EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.11.2017
COM(2017) 688 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Trešais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli
{SWD(2017) 384 final}
{SWD(2017) 385 final}
{SWD(2017) 386 final}
{SWD(2017) 387 final}
{SWD(2017) 388 final}
{SWD(2017) 389 final}
{SWD(2017) 390 final}
{SWD(2017) 391 final}
{SWD(2017) 392 final}
{SWD(2017) 393 final}
{SWD(2017) 394 final}
{SWD(2017) 395 final}
{SWD(2017) 396 final}
{SWD(2017) 397 final}
{SWD(2017) 398 final}
{SWD(2017) 399 final}
{SWD(2017) 401 final}
{SWD(2017) 402 final}
{SWD(2017) 404 final}
{SWD(2017) 405 final}
{SWD(2017) 406 final}
{SWD(2017) 407 final}
{SWD(2017) 408 final}
{SWD(2017) 409 final}
{SWD(2017) 411 final}
{SWD(2017) 412 final}
{SWD(2017) 413 final}
{SWD(2017) 414 final}
I.
IEVADS
Eiropas pārorientēšanās uz mazoglekļa sabiedrību strauji kļūst par jauno realitāti. Enerģētikas savienība, kas ir viena no šīs Komisijas 10 prioritātēm, rada jaunas darbvietas, izaugsmi un ieguldījumu iespējas. Pagājušā gada dokumentu pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”
un 2017. gada novembrī publiskotie priekšlikumi par mazemisiju mobilitāti bija būtiski stūrakmeņi šajā procesā
. Mazāk nekā trīs gadus pēc Enerģētikas savienības pamatstratēģijas
publicēšanas Komisija ir nākusi klajā ar gandrīz visiem priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, atbalstītu ES vadošo lomu pasaulē klimata un atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas jomā un gādātu par godprātīgu attieksmi pret enerģijas patērētājiem.
Šajā trešajā ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli ir izklāstīti iepriekšējā gadā gūtie panākumi un nākamā gada plāni. Ir pienācis laiks aicināt visu sabiedrību — iedzīvotājus, pilsētas, lauku apvidus, uzņēmumus, akadēmiskās aprindas, sociālos partnerus — pilnvērtīgi iesaistīties Enerģētikas savienības projekta īstenošanā un tālākā attīstīšanā, kā arī aktīvi līdzdarboties jaunu risinājumu izstrādē.
Komisija atzinīgi novērtē Eiropas Parlamenta un Padomes stingro apņemšanos prioritārā kārtā pieņemt likumdošanas iniciatīvas enerģētikas un klimata jomā, kas ierosinātas 2015. un 2016. gadā, atbilstoši visu trīs iestāžu priekšsēdētāju kopīgajai deklarācijai
. Komisija aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt augstus mērķus un saskaņotību starp dažādajiem priekšlikumiem.
Vienlaikus ir svarīgi turpināt vairāku veicinošu pasākumu
ātru ieviešanu, lai nodrošinātu, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku sniedz maksimālu ieguldījumu Eiropas ekonomikas modernizācijā. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt kopīgi saskaņotos 2020. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā un plašākos Enerģētikas savienības mērķus.
Enerģētikas savienības pilnīgai izveidei ir vajadzīga cieša sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un visiem sabiedrības segmentiem. Tas ir koprades process, kurā svarīgs aspekts ir dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu savlaicīga iesniegšana par laikposmu pēc 2020. gada. Lielākā daļa dalībvalstu ir sākušas sagatavot savus nacionālos plānus, bet tām visām ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai plānu projektus pabeigtu līdz 2018. gada sākumam
. Agrīnai to iesniegšanai ir būtiska nozīme, lai radītu pārliecību un noteiktību ieguldītājiem par laikposmu pēc 2020. gada. Plānu projektu pabeigšana līdz 2018. gada sākumam ir arī svarīga, lai apliecinātu Savienības spēcīgo līderību pasaules mērogā.
Pasaulē notiekošajām enerģijas ražošanas un pieprasījuma izmaiņām ir būtiska ietekme uz ģeopolitiku un rūpniecības konkurētspēju. Tas Eiropai ir ne vien nopietns pārbaudījums, bet arī unikāla iespēja. Šajā saistībā ES vēlas nostiprināt savu pasaules līdera lomu pārejā uz tīru enerģiju, vienlaikus garantējot enerģētisko drošību visiem tās iedzīvotājiem. Tāpēc tai joprojām ir augsti mērķi attiecībā uz Enerģētikas savienības pilnīgu izveidi un īstenošanu. Darbs vēl nekādā ziņā nav beidzies. Stingras apņēmības apliecināšana tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, rīcība klimata politikas jomā un inovācija tīras enerģijas jomā, kā arī pareizo cenu signālu nodrošināšana tirgū ir priekšnosacījums, lai varētu piesaistīt ieguldījumus visas ekonomikas modernizācijā.
Tāpēc ir jāpaātrina mūsu kopīgie centieni un jāīsteno apņemšanās Enerģētikas savienības izveidi pabeigt līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru beigām. 2019. gadā Enerģētikas savienība vairs nedrīkst būt politika. Tai ir jābūt realitātei.
II.
TENDENCES UN RĪCĪBPOLITISKIE KONSTATĒJUMI
Eiropa pārorientējas no fosilā kurināmā energosistēmas uz pilnībā digitalizētu, uz patērētāju vērstu mazoglekļa energosistēmu. Turpinājušās un dažās nozarēs pat pastiprinājušās pēdējos gados novērotās galvenās tendences
.
Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ES energoresursu struktūrā turpina palielināties, lai sasniegtu 20 % mērķrādītāju 2020. gadā. 2015. gadā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars astoto gadu pēc kārtas veidoja lielāko daļu (77 %) no jaunās ES elektroenerģijas ražošanas jaudas
. Atjaunojamo energoresursu, piemēram, saules (fotoelementu)
, kā arī sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, izmaksas samazinās. Tas liecina, ka ieguldītājiem ir pārliecība par tehnoloģiju attīstību, labu politikas izstrādi un elektroenerģijas tirgus reformām
. Iepriekš ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos nelabvēlīgi ietekmēja tas, ka dalībvalstis piemēroja pasākumus ar atpakaļejošu spēku. No piegādes drošības viedokļa tiek lēsts, ka atjaunojamie energoresursi ir ļāvuši ietaupīt EUR 16 miljardus, kas būtu jāiegulda fosilā kurināmā importā (2015. gada dati)
.
