EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.11.2017
COM(2017) 667 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY
Labklājības panākšana ar tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību
ES 2007. gada kopējās stratēģijas par atbalstu tirdzniecībai atjaunošana
Updating the 2007 Joint EU Strategy on Aid for Trade
Labklājības panākšana ar tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību
ES 2007. gada kopējās stratēģijas par atbalstu tirdzniecībai atjaunināšana
1Ievads
Tirdzniecības atbalsts ir palīdzība, kas tiek sniegta partnervalstīm to centienos vairot ekonomiskās spējas un paplašināt savu tirdzniecību tā, lai veicinātu izaugsmi un samazinātu nabadzību. Kopš Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) 2005. gadā ieviesa šo koncepciju, tā ir kļuvusi par stabilu darba virzienu attīstības sadarbībā, kuras mērķis ir atbalstīt jaunattīstības valstis tirdzniecības sniegto priekšrocību izmantošanā. Minētā koncepcija aptver plašu jomu spektru, tostarp tirdzniecības politikas veidošanu, ar tirdzniecību saistītus noteikumus un standartus, ekonomikas infrastruktūru (piemēram, enerģētikas, transporta vai telekomunikāciju jomā) un ražošanas spēju veidošanu tādās uz eksportu orientētās nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un ražošana 1 .
Reaģējot uz PTO iniciatīvu, Eiropas Savienība 2007. gadā – kā kopīgu ES un tās dalībvalstu atbildi – izstrādāja savu tirdzniecības atbalsta stratēģiju 2 „Stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām”, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) integrēties noteikumos balstītā pasaules tirdzniecības sistēmā un efektīvāk izmantot tirdzniecību izaugsmes veicināšanai un nabadzības samazināšanai.
Desmit gados, kas pagājuši kopš tā laika, ekonomiskā realitāte ir būtiski mainījusies, globālajām vērtības ķēdēm kļūstot aizvien sarežģītākām. Arī politiskais konteksts ir kardināli mainījies – gan pasaules mērogā (jo īpaši pēc Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 3 pieņemšanas), gan ES līmenī, pieņemot ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju 4 , jauno Eiropas Konsensu par attīstību 5 un stratēģiju „Tirdzniecība visiem” 6 .
Šā paziņojuma mērķis ir atjaunināt esošo tirdzniecības atbalsta stratēģiju, ņemot vērā šīs tendences. Paziņojumā ir ierosināta uz rezultātiem orientēta un integrēta pieeja tirdzniecībai paredzētajam atbalstam un ieguldījumiem, lai pēc iespējas labāk izmantotu pieejamo ES politikas instrumentu plašo klāstu nolūkā palielināt to vispārējo ietekmi uz izaugsmi un nabadzības samazināšanu. Galvenā uzmanība ir pievērsta vairāk un labāku darbvietu radīšanai un valstīm ar vislielākajām vajadzībām, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm.
2ES atbalsts tirdzniecībai pēdējos 10 gados
Atskatoties uz pēdējiem desmit gadiem, jāatzīmē, ka ES un tās dalībvalstis ir kļuvušas par pasaules lielākajām tirdzniecības atbalsta sniedzējām, nodrošinot trešdaļu no kopējā atbalsta apmēra 7 . ES atbalsts, kas piešķirts tirdzniecībai, 2007.–2015. gada laikposmā kopumā palielinājās par vairāk nekā 85 %, sasniedzot 96,79 miljardus euro. 2015. gadā vien saistības sasniedza rekordlīmeni, proti, 13,16 miljardus euro. Svarīgs tirdzniecības atbalsta koncepcijas elements ir ar tirdzniecību saistītā palīdzība 8 (TRA), kuras mērķapjoms (2 miljardi euro) tika sasniegts jau 2008. gadā – divus gadus gadus pirms noteiktā termiņa. Līdz 2015. gadam ikgadējā summa bija sasniegusi ievērojamus 2,8 miljardus euro, kā rezultātā 2007.–2015. gada laikposmā piešķirtā kopējā summa bija 21,5 miljardi euro. 37 % no šīs kopsummas tika piešķirti Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Vismazāk attīstītajām valstīm atvēlētais atbalsts absolūtā izteiksmē saglabājās stabils, 2007.–2015. gadā sasniedzot gandrīz 18 miljardus euro (19 % no visa ES atbalsta tirdzniecībai), vienlaikus samazinoties relatīvā izteiksmē, jo palielinājās kopējais ES atbalsts tirdzniecībai.
Kvalitatīvā ziņā ES ar tirdzniecību saistītā palīdzība panāca ievērojamus rezultātus vairumā prioritāro jomu. Vismazāk attīstītajās valstīs un nestabilās situācijās palīdzība bieži vien spēja stabilizēt vai pat palielināt tirdzniecības apjomus 9 . ES tirdzniecības atbalsts ir arī panācis pozitīvus rezultātus, patiecoties tādām plašākām reģionālām vai tematiskām daudzgadu iniciatīvām kā ES atbalsts ĀKK valstu spējām integrēties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un sagatavoties ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem 10 .
