6.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 237/40


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu:

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks rīkoties””

(COM(2017) 566 final)

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko attiecībā uz sertificētu nodokļa maksātāju groza Regulu (ES) Nr. 904/2010”

(COM(2017) 567 final– 2017/0248 (CNS))

“Priekšlikums Padomes Īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011”

(COM(2017) 568 final – 2017/0249 (NLE))

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm”

(COM(2017) 569 final – 2017/0251 (CNS))

(2018/C 237/07)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Līdzziņotājs:

Krister ANDERSSON

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 23.10.2017.

Eiropas Komisija, 17.11.2017. un 13.12.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

28.2.2018.

Pieņemts plenārsesijā

14.3.2018.

Plenārsesija Nr.

533

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

185/9/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka pašreizējā Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir ļoti sadrumstalota un sarežģīta un attiecīgi mazina un kropļo tirdzniecību un ieguldījumus, jo rada nevajadzīgu un pārmērīgu administratīvo slogu un tirdzniecības šķēršļus uzņēmumiem.

1.2.

EESK uzskata, ka PVN sistēmai vajadzētu būt vērstai uz iekšējā tirgus pienācīgas darbības veicināšanu. Īpaši jāuzsver, ka PVN sistēmai ir jābūt mazāk sadrumstalotai, un tā būtu jāpārvalda efektīvāk, sevišķi saistībā ar pārrobežu tirdzniecību, turklāt tā būtu jāmodernizē, ņemot vērā pieaugošo globalizāciju un ekonomikas digitalizāciju.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē gan Eiropas Komisijas apņemšanos novērst PVN iztrūkumu, gan nesen pieņemto Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Direktīva paredz Eiropas Prokuratūras iesaistīšanos lietās, kas saistītas ar krāpšanu PVN jomā, ja summa pārsniedz 10 miljonus EUR.

1.4.

EESK uzskata, ka nodokļu iestādēm būtu jāapsver, kā jaunās tehnoloģijas var palīdzēt cīņā pret krāpšanu PVN jomā. Arī digitālās tehnoloģijas var palīdzēt vienkāršot administratīvo slogu uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, kā arī nodrošināt vajadzīgo pārredzamību. It īpaši dalībvalstīm būtu jārada atbilstoša vide paraugprakses apmaiņai jautājumā par ieņēmumu iekasēšanu un to, kā izstrādāt tehnoloģijas, kas veicinātu pareizu nodokļu iekasēšanu pārrobežu tirdzniecības darījumos. Būtu jāapsver padziļinātas analīzes veikšana attiecībā uz iespēju ieviest augstāku PVN likmi luksusprecēm. Vajadzētu apspriest jautājumu par efektīvām PVN kompensācijas sistēmām un par nodokļu formām un procesiem, kā arī par tādām racionalizētām sistēmām, kas paredzētas, lai apmainītos ar informāciju par krāpniekiem. Eiropas Komisijai ir jāpalīdz izveidot šādu institucionālo vidi, tādējādi sekmējot izaugsmi un mazinot ieņēmumu zaudējumus.

1.5.

EESK uzskata, ka funkcionējošs vienots kontaktpunkts ir būtisks galamērķa valsts principa sistēmas elements. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, piemēram, ierosināto vienota kontaktpunkta minishēmas attiecināšanu uz visiem B2C pakalpojumiem, kā arī uz B2C preču pārdošanu gan Kopienā, gan ārpus tās.

1.6.

EESK aicina PVN sistēmas reformu procesā iesaistītās iestādes apsvērt, kā pēc iespējas ātrāk varētu izvērst vienotu sistēmu gan attiecībā uz pakalpojumiem, gan precēm, tādējādi mazinot paredzamās problēmas, kas radīsies divu sistēmu pastāvēšanas gadījumā, proti, ja vienu piemēros precēm, bet otru – pakalpojumiem. Šādu pavērsienu EESK vērtētu pozitīvi, ja vien tas atbilstu nodokļu neitralitātes principam.

1.7.

EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dažādiem uzņēmumiem uzlikto nodokļu neitralitāti, un norāda, ka PVN maksājumi nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt noteiktu uzņēmumu likviditāti. Tāpēc būtu jānosaka, ka preču importētājiem PVN jāmaksā, kad produkti tiek laisti tirgū, nevis brīdī, kad šādi produkti tiek tikai ievesti un uzglabāti noliktavā.

1.8.

Saistībā ar sertificētu nodokļu maksātāju EESK atzīmē, ka, pēc Komisijas domām, šis jēdziens ir svarīgs, lai varētu ieviest tādu PVN sistēmu, kuras pamatā ir galamērķa valsts princips, un piekrīt, ka uzņēmumiem, kuru nodokļu uzticamība ir pierādīta, būtu jāvar gūt labumu no atbilstīgiem vienkāršošanas pasākumiem.

