EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.5.2017

COM(2017) 228 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu

Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem

{SWD(2017) 155 final}

“Ciparu tehnoloģijas un digitālie sakari caurvij ikvienu dzīves aspektu.
Mums ir jāstrādā, lai panāktu tādu Eiropu, kas dod iespējas mūsu pilsoņiem un mūsu ekonomikai.
Mūsu dienās tie digitalizējas.”

Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā.

1. Ievads

Cits citam sekojuši tehnoloģisko pārmaiņu viļņi ir mainījuši sabiedrību un valstu ekonomiku, radot ilgtermiņa ieguvumu gan ekonomikas izaugsmē, gan dzīves kvalitātē. To varētu radīt arī pašlaik notiekošā digitālā revolūcija.

Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka jaunās ciparu tehnoloģijas pozitīvi ietekmē sabiedrību, ekonomiku un viņu dzīvi. Vairums respondentu uzskata, ka ES, dalībvalstu iestādēm un uzņēmumiem ir jārīkojas, lai risinātu ar digitalizāciju saistītās problēmas 1 .

ES iedzīvotājos un uzņēmumos iemīt potences, kas ir vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izmantošanai savā labā. To vidū ir spēcīga rūpniecības bāze un strauji augoša jaunuzņēmumu ekosistēma, kas apvienojumā ar nesen digitalizētiem rūpniecības procesiem un kvalificētu darbaspēku paredzamā nākotnē var virzīt izaugsmi. Lai pilnībā atraisītu datu ekonomikas iespējas, ES šīs vērtības ir jāliek lietā arī ar mērķi pēc iespējas plašāk digitalizēt Eiropas pakalpojumu nozares, it īpaši veselības un aprūpes, enerģētikas, transporta un finanšu jomas.

Tomēr pilnīgai potenciāla izmantošanai ir vajadzīgi ievērojami ES, dalībvalstu un privātā sektora papildu ieguldījumi digitālajās prasmēs un infrastruktūrā. ES vienotā digitālā tirgus izveidei ir vajadzīga arī skaidra un stabila tiesiskā vide, kas stimulētu inovāciju, novērstu tirgus neviengabalainību un dotu iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem. Tas nodrošinās pamatu uzņēmumu un patērētāju uzticībai.

Tāds bija digitālā vienotā tirgus stratēģijas 2 mērķis. Nodrošinot uzlabotu piekļuvi un taisnīgus nosacījumus, ar šo stratēģiju plānots izveidot atvērtu tirgu, kurā uzņēmumi un iedzīvotāji jebkur Eiropā var darboties tikpat efektīvi kā savā valstī. Divu gadu laikā pēc stratēģijas pieņemšanas Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par visiem 16 svarīgākajiem noteiktajiem pasākumiem. Šie priekšlikumi ir īpaši vērsti uz jomām, kurās ES var sniegt īpašu pievienoto vērtību, koncentrējoties uz Eiropas digitālajiem projektiem, kuru tvērumu un mērogu nevar nodrošināt atsevišķas valstis. Ir būtiski, lai visas puses nodrošinātu pasākumu pieņemšanu, pilnīgu īstenošanu un efektīvu izpildi termiņos, kas atbilst digitālās ekonomikas ātrajam attīstības tempam. To veicinot, Komisija izmantos visus tās rīcībā esošos politikas instrumentus un finansēšanas iespējas, tomēr ir svarīgi saņemt pilnīgu atbalstu no dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta, Padomes un ieinteresētajām personām, jo citādi digitālais vienotais tirgus neīstenosies.

Digitalitātes izšķirošā nozīme Eiropas pārveidē ir uzsvērta arī Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni 3 . Ciparu tehnoloģijas ietekmē ikvienu ES politikas aspektu: kā ražojam un patērējam enerģiju, kā pārvietojamies no vietas uz vietu, kā kapitāls plūst pa Eiropu. Drīz cilvēki varēs pārvietoties pa visu Eiropu, neraizējoties par mobilo sakaru viesabonēšanas maksu vai zaudētu piekļuvi mūzikai, spēlēm, filmām, sporta pārraidēm un seriāliem, par ko jau ir samaksāts.

Ir būtiski, lai ES uzņēmumi izmantotu ciparu tehnoloģijas dotās izdevības, tādējādi saglabājot spēju konkurēt pasaules līmenī, un lai ES jaunuzņēmumi spētu ātri izvērst darbību, pilnībā izmantojot mākoņskaitļošanu, lielo datu risinājumus, robotiku un ātrgaitas platjoslu, tādējādi radot jaunas darba vietas, paaugstinot ražīgumu, nodrošinot resursu efektīvāku izmantošanu un ilgtspēju. E-pārvaldes risinājumu nodrošināšana un izmantošana arī nestu milzīgus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm; tie sniedz jaunas pārrobežu iespējas, īpaši pateicoties elektroniskā paraksta izmantošanai.

Tajā pašā laikā digitālajām infrastruktūrām, no kurām ir atkarīga digitālā ekonomika, ir jābūt stabilām, izturīgām un jāspēj pielāgoties jaunām briesmām. Pretējā gadījumā cietīs iedzīvotāju uzticēšanās un kavēsies digitālo risinājumu ieviešana.

Šajā vidusposma pārskatā ir novērtēts progress ceļā uz digitālā vienotā tirgus izveidi un noteiktas jomas, kurās jāiegulda vislielākie pūliņi un kurās mainīgā digitālā aina prasa jaunus pasākumus ES līmenī. To papildina 2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojumi 4 , kuros aplūkota ES un dalībvalstu līmenī panāktā virzība, kā arī dienestu darba dokuments 5 , kurā izklāstīti pierādījumi, kas ir šā pārskata pamatā.

2. Aicinājums nodrošināt savlaicīgu izpildi un efektīvu īstenošanu

Kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 6 tika uzsvērta ES iestāžu politiskā atbildība par to, lai līdz 2017. gadam tiktu pabeigta svarīgāko digitālā vienotā tirgus tiesību aktu izstrāde. Kavējumi radītu iedzīvotāju aizsardzības pasliktināšanos, viņi nespētu izmantot labākus, ātrākus un lētākus savienojumus, un būtu bloķēta piekļuve plašākam saturam tiešsaistē.

Patērētāju trīskāršais ieguvums sāk dot konkrētu labumu

Pēc vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi pirmie Komisijas priekšlikumi sāk radīt ieguvumu. Sākot ar 2017. gada 15. jūniju tiks atcelta viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksa 7 . Mobilo pakalpojumu izmantotāji, kuri laiku pa laikam ceļo pa ES, varēs zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot internetu par tādām pašām cenām kā savā valstī. Valstu regulatīvās iestādes rūpīgi pārraudzīs norises, lai nodrošinātu jauno noteikumu ievērošanu un to, ka patērētāji gūst labumu.

Tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamība 10 nozīmē, ka no 2018. gada sākuma patērētāji varēs piekļūt saviem abonētajiem filmu, sporta notikumu, e-grāmatu, videospēļu un mūzikas tiešsaistes pakalpojumiem, ceļojot pa citām ES dalībvalstīm.

Pēdējā šā trīskāršā ieguvuma daļa tiktu nodrošināta, bez kavēšanās pieņemot priekšlikumu novērst nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu 12 . Tirgotāji vairs nevarētu bez objektīvi pamatotiem iemesliem diskriminēt patērētājus no citām dalībvalstīm.

Interneta savienojamība visiem

Lai stimulētu savienojamību un jaunu pakalpojumu tālāku attīstību, dalībvalstis sākot ar 2020. gadu veiks saskaņotus pasākumus nolūkā bezvadu platjoslas izmantošanai darīt pieejamu kvalitatīvu 700 MHz joslu. Šī ar spektru saistītā pārrobežu saskaņošana ir būtisks elements. Bez tās 5G tīkli un to nodrošinātie jaunie pakalpojumi, piemēram, satīklotie automobiļi, veselības tālaprūpe, viedpilsētas un videostraumēšana kustībā, nespēs pienācīgi darboties. Lai Savienību pilnībā nodrošinātu ar kvalitatīviem un ātriem telesakaru tīkliem, ir svarīgi, lai dalībvalstis spektra politikai turpinātu piemērot saskaņotu pieeju.

Digitālā revolūcija spēs sniegt ieguvumus ikvienam tikai tad, ja Eiropā būs spēkā elektroniskās saziņas tiesiskais regulējumus, kas veicina tādas infrastruktūras izvēršanu, kas spēj bez traucējumiem nodrošināt pakalpojumus jebkur ES, tostarp lauku teritorijās 14 , vienlaikus nodrošinot efektīvu konkurenci. Lielu daļu no vajadzīgajiem ieguldījumiem sniegs privātais sektors, balstoties uz pilnveidotu regulējuma vidi. Tāpēc ir arī svarīgi, lai bez kavēšanās tiktu pieņemti priekšlikumi par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 15  un regulu par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) 16 .

Ātra platjoslas izvēršana tiks atbalstīta arī ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā ierosinātajiem pasākumiem, lai uzlabotu spektra saskaņošanu, veicinātu konkurenci telesakaru tirgos un stimulētu ieguldījumus augstas veiktspējas tīklos. Ir jānodrošina arī Direktīvas 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai ātra īstenošana. 17

Lai vēl vairāk stimulētu jau uzsākto ieguldījumu veikšanu ātrdarbīgas platjoslas izvēršanā, ES mobilizē arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus (aptuveni 6 miljardus EUR līdz 2020. gadam, lai vairāk nekā 14,5 miljoniem mājsaimniecību nodrošinātu piekļuvi ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam), kā arī tādus instrumentus kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (publiskā un privātā sektora ieguldījumi aptuveni 3,2 miljardu EUR 19 apmērā) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds 20  palīdzēs privātajiem ieguldītājiem iesaistīties digitālā tīkla infrastruktūras atbalsta centienos nepietiekami apkalpotās jomās un līdz 2021. gadam piesaistīt papildu ieguldījumus līdz 1,7 miljardu EUR apmērā. Šo darbu stimulēs arī priekšlikuma par bezmaksas interneta savienojamības veicināšanu lietotājiem vietējās kopienās (WiFi4EU iniciatīva) ātra pieņemšana un īstenošana. Tas dotu iespēju līdz 8000 vietējo kopienu laikposmā līdz 2020. gadam gūt labumu no kopējā finansējuma 120 miljonu EUR apmērā. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka Komisija regulāri apstiprina valstu platjoslas valsts atbalsta shēmas, un arī tas ir svarīgs ES līmeņa pasākums ieguldījumu veicināšanai.

Visām ieinteresētajām personām ir jāsadarbojas, lai īstenotu ES 2025. gada mērķus savienojamības jomā 21 un nodrošinātu to, lai Eiropa būtu līdere 5G pakalpojumu izvēršanas jomā, īstenojot 5G rīcības plānu 22 . 