Vienlaikus tirdzniecības atbalsts guva tikai nelielus panākumus tirdzniecības veicināšanā un dažādošanā visnabadzīgākajās valstīs un nestabilās situācijās. Neraugoties uz būtisku atbalstu un beztarifu piekļuvi ES tirgum attiecībā uz gandrīz visiem vismazāk attīstīto valstu un nestabilās situācijās esošu valstu izstrādājumiem 11 , šīs valstis joprojām ir atstumtas pasaules ekonomikas nomalē 12 . Vismazāk attīstīto valstu īpatsvars ražošanas nozarē (2015. gadā tas bija 12 %) joprojām bija krietni zemāks par jaunattīstības valstu vidējo līmeni (20 %). Vismazāk attīstīto valstu preču un pakalpojumu tirdzniecības deficīts 2006.–2015. gadā ir ievērojami palielinājies (no 7,3 miljardiem līdz 104,2 miljardiem ASV dolāru), un šo valstu īpatsvars pasaules eksportā 2015. gadā vēl aizvien bija mazāks par 1 %, kaut arī tajās dzīvo 12,8 % no pasaules iedzīvotājiem.
3Pārmaiņas pasaules ekonomikā un politikas kontekstā
Ekonomisko darbību globalizācija nav jauna parādība, taču globalizācijas stimuli un tendences strauji mainās 13 .
Viena nozīmīga pašreizējā tendence ir globālo un reģionālo vērtības ķēžu uzplaukums, izveidojot starptautiskus ražošanas tīklus, kuru pamatā aizvien biežāk ir tirdzniecība starpuzņēmumu mērogā un uzņēmumu iekšējā tirdzniecība. Pakalpojumu nozīme starptautiskajā tirdzniecībā pieaug, savukārt digitalizācija ietekmē pasaules ekonomikas pārmaiņas, daudzas no kurām vēl jāatklāj. Taču liela problēma ir tā, ka daudzu jaunattīstības valstu dalība globālajās vērtības ķēdēs un digitalizācijā joprojām ir maznozīmīga. Daudzu jaunattīstības valstu ekonomikas industrializācija, ražīgums un diversifikācija vēl aizvien ir ierobežoti, jo šo valstu ekonomika joprojām ir atkarīga no lēta darbaspēka, izejvielu eksporta un vienkāršu pamatproduktu ražošanas. Tāpēc ir vajadzīgas būtiskas reformas un ieguldījumi, kuru veikšanai ar formālām finansējuma plūsmām vien nepietiks.
Arī politikas konteksts ir mainījies. 2015. gadā pieņemtā Adisabebas rīcības programma 14 pievēršas līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, par kuru vienošanās tika panākta īsi pēc tam. Uzsvars tiek likts uz starptautiskās tirdzniecības nozīmi un privātā sektora ieguldījumiem kā īstenošanas līdzekļiem (papildus oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP)). Ar 2030. gada programmu tiek ieviesta jauna un universāla attīstības paradigma turpmākajiem gadiem, kuras pamatā ir visu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un to 169 mērķu integrācija un savstarpēja atkarība, kuri saistīti ar ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijām, proti, ekonomisko, sociālo un vides dimensiju.
Saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu 15 ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas ražošanas un tirdzniecības sistēmās, lai izveidotu jaunu mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku, kas var pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt. Pāreja uz aprites ekonomiku sniedz jaunas iespējas inovācijai un ekonomikai, kuras jaunattīstības valstīm būtu vairāk jāizmanto.
Šis mainīgais konteksts ir atspoguļots divās svarīgās ES politikas iniciatīvās. Pirmkārt, globālajā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā tiek aicināts izveidot atsaucīgu un saliedētu ES, pēc iespējas labāk izmantojot tās rīcībā esošos dažādos politikas instrumentus, kuru vidū īpaša nozīme ir attīstības un tirdzniecības instrumentiem.
Otrkārt, ar jauno Eiropas Konsensu par attīstību 16 iestrādā 2030. gada programmā izklāstīto paradigmas maiņu ES attīstības sadarbības politikā. Galvenā uzmanība tajā ir pievērsta nabadzības samazināšanai saskaņā ar efektīvas attīstības sadarbības principiem. Tajā tiek aicināts panākt sinerģiju starp dažādām politikas jomām, nodrošināt lielāku koordināciju un saskaņotību starp ES dalībniekiem un instrumentiem un veicināt tirdzniecību un atbildīgus ieguldījumus jaunattīstības valstīs ilgtspējīgas attīstības atbalstam, ievērojot paziņojumā „Tirdzniecība, izaugsme un attīstība” 17 noteiktās un 2015. gadā ar paziņojumu „Tirdzniecība visiem” atjauninātās ievirzes.
No šā atjaunotā politikas konteksta izriet divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, oficiālās attīstības palīdzības resursi būtu mērķtiecīgi jānovirza tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs un nestabilās situācijās. Otrkārt, uzsvars tiek novirzīts uz to, lai oficiālo attīstības palīdzību izmantotu stratēģiskāk kā katalizatoru 18 citu publiskā un privātā finansējuma plūsmu piesaistei, piemēram, jaunā ES Ārējo investīciju plāna (ĀIP) ietvaros. Nākotnē publiskie un privātie ieguldījumi aizvien lielākā mērā kļūs par neatņemamu sastāvdaļu ES atbalstā, kas paredzēts tirdzniecības un ražošanas spēju vajadzībām.
