Briselē, 23.11.2017

COM(2017) 688 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

FMT:Font=Calibri BalticTrešais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli/FMT

{SWD(2017) 384 final}
{SWD(2017) 385 final}
{SWD(2017) 386 final}
{SWD(2017) 387 final}
{SWD(2017) 388 final}
{SWD(2017) 389 final}
{SWD(2017) 390 final}
{SWD(2017) 391 final}
{SWD(2017) 392 final}
{SWD(2017) 393 final}
{SWD(2017) 394 final}
{SWD(2017) 395 final}
{SWD(2017) 396 final}
{SWD(2017) 397 final}
{SWD(2017) 398 final}
{SWD(2017) 399 final}
{SWD(2017) 401 final}
{SWD(2017) 402 final}
{SWD(2017) 404 final}
{SWD(2017) 405 final}
{SWD(2017) 406 final}
{SWD(2017) 407 final}
{SWD(2017) 408 final}
{SWD(2017) 409 final}
{SWD(2017) 411 final}
{SWD(2017) 412 final}
{SWD(2017) 413 final}
{SWD(2017) 414 final}


I.    IEVADS

Eiropas pārorientēšanās uz mazoglekļa sabiedrību strauji kļūst par jauno realitāti. Enerģētikas savienība, kas ir viena no šīs Komisijas 10 prioritātēm, rada jaunas darbvietas, izaugsmi un ieguldījumu iespējas. Pagājušā gada dokumentu pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” 1 un 2017. gada novembrī publiskotie priekšlikumi par mazemisiju mobilitāti bija būtiski stūrakmeņi šajā procesā 2 . Mazāk nekā trīs gadus pēc Enerģētikas savienības pamatstratēģijas 3 publicēšanas Komisija ir nākusi klajā ar gandrīz visiem priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, atbalstītu ES vadošo lomu pasaulē klimata un atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas jomā un gādātu par godprātīgu attieksmi pret enerģijas patērētājiem.

Šajā trešajā ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli ir izklāstīti iepriekšējā gadā gūtie panākumi un nākamā gada plāni. Ir pienācis laiks aicināt visu sabiedrību — iedzīvotājus, pilsētas, lauku apvidus, uzņēmumus, akadēmiskās aprindas, sociālos partnerus — pilnvērtīgi iesaistīties Enerģētikas savienības projekta īstenošanā un tālākā attīstīšanā, kā arī aktīvi līdzdarboties jaunu risinājumu izstrādē.

Komisija atzinīgi novērtē Eiropas Parlamenta un Padomes stingro apņemšanos prioritārā kārtā pieņemt likumdošanas iniciatīvas enerģētikas un klimata jomā, kas ierosinātas 2015. un 2016. gadā, atbilstoši visu trīs iestāžu priekšsēdētāju kopīgajai deklarācijai 4 . Komisija aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt augstus mērķus un saskaņotību starp dažādajiem priekšlikumiem.

Vienlaikus ir svarīgi turpināt vairāku veicinošu pasākumu 5 ātru ieviešanu, lai nodrošinātu, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku sniedz maksimālu ieguldījumu Eiropas ekonomikas modernizācijā. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt kopīgi saskaņotos 2020. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā un plašākos Enerģētikas savienības mērķus.

Enerģētikas savienības pilnīgai izveidei ir vajadzīga cieša sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un visiem sabiedrības segmentiem. Tas ir koprades process, kurā svarīgs aspekts ir dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu savlaicīga iesniegšana par laikposmu pēc 2020. gada. Lielākā daļa dalībvalstu ir sākušas sagatavot savus nacionālos plānus, bet tām visām ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai plānu projektus pabeigtu līdz 2018. gada sākumam 6 . Agrīnai to iesniegšanai ir būtiska nozīme, lai radītu pārliecību un noteiktību ieguldītājiem par laikposmu pēc 2020. gada. Plānu projektu pabeigšana līdz 2018. gada sākumam ir arī svarīga, lai apliecinātu Savienības spēcīgo līderību pasaules mērogā.

Pasaulē notiekošajām enerģijas ražošanas un pieprasījuma izmaiņām ir būtiska ietekme uz ģeopolitiku un rūpniecības konkurētspēju. Tas Eiropai ir ne vien nopietns pārbaudījums, bet arī unikāla iespēja. Šajā saistībā ES vēlas nostiprināt savu pasaules līdera lomu pārejā uz tīru enerģiju, vienlaikus garantējot enerģētisko drošību visiem tās iedzīvotājiem. Tāpēc tai joprojām ir augsti mērķi attiecībā uz Enerģētikas savienības pilnīgu izveidi un īstenošanu. Darbs vēl nekādā ziņā nav beidzies. Stingras apņēmības apliecināšana tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, rīcība klimata politikas jomā un inovācija tīras enerģijas jomā, kā arī pareizo cenu signālu nodrošināšana tirgū ir priekšnosacījums, lai varētu piesaistīt ieguldījumus visas ekonomikas modernizācijā.

Tāpēc ir jāpaātrina mūsu kopīgie centieni un jāīsteno apņemšanās Enerģētikas savienības izveidi pabeigt līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru beigām. 2019. gadā Enerģētikas savienība vairs nedrīkst būt politika. Tai ir jābūt realitātei.

II.    TENDENCES UN RĪCĪBPOLITISKIE KONSTATĒJUMI

Eiropa pārorientējas no fosilā kurināmā energosistēmas uz pilnībā digitalizētu, uz patērētāju vērstu mazoglekļa energosistēmu. Turpinājušās un dažās nozarēs pat pastiprinājušās pēdējos gados novērotās galvenās tendences 7 .

Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ES energoresursu struktūrā turpina palielināties, lai sasniegtu 20 % mērķrādītāju 2020. gadā. 2015. gadā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars astoto gadu pēc kārtas veidoja lielāko daļu (77 %) no jaunās ES elektroenerģijas ražošanas jaudas 8 . Atjaunojamo energoresursu, piemēram, saules (fotoelementu) 9 , kā arī sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, izmaksas samazinās. Tas liecina, ka ieguldītājiem ir pārliecība par tehnoloģiju attīstību, labu politikas izstrādi un elektroenerģijas tirgus reformām 10 . Iepriekš ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos nelabvēlīgi ietekmēja tas, ka dalībvalstis piemēroja pasākumus ar atpakaļejošu spēku. No piegādes drošības viedokļa tiek lēsts, ka atjaunojamie energoresursi ir ļāvuši ietaupīt EUR 16 miljardus, kas būtu jāiegulda fosilā kurināmā importā (2015. gada dati) 11 .

1. attēls. Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas bruto galapatēriņā salīdzinājumā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un nacionālajiem atjaunojamo energoresursu rīcībplāniem

Turpinājās siltumnīcefekta gāzu emisiju atsaistīšana no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt veicināja inovācija 12 . Atlabstot Eiropas ekonomikai, 2016. gadā palielinājās rūpnieciskā un ekonomiskā aktivitāte, un IKP kopumā palielinājās par 1,9 %. Tā iespaidā varēja būt palielinājušās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr tās kopumā samazinājās par 0,7 %, bet nozarēs, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, tās samazinājās vēl straujāk (par 2,9 %). Kopumā no 1990. gada līdz 2016. gadam ES kopējais IKP palielinājās par 53 %, savukārt kopējās emisijas 13 samazinājās par 23 % 14 . Tomēr transporta nozarē siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina palielināties.

2. attēls. ES IKP (reālā izteiksmē), ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ES ekonomikas SEG emisiju intensitātes (attiecības starp emisijām un IKP) dinamika (1990 = 100)

Tika atsaistīta arī ekonomikas izaugsme un enerģijas patēriņš. Enerģijas pieprasījuma pastāvīgā samazinājuma iemesls ES ir galvenokārt energoefektivitātes pasākumi dalībvalstīs. Lai gan enerģijas patēriņš 2015. gadā nedaudz palielinājās straujākas ekonomikas izaugsmes un naftas un gāzes cenu samazinājuma iespaidā, kā arī tāpēc, ka ziema bija aukstāka nekā ārkārtēji siltā 2014. gada ziema, lejupejošā tendence ilgtermiņā ir acīmredzama — 2015. gadā ES patērēja par 2,5 % mazāk primārās enerģijas nekā 1990. gadā, savukārt IKP tajā pašā laikposmā palielinājās par 53 %. Tomēr ES primārās enerģijas patēriņš laikposmā no 2015 gada līdz 2020. gadam joprojām ir jāsamazina par 3,1 %, lai ES sasniegtu savu energoefektivitātes mērķrādītāju 15 .

3. attēls. IKP un primārās enerģijas patēriņa dinamika ES-28 valstīs. Avots: Eurostat.

Notiekošā enerģētikas pārkārtošana veicina Eiropas ekonomikas modernizāciju. Piemēram, Eiropā palielinās tīras enerģijas tehnoloģiju patentēšana. Eiropas uzņēmumi arī arvien biežāk pieprasa savu izgudrojumu starptautisku aizsardzību, kas liecina, ka aug pārliecība par to konkurētspēju pasaules energotehnoloģiju tirgū. ES ir otrajā vietā aiz Japānas starptautisko patentu jomā.

4. attēls. ES patentu tendences tīras enerģijas tehnoloģiju jomā. Datu avots: Eiropas Komisija / Kopīgais pētniecības centrs (pamatojoties uz Eiropas Patentu iestādes datiem).  Dati par 2014., 2015. un 2016. gadu ir aplēses.

Neraugoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, pāreju uz tīru enerģiju var kavēt negodīga konkurence, ja dalībvalstis turpinās piešķirt subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai. Tās ir dažādu veidu, piemēram, tiešās subsīdijas neekonomiskām ogļraktuvēm 16 , jaudas mehānismi emisijintensīvām elektrostacijām, nodokļu atvieglojumi par dienesta automobiļiem vai dīzeļdegvielu un tamlīdzīgi pasākumi. Subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai arī palielina risku, ka tiks ieguldīts balasta aktīvos, kas ir jāaizstāj pirms to dzīves cikla beigām. Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāpalīdz labāk uzraudzīt un novērtēt dalībvalstu centienus mazināt subsīdijas fosilajam kurināmajam un degvielai. Nākamajā ziņojumā par enerģijas cenām un izmaksām 2018. gadā būs ietverta jaunākā informācija par subsīdijām fosilajam kurināmajam un degvielai ES.

