EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.4.2017
COM(2017) 252 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
INICIATĪVA STRĀDĀJOŠO VECĀKU UN APRŪPĒTĀJU DARBA UN PRIVĀTĀS DZĪVES LĪDZSVARA ATBALSTAM
1. Ievads
Visā Eiropas Savienībā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū. Ekonomiskie zaudējumi, kas dzimumu atšķirību dēļ radušies nodarbinātības jomā, lēšami ap EUR 370 miljardiem gadā 1 . Sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas, Eiropā universitātes beidz vairāk sieviešu nekā vīriešu, taču daļa sieviešu, uzņemoties vecāku rūpes vai piederīgo aprūpēšanas pienākumus, aiziet no darba tirgus. Pašreizējās rīcībpolitikas pietiekami nenodrošina vienlīdzīgas iespējas, kas ļautu tēviem un mātēm kopīgi rūpēties par bērnu – un visas sabiedrības – labklājību.
Tajā pašā laikā darbaspēks Eiropas Savienībā samazinās, iedzīvotāji noveco un demogrāfiskā līkne joprojām liek domāt par problēmas risināšanu. Tas, ka sievietes darba tirgū ir mazāk pārstāvētas, ir saistīts ar joprojām pastāvošajām vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un aizvien lielākajām pensiju atšķirībām, kas nereti noved pie sociālās atstumtības un lielāka nabadzības riska.
Rīcība šajā jomā liek uzdot jautājumu ne vien par taisnīgu attieksmi, dzimumu līdztiesību un prasmju optimālu izmantojumu, bet arī par valstu fiskālo stabilitāti. Tā ir gan sociāla, gan ekonomiska nepieciešamība.
Šī iniciatīva ir izstrādāta, lai stātos pretī minētajiem izaicinājumiem. Iniciatīvā Komisija ir ierosinājusi vērienīgu leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu kopumu, kura mērķis ir modernizēt pašreizējo Eiropas Savienības tiesisko un politisko regulējumu, lai tādā veidā uzlabotu to sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kuri uzņēmušies aprūpes pienākumus, un sekmētu atvaļinājuma tiesību vienlīdzīgāku izmantošanu un elastīgāku darba režīmu. Patlaban spēkā esošais ES tiesiskais regulējums attiecībā uz dažādiem atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu tika izstrādāts 90. gados 2 . Tagad, kad pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, mums jāizdara secinājumi no gūtās pieredzes, jāsaprot, kāpēc gūtie panākumi attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem darba tirgū ir mazāki, nekā plānots, un tajā pašā laikā jānodrošina, lai šis regulējums atbilstu jauniem darba organizācijas modeļiem un nākotnes tendencēm.
Šī iniciatīva ne vien sniedz risinājumu attiecībā uz sieviešu nepietiekamu pārstāvību darba tirgū un, veidojot mūsdienīgu rīcībpolitiku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, atbalsta šo sieviešu karjeras virzību, bet arī palīdz sasniegt Līgumā noteiktos mērķus, proti, sievietēm un vīriešiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un vienlīdzīgu attieksmi pret sevi darbā. Tā arī palīdz darba devējiem paturēt darbā darbiniekus, uzlabot darba ņēmēju motivāciju un darba ražīgumu, samazināt darba kavējumus un lieki netērēt talanta potenciālu. Ieguvums uzņēmumiem būs lielāks talantu fonds un daudzveidīgāks darbaspēks.
Mūsdienīga rīcībpolitika darba un privātās dzīves līdzsvarošanā palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" mērķos atspoguļotajām ES prioritātēm un Komisijas prioritātēm nodarbinātības un izaugsmes jomā, kuras izklāstītas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnēs.
Šī iniciatīva, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra koncepcijas īstenošanā sasniedzamajiem rezultātiem, stiprina Savienības sociālo dimensiju 3 . Tā ir arī daļa no pasākumiem, kurus Komisija paredzējusi īstenot saistībā ar dokumentu "Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam" un kuri noteikti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķī Nr. 5 par dzimumu līdztiesību.
Šī iniciatīva ir tapusi pēc tam, kad 2015. gadā tika atsaukts Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 92/85/EEK attiecībā uz maternitātes aizsardzību, pēc kā Komisija apņēmās iesniegt jaunu iniciatīvu, kas uzlabotu strādājošo vecāku un aprūpētāju dzīvi plašākā perspektīvā.
1.1. Ekonomiskais un sociālais konteksts: pašreizējās problēmas
Lai gan visā Eiropas Savienībā sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas un viņu izglītības līmenis ir pat augstāks nekā vīriešiem 4 , darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas un līdz ar to zemāks ir arī viņu ekonomiskās neatkarības līmenis. ES 2015. gadā vidējais 20–64 gadus vecu sieviešu nodarbinātības līmenis bija 64,3 %, bet vīriešiem tas bija 75,9 % (par 11,6 procentpunktiem vairāk); attiecībā uz pilna laika darbu atšķirība vidēji ir 18,1 procentpunkti, turklāt vērā jāņem arī tas, ka sievietes biežāk strādā nepilna laika darbu.
