EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.6.2017
COM(2017) 298 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Finanšu instrumentu tirgu regulā (FITR) paredzētie atbrīvojumi attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām un citām struktūrām
1.IEVADS
Finanšu instrumentu tirgu regula (FITR) un Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD II) 2014. gada 12. jūnijā tika publicētas Oficiālajā Vēstnesī, 2014. gada 2. jūlijā stājās spēkā un tiks piemērotas no 2018. gada 3. janvāra.
Ar FITD II/FITR tiek ieviesta tirgus struktūra, kuras mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecība attiecīgajos gadījumos notiktu regulētās platformās un lai tā būtu pārredzama un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu cenu veidošanos.
Šajā kontekstā ar FITR piešķirts tāds atbrīvojums no pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, kurš sniedz labumu regulētiem tirgiem, tirgus operatoriem (tirgus uzturētājiem) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz darījumu, kurā darījuma partneris ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks un minētais darījums tiek slēgts, īstenojot tādu monetāro, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politiku, ko šis ECBS dalībnieks ir tiesīgs īstenot, ja minētais dalībnieks iepriekš ir paziņojis savam darījuma partnerim, ka uz darījumu attiecas atbrīvojums. Turklāt ar FITR Komisija tiek pilnvarota paplašināt šā atbrīvojuma darbības jomu, attiecinot to arī uz trešo valstu centrālajām bankām, ja vien ir izpildīti priekšnosacījumi.
Šajā nolūkā Eiropas Komisija uzdeva Eiropas politikas pētījumu centram (CEPS) un Boloņas Universitātei veikt ārējo pētījumu “Atbrīvojumu piemērošana trešo valstu centrālajām bankām un citām struktūrām saskaņā ar Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu (MAR) un Finanšu instrumentu tirgu regulu (FITR)” (turpmāk “pētījums”). Pētījums tika veikts, balstoties uz apsekojumu un izpēti, un tajā ir analizēti pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumi, kuri tiek piemēroti, trešo valstu centrālajām bankām veicot vērtspapīru tirdzniecību, kā arī tas, cik lielā mērā minētās centrālās bankas veic vērtspapīru tirdzniecību Savienībā.
2.ZIŅOJUMA TIESISKAIS PAMATS: FITR 1. PANTA 9. PUNKTS
FITR 1. panta 6. punktā ir paredzēts atbrīvojums no pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumu ievērošanas attiecībā uz darījumu, kurā darījuma partneris ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks un minētais darījums tiek slēgts, īstenojot tādu monetāro, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politiku, kuru minētais ECBS dalībnieks ir tiesīga ievērot, ja vien tas iepriekš ir paziņojis savam partnerim, ka uz darījumu iattiecas atbrīvojums.
Turklāt ar FITR 1. panta 9. punktu Komisija tiek pilnvarota: “[..] pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai paplašinātu 6. punkta darbības jomu attiecībā uz citām centrālajām bankām.
Šajā nolūkā Komisija līdz 2015. gada 1. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēta attieksme pret trešo valstu centrālo banku darījumiem, kas, piemērojot šo punktu, ietver Starptautisko norēķinu banku. Ziņojumā tiek iekļauta to tiesību aktā paredzēto uzdevumu un tirdzniecības apjomu Savienībā analīze. Minētajā ziņojumā:
a) tiek noteikti noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs, attiecībā uz centrālo banku darījumu, tostarp ECBS dalībnieku darījumu trešās valstīs, tiesību aktos paredzēto atklāšanu, un
b) tiek novērtēta tiesību aktos paredzēto atklāšanas prasību iespējamā ietekme Savienībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.
Ja ziņojumā ir secināts, ka 6. punktā paredzētais atbrīvojums ir vajadzīgs attiecībā uz darījumiem, kuru partneris ir trešās valsts centrālā banka, kas īsteno monetāro politiku, ārvalstu valūtas maiņas un finanšu stabilitātes operācijas, Komisija nodrošina, ka minētais atbrīvojums tiek piemērots minētajai trešās valsts centrālajai bankai.”
