EIROPAS KOMISIJA
Briselē,8.11.2017
COM(2017) 675 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Mazemisiju mobilitātes realizācija
Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus
“Es vēlos, lai Eiropa būtu līdere cīņā pret
klimata pārmaiņām.
Komisija vēlas padarīt mūsu rūpniecību spēcīgāku un konkurētspējīgāku.
Es aicinu autorūpniekus atzīt savu vainu un vērst visu par labu. Tā vietā, lai meklētu izmantojamas nepilnības, tiem būtu jāiegulda nepiesārņojošos rītdienas automobiļos.
Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumus par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu mūsu transporta nozarē.”
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers
Runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 13. septembris
1. Ievads
Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem, ar kuru šobrīd saskaras cilvēce. Mūsu planētas nākotne ir apdraudēta. Tas tika atzīts starptautiskā līmenī Parīzē 2015. gada decembrī, kad tika panākta patiesi vēsturiska vienošanās par klimata pārmaiņām. Parīzes nolīgums ir apliecinājums tam, ka virzība uz modernu mazoglekļa sabiedrību ir ne vien vajadzīga, bet šobrīd arī patiešām realizējama.
Eiropas Savienība ir uzņēmusies līderību un rāda piemēru citiem. Tās darbības ar mērķi veicināt cīņu pret klimata pārmaiņām pasaules mērogā ir viens no centrālajiem elementiem ES pozitīvi orientētajā darba programmā, kuras uzdevums ir palīdzēt veidot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv 1 . Pāreja uz modernu un mazoglekļa ekonomiku ir galvenā Eiropas Komisijas politikas prioritāte, un tā iemiesojas Komisijas prioritātē izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību un tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku. Mērķis ir nostiprināt Eiropas spējas pārvarēt klimata pārmaiņu radītos pārbaudījumus un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vienlaikus saglabājot un paplašinot mūsu rūpniecības konkurētspēju, lai tādējādi radītu darbvietas, panāktu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un sekmētu inovāciju atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju sektorā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas kļūt par pasaules līderi tādās jomās kā inovācija, digitalizācija un dekarbonizācija 2 . Taču šīs norises var izpausties arī negatīvā virzienā: lai gan radīsies jaunas darbvietas, citas tikmēr tiks likvidētas, kas nozīmē, ka būs jāapgūst jaunas prasmes un jāpārkvalificējas. Tāpēc pāreja uz mazoglekļa ekonomiku ES rūpniecībai ne tikai pavērs jaunas izdevības, bet būs arī pārbaudījums.
ES ekonomikā, nodarbinātībā un iedzīvotāju mobilitātē ļoti nozīmīgs devums ir transporta nozarei. Transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozare ES nodarbina vairāk nekā 11 miljonus cilvēku, kas ir vairāk nekā 5 % no nodarbināto kopskaita 3 , un rada gandrīz 5 % no ES iekšzemes kopprodukta 4 . Tā veido 20 % no eksporta uz ES nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm.
Tomēr tajā pašā laikā transporta nozare emitē lielu daļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām — vēl lielāks emitētājs ir tikai enerģētikas sektors. Tāpat transporta nozare vainojama pie arvien augstākiem gaisa piesārņojuma līmeņiem pilsētu teritorijās. Visas prognozes liecina, ka transporta nozares aktivitāte visā Eiropā turpinās augt. Tiek lēsts, ka laikā no 2010. līdz 2050. gadam pasažieru pārvadājumi pieaugs par aptuveni 42 %, savukārt kravu pārvadājumu sektorā sagaidāms pieaugums par 60 % 5 . Tas vēl vairāk sarežģī ilgtspējīgas mobilitātes sistēmas izveidi.
Transporta nozare emitē gandrīz ceturtdaļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir galvenais gaisa piesārņojuma avots pilsētās, kā rezultātā tiek apdraudēta sabiedrības veselība. Autopārvadājumi vien rada gandrīz piektdaļu no visām ES emisijām un 73 % no transporta nozares emisijām 6 .
Ja emisijas netiks samazinātas, transporta nozare varētu kļūt par lielāko emisiju avotu, tādējādi apslāpējot citās nozarēs panākto progresu un apdraudot ES spēju sasniegt tās vispārējos emisiju samazināšanas mērķus. Tāpēc ir ļoti svarīgi stingri iegrožot emisijas no transporta nozares.
Mērķis panākt mazemisiju mobilitāti ir iestrādāts ES pamatstratēģijās šajā jomā un jo īpaši 2015. gada februāra Enerģētikas savienības stratēģijā, kurā atzīts, ka pāreja uz energoefektīvu un dekarbonizētu transporta nozari ir kritiski svarīga 7 . Minētajai stratēģijai sekoja konkrēti pasākumi, kas izklāstīti 2016. gada jūlijā pieņemtajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā, un kas pašlaik tiek īstenoti 8 . Šā gada sākumā sakarā ar notiekošajām pārmaiņām transporta nozarē iniciatīvas “Eiropa kustībā” ietvaros tika izziņota programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienojumspējīgu mobilitāti ikvienam, ko papildināja pirmā priekšlikumu pakete 9 . Pavisam nesen Komisija nāca klajā ar jaunu ES rūpniecības politikas stratēģiju, kuras mērķis ir gādāt, lai Eiropas rūpniecības sektori varētu turpināt radīt darbvietas un uzturēt ilgtspējīgu izaugsmi šajos mainīgajos un sarežģītajos apstākļos 10 .