1. attēls. Sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeņa atšķirības (vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem) un pilnslodzes ekvivalenta nodarbinātības līmenis, 2015. gads
Avots: Eurostat, ESAO
Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis atšķirīgo nodarbinātības līmeni, ir nevienlīdzīgais aprūpes pienākumu sadalījums sieviešu un vīriešu starpā. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības atšķirība ievērojami palielinās, tiklīdz ir runa par ģimenēm ar bērniem, un tas atspoguļo sarežģījumus, ar kuriem sastopas sievietes, kas mēģina apvienot bērnu audzināšanas un aprūpes pienākumus ar algotu darbu. Vidējais nodarbinātības līmenis 2015. gadā sievietēm, kurām ir viens bērns vecumā līdz sešiem gadiem, bija par 8,8 procentpunktiem zemāks nekā sievietēm, kurām nav mazu bērnu, un dažās dalībvalstīs šī atšķirība pat pārsniedz 30 procentpunktus 5 . Turpretī vīriešiem vecāka statuss nodarbinātības līmeni ietekmē gluži pretēji: vīriešiem ar bērniem tas bija par 12 procentpunktiem augstāks nekā bezbērnu vīriešiem un dažās valstīs šī atšķirība bija pat 18 procentpunkti. Daudzi vīrieši norādījuši, ka vēlētos strādāt mazāk par faktiskajām darba stundām, jo darbs traucē ģimenes dzīvei. Dažās valstīs vairāk nekā 25 % ekonomiski neaktīvu sieviešu šāds statuss ir tieši aprūpes pienākumus dēļ 6 . Turklāt vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem attiecībā uz sievietēm pastāv vēl citas atšķirības 7 .
2. attēls. Ietekme uz nodarbinātību vecāku pienākumu dēļ, ja bērns ir jaunāks par sešiem gadiem, 2015. gads
Avots: Eurostat.
Ja pasākumi, kuru mērķis ir saskaņot darbu ar aprūpes pienākumiem, nav pietiekami, tas neproporcionālā apmērā parasti skar sievietes 8 – daudzi vīrieši nav motivēti ņemt ar ģimenes apstākļiem saistītus atvaļinājumus un elastīgu darba režīmu, bet daudzas sievietes ir spiestas pamest darba tirgu vai saīsināt savu darbadienu. Vidēji Eiropas Savienībā sievietes nepilna laika darbu strādā daudz varbūtīgāk nekā vīrieši (31,3 % sieviešu pret 8,3 % vīriešu).
Tajā pašā laikā digitalizācijas radītās pārmaiņas ekonomikā maina arī veidu, kā cilvēki strādā un veic uzņēmējdarbību, un rada jaunas tāldarba iespējas, lielāku neatkarību un elastīgākus grafikus, ar kā visa palīdzību iespējams labāk saskaņot darba un ģimenes pienākumus. Mainās arī uzņēmējdarbības modeļi, paverot jaunas iespējas un jaunus veidus, kā nonākt darba pasaulē. Tradicionālos darba modeļus atstājot pagātnē, daudzās nozarēs notiek straujas pārmaiņas un rodas jaunas iespējas, turklāt palielinās iespējas strādāt pašnodarbinātā statusā un iesaistīties jauna veida darbībās 9 .
Vienlaikus vērojama Eiropas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novecošana un to skaita samazināšanās. Turpmāk iedzīvotāju novecošanas ietekme kļūs pat vēl izteiktāka. 10 . Pēc prognozēm 2013. gadā Eiropas Savienībā uz vienu cilvēku vecumā virs 65 gadiem bija četri darbspējas vecuma cilvēki, bet 2060. gadā pēc prognozēm to būs vairs tikai divi. 11 . Tas var nesamērīgi stipri ietekmēt sievietes, kuras patlaban visvarbūtīgāk ir galvenie neoficiālie aprūpētāji slimu vai vecāka gadagājuma piederīgo aprūpē.
Visi faktori kopā – mazāks atalgojums, lielāks nepilna laika darba īpatsvars un ar aprūpes pienākumiem saistīti karjeras pārtraukumi – daudzas sievietes padara ekonomiski atkarīgākas no partneriem vai valsts, un tādējādi ievērojami palielina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības (vidēji par 16 % ES) un pensiju atšķirības (vidēji par 40 % ES). Tas sievietes pakļauj augstākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam, turklāt pastarpināti negatīvi tiek ietekmēti arī viņu bērni un ģimenes.
Šie fakti par aktuālo problemātiku ekonomikas un sociālajā jomā atklāj, cik nepieciešama ir tāda labāk veidota rīcībpolitika darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, kas sekmētu, ka pāri vienlīdzīgāk sadala aprūpes pienākumus, un likvidētu šķēršļus, kuri liedz sievietēm iesaistīties darba tirgū un veidot tālāk karjeru.
