG priekšsēdētājiem būtu jāpiedalās Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas sanāksmēs un ka būtu jāpieprasa Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejai saprātīgā termiņā atbildēt uz VKG jautājumiem un ieteikumiem. Komiteja iesaka veidot regulāru dialogu starp ES vietējām konsultantu grupām, Komisiju, EĀDD, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm.

1.9.

Runājot par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, EESK iesaka visos turpmākajos ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām saistītajos mandātos iekļaut īpašu klauzulu, lai veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

1.10.

Saistībā ar Komisijas stingro apņemšanos stiprināt darba tiesību noteikumus partnervalstīm pirms tirdzniecības nolīguma noslēgšanas būtu jāparāda, ka tās pilnībā ievēro astoņas SDO darba pamatkonvencijas. Ja partnervalsts nav ratificējusi vai pienācīgi īstenojusi šīs konvencijas, vai demonstrējusi tām pielīdzināmu aizsardzības līmeni, EESK iesaka izstrādāt stabilu saistību ceļvedi, kas iekļaujams tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā, lai nodrošinātu minētā līmeņa savlaicīgu sasniegšanu.

1.11.

EESK atzīmē, ka neoficiālajā dokumentā izvirzīts sankciju jautājums. Komiteja mudina Komisiju turpināt analizēt spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos paredzēto sankciju mehānismus un to līdzšinējo izmantošanu un izdarīt secinājumus par to iespējamajām nepilnībām, lai varētu novērtēt un paaugstināt tāda izpildes panākšanas mehānisma efektivitāti, kuru varētu iekļaut tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās. Vienlaikus Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, ka pilsoniskās sabiedrības grupas ir paudušas gan atbalstu, gan nopietnas bažas par to izmantošanu.

1.12.

EESK pauž gatavību sekmēt centienus attīstīt jaunas idejas, kas Komisijai palīdzētu palielināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ietvertu neatkarīgu izpildes panākšanas mehānismu efektivitāti, tostarp izmantojot tiesības reaģēt, ja tās bažas netiek ņemtas vērā. Tomēr iespējamā sankciju piemērošana, ja tāda ir nepieciešama, jāveido diferencēti, ja vēlas, lai potenciālie tirdzniecības partneri būtu atvērti šādai pieejai: atšķirībā no GSP+ sistēmas šeit strīda gadījumā noteikumus nevar vienpusēji atsaukt.

2. Priekšvēsture

2.1.

Pirmo reizi noteikumi par ilgtspējīgu attīstību tika iekļauti ES un Cariforum ekonomisko partnerattiecību nolīgumā un pēc tam arī ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgumā (BTN), kas stājās spēkā 2011. gadā, un kopš tā laika visos ES tirdzniecības nolīgumos ir iekļauta tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļa. Pašlaik nolīgumus, kuros ir tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļa, Eiropas Savienība ir noslēgusi ar Centrālameriku, Kolumbiju un Peru, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, un nākotnē tiks noslēgti vēl citi nolīgumi.

2.2.

Pēdējos gados ir pieaugusi interese par darba, vides un patērētāju aizsardzības noteikumu iekļaušanu tirdzniecības nolīgumos. Debates notiek Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīs un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku vidū, tai skaitā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.

2.3.

Pēdējos gados EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus un ieteikumus par dažādiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības aspektiem ES tirdzniecības politikā, it īpaši atzinumus par stratēģiju “Tirdzniecība visiem” (4), par tirdzniecības un ieguldījumu lomu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (5) un pavisam konkrēti par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu ES un Korejas BTA (6). EESK 2017. gada jūlijā rīkoja konferenci par to, kā ar brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļautajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām panākt reālu ietekmi, un tajā piedalījās galvenokārt dažādu vietējo konsultantu grupu locekļi (7).

2.4.

Par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu ietekmi un efektivitāti ir izstrādāti vairāki novērtējumi. Lai arī Eiropas Savienībā kopumā tiek spēcīgi atbalstīti centieni pašreizējos un turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut tālejošas darba tiesību, vides un patērētāju aizsardzības saistības un paredzēt aktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, vēl ir jāpierāda, ka ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām var sasniegt vērienīgos mērķus, kas izvirzīti paziņojumā “Tirdzniecība visiem” (8) un Komisijas nesenajā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu (9).