Labāks tiešsaistes tirgus patērētājiem un uzņēmumiem

Pārrobežu e-komercijas stimulēšana ir viens no galvenajiem digitālā vienotā tirgus mērķiem. Pašlaik izskatīšanai nodotā priekšlikumu virkne ir ātri jāpieņem, lai tie sāktu dot labumu. Pilnībā saskaņoti digitālo līgumu noteikumi 23 un stingrāki noteikumi par valstu patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbību 24 uzlabos patērētāju aizsardzību un nosacījumus uzņēmumiem, kas veic produktu un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību. Pilnībā saskaņotu noteikumu kopums par digitālajiem līgumiem samazinās atšķirības starp valstu patērētāju līgumtiesībām un novērsīs vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi veic ģeogrāfisko bloķēšanu. Tas, kādā mērā uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, ir atkarīgs arī no cenu ziņā pieejamiem paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem 25 un vienkāršākām PVN deklarēšanas procedūrām 26 . 

Inovācijai labvēlīgas vides veidošana ar efektīvu izpildi

Komisija 2015. gada maijā sāka Konkurences nozares apsekojumu par e-komerciju, lai noteiktu iespējamas ar konkurenci saistītas problēmas, kas izriet no uzņēmumu darbības prakses. Nozares apsekojuma rezultāti 27 palīdzēs efektīvāk pievērsties konkurences tiesību izpildei saistībā ar e-komercijas uzņēmējdarbības praksi, kas visvairāk kaitē konkurencei un pārrobežu tirdzniecībai. Komisija jau ir sākusi trīs izmeklēšanas par varbūtēju pretkonkurences praksi sadzīves elektronikas preču, videospēļu un viesnīcu jomā.

Arī dalībvalstu iestādes ir veikušas konkurences tiesību izpildes un sadarbības pasākumus 28 . Labi funkcionējoša sistēma patērētāju strīdu izšķiršanai tiešsaistē 29 un atjaunināti norādījumi par Negodīgas komercprakses direktīvu 30 kopā ar pastāvīgiem centieniem stiprināt ar tiešsaisti saistīto noteikumu izpildes spējas palīdz nodrošināt patērētāju tiesību efektīvu īstenošanu praksē.

Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanai ir būtiska nozīme saistībā ar radošā gara un inovācijas veicināšanu, kā arī uzticības radīšanu tirgū. Komisija patlaban beidz spēkā esošā tiesiskā regulējuma novērtējuma izstrādi saistībā ar visu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi, ieskaitot autortiesības.

Privātuma un personas datu aizsardzības faktiska nodrošināšana internetā

Vispārīgā datu aizsardzības regula 31 ir svarīgs instruments, ar ko digitālajā laikmetā aizsargāt personu pamattiesības uz personas datu aizsardzību. Tā uzņēmumiem paredz vienkāršotus noteikumus, rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas un veicina inovāciju. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, neatkarīgajām datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, kā arī uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, lai sagatavotos regulas piemērošanai no 2018. gada 25. maija.

Priekšlikums par pārskatītu E-privātuma regulu 32 papildinātu Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī nodrošinātu saskaņotību ar attiecīgajiem Vispārīgās datu regulas noteikumiem. Tas stiprinās juridisko noteiktību un lietotāju privātuma aizsardzību tiešsaistē, kā arī paplašinās saziņas datu izmantošanu uzņēmējdarbības vajadzībām, pamatojoties uz lietotāju piekrišanu. E-privātuma regulas ātra pieņemšana dos iespēju uzņēmumiem un patērētājiem gūt labumu no visaptveroša digitālā privātuma satvara no 2018. gada maija, pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas sākuma.

Nosacījumu uzlabošana satura radīšanai un izplatīšanai digitālajā laikmetā

Ierosinātā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 33 pārskatīšana radīs juridisko satvaru, kas būs atjaunināts atbilstoši digitālā laikmeta vajadzībām. Tā nodrošinās līdzsvaru starp konkurētspēju un patērētāju aizsardzību, stiprinās Eiropas darbu popularizēšanu un regulatoru neatkarību.

ES ir vajadzīgi arī moderni autortiesību noteikumi, kas nodrošina, ka patērētāji un satura radītāji var gūt maksimālu labumu no digitālās pasaules. Komisijas priekšlikuma 35 mērķis ir nodrošināt plašāku pārrobežu piekļuvi tiešsaistes saturam, lielākas iespējas izmantot ar autortiesībām aizsargāto statusu izglītības, pētniecības un kultūras mantojuma jomā, kā arī labāk funkcionējošu un taisnīgāku tiešsaistes satura tirgu.

3. Taisnīgas, atklātas un drošas digitālās vides nodrošināšana

Digitālā pasaule pēc definīcijas ir strauji mainīga vide, un tās gadījumā politika ir jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem. Jaunām tehnoloģijām kļūstot vispārēji izmantojamām, tās var dot milzīgu ieguvumu ekonomikai un mūsu ikdienai. Tomēr ir svarīgi gādāt, lai šīs tehnoloģijas tiktu izmantotas saskaņā ar noteikumu kopumu, tādējādi nodrošinot noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka ir jāpapildina digitālā vienotā tirgus stratēģija, lai tajā būtu ņemtas vērā jaunākās tendences un uzdevumi, piemēram, saistībā ar tiešsaistes platformām, datu ekonomiku un kiberdrošību.

3.1. Atbalsts tiešsaistes platformām kā atbildīgiem interneta ekosistēmas dalībniekiem

Tiešsaistes platformas veicina inovāciju un izaugsmi digitālajā ekonomikā. Tām ir būtiska nozīme tiešsaistes pasaules attīstībā, un tās rada jaunas tirgus iespējas, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tajā pašā laikā platformas ir kļuvušas par svarīgiem interneta “vārtziņiem”, funkcionējot kā starpposms piekļuvē informācijai, saturam un tiešsaistes tirdzniecībai. Tiešsaistes platformas organizē interneta “ekosistēmu”, un tas izraisa dziļas izmaiņas globālajā tīmeklī, radot ne tikai jaunas iespējas, bet arī problēmas.

2016. gada maija paziņojumā par tiešsaistes platformām 39 Komisija noteica divas konkrētas problēmas, kas jāskata dziļāk: taisnīgas un inovācijai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, nelikumīga tiešsaistes satura 40 savlaicīgas un efektīvas dzēšanas no tiešsaistes platformām nodrošināšana, veicot pienācīgus līdzsvara un atsvara pasākumus 41 .

Taisnīgas un inovācijai labvēlīgas platformu ekonomikas nodrošināšana

Komisija ir veikusi faktu apkopošanas uzdevumu par platformu un uzņēmumu tirdzniecības praksēm. Sākotnējie rezultāti norāda uz to, ka atsevišķās tiešsaistes platformās tiek izmantota tirdzniecības prakse, kas var kaitēt šo platformu profesionālajiem lietotājiem, piemēram, produktu un pakalpojumu izņemšana (“svītrošana”) bez pienācīga paziņojuma vai faktiskas iespējas apstrīdēt platformas pārvaldītāju pieņemto lēmumu. Ir izplatītas bažas par to, ka dažas platformas varētu dot priekšroku saviem produktiem vai pakalpojumiem, citādā veidā diskriminēt dažādus piegādātājus un pārdevējus un ierobežot piekļuvi personas datiem un nepersonizētiem datiem, kā arī šo datu izmantošanas iespējas, tostarp saistībā ar datiem, ko tiešā veidā ir ģenerējušas uzņēmumu darbības platformās. Kā būtiska problēma ir noteikta arī nepietiekama pārredzamība, piemēram, saistībā ar sarindojumu vai meklēšanas rezultātiem, vai skaidrības trūkums saistībā ar noteiktu piemērojamu tiesību aktu vai politiku. Liela daļa domstarpību starp profesionālajiem lietotājiem un tiešsaistes platformām netiek atrisināta, un tas var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz skartajiem uzņēmumiem 42 . Kā liecina jauni pierādījumi, svarīgs aspekts platformu un uzņēmumu attiecību sakarā ir tāda pieejama tiesiskās aizsardzības mehānisma vispārējs trūkums, kas uzņēmumiem sniegtu iespēju ātri un efektīvi atrisināt aktuālas problēmas to rašanās brīdī.

Kā gaisināt šīs iespējamās bažas — Komisijas vispārējais politikas mērķis ir nodrošināt taisnīgu, paredzamu, ilgtspējīgu un galu galā uzticamu uzņēmējdarbības vidi tiešsaistes ekonomikas jomā.

Nelikumīga satura apkarošana tiešsaistē

Lai apkarotu nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē, mērķtiecīgi jārīkojas visām ieinteresētajām personām. Tajā pašā laikā ir jāaizsargā pamattiesības, piemēram, vārda brīvība, un ir jāveicina inovācija. Nelikumīga satura apkarošanai tiešsaistē Komisija ir apņēmusies uzturēt līdzsvarotu un paredzamu tiešsaistes platformu atbildības režīmu un īstenot nozarei specifisku un uz problēmjautājumiem orientētu pieeju 43 . 

Lai palīdzētu stiprināt uzticēšanos tiešsaistē, Komisija ir apņēmusies analizēt vajadzību pēc oficiāliem ES mēroga atzīmēšanas un izņemšanas mehānismiem (“paziņošana un rīcība”), kā arī vajadzību izstrādāt norādes par atbildības noteikumiem un sniegt atbalstu platformām, kas proaktīvi ievieš brīvprātīgus pasākumus nelikumīga satura apkarošanai. Pamatojoties uz neseno progresu un sekmīgu darbu daudzos platformas dialogos digitālajā vienotajā tirgū, Komisija uzskata, ka ir iespējams labāk koordinēt uzsāktās iniciatīvas turpmākas saskanības un koordinētas uzraudzības nodrošināšanai, lai stiprinātu dialogu ietekmi. Nelegāla satura izņemšanas procesuālo aspektu un principu apspriešana būs Komisijas un platformu turpmākā kopīgā darba daļa. Šajā apspriešanā tiks aplūkoti tādi jautājumi kā obligātās procesuālās prasības attiecībā uz tiešsaistes starpnieku “paziņošanas un rīcības” procedūrām, piemēram, saistībā ar paziņojumu kvalitātes kritērijiem, atbildes paziņojuma procedūrām, ziņošanas pienākumiem, trešo pušu apspriešanās mehānismiem, strīdu izšķiršanas sistēmām un saskaņošanu ar valsts iestādēm, kā arī pasākumiem pret atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu, kā arī ļaunprātīgiem, negodīgiem paziņojumiem. Tas būtu jāveic, neskarot jau notiekošos dialogus un darbu, kas sākts citās jomās, piemēram, Eiropas Drošības programmas ietvaros, bet gan sinerģijā ar šiem dialogiem un darbu. Turpmākais darbs šajā jomā arī varētu būt saistīts ar nozares paraugprakses veicināšanu, piemēram, saistībā ar oficiālajām vadošajām programmām.