1. attēls. Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas bruto galapatēriņā salīdzinājumā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un nacionālajiem atjaunojamo energoresursu rīcībplāniem
Turpinājās siltumnīcefekta gāzu emisiju atsaistīšana no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt veicināja inovācija
. Atlabstot Eiropas ekonomikai, 2016. gadā palielinājās rūpnieciskā un ekonomiskā aktivitāte, un IKP kopumā palielinājās par 1,9 %. Tā iespaidā varēja būt palielinājušās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr tās kopumā samazinājās par 0,7 %, bet nozarēs, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, tās samazinājās vēl straujāk (par 2,9 %). Kopumā no 1990. gada līdz 2016. gadam ES kopējais IKP palielinājās par 53 %, savukārt kopējās emisijas
samazinājās par 23 %
. Tomēr transporta nozarē siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina palielināties.
2. attēls. ES IKP (reālā izteiksmē), ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ES ekonomikas SEG emisiju intensitātes (attiecības starp emisijām un IKP) dinamika (1990 = 100)
Tika atsaistīta arī ekonomikas izaugsme un enerģijas patēriņš. Enerģijas pieprasījuma pastāvīgā samazinājuma iemesls ES ir galvenokārt energoefektivitātes pasākumi dalībvalstīs. Lai gan enerģijas patēriņš 2015. gadā nedaudz palielinājās straujākas ekonomikas izaugsmes un naftas un gāzes cenu samazinājuma iespaidā, kā arī tāpēc, ka ziema bija aukstāka nekā ārkārtēji siltā 2014. gada ziema, lejupejošā tendence ilgtermiņā ir acīmredzama — 2015. gadā ES patērēja par 2,5 % mazāk primārās enerģijas nekā 1990. gadā, savukārt IKP tajā pašā laikposmā palielinājās par 53 %. Tomēr ES primārās enerģijas patēriņš laikposmā no 2015 gada līdz 2020. gadam joprojām ir jāsamazina par 3,1 %, lai ES sasniegtu savu energoefektivitātes mērķrādītāju
.
3. attēls. IKP un primārās enerģijas patēriņa dinamika ES-28 valstīs. Avots: Eurostat.
Notiekošā enerģētikas pārkārtošana veicina Eiropas ekonomikas modernizāciju. Piemēram, Eiropā palielinās tīras enerģijas tehnoloģiju patentēšana. Eiropas uzņēmumi arī arvien biežāk pieprasa savu izgudrojumu starptautisku aizsardzību, kas liecina, ka aug pārliecība par to konkurētspēju pasaules energotehnoloģiju tirgū. ES ir otrajā vietā aiz Japānas starptautisko patentu jomā.
4. attēls. ES patentu tendences tīras enerģijas tehnoloģiju jomā. Datu avots: Eiropas Komisija / Kopīgais pētniecības centrs (pamatojoties uz Eiropas Patentu iestādes datiem). Dati par 2014., 2015. un 2016. gadu ir aplēses.
Neraugoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, pāreju uz tīru enerģiju var kavēt negodīga konkurence, ja dalībvalstis turpinās piešķirt subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai. Tās ir dažādu veidu, piemēram, tiešās subsīdijas neekonomiskām ogļraktuvēm
, jaudas mehānismi emisijintensīvām elektrostacijām, nodokļu atvieglojumi par dienesta automobiļiem vai dīzeļdegvielu un tamlīdzīgi pasākumi. Subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai arī palielina risku, ka tiks ieguldīts balasta aktīvos, kas ir jāaizstāj pirms to dzīves cikla beigām. Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāpalīdz labāk uzraudzīt un novērtēt dalībvalstu centienus mazināt subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai. Nākamajā ziņojumā par enerģijas cenām un izmaksām 2018. gadā būs ietverta jaunākā informācija par subsīdijām fosilajam kurināmajam un degvielai ES.
III.
PROGRESA NOVĒRTĒŠANA
Enerģētikas pārkārtošanai jābūt sociāli taisnīgai, orientētai uz inovāciju un balstītai uz nākotnes prasībām atbilstošu infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot piegādes drošību. Enerģētikas pārkārtošanu Eiropā atbalsta Eiropas Savienības ieguldījumu instrumenti un tās ārpolitika un attīstības politika. Visās šajās jomās 2017. gadā tika panākts ievērojams progress.
Sociāli taisnīga enerģētikas pārkārtošana
Pāreja uz mazoglekļa sabiedrību ietekmē daudzus cilvēkus, piemēram, patērētājus, darba ņēmējus, darbiniekus un enerģijas tirgus dalībniekus. Īstermiņā, iespējams, ne visi gūs labumu no enerģētikas pārkārtošanas, tomēr, ja to rūpīgi pārvaldīs, tā galu galā sniegs ieguvumu visai ES ekonomikai, radot jaunas darba iespējas, ļaujot ietaupīt uz enerģijas izmaksu rēķina vai uzlabojot gaisa kvalitāti. Daudzas no paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvertajām veicinošajām darbībām ir paredzētas, lai novērstu grūtības, kas dažiem reģioniem vai iedzīvotāju grupām liedz izmantot enerģētikas pārkārtošanas sniegtos ieguvumus.
Veicinošas darbības attiecībā uz oglekļietilpīgiem reģioniem un salām
Komisija 2017. gadā sāka sniegt pielāgotu atbalstu un palīdzību reģioniem pārejas periodā, kas iepriekš ir bijuši vai joprojām ir atkarīgi no oglēm un oglekļietilpīgām nozarēm. Šajos reģionos ir īpašas ekonomiskās un sociālās problēmas. Ir sākts darbs ar Trenčīnas reģionu Slovākijā un Silēzijas reģionu Polijā, cieši sadarbojoties ar valsts un reģionālajām iestādēm. Atbalsts ietver pētījumus par minēto reģionu ekonomiskajām priekšrocībām, tehnisku palīdzību un konsultēšanu par vairāku pieejamo ES fondu un programmu mērķtiecīgu izlietojumu. Komisija turpinās cieši sadarboties ar minētajiem reģioniem un paplašinās šo pilotprojektu, iekļaujot arī citas ieinteresētās dalībvalstis. Šīs iniciatīvas mērķis būs arī pārņemt to Eiropas reģionu pieredzi, kuros enerģētikas pārkārtošana ir noritējusi veiksmīgi. Šajā nolūkā 2017. gada decembrī tiks izveidota ES mēroga ieinteresēto personu platforma.
Lai gan salas parasti ir izdevīgā situācijā, lai piesaistītu ieguldījumus tīrā enerģijā, tām ir jāpārvar īpašas problēmas, ko rada to ģeogrāfiskais novietojums, mazā ekonomika un lielā atkarība no importēta fosilā kurināmā. Komisija un 14 dalībvalstis 2017. gada maijā Maltā parakstīja politisku deklarāciju, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz tīru enerģiju salās. Pirmais forums atbilstoši šai iniciatīvai notika septembrī Krētā. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas 2400 apdzīvotajām salām ilgtermiņa satvaru, kas palīdzētu tām mazināt atkarību no enerģijas importa, pilnvērtīgāk izmantojot pašu atjaunojamos energoresursus.