2.5.

Saistībā ar Eiropas Parlamenta piekrišanu CETA Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Cecilia Malmström apsolīja Eiropas Parlamenta deputātiem (10) sākt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu plašu sabiedrisko apspriešanu ar EP deputātiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp EESK. Šādas pārdomas par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu ir vajadzīgas arī saistībā ar pašlaik notiekošajām tirdzniecības sarunām ar Meksiku un Mercosur, kā arī tādēļ, lai formulētu ES nostāju jautājumā par attiecīgās CETA sadaļas iespējamu pārskatīšanu (11), par ko abas puses vienojās CETA nolīgumam pievienotajā Kopīgajā interpretējošajā instrumentā (12).

2.6.

Komisija 2017. gada 11. jūlijā publicēja neoficiālo dokumentu (13), lai turpmākajos mēnešos sāktu debates ar Eiropas Parlamentu, Padomi un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības. Dokumentā raksturota un novērtēta pašreizējā prakse un minēti divi varianti, kā uzlabot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu, kā arī uzdoti vairāki jautājumi ieinteresētajām personām. Ar šo EESK atzinumu iecerēts dot ieguldījumu minētajā procesā un pārdomās par šiem jautājumiem.

2.7.

Dalībvalstis saņēma neoficiālo dokumentu un šobrīd iesniedz savus komentārus un priekšlikumus. Eiropas Parlaments 2018. gada janvāra plenārsesijā rīkoja debates.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu neoficiālā dokumentā novērtēt ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu (14), kā arī Tirdzniecības ģenerāldirektorāta neoficiālo dokumentu, ar ko tiek saktas debates un apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību par to, kā šo īstenošanu uzlabot.

3.2.

EESK uzskata, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir izšķiroša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu veicināšanā, ko Komisija izvirzījusi par mērķi stratēģijā “Tirdzniecība visiem” un pārdomu dokumentā “Globalizācijas sniegto iespēju izmantošana”. Tās ir tikpat svarīgas kā starptautisko saistību ievērošana, piemēram, Parīzes nolīguma saistības klimata pārmaiņu jomā un saistības attiecībā uz tirdzniecību ar fosilo kurināmo.

3.3.

Saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem EESK norāda uz tās atzinuma (15) secinājumiem un ieteikumiem, it īpaši uz ieteikumu turpmāk visās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās “ietvert īpašu klauzulu, ar kuru nosaka, ka pilsoniskās sabiedrības uzraudzības mehānisma abām pusēm ir jāsadarbojas, lai veicinātu IAM”, un ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām “ir jāvelta tāda pati uzmanība kā tām sadaļām, kas skar komerciālos, tehniskos vai tarifu aspektus”.

3.3.1.

Komiteja jau ir minējusi (16), ka 17. ilgtspējīgas attīstības mērķis attiecas tieši uz pilsoniskās sabiedrības lomu, jo tajā ir norādīts: “lai ilgtspējīgas attīstības programma būtu sekmīga, ir vajadzīgas publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerības”. Turklāt pirmo reizi ANO vēsturē IAM ir precizēts, ka valdības ir atbildīgas tautas priekšā.

3.4.

EESK tomēr pauž nožēlu par šauro pieeju pašreizējās debatēs par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām un to, ka šīs sadaļas ļoti vispārīgi pievēršas patērētāju interesēm. Stratēģija “Tirdzniecība visiem” gan nepārprotami koncentrējas uz patērētāju uzticēšanos drošiem produktiem, tomēr ANO pamatnostādnēs par patērētāju aizsardzību (17) sniegta daudz plašāka izpratne, ietverot patērētāju privātuma aizsardzību, viņu tiesības e-komercijas jomā un tiesības uz patērētāju tiesību ievērošanas efektīvu panākšanu. Tā kā tirdzniecības liberalizācija ietekmē patērētājus, EESK uzskata, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības satvarā ir vajadzīga patērētājiem veltīta sadaļa “Tirdzniecība un patērētāji”, kurā būtu iekļauti attiecīgi starptautiskie patērētāju aizsardzības standarti un kura stiprinātu sadarbību centienos panākt patērētāju tiesību ievērošanu.

3.5.