4Saskaņota un iedarbīga virzība uz priekšu
Ņemot vērā mainīgo ekonomisko un politisko kontekstu, ir pienācis laiks pārskatīt ES atbalstu tirdzniecībai. Mērķim ir jābūt šādam: atbalstīt partnervalstis to centienos panākt progresu IAM sasniegšanā un sasniegt ilgtspējīgu labklājību ar apjomīgākas tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību. Tam ir vajadzīgas šādas būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar šodienas praksi:
I.jāsamazina tirdzniecības atbalsta pašreizējā sadrumstalotība un jāpalielina tā sviras efekts, labāk informējot par šādu atbalstu un labāk koordinējot tā sniegšanu;
II.jāpalielina ES tirdzniecības atbalsta ietekme, nodrošinot pilnīgu saskaņotību ar ES ārējās politikas instrumentiem un pēc iespējas labāk tos izmantojot (jo īpaši tas attiecas uz ārējo investīciju plānu, tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības shēmām);
III.lielāka uzmanība jāpievērš ilgtspējības sociālajai un vides dimensijai apvienojumā ar iekļaujošu ekonomisko izaugsmi;
IV.labāk jādiferencē valstis, veltot lielāku uzmanību vismazāk attīstītajām valstīm un nestabilām situācijām;
V.jāuzlabo pārraudzība un ziņošana.
4.1Sadrumstalotības samazināšana, sviras efekta palielināšana
ES tirdzniecības atbalstam paredzēto līdzekļu izmantošana pašreiz notiek pārāk decentralizēti un sadrumstaloti. Piemēram, ES tirdzniecības atbalsts 2015. gadā (13,6 miljardi euro) veidoja trešdaļu no kopējās ES oficiālās attīstības palīdzības un tika piešķirts, pieņemot aptuveni 3000 finansēšanas lēmumu, uz kuriem attiecās gandrīz 90 ESAO DAC mērķa kodi. Tas radīja grūtības nodrošināt optimālu saskaņotību un efektivitāti 19 .
Šā iemesla dēļ ir svarīgi gan ES, gan dalībvalstu līmenī labāk apvienot visdažādākos attīstības finansēšanas instrumentus (divpusēji, reģionāli, tematiski instrumenti u. tml.) un atbalsta sniegšanas veidus (tehniskā palīdzība, dotācijas, budžeta atbalsts, mērķsadarbība, jaukta tipa atbalsts u. tml.). Tas būtu jāpapildina ar aizdevumu darbībām, ko jaunattīstības valstīs veic starptautiskas un Eiropas attīstības finansēšanas iestādes, lai sniegtu integrētākus un apjomīgākus risinājumus partnervalstu tirdzniecības un ražošanas spēju vajadzībām.
Ja ES patiešām vēlas sniegt būtisku devumu IAM sasniegšanā, tai jāpievērš lielāka uzmanība privāto ieguldījumu piesaistei. Ar Ārējo investīciju plānu (ĀIP), kas aptver Āfriku un Eiropas kaimiņvalstis, tiks īstenota integrēta pieeja. Kopā ar jaunu Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai minētā plāna ietvaros tiks izmantoti inovatīvi riska dalīšanas mehānismi, tostarp kapitāla piesaistes garantija apvienojumā ar tehnisko palīdzību un reformām ieguldījumu vides uzlabošanai.
Saskaņā ar partnervalstu un partnerreģionu pašu attīstības stratēģijām un šo stratēģiju ietvaros proaktīvi tiks meklētas sinerģijas iespējas ar ES tirdzniecības nolīgumiem un shēmām. Šie nolīgumi un shēmas ir kļuvuši par svarīgu virzītājspēku ES attiecībās ar jaunattīstības valstīm 20 . Tie piedāvā tirgus piekļuves iespējas, kuras vietējie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) labprāt izmanto. Tie sniedz stimulus reformām, uz ko attīstības sadarbība var balstīties arī turpmāk. Tādējādi ES tirdzniecības atbalsts jau no paša sākuma palīdzēs sekmēt pozitīvu dinamiku nolīgumu īstenošanā un panākt, ka tie kļūst par veiksmes stāstu. ES tirdzniecības atbalsts tiks izmantots, lai pastiprinātu arī citu ES politikas virzienu attīstības potenciālu.
Darbības
·Gan ES, gan dalībvalstu līmenī pastiprināt operatīvās saiknes starp visiem ES attīstības sadarbības instrumentiem, tostarp valstu un reģionālajām programmām un Eiropas attīstības finansēšanas iestāžu īstenotajām darbībām.
·Cieši saistīt ES budžeta atbalstu 21 ar ieguldījumu vides uzlabošanas reformām gadījumos, kad ar inovatīvu riska dalīšanas mehānismu 22 starpniecību jaunattīstības valstīs tiek piesaistīts privātais kapitāls.
·Izmantot ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem izveidotos institucionālās pārraudzības mehānismus kā papildu līdzekļus, lai apzinātu konkrētās darbības, uz kurām attiecas tirdzniecības atbalsts 23 .
·Iekļaut ES brīvās tirdzniecības nolīgumos īstenošanas plānus un mērķtiecīgus pasākumus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm labāk izmantot ES brīvās tirdzniecības nolīgumu sniegtās iespējas.