III.    PROGRESA NOVĒRTĒŠANA

Enerģētikas pārkārtošanai jābūt sociāli taisnīgai, orientētai uz inovāciju un balstītai uz nākotnes prasībām atbilstošu infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot piegādes drošību. Enerģētikas pārkārtošanu Eiropā atbalsta Eiropas Savienības ieguldījumu instrumenti un tās ārpolitika un attīstības politika. Visās šajās jomās 2017. gadā tika panākts ievērojams progress.

Sociāli taisnīga enerģētikas pārkārtošana

Pāreja uz mazoglekļa sabiedrību ietekmē daudzus cilvēkus, piemēram, patērētājus, darba ņēmējus, darbiniekus un enerģijas tirgus dalībniekus. Īstermiņā, iespējams, ne visi gūs labumu no enerģētikas pārkārtošanas, tomēr, ja to rūpīgi pārvaldīs, tā galu galā sniegs ieguvumu visai ES ekonomikai, radot jaunas darba iespējas, ļaujot ietaupīt uz enerģijas izmaksu rēķina vai uzlabojot gaisa kvalitāti. Daudzas no paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvertajām veicinošajām darbībām ir paredzētas, lai novērstu grūtības, kas dažiem reģioniem vai iedzīvotāju grupām liedz izmantot enerģētikas pārkārtošanas sniegtos ieguvumus.

Veicinošas darbības attiecībā uz oglekļietilpīgiem reģioniem un salām

Komisija 2017. gadā sāka sniegt pielāgotu atbalstu un palīdzību reģioniem pārejas periodā, kas iepriekš ir bijuši vai joprojām ir atkarīgi no oglēm un oglekļietilpīgām nozarēm. Šajos reģionos ir īpašas ekonomiskās un sociālās problēmas. Ir sākts darbs ar Trenčīnas reģionu Slovākijā un Silēzijas reģionu Polijā, cieši sadarbojoties ar valsts un reģionālajām iestādēm. Atbalsts ietver pētījumus par minēto reģionu ekonomiskajām priekšrocībām, tehnisku palīdzību un konsultēšanu par vairāku pieejamo ES fondu un programmu mērķtiecīgu izlietojumu. Komisija turpinās cieši sadarboties ar minētajiem reģioniem un paplašinās šo pilotprojektu, iekļaujot arī citas ieinteresētās dalībvalstis. Šīs iniciatīvas mērķis būs arī pārņemt to Eiropas reģionu pieredzi, kuros enerģētikas pārkārtošana ir noritējusi veiksmīgi. Šajā nolūkā 2017. gada decembrī tiks izveidota ES mēroga ieinteresēto personu platforma.

Lai gan salas parasti ir izdevīgā situācijā, lai piesaistītu ieguldījumus tīrā enerģijā, tām ir jāpārvar īpašas problēmas, ko rada to ģeogrāfiskais novietojums, mazā ekonomika un lielā atkarība no importēta fosilā kurināmā. Komisija un 14 dalībvalstis 2017. gada maijā Maltā parakstīja politisku deklarāciju, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz tīru enerģiju salās. Pirmais forums atbilstoši šai iniciatīvai notika septembrī Krētā. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas 2400 apdzīvotajām salām ilgtermiņa satvaru, kas palīdzētu tām mazināt atkarību no enerģijas importa, pilnvērtīgāk izmantojot pašu atjaunojamos energoresursus.

Pāreja uz mazoglekļa ekonomiku radīs jaunas darbvietas enerģētikas nozarē 17 un ekonomikā kopumā. Lai izmantotu šīs nodarbinātības iespējas, ir vajadzīgas jaunas prasmes un kompetences. Tāpēc Komisija nesen publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par plānu nozaru sadarbībai prasmju jomā, lai risinātu prasmju trūkuma jautājumu tīro tehnoloģiju, atjaunojamo energoresursu enerģijas un būvniecības nozarē 18 . Pagājušajā gadā tika ieviests līdzīgs satvars autobūves nozarei. Lai uzlabotu izpratni par prasmju trūkumu valstīs un nozarēs, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) veic plašu datu analīzi, kuras pamatā ir iztaujāšana reāllaikā par vakancēm, un pirmie rezultāti būs pieejami 2018. gadā.

Enerģētiskā nabadzība ES skar gandrīz 50 miljonus cilvēku. Tīras enerģijas paketē Komisija ierosināja vairākus pasākumus enerģētiskās nabadzības izskaušanai, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un pasākumus aizsardzībai pret atvienošanu no tīkla un labāk definējot un uzraugot šo problēmu dalībvalstu līmenī. Līdz 2017. gada beigām Eiropas Enerģētiskās nabadzības novērošanas centrs interaktīvā tīmekļa portālā publicēs statistikas datus un ziņojumus. Nākamajā posmā tas pievērsīsies informācijas un paraugprakses apmaiņai starp ekspertiem un politikas veidotājiem. Ir uzsākta izpratnes veicināšanas pilotkampaņa, kas nākamā gada laikā tiks izvērsta četrās dalībvalstīs (Čehijas Republikā, Grieķijā, Portugālē un Rumānijā). Kampaņa ir vērsta uz to, lai veicinātu enerģētiskās nabadzības skarto patērētāju informētību par savām tiesībām un sniegtu patērētājiem padomus par enerģijas taupīšanu un informāciju par energoefektivitātes uzlabojumiem, kuru izmaksas ir samērā mazas.

Enerģētikas pārkārtošana labvēlīgi ietekmē daudzu Eiropas iedzīvotāju veselību. Piesārņojošo vielu, piemēram, sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu un cieto daļiņu, kopējās emisijas ES samazinās, tomēr gaisa piesārņojums joprojām izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu katru gadu 19 . 2016. gada decembrī pieņemot Direktīvu par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijām 20 , ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt gaisa piesārņojuma izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu. Enerģētikas pārkārtošana var vēl vairāk samazināt toksiskās emisijas un paātrināt dzīves kvalitātes uzlabošanos daudzās Eiropas pilsētās, kurās iedzīvotāji katru dienu elpo piesārņotu gaisu 21 . Viedi ieguldījumi tīrākā transportā un mājokļu siltumapgādē arī atbalstīs ekonomiku, samazinot veselības aprūpes izmaksas un slimības atvaļinājumus elpošanas orgānu slimību dēļ.

Inovatīva enerģētikas pārkārtošana

Enerģētikas savienība ir būtisks inovācijas veicinātājs tīras enerģijas jomā Eiropā un pārējā pasaulē. Eiropas uzņēmumiem un novatoriem vajadzētu būt šīs kustības līderiem un izmantot pirmgājēja priekšrocības attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un darījumdarbības modeļiem. Tas ir viens no stratēģijas “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” pamatmērķiem 22 .

Eiropa ir viens no visnovatoriskākajiem reģioniem pasaulē, bet ir jāpieliek vēl lielākas pūles, lai inovācijas ieviestu tirgū un pārvērstu izaugsmē un darba iespējās.

Tā kā pētījumu veikšanai un inovāciju ieviešanai ir vajadzīgs laiks, reālie ieguvumi vidēji ilgā termiņā ir atkarīgi no tūlītējiem sagatavošanās pasākumiem. Tāpēc iepriekšējā gadā tika palielināts ES finansējums. Kohēzijas politika atbalsta inovāciju ar pārdomātas specializācijas starpniecību (vismaz EUR 2,6 miljardi tiks atvēlēti pētniecībai un inovācijai mazoglekļa tehnoloģiju jomā 23 ), savukārt programmā “Apvārsnis 2020” no 2018. gada līdz 2020. gadam tiks atvēlēti vairāk nekā EUR 2 miljardi, lai pievērstos šādām četrām enerģētikas un klimata jomas pamatprioritātēm: uzkrāšana, atjaunojamie energoresursi, ēkas un (pilsētu) e-mobilitāte. Ja ņem vērā augšupējās darbības, kopējā summa var sasniegt pat EUR 3 miljardus 24 . Turklāt budžets, kas atvēlēts InnovFin enerģētikas demonstrējumu projektu instrumentam — finanšu instrumentam, kas atbalsta pirmreizējus mazoglekļa energotehnoloģiju projektus, — tika divkāršots līdz EUR 300 miljoniem, izmantojot “Apvārsnis 2020” līdzekļus, un šobrīd ļauj arī novirzīt papildu nesadalītos ieņēmumus no programmas NER300 pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 25 .

Akumulatori ir stratēģiska daļa no pagājušā gada novembrī noteiktajām inovācijas prioritātēm. Palielinoties to veiktspējai un samazinoties to izmaksām, akumulatori kļūs par būtisku pamattehnoloģiju Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, jo īpaši tos izmantojot elektromobilitātei un elektroenerģijas uzkrāšanai. Attiecībā uz finansējumu Komisija ir gatava piesaistīt ievērojamu atbalstu akumulatoriem un akumulatoru elementu tehnoloģijai. Šajā nolūkā Komisija sadarbojas ar inovācijas ekosistēmas, dalībvalstu un rūpniecības ieinteresētajām personām visā akumulatoru vērtības radīšanas ķēdē, apzinot prioritātes un vajadzības, lai izveidotu ES Akumulatoru aliansi, kuras pamatā ir akumulatoru elementu ražošana. Rezultāts tiks izmantots Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas forumam, kas notiks 2018. gada februārī. Tas papildina reglamentējošo darbību, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus enerģijas uzkrāšanai un veicināt elektromobilitāti. Līdzīgas apvienotas pieejas tiek atkārtotas citās prioritārās jomās, tādās kā atjaunojamo energoresursu enerģija un Eiropas ēku fonda dekarbonizācija, kas sniedz materiālus rūpnieciskus un ekonomiskus ieguvumus Eiropai.