Pāreja uz mazoglekļa ekonomiku radīs jaunas darbvietas enerģētikas nozarē
un ekonomikā kopumā. Lai izmantotu šīs nodarbinātības iespējas, ir vajadzīgas jaunas prasmes un kompetences. Tāpēc Komisija nesen publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par plānu nozaru sadarbībai prasmju jomā, lai risinātu prasmju trūkuma jautājumu tīro tehnoloģiju, atjaunojamo energoresursu enerģijas un būvniecības nozarē
. Pagājušajā gadā tika ieviests līdzīgs satvars autobūves nozarei. Lai uzlabotu izpratni par prasmju trūkumu valstīs un nozarēs, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) veic plašu datu analīzi, kuras pamatā ir iztaujāšana reāllaikā par vakancēm, un pirmie rezultāti būs pieejami 2018. gadā.
Enerģētiskā nabadzība ES skar gandrīz 50 miljonus cilvēku. Tīras enerģijas paketē Komisija ierosināja vairākus pasākumus enerģētiskās nabadzības izskaušanai, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un pasākumus aizsardzībai pret atvienošanu no tīkla un labāk definējot un uzraugot šo problēmu dalībvalstu līmenī. Līdz 2017. gada beigām Eiropas Enerģētiskās nabadzības novērošanas centrs interaktīvā tīmekļa portālā publicēs statistikas datus un ziņojumus. Nākamajā posmā tas pievērsīsies informācijas un paraugprakses apmaiņai starp ekspertiem un politikas veidotājiem. Ir uzsākta izpratnes veicināšanas pilotkampaņa, kas nākamā gada laikā tiks izvērsta četrās dalībvalstīs (Čehijas Republikā, Grieķijā, Portugālē un Rumānijā). Kampaņa ir vērsta uz to, lai veicinātu enerģētiskās nabadzības skarto patērētāju informētību par savām tiesībām un sniegtu patērētājiem padomus par enerģijas taupīšanu un informāciju par energoefektivitātes uzlabojumiem, kuru izmaksas ir samērā mazas.
Enerģētikas pārkārtošana labvēlīgi ietekmē daudzu Eiropas iedzīvotāju veselību. Piesārņojošo vielu, piemēram, sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu un cieto daļiņu, kopējās emisijas ES samazinās, tomēr gaisa piesārņojums joprojām izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu katru gadu
. 2016. gada decembrī pieņemot Direktīvu par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijām
, ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt gaisa piesārņojuma izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu. Enerģētikas pārkārtošana var vēl vairāk samazināt toksiskās emisijas un paātrināt dzīves kvalitātes uzlabošanos daudzās Eiropas pilsētās, kurās iedzīvotāji katru dienu elpo piesārņotu gaisu
. Viedi ieguldījumi tīrākā transportā un mājokļu siltumapgādē arī atbalstīs ekonomiku, samazinot veselības aprūpes izmaksas un slimības atvaļinājumus elpošanas orgānu slimību dēļ.
Inovatīva enerģētikas pārkārtošana
Enerģētikas savienība ir būtisks inovācijas veicinātājs tīras enerģijas jomā Eiropā un pārējā pasaulē. Eiropas uzņēmumiem un novatoriem vajadzētu būt šīs kustības līderiem un izmantot pirmgājēja priekšrocības attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un darījumdarbības modeļiem. Tas ir viens no stratēģijas “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” pamatmērķiem
.
Eiropa ir viens no visnovatoriskākajiem reģioniem pasaulē, bet ir jāpieliek vēl lielākas pūles, lai inovācijas ieviestu tirgū un pārvērstu izaugsmē un darba iespējās.
Tā kā pētījumu veikšanai un inovāciju ieviešanai ir vajadzīgs laiks, reālie ieguvumi vidēji ilgā termiņā ir atkarīgi no tūlītējiem sagatavošanās pasākumiem. Tāpēc iepriekšējā gadā tika palielināts ES finansējums. Kohēzijas politika atbalsta inovāciju ar pārdomātas specializācijas starpniecību (vismaz EUR 2,6 miljardi tiks atvēlēti pētniecībai un inovācijai mazoglekļa tehnoloģiju jomā), savukārt programmā “Apvārsnis 2020” no 2018. gada līdz 2020. gadam tiks atvēlēti vairāk nekā EUR 2 miljardi, lai pievērstos šādām četrām enerģētikas un klimata jomas pamatprioritātēm: uzkrāšana, atjaunojamie energoresursi, ēkas un (pilsētu) e-mobilitāte. Ja ņem vērā augšupējās darbības, kopējā summa var sasniegt pat EUR 3 miljardus. Turklāt budžets, kas atvēlēts InnovFin enerģētikas demonstrējumu projektu instrumentam — finanšu instrumentam, kas atbalsta pirmreizējus mazoglekļa energotehnoloģiju projektus, — tika divkāršots līdz EUR 300 miljoniem, izmantojot “Apvārsnis 2020” līdzekļus, un šobrīd ļauj arī novirzīt papildu nesadalītos ieņēmumus no programmas NER300 pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus
.
Akumulatori ir stratēģiska daļa no pagājušā gada novembrī noteiktajām inovācijas prioritātēm. Palielinoties to veiktspējai un samazinoties to izmaksām, akumulatori kļūs par būtisku pamattehnoloģiju Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, jo īpaši tos izmantojot elektromobilitātei un elektroenerģijas uzkrāšanai. Attiecībā uz finansējumu Komisija ir gatava piesaistīt ievērojamu atbalstu akumulatoriem un akumulatoru elementu tehnoloģijai. Šajā nolūkā Komisija sadarbojas ar inovācijas ekosistēmas, dalībvalstu un rūpniecības ieinteresētajām personām visā akumulatoru vērtības radīšanas ķēdē, apzinot prioritātes un vajadzības, lai izveidotu ES Akumulatoru aliansi, kuras pamatā ir akumulatoru elementu ražošana. Rezultāts tiks izmantots Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas forumam, kas notiks 2018. gada februārī. Tas papildina reglamentējošo darbību, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus enerģijas uzkrāšanai un veicināt elektromobilitāti. Līdzīgas apvienotas pieejas tiek atkārtotas citās prioritārās jomās, tādās kā atjaunojamo energoresursu enerģija un Eiropas ēku fonda dekarbonizācija, kas sniedz materiālus rūpnieciskus un ekonomiskus ieguvumus Eiropai.