3.APLŪKOTĀS VALSTIS (TIESĪBU SISTĒMAS)
Ziņojumā aplūkotas šādas valstis (tiesību sistēmas): Ziņojums attiecas uz šādām valstīm (tiesību sistēmām) – Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Korejas Republika, Honkongas ĪPA, Indija, Japāna, Kanāda, Meksika, Singapūra, Šveice un Turcija – un Starptautisko norēķinu banku (BIS), kura saskaņā ar FITR 1. panta 9. punktu uzskatāma par trešās valsts centrālo banku attiecīgā punkta izpratnē. Šis saraksts neskar attiecīgo valstu iespējamo grozījumu un svītrojumu turpmāku izvērtēšanu.
Attiecīgie kritēriji tiesību sistēmu novērtēšanai jāizstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, lielumu un savstarpējās saistības pakāpi starp valstu finanšu sektoru un Savienības finanšu sektoru, kā arī ņemot vērā trešās valsts tiesību sistēmā pastāvošās tiesiskās vides stabilitāti.
It īpaši attiecībā uz lielumu un savstarpējās saistības pakāpi Komisija izmantoja SVF publicēto sarakstu, kurā iekļautas tiesību sistēmas, kurās atrodas sistēmiski nozīmīgākās finanšu iestādes, kurām obligāta ir SVF Finanšu sektoru novērtēšanas programma (FSAP). SVF metodikā ir ņemts vērā katras valsts finanšu sektora lielums apvienojumā ar tā savstarpējām saiknēm un tādējādi ir ņemta vērā arī finanšu tirgu dimensija. Saskaņā ar SVF datiem šo valstu grupa aptver gandrīz 90 % no pasaules finanšu sistēmas un 80 % no pasaules saimnieciskās darbības, un tajā ietilpst vairākums G20 valstu un vairākums Finanšu stabilitātes padomes (FSP) dalībnieku. Pētījums neattiecas uz iestādēm, kuras atrodas ES dalībvalstīs. Turklāt attiecīgo tiesību sistēmu izvēlei nozīmīgi ir divi papildu kritēriji: tiesību sistēma var pretendēt uz novērtējumu 1. panta 9. punktā paredzētā atbrīvojuma piešķiršanai, ja vien Finanšu darbību darba grupa (FATF) to nav iekļāvusi to tiesību sistēmu sarakstā, kuras nesadarbojas, un ja vien attiecīgā valsts (tiesību sistēma) ir parakstījusi IOSCO Daudzpusējo saprašanās memorandu (MMoU).
4.ATSEVIŠĶU TIESĪBU SISTĒMU IZVĒRTĒJUMS
Saskaņā ar FITR 1. panta 9. punktā paredzētajām pilnvarām identificēto tiesību sistēmu analīze ir balstāma uz diviem galvenajiem kritērijiem, kuri abi bija izšķiroši svarīgi Komisijas novērtējumam:
a.Noteikumi par centrālo banku darījumu atklāšanu regulatoru paredzētajā kārtībā: tirgus pārredzamības režīms, kas attiecas uz centrālo banku darījumiem (“tirgus pārredzamība”), un/vai centrālās bankas darbības regulējuma pārredzamība (“darbības pārredzamība”) un kā arī
b.Atbrīvojuma nepieciešamība: to darījumu apjoms, kurus centrālā banka veikusi ar ES darījumu partneriem vai izmantojot ES biržās kotētus finanšu instrumentus.
Novērtējuma veikšanai šo divu kritēriju izpilde tika uzskatīta par obligātu, jo tie ietver FITR 1. panta 9. punktā paredzētos faktorus. Šajā ziņā “tirgus pārredzamība” attiecas uz katra darījuma pārredzamību saistībā ar atsevišķiem vērtspapīriem, savukārt “darbības pārredzamība” attiecas uz plašākiem pārredzamības noteikumiem, kuri reglamentē centrālās bankas darbību. Tādēļ, ņemot vērā FITR mērķus un darbības jomu, tika uzskatīts, ka ir jāveic analīze attiecībā uz normatīvajām (regulatīvajām) prasībām saistībā ar tirgus pārredzamību darījumiem un pārredzamību, kas izriet no darbības regulējuma, lai saskaņā ar FITR 1. panta 9. punkta a) apakšpunktu novērtētu, cik atbilstīgi ir piešķirtie atbrīvojumi trešo valstu centrālajām bankām. Turklāt ir svarīgs darījumu apjoms starp attiecīgo trešās valsts centrālo banku un ES, jo tas norāda uz FITR 1. panta 9. punkta b) apakšpunktā minēto iespējamo ietekmi, kādu Savienībā spēkā esošās normatīvās (regulatīvās) prasības par darījumu atklāšanu var izraisīt attiecībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.