Veicinošas darbības attiecībā uz inovāciju pilsētās

Pilsētās tiek koncentrēta liela daļa inovācijas un ieguldījumu, kas vajadzīgi enerģētikas pārkārtošanai. Pilsētas visā ES 2017. gadā īstenoja vairākas konkrētas iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt un īstenot jaunas un inovatīvas tehnoloģijas enerģētikas pārkārtošanas atbalstam. Īstenojot inovatīvas pilsētvides darbības, Gēteborgā, Parīzē un Viladekansā sāka izmēģināt inovatīvus risinājumus, ko varētu pārņemt citas ES pilsētas 26 . Saskaņā ar Pilsētu mēru pakta iniciatīvu, kas pašlaik tiek izvērsta ārpus Eiropas 27 , pilsētas Eiropā, tās kaimiņvalstīs un paplašināšanās reģionos ir pieņēmušas integrētu pieeju un īstenojušas izlēmīgu rīcību attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un piekļuvi cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai enerģijai. Turklāt tika izveidotas dažādas pilsētu partnerības atbilstoši ES pilsētprogrammai 28 , kas piedāvā inovatīvu pārvaldības pieeju, kura ietver vietējo iestāžu, dalībvalstu un Eiropas iestāžu sadarbību. Partnerībām attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu, pilsētu mobilitāti, gaisa kvalitāti, zemes ilgtspējīgu izmantošanu un dabā balstītiem risinājumiem, digitālo pāreju, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un mājokļiem būs būtiska loma inovatīvas enerģētikas pārkārtošanas nodrošināšanā. Eiropas inovācijas partnerībā progresīvām pilsētām un pašvaldībām pilsētas un rūpniecības nozare ir strādājušas, lai virzītos uz mērķi nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 300 miljoniem Eiropas iedzīvotāju kalpo pilsētas ar sadarbspējīgām pilsētu datu platformām 29 ; lai veicinātu pilsētu lēmumu pieņēmēju iesaistīšanos, tika arī izstrādātas vadlīnijas 30 .

Komisija ir līdere arī pasaules līmenī. 2017. gada februārī Komisija pārņēma no Amerikas Savienotajām Valstīm Mission Innovation koordinācijas komitejas vadību un uzņēmās līderību divos inovācijas virzienos, proti, “Saules gaismas pārveidošana uzkrājamā solārajā kurināmajā” un “Cenas ziņā pieejama siltumapgāde un aukstumapgāde”. Komisija kā viena no Mission Innovation 2018. gada maija samita un ministru sanāksmes par tīras enerģijas jautājumiem organizētājiem ir noteikusi mērķi atvēlēt ievērojamu vietu nevalstiskajām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, novatoriem, privātajiem ieguldītājiem un pilsētām. Šo mērķi varētu sasniegt, cieši sadarbojoties ar Pasaules mēru paktu 31 , kas sāka darboties 2017. gadā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība sadarbojas ar Ķīnu un Kanādu, lai veicinātu inovāciju ieviešanu tīras enerģijas jomā visā pasaulē.

Komisija arī Euratom vārdā joprojām ir vadošā dalībniece starptautiskajā inovatīvajā ITER projektā kodolsintēzes kā komerciāli dzīvotspējīga enerģijas avota attīstīšanai 32 .

Enerģētikas pārkārtošana, kam vajadzīga nākotnes prasībām atbilstoša infrastruktūra

Enerģētikas pārkārtošana nebūs iespējama, ja infrastruktūra netiks pielāgota nākotnes energosistēmas vajadzībām. Enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūra kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīta. Šī starpnozaru integrācija turpināsies, vietējiem tīkliem kļūstot arvien nozīmīgākiem Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, kuri arvien aktīvāk pārorientēsies uz elektromobilitāti, decentralizētu enerģijas ražošanu un pieprasījumreakciju. Lai veicinātu nākamās paaudzes viedās infrastruktūras attīstību un optimizētu pašreizējās infrastruktūras izmantošanu, Komisija aicina projektu virzītājus pieteikties finansiālam atbalstam, lai varētu veidot sinerģiju starp enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūru. Komisija izvērtēs, kā turpmāk rīkoties, lai veicinātu šādus inovatīvus infrastruktūras projektus laikposmā pēc 2020. gada.

Pateicoties pieaugošajai infrastruktūras digitalizācijai, jau tagad ir iespējama tīklu un pieprasījumreakcijas vieda pārvaldība. Paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” tika noteikts saskaņots satvars attiecībā uz pieprasījumreakciju, kas nodrošina elektrotransportlīdzekļu viedās uzlādes iespējas, stimulē patērētājus uzlādi veikt laikā, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, un sniedz sadales sistēmu operatoriem iespējas aktīvi pārvaldīt tīklu 33 . Ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu ir ieviesti valsts politikas satvari un atbalsta darbības, ko Komisija ir novērtējusi sīkāk. Lai novērstu apzinātos trūkumus, Komisija šomēnes ierosināja papildu darbības, tostarp finansējumu līdz EUR 800 miljonu apmērā alternatīvo degvielu infrastruktūrai 34 .

Digitālajā laikmetā ļoti svarīgi ir uzlabot mūsu energoinfrastruktūras aizsardzību. Enerģētikas ekspertu platforma kiberdrošības jautājumos 2017. gada februārī publicētajā ziņojumā 35 identificēja enerģētikas nozares problēmas un īpašās vajadzības, uz kurām pašlaik neattiecas ES tiesību akti. Komisija ir sākusi sadarbību ar ieinteresētajām personām Viedtīklu darba grupā, lai līdz 2018. gada beigām izstrādātu tīkla kodeksu par enerģētikas kiberdrošību. Ir sākts pētījums par kiberincidentu riskiem un novēršanu enerģētikas nozarē.

Vienlaikus turpinās darbs nolūkā uzlabot iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un piegādes drošību. Reģionālā sadarbība, kuras sākotnējais mērķis bija fiziskās infrastruktūras uzlabošana un tās lietderīga izmantošana, paplašinās un aptver tādus aspektus kā atjaunojamo energoresursu attīstīšana un energoefektivitāte. To var attīstīt vēl plašāk, pievēršoties kopīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu jomā starp dalībvalstīm un attiecīgajiem projektu virzītājiem vai pat kopīgām reģionālām atjaunojamo energoresursu izvēršanas ilgāka termiņa stratēģijām.

Tomēr, neraugoties uz ievērojamiem sasniegumiem, ir jāuzsver, ka joprojām pastāv būtiski trūkumi. Ir paredzams, ka četras dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Kipra, Polija un Spānija) 2020. gadā joprojām nebūs sasniegušas elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāju 36 . Lai risinātu šo problēmu, Komisija šodien pieņēma paziņojumu par elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam. Tā arī pieņēma trešo kopīgu interešu projektu sarakstu. Sarakstā ir ietverti galvenie projekti, kas jāīsteno, lai sasniegtu starpsavienota iekšējā enerģijas tirgus mērķus, jo īpaši tie, par kuriem vienojušās četras augsta līmeņa grupas, piemēram, attiecībā uz starpsavienotājiem, kas savieno Pireneju pussalu ar Franciju un pārējo ES, nodrošinot atjaunojamo energoresursu attīstību; projektiem Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizēšanai ar Eiropas tīkliem; gāzes projektiem, kas nodrošina piegādes drošību un konkurenci Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, kā arī integrēta Ziemeļu jūru piekrastes valstu tīkla pirmajiem projektiem.

Reģionālā integrācija Eiropas Savienībā

Augsta līmeņa grupa Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes savienojumu jautājumos (CESEC) 2017. gada septembrī vienojās paplašināt tās ģeogrāfisko darbības jomu, lai aptvertu visu Rietumbalkānu reģionu un pievērstos starpsavienota elektroenerģijas tirgus veidošanai, veicinot ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību tika būtiski uzlabots pirmais gāzes starpsavienotājs starp Rumāniju un Bulgāriju.

Atbilstoši Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānam (BEMIP) tika veikta tehniska un ekonomiska analīze par Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizēšanu ar ES elektroenerģijas tīklu caur Lietuvu/Poliju 37 . Analīze ir labs pamats straujai virzībai uz enerģētisko neatkarību.

Tiek uzsākti pirmie reģionālie projekti, kuros notiek sadarbība enerģētikas jomā starp Ziemeļu jūru piekrastes valstīm, un tiek noteiktas reģionālās kopas. Ziemeļjūras elektroenerģijas mezgls, kas plānots kā mākslīga sala ar tūkstošiem ap to izvietotu vējturbīnu, radīs konkrētus ieguvumus darba ņēmējiem un patērētājiem Eiropā.

Turpinājās Dienvidu gāzes koridora cauruļvada izbūve. Šis projekts joprojām ir stratēģiski svarīgs ES īstenotajiem dažādošanas centieniem, jo tas savieno ar jauniem gāzes avotiem pa jaunu maršrutu.

Tika gūti panākumi (kaut arī ne pietiekami) Pireneju pussalas starpsavienojuma ar iekšējo enerģijas tirgu uzlabošanā. Francijas un Spānijas regulatori 2017. gadā pieņēma lēmumu par pārrobežu izmaksu sadali attiecībā uz Biskajas līča līniju, kas pēc tās pabeigšanas 2025. gadā gandrīz divkāršos elektroenerģijas starpsavienojumu jaudu starp abām valstīm. Spānijas un Portugāles starpsavienotāja attīstīšana noris saskaņā ar grafiku, un tas pēc nodošanas ekspluatācijā ļaus Portugālei sasniegt 10 % mērķrādītāju. Joprojām tiek attīstīta Austrumu gāzes ass no Spānijas un Portugāles uz iekšējo gāzes tirgu, savukārt plānots jauns cauruļvads likvidēs pārslodzes Francijas tīklā.

Papildus fiziskajai infrastruktūrai starpsavienotā un droši funkcionējošā enerģijas tirgū ir nepieciešams arī uzlabot koordināciju starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un izbeigt prioritātes piešķiršanu iekšējai apmaiņai salīdzinājumā ar starpzonu apmaiņu. Lai nodrošinātu maksimāli elastīgu gāzes piegādi, vienlīdz būtiska nozīme būs gan efektīvākai gāzes uzglabāšanas iekārtu izmantošanai, gan patiesi globāla sašķidrinātās dabasgāzes tirgus izveidei 38 .

Enerģētikas pārkārtošana kā ieguldījumu iespēja

Enerģētikas savienības pilnīga izveide un enerģētikas pārkārtošanas paātrināšana rada milzīgas ieguldījumu iespējas. Tāpēc viena no Enerģētikas savienības galvenajām prioritātēm 2017. gadā bija stimulēt ieguldījumus. Eiropas Savienība to veicināja vairākos veidos.

Eiropas Investīciju plāns ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) starpniecību līdz šim ir veicinājis ieguldījumus EUR 240,9 miljardu vērtībā, un enerģētikas nozare ir pirmajā vietā apstiprināto ESIF darbību skaita ziņā. Lielākā daļa apstiprināto projektu ir ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijā, energoefektivitātē un energoinfrastruktūrā 39 .