EESK atzinīgi novērtētu arī apņemšanos ES tirdzniecības politikā un, konkrētāk, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās, iekļaut dzimumu dimensiju. Daudzās valstīs, kas ir ES tirdzniecības partneres, noteiktās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā, darbaspēka lielākā daļa ir sievietes. Ar ES tirdzniecības nolīgumiem nedrīkst vēl vairāk palielināt dzimumu nevienlīdzību. Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām darbā tiek pilnībā ievēroti starptautiskie darba standarti. EESK it īpaši aicina ievērot SDO Konvenciju Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu, Konvenciju Nr. 111 par diskrimināciju attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kas veicina diskriminācijas aizliegumu darbā, un Konvenciju Nr. 183 par maternitātes aizsardzību.

3.6.

EESK mudina Komisiju pastiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai pilnveidotu pašreizējos un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu funkcionēšanu. Īpaši svarīgi būtu šo aspektu ņemt vērā, pārskatot CETA (18) tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu. EESK atzinīgi vērtē komisāres Malmström solījumu laikus pārskatīt nolīguma tirdzniecības un darba, kā arī tirdzniecības un vides noteikumus, un vēlas tikt iesaistīta šajā pārskatīšanā.

3.7.

Komitejai bijusi svarīga loma centienos gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs palielināt pilsoniskās sabiedrības izpratni par ES tirdzniecības politiku. EESK locekļi ir un arī turpmāk būs apņēmības pilni stiprināt sadarbību ar trešo valstu pilsonisko sabiedrību, uzraugot sarunas par ES tirdzniecības nolīgumiem un to īstenošanu. Šāda proaktīva EESK rīcība ir bijusi izšķiroša centienos dot iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ārvalstīs un turpināt tirdzniecības lēmumu pieņemšanas procesu demokratizāciju.

3.8.

Lai arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumi tiek īstenoti relatīvi īsu laiku (pirmais jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgums, proti, ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums, stājās spēkā pirms sešiem gadiem), EESK ir apzinājusi virkni sasniegumu un trūkumu, kas būtu jāanalizē un jāizmanto gaidāmajā CETA iekļautās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, kā arī citu tirdzniecības nolīgumu pārskatīšanā.

3.9.

Viens no tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu nozīmīgiem sasniegumiem ir vietējo konsultantu grupu (VKG) izveide, kas pilsoniskajai sabiedrībai nodrošina svarīgu platformu, lai uzraudzītu, kā tiek pildītas tirdzniecības nolīgumos noteiktās saistības cilvēktiesību, darba tiesību un vides tiesību jomā. Tomēr EESK uzskata, ka ir svarīgi paplašināt šo grupu darbības jomu, lai aptvertu arī patērētāju intereses.

3.9.1.

Atbilstoši savai kompetencei ES vajadzētu panākt arī lielāku sinerģiju starp tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu formulējumu un 27 obligātajām vides un SDO konvencijām, kas ir būtiskas tās programmai Generalised Scheme of Preferences Plus (un prasībām, kas izvirzītas vismazāk attīstītajām valstīm saistībā ar programmu “Viss, izņemot ieročus”).

3.10.

EESK atzinīgi vērtē tai piešķirto pilnvarojumu nodrošināt daļu no locekļiem sešās ar šādiem līgumiem patlaban izveidotajās VKG un to sekretariātā: ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums, ES un Kolumbijas/Peru brīvās tirdzniecības nolīgums, ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums, ES un Gruzijas padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, ES un Moldovas padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, ES un Ukrainas padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī ES un Cariforum valstu ekonomiskās partnerības nolīguma konsultatīvajā komitejā. Turklāt EESK cer turpināt darbu turpmāk izveidojamās VKG, piemēram, saskaņā ar CETA un ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

3.10.1.

Komiteja arī mudina Komisiju pievērst uzmanību vēl atlikušajām neskaidrībām, ko, pirmkārt, rada ES asociācijas nolīgumu un padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), kas noslēgti ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, transversālais raksturs – vietējai pilsoniskajai sabiedrībai tos ir grūti atšķirt, un, otrkārt, pilsoniskās sabiedrības forumu lomas paplašinājums, īpaši Latīņamerikā, kura rezultātā ir zudis fokuss un ir vājinājies abu pušu VKG pamatvēstījums.

