EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.11.2017
COM(2017) 631 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
saskaņā ar 58. pantu Direktīvā 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību
{SWD(2017) 353 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
saskaņā ar 58. pantu Direktīvā 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību
1. Ievads
Eiropas Savienība 2010. gadā pieņēma Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (turpmāk — direktīva), ar ko atjaunināja un aizstāja 1986. gadā pieņemto tiesību aktu. Visas darbības ar dzīviem dzīvniekiem pētniecības, izglītības un testēšanas nolūkā ir jāveic, ievērojot šo direktīvu. Šis ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz direktīvas 58. pantā minēto prasību, kas nosaka, ka direktīvas pārskatīšana ir jāveic līdz 2017. gada 10. novembrim.
1.1. Politikas mērķi un nolūks
Direktīvai ir šādi trīs galvenie mērķi:
·nodrošināt ES iekšējā tirgus efektīvu darbību un paaugstināt ES pētniecības nozares konkurētspēju un inovācijas spējas, izveidojot vienlīdzīgus apstākļus;
·nodrošināt augstus labturības standartus dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem;
·uzlabot pētniecības iestāžu darba pārredzamību sabiedrībai no dzīvnieku izmantošanas un labturības viedokļa.
Lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, ir ļoti svarīgi efektīvi piemērot tā dēvētos “trīs R” (no angļu val. Replace, Reduce, Refine) jeb aizstāt, samazināt un pilnveidot to dzīvnieku izmantošanu un kopšanu, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem.
Direktīvā ir izklāstītas prasības attiecībā uz:
·to, kā aizstāt un samazināt dzīvnieku izmantošanu procedūrās un kā pilnveidot šo dzīvnieku audzēšanu, turēšanu, kopšanu un izmantošanu;
·dzīvnieku izcelsmi, audzēšanu, iezīmēšanu;
·audzētāju, piegādātāju un izmantotāju darbībām;
·tādu projektu izvērtēšanu un atļaušanu, kas saistīti ar dzīvnieku izmantošanu procedūrās.
1.2. Pārskata ziņojuma darbības joma un laika grafiks
Šī pārskata mērķis ir izvērtēt, cik labi tiek sasniegti direktīvas mērķi un vai tā atbilst savam nolūkam vai arī to nepieciešams atjaunināt, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus un ētikas normas. Pārskatā ir ņemts vērā progress tādu alternatīvu izstrādē, kurās netiek izmantoti dzīvnieki, it īpaši tādu, ar kurām aizstāj primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti. Tajā ir iekļauti secinājumi no direktīvas 10. pantā minētās priekšizpētes par progresu ceļā uz to otrās un/vai augstākas paaudzes primātu izmantošanu, kas nav cilvēkveidīgie primāti.
Direktīva stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, tomēr pēdējais valsts tiesību akts tika pieņemts tikai 2015. gadā. Arī dzīvnieku turēšanas un kopšanas kopīgie standarti stājās spēkā tikai 2017. gada janvārī. Šī pārskata sagatavošanas laikā joprojām turpinājās Eiropas Komisijas veiktās atbilstības pārbaudes, kā arī vairākas izmeklēšanas un pārkāpumu lietas, kuru rezultātā var tikt izdarītas izmaiņas dažos valstu tiesību aktos.
Faktisko informāciju par direktīvas praktisko īstenošanu dalībvalstis var iesniegt līdz 2018. gadam. Valstu statistikas dati pirmo reizi tika publicēti 2015. gadā, taču dzīvnieku izmantošanas tendences ES līmenī kļūs zināmas ne ātrāk kā 2019. gadā. Informācija par projektu retrospektīvu novērtēšanu būs pieejama no 2019. gada. Tādēļ pilnvērtīgu direktīvas normatīvās atbilstības un izpildes programmas novērtējumu varēs veikt tikai pēc 2019. gada, kad būs pieejama pilnīgāka informācija un būs pagājis pietiekams laiks kopš direktīva tiek īstenota, lai būtu iespējams izvērtēt visas izmaiņas dzīvnieku labturībā un izmantošanas praksē.
Visu minēto iemeslu dēļ tiesību aktos noteiktais šī pārskata veikšanas termiņš ir samērā agrs. Tādēļ šajā ziņojumā iespējams aprakstīt tikai sākotnējās progresa pazīmes, noteikt problemātiskās jomas un labo praksi.