Dalībvalstis ir arī paātrinājušas Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izmantošanu enerģētikas pārkārtošanas atbalstam, proti, 2017. gada pirmajā pusgadā strauji palielinājās projektu atlase uz vietas. Saskaņā ar mazoglekļa ekonomikas ieguldījumu prioritāti līdz 2017. gada jūnija beigām aptuveni 28 % (jeb EUR 18 miljardi 40 ) budžeta līdzekļu (salīdzinājumā ar 19 % līdz 2016. gada beigām 41 ) atvēlēti vairāk nekā 8500 konkrētiem projektiem, kuru īstenošana turpināsies līdz 2023. gada beigām 42 . Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) transportam līdz 2017. gada beigām būs piešķīris EUR 22,4 miljardus, piesaistot aptuveni EUR 46,7 miljardu kopējo ieguldījumu ES.

Pagājušajā gadā Komisija arī izziņoja iniciatīvu “Vieds finansējums viedām ēkām”, kuras mērķis ir veicināt ieguldījumus Eiropas ēku fonda renovācijā tā energoefektivitātes uzlabošanai 43 . Šī iniciatīva, kas tiek izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), ļaus dalībvalstīm apvienot dažādus publiskā un privātā finansējuma avotus, lai nodrošinātu mājsaimniecībām un MVU piekļuvi pielāgotiem aizdevumiem renovācijas vajadzībām.

Ņemot vērā ēku renovācijai vajadzīgo lielo ieguldījumu apjomu, ir daudz aktīvāk jāpiesaista finansējums no privātiem avotiem. Lai veicinātu uzticību un palīdzētu projektu izstrādātājiem un ieguldītājiem labāk novērtēt ar ieguldījumiem energoefektivitātē saistītos riskus un ieguvumus, Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupa (EEFIG) ar Eiropas Komisijas atbalstu 2016. gada novembrī ieviesa Energoefektivitātes riska mazināšanas platformu (DEEP) 44 . Tā ir vislielākā ES mēroga atklātā pirmkoda datubāze, kurā ietverti dati par vairāk nekā 7800 projektiem, kuri apliecina, ka energoefektivitāte ir finansiāli izdevīga. Turklāt 2017. gada jūnijā tika ieviesta finanšu iestādēm paredzēta riska parakstīšanas rīkkopa, kuras mērķis ir palīdzēt bankām un ieguldītājiem intensificēt to kapitāla ieguldījumus energoefektivitātē, nodrošinot satvaru šādu ieguldījumu radīto risku un ieguvumu novērtēšanai 45 .

Vēl viena iniciatīva, ko paredzēts laist klajā šogad, ir konsultatīva platforma par ieguldījumiem pilsētās. Šī platforma, kuru Komisija izstrādā partnerībā ar Eiropas Investīciju banku, būs balstīta uz struktūrām, kas jau izveidotas Eiropas Investīciju konsultāciju centra ietvaros. Tā nodrošina pilsētu iestādēm, kas darbojas kā projektu virzītājas un/vai finansējuma saņēmējas, pielāgotus konsultāciju pakalpojumus un finansēšanas iespējas.

Veicinošas darbības attiecībā uz ieguldījumiem — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) praksē

ITĀLIJAS UN FRANCIJAS ELEKTROENERĢIJAS STARPSAVIENOTĀJS (IT–FR): (EUR 170 miljoni) atbalsts Itālijas daļā esošajam augstsprieguma līdzstrāvas savienojumam starp Pjemontu un Savoju, kas pāri Alpiem savieno Franciju un Itāliju.

NORDLINK HVDC STARPSAVIENOTĀJS (DE–NO): (EUR 150 miljoni) atbalsts pirmajam starpsavienojumam starp Vāciju un Norvēģiju, tādējādi uzlabojot piegādes dažādošanu un drošību un veicinot elektroenerģijas tirgus integrāciju abās valstīs un reģionā kopumā.

ENERGA HYBRID BOND (PL): (EUR 250 miljoni) trīs gadu ieguldījumu programma (2017.–2019. gads) elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un paplašināšanai Polijas ziemeļu un centrālajā daļā. Šī programma arī atvieglos jaunu sistēmas lietotāju, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju, pieslēgšanu.

UZŅĒMUMS “RĪGAS SATIKSME” (LV): (EUR 175 miljoni) ESIF aizdevums apvienojumā ar EISI dotācijas finansējumu uzņēmumam “Rīgas Satiksme” tā ūdeņraža degvielas infrastruktūras izveidei, lai varētu izmantot ar ūdeņraža elementiem darbināmus autobusus.

BALTCAP INFRASTRUKTŪRAS FONDS (LT, LV, EE): ESIF projekts, kas atbalsta EIB ieguldījumus (līdz EUR 20 miljoniem) BaltCap infrastruktūras fondā — vispārējā infrastruktūras fondā, kas orientēts uz atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes un transporta projektiem visās trīs Baltijas valstīs.

NAVARRAS NZEB SOCIĀLO MĀJOKĻU projekts (ES): ar ES garantijas atbalstu ESIF ietvaros šis EIB aizdevums EUR 39 miljonu vērtībā atbalstīs 524 sociālo mājokļu izbūvi Pamplonā, Navarras reģionā. Mājokļi atradīsies gandrīz nulles enerģijas ēkās (NZEB).

DAUDZDZĪVOKĻU ĒKU RENOVĀCIJAS PROGRAMMA (LT): (ESI fondu atbalsts EUR 314 miljonu apmērā 2014.–2020. gadā, ar iespējamu ESIF papildinājumu) — programmas mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās ar vislielākajiem siltumenerģijas zudumiem, tālab izmantojot vairākus finanšu instrumentus (aizdevumus un garantijas).

Jāatgādina arī, ka priekšlikumā pārskatīt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada Komisija ierosināja izveidot inovāciju fondu, kas atbalstītu inovācijas enerģētikā un rūpniecībā. Lai varētu pareizi noteikt šā fonda darbības tvērumu, Komisija 2017. gadā sāka rīkot nozarēm specifiskas ekspertu apaļā galda sanāksmes 46 . Priekšlikums arī paredz izveidot modernizācijas fondu, kas atbalstītu energosistēmu modernizāciju dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.

Neraugoties uz visiem šim centieniem, var izdarīt vēl vairāk, lai radītu ieguldījumiem labvēlīgu vidi. Nekoordinēta un neparedzama nacionālā enerģētikas un klimata politika mazina noteiktību par ieguldījumiem. Vēl nesen tikai dažām dalībvalstīm bija izstrādāti klimata un enerģētikas plāni un stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada. Nevienai dalībvalstij nebija visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas aptveroša plāna, un tikai ierobežots skaits valdību, nosakot valsts politiku, ņēma vērā pārrobežu ietekmi. Integrēti nacionālie enerģētikas un klimata plāni ļaus potenciālajiem ieguldītājiem pieņemt vajadzīgos lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem laikposmā pēc 2020. gada 47 .

Lai sasniegtu ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto ieguldījumu piesaistīšanas mērķi, finansējums ir jāpielāgo enerģētikas un klimata politikas mērķiem. Ilgtspējīgi ieguldījumi ir kļuvuši par vienu no Kapitāla tirgu savienības jaunajām prioritārajām rīcības jomām. Svarīga iniciatīva tika īstenota 2017. gada jūnijā, publicējot vadlīnijas, kas uzņēmumiem palīdz sniegt vides un sociālo informāciju. Komisija izveidoja Augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, lai tā konsultētu Komisiju par to, kā nodrošināt, ka ilgtspēja tiek ņemta vērā ES finanšu regulējuma un tirgu praksē. Grupas ieteikumi tiks laisti klajā 2018. gada sākumā 48 . Tajā pašā laikā līdere šajā jomā joprojām ir Eiropa un jo īpaši Francija, kas janvārī emitēja līdz šim pirmo valsts “zaļo” etalona obligāciju (ar rekordlielu vērtību – EUR 7 miljardi). EIB joprojām ir pasaulē lielākais “zaļo” obligāciju emitents, un tās obligāciju portfelis aizvien palielinās.

Septembrī tika pieņemts nozīmīgs lēmums veicināt ieguldījumus ēku energoefektivitātē. Nesen izdotās Eurostat vadlīnijās par energoefektivitātes līgumu uzskaiti valdības kontos 49 ir precizēta šādu līgumu statistiskā uzskaite, kā arī norādīts, kādos apstākļos šādi līgumi ir jāsvītro no valdības bilances. Tas atvieglos pašvaldības iestādēm energoefektivitātes līgumu izmantošanu publisku ēku, piemēram, slimnīcu, skolu un sociālo mājokļu, energoefektivitātes palielināšanai bez negatīvas ietekmes uz valsts deficītu un parādu. Tas arī veicinās stabilāka tirgus attīstību energoefektivitātes līgumu slēdzējiem, tostarp daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz gada beigām tiks izdoti praktiski norādījumi speciālistiem.

Enerģētikas pārkārtošanas ārējā dimensija

ES ārpolitikai un attīstības politikai ir svarīga nozīme pārejas uz tīru enerģiju un mazoglekļa ekonomiku atbalstīšanā visā pasaulē un ES enerģētiskās drošības un konkurētspējas stiprināšanā.

2017. gadā ES pastiprināja tās enerģētikas un klimata politikas diplomātijas sinerģiju. Atbildot uz ASV administrācijas ieceri izstāties no Parīzes nolīguma, ES atkārtoti apliecināja savu apņemšanos turpināt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un nostiprina savas esošās partnerības visā pasaulē. ES turpinās meklēt jaunas alianses – no pasaules lielākajām ekonomikām līdz vismazāk aizsargātajām salu valstīm. ES pagājušajā gadā ir būtiski palielinājusi klimata finansējumu un 2016. gadā nodrošinājusi vairāk nekā EUR 20 miljardus jaunattīstības valstīm 50 .

ES pilnībā atbalstīja G20 Hamburgas klimata un enerģētikas rīcības plānu izaugsmei un nostiprināja sadarbību ar vairākiem galvenajiem partneriem, jo īpaši Āzijā. Lai sekmētu sašķidrinātās dabasgāzes pasaules tirgus izveidi, ES parakstīja enerģētikas darba plānu ar Ķīnu un sadarbības memorandu ar Japānu. Saišu nostiprināšana ar Indiju turpinājās, kad 2017. gada 6. oktobrī tika apstiprināts ES un Indijas līderu paziņojums par enerģētikas un klimata politiku. ES arī intensificēja attiecības ar Irānu enerģētikas un klimata jomā un sarīkoja pirmo ES un Irānas darījumdarbības forumu par ilgtspējīgu enerģiju.

