EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.5.2017
COM(2017) 242 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Pārskats par Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (ESPD) praktisko piemērošanu
1.Kas ir Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD) un ESPD pārskatīšana
Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (European Single Procurement Document — ESPD), kas galvenokārt ir aprakstīts Direktīvas 2014/24/ES 1 59. pantā, ir iecerēts kā pašdeklarācija, kuras pamatā ir standarta veidlapa, kas Komisijai jāsagatavo ar īstenošanas aktu, kurš jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru 2 . Tas nodrošina sākotnēju pierādījumu pašdeklarācijas veidā attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem (piem., krimināli notiesājošiem spriedumiem, nopietniem profesionālās darbības pārkāpumiem) un atlases kritērijiem (finansiālajām, saimnieciskajām un tehniskajām spējām), lai parastos gadījumos pilnais apliecinošo dokumentu komplekts (piem., apliecinājumi, sertifikāti) būtu jāiesniedz tikai uzvarējušajam ekonomikas dalībniekam (ja vien nav nepieciešama citu dalībnieku noteiktu dokumentu pārbaude, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi).
Turklāt, ja līgumslēdzēji, kas veic iepirkumu saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES 3 , piemēro kādu no Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas un/vai atlases kritērijiem, tiem ir jāizmanto arī ESPD atbilstoši minētās direktīvas 80. panta 3. punktam.
Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu 2014/25/ES ESPD sagatavo tikai elektroniskā formā. Tomēr, lai nodrošinātu pāreju uz elektronisku saziņas līdzekļu obligātu izmantošanu ES, līdz 2018. gada 18. aprīlim ESPD var pastāvēt gan elektroniskā, gan papīra formā.
Ņemot vērā ESPD svarīgumu un inovatīvo raksturu, ES likumdevējs noteica, ka “Komisija pārskata ESPD praktisko piemērošanu, ņemot vērā datubāzu tehnisko sagatavošanu dalībvalstīs, un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 18. aprīlim” 4 .
2.Pašreizējā situācija attiecībā uz publiskā iepirkuma direktīvu un ESPD transponēšanu
Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES īstenošanas termiņš beidzās 2016. gada 18. aprīlī. Tomēr virkne dalībvalstu kavējās ar to īstenošanu un izdarīja to tikai vairākas nedēļas vai mēnešus pēc minētā termiņa. Proti, saskaņā ar 2017. gada 16. februārī pieejamo informāciju 10 dalībvalstīm vēl aizvien ir pilnā mērā jāievieš valsts pasākumi Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES īstenošanai un par tiem jāpaziņo 5 . Pašlaik norisinās attiecīgās procedūras saistībā ar pilnīgas transponēšanas trūkumu 6 .
Tā kā ESPD ir saistīts ar direktīvu ieviešanu, ESPD praktiskās piemērošanas laikposms un ģeogrāfiskais tvērums, kas jāņem vērā izvērtēšanā, ir attiecīgi mazāki.
Papildus veidlapai papīra formā, kas pievienota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/7 pielikumā, un ar mērķi atbalstīt dalībvalstis sākotnējā īstenošanas posmā Komisijas dienesti ir izstrādājuši ESPD elektronisku versiju (eESPD) 7 . Dalībvalstīm tā ir pieejama četros dažādos īstenošanas veidos, un tas ļauj dalībvalstīm izvēlēties atšķirīgus pielāgošanas līmeņus 8 .
Komisijas izstrādātā eESPD pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm tikai pārejas posmā, jo pilns ESPD potenciāls būs jūtams tad, kad “valsts” ESPD tiks integrēti katras dalībvalsts e-iepirkuma sistēmā un sertifikātu/pierādījumu reģistros vai datubāzēs. Tas ļaus sasniegt trīs dažādus mērķus: labāka pielāgošana valsts apstākļiem; valsts pārvaldes digitalizācijas veicināšana; pamata radīšana procedūru vienkāršošanai, īstenojot vienreizējas sniegšanas principu (Once-Only Principle — OOP). ESPD valsts risinājumi jau ir pieejami Dānijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Somijā. Lai gan eESPD tika izstrādāts tikai kā pārejas instruments, dati liecina, ka Komisijas izstrādātais eESPD tiek izmantots ļoti plaši (sk. 2. tabulu šā ziņojuma pielikumā).