Veicinošas darbības attiecībā uz inovāciju pilsētās
Pilsētās tiek koncentrēta liela daļa inovācijas un ieguldījumu, kas vajadzīgi enerģētikas pārkārtošanai. Pilsētas visā ES 2017. gadā īstenoja vairākas konkrētas iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt un īstenot jaunas un inovatīvas tehnoloģijas enerģētikas pārkārtošanas atbalstam. Īstenojot inovatīvas pilsētvides darbības, Gēteborgā, Parīzē un Viladekansā sāka izmēģināt inovatīvus risinājumus, ko varētu pārņemt citas ES pilsētas
. Saskaņā ar Pilsētu mēru pakta iniciatīvu, kas pašlaik tiek izvērsta ārpus Eiropas
, pilsētas Eiropā, tās kaimiņvalstīs un paplašināšanās reģionos ir pieņēmušas integrētu pieeju un īstenojušas izlēmīgu rīcību attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un piekļuvi cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai enerģijai. Turklāt tika izveidotas dažādas pilsētu partnerības atbilstoši ES pilsētprogrammai
, kas piedāvā inovatīvu pārvaldības pieeju, kura ietver vietējo iestāžu, dalībvalstu un Eiropas iestāžu sadarbību. Partnerībām attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu, pilsētu mobilitāti, gaisa kvalitāti, zemes ilgtspējīgu izmantošanu un dabā balstītiem risinājumiem, digitālo pāreju, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un mājokļiem būs būtiska loma inovatīvas enerģētikas pārkārtošanas nodrošināšanā. Eiropas inovācijas partnerībā progresīvām pilsētām un pašvaldībām pilsētas un rūpniecības nozare ir strādājušas, lai virzītos uz mērķi nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 300 miljoniem Eiropas iedzīvotāju kalpo pilsētas ar sadarbspējīgām pilsētu datu platformām; lai veicinātu pilsētu lēmumu pieņēmēju iesaistīšanos, tika arī izstrādātas vadlīnijas.
Komisija ir līdere arī pasaules līmenī. 2017. gada februārī Komisija pārņēma no Amerikas Savienotajām Valstīm Mission Innovation koordinācijas komitejas vadību un uzņēmās līderību divos inovācijas virzienos, proti, “Saules gaismas pārveidošana uzkrājamā solārajā kurināmajā” un “Cenas ziņā pieejama siltumapgāde un aukstumapgāde”. Komisija kā viena no Mission Innovation 2018. gada maija samita un ministru sanāksmes par tīras enerģijas jautājumiem organizētājiem ir noteikusi mērķi atvēlēt ievērojamu vietu nevalstiskajām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, novatoriem, privātajiem ieguldītājiem un pilsētām. Šo mērķi varētu sasniegt, cieši sadarbojoties ar Pasaules mēru paktu
, kas sāka darboties 2017. gadā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība sadarbojas ar Ķīnu un Kanādu, lai veicinātu inovāciju ieviešanu tīras enerģijas jomā visā pasaulē.
Komisija arī Euratom vārdā joprojām ir vadošā dalībniece starptautiskajā inovatīvajā ITER projektā kodolsintēzes kā komerciāli dzīvotspējīga enerģijas avota attīstīšanai
.
Enerģētikas pārkārtošana, kam vajadzīga nākotnes prasībām atbilstoša infrastruktūra
Enerģētikas pārkārtošana nebūs iespējama, ja infrastruktūra netiks pielāgota nākotnes energosistēmas vajadzībām. Enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūra kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīta. Šī starpnozaru integrācija turpināsies, vietējiem tīkliem kļūstot arvien nozīmīgākiem Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, kuri arvien aktīvāk pārorientēsies uz elektromobilitāti, decentralizētu enerģijas ražošanu un pieprasījumreakciju. Lai veicinātu nākamās paaudzes viedās infrastruktūras attīstību un optimizētu pašreizējās infrastruktūras izmantošanu, Komisija aicina projektu virzītājus pieteikties finansiālam atbalstam, lai varētu veidot sinerģiju starp enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūru. Komisija izvērtēs, kā turpmāk rīkoties, lai veicinātu šādus inovatīvus infrastruktūras projektus laikposmā pēc 2020. gada.
Pateicoties pieaugošajai infrastruktūras digitalizācijai, jau tagad ir iespējama tīklu un pieprasījumreakcijas vieda pārvaldība. Paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” tika noteikts saskaņots satvars attiecībā uz pieprasījumreakciju, kas nodrošina elektrotransportlīdzekļu viedās uzlādes iespējas, stimulē patērētājus uzlādi veikt laikā, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, un sniedz sadales sistēmu operatoriem iespējas aktīvi pārvaldīt tīklu
. Ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu ir ieviesti valsts politikas satvari un atbalsta darbības, ko Komisija ir novērtējusi sīkāk. Lai novērstu apzinātos trūkumus, Komisija šomēnes ierosināja papildu darbības, tostarp finansējumu līdz EUR 800 miljonu apmērā alternatīvo degvielu infrastruktūrai.
Digitālajā laikmetā ļoti svarīgi ir uzlabot mūsu energoinfrastruktūras aizsardzību. Enerģētikas ekspertu platforma kiberdrošības jautājumos 2017. gada februārī publicētajā ziņojumā
identificēja enerģētikas nozares problēmas un īpašās vajadzības, uz kurām pašlaik neattiecas ES tiesību akti. Komisija ir sākusi sadarbību ar ieinteresētajām personām Viedtīklu darba grupā, lai līdz 2018. gada beigām izstrādātu tīkla kodeksu par enerģētikas kiberdrošību. Ir sākts pētījums par kiberincidentu riskiem un novēršanu enerģētikas nozarē.
Vienlaikus turpinās darbs nolūkā uzlabot iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un piegādes drošību. Reģionālā sadarbība, kuras sākotnējais mērķis bija fiziskās infrastruktūras uzlabošana un tās lietderīga izmantošana, paplašinās un aptver tādus aspektus kā atjaunojamo energoresursu attīstīšana un energoefektivitāte. To var attīstīt vēl plašāk, pievēršoties kopīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu jomā starp dalībvalstīm un attiecīgajiem projektu virzītājiem vai pat kopīgām reģionālām atjaunojamo energoresursu izvēršanas ilgāka termiņa stratēģijām.