3.2. Eiropas datu ekonomikas attīstība 

Datu ekonomika var palīdzēt Eiropas uzņēmumiem attīstīties, modernizēt sabiedriskos pakalpojumus un stiprināt pilsoņu iespējas. Lai tas notiktu, datiem ir jābūt pastāvīgi pieejamiem un ir jābūt iespējamai to neierobežotai apritei vienotajā tirgū, nodrošinot nepieciešamo augstas veiktspējas skaitļošanu to analizēšanai. 

ES tiesiskais regulējums 46  aizliedz personas datu brīvu apriti Eiropas Savienībā ierobežot uz tādu apsvērumu pamata, kuri ir saistīti ar personas datu aizsardzību. Tomēr Vispārīgās datu aizsardzības regulā nav aptverti citādi ierobežojumi. Turklāt spēkā esošo noteikumu darbības jomā neietilpst nepersonizēti dati 47 .

Lai nodrošinātu efektīvu, uzticamu un neierobežotu nepersonizētu datu pārrobežu plūsmu, dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem būtu jāvadās pēc datu brīvas aprites principa ES. Prasības attiecībā uz datu novietošanu, tostarp datu uzglabāšanu un apstrādi konkrētās teritorijās, būtu pamatotas tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, saistībā ar valsts drošības mērķiem.

Lai veicinātu vienotas pieejas, Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu 48 , kā arī detalizētu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par ES sadarbības satvaru datu brīvas aprites jomā digitālā vienotā tirgus ietvaros. Šajā satvarā papildus datu brīvas aprites ES teritorijā principa ievērošanai varētu risināt jautājumu par dalībvalstu leģitīmo interešu ievērošanu saistībā ar drošu uzglabāšanu, ne tikai vienlaikus nodrošinot datu pārrobežu pieejamību regulatīviem nolūkiem, piemēram, nodokļu kontroles mērķiem, bet arī aizsargājot ekonomiskos un citus ieguvumus, kas izriet no nepersonizētu datu brīvas aprites. Komisija apsver turpmāku papildinošu rīcību, kas aptvertu mākoņpakalpojumu līgumus uzņēmumiem un mākoņskaitļošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju. 49

Gadījumā, ja tā konstatētu pierādījumus, ka netiek pienācīgi īstenoti spēkā esošie noteikumi par pakalpojumu brīvu apriti, tā varētu sākt pienākuma neizpildes procedūru vai citu darbību. Turklāt Komisija rūpīgi pārraudzīs to, kā dalībvalstis piemēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas pantus par specifikācijām, piemēram, saistībā ar ģenētiskiem, biometriskajiem un veselības datiem 50 , lai nodrošinātu, ka Savienībā netiek nepamatoti ierobežota personas datu brīva aprite.

Attiecībā uz personas datiem ir spēkā saskaņoti noteikumi, savukārt jautājumi saistībā ar nepersonizētiem datiem uzņēmumu savstarpējo attiecību sakarā tiek risināti, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un saskaņā ar līgumu. Pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanu pēc paziņojuma “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” 51 pieņemšanas, Komisija novērtē, vai apstāklis, ka nav spēkā skaidrs satvars piekļuvei nepersonizētiem datiem, kavē inovāciju un izaugsmi, it īpaši MVU gadījumā, un vai ir vajadzīgas iniciatīvas, kas veicinātu taisnīgu un līdzsvarotu piekļuvi datiem un to izmantošanu. Komisijas darbs saistībā ar piekļuvi datiem un datu izmantošanu ietvers analīzi par to, vai darīt pieejamus papildu valsts 52 un valsts finansētus datus, jo tie ir būtisks informācijas avots novatoriskiem pakalpojumiem un zinātniskajai pētniecībai 53 . Šā darba ietvaros saskaņā ar skaidri noteiktiem nosacījumiem tiks aplūkots arī jautājums par privāto datu pieejamību publiskās pārvaldes iestādēm to sabiedriskas nozīmes uzdevumu veikšanai.

Lietu interneta izvēršana rada būtiskas jaunas problēmas saistībā ar satīklotu sistēmu, produktu un pakalpojumu drošību, kā arī uzņēmumu atbildību. Bojāti sensori, neaizsargāta programmatūra vai nestabils savienojums var apgrūtināt tās personas noteikšanu, kas ir uzskatāma par tehniski un juridiski atbildīgu par radušos kaitējumu. Komisija aplūkos iespējamo vajadzību pielāgot spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā jaunus tehnoloģiskos sasniegumus (arī saistībā ar robotiku, mākslīgo intelektu un 3D drukāšanu), īpaši no civiltiesiskās atbildības viedokļa, kā arī ņemot vērā direktīvas par atbildību par produktiem ar trūkumiem notiekošā novērtējuma rezultātus un Mašīnu direktīvu. Paredzamībai attiecībā uz piekļuvi ar patentiem aizsargātām, standartos apstiprinātām tehnoloģijām (standartam būtiski patenti) ir būtiska nozīme saistībā ar lietu interneta izvēršanu, kad virkne nozaru ieviesīs mobilās savienojamības standartus. Komisija novērtē efektīvus līdzekļus, kas nodrošinātu līdzsvarotu satvaru intelektuālā īpašuma licencēšanai, ievērojot gan tehnoloģiju izstrādātāju, gan lietotāju intereses.

3.3. Uzticamas kiberekosistēmas veicināšana: kiberdrošības problēmu kopīga risināšana

Sabiedrība pārorientējas no konkrētām internetam pieslēdzamām ierīcēm (datoriem, viedtālruņiem vai valkājamās elektronikas) uz visurēju savienojamību (mājsaimniecības ierīces, rūpniecības preces utt.). Savienībā vien aptuveni seši miljardi mājsaimniecības ierīču (televizori, ledusskapji, veļas mašīnas utt.) 2020. gadā būs savienoti ar internetu 54 . satīklota ekonomika un sabiedrība ir mazāk aizsargāta pret kiberdraudiem un uzbrukumiem, un tai ir vajadzīga spēcīgāka aizsardzība. Šī arvien lielākā paļaušanās uz tīkliem nozīmē, ka mūsu satīklotā vide ir tikai tik droša, cik drošs ir tas vājākais posms, un jebkurš pārkāpums var radīt būtisku kaitējumu. Jebkāda neaizsargātība, piemēram, nedrošs savienojums vai produkts, var tikt izmantots, radot sekas, kas sniedzas no traucējuma un nelielas vērtības zaudējuma līdz plaša mēroga personas datu aizsardzības pārkāpumiem, terorismam un demokrātisko procesu graušanai.

Kiberuzbrukumi kļūst biežāki, un to novēršanā redzama šāda problēma: lai gan uzbrukts bieži tiek pāri robežām, tiesībaizsardzības iestādēm ir pilnvaras tikai konkrētā valstī. Kopš 2016. gada katru dienu ir izdarīti vairāk nekā 4000 izspiedējprogrammatūras uzbrukumi, un tas nozīmē, ka kopš 2015. gada sākuma uzbrukumu skaits ir audzis par 300 % 55 . Šie uzbrukumi rada kaitējumu visu lielumu uzņēmumiem un negatīvi ietekmē uzticēšanos digitālajai ekonomikai, kā arī uzticību mūsu demokrātiskajiem institūtiem. Plaša mēroga kiberuzbrukumi var radīt pakalpojumu pārtraukumus visā ES, un to var izmantot hibrīduzbrucēji 56 . Tas rada vajadzību pēc efektīvas ES līmeņa atbildes un krīzes pārvaldības, pamatojoties uz specializētām kiberpolitikas programmām un plašāka mēroga instrumentiem Eiropas solidaritātes un savstarpējā atbalsta nodrošināšanai 57 .

Eiropa ir veikusi būtiskus pasākumus, lai nodrošinātu kiberdrošību un palielinātu uzticību ciparu tehnoloģijām. ES kiberdrošības stratēģija tika pieņemta 2013. gadā 58 . Pirmais Savienības likumdošanas akts par kiberdrošību — direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (Kiberdrošības direktīva) 59  — tika pieņemts 2016. gada jūlijā. Ar to tika ieviestas vajadzīgās struktūras stratēģiskajai un operatīvajai sadarbībai starp dalībvalstīm, kā arī tīklu un informācijas sistēmu izturības stiprināšanai ES.

Tā kā apdraudējuma situācija kopš 2013. gada ir būtiski mainījusies, ES kiberdrošības stratēģija ir jāpārskata. Pašlaik tiek vērtēta stratēģijas efektivitāte un noteiktas ES rīcības nepilnības. Izvērtējums tiks iekļauts integrētā un uz nākotni vērstā pārskatā, lai noteiktu, kā ES var nodrošināt pievienoto vērtību saistībā ar izturību, reaģēšanu, atturēšanu, krīzes pārvaldību un ES nozīmi pasaules līmenī saistībā ar kiberdrošības veicināšanu.

Pēc nesen veiktas sabiedriskās apspriešanas un pašlaik īstenota izpildes novērtējuma 60 ir jāpārskata arī Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaras un uzdevumi, īpaši ņemot vērā tās jaunos Kiberdrošības regulā paredzētos pienākumus.

Satīklotajiem produktiem un sistēmām ir jābūt drošiem jau brīdī, kad tie nonāk tirgū. Arī lielo datu un mākoņa lietotnēm ir jābūt kiberdrošām un jāatbilst ES tiesiskajam regulējumam datu aizsardzības jomā. IKT drošības satvara izstrāde, paredzot noteikumus par to, kā Savienībā ir organizējama IKT drošības sertifikācija, varētu gan saglabāt uzticību internetam, gan novērst pašreizējo kiberdrošības tirgus neviengabalainību. 

ES ir arī vajadzība saglabāt un attīstīt būtiskas rūpnieciskās spējas kiberdrošības jomā. Pamatojoties uz 2016. gadā izveidotajām publiskā un privātā sektora partnerībām kiberdrošības jomā, kas līdz 2020. gadam piesaistīs ieguldījumus 1,8 miljardu EUR apmērā, tiks sīkāk izvērtēts, kā Savienība un tās dalībvalstis varētu ieguldīt vairāk resursu, lai kopā stiprinātu kiberdrošības pretestības spējas, stimulētu pētniecību un nodrošinātu stabilu kiberdrošības nozari, kas aptver jomas (piemēram, enerģētiku, transportu, finanses, veselības aprūpi), kuras saskaras ar kopīgām kiberdrošības problēmām 61 .