Apspriešanās metodika, analizētie rezultāti un ieteikumi par to, kā uzlabot direktīvas īstenošanu un piemērošanu, ir izklāstīti pievienotajā dienestu darba dokumentā 1 .
3. Galvenās konstatētās problēmas
Direktīvas struktūra kopumā nodrošina stabilu regulatīvo pamatu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem.
Sākotnējie dati liecina, ka direktīvas ietekme dalībvalstīs ir atšķirīga. To lielā mērā ietekmē tie valstu tiesību akti, kuri bija spēkā pirms direktīvas pieņemšanas. Dalībvalstīm, kurām jau bija ieviesti sevi pierādījuši projektu izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas procesi, direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos bija nepieciešams salīdzinoši maz korekciju. Savukārt tām, kurām projektu izvērtēšanas jomā nebija iepriekš izstrādātu prasību vai oficiālu struktūru, īstenošana bija daudz grūtāka.
Tomēr dažas sākotnējās tendences ļauj secināt, ka direktīvas īstenošanas rezultātā tiks panāktas dažas plānotās izmaiņas un rezultāti. Piemēram, ieinteresētās personas uzskata, ka prasība izveidot dzīvnieku labturības struktūras ir lietderīga, jo, pateicoties tai, jau tagad uzlabojas dzīvnieku izmantošana un kopšanas prakse. Pie citām pozitīvām sekām, uz ko norādījušas ieinteresētās personas, ir jāmin paaugstinātie kopšanas, turēšanas un pētniecības prakses standarti, labāka informētība par trīs R, kopšanas kultūras veicināšana, dzīvnieku labturības un labas zinātnes saiknes pieaugošā atzīšana pētniecības kopienā, kā arī pārredzamības palielināšanās.
Ieinteresētās personas arī noteica jomas, kurām jāpievērš papildu uzmanība un kurās nepieciešams progress, proti — projektu izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas procesu efektivitāte un konsekvence, kā arī piekļuve informācijai par dzīvnieku izmantošanu un šīs informācijas kvalitāte un pārredzamība.
Turpmākajās iedaļās ir sniegts galveno konstatējumu apraksts, ņemot vērā direktīvas trīs galvenos mērķus.
1. iedaļa. Tiesību aktu saskaņošana Eiropas Savienībā
Aptuveni viena trešdaļa no aptaujātajiem dzīvnieku izmantotājiem uzskatīja, ka, pateicoties direktīvai, ir sākta dažu svarīgu aspektu saskaņošana, tādā veidā jau tagad veidojot vienlīdzīgus apstākļus, it īpaši attiecībā uz dzīvnieku kopšanas un turēšanas paņēmienu saskaņošanu.
Tomēr dažās dalībvalstīs projektu izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas prasības radīja bažas par papildu birokrātiju, izmaksām un kavēšanos. Atšķirībā no regulām ES direktīvās netiek noteikti darbību procesi. Pastāv bažas, ka struktūru un finanšu resursu atšķirības, it īpaši attiecībā uz projektu izvērtēšanu un atļauju izsniegšanu, var aizkavēt saskaņošanas mērķu sasniegšanu.
Projektu izvērtēšana un atļauju izsniegšana
Projektu izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas procesa konsekvence un efektivitāte, kā arī dalībvalstu savstarpējie rezultāti ir būtiski, lai papildus vēlamajiem labturības un zinātniskajiem ieguvumiem izveidotu vienlīdzīgus apstākļus zinātnes kopienai. Daudzās dalībvalstīs līdzīgi procesi bija ieviesti vēl pirms direktīvas stāšanās spēkā, tādēļ nav saņemtas ziņas par lielām izmaiņām vai uzlabojumiem. Tomēr daudziem zinātniekiem vēl ir jāiesniedz projekta pieteikums saskaņā ar jauno kārtību un daudzi joprojām izmanto atļaujas, kas izsniegtas atbilstoši iepriekšējiem tiesību aktiem. Šobrīd spēkā esošo atļauju pārejas pasākumi norisināsies līdz 2018. gada janvārim.