3.11.

Tomēr būtiska problēma joprojām ir finansējums un resursi. Tā kā ir izveidoti septiņi uzraudzības mehānismi (seši brīvās tirdzniecības nolīgumi un ES un Cariforum ekonomisko partnerattiecību nolīgums) un paredzēts veidot vēl citus, tostarp saistībā ar svarīgajiem nolīgumiem ar Kanādu un Japānu, EESK būs sarežģīti bez papildu līdzekļiem nodrošināt pašreizējo un turpmāko VKG efektīvu darbību. Komisijai būtu sadarbībā ar EESK steidzami jāizstrādā sistēmiski risinājumi un kopā ar Parlamentu un Padomi jānodrošina, ka šiem uzraudzības mehānismiem ir pieejami pienācīgi resursi un ka tiek pilnībā iesaistītas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības grupas.

3.12.

Efektīvi tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu izpildes panākšanas mehānismi Komitejai ir īpaši svarīgi, ko tā ir uzsvērusi vairākos atzinumos (19). Vietējo konsultantu grupām, kas ir uzraudzības struktūras, ir svarīgs uzdevums, proti, nodrošināt, ka tiek atklāti un efektīvi novērsti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās minēto saistību pārkāpumi. EESK, būdama aktīva ES vietējo konsultantu grupu dalībniece, ir būtiski sekmēju to darbību un tāpēc mudina Komisiju rīkoties vērienīgāk saistībā ar efektīvu izpildes panākšanas mehānismu. Runājot par Dienvidkoreju, EESK norāda, ka ES vietējā konsultantu grupa lūdza Komisiju (20) sākt strīda izšķiršanas procedūru, bet, neraugoties uz grupas centieniem risināt šo jautājumu, Komisija to līdz šim vēl nav izdarījusi. Šajā saistībā EESK ir uzsvērusi, ka “ilgtspējīgas attīstības aspektu īstenošana, it īpaši darba tiesību jautājumu risināšana, joprojām ir neapmierinoša” (21).

3.13.

EESK uzskata, ka uzņēmumi var ievērojami palīdzēt centienos nodrošināt atbilstību darba un sociālajām tiesībām, atbalstot un ievērojot likumus, kas aizsargā darba ņēmēju tiesības, un veidojot sociālo dialogu ar arodbiedrībām, lai vienotos par pienācīgiem standartiem gan to tiešajā darbībā, gan visā piegādes ķēdē. EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka ar tirdzniecības nolīgumiem tiek atbalstīta laba uzņēmējdarbības prakse un novērsts sociālais dempings un sociālo standartu pazemināšana, izstrādājot klauzulas ar ietvertām stabilām saistībām attiecībā uz korporatīvu sociālo atbildību atbilstīgi ESAO pamatnostādnēm par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un paredzot izveidot valstu kontaktpunktus (22), kuriem vajadzētu būt neatkarīgiem un strukturētiem tā, lai valstu kontaktpunktu vai to uzraudzības komiteju locekļu statusā tiktu iesaistīti sociālie partneri. Šo kontaktpunktu darbinieki ir atbilstīgi jāapmāca, un jānodrošina pienācīgs personāls un finansējums.

3.14.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka Komisijai jārīkojas, lai paaugstinātu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti ar mērķi nodrošināt sociālo, vides, patērētāju un darba tiesību ievērošanu. Būtiski ir paaugstināt VKG efektivitāti, jo tās ir struktūras, kuru uzdevums ir uzraudzīt šo saistību izpildi.

4.1.1.

EESK atzīmē, ka dažādas ieinteresētās personas ir iesniegušas priekšlikumus, lai palielinātu tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu neatkarību un paaugstinātu to efektivitāti, un piekrīt viedoklim, ka ir apņēmīgi jāveicina tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās minēto saistību izpilde. Saistībā ar darba tiesību noteikumiem tika iesniegts arī priekšlikums izveidot neatkarīgu sekretariātu darba tiesību jautājumos (23) un izveidot kolektīvu sūdzību mehānismu, kas ierosināts darba tiesību sadaļas paraugā (24).

4.2.