Šodien publiskotā iniciatīvas “Eiropa kustībā” priekšlikumu pakete 11 koncentrējas uz to, kā Eiropas autoražotājiem un mobilitātes sektoram palīdzēt sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām: tā ietver nosacījumus un stimulus, lai ražotāji būtu konkurētspējīgi pasaules līmenī, kā arī lai tiktu veicināta inovācija, izaugsme un nodarbinātība. Vienlaikus ierosināto pasākumu mērķis ir rūpēties par to, lai mobilitāte nākotnē būtu nepiesārņojoša, pieejama un cenas ziņā pieņemama ikvienam, kā arī atjaunot patērētāju uzticību. Šis ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka autoražotāju negodīgās rīcības dēļ patērētāji zaudēja ticību datiem par dīzeļdzinēja automobiļu emisijām. Noteikumiem ir jābūt pamatīgi izstrādātiem un ir jānodrošina to pienācīga izpilde, eiropiešiem ir jābūt pieejamām un cenas ziņā pieņemamām transporta alternatīvām ar fosilo degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, un investīcijām alternatīvo degvielu infrastruktūrā jābūt mērķorientētām un attiecīgi koordinētām.
Ar šo paketi tiks iedibināti skaidri, reālistiski un izpildāmi noteikumi, kas palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropā bāzētajiem nozares dalībniekiem un kāpināt to uzticamību. Tā arī iezīmēs skaidru virzienu, kādā jādarbojas, lai izpildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un veicinās inovāciju jaunās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī visu preču pārvadāšanas veidu efektīvāku izmantošanu. Turklāt šajā paketē ietvertie veicinošie pasākumi palīdzēs nodrošināt raitu pārkārtošanos un padarīs nākotni paredzamāku. Reāla pāreja uz tīrajiem transportlīdzekļiem un citiem tīrās mobilitātes risinājumiem notiks tikai tad, ja patērētājiem būs pieejama alternatīvo degvielu infrastruktūra un viņi būs pietiekami informēti, lai spriestu par dažādo piedāvājumā esošo degvielu izmaksām un saistītajām kopējām izmaksām, kas rodas automobiļu īpašniekiem visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā. Visbeidzot, šo pasākumu mērķis ir arī padarīt jaunos mobilitātes pakalpojumus pieejamus ikvienam Eiropas iedzīvotājam un pavērt jaunas nākotnes perspektīvas autobūves nozares kopienām un vērtības ķēdes komponentiem, kā arī šajā nozarē strādājošajiem un citiem, kas varētu ciest no šīs pārkārtošanās.
Pievērsties inovācijai un piegādāt tirgū mazu emisiju transportlīdzekļus ražotājus pamudinās jauni CO2 emisijas standarti. Tīrās mobilitātes risinājumus publiskā iepirkuma konkursos veicinās Tīro transportlīdzekļu direktīva, un tādējādi tiks nodrošināts stabils pamats pieprasījuma stimulēšanai un tīrās mobilitātes risinājumu plašākai ieviešanai. Pakete ietver arī investīciju atbalsta pasākumus alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanai visā Eiropas teritorijā, kā arī vienotus standartus. Pašlaik sagatavošanā ir metodika, kas patērētājiem atvieglos degvielas cenu salīdzināšanu. Mazināt autoceļu pārslodzi un emisijas no transportlīdzekļiem vēl lielākā mērā palīdzēs tas, ka tiks pārskatīta Kombinēto pārvadājumu direktīva, kas veicina dažādu kravas transportēšanas veidu kombinēšanu (piem., kravas automobiļus kombinēt ar vilcienu), un Tālsatiksmes autobusu pakalpojumu direktīva, kas veicinās tālsatiksmes autobusu maršrutu tīkla attīstīšanu visā Eiropā un piedāvās alternatīvas privāto automobiļu izmantošanai. Šīs iniciatīvas dos ieguldījumu arī ES integrētajā rūpniecības politikā 12 , lai nākotnes transportlīdzekļi un citi mobilitātes risinājumi un to komponenti tiktu izgudroti un saražoti ES, tāpēc šajā kontekstā stratēģiski īpaši nozīmīga ir akumulatoru iniciatīva. Šīs iniciatīvas iecerētas kā izmaksefektīvas, tehnoloģiski neitrālas un sociāli iekļaujošas.
Šī otrā “Eiropa kustībā” pakete pievēršas šādām trim galvenajām politiskajām prioritātēm:
·Eiropa, kas sargā mūsu planētu;
·Eiropa, kas dod iespējas saviem iedzīvotājiem;
·Eiropa, kas aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus.
2. Eiropa, kas sargā: ES nozīmīgā loma Parīzes satvarā un starptautisko standartu noteikšanā
Grūtības, kas jāpārvar saistībā ar ilgtspējīgu mobilitāti, ir globāla problēma, ar ko pasaulē saskaras arvien lielāks skaits valstu un pilsētu. Tas veicina stabilu globālo pieprasījumu pēc tīrajiem ražojumiem, tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, kas atbalsta ilgtspējīgu mobilitāti, un tas savukārt ES ražotājiem šajā sektorā paver milzīgas uzņēmējdarbības iespējas un ļauj konkurēt.
