Briselē, 30.5.2017

COM(2017) 249 final

2017/0100(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par absolventu apzināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ierosinātā Padomes ieteikuma mērķis ir panākt, ka ir pieejama plašāka kvalitatīva un kvantitatīva informācija par to, ko pēc izglītības un apmācības pabeigšanas dara terciāro izglītību un profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ieguvušie Eiropā. Šādu informāciju var izmantot pakalpojumu sniedzēji, kas palīdz jaunajiem studentiem apzināti izvēlēties studiju priekšmetu, mācību personāls un iestāžu vadība, kas šo informāciju var izmantot mācību kursu izstrādē, un valdības iestādes, kas to izmanto, lai pieņemtu lēmumus par augstākās izglītības un PIA sistēmu virzību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt dažādu absolventu apzināšanas sistēmu turpmāku izstrādi un izmantošanu izglītības sistēmas līmenī atsevišķās dalībvalstīs, kā arī veicināt ciešāku sadarbību starp apzināšanā iesaistītajiem valstu partneriem, lai apmainītos ar labu praksi un, visbeidzot, uzlabotu ievākto apzināšanas datu salīdzināmību.

Absolventu nodarbināmība ir svarīgs jautājums daudzās ES dalībvalstīs. Dažās ES daļās ievērojama daļa terciārās izglītības ieguvēju ir bez darba vai strādā darbu, kura veikšanai viņi ir pārizglītoti. Attiecībā uz PIA programmu nesenajiem absolventiem aina ir sarežģītāka. Dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Igaunijā un Vācijā, profesionālo izglītību un apmācību nesen ieguvušajiem ir raksturīgs augsts nodarbinātības līmenis, kas pat pārsniedz terciārās izglītības ieguvēju nodarbinātības līmeni. Tomēr daudzās citās valstīs, tostarp Francijā, Spānijā un Itālijā, attiecīgais PIA ieguvēju nodarbinātības līmenis ir krietni zemāks un ievērojami atpaliek no terciāro izglītību ieguvušo nodarbinātības līmeņa 1 .

Kvalitatīva informācija par absolventu turpmāko darbību pēc izglītības un apmācības beigšanas, un par to, kā tie vērtē skolā, koledžā vai augstskolā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, ir būtiska, lai izprastu gan absolventu nodarbināmības problēmu iemeslus, gan veiksmes faktorus konkrētos reģionos, ekonomikas nozarēs vai konkrētu studiju programmu un PIA disciplīnu absolventu vidū. Šo informāciju var izmantot, lai rastu risinājumus.

Šis priekšlikums Padomes ieteikumam un to pavadošās ierosinātās ES mēroga iniciatīvas risinās trīs galvenās problēmas Eiropā.

·Precīzas informācijas trūkums. Pamatinformācija par absolventu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, tostarp ES līmenī, ir pieejama, izmantojot tādas datu vākšanas darbības kā, piemēram, Eiropas Darbaspēka apsekojums . Turklāt dažas dalībvalstis ir izstrādājušas absolventu apsekojumus vai izveidojušas papildu sistēmas, lai analizētu datus no izglītības, nodokļu un sociālā nodrošinājuma datubāzēm un reģistru sistēmām (administratīvie dati), lai sekotu līdzi absolventu turpmākajai karjerai un ienākumiem. Tomēr daudzās ES daļās nav labi attīstītas sistēmas datu apkopošanai, analizēšanai un izmantošanai par terciārās izglītības un PIA absolventu rezultātiem. Tā rezultātā bieži vien nav pieejami pārliecinoši pierādījumi.

·Neizmantotas sinerģijas. Lai gan daudzas ES dalībvalstis šobrīd izstrādā vai plāno izstrādāt sistēmas, lai varētu sekot līdzi absolventu gaitām, pašlaik ir ierobežota zināšanu apmaiņa par labu praksi un savstarpēja mācīšanās par metodēm, kas darbojas.

·Salīdzināmu datu trūkums. Pieejamo salīdzināmo datu tvērums ir ierobežots, un valstu līmenī apkopotie dati nav salīdzināmi starp valstīm, tādēļ ir grūti izdarīt secinājumus, ņemot vērā atšķirīgās tendences un novērotās rezultātu atšķirības starp valstīm un reģioniem.

Lai risinātu šos jautājumus, ierosinātajam Padomes ieteikumam un saistītajām ES līmeņa iniciatīvām ir šādi konkrēti mērķi.

·Mudināt sākt vai turpināt attīstīt un uzlabot terciārās izglītības un PIA absolventu apzināšanas sistēmas valstu līmenī Eiropā. Lai nodrošinātu pilnīgāku priekšstatu par terciārās izglītības un PIA rezultātiem, dalībvalstis tiek aicinātas savās apzināšanas sistēmās aptvert arī tos, kuri pamet izglītību un apmācību, nepabeidzot mācības.

·Mudināt un sekmēt absolventu apzināšanā iesaistīto valstu partneru ciešāku sadarbību un apmaiņu ar labu praksi jautājumos par absolventu apsekojumu un apzināšanas sistēmu īstenošanu, izmantojot administratīvos datus, un jautājumos par šādu rezultātu izmantošanu, veidojot tīklus, savstarpēji mācoties un sniedzot konsultācijas ES līmenī.