·Regulāri izvērtēt, kādā apmērā tirdzniecības nolīgumu partnervalstis un Vispārējās preferenču sistēmas saņēmējvalstis izmanto preferences, un analizēt ierobežojošos faktorus gan no vietējā piedāvājuma puses 24 , gan ES tirdzniecības režīma 25 perspektīvas. Novirzīt ES tirdzniecības atbalstu uz to, lai labāk novērstu šādus ierobežojumus, un vajadzības gadījumā novērtēt nepieciešamību ņemt vērā šos ierobežojumus tirdzniecības pasākumu attīstībā.
4.2Nozīmīguma palielināšana
Lai efektīvāk novirzītu ES tirdzniecības atbalstu, ir sistemātiski jāizmanto pieejamās atziņas par tirdzniecību un ieguldījumiem. Uz pierādījumiem balstīta pieeja sniegs skaidru izpratni par vērtības veidošanas ķēdēm un lejupējiem tirgiem, kā rezultātā ir iespējams kompetentāks dialogs ar partnervalstu valdībām, kas savukārt ļauj uzlabot projektu izstrādi un palielināt to ietekmi.
Tiks izveidoti mehānismi patiesai ieinteresēto personu iesaistei. Ir vajadzīgs strukturēts dialogs ar privāto sektoru, lai apzinātu uzņēmējdarbības un tirdzniecības vides reformas, kuras veicinātu ieguldījumus un darbvietu izveidi. Pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem ir svarīga loma tādu prioritāšu ievērošanā kā darbvietu izveide jauniešiem, ekonomisko iespēju nodrošināšana sievietēm, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un vides standarti. Pētniecības un inovācijas jomā strādājošiem dalībniekiem ir izšķiroša nozīme ieguldījumu veicināšanā un darbvietu izveidē. Savu pilnvaru robežās arī vietējām pārvaldes iestādēm ir liela ietekme uz uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kā arī uz to vietējo aģentūru efektivitāti un pārvaldību, kuras atbild par noteikumu piemērošanu.
Papildus norādēm, kas iegūtas, piemērojot uz pierādījumiem balstītu pieeju un iesaistot ieinteresētās personas, konkrētās jomās ir jāņem vērā plašākas tendences un jautājumi.
Vērtības ķēdes ir virzītājspēks, kas palīdz jaunattīstības valstīm labāk integrēties reģionālajā un pasaules tirdzniecībā. ES tirdzniecības atbalsts tiks stratēģiskāk koncentrēts uz to, lai palīdzētu partnervalstīm radīt vērtības ķēdes un virzīties augšup pa tām 26 .
Kvalitatīva infrastruktūra ir svarīga joma, kurai tiek piešķirts ES tirdzniecības atbalsts, lai novērstu piedāvājuma pusē pastāvošos ierobežojumus un ar tarifiem nesaistītus šķēršļus. Tā ietver standartizācijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības regulatīvos un darbības aspektus. Regulatoru un kompetento iestāžu spēju veidošana, pārtikas nekaitīguma sistēmas un laboratorijas iekārtas, kā arī tehniskā palīdzība, kas paredzēta ražotājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem tehnisko noteikumu, privāto standarto, pārtikas nekaitīguma un sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošamai, ir efektīvi tirdzniecības un ieguldījumu veicinātāji, ja tos īsteno atbilstoši tirgus prasībām.
Digitalizācija ir priekšnoteikums piekļuvei ārējiem tirgiem un integrācijai globālajās vērtības ķēdēs. Digitālā inovācija jau apliecinājusi savu potenciālu, lai piedāvātu risinājumus vietēja mēroga problēmām, samazinātu tirdzniecības izmaksas un pavērtu jaunas uzņēmējdarbības iespējas 27 . Tehnoloģiju tendences palīdz inovatīviem MVU ienākt tirgū. ES tirdzniecības atbalsts sekmēs ieguldījumus digitālajās tehnoloģijās un pakalpojumos, datorizācijā, e-pārvaldē un loģistikā e‑komercijas jomā, kā arī veicinās tehnisko palīdzību valdībām, lai izstrādātu pārrobežu e-komercijai labvēlīgu politiku un regulējumu.
Tirdzniecības atvieglošana ir guvusi vēl lielāku nozīmīgumu, stājoties spēkā Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam, kas ir vissvarīgākais daudzpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts kopš PTO izveides 1995. gadā. ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās piecu gadu laikā kopš minētā nolīguma stāšanās spēkā piesaistīt vismaz 400 miljonus euro tirdzniecības atvieglošanas palīdzībai, tostarp projektiem, ar kuriem uzlabo jaunattīstības valstu muitas sistēmas. ES tirdzniecības atbalsta ietvaros prioritāte tiks piešķirta tiem Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma noteikumiem, kas paziņoti „C” kategorijā 28 .
Kopumā ES tirdzniecības atbalsts arī turpmāk būs elastīgs, lai nodrošinātu, ka var ņemt vērā attīstības sadarbības sekas, ko izraisa PTO jautājumi, kuri saistīti gan ar pašreizējām sarunām, gan ar esošajām saistībām (tostarp pakalpojumu atbrīvojumu, kas piešķirts vismazāk attīstītajām valstīm), kā arī ar jauniem jautājumiem, kolīdz tie parādās.