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES transporta nozarē veicinātu nākamās paaudzes CO2 emisijas samazināšanas standartus. Tas dos skaidru signālu tirgum un palīdzēs saglabāt ES vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus nostiprinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un nodrošinot, ka Eiropai arī turpmāk būs noteicošā loma globālo standartu noteikšanā autobūves nozarē. Tāpēc svarīgs paketes elements ir priekšlikums par jauniem CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem pēc 2020. gada. Šie standarti palīdzēs dalībvalstīm sasniegt savus 2030. gada klimata mērķrādītājus un ļaus pilsētām uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību 13 . Tiek lēsts, ka ar esošo vieglo automobiļu CO2 regulu kopš tās ieviešanas 2009. gadā ir panākts automobiļu emisiju samazinājums 65 līdz 85 % apmērā 14 . Tajā pašā laikā šie standarti kalpos kā saikne starp Parīzes satvaru un Eiropas globālo tirdzniecības programmu, dodot mūsu ražotājiem konkurenciālas priekšrocības, ļaujot tiem eksportēt savus ražojumus un ienākt augošos tirgos, jo pasaulē pieaugs pieprasījums pēc tīrajiem transportlīdzekļiem. Tīro transportlīdzekļu direktīvas pārskatīšana palīdzēs stimulēt papildu publisko pieprasījumu pēc šādiem transportlīdzekļiem ES. Eksporta potenciāla nostiprināšanai būtisks ir labi attīstīts tirgus un rūpnieciskā bāze ES.
Emisiju samazināšanā kritiski svarīgi ir arī veicināt multimodalitāti un efektīvi kombinēt dažādus transporta veidus. Kombinēto pārvadājumu tiesību aktu pārskatīšana stimulēs preču pārvadāšanai izmantot kravas automobiļus kombinējumā ar vilcienu, liellaivām vai kuģiem, padarot šādus pārvadājumus konkurētspējīgākus par vieniem pašiem kravas autopārvadājumiem. Ja uz ceļiem saruks kravas automobiļu skaits, kravu pārvadājumu sektors radīs mazākas CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, kā arī mazināsies autoceļu pārslodze un satiksmes negadījumu skaits 15 .
Tāpat iedzīvotāju mobilitāti uzlabos Komisijas priekšlikums pārskatīt Tālsatiksmes autobusu pakalpojumu direktīvu, jo tiks veicināta autobusu pārvadājumu tīkla attīstīšana, tādējādi piedāvājot alternatīvas privāto automobiļu izmantošanai un palielinot ilgtspējīgu sabiedriskā transporta veidu izmantojumu 16 . Šādi pakalpojumi dos arī ekonomisku un sociālu labumu, jo tie labāk atbildīs patērētāju vajadzībām un pavērs reālas izdevības cilvēkiem ar maziem ienākumiem.
Šie tiesību aktu priekšlikumi tiks papildināti un nostiprināti ar šajā paketē plašā klāstā paredzētajiem veicinošajiem pasākumiem.
3. Eiropa, kas dod iespējas: patērētāju nešķirošana un neviena reģiona neatstāšana novārtā
Ļoti liels Eiropas Savienības sasniegums ir iedzīvotāju tiesības brīvi pārvietoties visā Savienības teritorijā. Tas ir ļāvis cilvēkiem viegli pārvietoties starp dalībvalstīm kā darba, tā atpūtas nolūkos. ES ir pienākums sekmēt un atvieglot saviem iedzīvotājiem viņu iespējas izmantot brīvību pārvietoties pāri robežām. Pārvadājumu apjomi turpinās augt, taču attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai 17 . Dienišķie satiksmes sastrēgumi un dīzeļdzinēja automobiļu emisiju krīze ir likumsakarīgi noveduši pie aicinājumiem apsvērt, kā autotransporta nozare varētu palīdzēt uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli un gaisa kvalitāti. Atsevišķos gadījumos šo aicinājumu rezultātā ir pieņemti vietēja līmeņa rīcībpolitikas pasākumi ar mērķi atturēt iedzīvotājus no pārvietošanās ar automobili pilsētu teritorijās, un tie jau šobrīd ietekmē patērētāju izvēles mobilitātes jautājumā.
Pēc dīzeļdzinēja automobiļu emisiju krīzes un sekojošā patērētāju uzticības krituma Komisija jau ir veikusi darbības nolūkā nodrošināt, ka patērētāji saņem godprātīgāku attieksmi, un atjaunot uzticību ES pieejai. Tiek ieviesta pamatīgi izstrādāta testēšanas sistēma tipa apstiprināšanai, kuras pamatā ir jaunas testēšanas procedūras, kas nodrošinās, ka noteikumi tik tiešām tiek ievēroti 18 . Šī sistēma arī kalpos kā stabila platforma jaunu CO2 emisijas standartu piemērošanai pēc 2020. gada.
Jāpievērš uzmanība arī tam, kā varētu sekmēt patērētāju piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem jauniem un tīrākiem mobilitātes veidiem un kā nodrošināt, ka šo jauno mobilitātes pakalpojumu sniegtie ieguvumi ir pieejami ikvienam un ka to izplatība ir vienmērīga visā Savienībā. Mobilitātes sistēmu ilgtspējīgāku padara jaunas tehnoloģijas un inovatīvi un sadarbīgi uzņēmējdarbības modeļi. Tomēr jāraugās, lai tie neradītu digitālo plaisu, kas no jauna novedīs pie nevienlīdzības vai dažiem reģioniem vai apvidiem liegs baudīt priekšrocības, ko sniedz šādas inovācijas.
Mazemisiju un bezemisiju risinājumi nebūs plaši sastopami uz Eiropas ceļiem, kamēr nebūs izveidota atbilstoša alternatīvo degvielu infrastruktūra. Ražotāji ziņo par apjomīgām investīcijām, jo sevišķi elektrotransportlīdzekļu ražošanā. Lai patērētājus pārliecinātu tradicionāli darbināmo transportlīdzekļu vietā izvēlēties pārbaudītus alternatīvos transportlīdzekļus, obligāti jāgādā par pienācīgu infrastruktūru. Laiks no 2020. līdz 2025. gadam Eiropā būs izšķirīgs, jo pašreizējās prognozes liecina, ka 2025. gadā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi veidos 7 % no visiem transportlīdzekļiem uz Eiropas ceļiem 19 . Būs strauji jāpiesaista investīcijas, lai novērstu, ka nepietiekami attīstītas infrastruktūras dēļ šo transportlīdzekļu izvēršana nākotnē varētu aizkavēties.