Lai izpildītu direktīvas prasības, dalībvalstis izveidoja atšķirīgas struktūras. Dažās dalībvalstīs valstī saņemtos pieteikumus izskata viena valsts iestāde. Citās darbojas reģionālas komitejas vai komitejas tajās organizācijās, kuras izmanto dzīvniekus, kas bieži vien ir integrētas ar dzīvnieku labturības struktūru.
Neskatoties uz iestāžu atšķirībām, puse no respondentiem uzskatīja, ka projektu izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas procesi ir efektīvi un lietderīgi. Dažas ieinteresētās personas izteica bažas par to, kādas negatīvas sekas var radīt šādas iestāžu atšķirības, it īpaši no objektivitātes un samērīguma nodrošināšanas viedokļa. Daži respondenti pauda neapmierinātību un neizpratni par birokrātiju un darbību dublēšanos projektu iesniegšanas jomā atsevišķās dalībvalstīs.
Citas aktualizētās problēmas ir šādas:
·nekonsekventa dalībvalstu pieeja tam, kā dažāda mēroga, rakstura un sarežģītības projekti tiek sadalīti pa kategorijām un izskatīti;
·kavēšanās ar atļauju izsniegšanas lēmumu nosūtīšanu, pārsniedzot 40 vai 55 dienu termiņu, neskatoties uz to, ka dažās dalībvalstīs par projekta iesniegšanu ir noteikta maksa;
·papildu birokrātija, ko rada informācijas prasības, kas pārsniedz direktīvā noteikto attiecībā uz kaitējuma un ieguvumu novērtējumiem;
·nepieciešamība uzlabot efektivitāti gadījumos, kad atļauju saņēmušajos projektos ir jāveic izmaiņas;
·ierobežotais progress saistībā ar vairāku vispārējo projektu īstenošanu un izmantošanu, kā arī ar vienkāršoto administratīvo procedūru.
Šo procesu atbalstam izstrādātie ES norādījumi 2 par projektu izvērtēšanu lielākajā daļa dalībvalstu tika labi izplatīti.
Viens no valsts komitejas galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt saskaņotu pieeju projektu izvērtēšanai. Mazāk nekā 25 % no respondentiem uzskatīja, ka valsts komiteja ir paveikusi lietderīgu darbu saistībā ar saskaņotas pieejas veicināšanu, kas daļēji atspoguļo faktu, ka daudzas komitejas joprojām nav pienācīgi izveidotas.
Direktīvas darbības joma
Direktīvas darbības joma tika paplašināta, iekļaujot tajā:
·jaunas sugas un dzīvības formas (piemēram, galvkājus, augļus agrīnā attīstības stadijā);
·dzīvnieku izmantošanu pamatpētījumos, izglītībā un apmācībā;
·dzīvnieku izmantošanu parastā ražošanā.
Daudzas dalībvalstis jau bija iekļāvušas dažus vai visus šos jautājumus savos iepriekšējos tiesību aktos. Darbības jomas sakarā lielas problēmas netika minētas, izņemot dažus papildu administratīvā sloga gadījumus.
Izglītība un apmācība
Viens no direktīvas mērķiem ir brīva darbinieku pārvietošanās savā nozarē Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr izglītības un apmācību joma ir dalībvalstu kompetencē. Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka jautājums par darbinieku kvalifikācijas nodrošināšanu un uzturēšanu tika risināts apmierinoši. Tika ziņots, ka nedaudz atšķīrās dalībvalstu gaidas attiecībā uz apmācību prasībām, tādēļ dažreiz apmācību dublēšana joprojām ir nepieciešama. Lai veicinātu saskaņotāku pieeju, Eiropas Komisija izstrādāja ES pamatnorādes 3 izglītības un apmācības jomā, kā arī tika izveidota brīvprātīga ES mēroga izglītības un apmācības platforma laboratorijas dzīvnieku zinātnē.
Labturības standartu saskaņošana
Daudzas ieinteresētās personas norādīja, ka, pateicoties direktīvai, sākās dzīvnieku kopšanas un turēšanas standartu saskaņošana. Līdz šim nelielas bažas ir radušās saistībā ar jauno standartu ievērošanas izmaksām, kas bija norādīta kā iespējama problēma direktīvas ex-ante novērtējumā.
Kā neiekļauti aspekti tika minēta standartu neesamība attiecībā uz galvkājiem un dažām zivju sugām, tostarp atbilstošu (galvkāju) nogalināšanas metožu neesamība.