4. Mūsu sabiedrības un ekonomikas digitalizēšanās pārvaldība

Saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju ir uzsākti vairāki politikas pasākumi, kuros ir jāiegulda lielāks darbs, lai izmantotu izdevības un risinātu digitalizācijas radītās problēmas. Ciparu tehnoloģijas uzlabo uzņēmumu ražīgumu, tādējādi tās Savienības ekonomikai ir īpaši svarīgas. Šīs tehnoloģijas Eiropā var nodrošināt tādu darba vietu saglabāšanu, ko citādi nomainītu alternatīvas ar zemākām darbaspēka izmaksām. Atbalsta sniegšana strauji augušiem jaunuzņēmumiem un uzņēmumu darbības paplašināšanai sniedz ar inovāciju un nodarbinātību saistītus ieguvumus, jo šie uzņēmumi parasti rada jaunas darba vietas 62 . Digitalizēšanās palīdz tradicionālajām nozarēm izstrādāt jaunas preces, lietderīgāk izmantojot resursus, un sniedz valsts iestādēm iespēju nodrošināt labākus, ātrākus un lētākus pakalpojumus. Šādā veidā ir radušās pavisam jaunas ekonomikas nozares, piemēram, lietotņu ekonomika. Tomēr digitālā pārveide var radīt arī ekonomikas un sociālas problēmas vai traucējumus 63 . 

Šajā sakarā mums ir jānodrošina, lai personas un uzņēmumi gūtu labumu no šīm tehnoloģijām un jauniem pakalpojumiem, kā arī jāiegulda īpašas pūles, lai nepieļautu kādu cilvēku vai reģionu pamešanu savā ziņā. ES ir jāpalīdz nodrošināt pareizs politisko darbību kopums, lai pārvaldītu digitalizēšanās procesu.

4.1. Digitālās prasmes un iespējas visiem

Digitalizācija tāpat kā iepriekšējie tehnoloģiskie uzlabojumi ietekmēs darba tirgu: dažas darba vietas tiks zaudētas, citas — izveidotas, un daudzas darba vietas tiks pārveidotas. Lai gan pašlaik nav iespējams prognozēt faktisko ietekmi, ir skaidrs, ka digitalizācijas norise ir jāatvieglina un jāpapildina ar valsts politikas palīdzību.

Jau 90 % no visiem arodiem ir vajadzīgas vismaz kādas digitālās prasmes, un šīs prasmes kļūst arvien svarīgākas personām, kuras vēlas iesaistīties sociālos un pilsoniskos pasākumos 66 . Eiropa pilnveido savas digitālās prasmes, tomēr progress ir lēns, un pastāv ievērojamas atšķirības 67 . 44 % Eiropas iedzīvotāju un 37 % darbaspēka 2016. gadā nebija pietiekams digitālo prasmju līmenis 68 . Bažas rada apstāklis, ka gandrīz puse Eiropas uzņēmumu joprojām nav īstenojuši sava darbaspēka pārkvalificēšanas stratēģiju 69 .

Darbiniekiem ir vajadzīgas jaunas prasmes, lai tie varētu gūt labumu no jauno tehnoloģiju ieviešanas. Tam būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Jaunu prasmju programmā Eiropai 70 2016. gada jūnijā tika noteikts, ka digitālās prasmes jāuzskata par daļu no būtisku prasmju kopuma nākotnei, un tas tika uzsvērts arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā 71 . Tas ietver rīcību pieaugušo pamatprasmju, tostarp digitālo prasmju, uzlabošanai, Padomei 2016. gada decembrī pieņemot ieteikumu, kurā paredzēta valstu rīcības plānu pieņemšana līdz 2018. gada vidum 72 . Digitālo prasmju un arodu koalīcija 73 mobilizē uzņēmumus, sociālos partnerus un valsts iestādes, lai uzlabotu digitālās prasmes, un tā var palīdzēt optimizēt ES līdzekļu izmantojumu, lai paaugstinātu prasmju līmeņus un nodarbināmību. Šādā veidā radītas partnerības var arī palīdzēt Komisijai 2018. gadā uzsākt un īstenot tās izmēģinājuma programmu “Digitālā iespēja”, kuras mērķis būs dot izglītības iestāžu absolventiem praktisku pieredzi, pateicoties pārrobežu stažēšanās iespējām digitālajā nozarē.

Tomēr, neraugoties uz daudzajām visā ES īstenotajām reformām, Komisija ir nobažījusies un uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki ar prasmēm saistīti pasākumi un progress valsts līmenī. Lai gan mūsu ekonomika un sabiedrība strauji mainās, izmaiņas cilvēku izglītošanā un apmācīšanā ir bijušas tikai soli pa solītim. Ap pašreizējo tempu plaisa starp faktiskajām prasmēm un vajadzīgajām prasmēm paplašinās. Dalībvalstīm ir jārīkojas, un Komisija ir gatava palīdzēt, sniedzot tām politisko atbalstu, pētniecības un praktiskos instrumentus izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanai 74 . 

Prasmju programmas un iniciatīvu ātrai īstenošanai dalībvalstīs ir jābūt prioritātei, kas nāk līdzi digitalizācijai. 

4.2. Jaunuzņēmumi un rūpniecības un pakalpojumu nozares digitalizācija

Tehnoloģisko pārmaiņu temps nozīmē, ka uzņēmumi, kas neveiks pāreju, atpaliks. Līdztekus digitālo prasmju stimulēšanas procesam visu lielumu un nozaru uzņēmumiem ir jāievieš ciparu tehnoloģijas. Īpaši jaunuzņēmumiem un MVU tā ir iespēja radīt jaunus un labākus produktus un pakalpojumus ar zemākām izmaksām un mazāku resursu daudzumu, un tiek izstrādātas ES politikas programmas, lai palīdzētu uzņēmumiem no tā gūt pēc iespējas lielāku labumu.

Lai palīdzētu Eiropas uzņēmumiem pilnā mērā izmantot visas ciparu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma visaptverošu stratēģiju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju 75 , kurā iekļauti pasākumi, kas veicina ar rūpniecības digitalizāciju saistītās valsts iniciatīvas savstarpējai sadarbībai un zināšanu apmaiņai. Šajā nolūkā Digitālajā dienā 2017. gada 3. martā Romā darbu sāka Valstu iniciatīvu Eiropas platforma.

Nākamo trīs gadu laikā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ar digitālās inovācijas centriem saistītiem pasākumiem, kas ir svarīgi vietējo jaunuzņēmumu un inovācijas atbalstei, plānots piešķirt papildu 300 miljonus EUR. Plānots arī veikt turpmākus ieguldījumus gandrīz 3,2 miljardu EUR apmērā svarīgākajās tehnoloģijas jomās, tostarp nanoelektronikā, fotonikā, robotikā, 5G, augstas veiktspējas skaitļošanā, lielajos datos, mākoņskaitļošanā un mākslīgajā intelektā, kā arī šo jomu integrācijā vērtības radīšanas ķēdēs, izmantojot eksperimentālās ražošanas līnijas un izmēģinājumu laboratorijas. 300 miljonus EUR no šā ieguldījuma ir īpaši plānots izmantot nākamās paaudzes digitālo rūpniecības platformu izveidei, it īpaši, izmantojot jaunus atsauces arhitektūras modeļus un izveidojot viedas ražotnes un pakalpojumus. Svarīgs panākumu faktors ES rūpniecības digitalizācijas jomā ir kritiska ieguldījumu apjoma mobilizēšana, līdzsvarojot kopējos Eiropas pētniecības un izstrādes ieguldījumus ar papildu privātajiem un valstu publiskajiem ieguldījumiem, it īpaši ar publiskā un privātā sektora partnerību palīdzību, lai palielinātu ES līdzekļu ietekmi visās ekonomikas nozarēs. Tādējādi kopējie ieguldījumi Eiropas pētniecībā un izstrādē sasniedz 5,5 miljardus EUR, ko papildinās privātie un valsts publiskie ieguldījumi, it īpaši ar publiskā un privātā sektora partnerību palīdzību, lai palielinātu ieguldījumu ietekmi visās ekonomikas nozarēs.

Dziļas pārmaiņas risinās enerģētikas nozarē. Priekšlikumi, kas veido kopumu “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” 76 , nostiprinās spēkā esošos noteikumus par patērētāju brīvu piekļuvi saviem patēriņa datiem. To cita starpā var izmantot, lai noteiktu un novērstu enerģētisko nabadzību vai uzlabotu ēku energoefektivitāti. Ierosinātie pasākumi arī uzlabos piekļuvi mērījumu datiem, kas ir svarīgi, lai palīdzētu patērētājiem gūt labumu no patēriņa optimizācijas, kā arī enerģētikas uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem pielāgot piedāvājumus konkrētiem patērētājiem. Turklāt ciparu tehnoloģijas veicina efektīvāku resursu izmantojumu produkta aprites ciklā, kas ir ES plāna pāriet uz aprites ekonomiku galvenais princips 77 . Ciparu tehnoloģiju (automatizācijas un robotizācijas) pilnīga iekļaušana ražošanas procesos var uzlabot produktu pārstrādi un demontāžu, kā arī automatizētu augstas kvalitātes šķirošanas un reģenerācijas sistēmu izstrādi.

Transporta nozarē pāreja uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos var samazināt negadījumu skaitu, piesārņojumu un sastrēgumus, un tā stiprina satiksmes un spēju pārvaldību, kā arī energoefektivitāti. Tā arī uzlabo transporta un digitālo nozaru konkurētspēju un palīdz integrēt dažādus transporta veidus vienā mobilitātes sistēmā, kas ir pielāgota tās lietotāju vajadzībām, neraugoties uz to, vai tās ir saistītas ar pārvadājumu loģistiku vai pasažieriem, tostarp tiem, kuriem vajadzīga īpaša palīdzība. Šajā sakarā būtiska nozīme ir standartiem, kas nodrošina transporta infrastruktūras, datu, lietojumprogrammu, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju. ES dalībvalstis, Šveice un Norvēģija, 27. martā parakstot nodomu vēstuli 78 , ir paudušas gatavību sadarboties pārrobežu izmēģinājumos saistībā ar ceļu satiksmes drošību, piekļuvi datiem, datu kvalitāti un atbildību, kā arī savienojamību un digitālajām tehnoloģijām. Viens no lielākajiem uzdevumiem ES autobūves nozares konkurētspējas saglabāšanai starptautiskā līmenī, bez šaubām, ir automatizētu un satīklotu transportlīdzekļu ieviešana. Komisija arī strādā pie visaptveroša mobilitātes pasākumu kopuma, ko plānots īstenot divos posmos vēlāk 2017. gadā.