Turklāt, ņemot vērā FITR prasības un mērķus, tika apsvērti šādi kritēriji:
i) tādas paziņošanas procedūras esamība, ar kuru trešās valsts centrālā banka paziņo savam darījumu partnerim no ES, ka uz darījumu attiecas atbrīvojums;
ii) trešās valsts centrālās bankas spēja nodalīt darījumus FITR norādīto galveno politikas mērķu sasniegšanai un darījumus, kas veikti tikai ieguldījumu nolūkā, kā arī
iii) līdzīga atbrīvojuma esamība, kas trešo valstu centrālajām bankām pieejams aplūkotajā tiesību sistēmā.
Iepriekš minētie papildu kritēriji tika novērtēti, ņemot vērā FITR prasības un mērķus. Konkrētāk, FITR 1. panta 6. punktā paredzētos atbrīvojumus nevar piešķirt centrālajām bankām, ja tās veic darījumus tikai ieguldījumu nolūkā. Tādēļ pētījumā tika analizēts, vai trešo valstu centrālās bankas nodala darījumus, kas veikti regulatīviem nolūkiem, un darījumus, kas veikti ieguldījumu nolūkiem. Turklāt pētījumā tika analizēts, vai trešo valstu centrālās bankas ir ieviesušas paziņošanas procedūru attiecībā uz atbrīvotiem darījumiem, vai tās vismaz izvērtē iespēju ieviest šādu procedūru saistībā ar tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, — šāda procedūra uzlabo pārredzamību un tādēļ ir paredzēta FITR. Visbeidzot, tas, vai ir pieejams ar tiesību aktu noteikts atbrīvojums centrālajām bankām, kuras veic tirdzniecību trešo valstu tirdzniecības vietās, var ietekmēt atbrīvojuma atbilstības izmaksu lietderības analīzi.
Pēc šo kritēriju novērtēšanas Komisija secināja, ka ir svarīgi, lai trešo valstu centrālās bankas varētu nodalīt darījumus, kas veikti regulatīviem un ieguldījumu nolūkiem, jo pretējā gadījumā atbrīvojumi, kas piešķirti saskaņā ar 1. panta 9. punktu, nebūtu pietiekami strukturēti. Turpretī pēc turpmākas apspriešanas paziņošanas procedūras neesamība šā ziņojuma izstrādes laikā attiecībā uz atbrīvotiem darījumiem nav uzskatāma par pietiekami būtisku, lai uzskatītu, ka atbrīvojums saskaņā ar 1. panta 9. punktu nedrīkst būt pieejams, jo tiesību sistēmas, kurās pašlaik nav šādu procedūru, ir norādījušas, ka tās gatavojas ieviest procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā. Visbeidzot, ar tiesību aktu noteiktu atbrīvojumu esamība vērtētajā tiesību sistēmā attiecībā uz tādu centrālo banku darījumiem, kuras veic tirdzniecību trešo valstu izpildes vietās, nav uzskatāma par obligātu, lai pretendētu uz atbrīvojumu, jo tas nav tieši noteikts FITR 1. panta 9. punktā.