3.Pasākumi ESPD īstenošanas atbalstam dalībvalstīs
Lai atbalstītu dalībvalstis ESPD īstenošanas procesā, Eiropas Komisija bez iepriekš minētajiem IT rīkiem ir ieviesusi arī papildu pasākumus.
·Finansējums
Ir pieejams finansējums, lai veicinātu ESPD integrēšanu valsts e-iepirkuma sistēmās. Desmit konsorcijiem, kas ietver līgumslēdzējus no 17 valstīm, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ir piešķirtas dotācijas EUR 4,9 miljonu apmērā. Turpmāki uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par summu EUR 4 miljonu apmērā tiks izsludināti 2017. gadā.
·Ar īstenošanu saistīti darbsemināri
Katrā dalībvalstī tika organizēti darbsemināri, lai analizētu pašreizējo situāciju valstī, apspriestu pieņemamās īstenošanas iespējas un sniegtu palīdzību saistībā ar ESPD īstenošanas veicināšanu. Sanāksmēs piedalījās un konstruktīvās diskusijās iesaistījās plašs attiecīgo ieinteresēto personu loks (publiskā sektora iestādes, pierādījumu reģistrācijas iestādes, e-iepirkuma risinājumu nodrošinātāji, lietotāji u. c.). No 2016. gada augusta līdz 2017. gada 28. februārim notika 18 darbsemināri (līdz 2017. gada vasarai Komisijas pārstāvji būs apmeklējuši visas dalībvalstis).
Darbsemināri sniedza dalībvalstu pārstāvjiem labāku izpratni par ESPD un Komisijas eESPD pakalpojumu, bet Komisija apkopoja informāciju par problēmām, ar kurām dalībvalstis saskaras tā īstenošanas laikā. Jo īpaši darbsemināros tika noskaidrota e-Certis 9 funkcija un iespējas procesu automatizēt, savienojot valsts datubāzes ar ESPD un izmantojot valsts digitālo infrastruktūru. Sanāksmēs tika izskatīti tehniski, juridiski un procesuāli jautājumi.
Šajos darbsemināros tika uzsvērts, ka, lai noteiktu optimālo tehniskās īstenošanas stratēģiju attiecībā uz IT rīkiem, ir jāapvieno juridiski un tehniski aspekti. Dažas personas norādīja, ka būtu jāpublicē skaidrs ceļvedis par turpmākiem ESPD datu modeļa tehniskajiem izlaidumiem, lai ļautu dalībvalstīm plānot savu darbību un efektīvi piešķirt resursus. Vēl viens jautājums, kas tika izskatīts, bija saistīts ar valstī īstenoto ESPD saderību ar ES versiju.
·Tehniskā palīdzība
Saistībā ar ESPD īstenošanu dalībvalstīm bija pieejama arī tehniskā palīdzība. Trīs reizes gadā tika organizētas e-iepirkuma ekspertu grupas (Expert group on eProcurement — EXEP) sanāksmes, kurās piedalījās daudzas ieinteresētās personas; turklāt tika izveidota lietotāju grupa, kuras mērķis ir uzlabot eESPD, ņemot vērā dalībvalstu ieteikumus. Bez tam regulāri tika organizēti tīmekļsemināri par ESPD izmantošanu, lai apmācītu tos valsts pārvaldes darbiniekus, kuri nodarbojas ar publisko iepirkumu centrālā līmenī.
Šis darbs tika papildināts ar valsts mērogā veiktiem pasākumiem, kuru mērķis bija sekmēt ESPD pieņemšanu un izpratni par to. Piemēram, dažas dalībvalstis organizēja mācību kursus nolūkā veicināt ESPD ieviešanu un izmantošanu. Publiskā sektora iestādes dažādās dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Itālijā, Vācijā un Zviedrijā) ir izdevušas īpašas vadlīnijas, lai palīdzētu pretendentiem un līgumslēdzējām iestādēm aizpildīt ESPD.
4.Īstenošana dalībvalstīs
Dalībvalstu apsekojums
Saistībā ar šo ziņojuma sagatavošanu Komisija lūdza dalībvalstis ziņot par ESPD piemērošanu publiskā iepirkuma procedūrās, kuru vērtība pārsniedz noteiktu robežvērtību 10 . Šajā nolūkā tika izveidots tiešsaistes apsekojums 11 : tajā bija ietverti desmit jautājumi par ESPD praktisko piemērošanu dalībvalstīs, atspoguļojot situāciju 2016. gada 31. decembrī.