·Uzlabot salīdzināmas informācijas pieejamību par absolventu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem. Šā mērķa sasniegšanā izmantos iepriekš minētos sadarbības pasākumus, kur salīdzināmības uzlabošana būs viens no vērā ņemamajiem aspektiem, tālāk attīstot nacionālās apzināšanas sistēmas. Turklāt Komisija šogad nāks klajā ar Eiropas absolventu apsekojuma izmēģinājuma posmu, lai pārbaudītu iespējas vākt informāciju par terciārās izglītības ieguvēju karjeru, apsekojumam par pamatu ņemot rezultātus, kas gūti Eurograduate priekšizpētē , un turpinās centienus, lai saskaņotu sociālo aptauju jautājumus.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Iniciatīvā “Ieguldījums Eiropas jaunatnē” , kas pieņemta 2016. gada 7. decembrī, Komisija uzsver kvalitatīvas izglītības un apmācības nozīmību jauniešu personiskās attīstības veicināšanā un pārejā uz kvalitatīvu nodarbinātību. Saskaņā ar Komisijas 2017. gada darba programmu, ņemot vērā turpmāko darbu saistībā ar Jaunatnes iniciatīvu un “Jauno prasmju programmu Eiropai” , kas pieņemta 2016. gada jūnijā, Komisija ir apņēmusies “sadarboties ar dalībvalstīm, lai datus par absolventu nodarbinātības un sociālajiem rezultātiem (“absolventu apzināšana”) padarītu pieejamākus, aptverot arī profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sektoru”. Šī apņemšanās ir reakcija uz atzinumu, ka gan valstu, gan ES līmenī ir ļoti svarīgi uzlabot informāciju par absolventu rezultātiem un līdz ar to arī faktu bāzi politikas veidošanai un praksei izglītībā un apmācībā. Šādu informāciju var izmantot pasākumu izstrādē, lai uzlabotu studentu izglītības kvalitāti un atbilstību un tādējādi veicinātu šobrīd nepieciešamo prasmju un nākotnes prasmju labāku pārvaldību vai novērstu prasmju neatbilstību.

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu ierosināts turpmāk sadarboties, lai sekmētu augstākās izglītības nozīmīgumu darba tirgū un sabiedrībā, tostarp ar labākām zināšanām un prognozēm par darba tirgus vajadzībām un rezultātiem, piemēram, sekojot līdzi absolventu karjerām. Rīgas 2015. gada secinājumos , kuros izklāstīti mērķi PIA jomā laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, PIA jomā dalībvalstis apņēmās izveidot pastāvīgus informācijas un atgriezeniskās saites mehānismus.

Jautājumu risināšana saistībā ar prasmju neatbilstību, izglītības un apmācības kvalitātes novērtēšanu un atgriezeniskās saites uzlabošanu attiecībā uz absolventu rezultātiem ir skarta arī šādos dokumentos:

· Rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā , kurā uzsvērts, ka ir būtiski risināt prasmju deficīta un neatbilstības jautājumus;

·2014. gadā pieņemtie Padomes secinājumi par uzņēmējdarbības garu izglītībā un apmācībā , kuros dalībvalstis vienojās pēc iespējas izmantot apzināšanā iegūto informāciju, novērtējot uzņēmējdarbības izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti;

·2013. gadā pieņemtie Padomes secinājumi par augstākās izglītības sociālo dimensiju , kuros dalībvalstis vienojās sekmēt informācijas sniegšanu par iespējām un rezultātiem izglītībā un saistībā ar darba tirgu; kā arī

·2012. gadā pieņemtie Padomes secinājumi par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību , kuros dalībvalstis vienojās uzraudzīt nodarbināto absolventu īpatsvaru, lai paplašinātu pierādījumu pamatu politikas izstrādei par saikni starp izglītību un apmācību un darba tirgu, un tajā pašā laikā dalībvalstis un Komisija vienojās iegūt kvalitatīvu informāciju un labas prakses piemērus, lai papildinātu kvantitatīvo pārraudzību un stiprinātu pamatus uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai.

Turklāt Standarti un pamatnostādnes attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības jomā un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) uzsver to, cik vērtīga ir kvalitatīva informācija par absolventu gaitām pēc izglītības un apmācības pabeigšanas.

Saskanība ar citām ES politikas jomām

Absolventu apzināšana palīdzēs īstenot Komisijas prioritātes nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā , sniedzot informāciju, ko politikas veidotāji var izmantot, lai uzraudzītu un novērtētu absolventu rezultātus, pamatotu absolventu saņemtās izglītības kvalitātes un atbilstības analīzi, īstenotu pasākumus prasmju deficīta vai neatbilstības novēršanai un izstrādātu mācību programmas nolūkā uzlabot absolventu nodarbināmību.

Ņemot vērā to, ka apzināšanas iniciatīva palīdzēs uzlabot topošo studentu profesionālo orientāciju un tādas augstākās izglītības attīstību, kura atbilst mainīgajām izglītības, nodarbinātības un sabiedrības vajadzībām, šādi tiks atbalstīts arī stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis, proti, ka vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem būs pabeiguši terciāro izglītību.