EESK ir izvērtējusi pieredzi, kas gūta saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām. Konstatēti šādi trūkumi, un EESK aicina Komisiju tos novērst:

—	nelīdzsvarots sastāvs ES un partnervalstu vietējās konsultantu grupās,

—	dažu partnervalstu nepietiekamā politiskā griba laikus izveidot savas VKG,

—	pienācīga finansējuma trūkums gan ES, gan partnervalstu vietējām konsultantu grupām,

—	nepieciešamība ES un partnervalstu vietējo konsultantu grupu kopīgās sanāksmes nostiprināt nolīguma tekstā, lai pavērtu tām iespēju apmainīties ar pieredzi par kopīgiem projektiem un sagatavot kopīgus ieteikumus,

—	nepieciešamība paredzēt VKG priekšsēdētāju līdzdalību tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteju sanāksmēs ar tiesībām paust savu grupu nostāju tā, lai pilsoniskās sabiedrības vēstījumu nodotu valdībām,

—	Eiropas Komisijas nereaģēšana uz VKG sūdzībām par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā minēto saistību pārkāpumiem.

4.3.

EESK locekļi, kas darbojas VKG, un citas organizācijas, kuras pārstāv uzņēmējus, darba ņēmējus un brīvprātīgā darba sektoru, ir snieguši vairākus ieteikumus par to, kā Komisijai būtu jārīkojas, lai novērstu tirdzniecības nolīgumu nepilnības un paaugstinātu VKG darbības efektivitāti, nodrošinot saistību ievērošanu sociālo tiesību, darba tiesību un vides noteikumu jomā. Komisijai šie ieteikumi būtu rūpīgi jāanalizē. Tie ir šādi:

—	atbalstīt spēju veidošanu un pirms nolīguma stāšanās spēkā labāk darīt zināmu un popularizēt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu saturu ES un partnervalstu pilsoniskajā sabiedrībā,

—	izveidot neatkarīgu darba tiesību sekretariātu un kolektīvo sūdzību mehānismu,

—

nodrošināt pienācīgu finansējumu un resursus gan ES, gan partnervalstu vietējām konsultantu grupām, lai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varētu pilnībā iesaistīties, un nodrošināt finansējumu pamatotām darbībām, tostarp analītiskajam darbam vai semināriem, kas papildina ikgadējās kopīgās sanāksmes,

—	mudināt partnervalstu valdības nekavējoties izveidot vietējās konsultantu grupas un sniegt tām nepieciešamo politisko un ar loģistiku saistīto atbalstu, vienlaikus nodrošinot šo grupu sastāva līdzsvarotību,

—	izveidot pārredzamāku un racionālāku sūdzību mehānismu,

—	veidot regulāru dialogu starp ES vietējām konsultantu grupām, Komisiju, EĀDD, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm,

—	pieprasīt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejai saprātīgā termiņā atbildēt uz VKG jautājumiem un ieteikumiem,

—

pilnvarot vietējās konsultantu grupas uzraudzīt visu tirdzniecības nolīgumos ietverto sadaļu, ne tikai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, ietekmi uz cilvēktiesībām, darba tiesībām, vides un patērētāju tiesībām (EESK ar gandarījumu konstatē, ka šis priekšlikums ir ņemts vērā Komisijas ziņojumā par paziņojuma “Tirdzniecība visiem” īstenošanu),

—

partnervalstīm pirms tirdzniecības nolīguma noslēgšanas būtu jāpierāda, ka tās pilnībā respektē astoņas SDO darba pamatkonvencijas. Ja partnervalsts nav ratificējusi vai pienācīgi īstenojusi šīs konvencijas, vai demonstrējusi tām pielīdzināmu aizsardzības līmeni, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā būtu jāiekļauj stabilu saistību ceļvedis, kas nodrošinātu minētā līmeņa savlaicīgu sasniegšanu,

—	pieprasīt gan valstu valdībām, gan uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā, ievērot SDO Pienācīga darba programmā noteiktos standartus (25), kuri sniedzas tālāk par nodarbinātības pamatstandartiem un ietver citu tiesību ievērošanu, piemēram, dzimumu līdztiesības, veselības un drošības jomā.

4.4.

EESK uzskata, ka iepriekš minētos praktiskos ieteikumus var īstenot, negrozot pašreizējo tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu tekstu, un tādēļ tas būtu jādara nekavējoties.