ESPD izmantošana dalībvalstīs
Saskaņā ar apsekojumā gūtajiem datiem 22 dalībvalstis ir sākušas izmantot ESPD, bet 6 dalībvalstis norādīja, ka vēl nav sākušas to darīt, galvenokārt tāpēc, ka direktīva vēl nav transponēta. Minētās sešas valstis ir Austrija, Beļģija, Igaunija, Kipra, Lietuva un Zviedrija.
Praksē lielākajā daļā dalībvalstu faktiskā ar ESPD saistītā pieredze ir bijusi visai ierobežota. Dažas dalībvalstis norādīja, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piešķirto līgumu skaits ir ļoti mazs, piemēram, budžeta ierobežojumu dēļ vai tādēļ, ka apsekojums tika veikts laikā, kad minētā direktīva tikai nesen tikusi transponēta.
1. grafiks. ESPD sākotnējais izmantojums dalībvalstīs
Tālāk dotajā 2. grafikā ir parādīts, kādu ESPD īstenošanas veidu no dažādiem pieejamajiem veidiem dalībvalstis ir izvēlējušās. Šķiet, ka vairums dalībvalstu ir izvēlējušās paralēli izmantot vairākus īstenošanas veidus. Konkrētāk, priekšroka tiek dota diviem īstenošanas veidiem — dalībvalstis līdz šim pārsvarā izvēlas eESPD un veidlapu papīra formā, proti, katru no šiem veidiem izmanto 15 dalībvalstis.
Šie rezultāti apstiprina to, ka ir grūti veikt kvalitatīvu izvērtējumu, jo dalībvalstis bija tikko sākušas ieviest ESPD. Lai gan dalībvalstis atzīst, ka ESPD integrēšana to valsts e-iepirkuma sistēmā sniegtu lielākus ieguvumus visām ieinteresētajām personām, ir nepieciešams zināms laiks, lai šo integrēšanu pabeigtu.
Dažādu īstenošanas veidu paralēla izmantošana parasti ir raksturīga dalībvalstīs, kurās e-iepirkuma vide ietver vairākas platformas, kas darbojas valsts vai reģionālā un vietējā līmenī, un kurās pārvaldes iestādes īsteno ESPD atšķirīgi; tas attiecas, piemēram, uz Apvienoto Karalisti, Itāliju un Zviedriju.
2. grafiks. Dažādu ESPD īstenošanas veidu izmantošana dalībvalstīs
Apzīmējumi:
Cits/vietējs risinājums — vietējā mērogā izstrādāta tīmekļa veidlapa;
VCD — virtuāla uzņēmuma dokumentācija;
ESPD EC OS — atvērtā pirmkoda versija;
ESPD EC Service — eESPD pakalpojums;
ESPD EC DM — datu modelis.
Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES dalībvalstis drīkst izmantot ESPD papīra dokumenta veidā līdz 2018. gada aprīlim. Vairumā gadījumu, kad tiek izmantots eESPD pakalpojums (12 dalībvalstīs no 15), paralēli izmanto arī veidlapu papīra formā. Tikai Francija, Īrija un Ungārija ziņoja, ka izmanto ESPD papīra dokumenta veidā. Tādējādi no visām dalībvalstīm, kas jau ir sākušas izmantot ESPD, veidlapu papīra formā joprojām izmanto vairāk nekā 80 % dalībvalstu. Tas nozīmē, ka tās tikai minimāli izmanto iespējamo vienkāršošanu, kuru sniedz ESPD izmantošana, kas veicina publiskā iepirkuma procesa digitalizāciju. Tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ka pieejamie dati nav pietiekami detalizēti, lai varētu uzzināt, piemēram, to līgumslēdzēju iestāžu skaitu, kuras izmanto vienu no dažādajiem īstenošanas veidiem.
Divās dalībvalstīs (Spānijā un Vācijā) publiskā sektora iestādes ieteica izmantot Komisijas izstrādāto eESPD pakalpojumu. Lai arī līgumslēdzējas iestādes šajās divās dalībvalstīs nodrošina iespēju iepirkuma procedūrās iesniegt ESPD, nešķiet, ka to izmantotu lielākā daļa ekonomikas dalībnieku.