Gan attiecībā uz augstāko izglītību, gan attiecībā uz PIA priekšlikums ir saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm , kurās par prioritāti noteikta darbaspēka pieejamības un prasmju piedāvājuma uzlabošana, risinot strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās un mazinot jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu. Priekšlikums palīdzēs veiksmīgi īstenot garantiju jauniešiem, ņemot vērā to, ka plašāka informācija par bez darba esošajiem absolventiem palīdzēs arī garantijas jauniešiem pakalpojumu sniedzējiem sekmīgāk apzināt tos jauniešus šīs grupas ietvaros, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un mērķtiecīgāk veikt intervences pasākumus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šī iniciatīva ir saskaņā ar 165. un 166. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD). LESD 165. pantā noteikts, ka Savienība, veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnībā atzīstot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju. LESD 166. pants nosaka, ka Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

Iniciatīvā nav ierosināta ES regulatīvo pilnvaru paplašināšana vai saistoši pienākumi dalībvalstīm. Dalībvalstis lēmumu par to, kā tās īsteno Padomes ieteikumu, pieņems atbilstoši konkrētās dalībvalsts apstākļiem.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Lai gan daudzas dalībvalstis ir izstrādājušas atsevišķus absolventu apzināšanas veidus, pašlaik apmaiņa starp valstīm ar labu praksi un salīdzināmiem datiem ir ierobežota, un tas negatīvi ietekmē izglītības rezultātu un problēmu analīzi ES mērogā.

ES līmeņa rīcībai piemīt pievienotā vērtība, ņemot vērā ES spēju:

·veicināt pieredzes un zināšanu apmaiņu starp organizācijām dažādās valstīs, lai uzlabotu absolventu apzināšanu valsts līmenī; un

·ierosināt pieeju, kas nodrošinātu jaunus salīdzināmus datus par absolventu rezultātiem visās ES dalībvalstīs un palielinātu jau savākto datu salīdzināmību, ja tas ir iespējams un vēlams.

Proporcionalitāte

Priekšlikums rada saskaņotu pieeju, lai sekotu absolventu karjerai, tādējādi palīdzot dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju un labu praksi un izstrādāt politiku gan valstu, gan ES līmenī. Tā kā dalībvalstu saistības ir brīvprātīgas un katra dalībvalsts lemj par izmantojamo pieeju absolventu apzināšanas sistēmu izstrādei, šis pasākums ir uzskatāms par samērīgu.

Juridiskā instrumenta izvēle

Padomes ieteikums ir piemērots instruments izglītības un apmācības jomā, kur ES ir atbalsta kompetence, un tas ir instruments, kas ir bieži izmantots Eiropas rīcībai izglītības un apmācības jomā. Kā juridisks instruments tas liecina par dalībvalstu apņemšanos īstenot aprakstītos pasākumus un nodrošina spēcīgu politisko pamatu sadarbībai šajā jomā, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci izglītības un apmācības jomā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lēmums ierosināt ES iniciatīvu, kas sekotu absolventu karjerai, ir balstīts uz 2016. gada februārī pabeigto plašo sabiedrisko apspriešanu par ES augstākās izglītības modernizācijas programmas pārskatīšanu. Tajā īpaši tika izceltas bažas par absolventu nodarbinātības rezultātiem un uzsvērts plašs atbalsts no dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām ES darba turpināšanai, lai uzlabotu pierādījumu pieejamību politikas veidošanā un praksi, jo īpaši attiecībā uz iznākumu un rezultātu pārredzamību. Visi apspriešanas rezultāti ir lasāmi paziņojumam “Jaunā Prasmju programma Eiropai” pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā  (II pielikums).

Galvenās atbildes bija šādas:

·71 % studentu vai neseno augstskolu absolventu un 61 % augstākās izglītības darbinieku nepiekrita apgalvojumam, ka “tas, ko piedāvā augstākās izglītības absolventi, labi saskan ar zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas ekonomikai”;

·55 % respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka “cilvēki, kas izstrādā augstākās izglītības kursus, ir pietiekami informēti par iespējamajām prasmju vajadzībām darba tirgū”;

·47 % respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka “augstākās izglītības sistēmas darbojas labi”; un

·tikai 29 % studentu vai neseno augstskolu absolventu piekrita apgalvojumam, ka “studenti saņem vajadzīgo atbalstu, lai izdarītu informētu izvēli par studiju priekšmetu”.

Pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas konkrētus priekšlikumus saistībā ar ES iniciatīvu absolventu apzināšanai apsprieda augstākās izglītības ģenerāldirektoru sanāksmē 2016. gada oktobrī Bratislavā, “ET2020” darba grupas augstākās izglītības modernizācijai sanāksmē 2016. gada novembrī un 2016. gada Eiropas izglītības un jaunatnes forumā, kur tika pausts plašs atbalsts saskaņotākai pieejai šajā jomā.

Cedefop Eiropas sabiedriskās domas nesenais apsekojums par profesionālo izglītību un apmācību norāda uz līdzīgām problēmām vairākās ES dalībvalstīs attiecībā uz PIA pabeigušiem jauniešiem, no kuriem gandrīz trešdaļa ziņo, ka ir sastapušies ar grūtībām kādā no darba meklēšanas posmiem. Cits Cedefop pētījums — Eiropas prasmju un nodarbinātības pētījums —, balstoties uz 49 000 pieaugušu darba ņēmēju (vecumā no 24 līdz 65 gadiem) atbildēm, norādīja, ka 41 % no viņiem uzskata, ka tiem ir maz iespēju atrast darbu, kas atbilstu viņu prasmēm un kvalifikācijai.