4.5.

EESK uzskata: lai uzraudzības mehānismi būtu efektīvi, ir svarīgi paredzēt iespēju ar uzraudzības mehānisma palīdzību pašiem uzsākt izmeklēšanu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā minēto saistību pārkāpumiem. Ja pārkāpumi konstatēti, nekavējoties būtu jāsāk strīdu izšķiršanas procedūra ar mērķi panākt konkrēto saistību izpildi. EESK norāda, ka starp dažādām valstīm, tostarp ASV un Kanādu, noslēgtos tirdzniecības nolīgumos pastāv vairāki atšķirīgi modeļi, kas paredz iespēju noteikt materiālas sankcijas, ja tiek konstatēti saistību pārkāpumi.

4.6.

Tomēr EESK pauž nožēlu par to, ka neoficiālajā dokumentā šķiet secināts, ka tirdzniecības nolīgumos iekļauto sankciju vērtību var novērtēt, tikai pamatojoties uz vienu konkrētu tiesvedību pret Gvatemalu, ko ASV uzsāka saskaņā ar Centrālamerikas Brīvās tirdzniecības nolīgumu (CAFTA) (26). Tomēr tas, ka ASV šajā lietā neizdevās uzvarēt, bija saistīts nevis ar sankciju pieejamību, bet ar saistību koncepciju CAFTA sadaļā par darbu. Sadaļā noteikta juridiska prasība, ka sankciju uzlikšanu pamato tikai darba tiesību pārkāpumu nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecību. Konkrētajā gadījumā tiesa secināja, ka ir konstatēti nepārprotami SDO darba tiesību pārkāpumi, taču nav pietiekamu pierādījumu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību. Komisijai jāturpina analizēt tirdzniecības nolīgumos iekļautos pašreizējos sankciju mehānismus, to līdzšinējo izmantošanu un iespējamos ierobežojumus, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā, ka pilsoniskās sabiedrības grupas ir paudušas gan atbalstu, gan nopietnas bažas par to izmantošanu.

4.7.

ASV pieejai, kas attiecas uz sankcijām, ir arī citas nepilnības, kuras saistītas procedūras pieņemamību, darbības jomu un ilgumu, un tādēļ ar sankciju pieeju atrisināto lietu skaits ļoti neliels. Komisijai būtu jāizdara secinājumi no ASV un citu valstu, piemēram, Kanādas, noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos paredzēto sankciju mehānismu nepilnībām, lai novērtētu un paaugstinātu tāda izpildes panākšanas mehānisma efektivitāti, kuru varētu iekļaut tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās. Viena no iespējamām nepilnībām ir risks, ka ES rīcība varētu atturēt tirdzniecības partnerus no iesaistīšanās sarunās vai mazināt ES ietekmi šajās sarunās.

4.8.

EESK pauž gatavību palīdzēt Komisijai, balstoties uz citu valstu pieredzi un uzņēmēju, vides aizsardzības pārstāvju, darba ņēmēju un citu pilsoniskās sabiedrības grupu ieteikumiem, izstrādāt efektīvu mehānismu, kas uzlabo ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu un tās uzraudzību un ļauj panākt saistību pilnīgu izpildi.

Briselē, 2018. gada 14. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/july/tradoc_155686.pdf

(2) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/october/tradoc_153846.pdf

(3) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-globalisation_lv.pdf

(4) EESK atzinums par tematu “Tirdzniecība visiem – ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, ziņotājs: Jonathan Peel (UK-I) (OV C 264, 20.7.2016., 123. lpp.).

(5) REX/486 – EESK atzinums “Tirdzniecības un ieguldījumu svarīgā nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un īstenošanā”, ziņotājs: Jonathan Peel (UK-I), līdzziņotājs: Christophe Quarez (FR-II) (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(6) EESK atzinums “ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums – Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa”, ziņotājs: Dumitru Fornea (RO-II) (OV C 81, 2.3.2018., 201. lpp.).

(7) Konference “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES tirdzniecības nolīgumos – Kā panākt reālu ietekmi?”– Nozīmīgāko secinājumu kopsavilkums: http://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/summary_conference_on_tsd_chapters_in_eu_trade_agreements.pdf.

(8) Norādīts iepriekš.