Jau ir pieņemts skaidrs ES rīcībpolitikas satvars attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru, saskaņā ar kuru par infrastruktūras izvēršanu savā teritorijā primāri ir atbildīgas pašas dalībvalstis 20 . Tomēr nacionālās rīcībpolitikas stratēģijas nav pietiekami vērienīgas, lai apmierinātu nākotnē gaidāmo pieprasījumu. Turklāt ir svarīgi, lai infrastruktūras un pakalpojumi būtu sadarbspējīgi pāri robežām. Patērētāji nedrīkst mazemisiju mobilitāti izjust kā apgrūtinātu mobilitāti 21 . Tāpēc publiskajām iestādēm un tirgus dalībniekiem jāgādā, lai infrastruktūras pakalpojumi būtu sadarbspējīgi.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršana ir jāpaātrina, un ir jānovērš nepilnības 22 . Šī ir lieta, kuru ES var ietekmēt, un tai ir arī pienākums to darīt. Vietās, kur tirgus joprojām nav investoriem pievilcīgs, ārkārtīgi liela nozīme būs ES finansiālajam atbalstam, ar kuru tiks daļēji nodrošināts vajadzīgais finansējums; viens no šādiem piemēriem ir Eiropas transporta pamattīkls. Šis publiskā sektora atbalsts būtu jāuzskata par līdzekli, kas palīdz piesaistīt apjomīgas privātās investīcijas, tostarp ar jauniem finansēšanas paņēmieniem, piemēram, dotācijas kombinējumā ar aizdevumiem, kā tas ieteikts Investīciju plānā Eiropai 23 . Paketē ietilpst rīcības plāns, kā vairot investīcijas alternatīvo degvielu infrastruktūrā un izveidot ātru un savietojamu uzlādes un uzpildes staciju tīklu visā Savienībā 24 .
Komisija palielina finansiālo atbalstu, lai piesaistītu publiskā un privātā sektora investīcijas alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei; šim mērķim atvēlētā summa varētu sasniegt EUR 800 miljonus 25 . Šie līdzekļi tiks kombinēti ar apjomīgo finansējumu, kas šai jomai jau piešķirts ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 26 . Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu visiem transporta veidiem un visu veidu degvielām var atbalstīt arī no kohēzijas politikas līdzekļiem, piemēram, atsevišķās pilsētās, kā arī mazākās kopienās izveidot uzlādes stacijas, taču šo finansējumu var arī izmantot, lai iepirktu ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, piemēram, tīro tehnoloģiju pilsētas autobusus 27 .
Komisijai, dalībvalstīm un pašvaldībām ir cieši jāsadarbojas un jākoordinējas, lai nodrošinātu, ka tiek novērstas visas nepilnības un ka patērētāji un to tīrie transportlīdzekļi nepaliek “sausā”. Vadītājiem jābūt pārliecībai, ka viņi varēs pārvietoties pa visu ES teritoriju un viegli piekļūt uzlādes punktiem, kad un kur vien vajadzīgs. Nevienu ES reģionu un nevienu patērētāju nedrīkstētu atstāt novārtā.
Šī pakete palīdzēs dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām paplašināt tīrā transporta piedāvājumu iedzīvotājiem. To nostiprinās lielāks publiskā iepirkuma devums tīro transportlīdzekļu ienākšanai tirgū: tīrie transportlīdzekļi tiks popularizēti publiskā iepirkuma konkursos 28 . Parīzes nolīguma īstenošanā kritiski svarīga loma ir pilsētām un jo sevišķi to tīrās mobilitātes rīcībpolitikām. Pilsētas mēru pakta ceremonijā 2018. gada februārī sanāks vairāk nekā 700 Eiropas pilsētu mēru nolūkā vēl vairāk stimulēt vietēja līmeņa darbības.
Turklāt paketi papildinās darbs, kas tiek veikts, lai uzlabotu patērētāju spēju izdarīt labi pārdomātu izvēli, iegādājoties vai lietojot transportlīdzekli, proti, viņiem tiks piedāvāta metodika, kā salīdzināt dažādu pieejamo degvielu izmaksas, kura parādīs ieguvumus, ko sniegtu pāreja uz tīrākiem mobilitātes risinājumiem. Šajā nolūkā Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā Eiropas degvielas cenu salīdzināšanas metodiku, un jau ir darījusi pieejamu zaļās braukšanas rīku, kas patērētājiem ļauj salīdzināt dažādu tehnoloģiju ietekmi uz degvielas patēriņu un CO2 emisijām 29 .
Komisija un Eiropas Investīciju banka ir izveidojusi "Tīra transporta mehānismu", lai finansētu ar tīro transportu saistītos projektus ar uzsvaru uz sabiedrisko transportu, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un/vai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējumu. Eiropas Reģionālās attīstības fondā, kurā ir pieejami EUR 35 miljardi energoefektīvas un dekarbonizētas transporta nozares atbalstam, EUR 12,4 miljardi ir atvēlēti tīram pilsētas transportam. Īpaši ar Eiropas teritoriālo sadarbību (“Interreg”) var nodrošināt alternatīvo degvielu infrastruktūras saskaņotu izvēršanu reģionālā un vietējā līmenī. Vairākas dalībvalstis jau ir izmantojušas iespēju saplānot alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu vai iegadāties tīru ritošo sastāvu sabiedriskajam transportam (t. i., elektriskos autobusus). Piemēram, Čehijas Transporta programma atbalsta (ar aptuveni EUR 30 miljoniem) elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu izveidi. Vairākas dalībvalstis, ieskaitot Poliju, Slovākiju, Čehiju, Slovēniju un Spāniju, ir paredzējušas ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstu iegadāties elektriskos autobusus.