Direktīvas 2. pantā paustajā nolūkā izveidot vienlīdzīgus apstākļus dažas ieinteresētās personas saskatīja iespējamu šķērsli dzīvnieku labturības standartu uzlabošanai. Tomēr direktīva dod iespēju veikt tehnisku pielāgošanos progresam ar deleģēto pilnvaru palīdzību, nodrošinot, ka visus noteiktos dzīvnieku labturības standartu uzlabojumus, ja tie ir pamatoti, var pieņemt un piemērot visā ES.
2. iedaļa. Dzīvnieku labturība un trīs R; alternatīvu pieeju piemērošana un izstrāde
Dzīvnieku labturības uzlabošanas pasākumi un trīs R piemērošana ir šīs direktīvas kodols. Dzīvnieku un zinātnes kvalitātes ieguvumi no augstiem labturības standartiem ir plaši atzīti.
Jau šobrīd ir vērojamas būtiskas šo ieguvumu pozitīvas izpausmes, it īpaši labāka iestāžu izpratne par dzīvnieku labturības vajadzībām, kuras veicināšanā liela nozīme ir dzīvnieku labturības struktūrai. Par ieguvumiem ziņo gan dzīvnieku izmantotāji, gan citas ieinteresētās personas. Vairāk nekā puse izmantotāju uzskatīja, ka dzīvnieku labturība uzlabojās, pateicoties jaunu izmitināšanas un kopšanas paņēmienu izmantošanai, tostarp, piemēram, vides dažādošanai un kopšanas darbinieku apmācībai un kvalifikācijas paaugstināšanai.
Atbildība par alternatīvu pieeju piemērošanas nodrošināšanu gulst uz pētniekiem un kopšanas darbiniekiem, kurus atbalsta dzīvnieku labturības struktūra un norīkotais veterinārārsts, kā arī uz amatpersonām, kuras izvērtē projektus. Gandrīz puse no izmantotājiem piekrita, ka trīs R īstenošana un dzīvnieku labturība ir uzlabojusies, pateicoties projektu izvērtēšanai. Tomēr ieinteresēto personu domas dalījās atkarībā no tā, vai šādi pasākumi bija ieviesti pirms direktīvas pieņemšanas.
Pie svarīgiem aspektiem jāmin atbilstošas izglītības un apmācību nodrošināšana, dzīvnieku labturības struktūras loma un uzdevumi, kā arī pieejamie rīki būtiskas jaunākās informācijas iegūšanai par trīs R. Dzīvnieku labturības standartu uzturēšanā svarīga nozīme ir inspekcijām.
Pārskata ziņojumā tika ņemts vērā progress saistībā ar alternatīvām pieejām, taču nav iecerēts izmērīt alternatīvo pieeju izstrādi, validāciju un apguvi. Tajā tiek izvērtēts, vai direktīvā paredzētie pasākumi atbilst to nolūkam. Ņemot vērā direktīvas prasību attiecībā uz alternatīvu pieeju izstrādi un validāciju agrīno īstenošanas stadiju, to izvērtēšanai būs nepieciešams vairāk laika.
Dzīvnieku labturības struktūras
Direktīvā ir noteikta prasība, ka katrai iestādei ir jāizveido dzīvnieku labturības struktūra, kuras galvenais darbības mērķis ir veicināt nepārtrauktu trīs R piemērošanu ikdienas darbā. Kopumā dalībvalstis, izmantotāji un ieinteresēto personu organizācijas atzinīgi vērtēja šo prasību. Ļoti pozitīvi tiek vērtēta mijiedarbība starp zinātniekiem, kopējiem un veterinārārstiem, savukārt dzīvnieku labturības struktūras tiek atzinīgi vērtētas kā labas kopšanas kultūras veicinātājas. Par īpaši vērtīgu ir atzīta norīkotā veterinārārsta un speciālistu piesaistīšana eksperimentu plānošanā.
Tomēr izmantotāji dažās dalībvalstīs norādīja, ka dzīvnieku labturības struktūras funkcija nav skaidra, it īpaši, ja tā ir arī iesaistīta projektu sākotnējā izvērtēšanā. Tā kā dzīvnieku labturības struktūras uzdevumi un projektu izvērtēšana savstarpēji atšķiras, ir svarīgi pārzināt konkrētās prasības un noteikt šiem atsevišķajiem procesiem atbilstīgas kompetences. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikti visi direktīvā noteiktie pamatuzdevumi.