Darbības
·Apzināt un atbalstīt vērtības ķēdes ar pievienotās vērtības radīšanas potenciālu 29 , ko panāk tādējādi, ka ES delegācijas un attiecīgajā jomā strādājošās dalībvalstu aģentūras sistemātiskāk izmanto atziņas par tirdzniecību un ieguldījumiem un tirgus izpētes rīkus, lai virzītu ES politikas dialogu un ES tirdzniecības atbalsta sniegšanu.
·Risināt patiesu dialogu un sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un prioritārā secībā sarindotu ieguldījumu vidē pastāvošos ierobežojumus 30 .
·Izmantot ES kontroles sistēmu sniegto informāciju, ar ko tiek izvērtēta trešo valstu eksporta atbilstība ES standartiem; šī informācija ir vērtīgs avots, lai novērstu piedāvājuma pusē pastāvošos ierobežojumus un apzinātu uzlabojamās jomas, kurās var piesaistīt ES tirdzniecības atbalstu, un koriģējošos pasākumus 31 .
·Stiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, lai labāk informētu par tirdzniecības atbalsta sniegšanu, tostarp izmantojot vietējās konsultantu grupas 32 (VKG), kas izveidotas ar jaunās paaudzes ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ES valstu ceļvežus sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un līdzvērtīgus formātus sadarbībai ar vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.
4.1Progress cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā
Dzimumu līdztiesība ir ne vien cilvēka pamattiesības, bet arī ir ļoti svarīga ekonomikas attīstībai. Ekonomikai, kas sniedz sievietēm labākas iespējas, ir lielāks izaugsmes un konkurētspējas potenciāls. ES tirdzniecības atbalsts palīdzēs pildīt ES atjaunināto un paplašināto apņemšanos dzimumu līdztiesības jomā un jo īpaši attiecībā uz sieviešu ekonomiskajām iespējām 33 .
Iekļautība būs ES tirdzniecības atbalsta pamatā, kā paredzēts uz tiesībām balstītajā ES pieejā attīstības sadarbības jomā; ar šo pieeju arī sekmē līdzdalību, nediskrimināciju, līdztiesību un taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību 34 . Šim nolūkam būs labāk jāanalizē tirdzniecības un ieguldījumu iniciatīvu ietekme uz cilvēktiesībām.
Ar ES tirdzniecības atbalstu tiks pienācīgi ņemti vērā pienācīga darba nodrošināšanas programmas četri pīlāri (standarti un tiesības darbā, darbvietu izveide un uzņēmumu attīstība, sociālā aizsardzība un sociālais dialogs) 35 . Tirdzniecības atbalsts balstīsies uz "jaunās paaudzes" ES brīvās tirdzniecības nolīgumu sniegtajām plašākajām iespējām, lai sekmētu darba tiesības un pienācīga darba nodrošināšanas programmu, izmantojot tos saistošos noteikumus attiecībā uz sociālo jomu un vidi, kuri iekļauti šo nolīgumu sadaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību 36 .
Tirdzniecības atbalsta pamatā būs arī vides ilgtspēja. Klimata jomas finansējums un zaļā un aprites ekonomika dod jaunattīstības valstīm iespējas tirdzniecības, izaugsmes un nodarbinātības jomā vienā paņēmienā pavirzīties uz priekšu pa vairākiem attīstības procesa posmiem (leapfrogging) un stiprinās sabiedrības un ekoloģisko izturētspēju. ES tirdzniecības atbalsts tiks izmantots, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pāriet uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku.
Būtisku ieguldījumu 2030. gada programmas īstenošanā sniegs ilgtspējība kā daļa no uzņēmumu pamatstratēģijām, taisnīgas un ētiskas tirdzniecības un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšana (arī attiecībā uz ilgtspējīgām vērtības ķēdēm) saskaņā ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem 37 .
Darbības
·Sistemātiski analizēt dzimumu aspektu katrā tirdzniecības atbalsta projektā, lai veicinātu sieviešu ekonomiskās iespējas 38 .
·Pienācīgi saistīt ES atbalstu ar sociālajiem un vides mērķiem, tirdzniecības atbalstu, jaunās paaudzes ES brīvās tirdzniecības nolīgumu sadaļām, kas attiecas uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī ar Vides preču nolīgumu 39 un starptautiskiem principiem un vadlīnijām par atbildīgu uzņēmējdarbību 40 .
·Veicināt sociālo un vides ilgtspēju vērtības radīšanas ķēdēs, piemērojot integrētas un daudzpusējas pieejas 41 .
·Atbalstīt taisnīgu un ētisku tirdzniecību partnervalstīs, piemēram, izmantojot mērķtiecīgāku pieeju izejvielu jomā.
4.2Diferenciācija pa valstīm
ES tirdzniecības atbalsta ietvaros veicamajiem pasākumiem jābūt labāk pielāgotiem dažādu valstu situācijai. Tas palīdzēs apzināt noteicošos faktorus un vislabākos stimulus ilgtspējīgai attīstībai, kā arī pēc iespējas labāku reformu secību, lai atbilstoši novirzītu ES atbalstu.
Lielāks ES tirdzniecības atbalsta īpatsvars tiks novirzīts vismazāk attīstītajām valstīm, lai palīdzētu sasniegt IAM mērķi, proti, divkāršot šo valstu eksporta īpatsvaru pasaules mērogā 42 . Lai palielinātu vismazāk attīstīto valstu eksportu uz ES tirgu, ir vajadzīgs atbalsta un privāto ieguldījumu pieaugums, kas balstās uz analīzi par piedāvājuma pusē pastāvošiem ierobežojumiem un vajadzībām 43 .