4. Eiropa, kas aizsargā: ES rūpniecības konkurētspējas sekmēšana, lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas
Enerģētikas un klimata problēmu risināšana ir laba iespēja ES rūpniecībai ar inovācijas palīdzību palielināt konkurētspēju un stiprināt savas līderpozīcijas pasaulē. Mūsu galvenie tirdzniecības partneri jau iet šajā virzienā, piemēram, Ķīna nosaka tādus vērienīgus mērķrādītājus attiecībā uz tīro transportlīdzekļu (t. i., elektrisko un ar degvielas elementiem darbināmu transportlīdzekļu) ražošanu un importu 2019. un 2020. gadā, kas atbilst aptuveni 5 % no visu jauno automobiļu pārdošanas apjoma 2019. gadā. Automobilis tika izgudrots Eiropā, un Eiropai jāuzņemas vadība tā izgudrošanā no jauna.
ES rūpniecība kopumā un konkrēti autobūves un mobilitātes sektors vairāk nekā jebkad iepriekš saskaras ar būtiskām pārmaiņām uzņēmumos, ražojumu piedāvājumā un procesos. Lielākās pārmaiņas šajos sektoros radījusi emisiju samazināšana, inovācija saistībā ar elektriskās jaudas piedziņas ķēdēm, autonomo braukšanu un satīklotiem transportlīdzekļiem, savukārt tradicionālos ražošanas procesus būtiski pārveido digitalizācija un automatizācija. Vērtības ķēdes autobūves sektorā, ieskaitot komponentus, piedzīvo straujas pārmaiņas, tirgū ienākot jauniem dalībniekiem. Vienlaikus Eiropas autobūves nozarei pašlaik ir būtisks uzdevums atgūt patērētāju uzticību.
Autobūves sektors ir svarīgs Eiropas labklājībai: tas nodrošina darbu 12 miljoniem cilvēku ražošanā, pārdošanā, apkopē un pārvadāšanā un veido 4 % no ES iekšzemes kopprodukta. ES autobūves sektors ir viens no lielākajiem mehānisko transportlīdzekļu ražotajiem pasaulē. Ik gadu tas iegulda EUR 50 miljardus pētniecībā un izstrādē, tādējādi tas ir Eiropas lielākais privātais investors šajā jomā 30 .
Mēs vēlamies padarīt ES rūpniecību spēcīgāku un konkurētspējīgāku ilgtermiņā. Inovācija, digitalizācija un dekarbonizācija ir izšķirošas, lai noturētu Eiropas vadošo lomu autobūves nozarē nākotnē. Tas ir centrāls pīlārs plašākā ES rūpniecības politikā 31 .
Pašreizējās pārmaiņas rūpniecībā rada ievērojamu spiedienu uz darbaspēku, liekot tam adaptēties; tāpēc papildus jāievieš pasākumi, kas nodrošinātu raitu pārkārtošanos un palielinātu noturību, lai cilvēki un kopienas varētu izmantot jaunās iespējas. Šiem pasākumiem jāpievēršas jaunām darba prasībām, jāatbalsta mūžizglītība un jāsniedz atbalsts strādājošajiem darba maiņā, aktīvi palīdzot skarto sektoru darbiniekiem, kuriem, iespējams, jāatstāj sektors, pārkvalificēties un atrast jaunu darbu. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, piemēram, darba ņēmējiem, strādājošo pārstāvjiem un izglītības un apmācības sniedzējiem, atbalsta darba tirgu noturību un konkurētspēju, pievēršoties prasmju trūkumam un neatbilstībai un sniedzot atbalstu jaunu prasmju apguvei ārvalstīs. Galvenās iniciatīvas ir ES prasmju programma 32 , Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā 33 , Eiropas Sociālais fonds un programma “Erasmus+” 34 . Komisija arī nosaka veidus, kā maksimizēt Eiropas inovācijas potenciālu ar “pārdomātu specializāciju” reģionālā līmenī, ieskaitot sociālās noturības veidošanu kopienās, vienlaikus radot gan ekonomisko aktivitāti, gan nodarbinātību un sniedzot atbalstu reģioniem, kas atrodas pārejas posmā 35 . Tiks izstrādāti arī instrumenti nozarei un izglītības un apmācības sniedzējiem, lai atbalstītu prasmju nepieciešamības izpēti un prognozēšanu 36 .
ES tiesību aktiem jānosaka pareizi stimuli, lai nozare saglabātu virzību uz dekarbonizāciju un vadošo lomu tehnoloģiju un rūpniecības jomā pasaules mērogā. Tas nozīmē, ka jāinvestē vienlaikus gan dekarbonizācijā, gan digitalizācijā un automatizācijā, lai Eiropa kļūtu par līderi šajā svarīgajā sacensībā tehnoloģiju jomā. Neraugoties uz gaidīto straujo izaugsmi tīro, īpaši elektrisko, transportlīdzekļu jomā, tiek prognozēts, ka, ja netiks izstrādāta jauna politika, 2030. gadā aptuveni 90 procenti automobiļu uz Eiropas ceļiem joprojām tiks darbināti ar iekšdedzes motoru 37 . Līdzsvarotam un ilgtspējīgam pārveides procesam ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas, lai palielinātu transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti un sekmīgi pārdotu vairāk mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu. Šī līdzsvarotā pieeja dod iespēju pastāvīgi uzlabot iekšdedzes motora efektivitāti un ļauj atvēlēt laiku, kas vajadzīgs infrastruktūras izvēršanai un tam, lai tirgu varētu sasniegt vairāk labi funkcionējošu tīro transportlīdzekļu un tie kļūtu pieejami un cenas ziņā pieņemami visiem eiropiešiem 38 .