Jaunas pieejas finanšu sektorā, kas ir iespējamas, pateicoties digitālajām tehnoloģijām (FinTech), var uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansēm, stiprināt konkurētspēju, radīt ieguvumus patērētājiem un stimulēt jaunuzņēmumu izaugsmi. Ir sākta sabiedriskā apspriešana 79 , lai palīdzētu sagatavot pasākumus ES līmenī kā daļu no ES kapitāla tirgu savienības. Viena no progresīvajām tehnoloģijām ir arī blokķēžu (blockchain) 80 metode, kas varētu radīt milzīgu ietekmi uz finanšu sektoru un plašākā mērogā. Plānots izveidot Eiropas blockchain tehnoloģiju observatoriju, lai reģistrētu un pārraudzītu norises, uzkrātu zinātību un popularizētu izmantojuma gadījumus.

Visās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs IKT standartiem, it īpaši atvērtajiem standartiem, ir svarīga nozīme saistībā ar digitalizāciju, nodrošinot sadarbspēju, mazinot tirgus šķēršļus un veicinot inovāciju 81 . Šo standartu popularizēšana visā pasaulē palīdz nodrošināt Eiropas ietekmi globalizētajā ekonomikā ārpus vienotā tirgus robežām.

4.3. Digitālā inovācija publisko pakalpojumu modernizācijai

Valsts pārvaldes modernizācija

Ciparu tehnoloģijas valsts iestādēm dod iespēju nodrošināt pakalpojumus ātrāk, precīzāk un efektīvāk. Daudzas dalībvalstis jau ir pieņēmušas svarīgas modernizācijas programmas, radot saviem pilsoņiem vispārpieejamu ieguvumu. ES līmenī e-pārvaldes rīcības plāna 2016.–2020. gadam 82 mērķis ir paātrināt digitalizāciju un paplašināt tās darbības jomu, tādējādi uzlabojot publiskās pārvaldes iestāžu efektivitāti un veicinot uzņēmumu brīvu apriti un pilsoņu neierobežotu pārvietošanos. Vienkāršākas privātpersonām un uzņēmumiem paredzētas administratīvās procedūras, piemēram, “digitalitāte pēc noklusējuma” 83 un vienreizējas iesniegšanas 84 princips, var nodrošināt ietaupījumus. Piemēram, uzņēmumiem, kuri piedalās e-iepirkuma procedūrās, būtu jāiesniedz tikai viens dokuments 85 . 

Priekšlikums par vienotu digitālo vārteju, kas tika pieņemts 2017. gada 2. maijā 87 , palīdzēs samazināt administratīvo nastu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri vienotajā tirgū šķērso robežas un/vai veic pārrobežu uzņēmējdarbību. Vienotā digitālā vārteja nodrošinās vienkāršu piekļuvi attiecīgajai informācijai un atbalsta pakalpojumiem, dos iespēju lietotājiem veikt atsevišķas svarīgas procedūras tiešsaistē, kā arī garantēs nediskriminējošu piekļuvi valsts tiešsaistes procedūrām lietotājiem no citām valstīm. Tā arī būs pirmais solis virzībā uz vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu pārrobežu situācijās.

Plānotā iniciatīva par digitālo risinājumu izmantošanu visā uzņēmuma dzīves ciklā ļaus uzņēmumiem izpildīt administratīvās prasības (reģistrēt, iesniegt un atjaunināt uzņēmuma dokumentus) tiešsaistē un citās dalībvalstīs, ļaujot izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības arī uzņēmuma izveides un darbības nodrošināšanas procesā.

Valsts sektors var uzlabot savu pārrobežu pakalpojumu sadarbspēju, īstenojot nesen atjaunotos Eiropas sadarbspējas satvara 88  ieteikumus un kopīgojot datus un pakalpojumus saskaņā ar INSPIRE direktīvu 89 . Eiropas katalogā 90 minēto IKT standartu izmantošana palielinātu digitālo produktu un pakalpojumu tirgus apjomu.

Ņemot vērā rīcības plāna dinamiskumu, Komisija to pastāvīgi atjauninās, lai stiprinātu publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošinātu pilsoņiem vienkāršu, uzticamu un netraucētu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, kurus tie vēlas saņemt un kurus tie gaida, jebkurā vietā un laikā, kad šie pakalpojumi viņiem ir vajadzīgi. Lai palielinātu rīcības plāna ietekmi, Komisija to papildina ar jaunu darbību kopumu 91 .

Veselības un aprūpes digitalizēšanās

Ciparu tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot cilvēku veselību un risināt veselības aprūpes sistēmiskās problēmas. Tās var piedāvāt lētus rīkus, lai atbalstītu pāreju no veselības aprūpes modeļa, kura pamatā ir slimnīca, uz integrētu veselības aprūpes modeli, kura centrā ir pacients, kā arī uzlabot piekļuvi aprūpei un sniegt ieguldījumu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējas un izturības nodrošināšanā. Ir svarīgi, lai šādus rīkus varētu izstrādāt, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pilsoņi var elektroniski pārsūtīt savu medicīnisko pamatinformāciju, saņemot ārstēšanas pakalpojumu citā dalībvalstī, un izmantot e-receptes, lai saņemtu viņiem vajadzīgās zāles. Lielākajā daļā dalībvalstu šīm iespējām jābūt pieejamām ne vēlāk kā 2020. gadā. Tomēr ir jādara vairāk, lai pilsoņi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, varētu pilnīgi konfidenciāli un uzticamā veidā piekļūt visai savai elektroniskajai veselības kartei un to pārsūtīt.

Augstas veiktspējas skaitļošana var atraisīt lielo datu potenciālu, pateicoties modernai datu infrastruktūrai un datu analīzei. Šogad izveidotie Eiropas references tīkli ir spilgts apliecinājums tam, ko Eiropa var panākt, sakopojot mediķu lietpratību un datus retu un sarežģītu slimību ātrākai diagnosticēšanai un ārstēšanai. Turpmāki ES pasākumi šajā jomā var nodrošināt augstu pievienoto vērtību un kritisko masu. Pētniecību līdz šim nepieredzētā veidā var sekmēt veselības dati, kas ir ģenerēti ES un apstrādāti ar pacientu skaidru piekrišanu vai saskaņā ar citu Vispārīgajā datu aizsardzības regulā 92 atļautu juridisko pamatu, kā arī nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tie arī var dot iespēju laikus konstatēt infekcijas slimību uzliesmojumus un paātrināt zāļu un medicīnas ierīču izstrādi, kā arī stimulēt novatoriskus veselības aprūpes risinājumus, piemēram, tālmedicīnu un mobilās veselības lietojumus.

2017. gada aprīlī tika pieņemtas divas jaunas regulas par medicīnas ierīcēm 93 , un tās kļūs pakāpeniski piemērojamas turpmāko piecu gadu laikā. Tās paredz jaunas un visaptverošas ar medicīnas ierīcēm saistītas ES mēroga datubāzes (Eudamed) izveidi; tajā izmantotie lielie dati būs noderīgi novatorisku digitālās diagnostikas un terapeitisko risinājumu izstrādei, kā arī agrīnai drošības problēmu atklāšanai.

Komisija 2017. gadā pieņems paziņojumu, kurā aplūkos turpmāku pasākumu vajadzību un tvērumu digitālās veselības un aprūpes jomā saskaņā ar tiesisko regulējumu par personas datu aizsardzību, pacientu tiesībām un elektronisko identifikāciju, it īpaši attiecībā uz ·pilsoņu drošu piekļuvi elektroniskajām veselības kartēm un iespēju tās izmantot pārrobežu sakarā, kā arī e-recepšu izmantošanu; ·atbalstīs datu infrastruktūru, lai veicinātu pētniecību, slimību profilaksi, kā arī personalizētus veselības un aprūpes pakalpojumus būtiskās jomās, arī saistībā ar retām un komplicētām saslimšanām, kā arī infekcijas slimībām; ·veicinās atgriezenisko saikni un saziņu starp pacientiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai atbalstītu profilaksi un iedzīvotāju iespēju stiprināšanu, īpaši pievēršoties hroniskām slimībām un labākai izpratnei par veselības aprūpes sistēmu rezultātiem.

4.4. Ieguldījumu palielināšana ciparu tehnoloģijās un infrastruktūrās

Sekmīgam digitālajam vienotajam tirgum ir vajadzīga izcila infrastruktūra 94 . No noteiktā ieguldījumu mērķa 5,5 miljardu EUR nozares digitalizācijai Savienība 2016.–2020. gada periodam jau mobilizējusi aptuveni 50 miljardu EUR valsts un privātos ieguldījumos ES pētniecībā un inovācijā. Visos līmeņos stiprinot saikni starp politikas un finansēšanas mērķiem, Savienība digitālajiem un ar platjoslu saistītajiem mērķiem ir darījusi pieejamu arī finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 21,4 miljardu EUR apmērā ar nosacījumu, ka ir pieņemtas valstu un reģionālās digitālās izaugsmes stratēģijas un platjoslas stratēģijas.

Tomēr digitalitātei ir vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi, īpaši nozarēs, kurās ieguldījumu vajadzības ievērojami pārsniedz iespējas, kas ir pieejamas jebkurai atsevišķai dalībvalstij, ja tā rīkojas individuāli. Pastāv iespēja efektīvāk apvienot un papildināt ES finansējuma programmas 96 ar citiem valsts un privātā finansējuma avotiem, to vidū Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fondu (ESIF). Ar ESIF saistītie ieguldījumi digitālajā nozarē 2017. gada aprīlī, ietverot publisko un privāto finansējumu, sasniedza aptuveni 17,8 miljardus EUR (10 % no minētajā laikā mobilizētās kopējās ieguldījumu summas) 97 . 

Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa, augstas veiktspējas skaitļošanas un Eiropas datu infrastruktūras izveidošana

Pasaules līmeņa Eiropas mākoņa izvēršana zinātnieku, publiskā sektora un uzņēmumu vajadzībām, kā paredzēts Eiropas mākoņskaitļošanas iniciatīvā 98 , uzlabos uzņēmumu, it īpaši MVU un ar tehnoloģijām nesaistītās nozares spēju inovēt un radīt vērtīgākus digitalizētos produktus. Eiropas atvērtās zinātnes mākonis 2020. gadā piedāvās virtuālo vidi, kurā glabāt, kopīgot un atkalizmantot datus dažādās disciplīnās un pārrobežu mērogā 99 . Tas arī nodrošinās saiknes ar citām iniciatīvām, piemēram, Datu un informācijas piekļuves dienestiem (DIAS) Copernicus Zemes novērošanas datiem.

Augstas veiktspējas skaitļošana ir izšķiroši svarīga nozares digitalizācijai un datu ekonomikai. Tā sniedz iespēju pāriet uz augstākas vērtības produktiem un pakalpojumiem. Vairākas Eiropas nozares, piemēram, rūpniecība, nafta un gāze, enerģētika un transports, ir sekmīgi ieviesušas augstas veiktspējas skaitļošanas nodrošinātus lietojumus. Tomēr kopumā Eiropa zaudē savu vietu augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras līderu sarakstā, un to ir apsteigušas Ķīna, ASV un Japāna. Bez augstas veiktspējas skaitļošanas spējām Eiropa nesasniegs savu mērķi kļūt par dinamisku datu ekonomiku.