Konflikti un nestabilitāte ir galvenie migrācijas virzītājspēki. Izturētspējas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes un pienācīga darba veicināšana konfliktu un nestabilitātes situācijās ir ļoti būtiska, un šajā nolūkā būs rūpīgi jānosaka atsevišķo darbību prioritārā kārtība. Kā prioritāram joprojām vajadzētu būt atbalstam, kas paredzēts programmām pārtikas nodrošinājuma uzlabošanai, pamatvajadzību apmierināšanai un darbvietu izveidei steidzamā kārtā 44 . ES tirdzniecības atbalstam būtu arī jāpalīdz pastiprināt izturētspēju un likt pamatus ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, vienlaikus uzlabojot infrastruktūru un veicinot darbietilpīgas nozares un pasākumus.
ES diferencētākā pieeja tirdzniecības atbalstam tiks piemērota arī vairāk attīstītām jaunattīstības valstīm, kas kopš 2014. gada vairs nekvalificējas ES divpusējās sadarbības palīdzībai 45 . Sadarbība ar šādām valstīm tiks virzīta uz savstarpējo interešu jomām, tostarp sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem un jaunietekmes valstu ekonomikas integrāciju pasaules tirgos, savukārt sadarbība ar ES kaimiņattiecību politikas valstīm tiks īstenota, pamatojoties uz kopīgi apzinātām partnerības prioritātēm.
Darbības
·Palielināt tā ES un dalībvalstu tirdzniecības atbalsta īpatsvaru, kas paredzēts vismazāk attīstītajām valstīm, nosakot mērķi, saskaņā ar kuru šāds atbalsts līdz 2030. gadam pakāpeniski sasniedz vienu ceturto daļu 46 no kopējā ES tirdzniecības atbalsta.
·Nestabilitātes un konfliktu situācijās rūpīgi noteikt stabilizējošu un ātrus rezultātus dodošu pasākumu secību un prioritātes, piemērojot nestabilitāti izvērtējošo prizmu (fragility lens) un principu „nenodarīt kaitējumu” 47 .
·Paplašināt sadarbību ar vairāk attīstītām jaunattīstības valstīm (tostarp sekmējot dienvidu valstu savstarpējo sadarbību un trīspusējo sadarbību) savstarpējo interešu jomās (piemēram, reģionālā integrācija, reģionālās vērtību ķēdes, tirdzniecības atvieglošana un apmaiņa ar paraugpraksi).
4.3Visaptverošāka uzraudzība un ziņošana
Tiks uzlaboti esošie līdzekļi, ar kuriem analizē un uzskatāmi parāda ES tirdzniecības atbalsta darbību ietekmi, un tiks panākts, ka ziņošana ir kvalitatīvāka un lielākā mērā orientēta uz rezultātiem, saīsinot laiku starp saistību uzņemšanos attiecībā uz tirdzniecības atbalsta piešķiršanu un ziņošanu par veiktajām darbībām. Jo īpaši ES tirdzniecības atbalsta izpildes rādītāju saistīšana ar citu saistīto instrumentu (piemēram, Ārējo investīciju plāna vai tirdzniecības nolīgumu) attiecīgajiem rādītājiem ļaus panākt lielāku izpratni par vispārējo tirdzniecības atbalsta ietekmi.
Pašlaik tiek modernizētas informācijas sistēmas un instrumenti 48 , lai varētu labāk apkopot, analizēt un izplatīt pieredzi, kas gūta saskaņā ar ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvaru 49 . Tas arī ļaus vienkāršāk un efektīvāk izstrādāt tādus konkrētām valstīm veltītus tirdzniecības pārskatus par attiecīgajām nesenajām darbībām, kuri var būt informatīvs pamats politikas dialogam un jauniem tirdzniecības atbalsta pasākumiem un tos veicināt.
Eiropas Savienība turpinās atbalstīt procesus, kuru mērķis ir atzīt citu finansējuma plūsmu (kas nav oficiālā attīstības palīdzība) arvien nozīmīgāko lomu, lai tādējādi reģistrētu plašāko ieguldījumu, kuru ES sniedz partnervalstu tirdzniecībai, ieguldījumiem un ražošanas spējām un kuru ir veicinājusi ES oficiālā attīstības palīdzība.
Tirdzniecības atbalsta tvēruma jomā ir gandrīz 100 ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) izstrādātie mērķa kodi – 5 ciparu kodi, kurus izmanto, lai reģistrētu informāciju par atsevišķo atbalsta darbību nolūku (mērķa nozari). Mērķa kodi norāda uz konkrēto saņēmēja ekonomiskās vai sociālās struktūras jomu, kuru plānots veicināt ar attiecīgo pārskaitījumu. (http://www.oecd.org/dac/aft/aid-for-tradestatisticalqueries.htm ).
Padomes secinājumi 14470/07 (http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14470-2007-INIT/lv/pdf); COM(2007) 163 galīgā redakcija.
Rezolūcija, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī: „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld ).
http://europa.eu/globalstrategy/sites/globalstrategy/files/eugs_review_web.pdf.