Vispārīgs novērtējuma pārskats ir sniegts 1. pielikumā. Komisija, ņemot vērā tirgus pārredzamības un/vai darbības pārredzamības regulējumu minētajās tiesību sistēmās, ir secinājusi, ka tajās ir spēkā tiesiskais regulējums, kas nodrošina pietiekamu pārredzamības līmeni. Turklāt šo tiesību sistēmu veiktā tirdzniecība Eiropas Savienībā ir pietiekami būtiska, lai pamatotu atbrīvojuma no pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām darbības jomas paplašināšanu. Turklāt Komisija secināja, ka ir lietderīgi piešķirt atbrīvojumu BIS, kurai nedrīkst kavēt spēju pildīt svarīgas darbības sabiedrības interesēs un sniegt palīdzību starptautiskajā centrālo banku darbības jomā. Atšķirībā no centrālajām bankām BIS ir tieši minēta kā struktūra, kuru var iekļaut, ja tas nepieciešams. Atšķirībā no novērtējuma attiecībā uz centrālajām bankām šis secinājums tika izdarīts, balstoties uz kvalitatīvo novērtējumu.
Tālāk sniegts īss izvēlēto valstu analīzes kopsavilkums attiecībā uz minētajiem kritērijiem. Sīku aprakstu un padziļinātu analīzi skatīt CEPS pētījumā.
Austrālijas Centrālā banka (RBA)
Galvenie kritēriji
Instrumenti, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, neietilpst tādu noteikumu darbības jomā, kuri paredz tirdzniecības pārredzamību. Attiecībā uz darbības pārredzamību RBA sniedz informāciju par bilances posteņiem, paziņo par ikdienas atklātā tirgus operācijām un sniedz apkopotu informāciju par darījumiem pēc šo darījumu veikšanas, izmantojot elektroniskos ziņu pakalpojumus.
RBA ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Ir paredzēts atbrīvojums no pārredzamības prasībām ārvalstu centrālajām bankām.
RBA ir atzīta par spējīgu nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus, kas veikti citā nolūkā (“ieguldījumu” nolūkā).
Visbeidzot, lai gan minētajā iestādē nav procedūras, ar kuru informē darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā paziņoja par savu gatavību ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Brazīlijas Centrālā banka (BCB)
Galvenie kritēriji
Obligātie noteikumi, kuri reglamentē finanšu instrumentu tirdzniecības pārredzamību, attiecas uz dažiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, ieskaitot obligācijas, komerciālos vērtspapīrus un atvasinātos instrumentus. Atbrīvojums no tirgus pārredzamības noteikumiem galvenokārt attiecas uz valsts obligācijām un apgrozāmiem instrumentiem, attiecībā uz kuriem finanšu iestāde sniedz garantijas. Attiecībā uz darbības pārredzamību valsts centrālā banka paziņo informāciju par atklātā tirgus operācijām Sisbacen sistēmā un savā tīmekļa vietnē, kur tā arī sniedz informāciju par izsoļu rezultātiem, tostarp saistībā ar ārvalstu valūtu.
BCB ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Nav paredzēts atbrīvojums no pārredzamības prasībām ārvalstu centrālajām bankām.
BCB var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus citiem nolūkiem (jo īpaši “ieguldījumu” nolūkā), kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, minētā iestāde izmanto procedūru, lai paziņotu darījumu partneriem par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem.
Kanādas Banka (BoC)
Galvenie kritēriji
Attiecībā uz tirgus pārredzamību finanšu instrumentu tirdzniecības obligātie noteikumi attiecas uz dažiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, piemēram, obligācijām, komerciālajiem vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem. Tomēr uz valsts obligācijām, kā arī uz ārvalstu vērtspapīriem nepārprotami attiecas atbrīvojums. Darbības pārredzamības pasākumi cita starpā ir BoC iepriekš publicēta informācija pirms termiņa repo darījumu veikšanas bilances pārvaldības nolūkiem. Apkopotie rezultāti par šiem darījumiem tiek publicēti arī valsts centrālās bankas tīmekļa vietnē.
BoC ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Ir pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām ārvalstu centrālajām bankām.
BoC var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus citiem nolūkiem (jo īpaši “ieguldījumu” nolūkā).
Visbeidzot, lai gan minētajā iestādē pašlaik nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Ķīnas Tautas banka (PBoC)
Galvenie kritēriji
PBoC nav pārredzamības prasību attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, un tirgus dalībniekiem nav jāsniedz darījumu informācija, kā arī jāziņo par tiem. Darbības pārredzamība tiek nodrošināta, veicot publiskus paziņojumus par atklātā tirgus operācijām un īstermiņa likviditātes operācijām.