1.2. Atvaļinājumi, elastīgs darba režīms, aprūpes iestādes un demotivējoši ekonomiskie faktori
Lai uzlabotu dzimumu līdztiesību darba tirgū, vērā jāņem vairāki faktori. Pasaules mēroga apsekojumi liecina, ka gan sievietes, gan vīrieši labprāt vēlētos, ka sievietes strādā algotu darbu 12 . Fakti apliecina, ka sieviešu nodarbinātību ievērojami ietekmē adekvātu atvaļinājuma režīmu pieejamība. Sieviešu līdzdalību darba tirgū būtiski ietekmē arī tēvam (kā vienam no abiem vecākiem) paredzētās tiesības uz šādiem režīmiem un to izmantošana, jo tādējādi no mātes pleciem tiek noņemta daļa aprūpes pienākumu un tas viņai ļauj vieglāk atgriezties darba tirgū.
Būtiska nozīme ir arī iespējai izmantot elastīgu darba režīmu – tāldarbu, elastīgu darba laiku, saīsinātu darbadienu vai darba dalīšanu.
Gan bērnu aprūpe, gan ilglaicīga aprūpe ir svarīgi līdzekļi, kas ļauj novērst šķēršļus nodarbinātības jomā, īpaši sieviešu vidū 13 . Aprūpes infrastruktūras pieejamība, piekļūstamība un cenas pieņemamība ir būtiski faktori, kas dod iespēju vecākiem un aprūpētājiem saglabāt savu pozīciju darba tirgū vai iesaistīties tajā.
Arī demotivējoši nodokļu atvieglojumi var mazināt otra pelnītāja 14 – visbiežāk tā ir sieviete – motivāciju iesaistīties darba tirgū vai darbā pavadīt vairāk stundu. Kopā ar augstajām bērnu aprūpes un ilglaicīgas aprūpes pakalpojumu izmaksām augstās nodokļu likmes un mazāki pabalsti otram pelnītājam mājsaimniecībā var vēl vairāk palielināt demotivējošos finansiālos faktorus, kas attur sievietes saglabāt vai sākt darbu 15 .
1.3. ES pieeja
Problēmas, kas saistītas ar dzimumu vienlīdzību darba tirgū un darba un privātās dzīves līdzsvara sekmēšanu, ES risina ar tiesību normām 16 , Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu 17 , ES finansējumu un politikas vadlīnijām 18 . aču strauji mainīgajā vidē ar to vien ir par maz.
Lai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija nāk klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas, gan pavisam jaunas tiesības tiklab sievietēm, kā vīriešiem. Priekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās tiesības.
Komisija ierosina neleģislatīvus pasākumus, kuru mērķis ir atrisināt problēmu, ka trūkst pietiekamu vai adekvātu aprūpes pakalpojumu, vai likvidēt demotivējošus ekonomiskos faktorus, kas mazina otro pelnītāju vēlmi strādāt. Komisijas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm to nacionālajās reformās un veicināt attieksmes maiņu organizatoriskā un sociālā līmenī.
Fakti liecina, ka valstu līmeņa izmaiņas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz maternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājumu lielā mērā ir veiktas tādēļ, ka tās paredzētas ES tiesību aktos. Pamatojoties uz spēkā esošo acquis un mazinot slogu, kas ierobežo uzņēmumu (jo īpaši MVU) darbību, turpmākas minimālās juridiskās prasības attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus uzņēmumiem un darbiniekiem. Tikai ES līmeņa rīcība mazinās atšķirības starp spēkā esošajām valstu tiesību normām, nodrošinās visu dalībvalstu attīstību vienā virzienā un sekmēs vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū. ES pievienotā vērtība acquis modernizēšanā nozīmē, ka ES iedzīvotājiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – tiks nodrošināts vienlīdzīgas aizsardzības minimālais līmenis.
Leģislatīvie un neleģislatīvie pasākumi kopā veido mūsdienīgu rīcībpolitisku satvaru, kuram ir šādi mērķi:
1) palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un samazināt atšķirības pa dzimumiem, tostarp sieviešu un vīriešu atalgojuma un pensiju atšķirību;
2) atjaunojot un modernizējot spēkā esošo tiesisko un politisko regulējumu, kurā īpaša uzmanība tiktu pievērsta vīriešu lomai, piedāvāt darbiniekiem vairāk iespēju un lielāku izvēli attiecībā uz profesionālo un aprūpes pienākumu līdzsvaru;
3) atbalstīt dalībvalstu mūsdienīgu ģimenes politiku, tostarp risināt demogrāfiskās un sociālās problēmas;
4) novērst nepilnības aprūpes iestādēs un likvidēt demotivējošus ekonomiskos faktorus, kas no darba attur otros pelnītājus.
Iniciatīvas izstrādes ietvaros notika plaša apspriešanās un tika veikts dažādu potenciālo leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu ietekmes novērtējums. Komisija 2015. un 2016. gadā noorganizēja divposmu apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem 19 . Tomēr sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par to, lai tiktu sāktas tiešas sarunas par apspriešanās laikā skartajiem jautājumiem. Lai apzinātu iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokļus, notika arī atklāta sabiedriskā apspriešana. Padome 2015. gada decembrī noorganizēja diskusiju par darba un privātās dzīves līdzsvaru, un Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu Par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi 20 un rezolūciju Par Eiropas sociālo tiesību pīlāru 21 .