Eiropa nevar uzņemties risku, ka nepietiekamu augstas veiktspējas skaitļošanas jaudu dēļ tās pētniecības un rūpniecības pārstāvju radītie dati tiks apstrādāti citur. Tas palielinātu mūsu atkarību no citu valstu jaudām un veicinātu inovācijas aizplūšanu no Eiropas.

Lai attīstītu, iegūtu un izmantotu lieljaudas aparatūru, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, un nevienai Eiropas valstij nav pietiekamu resursu, lai to darītu individuāli. Tāpēc Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā kopā, lai koordinētu centienus un kopīgi izmantotu resursus nolūkā nodrošināt šā nozīmīgā Eiropas projekta īstenošanu. Eiropas Parlaments un Padome ir snieguši spēcīgu politisku atbalstu ES vadošās lomas atgūšanai, nosakot, ka mērķis ir panākt, lai 2022.–2023. gadā Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas spējas ļautu tai kļūt par vienu no trim šīs jomas līderiem, kā arī attīstot spēcīgu ES augstas veiktspējas skaitļošanas nozari.

Digitālajā dienā, kas 2017. gada 23. martā notika Romā, septiņas dalībvalstis 101 parakstīja deklarāciju par atbalstu nākamās paaudzes skaitļošanas un datu infrastruktūrai. Lai modernizētu Eiropas skaitļošanas un datu infrastruktūru līdz eksapakāpes 102 spēju līmenim, ir nepieciešami papildu resursi aptuveni 5 miljardu EUR apmērā. Tomēr spēkā esošajiem finansējuma instrumentiem, ja tos piemēro lielām uz konkrēta uzdevumu veikšanu orientētām iniciatīvām, ir trūkumi. Tāpēc Komisija izpētīs, ka izveidot satvaru, kas balstītu Eiropas mēroga augstas veiktspējas skaitļošanas un datu infrastruktūras attīstību. Labākais veids, kā stimulēt ieguldījumus, būtu dažādu ES finansējuma avotu apvienošana ar valsts un privāto finansējumu.

Ilgtermiņā kvantu skaitļošana sola atrisināt skaitļošanas problēmas, kuru risināšana nav pa spēkam tagadējiem diždatoriem. Tāpēc Komisija pastiprina centienus pilnībā atraisīt kvantu tehnoloģiju potenciālu.

Mākslīgā intelekta spēju stiprināšana

Mākslīgais intelekts mūsu sabiedrībai var sniegt būtiskus ieguvumus un ievērojami stimulēt turpmāko ekonomisko un ražīguma izaugsmi. Iekārtu un pakalpojumu aprīkošana ar kādu inteliģentas uzvedības formu var uzlabot to reaģēšanas spēju un padarīt tos autonomākus.

Mākslīgā intelekta izmantošana dažādos tehnoloģiskos risinājumus var, piemēram, samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, nodrošināt tādu resursu kā enerģija un ūdens gudrāku izmantošanu, samazināt pesticīdu izmantošanu lauku saimniecībās, kā arī padarīt konkurētspējīgāku ražošanu. Veselības aprūpē roboti jau cita starpā palīdz veikt precīzākas ķirurģiskās manipulācijas. Tie ir noderīgi arī bīstamās situācijās, piemēram, glābšanas operācijās pēc zemestrīcēm vai kodolkatastrofām.

Eiropas Savienībai ir jāpamatojas uz savām stiprajām pusēm zinātnē un rūpniecībā, kā arī uz saviem novatoriskajiem jaunuzņēmumiem, lai iegūtu līderes pozīciju mākslīgā intelekta tehnoloģiju, platformu un lietojumu izstrādē. Šajā sakarā Eiropas Savienība finansē projektus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki un roboti spētu mijiedarboties ar robotiem pēc iespējas drošākā un efektīvākā veidā 105 , un Komisija turpinās pārraudzīt mākslīgā intelekta risinājumu radītās iespējas un problēmas.

5. Digitālais vienotais tirgus — Eiropas lielākā vērtība pasaules digitālajā ekonomikā un sabiedrībā

Spēcīgas Eiropas Savienības pamatā ir pilnībā integrēts iekšējais tirgus un atvērta globālā ekonomikas sistēma. Digitālajā pasaulē tas ietver arī brīvu informācijas apriti un globālās vērtības veidošanas ķēdes, ko veicina atvērts un drošs bezmaksas internets. Pāreja uz ES digitālo vienoto tirgu, kura pamatā ir atbalsts godīgai konkurencei un kas ir balstīts uz mūsu pamatvērtībām, pamattiesībām un brīvībām, var palīdzēt Eiropai nākotnē risināt daudzas pasaules mēroga ekonomiskās problēmas.

Eiropas regulējuma modelis — no regulas par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai 108 līdz tīkla neitralitātes noteikumiem un telesakaru satvaram — ir svarīgs atskaites punkts daudziem ārpus Eiropas, kuri saskata vajadzību pēc stabila un paredzama tiesiskā satvara, lai risinātu ar digitālo ekonomiku un sabiedrību saistītos sarežģījumus.

Privātums nav pārdodama prece 109 . Privātuma ievērošana un personas datu aizsardzības garantēšana ir nosacījums stabilu, drošu un konkurētspējīgu globālu tirdzniecības plūsmu nodrošināšanai. Komisijas mērķis ir veicināt šādas pārrobežu datu plūsmas, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni gan tiesībaizsardzības jomā īstenotajai sadarbībai, gan uzņēmējdarbības jomai. Uzņēmējdarbības jomu raksturo milzīgs potenciāls datu un savienojumu tirdzniecībai, kā arī saistībā ar tirdzniecību preču un pakalpojumu jomā, ja vien partneri ievēro ES datu aizsardzības standartus. Komisija par prioritārām noteiks iespējamiem lēmumiem par aizsardzības līmeņa pietiekamību veltītas sarunas ar svarīgiem tirdzniecības partneriem Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Japānu un Koreju 2017. gadā; tā arī apsvērs šādas sarunas ar citiem stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Indiju, Latīņamerikas valstīm, īpaši Mercosur, kā arī Eiropas kaimiņreģionu valstīm 110 . Komisija 2017. gada 20. martā sāka dialogu ar Japānu par iespējamu atzinumu par atbilstību. Komisija izpētīs arī citus iespējamos rīkus datu pārrobežu nosūtīšanai, piemēram, līguma tipveida noteikumu izmantošanu atbilstīgi ES datu aizsardzības satvaram; šos noteikumus var pielāgot konkrētiem uzņēmējdarbības vai apstrādes darbību veidiem, tādējādi nodrošinot ievērojamu elastību.

ES dialogi ar partneriem visā pasaulē, vairāku apvienotu ieinteresēto personu modeļu veicināšana un aktīva dalība starptautiskajos tīklos palīdzēs saglabāt atbalstu atvērtam internetam, veidot pamatu intelektuālā īpašuma tiesību konsekventai īstenošanai un stiprinās ES svarīgo nozīmi vienotu standartu popularizēšanā — tādi nepieciešami 5G un lietu interneta tehnoloģiju izvēršanai.

Komisija turpinās centienus piekļūt tirgiem trešās valstīs, vienlaikus meklējot līdzekļus ES stratēģisko interešu un pamatvērtību aizsardzībai. Šajā darbā liela nozīme var būt ekonomiskajai diplomātijai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, ka risināt gadījumus, kad stratēģiskos ieguldījumus Eiropas uzņēmumos izdara dalībnieki, kas gūst labumu no valsts subsīdijām un kuri ir reģistrēti valstīs, kurās ir spēkā ierobežojumi attiecībā uz Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem. Ir jāveic rūpīga šo jautājumu analīze un attiecīgi jārīkojas.

Brīvās tirdzniecības nolīgumi nodrošinās piekļuvi tirgum, novēršot nepamatotus šķēršļus, kas kropļo tirdzniecības plūsmas un ieguldījumus. Komisija centīsies izmantot ES tirdzniecības nolīgumus, lai izdotu noteikumus par e-komerciju un pārrobežu datu plūsmām, kā arī risinātu problēmas ar jaunām digitālā protekcionisma formām, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus un neskarot tos 111 . 

Lai nodrošinātu, ka Eiropa ir sagatavojusies cīņai pret kiberdraudiem, vienlaikus saglabājot atvērtu, brīvu un drošu kibertelpu, būtiska nozīme ir arī kiberdrošības politikai 112 . Ir svarīgi turpināt dialogus ar ES svarīgākajiem tirdzniecības partneriem par pasākumiem saistībā ar kiberdrošības standartiem, sertifikāciju un marķēšanu, lai pasaules mērogā palielinātu satīkloto objektu spēju pretoties un drošību.

Komisija, atbalstot ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, plāno izvērst ciparu tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošanu, lai paplašinātu ES attīstības politikas tvērumu. Digital4Development pieeja 113 atbalsta digitālus risinājumus cīņā ar nabadzību, nevienlīdzību un resursu trūkumu, sākotnēji pievēršoties Āfrikai, kur tādām darbībām kā mobilajiem maksājumiem ir bijusi vislielākā ietekme. ES sāks svarīgu projektu īstenošanu tādās jomās kā e-lauksaimniecība, digitālās prasmes, e-pārvaldība un sadarbība saistībā ar jaunuzņēmumiem.

Komisija turpinās sekmēt Savienības mērķu īstenošanu, veicot pievienošanās sarunas un īstenojot selektīvu tiesību aktu tuvināšanu ar kaimiņvalstīm dienvidos un austrumos; ES un Austrumu kaimiņvalstu tīkli darbojas, lai nodrošinātu pakāpenisku tiesību aktu tuvināšanu un dalītos labākajā praksē.

6. Noslēgums

Ciparu tehnoloģiju ietekme nav ārpus mūsu kontroles. Šīs tehnoloģijas arī uz priekšu mainīs mūsu sabiedrību un ekonomiku, tomēr tas, kā šīs pārmaiņas notiks, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā Eiropas pilsoņi, uzņēmumi un valsts iestādes izlems tās izmantot un kādu tiesisko regulējumu mēs izstrādāsim attiecībā uz šim tehnoloģijām.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir izklāstīts, ka ES būtu jārīkojas, lai izveidotu labu digitālo vidi, kurā ir nodrošināts augsts privātuma, personas datu aizsardzības un patērētāju tiesību līmenis, kurā uzņēmumi var inovēt un konkurēt, kurā kiberdrošība stiprina saites un kura saauž mūsu sabiedrību.