Absolventu apzināšana ir vairākas reizes apspriesta ar PIA ieinteresētajām personām, un no debatēm izrietošie ierosinājumi ir ņemti vērā šā priekšlikuma sagatavošanā. Jo īpaši PIA kvalitātes nodrošināšanas kopiena sniedza ieguldījumu EQAVET ikgadējā tīkla sanāksmē 2016. gada jūnijā, EQAVET savstarpējās mācīšanās pasākumā par būtiskiem radītājiem 2016. gada septembrī un EQAVET 2016. gada forumā, kur absolventu apzināšana bija viens no svarīgākajiem jautājumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šā priekšlikuma pamatā ir potenciālo ieguvumu, riska un ietekmes novērtējums saistībā ar Eiropas iniciatīvu absolventu apzināšanas mehānismu turpmākai izstrādei valstu un ES līmenī. Absolventu nodarbinātības sekmēšana un absolventu apzināšana tiek periodiski pieminētas politikas izstrādē un prakses apmaiņā, ko atbalsta programma “Izglītība un apmācība 2020” un Boloņas process, un nesen ir notikuši savstarpējās mācīšanās pasākumi saistībā ar absolventu nodarbināmību (2015. gada februārī) un absolventu apzināšanu (2015. gada septembrī).

Galīgajā ziņojumā par EUROGRADUATE priekšizpēti , kas pabeigts 2016. gadā un ko veica Komisijas uzdevumā, tika apstiprināts, ka absolventu apzināšanas iniciatīvas sistēmas līmenī Eiropā ir plaši izplatītas, taču pieejas un aktivitātes līmenis dažādās valstīs ievērojami atšķiras. 25 no 31 apsekotās valsts pastāv iniciatīvas, kas balstās uz regulāriem vai neseno absolventu apsekojumiem, administratīvo datu analīzi vai šo rīku kombināciju. Tomēr tikai 11 valstīs tiek regulāri veikti absolventu apsekojumi (parasti katru gadu vai ik pēc diviem gadiem) un 6 valstīs ir apzināšanas pētījumi, kas aptver apsekojumus un administratīvos datus. Apsekojumi arī apstiprināja ieinteresēto pušu pieprasījumu pēc ilgtspējīga, regulāra Eiropas absolventu pētījuma.

Pierādījumi tika iegūti arī no rezultātiem HEGESCO un REFLEX pētījumos (2010), (attiecīgi ar 6. pamatprogrammas un Mūžizglītības programmas atbalstu), kuros tika veikts plaša mēroga starptautisks apsekojums par terciārās izglītības absolventu rezultātiem, kā arī no pētījuma par “Erasmus” ietekmi (2015), ziņojuma par PIA ieguvušo personu nodarbinātības rezultātiem (Cedefop, 2013) un Eiropas prasmju un nodarbinātības pētījuma (Cedefop, 2015).

2016. gada EQAVET savstarpējās mācīšanās pasākumā par 5. rādītāju (Darbā iekārtošanas līmenis saistībā ar PIA programmām), par pamatu ņemot arī konkrētu valsts gadījumu izpēti, tika secināts, ka PIA absolventu apzināšana valsts iestādēm un PIA sniedzējiem sniedz izšķiroši svarīgu informāciju, lai PIA piedāvājumu pielāgotu darba tirgus vajadzībām un lai izvērtētu PIA sistēmas efektivitāti. 2016. gada EQAVET forumā īpaši apsprieda PIA absolventu apzināšanu un ierosināja elementus, kas būtu izmantojami atbilstošu sistēmu izstrādāšanā un īstenošanā.

Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā to, ka darbības papildina dalībvalstu iniciatīvas, ka ierosinātās darbības ir brīvprātīgas un ņemot vērā sagaidāmās ietekmes tvērumu, ietekmes novērtējums nav veikts. Taču priekšlikuma izstrādes pamatā ir agrāk veikti pētījumi, konsultācijas ar dalībvalstīm, jo īpaši tām, kurām ir labi attīstītas absolventu apzināšanas sistēmas, un sabiedriskā apspriešanās par augstākās izglītības modernizācijas programmu.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

Pamattiesības

Dalībvalstis apņemsies nodrošināt, ka tās izstrādās absolventu apzināšanas iniciatīvas, kas atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantam, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību; šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos; ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

Nodrošinot labāku informāciju par absolventu rezultātiem, ierosinātais Padomes ieteikums arī sekmēs 14. panta (tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai) un 15. panta (tiesības strādāt) īstenošanu.

Pasākumi ir jāveic, ievērojot ES tiesību aktus par personas datu aizsardzību, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK , kuru no 2018. gada 25. maija aizstās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Absolventu apzināšanas sistēmu izveidei ir nepieciešami resursi valstu līmenī, un šajā nolūkā būs vajadzīgs ilgtspējīgs un pietiekams finansējums. Kā norādīts Eurograduate izpētē, absolventu apzināšana notiek 25 no 31 apsekotās valsts, kas liecina, ka pastāv izpratne par to, cik svarīga ir informācija par absolventu rezultātiem. Lai atbalstītu valstu apzināšanas sistēmu izstrādi, vajadzības gadījumā, saskaņā ar juridisko pamatu, kā arī ņemot vērā pieejamos resursus, tiks veicināta esošā Eiropas finansējuma, piemēram, “Erasmus +” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu, izmantošana.

Absolventu apzināšanas izmēģinājuma apsekojuma vajadzībām “Erasmus +” 2017. gada darba programmā uz diviem gadiem ir atvēlēts budžets EUR 800 000. Ierosināto ekspertu tīklu paredzēts finansēt saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem par “ET 2020” darba grupām. Papildu budžets un cilvēkresursi no ES budžeta nebūs vajadzīgi.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Dalībvalstis apņemsies katru gadu ziņot Komisijai par Padomes ieteikumā ietverto pasākumu īstenošanu un novērtēšanu, pirmo ziņojumu sniedzot divu gadu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas, savukārt Komisija piecu gadu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas ziņos Padomei par to, kā Padomes ieteikums tiek īstenots kopumā.