Tomēr, neraugoties uz ievērojamiem sasniegumiem, ir jāuzsver, ka joprojām pastāv būtiski trūkumi. Ir paredzams, ka četras dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Kipra, Polija un Spānija) 2020. gadā joprojām nebūs sasniegušas elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāju
. Lai risinātu šo problēmu, Komisija šodien pieņēma paziņojumu par elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam. Tā arī pieņēma trešo kopīgu interešu projektu sarakstu. Sarakstā ir ietverti galvenie projekti, kas jāīsteno, lai sasniegtu starpsavienota iekšējā enerģijas tirgus mērķus, jo īpaši tie, par kuriem vienojušās četras augsta līmeņa grupas, piemēram, attiecībā uz starpsavienotājiem, kas savieno Pireneju pussalu ar Franciju un pārējo ES, nodrošinot atjaunojamo energoresursu attīstību; projektiem Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizēšanai ar Eiropas tīkliem; gāzes projektiem, kas nodrošina piegādes drošību un konkurenci Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, kā arī integrēta Ziemeļu jūru piekrastes valstu tīkla pirmajiem projektiem.
Reģionālā integrācija Eiropas Savienībā
Augsta līmeņa grupa Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes savienojumu jautājumos (CESEC) 2017. gada septembrī vienojās paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu, lai aptvertu visu Rietumbalkānu reģionu un pievērstos starpsavienota elektroenerģijas tirgus veidošanai, veicinot ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību tika būtiski uzlabots pirmais gāzes starpsavienotājs starp Rumāniju un Bulgāriju.
Atbilstoši Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānam (BEMIP) tika veikta tehniska un ekonomiska analīze par Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizēšanu ar ES elektroenerģijas tīklu caur Lietuvu/Poliju
. Analīze ir labs pamats straujai virzībai uz enerģētisko neatkarību.
Tiek uzsākti pirmie reģionālie projekti, kuros notiek sadarbība enerģētikas jomā starp Ziemeļu jūru piekrastes valstīm, un tiek noteiktas reģionālās kopas. Ziemeļjūras elektroenerģijas mezgls, kas plānots kā mākslīga sala ar tūkstošiem ap to izvietotu vējturbīnu, radīs konkrētus ieguvumus darba ņēmējiem un patērētājiem Eiropā.
Turpinājās Dienvidu gāzes koridora cauruļvada izbūve. Šis projekts joprojām ir stratēģiski svarīgs ES īstenotajiem dažādošanas centieniem, jo tas savieno ar jauniem gāzes avotiem pa jaunu maršrutu.
Tika gūti panākumi (kaut arī ne pietiekami) Pireneju pussalas starpsavienojuma ar iekšējo enerģijas tirgu uzlabošanā. Francijas un Spānijas regulatori 2017. gadā pieņēma lēmumu par pārrobežu izmaksu sadali attiecībā uz Biskajas līča līniju, kas pēc tās pabeigšanas 2025. gadā gandrīz divkāršos elektroenerģijas starpsavienojumu jaudu starp abām valstīm. Spānijas un Portugāles starpsavienotāja attīstīšana noris saskaņā ar grafiku, un tas pēc nodošanas ekspluatācijā ļaus Portugālei sasniegt 10 % mērķrādītāju. Joprojām tiek attīstīta Austrumu gāzes ass no Spānijas un Portugāles uz iekšējo gāzes tirgu, savukārt plānots jauns cauruļvads likvidēs pārslodzes Francijas tīklā.
Papildus fiziskajai infrastruktūrai starpsavienotā un droši funkcionējošā enerģijas tirgū ir nepieciešams arī uzlabot koordināciju starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un izbeigt prioritātes piešķiršanu iekšējai apmaiņai salīdzinājumā ar starpzonu apmaiņu. Lai nodrošinātu maksimāli elastīgu gāzes piegādi, vienlīdz būtiska nozīme būs gan efektīvākai gāzes uzglabāšanas iekārtu izmantošanai, gan patiesi globāla sašķidrinātās dabasgāzes tirgus izveidei
.
Enerģētikas pārkārtošana kā ieguldījumu iespēja
Enerģētikas savienības pilnīga izveide un enerģētikas pārkārtošanas paātrināšana rada milzīgas ieguldījumu iespējas. Tāpēc viena no Enerģētikas savienības galvenajām prioritātēm 2017. gadā bija stimulēt ieguldījumus. Eiropas Savienība to veicināja vairākos veidos.
Eiropas Investīciju plāns ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) starpniecību līdz šim ir veicinājis ieguldījumus EUR 240,9 miljardu vērtībā, un enerģētikas nozare ir pirmajā vietā apstiprināto ESIF darbību skaita ziņā. Lielākā daļa apstiprināto projektu ir ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijā, energoefektivitātē un energoinfrastruktūrā
.
Dalībvalstis ir arī paātrinājušas Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izmantošanu enerģētikas pārkārtošanas atbalstam, proti, 2017. gada pirmajā pusgadā strauji palielinājās projektu atlase uz vietas. Saskaņā ar mazoglekļa ekonomikas ieguldījumu prioritāti līdz 2017. gada jūnija beigām aptuveni 28 % (jeb EUR 18 miljardi
) budžeta līdzekļu (salīdzinājumā ar 19 % līdz 2016. gada beigām
) atvēlēti vairāk nekā 8500 konkrētiem projektiem, kuru īstenošana turpināsies līdz 2023. gada beigām
. Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) transportam līdz 2017. gada beigām būs piešķīris EUR 22,4 miljardus, piesaistot aptuveni EUR 46,7 miljardu kopējo ieguldījumu ES.
Pagājušajā gadā Komisija arī izziņoja iniciatīvu “Vieds finansējums viedām ēkām”, kuras mērķis ir veicināt ieguldījumus Eiropas ēku fonda renovācijā tā energoefektivitātes uzlabošanai
. Šī iniciatīva, kas tiek izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), ļaus dalībvalstīm apvienot dažādus publiskā un privātā finansējuma avotus, lai nodrošinātu mājsaimniecībām un MVU piekļuvi pielāgotiem aizdevumiem renovācijas vajadzībām.
Ņemot vērā ēku renovācijai vajadzīgo lielo ieguldījumu apjomu, ir daudz aktīvāk jāpiesaista finansējums no privātiem avotiem. Lai veicinātu uzticību un palīdzētu projektu izstrādātājiem un ieguldītājiem labāk novērtēt ar ieguldījumiem energoefektivitātē saistītos riskus un ieguvumus, Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupa (EEFIG) ar Eiropas Komisijas atbalstu 2016. gada novembrī ieviesa Energoefektivitātes riska mazināšanas platformu (DEEP)
. Tā ir vislielākā ES mēroga atklātā pirmkoda datubāze, kurā ietverti dati par vairāk nekā 7800 projektiem, kuri apliecina, ka energoefektivitāte ir finansiāli izdevīga. Turklāt 2017. gada jūnijā tika ieviesta finanšu iestādēm paredzēta riska parakstīšanas rīkkopa, kuras mērķis ir palīdzēt bankām un ieguldītājiem intensificēt to kapitāla ieguldījumus energoefektivitātē, nodrošinot satvaru šādu ieguldījumu radīto risku un ieguvumu novērtēšanai
.