Valstu komitejas
Valstu komitejām būtu jāsekmē saskaņotu pieeju izmantošana projektu izvērtēšanā, jāveicina laba dzīvnieku labturība un apmaiņa ar labo praksi dalībvalstīs un ES līmenī. Kopumā cerētais vēl nav īstenojies, jo vairāku valstu komitejas vēl nav pilnībā izveidotas. Neskatoties uz to, dažas komitejas jau darbojas, izstrādājot norādījumu materiālus, veidojot tīklus un apmainoties ar paraugpraksi.
Iecelto atbildīgo personu apmācība un izglītība, kā arī viņu nepieciešamība
No tām dalībvalstīm, kurās agrāk nebija oficiālu augstas kvalitātes apmācību un izglītības programmu, tika saņemtas ziņas par ievērojamiem ieguvumiem, ko nodrošināja direktīvas prasību izpilde, tostarp prasība par amatpersonas iecelšanu, kura būtu oficiāli atbildīga par apmācību un kompetenču uzraudzību. Pie šiem ieguvumiem jāmin labāka dzīvnieku labturība, labāka izpratne par sāpēm, diskomfortu un ciešanām, kā arī labāka izpratne par dzīvnieku uzvedību un vajadzībām. Tomēr dalībvalstu vidū joprojām saglabājas būtiskas atšķirības attiecībā uz apmācībām, kas jāapgūst, pirms var sākt procedūras ar dzīvniekiem.
Daudzi izmantotāji joprojām nav informēti par ES norādēm attiecībā uz apmācību 4 , kā arī citiem dalībvalstu vai valsts komiteju norāžu dokumentiem, tādēļ vēl ir daudz darāmā saziņas uzlabošanai šajā jomā. Tāpat arī redzams, ka pastāv nelielas grūtības saistībā ar tās personas amata atzīšanu un īstenošanu, kura ir atbildīga par konkrētu sugu informācijas sniegšanu, it īpaši saistībā ar viņu ieguldījumu ar trīs R saistītās informācijas izvērtēšanā attiecīgajā zinātnes nozarē. Būtu noderīgi izstrādāt papildu norādījumus par šo amatu. Atzinīgi tika novērtēta prasība piesaistīt norīkotu veterinārārstu, kā rezultātā ir uzlabojusies ķirurģiskās iejaukšanās, anestēzijas, pretsāpju līdzekļu izmantošanas un eitanāzijas prakse.
Dalībvalstu veiktās inspekcijas
Kvantitatīvi dati par veiktajām inspekcijām dalībvalstīs nebūs pieejami līdz 2018. gada beigām. Tomēr dažas ieinteresēto personu sniegtās atbildes liecināja, ka pārskatītās inspekciju prasības palīdz mainīt zinātnieku un tehnisko speciālistu attieksmi, kā rezultātā uzlabojas dzīvnieku labturība un izpratne par trīs R. Pie tiem jāmin izmēģinājumu protokolu uzlabojumi, labāka dzīvnieku un procedūru smaguma novērtējumu pārraudzība, kā arī labāka vides dažādošana un veselības pārbaudes.
Esošo alternatīvu piemērošana
Termins “alternatīva” direktīvas kontekstā ietver visus līdzekļus vai stratēģijas, ar kurām īsteno trīs R un kuras:
·ļauj iegūt nepieciešamo informāciju, neizmantojot dzīvus dzīvniekus;
·izmanto mazāku skaitu dzīvnieku, bet iegūst tādu pašu informācijas apjomu;
·uzlabo procedūru norises kārtību tā, lai izraisītu mazāk sāpju, diskomfortu vai ciešanas, vai uzlabotu labturību.