ES veicināja vērienīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijas pieņemšanu Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, lai nodrošinātu, ka starptautiskās kuģniecības nozare sniedz ieguldījumu kopējos vispasaules centienos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un turpināja darbu Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā nolūkā mazināt aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Globāla oglekļa tirgus izveide, jo īpaši sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir mērķis, kuru ES jau sen tiecas sasniegt. Šāds tirgus sniedz iespējas vēl vairāk samazināt emisijas, vienlaikus vēl vairāk samazinot arī klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. Pašlaik Padomei un Eiropas Parlamentam ir iesniegti priekšlikumi parakstīt un noslēgt nolīgumu ar Šveici par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti. Arī citās pasaules daļās ES turpina uzņemties aktīvu lomu, izmantojot gan daudzpusējas iniciatīvas 51 , gan divpusējas darbības, jo īpaši intensificējot sadarbību ar Ķīnu, kas izstrādā valsts mēroga sistēmu.

Enerģētika ir būtisks darbības virziens ES sadarbībā ar tās kaimiņvalstīm. Par prioritāti ir izvirzītas regulatīvās un tirgus reformas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana, starpsavienojumu veidošana, enerģijas piegādes drošības veicināšana un visaugstāko kodoldrošuma standartu veicināšana. Ukraina 2017. gadā guva ievērojamus panākumus regulatīvo reformu ziņā. Tā ir īstenojusi elektroenerģijas tirgus un energoefektivitātes politikas satvara reformu. Turklāt tā veido apjomīgu fondu energoefektivitātes finansēšanai dzīvojamā sektorā, cita starpā arī ar ES finansiālo atbalstu.

ES arī turpina gādāt par to, lai enerģētikai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, lai varētu nodrošināt ilgtspējīgu piekļuvi enerģijai pasaules tirgos, lai Eiropas uzņēmumi varētu maksimāli izmantot darījumdarbības iespējas eksporta tirgos un lai ar ES zinātības un tehnoloģiju starpniecību atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu trešās valstīs.

Āfrikas un ES partnerība enerģētikas jomā ir būtisks satvars sadarbībai ilgtspējīgas enerģijas jautājumos. ES arī atbalsta Āfrikas Atjaunojamo energoresursu enerģijas iniciatīvu 52 . Komisija sniedz ieguldījumu šīs iniciatīvas mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā, jo īpaši ar tās finansējuma apvienošanas instrumentiem, kas dotāciju finansējumu izmanto, lai piesaistītu publiskā vai privātā sektora ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē. Tiek lēsts, ka līdz šim šādā veidā ir piesaistīti kopumā EUR 4,8 miljardi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas papildu jaudai. Komisija arī piedāvā tiešu atbalstu privātajam sektoram ar ElectriFI iniciatīvu — tiek lēsts, ka tās pašreizējais ieguldījumu portfelis aptuveni EUR 30 miljonu vērtībā šajā posmā nodrošinās aptuveni 88 MW jaunas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas. Visbeidzot, Komisija 2017. gada aprīlī Āfrikā arī līdzorganizēja augsta līmeņa apaļā galda sanāksmi par ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģijā, lai veicinātu ES privātā sektora iesaistīšanos Āfrikas tīras enerģijas nozarē. Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samitā 2017. gada novembrī plānots apstiprināt pētniecības un inovācijas partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģijas jomā.

ES arī turpināja stiprināt enerģētisko drošību, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, lai nostiprinātu pasaules enerģijas tirgus, nodrošinot pārredzamību un veicot paraugprakses apmaiņu. Šajā saistībā joprojām svarīgas ir attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas aizvien tiek īstenotas ar ES un ASV Enerģētikas padomes un tās darba grupu starpniecību.

Komisija 2017. gada 9. jūnijā pieņēma ieteikumu Eiropas Savienības Padomei atļaut sarunas par nolīgumu ar Krievijas Federāciju par plānotā Nord Stream 2 gāzes cauruļvada ekspluatāciju. Komisija cer uz vienošanos Padomē par plašām pilnvarām, uz kuru pamata Komisija ir gatava sākt sarunas ar Krieviju.  Nesenajā priekšlikumā par grozījumiem Gāzes direktīvā ir precizēts, ka uz cauruļvadiem uz/no trešām valstīm attiecas kopīgie noteikumi par dabasgāzes iekšējo tirgu līdz Savienības jurisdikcijas robežai. Arī turpmāk starptautiski nolīgumi ar attiecīgajām trešām valstīm būs visatbilstošākais instruments, ar kura palīdzību nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, kas attiektos uz cauruļvadu visā tā garumā.

IV.    Enerģētikas savienība — ceļš uz tās pilnīgu izveidi

Pateicoties 2017. gadā gūtajiem panākumiem, ES ir ceļā uz to, lai īstenotu Enerģētikas savienības projektu un radītu darbavietas, izaugsmi un ieguldījumus. Komisija ir iesniegusi lielāko daļu tiesību aktu priekšlikumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko regulējumu, un tiek īstenotas veicinošas darbības, lai kāpinātu publisko un privāto ieguldījumu tempu un atbalstītu sociāli taisnīgu pāreju uz tīru enerģiju. Tomēr steidzami ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu Enerģētikas Savienības pilnīgu izveidi līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām 2019. gadā. Tāpēc ir jābūt reālam progresam tiesiskā regulējuma pieņemšanā, veicinošu darbību satvara īstenošanā un visas sabiedrības faktiskā iesaistīšanā.

Tiesiskā regulējuma nodrošināšana

Saskaņā ar kopīgo deklarāciju par likumdošanas prioritātēm Eiropas Parlamentā un Padomē un starp abām šīm iestādēm notiekošajām apspriedēm ir steidzīgi jānonāk līdz veiksmīgam noslēgumam. Līdztiesīgie likumdevēji jau ir pieņēmuši lēmumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā 53 , kā arī regulu par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem 54 , kas nodrošina labāku pārrobežu sadarbību un lielāku solidaritāti krīzes gadījumā. Šomēnes līdztiesīgie likumdevēji arī panāca politisku vienošanos par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu. Šie piemēri apliecina Eiropas Savienības un tās iestāžu spēju gūt būtiskus panākumus, ja vien ir politiskā griba.

Komisija aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt vispārējo saskaņotību starp atlikušajiem tiesību aktu priekšlikumiem un turpināt tiekties uz augstiem mērķiem, lai ES nostiprinātu savu līdera lomu pārejā uz tīru enerģiju, jo īpaši tādās jomās kā pārvaldība, atjaunojamie energoresursi, rīcība klimata politikas jomā, energoefektivitāte un inovāciju ieviešana tīras enerģijas jomā. Tas ļaus ES 2018. gada veicinošā dialoga ietvaros panākt reālu progresu tās saistību izpildē saskaņā ar Parīzes nolīgumu un īstenot Eiropas iedzīvotāju augstās cerības attiecībā uz pāreju uz tīru enerģiju.

Veicinošu darbību satvara nodrošināšana

Ieguldījumu veicināšana inovatīvos pilsētprojektos ES pilsētprogrammas vispārējā kontekstā būs viena no prioritātēm 2018. gadā. Komisija sadarbosies ar vadošajām pilsētām un reģioniem, lai atbalstītu inovatīvus starpnozaru projektus, kas var kalpot kā izmēģinājumu platforma jauniem darījumdarbības modeļiem un lietišķajām tehnoloģijām. Šādi inovatīvi projekti būtu jāpārņem visā Eiropā un pasaulē. Gaidāmais “Vienas planētas” samits 2017. gada decembrī, trešā Mission Innovation ministru sanāksme 2018. gada maijā un nevalstisko dalībnieku Sanfrancisko samits par klimata jautājumiem 2018. gada septembrī ir labas iespējas izrādīt Eiropas līderību un Eiropas pilsētu vadošo lomu tīras enerģijas inovācijas jomā.

Komisija arī intensificēs atbalstu oglekļietilpīgiem reģioniem, kuri atrodas pārejas periodā, palīdzot tiem rast īstermiņa risinājumus un ilgāka termiņa stratēģijas ilgtspējīgas ekonomikas pārveidošanas veicināšanai. Tas tiks sasniegts, apvienojot darbu, ko veic lielāka skaita ES dalībvalstu darba grupas un daudzpusēja ieinteresēto personu platforma pārejas periodā esošu ogļu ieguves reģionu un oglekļietilpīgu reģionu jautājumos, kas tiks izveidota 2017. gada decembrī.

Prioritāte būs arī nodrošināt rūpniecības nozares centienu saskaņotību ar politikas veidotāju centieniem, lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju stratēģiskās nozarēs, tādās kā atjaunojamo energoresursu enerģija, būvniecība un akumulatori. Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas foruma atklāšana palīdzēs šā procesa turpmākajā virzībā.

Visbeidzot, Komisija dažādās ieguldījumu iniciatīvās, tādās kā Investment Envoys, Strukturālo reformu atbalsta dienests un Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, veicinās ieguldījumus tīrā enerģijā kā būtiskā ekonomikas modernizācijas aspektā.

Visas sabiedrības iesaistīšana

Enerģētikas savienība gūs panākumus tikai tad, ja visi sabiedrības segmenti sadarbosies un dosies vienā virzienā, kā to jau ir apliecinājuši daži celmlauži 55 . Ar Enerģētikas savienību saistītu vizīšu otrajā kārtā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks M. Šefčovičs līdz šim ir apmeklējis 17 dalībvalstis, ar valdību pārstāvjiem un valstu ieinteresētajām personām pārrunājot aktuālo situāciju Enerģētikas savienības īstenošanas ziņā. Tikšanās ar jauniešiem, iedzīvotājiem, kurus skārusi enerģētikas pārkārtošana, izgudrotājiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, mēriem un citiem politiķiem ir pozitīvi piemēri, kā enerģētikas pārkārtošana ir īstenojama praksē. Komisija turpinās nodrošināt visu sabiedrības līmeņu un jo īpaši jauniešu iesaistīšanos un ciešākas saiknes izveidi starp Eiropas mēroga, valstu un vietējiem centieniem. Tas nodrošinās iespējas sākt pārredzamu un konstruktīvu dialogu starp visām iesaistītajām personām par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2018. gada sākumā. Komisija rūpīgi novērtēs minētos plānu projektus un novērtējuma rezultātus darīs zināmus savā nākamajā ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli.