Šajā vidusposma pārskatā ir skaidri norādīts, ka politiskās saistības bez kavēšanās jāpārvērš īstenībā. Tajā ir pausts aicinājums arī turpmāk koncentrēties uz t. s. lielajiem jautājumiem, uz kuriem ir jāsniedz kopīgas atbildes, kā arī veikt vērā ņemamus ieguldījumus infrastruktūrās un prasmēs, lai radītu tādus nosacījumus, kas dalībvalstīm, uzņēmumiem un pilsoņiem dotu iespēju inovēt un plūkt digitalizācijas augļus. Šie ieguvumi sniedzas tālāk par IKT tirgiem un skar ikvienu mūsu ekonomikas un sabiedrības aspektu.

Komisija ir apņēmusies turpināt darbu kopā ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem. Lai spertu pirmo soli, likumdevējiem bez kavēšanās jāpanāk vienošanās par to izskatīšanai nodotajiem priekšlikumiem digitālā vienotā tirgus stratēģijā. Eiropadomei ir svarīga nozīme vajadzīgā politiskā stimula sniegšanai, kas nepieciešams savlaicīgai priekšlikumu pieņemšanai un īstenošanai. Tikai tad, ja visas puses sniegs mērķtiecīgu ieguldījumu, ES spēs funkcionālu digitālo vienoto tirgu padarīt par īstenību.

(1) Eiropas Komisijas Eirobarometra speciālaptauja “Pilsoņu attieksme pret digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz mūsu ikdienu”, 2017. gads [Eirobarometra apsekojums 2017. gada martā — vēl nav publicēts.]

(2) COM(2015) 192 final.

(3)  COM(2017) 2025 final.

(4)  2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojums, SWD(2017) 160.

(5) SWD(2017) 155.

(6) https://ec.europa.eu/priorities/sites/beta-political/files/joint-declaration-legislative-priorities-2017-jan2017_en.pdf .

(7) COM(2016) 399 final.

(8)  Eirobarometra speciālaptauja 414 (2014).

(9)  Turpat.

(10)  COM(2015) 627 final.

(11)  Eirobarometra zibensaptauja 411 (2015).

(12)  COM(2016) 289 final.

(13)  GfK Belgium, Mystery Shopping Survey on Territorial Restrictions and Geo-Blocking in the European Digital Single Market, 2016. gada maijs.

(14) IHS and Point Topic: nākamās paaudzes piekļuves kopējais aptvērums Eiropā ir 76 %, taču laukos — tikai 40 %.

(15) COM(2016) 590 final.

(16) COM(2016) 591 final.

(17)  Līdz 2017. gada februāra beigām tikai 15 dalībvalstis bija paziņojušas par Direktīvas 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai pilnīgu transponēšanu, 2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojums, SWD(2017) 160. Direktīvā citastarp ir paredzēti tādi pasākumi kā pastāvošās fiziskās infrastruktūras koplietošana un atkārtota izmantošana, inženiertehnisko darbu koordinēšana un uzlabotas atļauju piešķiršanas procedūras.

(18)  COM(2016) 587 final, 8. lpp.

(19)  Ar platjoslu saistītiem projektiem ESIF ietvaros ir apstiprināts finansējums aptuveni 1 miljarda EUR apmērā, un līdz 2017. gada aprīlim tas platjoslas projektiem ir piesaistījis ar ESIF saistītus ieguldījumus kopā aptuveni EUR 3,2 miljardu apmērā. Projektu saraksts ir pieejams http://www.eib.org/efsi/efsi-projects/index.htm?c=&se=4 .

(20)   http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4351_en.htm .

(21) COM(2016) 587 final un SWD(2016) 300 final.

(22)  COM(2016) 588 final.

(23) COM(2015) 634 final un COM(2015) 635 final.

(24) COM(2016) 283 final.

(25) COM(2016) 285 final.

(26) COM(2016) 757 final.

(27) COM(2017) 229.

(28) 2017. gada 17. marta paziņojums presei par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā saistībā ar sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-631_en.htm .2017. gada 23. marta paziņojums presei par sadarbību starp datu un patērētāju aizsardzības iestādēm: http://europa.eu/rapid/press-release_MEX-17-741_en.htm .

(29) 2017. gada 24. marta paziņojums presei ( http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-727_en.htm?locale=en ): Platformas strīdu izšķiršanai tiešsaistē pirmajā darbības gadā tika iesniegti vairāk nekā 24 000 patērētāju sūdzību.

(30)  SWD(2016) 163 final.

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679, kas stājās spēkā 2016. gada 24. maijā un ko piemēros no 2018. gada 25. maija. Šajā sakarā saskaņā ar Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 3. punkta e) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus arī par radioiekārtu drošības pasākumiem, lai aizsargātu lietotāju personas datus un privātumu.

(32) COM(2017) 10 final.

(33) COM(2016) 287 final.

(34) Eurostat kultūras statistika 2016. gadā, 138. lpp.

(35) COM(2016) 593 final un COM(2016) 594 final.

(36) 2016. gada jūnija Eirobarometra zibensaptauja 439 “Kā MVU izmanto tiešsaistes tirdzniecības vietas un meklētājprogrammas”.

(37) Ecorys/Kantar TNS, European SMEs dealing with digital platforms, 2017. gada janvāris.

(38)

   Eirobarometra speciālaptauja 452, 2016. gada oktobris.

(39) COM(2016) 288 final.

(40) Piemēram, publisks aicinājums uz vardarbību vai naidu (t. i., nelikumīga naida runa), kūdīšana uz terorismu vai materiāli, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem.

(41)  Dažās dalībvalstīs ir veikti līdzīgi izvērtējumi, tostarp nesenākais no tiem ir Vācijas Baltā grāmata par tiešsaistes platformām, atbalstot pasākumus svarīgākajās jomās ES līmenī. (Vācijas Federālā ekonomikas un enerģētikas ministrija: Baltā grāmata par digitālajām platformām, 2017. gada marts).

(42) SWD(2017) 155 final.

(43) Attiecīgie likumdošanas pasākumi ietver 2016. gada autortiesību regulējuma paketi un ierosināto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu.

(44) Eiropas datu tirgus pētījums (European Data Market Study SMART 2013/0063), pieejams: http://datalandscape.eu/ .

(45)  Augstas izaugsmes scenāriju raksturo spēcīgāks digitālās inovācijas radīts virzītājspēks un lielāki kopējie IKT ieguldījumi kā daļa no IKP.

(46) Direktīvas 95/46/EK 1. panta 2. punkts. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 1. panta 3. punkts.

(47)  Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. panta 1. punktu ““personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”.

(48)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/public-consultation-building-european-data-economy  

(49)  COM(2016) 178 final.

(50) Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 4. punktā ir noteikts: “Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.”

(51) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/public-consultation-building-european-data-economy .

(52) Piemēram, telpiskie dati un Zemes novērošanas dati, pamatojoties uz Direktīvu 2007/2/EK (INSPIRE).

(53) Pamatojoties uz Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), un turpmāku pasākumu novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas grozīta ar Direktīvu 2013/37/ES. 

(54) IDC and TXT Solutions (2014), SMART 2013/0037, Mākoņa un lietu interneta apvienojums, pētījums Eiropas Komisijai (Cloud and IoT combination, study for the European Commission).

(55) Kā aizsargāt savus tīklus pret izspiedējprogrammatūru, CCIPS (How to protect your networks from ransomware, CCIPS), 2016. gads https://www.justice.gov/criminal-ccips/file/872771/download .

(56)  JOIN(2016) 18 final.

(57)  Piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā izveidotas datordrošības incidentu reaģēšanas vienības, CERT-EU vai solidaritātes klauzula (Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pants).

(58) Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa; JOIN(2013) 1.

(59)  Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(60) http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2017_cnect_002_evaluation_enisa_en.pdf  

(61)   https://ec.europa.eu/research/sam/pdf/sam_cybersecurity_report.pdf#view=fit&pagemode=none .

(62)  COM(2016) 733 final.

(63)  Saistībā ar digitalizācijas radītām problēmām un ietekmi uz darba tirgu un ekonomiku sk. 2016. gada pārskatu par nodarbinātību un sociālo attīstību, SWD(2016) 477 final, 6/8. daļa.

(64) Eurostat, 2016. gads. 2006.–2015. gada skaitļi.

(65) Eurostat, IKT speciālisti — statistika par grūti aizpildāmām vakancēm uzņēmumos, http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/ICT_specialists_-_statistics_on_hard-to-fill_vacancies_in_enterprises .

(66) 2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojums, SWD(2017) 160.

(67) Somijā, Luksemburgā un Apvienotajā Karalistē 70 % vai vairāk iedzīvotāju ir pamata vai padziļinātas digitālās prasmes, savukārt Itālijā, Kiprā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā šādas prasmes ir mazāk nekā 40 % iedzīvotāju; 2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojums.

(68) 2017. gada Eiropas digitālā progresa ziņojums.

(69) Eiropas Komisija, Digitalizācijas rezultātu pārskats, 2017. gada janvāris.

(70) COM(2016) 381 final.

(71)  COM(2017) 250 final, C(2017) 2600 final un SWD(2017) 201 final, 6.–7. lpp.

(72)  Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” (2016/C484/01)

(73) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-skills-jobs-coalition .

(74)  Sevišķi stratēģiskajā satvarā “Izglītība un apmācība 2020”, kur specializēta darba grupa apspriež digitālo apmācību un prasmes, http://ec.europa.eu/education/policy/strategic-framework/expert-groups/digital-skills-competences_en .

(75) COM(2016) 180 final.

(76) https://ec.europa.eu/energy/en/news/commission-proposes-new-rules-consumer-centred-clean-energy-transition .

(77) COM(2015) 614 final, “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”.

(78)   http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=43821 .

(79) https://ec.europa.eu/info/finance-consultations-2017-fintech_en .

(80) Blokķēžu tehnoloģija ir saistīta ar publisku reģistru, kurā tiek uzglabāta informācija par visiem darījumiem, kas ir veikti vienādranga tīklā. Tā ir decentralizēta tehnoloģija, kas viena ranga tīklu dalībniekiem ļauj veikt darījumus, piemēram, tiešsaistes maksājumus, neizmantojot uzticamas centrālas iestādes (“starpnieka”) pakalpojumus https://www.enisa.europa.eu/topics/national-csirt-network/glossary/blockchain . 

(81) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-ict-standardisation-priorities-digital-single-market .

(82) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-eu-egovernment-action-plan-2016-2020-accelerating-digital-transformation . 

(83)  Publisko pakalpojumu sniegšana, vēlams, ar digitāliem līdzekļiem. To iespējams veicināt, izmantojot eIDAS, e-rēķinu un e-iepirkumu pakalpojumus un ar tiem saistītos tehniskos elementus, kas izstrādāti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros.