Dzīvniekus drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja nepastāv alternatīvas bez dzīvnieku izmantošanas zinātniskā mērķa sasniegšanai. Šajā direktīvas īstenošanas posmā vēl ir pāragri vērtēt tās ietekmi uz alternatīvu izmantošanas veicināšanu un izplatību. Tomēr ieinteresētās personas apstiprina dažas pozitīvas tendences:
·dzīvnieku labturības struktūras, projektu vērtētāju un atbildīgo iestāžu svarīgā ietekme uz ierosinātās dzīvnieku izmantošanas vajadzības apmierināšanu;
·inspekciju programmas nozīmīgums, lai pārbaudītu atbilstību trīs R un nodrošinātu jaunu alternatīvu pastāvīgu piemērošanu visā projekta dzīves ciklā;
·Eiropas Savienības References laboratorijas alternatīvām dzīvnieku testēšanai (EURL ECVAM) oficiāla izveidošana, kurai ir svarīga loma alternatīvo pieeju validācijas koordinēšanā, kā arī informācijas datubāzu par alternatīvām uzturēšanā.
Tomēr saņemtajās atbildēs bija minēti četri ievērojami šķēršļi, kas kavē alternatīvu ātrāku izvēršanu, proti: zināšanu trūkums; nepietiekama saziņa un informācijas izplatīšana; pieņemamība un izmaksas. Organizācijas norādīja uz trūkumiem apmācībā par alternatīvām, kā arī to meklēšanā. Dažas dzīvnieku labturības struktūras vēl nav izstrādājušas piemērotas informācijas stratēģijas attiecībā uz alternatīvām.
Izmantotāji norādīja, ka pētījumos par atsevišķiem bioloģiskiem aspektiem joprojām ir jāveic in vivo izmēģinājumi un ir maz ticams, ka pārskatāmā nākotnē kļūs pieejamas alternatīvas metodes. Tomēr daudzas ieinteresētās personas uzskatīja, ka pastāv ievērojams potenciāls attiecībā uz to dzīvnieku aizstāšanu, ko izmanto izglītības nolūkiem, jo jau šobrīd ir pieejamas daudzas alternatīvas, taču tās ne vienmēr tiek izmantotas. Būtu lietderīgi statistikas datos vēl vairāk nodalīt dzīvnieku izmantošanu izglītības nolūkos.
Jaunu alternatīvu izstrāde un validācija
Labturības organizācijas pauda neapmierinātību ar lēno virzību uz jaunu alternatīvo metožu validāciju un pieņemšanu. Dažādās direktīvas tieši nereglamentētās regulējuma jomās validācijas un regulatīvie pieņemšanas procesi atšķiras. Tomēr ir liecības, ka tiek veikti ieguldījumi un norit darbs pie šīs jomas attīstības. Direktīva sekmē šo mērķu sasniegšanu, nosakot pienākumus dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.
Attiecībā uz validāciju dalībvalstis ir izraudzījušās laboratorijas, kur veikt validācijas pētījumus (Eiropas Savienības Laboratoriju tīkls alternatīvo metožu validācijai, EU-NETVAL). Dažas dalībvalstis piešķir līdzekļus šim darbam, taču ir vajadzīgs vairāk. Attiecībā uz regulatīvo ieguldījumu, lai paātrinātu validāciju un izplatību regulatīvajā jomā, dalībvalstis ir izveidojušas vienotus kontaktpunktus ar mērķi sniegt padomus saistībā ar validācijai ierosināto jauno alternatīvo metožu regulatīvo būtiskumu un piemērotību (regulatīvā būtiskuma tīkla PARERE sākotnējais izvērtējums).
Daudzas dalībvalstis ir pastiprinājušas savas darbības alternatīvu veicināšanas jomā, piemēram, palielinājušas finansējumu pētniecībai, brīvprātīgi izveidojušas trīs R centrus, atbalstījušas izglītojošus pasākumus un citus informācijas izplatīšanas centienus. Puse dalībvalstu ir iesniegušas brīvprātīgos ziņojumus, kuros sīki apraksta paveikto saistībā ar alternatīvu metožu izstrādi, validāciju un veicināšanu 5 .
Tika paplašinātas EURL ECVAM funkcijas, iekļaujot tajās lietišķos un pamatpētījumus. Izmantotāji lūdza, lai EURL ECVAM turpina paplašināt savu darbību loku, izvēršot tās no šobrīd galvenokārt regulatīvās toksikoloģijas jomā uz citām zinātnes jomām. EURL ECVAM ziņojumā 6 ir aprakstītas pašreizējās struktūras un sasniegtais alternatīvu metožu izstrādes, validācijas, regulējuma atjaunināšanas un veicināšanas atbalstam.