Turklāt progresu un potenciālās problēmas uzraudzīs ekspertu tīkla sanāksmēs, kas kalpos par forumu savstarpējām mācībām un apmaiņai ar labu praksi.

Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Dalībvalstu noteikumi

1.–2. punkts

Priekšlikumā dalībvalstīm tiek ieteikts uzlabot informācijas pieejamību un kvalitāti par absolventu (personas, kuras ir veiksmīgi pabeigušas konkrētu izglītības un apmācības līmeni) gaitām, kā arī attiecīgā gadījumā par to personu gaitām, kuras augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību pamet, nepabeidzot mācības, tostarp līdz 2020. gadam izveidojot absolventu apzināšanas sistēmas, kas ietver:

·attiecīgo administratīvo datu vākšanu no izglītības, nodokļu un sociālās apdrošināšanas datubāzēm;

·horizontālu absolventu apsekojumu izstrādi un

·iespēju, ievērojot anonimitāti, savienot datus no dažādiem avotiem.

Lielākā daļa pastāvošo absolventu apzināšanas iniciatīvu vāc informāciju par absolventiem un no absolventiem, izmantojot īpašus apsekojumus vai apkopojot un salīdzinot dažādus administratīvos datus no izglītības, nodokļu un sociālās drošības datubāzēm. Datus par dažādu izglītības līmeņu absolventu nodarbinātības rezultātiem vāc arī vispārīgākos datu vākšanas pasākumos, piemēram, Darbaspēka apsekojumā, tomēr iegūtā informācija ir vispārīgāka nekā tā, ko apkopo īpašās absolventu apzināšanas iniciatīvās. Turklāt, kā norādīts 5. apsvērumā, pāreju uz darba tirgu lielā mērā ietekmē ekonomiskie apstākļi, kvalifikācijas līmenis un mācību joma. Šo pāreju ietekmē arī sociāli demogrāfiskie faktori, piemēram, dzimums, dzimšanas valsts, pilsonība, etniskā izcelsme un ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Tādēļ ir svarīgi, lai absolventu apzināšanas sistēmas apkopotu arī šo informāciju un izklāstītu to jēgpilnā veidā, piemēram, sadalot datus pa dzimumiem.

Iesakot savienot datus no dažādiem avotiem, apvienojot kvantitatīvos un kvalitatīvos datus, būs iespējams izveidot pilnīgāku priekšstatu par absolventu rezultātiem un viņu studiju izvēles ietekmi uz šo absolventu turpmāko izvēli. Kā izklāstīts ievadā pirms 1. punkta, tas tiks īstenots saskaņā ar valstu tiesību aktiem, tostarp valstu un Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, pieejamajiem resursiem un valsts situāciju.

3.-4. punkts

Vajadzība veicināt lielu skaitu reprezentatīvu un nepārtrauktu atbilžu horizontālos absolventu apsekojumos ir skaidra. Tomēr apspriešanās procesā dažas dalībvalstis ir paudušas bažas par grūtībām apzināt absolventus, kuri ir migrējuši izglītības un apmācības nolūkos vai pēc izglītības un apmācības pabeigšanas. Tādēļ dalībvalstis tiks mudinātas pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka šo absolventu mācīšanās rezultāti ir iekļauti apkopotajos datos un ka tās pienācīgi sadarbojas ar citām dalībvalstīm.

Viens no Padomes ieteikuma mērķiem ir izstrādāt salīdzināmus datus par absolventu rezultātiem. Atzīstot katras dalībvalsts tiesības izstrādāt savām vajadzībām atbilstošas absolventu apzināšanas sistēmas, ekspertu tīkla izveides mērķis ir nodrošināt forumu, kurā dalībvalstu nozīmēti eksperti varētu kopīgi strādāt Eiropas līmenī, lai uzlabotu sadarbību un savstarpēju mācīšanos, izskatītu iespējas attīstīt savstarpēji savietojamus un salīdzināmus datus un izvēlētos horizontālo apsekojumu veikšanas optimālo biežumu.

Ekspertu tīklu paredzēts organizēt un finansēt saskaņā ar noteikumiem par “ET 2020” darba grupām, neskarot jaunas struktūras, kas varētu tikt izveidotas, lai aizstātu “ET 2020” procesu. Paredzēts, ka attiecīgos gadījumos klātienes sanāksmes var tikt papildinātas ar semināriem tīmeklī.

5. punkts

Absolventu apzināšanas datu izplatīšana un izmantošana būs svarīga gan dalībvalstīm, gan Komisijai. Ierosinātajā tekstā izklāstīti potenciālie datu lietojumi: uzlabot profesionālās orientācijas konsultācijas, izstrādāt un atjaunināt mācību programmas, uzlabot prasmju atbilstību, izstrādāt plānus saistībā ar jaunām nodarbinātības, izglītības un sociālajām vajadzībām, uzlabot politikas veidošanu gan valsts, gan Eiropas līmenī.

6. punkts

Absolventu apzināšanas iniciatīvu īstenošanā izšķiroša nozīme būs atbilstošam un ilgtspējīgam finansējumam. Tādēļ ierosinātajā Padomes ieteikumā ir ietvertas atsauces gan uz valsts, gan Eiropas finansējuma avotiem. Ņemot vērā to, ka Eurograduate izpētē ir konstatēts, ka absolventu apzināšana notiek 25 no 31 apsekotās valsts, tiek uzskatīts, ka dalībvalstīs jau pastāv izpratne par absolventu apzināšanas sistēmu nozīmību.