Veiksmīgs iznākums ir atkarīgs no daudzu dalībnieku – tostarp valstu valdību, reģionu, vietējo iestāžu, sociālo partneru, atsevišķu uzņēmumu un darba ņēmēju – apņemšanās. Jo īpaši svarīga loma šīs uz darba un privātās dzīves līdzsvaru vērstās iniciatīvas veiksmīgā izstrādē un īstenošanā ir sociālajam dialogam.
2. Darbības prioritārās jomas
Šajā iniciatīvā ir ierosināta savstarpēji papildinošu pasākumu pakete. Šis tiesisko un rīcībpolitisko pasākumu kopums ne tikai būtu izdevīgs darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet lielu labumu dotu arī uzņēmumiem un plašākai sabiedrībai.
Komisijas izstrādātajā ietekmes novērtējumā par laikposmu no 2015. līdz 2055. gadam tika izvērtētas aplēstās izmaksas un ieguvumi, ko ierosinātie pasākumi sniegtu iedzīvotājiem, uzņēmumiem (jo īpaši mikrouzņēmumiem) un plašākai sabiedrībai. Analīzē atklājās, ka tuvākajā un vidēji ilgā laikā ierosināto pasākumu izmaksas gan būtu lielākas, galvenokārt ražošanas zudumu, pieteikumu apstrādes un aizstāšanas izmaksu dēļ, tomēr ilglaikā pakete uzņēmumiem radītu nelielas izmaksas, kam nevajadzētu pārmērīgi noslogot darba devējus, tostarp mikrouzņēmumiem 22 . Tā kā ierosināto pasākumu kombinācijai vajadzētu pozitīvi ietekmēt dalībvalstu fiskālo stāvokli, šīs nelielās izmaksas, kas rastos uzņēmumiem, varētu kompensēt ar mērķtiecīgiem valsts līmeņa intervences pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt mūsdienīgu darba un privātās dzīves līdzsvarošanas rīcībpolitiku, turklāt pilnībā saglabājot uzņēmumu konkurētspēju. Augstāks nodarbinātības līmenis palīdzēs risināt arī demogrāfiskās novecošanas problēmu un palīdzēs dalībvalstīm panākt finansiālo stabilitāti.
2.1. Ar ģimenes apstākļiem saistīti atvaļinājumi un elastīgs darba režīms: labāka izstrāde un dzimumu griezumā līdzsvarota izmantošana
ES tiesību aktos ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina maternitātes atvaļinājums un vecāku atvaļinājums. Lai sekmētu darba un privātās dzīves līdzsvaru, palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un sekmētu aprūpes pienākumu vienlīdzīgāku sadalījumu, dalībvalstis var veikt papildu pasākumus. Dalībvalstu veikto pasākumu veids un saturs atšķiras.
ES tiesiskais regulējums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz iespējām darba tirgū, attieksmi pret sevi darbā un darba nosacījumiem nepietiekami atbalsta vecākus un darbiniekus, kam ir aprūpes pienākumi, turklāt šis regulējums nav izstrādāts tā, lai sekmētu, ka pieejamās tiesības tiek izmantotas dzimumu griezumā līdzsvaroti 23 .
Vecāku atvaļinājuma direktīvā 24 ir paredzētas individuālas tiesības uz četru mēnešu ilgu vecāku atvaļinājumu, ko katrs vecāks var izmantot, lai rūpētos par bērnu vecumā līdz astoņiem gadiem. Vienu mēnesi vecāki nevar nodot viens otram, turklāt direktīvā nav paredzēta obligāta naudas kompensācija. Šāda kārtība izmantot vecāku atvaļinājumu mudina galvenokārt mājsaimniecību otros pelnītājus (visbiežāk tās ir sievietes), un tādējādi nepietiekami stimulē vīriešus. Dati liecina, ka pozitīva ietekme ir šādiem faktoriem: pienācīga kompensācija tēvam (otram vecākam) par atvaļinājuma izmantošanu 25 , elastīga atvaļinājuma izmantošanas kārtība (darba atsākšana pakāpeniski vai uz nepilnu laiku) un noteikumi, kas liedz vienam vecākam savu atvaļinājumu nodot otram vecākam.
Ierosinātajā direktīvā ir saglabāti Vecāku atvaļinājuma direktīvas pamatelementi un esošās tiesības, tostarp atvaļinājuma ilgums un katra vecāka individuālās atvaļinājuma izmantošanas tiesības. Tajā ir ieviesta samaksa slimības pabalsta līmenī un noteikta elastīgāka vecāku atvaļinājumu izmantošana, cita starpā vecāku atvaļinājuma kontekstā attiecīgo bērna vecumu palielinot no astoņiem līdz divpadsmit gadiem. Atvaļinājuma četri mēneši nebūs nododami no viena vecāka otram. Patlaban nav konkrētu ES noteikumu par tiesībām uz paternitātes atvaļinājumu 26 . Šāda atvaļinājuma ieviešana varētu ievērojami ietekmēt aprūpes pienākumu sadalījumu sieviešu un vīriešu starpā. Tēvu iesaistīšanās bērnu aprūpē palielina apmierinātību ar dzīvi, viņu fizisko un garīgo veselību, kā arī uzlabo bērnu kognitīvās prasmes un uzvedību 27 . Tēvi, kuri pēc bērna piedzimšanas izmanto paternitātes atvaļinājumu, labprātāk piedalās bērna audzināšanā, un ir varbūtīgāk, ka viņi pēc tam izmanto tiesības uz vecāku atvaļinājumu. Ierosinātajā darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvā ir ieviests 10 dienu ilgs paternitātes atvaļinājums, kas tiktu apmaksāts slimības pabalsta līmenī.