Eiropas Komisija gaida datus par PBoC tirdzniecību ES finanšu tirgos un ar ES darījumu partneriem. Tādēļ šobrīd nebija iespējams novērtēt atbrīvojuma piešķiršanas ekonomisko pamatojumu.
Papildu kritēriji
Tā kā iestāde atbilst tikai vienam no trīs galvenajiem kritērijiem, CEPS ir pievērsis īpašu uzmanību trim papildu kritērijiem:
- ārvalstu centrālās bankas neizmanto vispārīgo atbrīvojumu no pārredzamības prasībām,
- nav apliecināta iestādes spēja nodalīt darījumus, kas veikti ieguldījumu nolūkā, un darījumus, kas veikti politikas mērķu sasniegšanai,
- nav paziņots par paziņošanas procedūrām, kas paredzētas, lai informētu ES darījumu partnerus, ka uz darījumiem neattiecas pārredzamības prasības.
Tā kā trūkst informācijas par darījumiem, kas īstenoti ar ES darījumu partneriem vai veicot ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecību, CEPS pašlaik nevar izdarīt secinājumus par FITR 1. panta 9. punktā paredzētā atbrīvojuma atbilstību un nepieciešamību attiecībā uz PBoC.
Honkongas Monetārā iestāde (HKMA)
Galvenie kritēriji
Attiecībā uz tirgus pārredzamību Honkongā nav paredzētas pārredzamības prasības attiecībā uz tādu instrumentu tirdzniecību, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Darbības pārskatāmības ziņā jānorāda, ka valsts centrālā banka sniedz informāciju par bilances galvenajiem posteņiem un izmaiņām ārvalstu valūtas rezervēs, nevis darījumu informāciju. Tomēr tā sniedz konkrētu sīku informāciju par maiņas fonda vekseļu un parādzīmju izdošanu.
HKMA ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Nav pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām ārvalstu centrālajām bankām.
HKMA var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, HKMA izmanto procedūru, lai paziņotu darījumu partneriem par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem.
Indijas Centrālā banka (RBI)
Galvenie kritēriji
Attiecībā uz tirgus pārredzamību ārpusbiržas darījumi ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti (parasti tiek veikti pa tālruni), tiek paziņoti tirdzniecības sistēmas sekundārā tirgus modulī. Informācija par vērtspapīru tirdzniecības cenām ir pieejama RBI un “Clearing Corporation of India Ltd.” (CCIL) tīmekļvietnē. Darbības pārredzamības ziņā RBI publicē izsoļu kalendāru un attiecībā uz atklātā tirgus operācijām (OMO) un likviditātes instrumentiem paziņo šo darījumu informāciju jau iepriekš, kā arī apkopotos rezultātus par operāciju ex post veidā. Tā arī sniedz statistikas informāciju par OMO reizi nedēļā un par valūtas maiņas politiku ikmēneša biļetenā (darījumu informācija par ārvalstu valūtas darījumiem netiek atklāta).
Tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms ir neliels.
Papildu kritēriji
RBI neziņo par ārvalstu centrālo banku veiktajiem ārvalstu valūtas darījumiem, un kopumā nav noteikts pienākums ziņot par darījumiem ar ārvalstu centrālajām bankām. HKMA var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan minētajā iestādē pašlaik nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Japānas Banka (BoJ)
Galvenie kritēriji
Obligātajos noteikumos par tirgus pārredzamību ietilpst dažas ziņošanas prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, taču tirgus operatoriem ir jāziņo tikai ministrijai un darījumu reģistriem, nevis sabiedrībai. Tomēr pašregulēšanas organizācijas ir izstrādājušas īpašas prasības publicēt standarta cenas attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Attiecībā uz darbības pārredzamību BoJ nepublicē informāciju iepriekš, bet publicē apkopotos izsoļu rezultātus pēc katra darījuma veikšanas.
Tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms ir neliels.
Papildu kritēriji
Ārvalstu bankas var paļauties uz atbrīvojumu no pārredzamības prasībām saskaņā ar vispārējo konfidencialitātes klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuros informācijas sniegšana radītu kaitējumu attiecībām ar trešām valstīm.