3. iedaļa. Uzlabota pārredzamība
Ar direktīvu tika ieviesti elementi, kuri bija vērsti uz pārredzamības uzlabošanu, un it īpaši prasības attiecībā un projektu netehniskiem kopsavilkumiem, projektu izvērtēšanas procesu un statistikas datiem.
Lielākā daļa dalībvalstu, dzīvnieku izmantotāju un ieinteresēto personu zinātnes nozarē uzskatīja, ka prasība publiskot projektu netehniskos kopsavilkumus un pārskatītus gada statistikas datus sekmēja pārredzamības uzlabošanos, lai gan visa ietekme vēl nav pilnībā realizējusies. Tomēr nozīmīga dzīvnieku aizsardzības organizāciju daļa pauda bažas par direktīvas līdzšinējo ietekmi uz pārraudzības uzlabošanos. Daļēji tas skaidrojams ar direktīvas īstenošanas agrīno stadiju šī pārskata sagatavošanas laikā.
Projektu netehniskie kopsavilkumi
Projektu netehniskajos kopsavilkumos ir jānorāda informācija par projekta mērķiem un ieguvumiem, izmantoto dzīvnieku skaitu un veidu, paredzamo kaitējumu dzīvniekiem, kas tiem tiks nodarīts procedūru piemērošanas rezultātā, un trīs R ievērošanu. Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka šo kopsavilkumu publiskošana palīdz uzlabot pārredzamību, taču dzīvnieku aizsardzības grupas pauda bažas, norādot uz ievērojamajām kvalitātes atšķirībām un atbilstoša līdzsvara neesamību, piemēram, pārāk liels uzsvars ir likts uz vispārīgiem, bieži vien neīstenojamiem ieguvumiem, kā arī nepietiekama informācija par nodarīto kaitējumu.
Projektu izvērtēšana
Līdz šim tikai dažas dalībvalstis ir publiskojušas savus projektu izvērtēšanas procesus. Gaidāms, ka dalībvalstu informācija būs pieejama Komisijas īstenošanas ziņojuma sagatavošanas laikā 2019. gadā.
Statistikas informācija
Pirmo reizi dalībvalstis publiskoja statistikas datus par dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem 2015. gadā, taču tikai dažas tos bija sagatavojušas tādā detalizētības pakāpē, kāds bija paredzēts Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/707/ES.
Vēl ir pāragri noteikt jauno ziņojumu sniegšanas prasību ietekmi uz pārredzamības uzlabošanos, toties pirmo reizi ir sniegta informācija inter alia par dzīvnieku ģenētisko statusu, izjusto ciešanu faktisko smagumu un to primātu izcelsmi un sugām, kuri nav cilvēkveidīgie primāti.
4. iedaļa. Priekšizpētes par progresu ceļā uz noteiktam nolūkam audzētu otrās un/vai augstākas paaudzes primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izmantošanu rezultāti
Lai izbeigtu primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, sagūstīšanu savvaļā izmantošanai zinātniskiem un vaislas mērķiem, direktīva, ievērojot atbilstošu pārejas periodu, ļauj izmantot tikai primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti un kuri ir nebrīvē audzētu dzīvnieku pēcteči (F2/F2+) vai kuri ir ņemti no pašuzturošām kolonijām 7 . Ar pašuzturošu koloniju apzīmē tādu, kuru, pēc tam, kad tā ir aizvērta, vairs nevar atvērt. Tāpat no likumdevēju ieceres izriet, ka “citas kolonijas”, no kurām var ņemt dzīvniekus, arī ir jāuzskata par pašuzturošām nebrīvē audzētu dzīvnieku kolonijām, no kurām var ņemt vaislas dzīvniekus, kuri nav sagūstīti savvaļā.
Šobrīd direktīvas II pielikumā noteiktais termiņš ir 2022. gada novembris, izņemot attiecībā uz parasto kalitriksu, kam ir jāsasniedz atbilstība F2/F2+ 2013. gada janvārī. Direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka, lai izvērtētu II pielikumā minēto termiņu atbilstību un vajadzības gadījumā ierosinātu grozījumus, ir jāveic priekšizpēte. Pētījuma galvenie konstatējumi un secinājumi ir izklāstīti turpinājumā.
Lielākā daļa ES teritorijā izmantoto sugu jau tagad ir pieejamas kā F2/F2+.