Tāpēc Komisijas priekšlikumā par CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem pēc 2020. gada ir noteiktas vērienīgas, taču vienlaikus reālistiskas emisiju mērķvērtības 2025. un 2030. gadam. Tajā arī izveidota kredītu piešķiršanas sistēma, kas balstīta uz mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu emisiju īpatsvara references vērtību, nevis tiek paredzēta kāda konkrēta tehnoloģija ar fiksētām kvotām. Tas dod skaidru un spēcīgu signālu investoriem, kas iegulda alternatīvu jaudas piedziņas ķēžu un degvielu infrastruktūrā, ar mērķi dot konkrētu stimulu līderiem turpināt investēt mazoglekļa tehnoloģijās. Tiesību akta vidusposma pārskatīšana ļaus Komisijai novērtēt tiesību akta rezultativitāti un attiecīgā gadījumā ierosināt izmaiņas.
Komisija uzskata, ka ir svarīgi saglabāt tehnoloģiju ziņā neitrālu definīciju mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem ar mērķi stimulēt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, jo tiem ir lielākais CO2 samazināšanas potenciāls un tie papildus rada arī ļoti būtisku ieguvumu saistībā ar gaisa kvalitāti. Šī pieeja nozarei ļaus nodrošināt regulatīvu stabilitāti, dodot pietiekamu laiku plānošanai, vienlaikus paātrinot mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu daudzuma palielināšanos ES tirgū un tādējādi dodot labumu Eiropas patērētājiem un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti tīrāka gaisa ziņā pilsētās.
Satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem ir būtisks potenciāls samazināt autoceļu pārslodzi, oglekļa dioksīda emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Šie transportlīdzekļi jau ienāk ES tirgū un rada jaunus pārbaudījumus un iespējas nozares konkurētspējai. Lai pilnībā izmantotu ieguvumus, ko sniedz liela mēroga pārrobežu testēšanas un pētniecības, kā arī finansēšanas programmas gan ES, gan dalībvalstu līmenī, mums jānodrošina, ka šīs tehnoloģijas ieviešana un izmantošana pārrobežu un ES mērogā notiek saskaņoti un tiek labi koordinēta. Papildus pētniecības un inovācijas atbalstam šajā jomā Komisija turpina strādāt pie visiem politikas un regulējuma jautājumiem, kas ar to saistīti, tostarp ņem vērā GEAR 2030 augsta līmeņa grupas ieteikumus 39 .
Plaša elektromobilitāte visā Eiropā nozīmē, ka būtiski palielināsies Eiropas Savienībā vajadzīgo akumulatoru skaits. Akumulatori ir šīs jaunās rūpnieciskās revolūcijas pamatā un ir nozīmīgs elements, kas palīdzēs īstenot pāreju uz tīru mobilitāti. To izstrādei un ražošanai ir stratēģiska loma pašreizējā pārejā uz tīru mobilitāti un tīras enerģijas sistēmām.
Globālā tirgus prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam pieprasījums pēc litija jonu akumulatoru jaudas palielināsies līdz 210–535 GWh salīdzinājumā ar pašlaik pieprasītajām 78 GWh. Jaudas tirgus pieprasījuma prognozes Eiropā ir 37–117 GWh 2025. gadā, savukārt patlaban tiek pieprasītas 10 GWh. 40
Priekšlikums par CO2 standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, ieskaitot kredītu piešķiršanas sistēmu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem, radīs vajadzīgo skaidrību un paredzamību attiecībā uz ieviešanas tempu Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam, vienlaikus atvieglojot patērētāju piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem mobilitātes veidiem. Automobiļu ražotāju paziņojumi par jaunu elektrisku modeļu ienākšanas tirgū laiku un vērienu nākamajos gados apstiprina, ka gaidāms akumulatoru pieprasījuma pieaugums. No rūpniecības perspektīvas raugoties, pieprasījuma palielinājums radīs vajadzību pēc lielām investīcijām akumulatoru vērtības ķēdē, ieskaitot akumulatoru elementu ražošanas būtisku palielinājumu, no šā brīža līdz 2025. gadam. Tādējādi šī ir laba iespēja Eiropai piesaistīt investīcijas visā vērtības ķēdē Eiropas Savienībā.
Tāpēc Eiropai pēc iespējas drīz jāsper izšķiroši soļi ceļā uz pilnīgas vērtības ķēdes izveidi progresīvu akumulatoru izstrādei un ražošanai Eiropas Savienībā. Tam būtu jāattiecas uz visiem akumulatora dzīves cikla posmiem, ieskaitot atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī lielāku resursu un izejvielu izmantojuma efektivitāti. Būs svarīgi arī ātri pāriet no progresīvu ES akumulatoru elementu tehnoloģiju ražošanas pētniecības uz testēšanu un demonstrēšanu. Eiropas uzņēmumiem ir lietpratība un spēja padarīt Eiropu par vadošo kontinentu elektromobilitātes un nākamās paaudzes akumulatoru jomā. To var sasniegt, izveidojot Eiropas starpnozaru akumulatoru ekosistēmu, kas no tehnoloģiskām līderpozīcijām spēj izveidot rezultatīvas un patērētājiem pielāgotas akumulatoru sistēmas, kuras tiek konkurētspējīgi ražotas Eiropā.