Aprūpes pienākumu sadalījuma nevienlīdzību vēl vairāk pastiprina tas, ka pienācīgs atvaļinājums netiek piešķirts par citu aprūpējamu piederīgo aprūpi 28 . Izņemot Vecāku atvaļinājumu direktīvā paredzētas ierobežotas tiesības uz darba pārtraukšanu nepārvaramas varas dēļ saistībā ar neparedzētiem ģimenes apstākļiem 29 , patlaban attiecībā uz darbiniekiem, kuriem ir aprūpējami piederīgie, nav ieviesti ES mēroga minimālie standarti. Ierosinātajā direktīvā ir ieviestas individuālas tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, kas tiktu apmaksātas slimības pabalsta līmenī un kas paredzētas darba un aprūpes pienākumu labākai saskaņošanai un talanta potenciāla saglabāšanai darba tirgū, īpaši sieviešu vidū.
ES tiesību aktos aizsardzību pret atlaišanu un nelabvēlīgu attieksmi nodrošina Maternitātes atvaļinājuma direktīva 30 , Nepilna darba laika direktīva 31 , Dzimumu līdztiesības direktīva 32 , Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, 33 un Vecāku atvaļinājuma direktīva. Aizsardzību pastiprina Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tomēr joprojām daudzās dalībvalstīs pastāv nelabvēlīga attieksme pret sievietēm, kuras paziņojušas par savu grūtniecību, kā arī pret sievietēm un vīriešiem, kas plānojuši izmantot attiecīgo atvaļinājumu 34 . Tādēļ darbinieki labāk jāinformē un jāatbalsta savu tiesību izmantošanā, lai tādējādi nodrošinātu, ka valsts līmenī viņi šīs tiesības izmanto lietderīgāk 35 .
Iespēja izmantot elastīgu darba režīmu var palīdzēt izvairīties no tā, ka darbinieki, kuriem jāuzņemas aprūpes pienākumi, neuzņemas darbu, kurā nevar pilnībā izmantot savu profesionālo potenciālu un prasmes, vai neaiziet no darba tirgus 36 . Par spīti jaunajām tendencēm darba tirgū un tehnoloģiju attīstībai, vairumam darba ņēmēju Eiropā joprojām ir strikti noteikti darba grafiki un viņi pilnībā neizmanto elastīga darba režīma iespējas, piemēram, tāldarbu, elastīgus darba grafikus un saīsinātu darbadienu (nepilna laika darbu). Darbiniekiem ar bērniem vai citiem aprūpējamiem piederīgajiem paredzot tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu, ierosinātā direktīva papildina pašreizējo ES acquis, ko veido Vecāku atvaļinājuma direktīva un Nepilna darba laika direktīva. Tas var ievērojami palīdzēt uzlabot darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvaru, pozitīvi ietekmējot sieviešu iesaistīšanos darba tirgū 37 .
Komisijas plānotie pasākumi
|
Leģislatīvi pasākumi Izstrādāt priekšlikumu direktīvai, kas uzlabo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvaru, saglabājot un tālāk pilnveidojot līdzšinējās tiesības, īpaši tās, kas paredzētas Vecāku atvaļinājuma direktīvā. Tiek ierosinātas šādas jaunas tiesības: −iespēja četrus mēnešu ilgo vecāku atvaļinājumu, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī, izmantot elastīgi (darba atsākšana pakāpeniski vai uz nepilnu laiku); tiesības uz četru mēnešu atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam un tās nav nododamas vecāku starpā; −tiesības uz paternitātes atvaļinājumu, ko var izmantot 10 darbdienas pēc bērna piedzimšanas un apmaksā slimības pabalsta līmenī; −tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī un ko darba ņēmējs var izmantot, lai rūpētos par smagi slimiem vai apgādājamiem piederīgajiem; −tiesības uz elastīgu darba režīmu par 12 gadiem jaunāku bērnu vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi. Neleģislatīvi pasākumi 1. Turpināt ES tiesību aktu transponēšanas pārraudzību un vajadzības gadījumā ierosināt un uzsākt pienākumu neizpildes procedūru. Nodrošināt tiesību aktu labāku īstenošanu un sekmēt atbilstību, jo īpaši izmantojot šādus pasākumus: - izmantojot programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība", piešķirt finansiālu atbalstu (trans)nacionāliem projektiem, tostarp informatīvajām kampaņām, kuru mērķis ir darba un privātās dzīves līdzsvara jomā paredzēto ES tiesību kvalitatīvāka īstenošana; - lai novērtētu situāciju dalībvalstīs, uzsākt īpašu pētījumu par aizsardzību pret atlaišanu no darba un nelabvēlīgu attieksmi; to īstenos Eiropas juridisko ekspertu tīkls dzimumu līdztiesības jomā; - sadarbībā ar Līdztiesības veicināšanas struktūru Eiropas tīklu (EQUINET) dalībvalstīs noorganizēt līdztiesības veicināšanas struktūrām un citām attiecīgajām darba tirgus uzraudzības struktūrām (Darba inspektoru tīkls, SLIC) paredzētu semināru par spēju veidošanas pasākumiem, galveno uzmanību pievēršot aizsardzībai pret atlaišanu no darba. 