V.    NOBEIGUMS

Enerģētikas savienības projekts ir sasniedzis kritisku pagrieziena punktu. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī 2018. gadā būtu jāgūst ievērojami panākumi. Tāpēc Komisija turpinās centienus īstenot veicinošas darbības, kas sekmē praktiskas pārmaiņas un sniedz materiālus ieguvumus visiem eiropiešiem. Tā aicina:

·līdztiesīgos likumdevējus divkāršot centienus steidzami vienoties par tiesību aktu priekšlikumiem. Komisija darīs visu iespējamo, lai veicinātu vērienīgu un savlaicīgu rezultātu;

·dalībvalstis intensificēt integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādi, lai nodrošinātu paredzamību ieguldītājiem, un savlaicīgi iesniegt šo plānu projektus, lai ES un tās dalībvalstis varētu arī turpmāk izrādīt līderību 2018. gada pasaules veicinošajā dialogā par klimatu. Komisija ir gatava turpināt palīdzības sniegšanu;

·sabiedrību kopumā un visas attiecīgās Eiropas, valstu, reģionu un vietējās ieinteresētās personas aktīvi iesaistīties enerģētikas pārkārtošanā un sniegt ieguldījumu tās veiksmīgā norisē.

(1)

Sk. paziņojumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (COM(2016) 860).

(2)

COM (2017) 283, 2017. gada 31. maijs, un COM(2017) 675 final 

(3)

Enerģētikas savienības projekts ir viena no pašreizējās Komisijas 10 politiskajām prioritātēm: “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015) 80).

(4)

  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016C1224(01)&from=LV .

(5)

COM(2016) 860 un abi tā pielikumi.

(6)

Sk. šā paziņojuma 3. pielikumu par nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādes sekmēm.

(7)

Sk. šim paziņojumam pievienotos detalizētos Komisijas ziņojumus, rīcībpolitiskos konstatējumus par piecām dimensijām, kas sīkāk izklāstīti šā paziņojuma 2. pielikumā, un šim paziņojumam pievienotās 28 valstu faktu lapas, kurās izklāstīta situācija katrā dalībvalstī, tostarp attiecībā uz gaisa kvalitāti. Sk. arī pievienoto Eiropas Vides aģentūras ziņojumu Nr. 17/2017 “Trends and projections in Europe 2017”.

(8)

EVA ziņojums Nr. 3/2017: “Renewable energy in Europe 2017”, https://www.eea.europa.eu/publications/renewable-energy-in-europe-2017 .

(9)

Sk. pievienoto dokumentu “Study on Residential Prosumers in the European Energy Union”, JUST/2015/CONS/FW/C006/0127, 8. attēlu 77. lpp.

(10)

Iepriekšējās uz iepirkumu balstītās atbalsta shēmas laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam ļāva samazināt atkrastes vēja enerģijas galīgās cenas tiktāl, ka tās bija diapazonā no EUR 103,2/MWh (Horns Rev III, Dānija) līdz EUR 186,1/MWh (Dudgeon, Apvienotā Karaliste). Tās pastāvīgi samazinājās, un pēdējā atkrastes vēja enerģijas iepirkuma konkursā, kas 2017. gada aprīlī notika Vācijā, trijos uzvarētājprojektos tika izteikts piedāvājums par EUR 0. Fotoelementu iekārtām Vācijā atbalsta programma ļāva cenas samazināt no 9,17 centiem/kWh 2015. gada aprīlī līdz 5,66 centiem/kWh 2017. gada jūnijā.

(11)

 Renewable Energy Progress Report 2017 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52017DC0057&qid=1488449105433&from=LV  

(12)

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/dca_report_en.pdf.

(13)

Izņemot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), bet ieskaitot starptautisko aviāciju.

(14)

Saskaņā ar 2016. gada tuvināto pārskatu. Sk. “Divi gadi kopš Parīzes — virzība uz ES klimata saistību izpildi” (COM(2017) 646 final)

(15)

Enerģijas galapatēriņš ir enerģija, kas piegādāta rūpniecībai, transportam, mājsaimniecībām, pakalpojumu nozarei un lauksaimniecībai, neietverot enerģijas piegādi enerģijas pārveides nozarei un pašai enerģētikas nozarei. Primārās enerģijas patēriņš ietver arī pēdējās minētās nozares.

(16)

Dalībvalstīm ir atļauts līdz 2018. gadam sniegt slēgšanas atbalstu, lai segtu kārtējos ražošanas zaudējumus saistībā ar nekonkurētspējīgu ogļraktuvju galīgu slēgšanu. Atbalstu ārkārtas izmaksu segšanai, lai mazinātu ietekmi uz sabiedrību un vidi, nedrīkst piešķirt ilgāk par 2027. gadu (Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai).

(17)

Ar oglekļietilpīgu energoresursu piegādi saistīto darbvietu skaits laikposmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ES samazinājās par 67 000 darbvietām, savukārt zaļo darbvietu skaits enerģētikas nozarē tajā pašā laikposmā palielinājās par vairāk nekā 400 000 darbvietu (Eurostat dati).

(18)

25. oktobrī tika publicēts Erasmus+ nozaru prasmju apvienības uzaicinājums iesniegt priekšlikumus: https://eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus/actions/key-action-2-cooperation-for-innovation-and-exchange-good-practices/sector-skills-alliances_en.  

(19)

EVA ziņojums “Air Quality in Europe — 2017”, 17. lpp.

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.).

(21)

Sk. Komisijas ietekmes novērtējumu, kas pievienots priekšlikumam par grozīto Energoefektivitātes direktīvu, SWD(2016) 405 final, 59. lpp.

(22)

COM(2016) 763 final

(23)

Komisija ir izveidojusi piecas starpreģionu partnerības inovāciju ieviešanai enerģētikas jomā (attiecībā uz bioenerģiju, jūras atjaunojamo energoresursu enerģiju, viedtīkliem, saules enerģiju un ilgtspējīgām ēkām); COM(2017) 376.

(24)

Ieskaitot EUR 15 miljonus divām inovācijas balvām — par mākslīgo fotosintēzi un par akumulatoriem.

(25)

 NER300 ir finansējuma programma inovatīviem mazoglekļa enerģētikas demonstrējumu projektiem. Tās finansējumu nodrošina, pārdodot 300 miljonus emisiju kvotu no jauno iekārtu rezerves (NER), kas izveidota ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas trešajam posmam. EUR 2,1 miljards ir atvēlēts inovatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektiem 20 dalībvalstīs. Pieci projekti nav īstenoti, un ar tiem saistītie nesadalītie ieņēmumi tiek novirzīti atpakaļ tirgū ar InnovFin EDP un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) parāda instrumenta starpniecību.

(26)

  http://www.uia-initiative.eu/en/uia-cities  

(27)

  http://www.covenantofmayors.eu/index_lv.html ; sk. arī pievienoto ziņojumu “Covenant of Mayors in figures: 8-year assessment, JRC 2017”.

(28)

  https://ec.europa.eu/futurium/en/urban-agenda  

(29)

http://beta.eu-smartcities.com/sites/default/files/2017-09/EIP_Mgnt_Framework.pdf  

(30)

  http://beta.eu-smartcities.com/sites/default/files/2017-09/ShC-EIP%20Humble%20Lamppost%20Mgmt%20F%27rwork%20-%20Component%20Design.pdf  

(31)

  http://www.globalcovenantofmayors.org/ .

(32)

Komisijas paziņojums par ES ieguldījumu reformētajā ITER projektā (COM(2017) 319, 2017. gada 14. jūnijs).

(33)

Priekšlikumā direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016) 864 final, 30.11.2016.).

(34)

COM(2017) 652 final.

(35)

  https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/eecsp_report_final.pdf  

(36)

No tām 11 dalībvalstīm, kas 2017. gadā nav sasniegušas 10 % mērķrādītāju (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Francija, Itālija, Īrija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija un Vācija), septiņas — Bulgārija, Francija, Itālija, Īrija, Portugāle, Rumānija un Vācija — pašlaik īsteno kopīgu interešu projektus, kam vajadzētu palīdzēt tām sasniegt 10 % mērķrādītāju līdz 2020. gadam.

(37)

  https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/8d3b7da2-562e-11e7-a5ca-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-31392329  

(38)

Sk. arī Komisijas 2016. gadā ierosināto stratēģiju (COM(2016) 49).

(39)

Avots: EIB un Eiropas Komisijas dati 2017. gada oktobrī.

(40)

Ietver ES atbalstu un valstu līdzfinansējumu.

(41)

Daži no rezultātiem par laikposmu līdz 2016. gada beigām ietver lēmumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu jaudu vairāk nekā 1000 MW apmērā un par 130 000 mājsaimniecībām ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju.

(42)

Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisija publicē atjauninātus datus par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas pieejami vietnē https://cohesiondata.ec.europa.eu/ , tostarp gada progresa ziņojumus par virzību uz saskaņoto mērķrādītāju sasniegšanu. Plašāki īstenošanas dati par dažādajām jomām tiks sniegti 2017. gada decembrī pirmajā Eiropas strukturālo un investīciju fondu stratēģiskajā ziņojumā.

(43)

Ēkas izmanto aptuveni 40 % no enerģijas galapatēriņa, un pašlaik trīs no četrām ēkām nav energoefektīvas.

(44)

https://deep.eefig.eu/  

(45)

https://valueandrisk.eefig.eu/

(46)

COM(2015) 337.

(47)

Šim ziņojumam ir pievienots kopsavilkums, kurā izklāstīta faktiskā situācija katrā dalībvalstī tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta sagatavošanā.

(48)

Augsta līmeņa ekspertu grupa 2017. gada jūlijā izdeva starpposma ziņojumu un rīkoja sabiedrisku apspriešanu līdz 20. septembrim.

(49)

  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/7959867/Eurostat-Guidance-Note-Recording-Energy-Perform-Contracts-Gov-Accounts.pdf/  

(50)

ES, EIB un dalībvalstu klimata finansējums.

(51)

Piemēram, Partnerību gatavībai tirgum, ko īsteno Pasaules Banka, un iesaistīšanos Starptautiskās partnerības oglekļa pasākumu jomā (ICAP) pasākumos un apmācībā.