1.9.

EESK vērš uzmanību uz to, ka, tā kā būs nepieciešams laiks, kamēr dalībvalstis vienosies jautājumā par sertificētu nodokļu maksātāju un tiks sertificēta lielākā daļa uzņēmumu, un tā kā priekšlikumā minētie ātrie risinājumi ir ļoti nozīmīgi PVN sistēmas funkcionēšanai, EESK aicina dalībvalstis pirms sertificētu nodokļu maksātāju principa pilnīgas izstrādes pieņemt ātros risinājumus attiecībā uz visiem uzņēmumiem.

1.10.

Attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem, kuri paredzēti Kopienā veiktiem darījumiem, kas minēti priekšlikumā, ar kuru groza Īstenošanas regulu Nr. 282/2011, EESK atzīmē, ka Padomes lūgums Komisijai vienkāršot un precizēt tiesisko regulējumu par atbrīvojumiem, šķiet, ir lietderīgs instruments, kas ļautu mazināt krāpniecību un ierobežotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

1.11.

EESK uzskata par svarīgu to, ka Komisija veic visaptverošu regulējuma ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, kā rīcības plāns PVN jomā praktiski – tostarp kvantitatīvā izteiksmē – ietekmē fiziskās personas, uzņēmumus un nodokļu iestādes.

1.12.

EESK vēlreiz norāda, ka ir jādara viss iespējamais, lai saprātīgā termiņā ieviestu galīgo PVN sistēmu; pretējā gadījumā pastāv risks, ka izvirzītie mērķi tiks kompromitēti vai tikai daļēji sasniegti, kaitējot iekšējam tirgum, Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem.

2.   Ievads un konteksts

2.1.

Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” piedāvāja rīcības plānu ES PVN sistēmas modernizēšanai un ir paredzējusi vairākus konkrētus priekšlikumus minētā mērķa sasniegšanai.

2.2.

Rīcības plāns it īpaši paredz šādus pasākumus: i) modernizēt PVN sistēmu, pielāgojot to jaunajām digitālajām tehnoloģijām; ii) panākt, ka MVU ir vieglāk nodrošināt PVN atbilstību; iii) izstrādāt atbilstīgu politiku PVN likmju noteikšanai; iv) mazināt PVN iztrūkumu dalībvalstīs un nodokļu jomā novērst krāpšanu.

2.3.

Tā kā Eiropas Savienībā pārrobežu tirdzniecība sasniedz vairāk nekā 4,1 triljonu EUR (eksports) un 3,9 triljonus EUR (imports), funkcionējoša PVN sistēma ir ļoti būtiska visiem Eiropas iedzīvotājiem.

2.4.

Komisija 2016. gada 1. decembrī publicēja divus priekšlikumus: vienu par PVN likmēm, ko piemēro pārrobežu e-komercijā (1), bet otru – par PVN likmēm, kuras piemēro e-publikācijām (2).

2.5.

Lai samazinātu krāpšanu PVN jomā un atbildētu uz Padomē izvirzītajām dažu dalībvalstu prasībām, Komisija 2016. gada 21. decembrī publicēja priekšlikumu par pagaidu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar tādu preču un pakalpojumu piegādēm, kuru vērtība pārsniedz 10 000 EUR.

2.6.

Eiropas Komisija 2017. gada oktobrī publicēja vēl vienu pasākumu kopumu PVN jomā. Tas ietver: i) priekšlikumu grozīt pašreizējo PVN direktīvu 2006/112/EK, lai ieviestu tādu jēdzienu kā sertificēts nodokļu maksātājs un paredzētu dažus korektīvos pasākumus (3); ii) pasākumus, uz kuriem balstās pakāpeniska pāreja uz tāda principa ievērošanu, kas nodokļus liek piemērot galamērķa dalībvalstī un kas nosaka, ka piegādātāja atbildība ir vispārējs noteikums (4); iii) priekšlikumu grozīt Īstenošanas regulu Nr. 282/2011, lai harmonizētu un vienkāršotu noteikumus par Kopienas iekšzemes preču pārvadājumu pārbaudi nolūkā noteikt PVN atbrīvojumu (5); iv) priekšlikumu grozīt regulu par valsts iestāžu administratīvo sadarbību PVN jautājumos (6).

2.7.