2. Eiropas pusgada un ikgadējā dzimumu līdztiesības ziņojuma ietvaros joprojām pārraudzīt, kā ir izstrādāti ar ģimenes apstākļiem saistīti atvaļinājumi un elastīgi darba režīmi un vai to izmantošana ir dzimumu griezumā līdzsvarota. 3. Uzlabot datu vākšanu ES līmenī, ko veic Eurostat, sadarbībā ar nodarbinātības politikas komitejām (SPC, EMCO) un saziņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) apzinot, kā atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba kārtību izmanto sievietes un vīrieši. 4. Nodrošināt finansējumu - Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) finansēt jaunos izmēģinājuma mehānismus, kuri paredzēti darba devējiem un kuros izstrādātu tādus novatoriskus darba režīma modeļus, kā atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu (izmantojot pieejamos resursus). - Kopā ar dalībvalstīm nodrošināt, lai Eiropas Sociālais fonds un citi strukturālie un investīciju fondi pietiekami atbalstītu darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumus. 5. Kopā ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm veikt paraugprakses apmaiņu, Savstarpējas mācīšanās programmas ietvaros organizējot seminārus par šādiem jautājumiem: −dzimumu ziņā līdzsvarotas pieejas izmantošana saistībā ar atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu; −iniciatīvas, piemēram, to darba devēju marķēšana un sertifikācija, kuri darba un privātās dzīves līdzsvara jomā var lepoties ar labu praksi; −vienmērīga pāreja no darba uz atvaļinājumu un otrādi (piemēram, nodrošinot sievietēm iespēju arī darbā bērnu barot ar krūti); −kā pensiju sistēmā ņemt vērā periodus, kas pavadīti kā atvaļinājumi ģimenes apstākļu dēļ. |
2.2. Bērnu aprūpes un ilglaicīgās aprūpes kvalitātes, piekļūstamības un cenas pieejamības uzlabošana
Pieprasījums pēc bērnu aprūpes iestādēm, it īpaši tādām, kas paredzētas bērniem vecumā līdz trim gadiem, 25 dalībvalstīs ir augstāks nekā piedāvājums 38 . Bērniem un citām aprūpējamām personām paredzēto formālās aprūpes pakalpojumu trūkums var novest pie tā, ka darbinieki (īpaši sievietes), kuru aprūpē ir citas personas, saīsina savu darbadienu vai pat ir spiesti pamest darba tirgu. Lai gan 2002. gadā ES izvirzīja Barselonas mērķus, kas paredzēja līdz 2010. gadam uzlabot formālās bērnu aprūpes nodrošinājumu 39 , lielākā daļa dalībvalstu joprojām tos nav sasniegušas. Attiecībā uz bērniem vecumā līdz trim gadiem ES vidējais rādītājs par 3 procentpunktiem atpaliek no mērķrādītāja 33 %, bet bērniem no trīs gadiem līdz skolas vecumam – par 7 procentpunktiem atpaliek no mērķrādītāja 99 % 40 .
Daudzos gadījumos tiesības uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi ir ierobežotas vietu trūkuma dēļ. Mācību laiks skolās un skolas brīvdienas bieži vien nav savienojamas ar vecāku pilna laika darbu 41 .
Padarot pieejamākus agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, ārpusskolas aprūpes un aprūpējamo personu ilglaicīgās aprūpes (tostarp mājās sniegto) pakalpojumus, arī sievietēm uzlabosies izredzes sākt strādāt vai palikt darbā, turklāt tas pozitīvi ietekmēs bērnu attīstību un palīdzēs samazināt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risku 42 . Agrīnā pirmsskolas izglītībā un kvalitatīvā aprūpē veiktie ieguldījumi tiek uzskatīti arī par efektīviem ieguldījumiem sociālajā jomā, jo tādējādi tiek novērsta nevienlīdzība un risinātas problēmas, ar kurām sastopas nelabvēlīgā situācijā esoši bērni 43 . Ieguldījumi aprūpes pakalpojumu nozarē var arī ievērojami sekmēt darbvietu radīšanu 44 . Turklāt ilglaicīgas aprūpes pakalpojumu plašāka pieejamība ne vien veicinātu nodarbinātību, bet arī pozitīvi ietekmētu aprūpētāju un viņu aprūpējamo labklājību un veselību un samazinātu fizisko un psiholoģisko slodzi, ko rada vecu cilvēku aprūpe, kas līdz ar sabiedrības novecošanu kļūst aizvien aktuālāka 45 .