(52)

Āfrikas vadīta iniciatīva ar mērķi līdz 2020. gadam palielināt Āfrikas atjaunojamo energoresursu enerģijas jaudu par 10 GW un līdz 2030. gadam mobilizēt Āfrikas 300 GW atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciālu.

(53)

Lēmums (ES) 2017/684, OV L 99, 12.4.2017., 1.–9. lpp.

(54)

Regula (ES) 2017/1938, OV L 198, 28.10.2017., 1.–56. lpp.

(55)

Piemēram, Bertrāna Pikāra Pasaules efektīvo risinājumu alianse (World Alliance for Efficient Solutions) ( http://alliance.solarimpulse.com ) vai Breakthrough Energy Coalition, ko 2015. gada decembrī Parīzes klimata samitā izveidoja Bils Geitss un citi dalībnieki ( http://www.b-t.energy/ ).


Briselē, 23.11.2017

COM(2017) 688 final

PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Trešais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli

{SWD(2017) 384 final}
{SWD(2017) 385 final}
{SWD(2017) 386 final}
{SWD(2017) 387 final}
{SWD(2017) 388 final}
{SWD(2017) 389 final}
{SWD(2017) 390 final}
{SWD(2017) 391 final}
{SWD(2017) 392 final}
{SWD(2017) 393 final}
{SWD(2017) 394 final}
{SWD(2017) 395 final}
{SWD(2017) 396 final}
{SWD(2017) 397 final}
{SWD(2017) 398 final}
{SWD(2017) 399 final}
{SWD(2017) 401 final}
{SWD(2017) 402 final}
{SWD(2017) 404 final}
{SWD(2017) 405 final}
{SWD(2017) 406 final}
{SWD(2017) 407 final}
{SWD(2017) 408 final}
{SWD(2017) 409 final}
{SWD(2017) 411 final}
{SWD(2017) 412 final}
{SWD(2017) 413 final}
{SWD(2017) 414 final}


1. pielikums. Atjauninātais Enerģētikas savienības ceļvedis.
Stāvoklis 2017. gada 23. novembrī.

Apzīmējumi: PD: piegādes drošība / IET: iekšējais enerģijas tirgus / EE: energoefektivitāte / SEG: siltumnīcefekta gāzes / PI: pētniecība un inovācija

Šis ceļvedis ir tas pats, kas pievienots kā pielikums Komisijas 2015. gada 25. februārī pieņemtajam paziņojumam "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" (COM(2015)80), kurš atjaunināts 2015. gada novembrī kopsakarā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu (COM(2015)572) un 2017. gada februārī kopsakarā ar otro ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli (COM(2017)53). Jaunā informācija šajā tabulā ir pēdējā sleja, kur sniegtas jaunākās ziņas par iniciatīvām, kas jau ir pieņemtas vai kuru plānotais grafiks ir mainījies. Slejā nav jaunas informācijas par iniciatīvām, ko sākotnēji bija paredzēts īstenot 2017. gadā vai vēlāk.

Darbības

Atbildīgā persona

Grafiks (norādīts COM(2015)80 pielikumā)

PD

IET

EE

SEG

PI

Komentāri / Jaunākās ziņas

Infrastruktūra

Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja faktiskā īstenošana

Komisija

Dalībvalstis

Valstu regulatīvās iestādes

Pārvades sistēmu operatori

2015–20

X

X

X

2015. gada 25. februārī pieņemts COM(2015)82

Otrais kopīgu interešu projektu (KIP) saraksts, kam sekos Komisijas deleģētais akts

Komisija

Dalībvalstis

2015

X

X

X

2015. gada 18. novembrī pieņemts deleģētais akts (C(2015)8052)

2017. gadā tika izvērtēta kopīgu interešu projektu un Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādņu regulas īstenošana

Trešais kopīgu interešu projektu saraksts publicēts kopā ar trešo ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli

Paziņojums par paveikto virzībā uz svarīgāko energoinfrastruktūras projektu saraksta pabeigšanu un pasākumiem, ko nepieciešams īstenot, lai līdz 2030. gadam sasniegtu elektrotīklu starpsavienojumu 15 % mērķrādītāju

Komisija

2016

X

X

Pieņemts kopā ar trešo kopīgu interešu projektu sarakstu vienā dienā ar trešo ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli

Energoinfrastruktūras foruma izveide

Komisija

Dalībvalstis

2015

X

X

Pirmā Energoinfrastruktūras foruma sanāksme notika 2015. gada 9. un 10. novembrī Kopenhāgenā; otrā sanāksme notika 2016. gada 23. un 24 jūnijā; trešā sanāksme notika 2017. gada 1. un 2. jūnijā

Elektroenerģija

Iniciatīva attiecībā uz tirgus modeli un reģionālajiem elektroenerģijas tirgiem, jaudu koordinēšana ar mērķi nodrošināt piegādes drošību, pārrobežu tirdzniecības apjomu palielināšana un atjaunojamo energoresursu integrēšanas sekmēšana

Komisija

2015-2016

X

X

X

X

2015. gada 15. jūlijā pieņemts konsultatīvs paziņojums (COM(2015)340)

Leģislatīvi priekšlikumi pieņemti 2016. gada 30. novembrī (COM(2016)861 (Elektroenerģijas regula) un COM(2016)864 (Elektroenerģijas direktīva))

2016. gada 30. novembrī pieņemts Nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgais ziņojums (COM(2016)752)

Notiek starpiestāžu sarunas par leģislatīvajiem dosjē

Elektroenerģijas piegādes drošības pasākumu direktīvas pārskatīšana

Komisija

2016

X

X

X

2016. gada 30. novembrī pieņemti leģislatīvi priekšlikumi (COM(2016)862)

Notiek starpiestāžu sarunas par leģislatīvajiem dosjē

Mazumtirgi

Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss: patērētāju iespēju paplašināšana, izvēršot pieprasījumreakciju; viedo tehnoloģiju izmantošana; vairumtirgu un mazumtirgu saistīšana; pakāpeniska atteikšanās no regulētajām cenām; papildpasākumi neaizsargātu patērētāju aizsardzībai

Komisija

Dalībvalstis

2015-2016

X

X

X

X

2015. gada 15. jūlijā pieņemts paziņojums (COM(2015)339)

Leģislatīvi priekšlikumi par patērētāju problemātiku ietverti priekšlikumos par jauno elektroenerģijas tirgus modeli (sk. iepriekš)

Gāze

Gāzes piegādes drošības regulas pārskatīšana

Komisija

2015-2016

X

X

2016. gada 16. februārī pieņemti leģislatīvi priekšlikumi (COM(2016)52) –

Regula 2017/1938 pieņemta un 2017. gada 28. oktobrī publicēta Oficiālajā Vēstnesī (OV L 198, 28.10.2017., 1.–56. lpp.)

Sašķidrinātā dabasgāze un tās uzglabāšanas stratēģija

Komisija

2015-2016

X

2016. gada 16. februārī pieņemts paziņojums (COM(2016)49)

Tiesiskais regulējums

Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) darbības un enerģētikas tiesiskā regulējuma pārskatīšana

Komisija

2015-16

X

X

X

Aptver 2015. gada 15. jūlijā pieņemtais konsultatīvais paziņojums (COM(2015)340)

2016. gada 30. novembrī pieņemts leģislatīvs priekšlikums (COM(2016)863)

Attiecībā uz starpiestāžu situāciju sk. iepriekš informāciju par elektroenerģijas tirgus modeli

Atjaunojamie energoresursi

Atjaunojamo energoresursu enerģijas pakete: ietilpst jauna atjaunojamo energoresursu enerģijas direktīva laikposmam līdz 2030. gadam; paraugprakse atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa un atbalsta shēmu jomā; bioenerģijas ilgtspējas rīcībpolitika

Komisija

2015-2017

X

X

X

2015. gada 15. jūlijā pieņemtas Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa paraugprakses vadlīnijas (SWD(2015)141), kas pievienotas paziņojumam COM(2015)339 “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”

2016. gada 30. novembrī pieņemts leģislatīvs priekšlikums (COM(2016)767)

Notiek starpiestāžu sarunas par leģislatīvajiem dosjē

Paziņojums par atkritumu pārvēršanu enerģijā

Komisija

2016

X

X

2017. gada 26. janvārī pieņemts paziņojums (COM(2017)34)

Klimata pasākumi

Leģislatīvs priekšlikums ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanai (2021–2030)

Komisija

2015

X

X

X

2015. gada 15. jūlijā pieņemts priekšlikums (COM(2015)337)

2017. gada 8. novembrī starpiestāžu sarunās panākta politiska vienošanās

3. februārī pieņemts leģislatīvs priekšlikums par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomu attiecībā uz aviāciju (COM(2017)54)

2017. gada 8. novembrī starpiestāžu sarunās panākta politiska vienošanās

Leģislatīvi priekšlikumi attiecībā uz Kopīgo centienu lēmumu un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam

Komisija

2016

X

2016. gada 20. jūlijā pieņemti leģislatīvi priekšlikumi (COM(2016)482 (ETS neaptvertie sektori); COM(2016)479 (LULUCF))

Notiek starpiestāžu sarunas

Transporta pasākumi

Taisnīgu un efektīvu cenu noteikšana ilgtspējīgam transportam — Eirovinjetes direktīvas pārskatīšana un regulējums Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu veicināšanai

Komisija

2016

X

X

2017. gada 31. maijā pieņemti COM(2017)275 un COM(2017)280 

Tirgus piekļuves noteikumu pārskatīšana attiecībā uz autotransportu ar mērķi uzlabot tā energoefektivitāti

Komisija

2016

X

X

2017. gada 31. maijā pieņemts COM(2017)281 

Ģenerālplāns sadarbspējīgu intelektisko transporta sistēmu izvēršanai

Komisija

Dalībvalstis

Nozares pārstāvji

2016

X

X

X

2016. gada 30. novembrī pieņemts paziņojums (COM(2016)766)

Emisijas standartu regulu pārskatīšana ar mērķi vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem noteikt mērķrādītājus laikposmam pēc 2020. gada

Komisija

2016–2017

X

X

X

2017. gada 8. novembrī pieņemts leģislatīvs priekšlikums (COM(2017)676)

 

Monitoringa un ziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem un autobusiem) ar mērķi uzlabot pircējiem pieejamo informāciju