Attiecībā uz plāniem par ESPD īstenošanu tajās dalībvalstīs, kuras vēl to nav ieviesušas, — dažas no tām ziņoja, ka sākotnējā posmā plāno izmantot Komisijas izstrādāto pakalpojumu vai tā atvērtā pirmkoda versiju, un trīs no tām izstrādās valsts risinājumu, izmantojot datu modeli, kas būs pieejams 2017. gadā. Neviena dalībvalsts šajā grupā neminēja, ka izmantotu veidlapu papīra formā.
ESPD izmantošana iepirkumā, kura vērtība ir zemāka par ES noteiktajām robežvērtībām, vai koncesijās
3. grafiks. ESPD izmantošana procedūrā, kuras vērtība ir zemāka par ES noteiktajām robežvērtībām, vai koncesiju līgumos
Publiskā iepirkuma direktīvas dalībvalstu ziņā atstāj iespēju izlemt, vai izmantot ESPD procedūrās, kuru vērtība ir zemāka par ES noteiktajām robežvērtībām, vai ar koncesijām saistītās procedūrās. Kā attēlots iepriekš dotajā grafikā, 61 % dalībvalstu neplāno izmantot ESPD procedūrās, kuru vērtība ir zemāka par ES noteiktajām robežvērtībām, vai koncesiju līgumos. Tomēr daudzas dalībvalstis uzskata pretēji. Bulgārija, Dānija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Rumānija ir noteikušas, ka ESPD ir obligāti jāizmanto visos vai dažos gadījumos (piem., procedūrās, kuru vērtība ir zemāka par noteiktajām robežvērtībām, ja līgumslēdzēja iestāde pieprasa informāciju par izslēgšanas iemesliem), bet Itālija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija ir noteikušas, ka to var darīt brīvprātīgi.
ESPD kā virzītājspēks publiskā iepirkuma digitalizācijas procesā: princips, ka dati jāsniedz tikai vienu reizi
Direktīvā 2014/24/ES tika aicināts ziņot par ESPD praktisko piemērošanu, ņemot vērā datubāzu tehnisko sagatavošanu dalībvalstīs. Būtisks publiskās iepirkuma procedūras vienkāršošanas veids ir ESPD integrēšana datubāzēs un/vai piegādātāju pirmskvalifikācijas IT sistēmā. Šādas sistēmas ļauj pārbaudīt, vai piegādātāji atbilst izslēgšanas vai atlases kritērijiem, ko izmanto publiskā iepirkuma procedūrās (piem., pārbaudīt (vēlāk — automātiski), vai piegādātājs nav maksātnespējīgs, nodrošinot atbilstošo informāciju līgumslēdzējai iestādei).
Tālāk dotajā 4. grafikā ir attēlots, ka divas trešdaļas dalībvalstu (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija un Vācija) plāno turpināt šo integrēšanu, atzīstot ESPD nozīmi valsts pārvaldes digitalizācijas procesā.
4. grafiks. Dalībvalstis, kas plāno integrēt ESPD piegādātāju pirmskvalifikācijas sistēmā
Apsekojumā tika aplūkota arī iespēja pircējiem pašiem iegūt publiskā iepirkuma procedūrā nepieciešamos dokumentāros pierādījumus, piekļūstot valsts datubāzei (valsts iepirkumu reģistram, virtuālai uzņēmuma dokumentācijai, elektroniskai dokumentu glabāšanas sistēmai vai pirmskvalifikācijas sistēmai) 12 . To parasti sauc par vienreizējas sniegšanas principu (OOP), proti, ka nebūtu jālūdz (vai būtu jālūdz ne vairāk kā vienu reizi), lai piegādātāji iesniegtu informāciju, kas apliecina, ka viņi atbilst administratīvajā procedūrā noteiktajām prasībām, jo šī informācija jau būtu pieejama publiskā sektora iestāžu datubāzēs.
5. grafiks. Vai līgumslēdzējas iestādes var iegūt publiskā iepirkuma procedūrā prasītos apliecinošos dokumentus pašas, piekļūstot valsts datubāzei?
Apzīmējumi:
Y/F — jā, visas (visu kategoriju) līgumslēdzējas iestādes;
Y/P — jā, bet piekļuve ir ierobežota līdz noteiktām (noteiktu kategoriju) līgumslēdzējām iestādēm (piem., tikai centrālās policijas iestādes, nodokļu iestādes);
Nē — nav piekļuves valsts datubāzēm.