COM(2016) 740 final.
„Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, COM(2015) 497 final; skat. arī progresa ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu, COM(2017) 491 final.
Atbalsts tirdzniecībai 2007.–2014. gadā pasaules mērogā bija 253 miljardi euro (ES: 33 %, Japāna: 19 %, ASV: 10 %). Avots: ikgadējie ES tirdzniecības atbalsta pārraudzības ziņojumi.
TRA attiecas uz galvenajiem tirdzniecības jautājumiem un ietver šādas ESAO DAC mērķa kodu kategorijas: tirdzniecības politika un regulējums (331xx, izņemot 33150) un tirdzniecības attīstība (240xx, 25010, 311xx, 312xx, 313xx, 321xx, 322xx, 323xx, 33210 – visi ar tirdzniecības attīstības rādītāju).
ES ar tirdzniecību saistītās palīdzības, kas paredzēta trešām valstīm, stratēģiskais izvērtējums, kurš veikts, pamatojoties uz 23 valstu un piecu reģionālo organizāciju izlasi (https://ec.europa.eu/europeaid/strategic-evaluation-eu-trade-related-assistance-third-countries-2004-2010_en).
ĀKK valstu un ES tirdzniecības palīdzības svarīgāko programmu galīgais izvērtējums (2015. g.), tostarp: „Integrācija daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un atbalsts integrētajam satvaram”, „Visu ĀKK valstu institucionālo tirdzniecības spēju veidošanas mehānisms (Trade.Com)” un „Spēju veidošana ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sagatavošanas atbalstam” (https://europa.eu/capacity4dev/public-priv_sector-trade-regio_int/document/trade-assistance-through-multiple-partnerships-findings-evaluation-three-eu-funded-trade-as).
Eiropas Savienība ir nozīmīgākais vismazāk attīstīto valstu preču eksporta tirgus, proti, 2016. gadā ES nonāca 25,1 % no šo valstu eksporta pasaulē (2007. gadā šis rādītājs bija 21,4 %). (Avots: EUROSTAT – SVF (13.10.2017.)). Tomēr vismazāk attīstīto valstu īpatsvars visā ES importā joprojām bija zems, kaut arī tas pieauga: 2,16 % no visa ES importa 2016. gadā salīdzinājumā ar 1,44 % 2007. gadā. (Avots: EUROSTAT – Comext (13.10.2017.)).
2016. gada ziņojums par vismazāk attīstītajām valstīm, UNCTAD (http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/ldc2016_en.pdf).
Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, Eiropas Komisija, COM(2017) 240, 2017. gada 10. maijs.
Trešajā starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu (Adisabeba, Etiopija, 2015. gada jūlijs) pieņemtais noslēguma dokuments, ko ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja 2015. gada 27. jūlija rezolūcijā Nr. 69/313.
Parīzes Klimata konferences (COP21) rezultāts, stājies spēkā 2016. gada 4. novembrī.
https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/european-consensus-on-development-final-20170626_en.pdf.
„Tirdzniecība, izaugsme un attīstība. Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību”, COM(2012) 22 galīgā redakcija.
Eiropas ziņojums par attīstību (2015. g.): Combining finance and policies to implement a transformative post-2015 development agenda (ODI, ECDPM, GDI/DIE, Atēnu Universitāte un Southern Voice Network).
Laikā no 2012. līdz 2017. gadam vairāk nekā 250 projekti pievērsās ekonomikas pārvaldības un ieguldījumu vides reformām Subsahāras Āfrikā. Nākotnē saskaņotība tiks nodrošināta, cita starpā piemērojot ĀIP integrēto pieeju.
Jaunattīstības valstis, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu ES attīstības sadarbības jomā, ir vai nu ar ES noslēgto tirdzniecības nolīgumu parakstītājas, vai arī ES Vispārējās preferenču sistēmas saņēmējas.
Budžeta atbalsts palīdz jaunattīstības valstu centieniem piesaistīt vietējos resursus, palielina pārredzamību un pārskatabildību un uzlabo publisko ieguldījumu politiku un tās īstenošanu, kā arī ieguldījumu un uzņēmējdarbības vidi.
Šo centienu stūrakmens būs jaunais ārējo investīciju plāns (ĀIP) Āfrikai un Eiropas kaimiņvalstīm. Jaukta veida finansējums apvienojumā ar pienācīgām politikas un regulatīvām reformām (ieguldījumu vides 3. pīlārs) nodrošina integrētu pieeju, kas ir piemērojama arī citās jaunattīstības valstīs.
Ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir izveidotas nozaru apakškomitejas, kurās abi parakstītāji apspriež īstenošanas progresu tādās jomās kā tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība, sanitārie un fitosanitārie jautājumi, kā arī muita un tirdzniecības atvieglošana. Šo apakškomiteju ievāktā informācija var palīdzēt apzināt vajadzības, ko var apmierināt ar tirdzniecības atbalsta starpniecību.
Infrastruktūra, politikas virzieni, ražošanas spējas, atbilstība standartiem u. tml.
Tarifi, izcelsmes noteikumi, kvotas, sanitārie un fitosanitārie jautājumi u. tml.