Galvenās bažas ir saistītas ar garastes makaku (Cynomolgus macaque), kura sugas F2/F2+ dzīvnieku pieejamība visā pasaulē jau tagad ievērojami pārsniedz pašreizējo un plānoto pieprasījumu Eiropas Savienībā, Tomēr, lai pabeigtu pārejas procesu, papildus ir nepieciešami pieci gadi (2017.–2022.), tostarp, lai saņemtu no piegādātājiem Maurīcijā no herpes B vīrusa brīvus dzīvniekus, jo piegādātāji vēl nespēj apmierināt zinātnes pieprasījumu pēc F2/F2+ dzīvniekiem.
Ņemot vērā pašreizējo un plānoto ES pieprasījumu pēc šos sugu dzīvniekiem un to piegādes no ES un trešām valstīm, pārejas perioda ietekmi uz zinātni, dzīvnieku labturību un veselību, priekšizpētē secināts, ka nevajadzētu grozīt direktīvas II pielikumā noteiktos termiņus.
Tomēr, lai veicinātu precīzu ziņojumu sagatavošanu, kas palīdz izmērīt progresu ceļā uz direktīvas mērķu sasniegšanu, būtu jāgroza Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/707/ES ar mērķi iegūt ikgadēju informāciju par primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, audzēšanu, kurus piegādā arī no pašuzturošām kolonijām.
5. Secinājumi
Tā kā šis pārskats tika sagatavots agrīnā direktīvās īstenošanas posmā, ir pāragri izvērtēt daudzus tās darbības aspektus saistībā ar politikas mērķiem. Tomēr ir skaidrs, ka lielākā daļa ieinteresēto personu, kas tika aptaujātas saistībā ar šo pārskatu, uzskata, ka direktīva ir būtiska un nepieciešama, lai visā ES izveidotu vienlīdzīgus apstākļus un sasniegtu dzīvnieku labturības mērķus un standartus. Tādēļ šajā posmā grozījumi direktīvā netiek ierosināti. Turklāt, pamatojoties uz SCHEER 8 ziņojuma 9 secinājumiem, netiek ierosināts grafiks primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, tomēr Eiropas Komisija lūgs SCHEER regulāri sniegt jaunāko informāciju, lai cieši pārraudzītu progresu.
Pamatojoties uz direktīvas 10. pantā minēto priekšizpēti, nav pamata pagarināt direktīvas II pielikumā minēto pārejas periodu noteiktam nolūkam audzēto to otrās un/vai augstākas paaudzes primātu izmantošanai, kas nav cilvēkveidīgie primāti. Tomēr tiks grozītas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2012/707/ES ziņojumos iekļaujamās kategorijas, nosakot, ka cita starpā ir sistemātiski jāziņo par izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, paaudzēm, tostarp, ja tie ir iegūti no pašuzturošām kolonijām.
Visbeidzot, tiklīdz kļūs pieejams pietiekams daudzums zinātnisko pierādījumu, būs jāgroza direktīvas III pielikums par kopšanu un izmitināšanu, iekļaujot standartus attiecībā uz galvkājiem, kā arī lai sniegtu sīkāku informāciju par dažām sugu grupām. Būtu jāgroza direktīvas IV pielikums, lai noteiktu atbilstošas nogalināšanas metodes attiecībā uz galvkājiem un pielāgotu esošās metodes jaunākajām zinātniskajām atziņām, vajadzības gadījumā balstoties uz dalībvalstu gada pārskatiem.
SWD(2017) 353
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/pdf/guidance/project_evaluation/en.pdf
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/pdf/guidance/education_training/lv.pdf
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/pdf/guidance/education_training/lv.pdf
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/3r/advance_en.htm
II pielikums dienestu darba dokumentam SWD(2017) 353
Direktīvas 2010/63/ES 10. pants: ... “Šajā pantā “pašuzturoša kolonija” ir tāda kolonija, kurā dzīvniekus audzē tikai kolonijas ietvaros vai izmanto dzīvniekus no citām kolonijām, bet nevis savvaļā sagūstot dzīvniekus, un kurā dzīvnieki tiek turēti tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tie ir pieraduši pie cilvēkiem.”...
Veselības, vides un iespējamā apdraudējuma zinātniskā komiteja
https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/scientific_committees/scheer/docs/scheer_o_004.pdf