Dalībvalstīm tika jautāts, vai tās plāno integrēt ESPD kādā no iepriekš minētajām IT sistēmām. Dalībvalstu atbildes (sk. 5. grafiku) atspoguļo divas galvenās pretējās pozīcijas: no vienas puses, 11 dalībvalstīs līgumslēdzējas iestādes vēl nevar pašas iegūt publiskā iepirkuma procedūrā prasītos dokumentus, piekļūstot valsts datubāzei. Tas liecina, ka daļa pārvaldes iestāžu nevar piekļūt šīm pārvaldes iestāžu datubāzēm tiešas konsultācijas vai savstarpēja savienojuma vajadzībām; tas norāda arī, ka OOP attīstīšana vēl ir jāizvērš. No otras puses, 11 dalībvalstīs visas līgumslēdzējas iestādes pašas var piekļūt valsts datubāzēm, lai iegūtu piegādātāja pierādījumus un sertifikātus. Tomēr šī iespēja ir piemērojama tikai attiecībā uz noteikta veida dokumentiem, piemēram, tādiem, kas attiecas uz izslēgšanas iemesliem (saskaņā ar Latvijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas un Vācijas sniegto informāciju), bet pārējos dokumentus iesniedz piegādātāji. Tas, šķiet, liecina par to, ka šīs dalībvalstis ir sākušas īstenot OOP principu, lai visām iesaistītajām personām mazinātu administratīvo slogu. Konkrētāk, Latvija un Lietuva jau ir izveidojušas sistēmu, kas visiem pircējiem ļauj automātiski izgūt informāciju un pārbaudīt piegādātāju atbilstību noteikta veida prasībām. Šīs dalībvalstis plāno sasaistīt ESPD ar visiem reģistriem, lai aptvertu visus aspektus un vienkāršotu datu pārbaudi.
Pārējās dalībvalstu atbildes atspoguļo arī trešo situāciju, kad piekļuve ir ierobežota līdz noteiktām līgumslēdzēju iestāžu kategorijām (piem., tikai centrālās policijas iestādes, nodokļu iestādes); šāda situācija ir tikai nelielā 6 dalībvalstu grupā.
Gaidāmie un paredzamie ieguvumi ESPD īstenošanas rezultātā
Ar dalībvalstu apsekojuma palīdzību tika mēģināts apkopot atsevišķus datus par to, kādu ietekmi ir radījusi ESPD izmantošana pirmajos mēnešos, kopš sākta tā lietošana. Tomēr vairākās dalībvalstīs ESPD tiek lietots īsu laika periodu, tāpēc šādu izvērtējumu veikt ir pāragri. Kopumā šī grupa ietver Franciju, Igauniju, Īriju, Luksemburgu, Maltu, Slovēniju un Vāciju.
Visbeidzot, tikai divas dalībvalstis sniedza kvantitatīvu novērtējumu par ietekmi uz uzņēmumiem: Dānija informēja, ka rodas ieguvumi EUR 12 miljonu apmērā gadā, bet Horvātija ziņoja, ka par 83 % samazinās piedāvājumu sagatavošanas izmaksas, kas saistītas ar apliecinošiem dokumentiem. Neviena dalībvalsts vēl nav mēģinājusi kvantitatīvi noteikt ieguvumus, kas rodas, pateicoties tam, ka ir samazināts administratīvais slogs pircējiem.
Darbsemināros ar dalībvalstīm gūtā pieredze liecina, ka dalībvalstis sāk saskatīt iespējamos ieguvumus un to, kā tās var uzlabot savus valsts risinājumus.
Tomēr lielākā daļa dalībvalstu sniedza ESPD ietekmes kvalitatīvu novērtējumu, kas apkopots tālāk dotajā tabulā. Dalībvalstu viedokļi būtiski atšķiras un ir atkarīgi no ESPD īstenošanas pakāpes. Kopumā vairums dalībvalstu sniedza pozitīvu novērtējumu par ESPD izmantošanu; tās norādīja, ka ieguvumi materializētos, ja ESPD tiktu piesaistīts reģistriem un pierādījumu datubāzēm. Cita dalībvalstu grupa, kas ietver Dāniju, Spāniju un Vāciju, ziņoja, ka gan uzņēmumi, gan pircēji ESPD pamatīgi kritizēja. Citas dalībvalstis, piemēram, Īrija, lai gan atzina tādas vienkāršošanas potenciālu, ko sniegtu elektroniska risinājuma izstrāde, norādīja, ka sākotnējā īstenošana līdz šim ir bijusi sarežģīta. Šā ziņojuma pielikuma 3. tabulā ir uzskaitīti ieguvumi un trūkumi, par kuriem dalībvalstis ziņojušas saistībā ar ESPD izmantošanu.