Kotdivuāra un Gana, mērķtiecīgi izmantojot nozarei paredzēto tirdzniecības atbalstu, kopš 2008. gada ir pārgājušas no neapstrādātu kakao pupiņu eksporta uz tādu kakao produktu eksportu, kuri ir pārstrādāti uz vietas. Nepilnu 8 gadu laikā Kotdivuāra ir palielinājusi šokolādes, kakao sviesta, kakao pastas un kakao pulvera eksportu uz Eiropas Savienību 2,5 reizes, savukārt Gana – 4,5 reizes.
Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 157 „Digital4Development: digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušana ES attīstības politikā”.
C kategorijas paziņojumi ietver noteikumus, kurus jaunattīstības valsts vai vismazāk attīstītā valsts paredz īstenot termiņā pēc pārejas perioda beigām un kuru īstenošanai ir vajadzīgas spējas, ko iegūst, saņemot palīdzību spēju veidošanai (avots: PTO).
Piemēram, ar kafiju, kakao un kokvilnu saistītās vērtības ķēdes, kuru gadījumā ir vajadzīgi lejupēji ieguldījumi, lai radītu pievienoto vērtību.
Piemēram, platforma „Ilgtspējīga uzņēmējdarbība Āfrikai” (Sustainable Business for Africa (SB4A) platform) ĀIP ietvaros un ES uzņēmējdarbības grupu / tirdzniecības palātu tīklu izveide.
Piemērs šajā sakarā ir ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), caur kuru tiek paziņots par pārtikas un barības sūtījumiem, kas ir noraidīti pie ES ārējām robežām pēc tam, kad tie ir pārbaudīti un ir atklāts veselības apdraudējums.
Pilsoniskās sabiedrības konsultāciju mehānisms.
Piemēram, sekmējot sieviešu ekonomiskās iespējas, kas panākams, sniedzot pieeju finanšu līdzekļiem, konsultāciju pakalpojumiem, sieviešu uzņēmējdarbības tīkliem un digitāliem veicinātājiem, kuri nodrošina sociālo un finansiālo iekļautību.
„Rīku kopums tādai tiesībās balstītai pieejai ES attīstības sadarbībai, kurā ietvertas visas cilvēktiesības”, SWD(2014) 152.
http://www.ilo.org/global/topics/decent-work/lang--en/index.htm.
Minētie noteikumi cita starpā attiecas uz šādiem jautājumiem: svarīgāko starptautisko darba un vides standartu un nolīgumu ievērošana, dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, atbildīga piegādes ķēžu pārvaldība, ilgtspējas nodrošināšanas shēmas (piemēram, ekomarķējums) un taisnīgas un ētiskas tirdzniecības iniciatīvas.
Piemērs ES atbalstam, kas piešķirts taisnīgas tirdzniecības piegādes ķēžu izveidei, bija ES ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā, veicot pasākumus taisnīgas tirdzniecības veicināšanai kokvilnas nozarē Indijā, Nepālā un Šrilankā. Tika izveidotas tirdzniecības saiknes starp vietējiem MVU un taisnīgas tirdzniecības jomā strādājošiem dalībniekiem Eiropas Savienībā, panākot to, ka taisnīgā tirdzniecībā pārdotās kokvilnas apmērs sasniedza gandrīz 2 miljonus euro, kas nāca par labu gandrīz 1000 lauksaimniekiem, kuri bija apvienojušies 175 ražotāju grupās.
SWD (2015) 182 final. Komisijas dienestu kopējais darba dokuments: „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”. Jo īpaši mērķi attiecībā uz visu vecumu sieviešu piekļuvi pienācīgam darbam un vienlīdzīgu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un produktīviem resursiem, tostarp zemei, tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai.
Par to pašlaik notiek sarunas starp vairākām PTO dalībvalstīm.
Šie principi un vadlīnijas cita starpā ir ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, ANO Globālais līgums un ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kā arī starptautiskie standarti par atbildīgiem ieguldījumiem un atbildīgu uzņēmējdarbību.
Piemēram, tekstilrūpniecībā, kokrūpniecībā un ieguves rūpniecībā, kā arī citās nozarēs, kurās pastāv īpaši augsts risks.
Adisabebas rīcības programmas 90. punkts un IAM mērķi Nr. 8.a un 17.11.
Industrializācija Āfrikā un vismazāk attīstītajās valstīs (Industrialisation in Africa and Least Developed Countries), ANO Industriālās attīstības organizācijas (UNIDO) 2016. gada ziņojums G20 Attīstības jautājumu darba grupai.
Atsauces dokuments Nr. 17: Darbība konfliktu un nestabilitātes situācijās. ES darbinieku rokasgrāmata, 2014. gada decembris, https://europa.eu/capacity4dev/public-fragility/document/operating-situations-crisis-and-fragility-eu-staff-handbook.
Saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu šīs valstis turpina saņemt attīstības sadarbības palīdzību reģionālajā līmenī.
Atsauces vērtība: vidēji 18 % 2010.–2015. gadā. Avots: 2017. gada ES tirdzniecības atbalsta pārraudzības ziņojums.
Neapdraudēt aizsardzību, nesaasināt esošo nevienlīdzību un ņemt vērā tirdzniecības atbalsta darbību gan paredzētās, gan neparedzētās sekas.
Paredzams, ka Komisijas jaunā operatīvā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta 2018. gadā.
SWD (2015) 80 final.