Komisija

2016-2017

X

X

X

2017. gada 31. maijā pieņemts COM(2017)279 

“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanas direktīvas pārskatīšana

Komisija

2017

X

X

2017. gada 8. novembrī pieņemts leģislatīvs priekšlikums (COM(2017)653 final)

Paziņojums par transporta nozares dekarbonizāciju, tostarp rīcības plāns attiecībā uz otrās un trešās paaudzes biodegvielām un citām ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām

Komisija

2017

X

X

X

2016. gada 20. jūlijā pieņemts paziņojums “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)501)

Degvielas elementu daļēji aptver 2016. gada 30. novembrī pieņemtais leģislatīvais priekšlikums (COM(2016)767 (Atjaunojamo energoresursu direktīva))

2017. gada 8. novembrī pieņemts paziņojums “Virzība uz alternatīvo degvielu visplašāko izmantošanu – Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru” (COM(2017) 652 final)

Energoefektivitāte

Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana

Komisija

2016

X

X

X

X

2016. gada 30. novembrī pieņemti leģislatīvi priekšlikumi (COM(2016)761)

Notiek starpiestāžu sarunas par leģislatīvajiem dosjē

 Dienestu darba dokuments par energoefektivitātes paraugpraksi (SWD(2016)404)

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana, toskait iniciatīva “Vieds finansējums viedām ēkām”

Komisija

2016

X

X

X

X

2016. gada 30. novembrī pieņemti leģislatīvi priekšlikumi (COM(2016)765)

Notiek starpiestāžu sarunas par leģislatīvajiem dosjē

“Vieds finansējums viedām ēkām” ietilpst Ēku iniciatīvā (paziņojuma COM(2016)860 1. pielikums)

Ražojumu energoefektivitātes regulējuma (Energomarķējuma direktīvas un Ekodizaina direktīvas) pārskatīšana

Komisija

2015

X

X

X

X

2015. gada 15. jūlijā pieņemts Energomarķējuma regulas priekšlikums (COM(2015)341)

Pieņemta Regula 2017/1369; 2017. gada 28. jūlijā publicēta Oficiālajā Vēstnesī (OV L 198, 28.7.2017., 1.-23. lpp.)

2016. gada 30. novembrī pieņemts Ekodizaina darba plāns (COM(2016)773); vienlaikus pieņemti astoņi pasākumi

Finansiālu instrumentu selektīvas izmantošanas nostiprināšana ar mērķi atbalstīt investīcijas energoefektivitātē

Komisija

2015

X

X

2016. gada 1. jūnijā pieņemts paziņojums “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)359)

2016. gada 14. septembrī pieņemts paziņojums “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)581)

Leģislatīvs priekšlikums par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) termiņa pagarināšanu (COM(2016)597)

Leģislatīvs priekšlikums par Finanšu regulas un vairāku nozares reglamentējošu regulu pārskatīšanu vēl lielākas vienkāršošanas un elastīguma labad, arī attiecībā uz finansiālu instrumentu efektīvāku izmantošanu (COM(2016)605)

Sk. arī iespējinātājdarbības, toskait 2016. gada 30. novembra paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietilpstošo Ēku iniciatīvu (COM(2016)860, 1. pielikums)

Siltumapgāde un aukstumapgāde

ES stratēģija attiecībā uz siltumapgādi un aukstumapgādi — siltumapgādes un aukstumapgādes sektora ieguldījums ES enerģētikas un klimata mērķu īstenošanā

Komisija

2015

X

X

X

X

X

2016. gada 16. februārī pieņemts paziņojums (COM(2016)51)

Aptverts leģislatīvajos priekšlikumos, kas ietilpa 2016. gada 30. novembra paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”

Enerģētikas un klimata ārpolitika

ES enerģētikas un klimata politikas diplomātija

Komisija

AP/PV

Dalībvalstis

2015

X

X

X

X

Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemtie Padomes secinājumi par klimata diplomātiju (11029/15)

Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemtie Padomes secinājumi par enerģētikas diplomātiju (10995/15)

Ārlietu padomes 2016. gada 15. februārī pieņemtie Padomes secinājumi par Eiropas diplomātiju klimata jomā pēc COP 21 (6061/16)

Ārlietu padomes (attīstība) 2016. gada 28. novembrī pieņemtie Padomes secinājumi par enerģētiku un attīstību (14839/16)

Ārlietu padomes 2017. gada 6. martā pieņemtie Padomes secinājumi par ES enerģētikas un klimata diplomātiju sinerģiju stiprināšanu (6981/17)

Lēmuma “Lēmums par informācijas apmaiņas mehānisma izveidi sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā” pārskatīšana

Komisija

AP/PV

2016

X

X

2016. gada 16. februārī pieņemts EP un Padomes lēmuma priekšlikums (COM(2016)53)

Lēmums (ES) 2017/684 pieņemts un 2017. gada 12. aprīlī publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV L 99, 12.4.2017., 1.-9. lpp.)

Jauna un ciešāka enerģētikas dialoga veidošana ar valstīm, kas ir nozīmīgas ES enerģētikas politikas kontekstā

Komisija

AP/PV

2015 -

X

X

X

X

X

Turpinās

Saprašanās memorands par uzlabotu stratēģisko partnerību ar Ukrainu

Komisija

AP/PV

Eiropas Parlaments

Padome

2015

X

X

Parakstīts 2016. gada 24. novembrī ES un Ukrainas samitā

Trīspusējs saprašanās memorands ar Azerbaidžānu un Turkmenistānu par Kaspijas jūras cauruļvadu

Komisija

AP/PV

Eiropas Parlaments

Padome

2015

X

X

2015. gada 1. maijā Turkmenistāna, Turcija, Azerbaidžāna un Gruzija parakstīja Ašhabadas deklarāciju; par trīspusēju saprašanās memorandu tālākas sarunas nenotiek

Iniciatīva Enerģētikas kopienas nostiprināšanai

Komisija

Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses

AP/PV

2015

X

X

Enerģētikas kopienas Ministru padome 2015. gada oktobrī un 2016. gada septembrī pieņēmusi būtiskus lēmumus

2018. gada pirmajā pusgadā notiks Ministru padomes ārkārtas sanāksme par līguma grozījumiem, toskait par savstarpības jautājumu

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (Euromed) sadarbības nostiprināšana gāzes, elektroenerģijas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā

Komisija

AP/PV

2015–2016

X

X

2015. gada jūnijā sākusi darboties gāzes platforma

2015. gada oktobrī sākusi darboties reģionālo elektroenerģijas tirgu platforma

2016. gadā sākusi darboties atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes platforma

Jaunas Starptautiskās enerģētikas hartas pieņemšana un parakstīšana ES un Euratom vārdā

Komisija

AP/PV

2015

X

X

Starptautisko enerģētikas hartu Eiropas Komisija līdzparakstīja 2015. gada 20.–21. maija konferencē Hāgā

Rūpnieciskā konkurētspēja

Jauna Eiropas enerģētikas pētniecības un inovācijas pieeja, kuras mērķis ir ātrāk pārkārtot energosistēmu un kura ietver:

- integrētu energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu un

- stratēģisku transporta pētniecības un inovācijas programmu

Komisija

2015–2017

X

2015. gada 15. septembrī pieņemts paziņojums par energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu (C(2015)6317)

2015. gadā darbu sākusi Pārdomātas specializācijas platforma enerģētikā

2016. gada 30. novembrī pieņemts paziņojums “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (COM(2016)763)

2017. gada 18. jūlijā pieņemts paziņojums “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2017)376)

2017. gada 31. maijā pieņemts dienestu darba dokuments (SWD(2017)223) “Virzība uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti: pētniecības un inovācijas transporta jomā ieguldījums mobilitātes pasākumu kopumā”, kas ir daļa no ES tiesību aktu kopuma par mobilitāti “Eiropa kustībā” (COM(2017)283)

Enerģijas cenu un izmaksu (toskait nodokļu un subsīdiju) analīze

Komisija

2016. gadā un pēc tam ik pēc diviem gadiem

X

2016. gada 30. novembrī pieņemts ziņojums (COM(2016)769) – Nākamo ziņojumu paredzēts pieņemt 2018. gada ceturtajā ceturksnī

Enerģētikas un klimata jomas tehnoloģiju un inovācijas ES pasaules mēroga līderībai pieņemta iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību

Komisija

2015–2016

X

X

X

Saistīta ar inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā: sk. iepriekš paziņojumu (COM(2016)763); sk. arī 2016. gada 30. novembrī pieņemtās paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” galvenā paziņojuma (COM(2016)860) 2. pielikumu “Pāreja uz tīru enerģiju – pasākumi tās veicināšanai”

Tirdzniecības politikas pilnveidošana ar mērķi sekmēt ES tehnoloģiju eksportu

Komisija

2015–2019

X

X

X

Turpinās

Transversāli pasākumi

Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai pārskatīšana

Komisija    

2017–2019

X

X

X

X

X

Ziņojums par Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju, toskait Euromed platforma un ceļvedis un sašķidrinātās dabasgāzes, enerģijas uzkrāšanas un Dienvidu gāzes koridora stratēģija

Komisija

2015–2016

X

X

X

X

X

2015. gada 18. novembrī pieņemts ziņojums (SWD(2015)404)

2016. gada 16. februārī pieņemts paziņojums par LNG un tās glabāšanu (COM(2016)49)

2017. gada 1. februārī pieņemts dienestu darba dokuments par enerģijas uzkrāšanu elektroenerģijas sistēmā (SWD(2017)61)

Dati, analīze un izlūkdati Enerģētikas savienībai: iniciatīvu apvienošana un visu attiecīgo zināšanu vieglāka piekļūstamība Komisijai un dalībvalstīm

Komisija

2016

X

X

X

X

X

Turpinās

Pieņemta Regula (ES) 2016/1952 par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām

Kodolenerģija

Padomes regula, ar ko, ņemot vērā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju, atjauninās Euratom līguma 41. panta informācijas prasības

Komisija

2015

X

X

Plānota 2018. gadam

Paziņojums par kodoljomas pārskata programmu (PINC), kas prasīts Euratom līguma 40. pantā

Komisija

2015

X

X

Paziņojums pieņemts 2016. gada 4. aprīlī un paredzēts apspriešanai ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)(COM(2016)177)

2017. gada 12. maijā pieņemta galīgā redakcija, kurā ņemts vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinums (COM(2017)237)