7. punkts

Dalībvalstis tiks aicinātas apņemties katru gadu ziņot Komisijai par Padomes ieteikuma īstenošanu un novērtēšanu, pirmo ziņojumu sniedzot divu gadu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Tiek plānots, ka šī ziņošana nebūs apgrūtinoša: gluži pretēji, dalībvalstīm tiks lūgts ziņot par to, kādā mērā tiek izstrādātas absolventu apzināšanas iniciatīvas, un tiks lūgts sniegt īsu novērtējumu par rezultātiem vai sastaptajām grūtībām. Regulāra ziņošana ļaus ekspertu tīklam pielāgot savu darbu konkrētām vajadzībām.

Komisijas noteikumi

8. punkts

Attiecībā uz augstāko izglītību Komisija izstrādās izmēģinājuma posmu Eiropas absolventu apsekojumam, kas uzlabos salīdzināmas informācijas pieejamību par absolventu rezultātiem un kura pamatā būs Eurograduate priekšizpētē gūtie rezultāti . Šajā priekšizpētē tika secināts, ka politikas veidotāji un iesaistītās personas atbalsta salīdzināmu datu ieguvi par absolventu rezultātiem Eiropas sistēmās un ka Eiropas absolventu apsekošana varētu būt līdzeklis, lai atbalstītu uz apsekojumiem balstītu absolventu apzināšanas sistēmu izstrādi valstīs, kur šādi pētījumi nav veikti vai kurās pašlaik tiek īstenotas reformas.

Ņemot vērā šāda apsekojuma iespējamo pievienoto vērtību, kā arī ar to saistītās problēmas, Komisija plāno pasākumus īstenot pakāpeniski: izmēģinājuma posmam, kurā izstrādās un pārbaudīs datu vākšanas instrumentus ierobežotā skaitā Eiropas valstu, sekos lēmums par to, vai sākt pilnīgu Eiropas absolventu apsekojumu. Apsekojumu ir plānots sākt 2017. gada septembrī, un ziņojumu plānots sniegt divu gadu laikā.

9. punkts

Ir atzīts, ka absolventu apzināšanas sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā daudzos gadījumos ir mazāk attīstītas nekā augstākās izglītības absolventu apzināšanas sistēmas. Tādēļ Komisija koncentrēsies uz atbalstu spēju veidošanai, lai ieviestu absolventu apzināšanas sistēmas, pamatojoties uz labas prakses piemēriem, kas noteikti, apzinot visas pašreizējās dalībvalstu shēmas, un veicinot sadarbību attiecībā uz absolventu apzināšanas datu izmantošanu.

10.–13. punkts

Pēdējos četros punktos paskaidrots Komisijas nodoms izveidot un atbalstīt ekspertu tīklu, nodrošināt datu un saistītās analīzes pieejamību, tostarp izmantojot tiešsaistes rīkus, atbalstīt Eiropas finansējuma avotu izmantošanu pēc vajadzības un saskaņā ar juridisko pamatu un ziņot Padomei par Padomes ieteikuma īstenošanu piecu gadu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.

2017/0100 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par absolventu apzināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1)    Absolventu nodarbināmība pēc izglītības un apmācības beigšanas ir svarīgs jautājums daudzās dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka augstskolas nesen pabeigušo absolventu nodarbinātības līmenis Savienībā pēc 2008. gada finanšu krīzes 2 vēl nav pilnībā atgriezies iepriekšējā līmenī un profesionālās izglītības un apmācības programmu absolventu nodarbinātības stāvoklis dalībvalstīs atšķiras.

2)    Tādēļ Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs 2015. gadam 3 dalībvalstis, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, tika aicinātas veicināt ražīgumu un piemērotību darba tirgum, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences.

3)    Šā mērķa sasniegšanai kvalitatīva informācija par absolventu turpmāko darbību pēc kvalifikācijas iegūšanas vai izglītības un apmācības pamešanas ir būtiska, lai izprastu absolventu nodarbināmības problēmu iemeslus konkrētos reģionos, ekonomikas nozarēs vai konkrētu studiju programmu un PIA disciplīnu absolventu vidū, kā arī lai rastu risinājumus šīm nodarbināmības problēmām. Šādas informācijas vērtība ir uzsvērta gan Standartos un pamatnostādnēs attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības jomā 4 , gan Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrā profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) 5 .

4)    Tomēr, tā kā daudzās Savienības daļās nav labi izstrādātu sistēmu, lai apkopotu, analizētu un izmantotu datus par augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības absolventu rezultātiem, bieži vien trūkst informācijas, kas ļautu studentiem apzināti izvēlēties studiju priekšmetu un palīdzētu izstrādāt izglītības programmas vai valdības politiku.

5)    Turklāt pāreju uz darba tirgu lielā mērā ietekmē ekonomiskie apstākļi, kvalifikācijas līmenis un mācību joma. Šo pāreju ietekmē arī sociāli demogrāfiskie faktori, piemēram, dzimums, dzimšanas valsts, pilsonība, etniskā izcelsme un ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis 6 . Tāpēc šā jautājuma risināšanai visaptverošā veidā ir būtiska datu vākšana par šo dažādo faktoru ietekmi.

6)    Lai gan daudzas dalībvalstis šobrīd izstrādā sistēmas, lai varētu sekot līdzi absolventu gaitām, zināšanu un labas prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās ir ierobežota.