Vēl viena iniciatīva, ko paredzēts laist klajā šogad, ir konsultatīva platforma par ieguldījumiem pilsētās. Šī platforma, kuru Komisija izstrādā partnerībā ar Eiropas Investīciju banku, būs balstīta uz struktūrām, kas jau izveidotas Eiropas Investīciju konsultāciju centra ietvaros. Tā nodrošina pilsētu iestādēm, kas darbojas kā projektu virzītājas un/vai finansējuma saņēmējas, pielāgotus konsultāciju pakalpojumus un finansēšanas iespējas.
Veicinošas darbības attiecībā uz ieguldījumiem — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) praksē
ITĀLIJAS UN FRANCIJAS ELEKTROENERĢIJAS STARPSAVIENOTĀJS (IT–FR): (EUR 170 miljoni) atbalsts Itālijas daļā esošajam augstsprieguma līdzstrāvas savienojumam starp Pjemontu un Savoju, kas pāri Alpiem savieno Franciju un Itāliju.
NORDLINK HVDC STARPSAVIENOTĀJS (DE–NO): (EUR 150 miljoni) atbalsts pirmajam starpsavienojumam starp Vāciju un Norvēģiju, tādējādi uzlabojot piegādes dažādošanu un drošību un veicinot elektroenerģijas tirgus integrāciju abās valstīs un reģionā kopumā.
ENERGA HYBRID BOND (PL): (EUR 250 miljoni) trīs gadu ieguldījumu programma (2017.–2019. gads) elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un paplašināšanai Polijas ziemeļu un centrālajā daļā. Šī programma arī atvieglos jaunu sistēmas lietotāju, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju, pieslēgšanu.
UZŅĒMUMS “RĪGAS SATIKSME” (LV): (EUR 175 miljoni) ESIF aizdevums apvienojumā ar EISI dotācijas finansējumu uzņēmumam “Rīgas Satiksme” tā ūdeņraža degvielas infrastruktūras izveidei, lai varētu izmantot ar ūdeņraža elementiem darbināmus autobusus.
BALTCAP INFRASTRUKTŪRAS FONDS (LT, LV, EE): ESIF projekts, kas atbalsta EIB ieguldījumus (līdz EUR 20 miljoniem) BaltCap infrastruktūras fondā — vispārējā infrastruktūras fondā, kas orientēts uz atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes un transporta projektiem visās trīs Baltijas valstīs.
NAVARRAS NZEB SOCIĀLO MĀJOKĻU projekts (ES): ar ES garantijas atbalstu ESIF ietvaros šis EIB aizdevums EUR 39 miljonu vērtībā atbalstīs 524 sociālo mājokļu izbūvi Pamplonā, Navarras reģionā. Mājokļi atradīsies gandrīz nulles enerģijas ēkās (NZEB).
DAUDZDZĪVOKĻU ĒKU RENOVĀCIJAS PROGRAMMA (LT): (ESI fondu atbalsts EUR 314 miljonu apmērā 2014.–2020. gadā, ar iespējamu ESIF papildinājumu) — programmas mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar vislielākajiem siltumenerģijas zudumiem, tālab izmantojot vairākus finanšu instrumentus (aizdevumus un garantijas).
Jāatgādina arī, ka priekšlikumā pārskatīt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada Komisija ierosināja izveidot inovāciju fondu, kas atbalstītu inovācijas enerģētikā un rūpniecībā. Lai varētu pareizi noteikt šā fonda darbības tvērumu, Komisija 2017. gadā sāka rīkot nozarēm specifiskas ekspertu apaļā galda sanāksmes
. Priekšlikums arī paredz izveidot modernizācijas fondu, kas atbalstītu energosistēmu modernizāciju dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.
Neraugoties uz visiem šim centieniem, var izdarīt vēl vairāk, lai radītu ieguldījumiem labvēlīgu vidi. Nekoordinēta un neparedzama nacionālā enerģētikas un klimata politika mazina noteiktību par ieguldījumiem. Vēl nesen tikai dažām dalībvalstīm bija izstrādāti klimata un enerģētikas plāni un stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada. Nevienai dalībvalstij nebija visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas aptveroša plāna, un tikai ierobežots skaits valdību, nosakot valsts politiku, ņēma vērā pārrobežu ietekmi. Integrēti nacionālie enerģētikas un klimata plāni ļaus potenciālajiem ieguldītājiem pieņemt vajadzīgos lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem laikposmā pēc 2020. gada
.
Lai sasniegtu ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto ieguldījumu piesaistīšanas mērķi, finansējums ir jāpielāgo enerģētikas un klimata politikas mērķiem. Ilgtspējīgi ieguldījumi ir kļuvuši par vienu no Kapitāla tirgu savienības jaunajām prioritārajām rīcības jomām. Svarīga iniciatīva tika īstenota 2017. gada jūnijā, publicējot vadlīnijas, kas uzņēmumiem palīdz sniegt vides un sociālo informāciju. Komisija izveidoja Augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, lai tā konsultētu Komisiju par to, kā nodrošināt, ka ilgtspēja tiek ņemta vērā ES finanšu regulējuma un tirgu praksē. Grupas ieteikumi tiks laisti klajā 2018. gada sākumā
. Tajā pašā laikā līdere šajā jomā joprojām ir Eiropa un jo īpaši Francija, kas janvārī emitēja līdz šim pirmo valsts “zaļo” etalona obligāciju (ar rekordlielu vērtību – EUR 7 miljardi). EIB joprojām ir pasaulē lielākais “zaļo” obligāciju emitents, un tās obligāciju portfelis aizvien palielinās.
Septembrī tika pieņemts nozīmīgs lēmums veicināt ieguldījumus ēku energoefektivitātē. Nesen izdotās Eurostat vadlīnijās par energoefektivitātes līgumu uzskaiti valdības kontos
ir precizēta šādu līgumu statistiskā uzskaite, kā arī norādīts, kādos apstākļos šādi līgumi ir jāsvītro no valdības bilances. Tas atvieglos pašvaldības iestādēm energoefektivitātes līgumu izmantošanu publisku ēku, piemēram, slimnīcu, skolu un sociālo mājokļu, energoefektivitātes palielināšanai bez negatīvas ietekmes uz valsts deficītu un parādu. Tas arī veicinās stabilāka tirgus attīstību energoefektivitātes līgumu slēdzējiem, tostarp daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz gada beigām tiks izdoti praktiski norādījumi speciālistiem.