(84) Tādējādi pilsoņiem un uzņēmumiem nav valsts iestādēm atkārtoti jāiesniedz viena un tā pati informācija. Vērienīgs izmēģinājuma projekts (finansēts ar līdzekļiem no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”), lai pārbaudītu vienreizējas sniegšanas principa piemērošanu uzņēmumiem, ES sākās 2017. gada janvārī, piedaloties 21 valstij (20 dalībvalstīm) un vairāk nekā 50 organizācijām (TOOP, The Once-Only Principle, http://www.toop.eu/ ). Koordinācijas un atbalsta darbība (finansēts ar līdzekļiem no “Apvāršņa 2020”) tika sākta 2016. gada novembrī, lai apspriestu vienreizējas sniegšanas principa iespējamu piemērošanu pilsoņiem ES (SCOOP4C, https://scoop4c.eu/home ).

(85) Izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, uzņēmums var dot atļauju iestādēm, kas publicējušas paziņojumu par iepirkumu, iegūt vajadzīgos dokumentus arī no citām iestādēm. Līdzīgi principi attiecas uz Eiropas pakalpojumu e-karti.

(86) Pētījums par e-pārvaldi un administratīvā sloga mazināšanu (SMART 2012/0061).

(87)  COM(2017) 256 final.

(88) COM(2017) 134 final.

(89) Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

(90) https://joinup.ec.europa.eu/community/european_catalogue/home .

(91) Šie pasākumi ir sīki aprakstīti pievienotajā dienestu darba dokumentā, un to vidū ir: “IT platforma elektronisko pierādījumu apmaiņai starp tiesu iestādēm”; “Pārtikas un augu produktu oficiāla elektroniskā kontrole”; “ES tiesiskā regulējuma pārstrādāto lauksaimniecības produktu jomā īstenošana tiešsaistes tirdzniecībā”; darbības saistībā ar “Pilsoņu digitālās pārvaldības hartu” un “Pilsētu digitālo pāreju”.

(92)  Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. pantā (Īpašu kategoriju personas datu apstrāde) ir aizliegta ar veselību saistīto personas datu apstrāde, izņemot gadījumus, kad ir piemērojams kāds no 9. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(93) Regula, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK. Regula par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES.

(94) Savienojamība, kuras pamatā ir fiziskās un pakalpojumu infrastruktūras, kā arī efektīvas un viedas datu apstrādes spējas.

(95) Eirobarometra speciālaptauja 460. “Attieksme pret digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz ikdienu”, 2017. gada maijs.

(96) Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi); Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI); Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF); “Apvārsnis 2020” (ieskaitot Eiropas Tehnoloģiju institūtu); Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas komiteja (COSME) utt.

(97)  ESIF ietvaros ir apstiprināts finansējums aptuveni 3,2 miljardu EUR apmērā, līdz 2017. gada aprīlim šiem platjoslas projektiem piesaistot ar ESIF saistītus ieguldījumus kopā aptuveni 17,8 miljardu EUR apmērā. Projektu saraksts ir pieejams http://www.eib.org/efsi/efsi-projects/index.htm?c=&se=4 . Plānots, ka trīs gadu laikā ESIF līdzekļi kopumā piesaistīs ES ekonomikai ieguldījumus 315 miljardu EUR apmērā.

(98)  COM(2016) 178 final.

(99) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/%20european-cloud-initiative .

(100) “Augstas veiktspējas skaitļošana ES: progress Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas stratēģijas īstenošanā” (2015), pieejams https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/study-high-performance-computing-eu-progress-implementation-european-hpc-strategy-final-report .

(101) Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija.

(102)  Eksapakāpe attiecas uz skaitļošanas sistēmām, kas ir ap 1000 reižu ātrākas nekā mūsdienu datori.

(103)  Bank of America, Robot Revolution – Global Robot & AI Primer, 2015. gada 16. decembris.

(104)  Disruptive technologies: Advances that will transform life, business, and the global economy; McKinsey Global Institute, 2013.

(105)  Skatīt SWD(2017) 155.

(106) ESAO digitalizācijas projekts, 2017. gada 6. marts.

(107) EPSC, Pievienošanās datu ekonomikai: ES politika plaukstošai datu ekosistēmai (Enter the Data Economy: EU Policies for a Thriving Data Ecosystem), EPSC stratēģiskās piezīmes, 21. izdevums, 2017. gada 11. janvāris.

(108)  Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū.

(109) COM(2017) 7 final.

(110) COM(2017) 7 final.

(111) COM(2015) 497 final, 7. lpp.

(112) Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija, 2016. gada jūnijs.

(113) SWD(2017) 157.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.5.2017

COM(2017) 228 final

PIELIKUMS

Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošana

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu

Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem

{SWD(2017) 155 final}

Darbības	Pašreizējā situācija
I. Patērētājiem un uzņēmumiem labāka piekļuve digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā
Tiesību aktu priekšlikumi par vienkāršiem un efektīviem pārrobežu līgumu noteikumiem patērētājiem un uzņēmumiem ·Priekšlikums direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem ·Priekšlikums direktīvai par dažiem preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspektiem	2015. ·Pieņemts ar COM 2015. gada 9. decembrī ·Pieņemts ar COM 2015. gada 9. decembrī
Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšana ·Priekšlikums par regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšanu	2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 25. maijā
Pasākumi paku piegādes jomā ·Tiesību akta priekšlikums paku piegādes jomā	2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 25. maijā
Vērienīga pārskatīšana nolūkā sagatavot tiesību aktu priekšlikumus nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanai ·Leģislatīva rīcība, lai novērstu ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ ·Norādes par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu SWD (2016)	2015. ·Pieņemta ar COM 2016. gada 25. maijā Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā ·SWD izdots 2016. gada 25. maijā
Konkurences nozares apsekojums par e-komerciju saistībā ar patēriņa preču tirdzniecību tiešsaistē un digitālā satura nodrošināšanu tiešsaistē ·Sākts 2015. gada 6. maijā ·Iepriekšējs ziņojums par apsekojumu e-komercijas nozarē (2016. gada 15. septembris) ·Sabiedriskā apspriešana par iepriekšējo ziņojumu līdz 2016. gada novembrim	2017. ·Ziņojuma par apsekojumu e-komercijas nozarē publicēšana 2017. gada 10. maijā
Tiesību aktu priekšlikumi par autortiesību režīma reformu ·Priekšlikums regulai par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamības nodrošināšanu iekšējā tirgū ·Paziņojums “Ceļā uz modernu un eiropeiskāku autortiesību regulējumu” — Autortiesības I ·Tiesību aktu (regulas un direktīvas) priekšlikumi par atļautiem aizsargātu darbu lietojumiem cilvēkiem ar drukas lasītnespēju un par Marrākešas līguma īstenošanu ·Direktīva par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū ·Paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū veicināt taisnīgu, efektīvu un konkurētspējīgu, uz Eiropas autortiesībām balstītu ekonomiku” — Autortiesības II	2015. ·Pieņemts ar COM 2015. gada 9. decembrī ·Pieņemts ar COM 2015. gada 9. decembrī ·Pieņemti ar COM 2016. gada 14. septembrī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā ·Priekšlikums pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī
Direktīvas par satelītu apraidi un kabeļu retranslāciju pārskatīšana ·Priekšlikums par autortiesību un blakustiesību izlietošanu dažās raidorganizāciju tiešraides translācijās (regula)	2015./2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā
Tiesību aktu priekšlikumi nolūkā samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, kas izriet no atšķirīgiem PVN režīmiem ·E-komercijas PVN pakete — priekšlikumi grozīt Padomes Direktīvas 2006/112/EK un 2009/132/EK (pārrobežu e-komercija un e-izdevumi)	2016. ·Pieņemta ar COM 2016. gada 1. decembrī
II. Piemērotu apstākļu radīšana digitālo tīklu un pakalpojumu uzplauksmei
Tiesību aktu priekšlikumi par pašreizējo telesakaru noteikumu reformu ·Priekšlikums lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā ·Pārskats par viesabonēšanas vairumtirgiem ·Eiropas Elektronisko sakaru kodekss — pārstrādāta redakcija; · BEREC regula ·Tiesību aktu priekšlikums interneta savienojamības veicināšanai vietējās kopienās (Wi-Fi4EU) ·Paziņojums par 5G rīcības plānu ·Paziņojums par konkurētspējīgu digitālā vienotā tirgus savienojamību	2016. ·Abu likumdevēju pieņemts 2017. gada 25. aprīlī; stāsies spēkā 2017. gadā. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 15. jūnijā Iestāžu process noslēdzas saskaņā ar MT PCY ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī ·Pieņemts ar COM 2016. gada 14. septembrī
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšana ·Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšana	2016. ·Priekšlikums pieņemts ar COM 2016. gada 25. maijā Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā
Visaptveroša analīze par platformu nozīmi tirgū, arī par nelikumīgu saturu internetā ·Komisijas novērtējums par platformu nozīmi tirgū, arī nelikumīga satura atklāšanai internetā	2015. ·Pieņemta ar COM 2016. gada 25. maijā
E-privātuma direktīvas pārskatīšana ·E-privātuma direktīvas priekšlikums	2016. ·Priekšlikums pieņemts ar COM 2017. gada 10. janvārī Prioritārā iniciatīva par trīs iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā
Līgumiskas publiskā un privātā sektora partnerības izveide kiberdrošības jomā ·Komisijas Lēmums (C 2016/4400) par ES un ieinteresēto personu organizācijas līgumiskas vienošanās parakstīšanu par publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošībai ·Paziņojums “Kā nostiprināt Eiropas Kiberizturētspējas sistēmu un sekmēt konkurētspējīgu un inovatīvu kiberdrošības nozari”	2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 5. jūlijā ·Pieņemts ar COM 2016. gada 5. jūlijā
III. Digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana
Iniciatīvas attiecībā uz datu īpašumtiesībām, datu brīva plūsma (piemēram, starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem) un Eiropas mākoņdatošanas jomā ·Paziņojums par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu ·Paziņojums par Eiropas datu ekonomikas celtniecību	2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 19. aprīlī ·Pieņemts ar COM 2017. gada 10. janvārī
Svarīgākie IKT standartu plāni un Eiropas sadarbspējas satvara paplašināšana, lai tas ietvertu sabiedriskos pakalpojumus ·Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” ·IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum ·Eiropas sadarbspējas satvara pārskatīšana	2015. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 19. aprīlī ·Pieņemts ar COM 2016. gada 19. aprīlī ·Pieņemts ar COM 2017. gada 23. martā
Jauns e-pārvaldes rīcības plāns, kurā ir arī principa “tikai vienreiz” iniciatīva un iniciatīva par uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības izveidi ·ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam “Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” ·Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai nodrošinātu informāciju, procedūras, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012	2016. ·Pieņemts ar COM 2016. gada 19. aprīlī 2017. ·Pieņemts ar COM 2017. gada 2. maijā