5.Galveno ieinteresēto personu apsekojums
Komisija no 2016. gada novembra līdz 2017. gada 31. janvārim veica īpašu apsekojumu par ESPD praktisko piemērošanu, aptaujājot galvenās ieinteresētās personas. Apsekojums aptvēra desmit nozīmīgas Eiropas asociācijas, kas pārstāv pircējus vai pārdevējus, darbojas dažādās nozarēs un pārstāv dažādas intereses publiskajā iepirkumā. Tām tika lūgts apspriesties ar savas valsts dalībniekiem. To ieinteresēto personu saraksts, ar kurām tika veiktas apspriedes, ir šāds:
·Eiropas Arhitektu padome (Architects' Council of Europe — ACE),
·Business Europe,
·Eiropas Dzelzceļu kopiena (Community of European Railways — CER),
·Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (Council of European Municipalities and Regions — CEMR),
·Centralizēto iepirkumu struktūru tīkls,
·Eiropas Publiskā iepirkuma nodrošinātāju apvienība (European Association of Public eTendering Providers — EUPlat),
·Eurocities,
·Eiropas Būvnieku apvienība (European Builders Confederation — EBC),
·Eiropas Būvniecības nozares federācija (European Construction Industry Federation — FIEC),
·Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (UEAPME).
6. grafiks. Mērķorientētās apspriedēs saņemtās ieinteresēto personu atbildes pa asociācijām
Apsekojumā piedalījās 48 ieinteresētās personas no 16 dalībvalstīm. Iepriekš dotajā grafikā ir attēlotas atbildes, ko saņēma asociācija/grupa. Tikai puse no respondentiem ziņoja, ka izmanto ESPD, turklāt pārsvarā tiek izmantota veidlapa papīra formā, nedaudz mazāk — eESPD. Kopumā vairākas ieinteresētās personas, kas pārstāv gan pircējus, gan pārdevējus, pauda zināmas bažas attiecībā uz ESPD izmantošanu, uzsverot veidlapas sarežģītību. Tomēr tam par iemeslu var būt arī tas, ka tiek izmantota veidlapa papīra formā, vai — dažos gadījumos — rodas pārpratumi saistībā ar sistēmu.
Dažos gadījumos ieinteresētās personas ziņoja, ka pircēji neuzskata, ka ESPD izmantošana ir obligāta visās iepirkuma procedūrās, vai ka tiek izmantotas cita veida pašdeklarācijas. Vairākas ieinteresētās personas pauda bažas par veidlapa lietotiem formulējumiem vai par nepieciešamību iesniegt ESPD attiecībā uz apakšuzņēmējiem; savukārt citi augstu vērtēja eESPD pakalpojumu un minēja, ka ESPD ir noderīgs rīks MVU, jo ar tā palīdzību tiek standartizēta izmantojamā pašdeklarācija. Kopumā ieinteresēto personu viedokļi atšķīrās atkarībā no tā, vai viņu dalībvalstī jau tiek izmantota pašdeklarācija, kā arī atkarībā no šāda dokumenta sarežģītības pakāpes.
6.Secinājumi un turpmākie pasākumi
Kā atspoguļots dalībvalstu un ieinteresēto personu apsekojumos, ESPD īstenošana ir sākusies tikai nesen, jo direktīvas tika transponētas vēlu un to ieviešanai bija nepieciešams laiks. Tā rezultātā lielākajā daļā dalībvalstu ESPD izmanto pārsvarā tikai papīra dokumenta veidā un kā Komisijas eESPD pakalpojumu. Tikai dažas dalībvalstis jau ir izstrādājušas ESPD valsts risinājumu, lai gan vairākas dalībvalstis plāno to darīt vidējā termiņā. Tāpēc dalībvalstis vēl neizmanto visas ESPD sniegtās iespējas 13 . Turklāt nav pietiekamas praktiskās pieredzes, lai izvērtētu to, vai ESPD būtu jāgroza. Šajā saistībā būtiski ir tas, ka tikai dažas (trīs) dalībvalstis ir izteikušas atsevišķus ierosinājumus, kā būtu jāmaina ESPD un/vai eESPD.