Enerģētikas pārkārtošanas ārējā dimensija
ES ārpolitikai un attīstības politikai ir svarīga nozīme pārejas uz tīru enerģiju un mazoglekļa ekonomiku atbalstīšanā visā pasaulē un ES enerģētiskās drošības un konkurētspējas stiprināšanā.
2017. gadā ES pastiprināja tās enerģētikas un klimata politikas diplomātijas sinerģiju. Atbildot uz ASV administrācijas ieceri izstāties no Parīzes nolīguma, ES atkārtoti apliecināja savu apņemšanos turpināt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un nostiprina savas esošās partnerības visā pasaulē. ES turpinās meklēt jaunas alianses – no pasaules lielākajām ekonomikām līdz vismazāk aizsargātajām salu valstīm. ES pagājušajā gadā ir būtiski palielinājusi klimata finansējumu un 2016. gadā nodrošinājusi vairāk nekā EUR 20 miljardus jaunattīstības valstīm
.
ES pilnībā atbalstīja G20 Hamburgas klimata un enerģētikas rīcības plānu izaugsmei un nostiprināja sadarbību ar vairākiem galvenajiem partneriem, jo īpaši Āzijā. Lai sekmētu sašķidrinātās dabasgāzes pasaules tirgus izveidi, ES parakstīja enerģētikas darba plānu ar Ķīnu un sadarbības memorandu ar Japānu. Saišu nostiprināšana ar Indiju turpinājās, kad 2017. gada 6. oktobrī tika apstiprināts ES un Indijas līderu paziņojums par enerģētikas un klimata politiku. ES arī intensificēja attiecības ar Irānu enerģētikas un klimata jomā un sarīkoja pirmo ES un Irānas darījumdarbības forumu par ilgtspējīgu enerģiju.
ES veicināja vērienīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijas pieņemšanu Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, lai nodrošinātu, ka starptautiskās kuģniecības nozare sniedz ieguldījumu kopējos vispasaules centienos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un turpināja darbu Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā nolūkā mazināt aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Globāla oglekļa tirgus izveide, jo īpaši sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir mērķis, kuru ES jau sen tiecas sasniegt. Šāds tirgus sniedz iespējas vēl vairāk samazināt emisijas, vienlaikus vēl vairāk samazinot arī klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. Pašlaik Padomei un Eiropas Parlamentam ir iesniegti priekšlikumi parakstīt un noslēgt nolīgumu ar Šveici par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti. Arī citās pasaules daļās ES turpina uzņemties aktīvu lomu, izmantojot gan daudzpusējas iniciatīvas
, gan divpusējas darbības, jo īpaši intensificējot sadarbību ar Ķīnu, kas izstrādā valsts mēroga sistēmu.
Enerģētika ir būtisks darbības virziens ES sadarbībā ar tās kaimiņvalstīm. Par prioritāti ir izvirzītas regulatīvās un tirgus reformas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana, starpsavienojumu veidošana, enerģijas piegādes drošības veicināšana un visaugstāko kodoldrošuma standartu veicināšana. Ukraina 2017. gadā guva ievērojamus panākumus regulatīvo reformu ziņā. Tā ir īstenojusi elektroenerģijas tirgus un energoefektivitātes politikas satvara reformu. Turklāt tā veido apjomīgu fondu energoefektivitātes finansēšanai dzīvojamā sektorā, cita starpā arī ar ES finansiālo atbalstu.
ES arī turpina gādāt par to, lai enerģētikai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, lai varētu nodrošināt ilgtspējīgu piekļuvi enerģijai pasaules tirgos, lai Eiropas uzņēmumi varētu maksimāli izmantot darījumdarbības iespējas eksporta tirgos un lai ar ES zinātības un tehnoloģiju starpniecību atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu trešās valstīs.
Āfrikas un ES partnerība enerģētikas jomā ir būtisks satvars sadarbībai ilgtspējīgas enerģijas jautājumos. ES arī atbalsta Āfrikas Atjaunojamo energoresursu enerģijas iniciatīvu
. Komisija sniedz ieguldījumu šīs iniciatīvas mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā, jo īpaši ar tās finansējuma apvienošanas instrumentiem, kas dotāciju finansējumu izmanto, lai piesaistītu publiskā vai privātā sektora ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē. Tiek lēsts, ka līdz šim šādā veidā ir piesaistīti kopumā EUR 4,8 miljardi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas papildu jaudai. Komisija arī piedāvā tiešu atbalstu privātajam sektoram ar ElectriFI iniciatīvu — tiek lēsts, ka tās pašreizējais ieguldījumu portfelis aptuveni EUR 30 miljonu vērtībā šajā posmā nodrošinās aptuveni 88 MW jaunas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas. Visbeidzot, Komisija 2017. gada aprīlī Āfrikā arī līdzorganizēja augsta līmeņa apaļā galda sanāksmi par ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģijā, lai veicinātu ES privātā sektora iesaistīšanos Āfrikas tīras enerģijas nozarē. Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samitā 2017. gada novembrī plānots apstiprināt pētniecības un inovācijas partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģijas jomā.
ES arī turpināja stiprināt enerģētisko drošību, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, lai nostiprinātu pasaules enerģijas tirgus, nodrošinot pārredzamību un veicot paraugprakses apmaiņu. Šajā saistībā joprojām svarīgas ir attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas aizvien tiek īstenotas ar ES un ASV Enerģētikas padomes un tās darba grupu starpniecību.
Komisija 2017. gada 9. jūnijā pieņēma ieteikumu Eiropas Savienības Padomei atļaut sarunas par nolīgumu ar Krievijas Federāciju par plānotā Nord Stream 2 gāzes cauruļvada ekspluatāciju. Komisija cer uz vienošanos Padomē par plašām pilnvarām, uz kuru pamata Komisija ir gatava sākt sarunas ar Krieviju. Nesenajā priekšlikumā par grozījumiem Gāzes direktīvā ir precizēts, ka uz cauruļvadiem uz/no trešām valstīm attiecas kopīgie noteikumi par dabasgāzes iekšējo tirgu līdz Savienības jurisdikcijas robežai. Arī turpmāk starptautiski nolīgumi ar attiecīgajām trešām valstīm būs visatbilstošākais instruments, ar kura palīdzību nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, kas attiektos uz cauruļvadu visā tā garumā.
IV.