7)    Pieejamo salīdzināmo datu tvērums ir ierobežots, un valstu līmenī apkopotie dati nav salīdzināmi ar citās dalībvalstīs ievāktajiem datiem, tādēļ ir grūti izdarīt secinājumus no atšķirīgajām tendencēm un novērotajām rezultātu atšķirībām starp valstīm un reģioniem.

8)    Savienības augstākās izglītības modernizācijas programmas sabiedriskās apspriešanas 7 rezultāti atklāja bažas par to, ka augstākā izglītība nenodrošina absolventiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas, lai tie attīstītos strauji mainīgā izglītības un nodarbinātības vidē, un ka atsevišķās dalībvalstīs joprojām pastāv prasmju neatbilstība.

9)    Dalībvalstis ir aicinājušas rīkoties Savienības līmenī, lai uzlabotu informācijas plūsmu par nodarbināmību, prasmju neatbilstību un darba tirgus vajadzībām. Jo īpaši Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu 8 ierosināts sekmēt augstākās izglītības nozīmīgumu darba tirgū un sabiedrībā, tostarp ar labākām zināšanām un prognozēm par darba tirgus vajadzībām un rezultātiem, piemēram, sekojot līdzi absolventu karjerām.

10)    Rīgas 2015. gada secinājumos, kuros izklāstīts jauns vidējā termiņā sasniedzams rezultātu kopums profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, dalībvalstis arī apņēmās izveidot pastāvīgus informācijas un atgriezeniskās saites mehānismus, izmantojot, piemēram, šādus pasākumus: izmantot datus par PIA absolventu nodarbināmību un datu kopumu par mācībām, ienākšanu darba tirgū un karjeru, kā arī uzlabot valsts līmeņa dalībnieku spējas izmantot datus par absolventiem, lai mācību programmas, profesionālos profilus un PIA kvalifikāciju saturu pielāgotu jaunām ekonomikas un tehniskajām prasībām.    

11)    Pēcāk Rezolūcijā par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā 9 , dalībvalstis uzsvēra, ka ir būtiski prioritāri risināt prasmju deficīta un neatbilstības jautājumus.

12)    Tā pamatā bija iepriekš veiktais darbs. 2014. gadā pieņemtajos Padomes secinājumos par uzņēmējdarbības garu izglītībā un apmācībā 10 dalībvalstis vienojās, kad vien iespējams, uzņēmējdarbības izglītības un apmācības kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanā izmantot informāciju par absolventu gaitām.

13)    2013. gadā pieņemtajos Padomes secinājumos par augstākās izglītības sociālo dimensiju 11 dalībvalstis vienojās sekmēt informācijas sniegšanu par iespējām un rezultātiem, kas ir saistīti ar izglītību un ar darba tirgu.

14)    2012. gadā pieņemtajos Padomes secinājumos par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību 12 dalībvalstis arī vienojās, ka 2020. gadā 82 % no 20–34 gadus veciem absolventiem, kas pabeiguši izglītību un apmācību ne vairāk kā trīs gadus pirms pārskata gada, vajadzētu būt nodarbinātiem, un tās vienojās uzraudzīt nodarbināto izglītību un apmācību ieguvušo absolventu īpatsvaru, lai paplašinātu pierādījumu pamatu politikas izstrādei par saikni starp izglītību un apmācību un nodarbinātību, un tajā pašā laikā dalībvalstis un Komisija vienojās iegūt kvalitatīvu informāciju un labas prakses piemērus, lai papildinātu kvantitatīvo pārraudzību un stiprinātu pamatus uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai.

15)    Tāpēc Komisija paziņojumā par Jauno prasmju programmu Eiropai 13 par prioritāti noteikusi uzlabotu datu apkopošanu un informāciju par vajadzīgajām prasmēm informētākai karjeras izvēlei, ierosinot iniciatīvu par augstskolu absolventu apzināšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot informāciju par absolventu pāreju uz darba tirgu,

IESAKA DALĪBVALSTĪM

Saskaņā ar valsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK par personas datu aizsardzību 14 , ņemot vērā pieejamos resursus un apstākļus valstī, un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām

1.    uzlabot datu pieejamību un kvalitāti par absolventu gaitām 15 un, attiecīgā gadījumā, par to personu gaitām, kuras augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību pamet bez absolvēšanas, tostarp līdz 2020. gadam izveidojot absolventu apzināšanas sistēmas, kas ietver:

a)    attiecīgo administratīvo datu vākšanu no izglītības, nodokļu un sociālās apdrošināšanas datubāzēm;

b)    horizontālu absolventu apsekojumu izstrādi izglītības sistēmas līmenī, atzīstot to, cik svarīgi ir kvalitatīvi dati par cilvēku pāreju uz darba tirgu vai turpmāku izglītību un apmācību un par viņu turpmāko karjeru; un

c)    iespēju publiskajām iestādēm, ievērojot anonimitāti, savienot datus no dažādiem avotiem, lai veidotu visaptverošu priekšstatu par absolventu rezultātiem;

Ievācamo datu saturs

2.    vākt datus, kas ietver:

a) šādus kvantitatīvus datus:

·i) sociālbiogrāfiska un sociālekonomiska informācija,

·ii) mācību intensitāte,

·iii) mācību metode,

·iv) kvalifikācija(-s),

·v) saņemtie kredītpunkti,

·vi) mācību joma,

·vii) pāreja uz darba tirgu vai turpmāku izglītību un apmācību,

·viii) ienākumi,

·ix) līguma veids,

·x) nodarbinātības statuss,

·xi) profesija, profesionālais statuss un/vai darbība,

·xii) ģeogrāfiskā un/vai nozaru mobilitāte;