BoJ var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan minētajā iestādē pašlaik nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Meksikas Banka (Banxico)
Galvenie kritēriji
Banxico nav obligātu noteikumu, ar kuriem būtu paredzēta prasība par tādu instrumentu tirdzniecības pārredzamību, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Tomēr pašregulācijas noteikumos ir ietverti kotēšanas pienākumi. Attiecībā uz darbības pārredzamību Banxico publicē galveno informāciju informatīvajā biļetenā pirms izsolēm, tostarp operācijas prognozēto summu un veidu.
Banxico tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms ir neliels.
Papildu kritēriji
Nav pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām attiecībā uz ārvalstu centrālo banku veiktajiem darījumiem. Banxico var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, Banxico izmanto procedūru, lai paziņotu darījumu partneriem par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem.
Singapūras Monetārā iestāde (MAS)
Galvenie kritēriji
Attiecībā uz tirgus pārredzamību MAS izdotās pamatnostādnēs par tirgu regulēšanu, ar kurām īsteno Vērtspapīru un biržā tirgotu nākotnes līgumu likumu, ir paredzēts pienākums sniegt gan pirmstirdzniecības (labāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas), gan pēctirdzniecības (veiktie darījumi) informāciju. Šie noteikumi un pamatnostādnes attiecas uz biržām un atzītiem tirgus operatoriem, nevis tirgotājiem. Attiecībā uz darbības pārredzamību MAS paziņo tirgus dalībniekiem izsoļu noteikumus un rezultātus.
MAS ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
MAS nepiešķir atbrīvojumu no pārredzamības prasībām ārvalstu centrālo banku veiktajiem iekšzemes darījumiem. MAS var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan MAS nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Korejas Banka (BoK)
Galvenie kritēriji
Obligātajos noteikumos nav paredzētas tirgus pārredzamības prasības attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Tomēr pašregulācijas tirgus noteikumi ietver pārredzamības pienākumus attiecībā uz standarta cenām instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru instrumenti un kuru tirdzniecību BoK parasti veic. Attiecībā uz darbības pārredzamību BoK publicē apkopoto informāciju par bilances posteņiem. Saistībā ar ārvalstu valūtas pārvaldību BoK publicē apkopoto informāciju par savu ārvalstu aktīvu ieguldījumu maksājumu daļu.
BoK ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Nav pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām attiecībā uz ārvalstu centrālo banku veiktajiem iekšzemes darījumiem.
BoK var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan BoK nav procedūras, ar kuru informēt ES darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Šveices Nacionālā banka (SNB)
Galvenie kritēriji
Attiecībā uz tirgus pārredzamību pastāv ziņošanas prasības instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, turklāt repo darījumiem starpbanku tirgū ir pieejama arī SIX repo darījumu platforma, ar kuras starpniecību SNB veic lielu darījumu apjomu, un uz to attiecas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Darbības pārredzamības ziņā SNB publisko informāciju par atklātā tirgus operācijām (OMO) un pastāvīgajiem limitiem (standing facilities).
SNB ir liels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Nav pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām attiecībā uz ārvalstu centrālo banku veiktajiem iekšzemes darījumiem, taču tas pašlaik tiek apspriests. Turklāt SNB var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan MAS nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
Turcijas Republikas Centrālā banka (CBRT)
Galvenie kritēriji
Turcijā ir spēkā obligātajos noteikumos un pašregulācijas noteikumos ietvertas pārredzamības prasības attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti (izņemot ārpusbiržas atvasinātos instrumentus). CBRT ir Stambulas biržas (Borsa Istanbul) dalībniece, un birža sniedz informāciju par CBRT tirdzniecības apjomu darījumos, kuri veikti ar šīs platformas starpniecību, ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, kā arī par pārējiem biržas dalībniekiem. Attiecībā uz darbības pārredzamību CBRT publisko apkopoto informāciju par OMO, piemēram, repo darījumiem un atpakaļpirkuma līgumiem, izmantojot izsoles un kotāciju, tiešajiem pirkumiem, izmantojot izsoles un kotāciju, kā arī likviditātes vekseļiem. Stambulas Birža publisko informāciju par CBRT tirdzniecības darījumu apjomu, kas veikts, izmantojot tās platformu. CBRT sniedz informāciju par rezervju pārvaldības darbībām gada pārskatā (informācija par ieguldījumu standartiem, vispārīga informācija par portfeļa saturu) un dažos mēneša pārskatos.
Tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms ir liels.
Papildu kritēriji
Nav pieejams atbrīvojums no pārredzamības prasībām attiecībā uz ārvalstu centrālo banku veiktajiem iekšzemes darījumiem. MAS var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan MAS nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
ASV Federālā rezervju sistēma — Ņujorkas Federālā rezervju banka (FRBNY)
Galvenie kritēriji
Amerikas Savienotajās Valstīs ir spēkā pašregulācijas noteikumos ietvertas plašas pārredzamības prasības attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti (FINRA izstrādātā tirdzniecības pārskatu sniegšanas un atbilstības programma). Pārredzamības prasības neattiecas uz valsts vērtspapīriem (tomēr uz personām, kuras veic darījumus ar ASV valdības vērtspapīriem, ASV aģentūru obligācijām, kā arī ASV dolāros izteiktiem ar aktīviem nodrošinātiem un ar hipotēkām nodrošinātiem vērtspapīriem, attiecas regulatīvās prasības par ziņošanu par pozīcijām). Darbības pārredzamības ziņā FRBNY publisko plašu informāciju par darījumu datiem gan pirms, gan pēc to veikšanas.
FRBNY ir neliels tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms.
Papildu kritēriji
Atbrīvojums no pārredzamības prasībām principā nav pieejams attiecībā uz ārvalstu centrālo banku darījumiem, taču tām var piemērot izņēmumu attiecībā uz valsts obligācijām un ārvalstu valūtas vērtspapīriem. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumi ar ārvalstu centrālajām bankām nav pilnībā izslēgti (atšķirībā no ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem ar ASV iestādēm).
FRBNY var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, FRBNY neizmanto procedūru, lai paziņotu ES darījumu partneriem par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem.
Starptautisko norēķinu banka (BIS)
Galvenie kritēriji
Lai gan BIS ir reģistrēta Šveicē, uz BIS darījumiem neattiecas vietējā tirgus pārredzamības režīms. Attiecībā uz darbības pārredzamību BIS publisko apkopotu informāciju. BIS darījumu partneri cita starpā ir centrālās bankas, monetārās iestādes un starptautiskās pārvaldes iestādes.
Tirdzniecības apjoms ar ES darījumu partneriem vai ES biržās kotēto finanšu instrumentu tirdzniecības apjoms ir liels.
Papildu kritēriji
Atbrīvojums ārvalstu centrālajām bankām netiek piemērots BIS gadījumā, jo valsts (Šveices) tiesību akti neattiecas uz tās darījumiem.
BIS var nodalīt darījumus politikas mērķu sasniegšanai un darījumus tikai ieguldījumu nolūkā, kuriem ir mazāk svarīga loma.
Visbeidzot, lai gan BIS nav procedūras, ar kuru informēt darījumu partnerus par atbrīvojuma esamību attiecībā uz tirdzniecību ar ES finanšu darījumu partneriem, tā ir gatava ieviest šādu procedūru pēc FITR režīma stāšanās spēkā.
5.SECINĀJUMI
Pamatojoties uz iegūto informācija, Komisija secina, ka ir atbilstīgi piešķirt FITR 1. panta 9. punktā paredzēto atbrīvojumu no FITR pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām, kas minētas šā ziņojuma pielikumā.
Šis secinājums neskar turpmākas iespējamās izmaiņas, ņemot vērā trešo valstu centrālo banku iesniegtus jaunus pierādījumus, izmaiņas trešo valstu tiesību aktos vai pārmaiņas faktiskajos apstākļos. Minēto notikumu gadījumā var būt nepieciešams pārskatīt to trešo valstu centrālo banku sarakstu, uz kurām attiecas šāds atbrīvojums.