Lai vecāki varētu strādāt algotu darbu, būtu jāpalielina ne vien pieejamo vietu skaits, bet jāapsver arī tādi aspekti kā pakalpojumu kvalitāte, piekļūstamība un cenas pieņemamība (nepietiekama kapacitāte, reģionālās atšķirības, attālums, iestādes darba laiks, atbilstības kritēriji). Lai bērnu aprūpe būtu vairāk pieejama nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm un bērniem 46 , to vajadzētu integrēt citos sociālajos pakalpojumos 47 , piemēram, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā sniegtajos pakalpojumos.
Sieviešu un vīriešu līdztiesība, tostarp darba un ģimenes dzīves saskaņošana un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu uzlabota pieejamība, ir noteikta par Eiropas Sociālā fonda (ESF) prioritāro investīciju jomu 48 . Kopā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) 49 un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) 50 ESF nodrošina iespējas dalībvalstīm uzlabot sociālo infrastruktūru un bērnu aprūpes infrastruktūru un risināt ar šiem pakalpojumiem saistītus jautājumus dažādos līmeņos. Šie fondi jāizmanto, lai atbalstītu piekļūstamu, cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu formālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Turklāt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) 51 un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) 52 nodrošina pamatpakalpojumu pieejamību, un šos fondus varētu izmantot arī turpmāk.
Eiropas pusgads ir svarīgs instruments, kas Eiropas Savienībai dod iespēju risināt Eiropai aktuālas tautsaimnieciskas problēmas, arī to, kā vecākiem un citiem, kas ir atbildīgi par aprūpējamiem radiniekiem, sniegt ar nodarbinātību apvienojamus un piekļūstamus aprūpes pakalpojumus. Šis rīcībpolitiskais dialogs ir nozīmīgs pats par sevi, turklāt kalpo arī par atskaites punktu ES finansējuma piešķiršanā.
Komisijas plānotie pasākumi
|
Neleģislatīvi pasākumi 6. Vadlīnijas un pārraudzība - Arī turpmāk sniegt vadlīnijas dalībvalstīm par nodarbinātību veicinošiem un piekļūstamiem aprūpes pakalpojumiem un pārraudzīt to sniegšanu saistībā ar Eiropas pusgadu un ikgadējo ziņojumu par dzimumu līdztiesību. - Arī turpmāk dalībvalstīm sniegt atbalstu, lai tās varētu nodrošināt kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un pastiprināt centienus, lai palīdzētu tām īstenot pieredzes apmaiņu un apzināt labākos iespējamos risinājumus. 7. Mērķi un datu vākšana - Pārskatīt patlaban aktuālo izglītības un apmācības 2020. gada mērķi attiecībā uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi. - Uzlabot datu vākšanu ES līmenī attiecībā uz aprūpes pakalpojumu pieejamību, cenas pieņemamību un kvalitāti, jo īpaši formālās ilglaicīgās un ārpusskolas aprūpes pakalpojumu jomā, tādējādi paplašinot iespējas ieviest ES mēroga salīdzināšanas etalonrādītājus. 8. Finansējuma nodrošinājums - Kopā ar dalībvalstīm izveidot individuāli pielāgotu pieeju, kas mudinātu izmantot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai saņemtu finansējumu sociālajai infrastruktūrai, īpaši bērnu un ilglaicīgās aprūpes pakalpojumu jomā, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības. - Arī turpmāk nodrošināt iespēju izmantot piekļūstamu, cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu bērnu aprūpes, ārpusskolas un ilglaicīgās aprūpes pakalpojumus, cita starpā izmantojot ESF un ERAF sniegto atbalstu. Atkarībā no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un tad, ja attiecīgo Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšanai piešķirts nepietiekams finansējums, pieprasīt dalībvalstīm pārskatīt Eiropas Stratēģisko investīciju fondu 53 plānojumu. - Izvērtēt, kādas ir iespējas šos jautājumus atrisināt laikposmam pēc 2020. gada paredzēto ES finansēšanas programmu izstrādē, jo īpaši izmantojot pieredzi, kas šajā jomā gūta sagatavošanās darbā. |
2.3. To demotivējošo ekonomisko faktoru likvidēšana, ar kuriem saskaras strādājošie vecāki un aprūpētāji
Dalībvalstu nodokļu un pabalstu sistēmās pastāv atšķirīgi motivējoši un demotivējoši ekonomiskie faktori, ar kuriem saskaras otrie pelnītāji, kuri vēlas iesaistīties darba tirgū vai darbā pavadīt vairāk stundu; kā šo faktoru piemēri minamas kopīgas nodokļu uzlikšanas sistēmas, tālāknododami nodokļu kredīti vai atskaitījumi, ko piemēro mājsaimniecībām, kurās ir tikai viens strādājošais. Eiropas Savienībā otrie pelnītāji (vai puse ar mazākiem ienākumiem) visbiežāk ir sievietes. Pavisam nedaudz ir valstu, kas, izmantojot nodokļu kredītus vai citus instrumentus, piešķir ievērojamus nodokļus atskaitījumus par pašas ģimenes segtiem bērnu aprūpes izdevumiem 54 . Sievietes ar maziem bērniem ir tā otro pelnītāju kategorija, kam visvairāk draud izstumšana no darba tirgus 55 .
Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm likvidēt demotivējošus ekonomiskos faktorus, kas attur sievietes no iesaistīšanās un panākumu gūšanas darba tirgū.
Komisijas plānotie pasākumi
|
Neleģislatīvi pasākumi 9. Vadlīnijas un pārraudzība - Arī turpmāk apzināt katrai valstij raksturīgos šķēršļus, ko rada nodokļu un pabalstu sistēmas, un, jo īpaši izmantojot ekonomikas politikas koordinēšanu Eiropas pusgada ietvaros, pārraudzīt progresu to novēršanā, kā arī pienācīgā formā sniegt Komisijas vadlīnijas. - Kopā ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm veikt paraugprakses apmaiņu, Savstarpējas mācīšanās programmas ietvaros organizējot seminārus par tādu demotivējošo ekonomisko faktoru likvidēšanu, kas mazina otro pelnītāju motivāciju strādāt (vairāk). 10. Uzlabot datu vākšanu ES līmenī attiecībā uz otros pelnītājus demotivējošajiem ekonomiskajiem faktoriem; Eiropas pusgada ietvaros ES mērogā izstrādāt un izmantot salīdzināšanas etalonrādītājus, kas raksturo nodokļu un pabalstu sistēmu radītus faktorus, kas demotivē otros pelnītājus. |
3. Noslēgums – turpmākā virzība
Eiropas iedzīvotāju dzīvesveidam 21. gadsimtā vajadzētu būt tādam, kas ļauj rast pareizo līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un profesionālajiem pienākumiem un sievietēm un vīriešiem sniedz vienlīdzīgas iespējas darbā un mājās. ES un dalībvalstu tiesību akti un politika jāveido tā, lai darba ņēmējiem palīdzētu saskaņot darba un privāto dzīvi, uzņēmumiem palīdzētu noturēt darbā talantīgus darbiniekus, sekmētu elastīgu pieeju izmantošanu gan darba devēju, gan darba ņēmēju vidū, veicinātu vienlīdzīgas iespējas, radītu ekonomisko izaugsmi un ļautu gūt labumu sabiedrībai kopumā, arī bērniem un personām, kam nepieciešama ģimenes aprūpe.
Šī vērienīgā pakete, kas ir daudzu savstarpēji papildinošu tiesību aktu un politikas pasākumu kopums, ir sagatavota, lai modernizētu darba un privātās dzīves līdzsvarošanas politikas izveidi un ieviestu pasākumus, kas uzlabos daudzu vecāku un parūpētāju ikdienu.
Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem – pilnveidot līdzšinējo vecāku atvaļinājuma kārtību, ar jauniem pasākumiem, kas attiecas uz samaksu, elastību un elementu nenododamību, sievietēm un vīriešiem atvieglojot šo atvaļinājumu izmantošanu. Turklāt, ieviešot aprūpētāju atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu, darbinieki varēs vienkāršāk līdzsvarot savu privāto un profesionālo dzīvi. Veicināta tiek arī elastīgas darba kārtības izmantošana, kā arī tiek ieviesti neleģislatīvi pasākumi, kuri paredz vairāk aprūpes iestāžu ar kvalitatīvākiem pakalpojumiem, kas ir viens no būtiskākajiem darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iniciatīvas elementiem. Šo darbību atbalstam tiks piesaistīti finanšu instrumenti, un attiecīgos gadījumos ES budžetā pieejamie līdzekļi tiks pārorientēti prioritāriem ieguldījumiem, kas sekmē šīs iniciatīvas īstenošanu.
Komisija arī centīsies palielināt politiķu informētību par darba un privātās dzīves līdzsvara ārkārtīgi būtisko nozīmi Eiropas nodarbinātības un izaugsmes izredžu kontekstā un turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu to konkrētajai situācijai vislabāko darba un privātās dzīves līdzsvarošanas rīcībpolitiku. Dalībvalstīs veidoto darba un privātās dzīves līdzsvarošanas rīcībpolitiku Komisija rūpīgi pārraudzīs. Regulāri pārskatot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas rīcībpolitikas rādītāju kopumu, tiks gūtas atsauksmes un informācija, kas izmantojama Eiropas pusgada sagatavošanās darbiem un dzimumu līdztiesības politikas veidošanai ES un valstu līmenī.
Lai šīs iniciatīvas īstenošana būtu sekmīga, ir vajadzīga kopīga apņemšanās. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju atbalstīt šo paziņojumu un sadarbībā ar sociālajiem partneriem un visām pārējām ieinteresētajām personām aktīvi atbalstīt tā īstenošanu Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Likumdevēji tiek aicināti panākt drīzu vienošanos par paketē ierosinātajiem leģislatīvajiem pasākumiem. Komisija aicina dalībvalstis, sociālos partnerus un visus iesaistītos dalībniekus pastiprināt centienus darba un privātās dzīves līdzsvarošanas rīcībpolitiku pilnveidošanā un pavērt iespēju vairot Eiropas iedzīvotāju labklājību.