Ņemot vērā vajadzīgo investīciju līmeni un steidzamību, to nevar paveikt sadrumstalotā veidā. Ir vajadzīga Eiropas mēroga pieeja. Tā kā pasaules konkurences situācija ir ļoti mainīga, šai pieejai nevajadzētu koncentrēties uz vienu projektu vai vienu tehnoloģiju, bet gan izvirzīt par mērķi veicināt un koordinēt nozares vadītus projektus visā akumulatoru piegādes ķēdē kopīgu iniciatīvu ietvaros, lai šajā konkrētajā jomā apkopotu specializētās zināšanas un finanšu resursus. Jebkādai Eiropas akumulatoru stratēģijai jāaptver plašāka joma nekā tikai transportlīdzekļu akumulatori, ņemot vērā plašo ietekmi uz Eiropas mobilitātes un enerģētikas sistēmu kopumā un arī ārpus tās, kā arī skaidru ietekmi uz ES rūpniecības politiku, aprites ekonomikas stratēģijām, ekonomiskajām partnerībām ar trešām valstīm, īpaši ar Āfriku, kur šī ietekme skar izejvielas 41 .
Lai sāktu konkrētus projektus, Komisija papildus jau piešķirtajiem EUR 150 miljoniem piešķirs EUR 200 miljonus tieši akumulatoru pētniecībai un inovācijai saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2018.–2020. gada darba programma). Pievilcīgus finansēšanas nosacījumus rūpniecības projektiem var piedāvāt arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kā arī īpašiem mērķiem paredzētie finanšu instrumenti, piemēram, InnovFin enerģētikas demonstrējumu projekti, izmantojot Eiropas Investīciju banku 42 .
Komisija cieši sadarbojas ar vadošajām ES rūpniecības ieinteresētajām personām un dalībvalstīm 43 un atgriezīsies pie šiem jautājumiem saistībā ar “Rūpniecības dienām” 2018. gada februārī. ES rūpniecības un inovācijas kopiena virzīs šo procesu, strādājot ciešā partnerībā ar Komisiju, Eiropas Investīciju banku un ieinteresētajām dalībvalstīm, lai izveidotu konkurētspējīgu un ienesīgu izstrādes un ražošanas ķēdi, apgūtu lielus tirgus un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas visā Eiropā. Turklāt Komisijas rīcībā ir dažādi instrumenti, lai veicinātu kopīgas investīcijas un sadarbību starp privātā un publiskā sektora dalībniekiem visā vērtības ķēdē, kā arī labi izstrādātu valsts atbalsta regulējumu, kas atbalstītu šādas darbības 44 .
Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu klāsts, kurus var novirzīt akumulatoru izstrādei. To vidū ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (kurā EUR 44 miljardi ir potenciāli pieejami cita starpā pētniecībai un inovācijai akumulatoru jomā saskaņā ar ES reģionos izstrādātajām pārdomātas specializācijas stratēģijām un EUR 35 miljardi – energoefektīvam un dekarbonizētam transportam), un Eiropas Komisija papildus jau piešķirtajiem EUR150 miljoniem piešķirs EUR 200 miljonus tieši akumulatoru pētniecībai un inovācijai saistībā ar “Apvārsni 2020” (2018–2020).
5. Secinājumi
Iniciatīvas “Eiropa kustībā” otrās priekšlikumu paketes mērķis ir nodrošināt, lai Eiropā tiktu izstrādāti, piedāvāti un ražoti labākie mazemisiju un bezemisiju, satīkloti un automatizēti mobilitātes risinājumi, aprīkojums un transportlīdzekļi un mums būtu mūsdienīgākā atbalsta infrastruktūra. Tai pašā laikā tā sniedz ieguldījumu vides attīrīšanā iedzīvotāju labā un viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā, īpaši uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētās un samazinot autoceļu pārslodzi. Šajā paketē ierosinātie pasākumi veicina arī patērētāju uzticēšanās atjaunošanu.
Tādējādi šajā paketē ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu vērstu pasākumu kombinācija, kas ļaus Eiropai virzīties uz mazemisiju mobilitāti un stiprināt Eiropas autobūves un mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Paketē ir sniegti skaidri ieteikumi dalībvalstīm novērst infrastruktūras esošās nepilnības un nodrošināt konstatētās infrastruktūras vajadzības, kā arī izklāstītas darbības finanšu piesaistīšanai attiecīgajās jomās ES līmenī. Tādējādi tā sniegs lielāku politikas un regulatīvo noteiktību un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Šīs paketes pamatā ir daudzi citi Komisijas stratēģiskā darba virzieni, kuru mērķis cita starpā ir veicināt uzlādes iekārtu uzstādīšanu dzīvojamās ēkās, sabiedriskās ēkās un autostāvvietās 45 , palīdzēt Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem veikt pāreju uz spēcīgāku un pilnīgāku aprites ekonomiku, kurā resursi tiek izmantoti ilgtspējīgākā veidā 46 , kā arī atbalstīt darba tirgu noturību un konkurētspēju. Tā ir adresēta visiem eiropiešiem kā iedzīvotājiem, strādājošajiem un patērētājiem. Tā veicinās Eiropas konkurētspēju un radīs praktiskus uzlabojumus gan ES vienotajā tirgū, gan dalībvalstīs valsts un reģionālā līmenī, gan pilsētu teritorijās.
Komisija aicina visas ieinteresētās personas cieši sadarboties, lai nodrošinātu šo dažādo priekšlikumu un pasākumu drīzu pieņemšanu un īstenošanu, kas pēc iespējas drīz ļaus radīt un maksimizēt ieguvumus ES rūpniecībai, uzņēmumiem, strādājošajiem un iedzīvotājiem.