Enerģētikas savienība — ceļš uz tās pilnīgu izveidi
Pateicoties 2017. gadā gūtajiem panākumiem, ES ir ceļā uz to, lai īstenotu Enerģētikas savienības projektu un radītu darbavietas, izaugsmi un ieguldījumus. Komisija ir iesniegusi lielāko daļu tiesību aktu priekšlikumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko regulējumu, un tiek īstenotas veicinošas darbības, lai kāpinātu publisko un privāto ieguldījumu tempu un atbalstītu sociāli taisnīgu pāreju uz tīru enerģiju. Tomēr steidzami ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu Enerģētikas Savienības pilnīgu izveidi līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām 2019. gadā. Tāpēc ir jābūt reālam progresam tiesiskā regulējuma pieņemšanā, veicinošu darbību satvara īstenošanā un visas sabiedrības faktiskā iesaistīšanā.
Tiesiskā regulējuma nodrošināšana
Saskaņā ar kopīgo deklarāciju par likumdošanas prioritātēm Eiropas Parlamentā un Padomē un starp abām šīm iestādēm notiekošajām apspriedēm ir steidzīgi jānonāk līdz veiksmīgam noslēgumam. Līdztiesīgie likumdevēji jau ir pieņēmuši lēmumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā
, kā arī regulu par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem
, kas nodrošina labāku pārrobežu sadarbību un lielāku solidaritāti krīzes gadījumā. Šomēnes līdztiesīgie likumdevēji arī panāca politisku vienošanos par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu. Šie piemēri apliecina Eiropas Savienības un tās iestāžu spēju gūt būtiskus panākumus, ja vien ir politiskā griba.
Komisija aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt vispārējo saskaņotību starp atlikušajiem tiesību aktu priekšlikumiem un turpināt tiekties uz augstiem mērķiem, lai ES nostiprinātu savu līdera lomu pārejā uz tīru enerģiju, jo īpaši tādās jomās kā pārvaldība, atjaunojamie energoresursi, rīcība klimata politikas jomā, energoefektivitāte un inovāciju ieviešana tīras enerģijas jomā. Tas ļaus ES 2018. gada veicinošā dialoga ietvaros panākt reālu progresu tās saistību izpildē saskaņā ar Parīzes nolīgumu un īstenot Eiropas iedzīvotāju augstās cerības attiecībā uz pāreju uz tīru enerģiju.
Veicinošu darbību satvara nodrošināšana
Ieguldījumu veicināšana inovatīvos pilsētprojektos ES pilsētprogrammas vispārējā kontekstā būs viena no prioritātēm 2018. gadā. Komisija sadarbosies ar vadošajām pilsētām un reģioniem, lai atbalstītu inovatīvus starpnozaru projektus, kas var kalpot kā izmēģinājumu platforma jauniem darījumdarbības modeļiem un lietišķajām tehnoloģijām. Šādi inovatīvi projekti būtu jāpārņem visā Eiropā un pasaulē. Gaidāmais “Vienas planētas” samits 2017. gada decembrī, trešā Mission Innovation ministru sanāksme 2018. gada maijā un nevalstisko dalībnieku Sanfrancisko samits par klimata jautājumiem 2018. gada septembrī ir labas iespējas izrādīt Eiropas līderību un Eiropas pilsētu vadošo lomu tīras enerģijas inovācijas jomā.
Komisija arī intensificēs atbalstu oglekļietilpīgiem reģioniem, kuri atrodas pārejas periodā, palīdzot tiem rast īstermiņa risinājumus un ilgāka termiņa stratēģijas ilgtspējīgas ekonomikas pārveidošanas veicināšanai. Tas tiks sasniegts, apvienojot darbu, ko veic lielāka skaita ES dalībvalstu darba grupas un daudzpusēja ieinteresēto personu platforma pārejas periodā esošu ogļu ieguves reģionu un oglekļietilpīgu reģionu jautājumos, kas tiks izveidota 2017. gada decembrī.
Prioritāte būs arī nodrošināt rūpniecības nozares centienu saskaņotību ar politikas veidotāju centieniem, lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju stratēģiskās nozarēs, tādās kā atjaunojamo energoresursu enerģija, būvniecība un akumulatori. Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas foruma atklāšana palīdzēs šā procesa turpmākajā virzībā.
Visbeidzot, Komisija dažādās ieguldījumu iniciatīvās, tādās kā Investment Envoys, Strukturālo reformu atbalsta dienests un Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, veicinās ieguldījumus tīrā enerģijā kā būtiskā ekonomikas modernizācijas aspektā.
Visas sabiedrības iesaistīšana
Enerģētikas savienība gūs panākumus tikai tad, ja visi sabiedrības segmenti sadarbosies un dosies vienā virzienā, kā to jau ir apliecinājuši daži celmlauži
. Ar Enerģētikas savienību saistītu vizīšu otrajā kārtā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks M. Šefčovičs līdz šim ir apmeklējis 17 dalībvalstis, ar valdību pārstāvjiem un valstu ieinteresētajām personām pārrunājot aktuālo situāciju Enerģētikas savienības īstenošanas ziņā. Tikšanās ar jauniešiem, iedzīvotājiem, kurus skārusi enerģētikas pārkārtošana, izgudrotājiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, mēriem un citiem politiķiem ir pozitīvi piemēri, kā enerģētikas pārkārtošana ir īstenojama praksē. Komisija turpinās nodrošināt visu sabiedrības līmeņu un jo īpaši jauniešu iesaistīšanos un ciešākas saiknes izveidi starp Eiropas mēroga, valstu un vietējiem centieniem. Tas nodrošinās iespējas sākt pārredzamu un konstruktīvu dialogu starp visām iesaistītajām personām par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2018. gada sākumā. Komisija rūpīgi novērtēs minētos plānu projektus un novērtējuma rezultātus darīs zināmus savā nākamajā ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli.
V.
NOBEIGUMS
Enerģētikas savienības projekts ir sasniedzis kritisku pagrieziena punktu. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī 2018. gadā būtu jāgūst ievērojami panākumi. Tāpēc Komisija turpinās centienus īstenot veicinošas darbības, kas sekmē praktiskas pārmaiņas un sniedz materiālus ieguvumus visiem eiropiešiem. Tā aicina:
·līdztiesīgos likumdevējus divkāršot centienus steidzami vienoties par tiesību aktu priekšlikumiem. Komisija darīs visu iespējamo, lai veicinātu vērienīgu un savlaicīgu rezultātu;
·dalībvalstis intensificēt integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādi, lai nodrošinātu paredzamību ieguldītājiem, un savlaicīgi iesniegt šo plānu projektus, lai ES un tās dalībvalstis varētu arī turpmāk izrādīt līderību 2018. gada pasaules veicinošajā dialogā par klimatu. Komisija ir gatava turpināt palīdzības sniegšanu;
·sabiedrību kopumā un visas attiecīgās Eiropas, valstu, reģionu un vietējās ieinteresētās personas aktīvi iesaistīties enerģētikas pārkārtošanā un sniegt ieguldījumu tās veiksmīgā norisē.