 

b) šādus kvalitatīvus datus:

·i) mācību atbilstība nodarbinātībai,

·ii) līdzdalība brīvprātīgajā darbā vai pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs,

·iii) karjeras virzība un gandarījums,

·iv) viedoklis par saņemtās izglītības un apmācības kvalitāti un atbilstību;

Horizontāli absolventu apsekojumi

3.    veicināt lielu skaitu reprezentatīvu un nepārtrauktu atbilžu horizontālos absolventu apsekojumos, tostarp apzinot arī absolventus, kuri ir migrējuši izglītības un apmācības nolūkos vai pēc izglītības un apmācības pabeigšanas;

Sadarbība Eiropas mērogā

4.    piedalīties ekspertu tīklā, kuru organizēs saskaņā ar pašreizējām pārvaldības struktūrām sadarbībai Izglītības un apmācības stratēģiskās programmas 2020. gadam ietvaros, neskarot jaunas struktūras, kas varētu tikt izveidotas vēlāk, un kurš sekmēs sadarbību un savstarpēju mācīšanos, pētīs iespējas attīstīt savstarpēji savietojamus un salīdzināmus datus un spriedīs par horizontālo apsekojumu veikšanas optimālo biežumu;

Datu izplatīšana un rezultātu izmantošana

5.    nodrošināt savlaicīgu, regulāru un plašu datu izplatīšanu un rezultātu izmantošanu ar mērķi:

a) uzlabot profesionālās orientācijas konsultācijas topošajiem un esošajiem studentiem un absolventiem;

b) izstrādāt un atjaunināt mācību programmas, lai uzlabotu atbilstīgu prasmju iegūšanu un nodarbināmību;

c) uzlabot prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām, lai atbalstītu konkurētspēju un inovāciju vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

d) izstrādāt plānus saistībā ar jaunām nodarbinātības, izglītības un sociālajām vajadzībām; un

e) sniegt ieguldījumu politikas veidošanā gan valsts, gan Savienības līmenī;

Finansējums

6.    nodrošināt absolventu apzināšanas iniciatīvu ilgtspēju, piešķirot atbilstošus un daudzgadu resursus, vajadzības gadījumā izmantojot valstu vai Eiropas finansējuma avotus, piemēram, “Erasmus +” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, un saskaņā ar pieejamajiem resursiem, juridisko pamatu un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

Ziņojumu sniegšana un izvērtējums

7.    divu gadu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam ik gadu ziņot Komisijai par šā ieteikuma īstenošanu un novērtēšanu.

AR ŠO IESAKA KOMISIJAI:

8.    izstrādāt izmēģinājuma posmu Eiropas terciārās izglītības absolventu apsekojumam ar mērķi uzlabot salīdzināmas informācijas pieejamību par absolventu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, kuram par pamatu būs Eurograduate priekšizpētē 16 gūtie rezultāti;

9.    sniegt atbalstu spēju veidošanai profesionālās izglītības un apmācības jomā atbilstoši vajadzībām, lai izveidotu absolventu apzināšanas sistēmas, pamatojoties uz labas prakses piemēriem, kas noteikti, apzinot visas pašreizējās dalībvalstu shēmas, un veicināt sadarbību starp iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības sniedzējiem un orientācijas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz absolventu apzināšanas datu izmantošanu;

10.    veicināt savstarpēju mācīšanos un stiprināt sadarbību, izveidojot un atbalstot ekspertu tīklu;

11.    nodrošināt, lai apkopotie dati un saistītā analīze ir pieejami izmantošanai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp, izmantojot esošos ES instrumentus tiešsaistē;

12.    atbalstīt valstu vai Eiropas finansējuma avotu, piemēram, “Erasmus +” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu, izmantošanu pēc vajadzības un atbilstīgi finansiālajām spējām, juridiskajam pamatam un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

13.    ziņot Padomei par šā ieteikuma īstenošanu piecu gadu laikā pēc tā pieņemšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1) Skat. 2016. gada Izglītības un apmācības pārskatu: http://ec.europa.eu/education/policy/strategic-framework/et-monitor_lv  
(2) COM/2015/0690 final.
(3) Padomes 2015. gada 5. oktobra Lēmums (ES) 2015/1848 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam (OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp.).   
(4) ISBN 952-5539-04-0.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.).
(6) Par dzimuma un migrantu izcelsmes ietekmi uz pāreju no skolas uz darba tirgu skatīt ESAO/ES publikāciju (2015) “Imigrantu integrāciju raksturojošie rādītāji 2015. gadā: iekārtošanās”, 13. nodaļa.
(7) COM(2016) 381 final.
(8) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.
(9) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijas projekts par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību — izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā, 5685/1/16 REV 1.
(10) OV C 17, 20.1.2015., 2.-7. lpp.
(11) OV C 168, 14.6.2013., 2. lpp.
(12) OV C 169/04, 11. lpp.
(13) SWD/2016/0195 final.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(15) Šajā Padomes ieteikumā “absolvents” ir persona, kas pabeigusi jebkāda līmeņa augstāko izglītību vai profesionālo izglītību un apmācību. Tomēr ir atzīts, ka dažās dalībvalstīs ir iniciatīvas arī to personu apzināšanai, kuras priekšlaicīgi pamet skolu.
(16) Eurograduate priekšizpēte attiecas tikai uz augstāko izglītību.