(9) Norādīts iepriekš.

(10) Komisāres Cecilia Malmström vēstule INTA komitejas priekšsēdētājam Lange kgam, 2017. gada janvāris, https://ec.europa.eu/carol/index-iframe.cfm?fuseaction=download&documentId=090166e5af9d7b2e&title=letter.pdf.

(11) Komisāres Cecilia Malmström vēstule Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministram Champagne kgam, 2017. gada oktobris, https://ec.europa.eu/carol/index-iframe.cfm?fuseaction=download&documentId=090166e5b568bc60&title=SIGNED_LETTER.pdf.

(12) Kopīgais interpretējošais instruments par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm (OV L 11, 14.1.2017, 3. lpp.).

(13) http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1689

(14) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, publicēts 2017. gada 9. novembrī.

(15) REX/486 – EESK atzinums “Tirdzniecības un ieguldījumu svarīgā nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un īstenošanā”, ziņotājs: Jonathan Peel (UK-I), līdzziņotājs: Christophe Quarez (FR-II) (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(16) REX/486 – EESK atzinums “Tirdzniecības un ieguldījumu svarīgā nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un īstenošanā”, ziņotājs: Jonathan Peel (UK-I), līdzziņotājs: Christophe Quarez (FR-II) (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(17) http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/ditccplpmisc2016d1_en.pdf

(18) Komisāres Cecilia Malmström vēstule Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministram Champagne kgam, 2017 gada oktobris, norādīts iepriekš.

(19) EESK atzinums par tematu “Tirdzniecība visiem – ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, ziņotājs: Jonathan Peel (UK-I) (OV C 264, 20.7.2016., 123. lpp.); EESK atzinums par tematu “EESK viedoklis par konkrētiem pamatjautājumiem, kas radušies sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)”, ziņotājs: Philippe De Buck, līdzziņotāja: Tanja Buzek (OV C 487, 28.12.2016., 30. lpp.). EESK atzinums “ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums – Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa”, ziņotājs: Dumitru Fornea (RO-II) (OV C 81, 2.3.2018., 201. lpp.).

(20) Komisārei Malmström adresēta vēstule par konsultācijām saskaņā ar ES un Korejas BTN, 2016. gada decembris, http://ec.europa.eu/carol/?fuseaction=download&documentId=090166e5af1bf802&title=EU_DAG%20letter%20to%20Commissioner%20Malmstrom_signed%20by%20the%20Chair%20and%20Vice-Chairs.pdf.

(21) EESK atzinums “ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums – Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa”, ziņotājs: Dumitru Fornea (RO-II) (OV C 81, 2.3.2018., 201. lpp.).

(22) Valstīm, kuras apņēmušās ievērot minētās pamatnostādnes, tiek prasīts izveidot valsts kontaktpunktu, kura galvenais uzdevums ir paaugstināt pamatnostādņu efektivitāti, veicot reklāmas pasākumus, apstrādājot informācijas pieprasījumus un palīdzot atrisināt problēmas, kas var rasties saistībā ar pamatnostādņu iespējamu neievērošanu konkrētos gadījumos. Valstu kontaktpunkti palīdz uzņēmumiem un to dalībniekiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu pamatnostādņu ievērošanu. Tie nodrošina mediācijas un starpniecības platformu, kurā risināt ar pamatnostādņu īstenošanu saistītus praktiskus jautājumus.

(23) Neoficiāls dokuments par Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Amerikas Darba federācijas un arodorganizāciju kongresa (AFL-CIO) kopīgu priekšlikumu, 2016. gada septembris, https://www.etuc.org/en/page/non-paper-introducing-independent-labour-secretariat-ceta

(24) ES tirdzniecības nolīgumos iekļaujamas darba tiesību sadaļas parauga projekts, ko Friedrich-Ebert-Stiftung (FES) izstrādājis sadarbībā ar INTA komitejas priekšsēdētāju Bernd Lange, 2017. gada jūnijs, http://www.fes-asia.org/news/model-labour-chapter-for-eu-trade-agreements/.

(25) http://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---integration/documents/publication/wcms_229374.pdf

(26) Skatīt https://www.ictsd.org/bridges-news/bridges/news/trade-dispute-panel-issues-ruling-in-us-guatemala-labour-law-case.