Komisija nāks klajā ar trešo un pēdējo iniciatīvas “Eiropa kustībā” paketi 2018. gada pirmajā pusē. Tajā tiks iekļauti priekšlikumi par oglekļa dioksīda emisiju standartiem kravas automobiļiem, turpmākie pasākumi pēc GEAR 2030 augsta līmeņa grupas 2017. gada 18. oktobrī pieņemtajiem ieteikumiem 47 , darbības sadarbīgu, satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu un mobilitātes risinājumu jomā, kā arī priekšlikumi atvieglot e-dokumentāciju transportam un uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropas Savienībā.
Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runa par stāvokli Eiropas Savienībā (2016), 2016. gada 14. septembris; 2014. gada 24. oktobra Eiropadomes secinājumi.
COM(2017) 479 final.
EUROSTAT, Darbaspēka apsekojums, 2016. gada dati, NACE H “Transports un uzglabāšana”.
EUROSTAT, nacionālie konti, 2014. gada dati, NACE H “Transports un uzglabāšana”.
Visas atsauces uz datu avotiem atrodamas Komisijas dienestu darba dokumentā SWD (2017) 177.
Transporta radītā gaisa piesārņojuma dēļ ES priekšlaicīgi bojā iet gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos, turklāt miljoniem cilvēku mūža garumā cieš no elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimībām. https://www.eea.europa.eu//publications/air-quality-in-europe-2016 ; http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/scoreboard/compare/people/road-fatalities_en .
COM(2015) 80.
COM(2016) 501.
COM(2017) 283.
COM(2017) 479.
Šīs paketes pamatā ir vairāki citi Eiropas Komisijas stratēģiskie darba virzieni, tostarp Investīciju plāns, kapitāla tirgu savienība, digitālais vienotais tirgus, Eiropas sociālo tiesību un prasmju programmas pīlārs, klimata pasākumi un aprites ekonomika.
COM(2017) 479.
COM(2016) 482.
Ricardo-AEA un TEPR (2015), Evaluation of Regulations 443/2009 and 510/2011: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/docs/evaluation_ldv_co2_regs_en.pdf.
COM(2017) 648.
COM(2017) 647.
COM(2016) 501.
COM(2016) 031. Turklāt ES līmenī ir ieviestas jaunas testēšanas procedūras, ar kurām emisijas no automobiļiem testē gan reālos braukšanas apstākļos, gan laboratorijā, un tās piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem kopš 2017. gada septembra.
SWD(2017) 650.
Direktīva 2014/94.
“Es iztēlojos, ka (...) ceļotājs, pārvietojoties pa automaģistrāli, varēs uzlādēt savu elektromobili, tāpat kā šodien automobiļus uzpilda ar benzīnu”, Komisijas priekšsēdētāja Junkera runa Eiropas Parlamentā, 2014. gada novembris.
Lai līdz 2025. gadam aprīkotu Eiropas transporta pamattīkla koridorus ar pamatinfrastruktūru visām alternatīvajām degvielām, vien ir vajadzīgi EUR 1,5 miljardi. Ja runā par visu transporta tīklu, ir vajadzīgas vēl daudz lielākas investīcijas.
COM(2017) 652.
Komisija šodien piešķīrusi EUR 350 miljonus no EISI transporta sadaļas budžeta, kas varētu palīdzēt piesaistīti EUR 1,7 miljardus lielas investīcijas cita starpā no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, Eiropas Investīciju bankas, kā arī no publiskajām un privātajām bankām EISI finansējuma apvienošanas aicinājuma rezultātā. EUR 450 miljoni varētu būt pieejami no programmas NER300 neizmaksātajiem ieņēmumiem, izmantojot EISI parāda instrumentu, kuru pārvalda Eiropas Investīciju banka. Sīkāka informācija: https://ec.europa.eu/clima/policies/lowcarbon/ner300_lv.
No Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālo fondu un struktūrfondu līdzekļiem ieplānoti aptuveni EUR 70 miljardi, kas tiks izlietoti, lai paaugstinātu ES transporta sistēmas efektivitāti, padarītu to videi draudzīgāku un mazāk oglekļietilpīgu.
Attālākie reģioni varētu būt vietas, kur testēt tīrās un alternatīvās enerģijas risinājumus. Sk. COM(2017) 623.
COM(2017) 653.
Sk. GEAR 2030 ziņojumu: http://ec.europa.eu/growth/content/high-level-group-gear-2030-report-on-automotive-competitiveness-and-sustainability_en.
COM(2017) 479.
COM(2016) 381.
Plāns tiek izmēģināts sešās nozarēs, ieskaitot autobūves nozari: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223&intPageId=4320&langId=lv.
COM(2017) 376.
SWD(2017) 650.
“Līdz 2024. gadam elektriskā transportlīdzekļa 4 gadus ilgas izmantošanas vidējām izmaksām būtu jābūt tādām pašām kā ar benzīnu darbināma transportlīdzekļa izmaksām.” Sk. Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) pētījumu: http://www.beuc.eu/publications/beuc-x-2016-122_low_carbon_cars_in_the_2020s-brochure.pdf.
Sk. arī GEAR 2030 ziņojumu.
JRC Science for Policy Support, EU competitiveness in Advanced Li-ion Batteries for E-mobility and Stationary Storage Applications – Opportunities and Actions, 2017. gada septembris.
COM(2014) 297.
http://www.eib.org/products/blending/innovfin/products/energy-demo-projects.htm.
Augsta līmeņa sanāksme par akumulatoru izstrādi un ražošanu Eiropā, 2017. gada 11. oktobris, http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-17-3861_en.htm .
OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.
COM(2016) 860.
https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/towards-circular-economy_lv.
GEAR 2030 ziņojums, 2017. gada oktobris.