Šajā kontekstā 2019. gadā ir jāveic rūpīgāks ESPD novērtējums, kā arī jāizvērtē direktīvu ekonomiskā ietekme uz iekšējo tirgu un pārrobežu iepirkumiem 14 . Šāda novērtējuma pamatā būs piemērošana dažu gadu garumā, un tas nodrošinās pilnīgāku situācijas atspoguļojumu.
Komisija turpinās veicināt ESPD īstenošanu dalībvalstīs un jo īpaši atbalstīs tā integrēšanu valsts e-iepirkuma sistēmās un sertifikātu/pierādījumu reģistros/datubāzēs. Tas dos ieguldījumu OOP principa īstenošanā dalībvalstīs.
Komisija pēc 2019. gada 18. aprīļa neiesaistīsies eESPD galvenajos attīstības procesos, ņemot vērā minētā pakalpojuma pagaidu raksturu. Plānots, ka eESPD darbība pēc šā datuma tiks pārtraukta.
Turpmākajā ESPD (un e-Certis 15 ) attīstībā būs jāņem vērā arī to sistēmu attīstība, kuras savstarpēji sasaista dalībvalstu reģistrus (piem., Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS), Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēma vai Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)) un ietver dokumentus un sertifikātus, kas ir nozīmīgi publiskā iepirkuma procedūrās.
ESPD tika izskatīts arī darbā par iepirkuma standarta veidlapu uzlabošanu. Šīs sabiedriskās apspriešanas 16 rezultāti tiks ņemti vērā iespējamā turpmākā ESPD novērtēšanas procesā, kas notiks 2019. gadā.
Ir svarīgi arī, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu Direktīvas 2014/24/ES noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jāuztur atjaunināta e-Certis sistēma. Šo uzdevumu apsekojumā atzina pašas dalībvalstis. Šajā kontekstā Komisija rūpīgi uzraudzīs e-Certis īstenošanu, lai nodrošinātu šā svarīgā vienotā tirgus rīka pienācīgu darbību.
-
(1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Citi šīs direktīvas noteikumi attiecas uz ESPD izmantošanu dažādos īpašos kontekstos, bet galvenais regulējums ir izklāstīts 59. pantā.
-
(2)
Sk. Komisijas 2016. gada 5. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam (OV L 3, 6.1.2016., 16. lpp.).
-
(3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
-
(4)
59. panta 3. punkts. Tas ir par pilniem 2 gadiem agrāk salīdzinājumā ar noteikto datumu (2019. gada 18. aprīli), kas paredzēts direktīvas vispārīgajai pārskatīšanai atbilstoši tās 92. pantam.
-
(5)
Sk. 1. tabulu šā ziņojuma pielikumā, kurā attiecībā uz katru dalībvalsti norādīts to valsts tiesību aktu spēkā stāšanās datums, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES.
-
(6)
http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=9057.
- (7)
-
(8)
Šos pasākumus finansē ar programmas ISA² (“Publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumi”) starpniecību.
-
(9)
E-Certis ir Komisijas izstrādāta tiešsaistes sistēma tādu sertifikātu/apliecinājumu ievietošanai, kurus dalībvalstis pieprasa publiskā iepirkuma procedūrās; https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/ecertis//web/.
-
(10)
Publiskā iepirkuma direktīvas atstāj dalībvalstu ziņā iespēju izlemt, vai izmantot ESPD procedūrās, kuru vērtība ir zemāka par ES noteiktajām robežvērtībām, vai ar koncesijām saistītās procedūrās.
-
(11)
Apsekojums tika darīts pieejams ar Eiropas Komisijas izstrādātā tiešsaistes rīka “ES apsekojums” starpniecību tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/ESPD_survey.
-
(12)
Tas jo īpaši paredzēts Direktīvas 2014/24/ES 59. panta 3. punktā.
-
(13)
Būtiski ir arī tas, ka tikai dažas (trīs) dalībvalstis ir izteikušas atsevišķus ierosinājumus, kā būtu jāmaina ESPD un/vai eESPD. Tos attiecīgi var ņemt vērā pašlaik notiekošā eESPD pielāgošanas procesa kontekstā.
-
(14)
Direktīvas 2014/24/ES 92. pants (OV L 94, 28.3.2014.).
-
(15)
Sk. 9. zemsvītras piezīmi attiecībā uz e-Certis.
-
(16)
http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=8997.