Konkrēti, Komisija piedāvāja četrus “ātros risinājumus”, lai samazinātu pašreizējās sistēmas radīto administratīvo slogu uzņēmumiem. Minētie četri ātrie risinājumi ir šādi: i) PVN noteikumu vienkāršošana uzņēmumiem, kuri pārvieto preces no vienas dalībvalsts uz citu, ja šīs preces pirms piegādes iepriekš zināmam klientam ir jāuzglabā; ii) tādu noteikumu vienkāršošana un saskaņošana, kuri attiecas uz ķēdes darījumiem; iii) preču piegādes pierādījumu vienkāršošana, ja piegāde notiek starp divām dalībvalstīm. Šie vienkāršojumi attiecas tikai uz tādiem uzņēmumiem, kuri ir sertificēti nodokļu maksātāji. Ceturtais ātrais risinājums, kas attiecas uz elektroniskajā ES PVN numuru pārbaudes sistēmā (VIES) reģistrētu tirdzniecības partneru PVN numuriem, būs pieejams gan sertificētu nodokļu maksātāju uzņēmumiem, gan citiem uzņēmumiem.

2.8.

Raugoties nākotnē, Komisija paredz, ka, veicot virkni likumdošanas pasākumu un pakāpenisku pielāgojumu, pašreizējos pārejas noteikumus tirdzniecības aplikšanai ar nodokļiem dalībvalstu starpā pakāpeniski aizstāj ar galīgo vienošanos, kuras pamatā ir princips, ka preces ar nodokļiem apliek galamērķa valstī.

3.   Vispārīgas piezīmes: krāpšanas apkarošana un valsts iestāžu sadarbība

3.1.

Pašreizējā PVN sistēma ir ļoti sadrumstalota un sarežģīta, un tā attiecīgi mazina un kropļo tirdzniecību un investīcijas, jo rada nevajadzīgu un pārmērīgu administratīvo slogu un tirdzniecības šķēršļus uzņēmumiem.

3.2.

EESK uzskata, ka ES PVN sistēmai vajadzētu būt tādai, kas veicina pareizu iekšējā tirgus darbību. Īpaši jāuzsver, ka ES PVN sistēmai ir jābūt mazāk sadrumstalotai, un tā būtu jāpārvalda efektīvāk, īpaši saistībā ar pārrobežu tirdzniecību, turklāt tā jāmodernizē, ņemot vērā pieaugošo globalizāciju un ekonomikas digitalizāciju.

3.3.

Vienlaikus Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka krāpšana PVN jomā ir liela problēma – kā liecina aplēses, krāpšanas dēļ tiek zaudēti ieņēmumi 151 miljarda EUR apmērā, – tāpēc tās novēršanai ir jāīsteno praktiski un aizvien efektīvāki pasākumi, lai samazinātu nelikumīgu praksi, bet neiedragātu vienotā tirgus konsolidāciju (7).

3.4.

EESK atzinīgi vērtē gan Eiropas Komisijas apņemšanos novērst PVN iztrūkumu, gan nesen pieņemto Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Direktīva paredz Eiropas Prokuratūras iesaistīšanos lietās, kas saistītas ar krāpšanu PVN jomā, ja summa pārsniedz 10 miljonus EUR.

3.5.

Tāpēc ir svarīgi par prioritāti izvirzīt mērķi nodrošināt patiesu iekšējo tirgu un izskaust krāpšanu, nekavējoties gūstot acīmredzamus rezultātus šajā jomā, ciešāk sadarbojoties ar citām nodokļu iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu un izstrādājot datubāzes un platformas datu apmaiņai starp dažādām valsts iestādēm, lai palīdzētu efektīvi izpildīt nodokļu jomas noteikumus. EESK visnotaļ mudina Komisiju un valstu nodokļu iestādes ciešāk un aktīvāk sadarboties diendienā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus prasību izpildi un samazinātu gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm radītās administratīvās izmaksas. Turklāt Eiropas Komisijai un nodokļu iestādēm sadarbībā ar organizētu pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām būtu jāapsver, kā jaunās tehnoloģijas var palīdzēt cīņā pret krāpšanu PVN jomā, jo jaunās tehnoloģijas var būt noderīgs līdzeklis centienos vienkāršot administratīvo slogu uzņēmumiem un nodokļu iestādēm un nodrošināt vajadzīgo pārredzamību.

3.6.

EESK uzsver, ka dalībvalstīm ir jārada atbilstoša vide paraugprakses apmaiņai jautājumā par ieņēmumu iekasēšanu un to, kā izstrādāt tehnoloģijas, ar ko veicina pareizu nodokļu iekasēšanu pārrobežu tirdzniecības darījumos. Jo īpaši vajadzētu apspriest jautājumu par efektīvām PVN kompensācijas sistēmām, kā arī nodokļu formām un procesiem, un par tādām efektīvām sistēmām, kas paredzētas, lai apmainītos ar informāciju par krāpniekiem. Eiropas Komisijai būtu jāpalīdz izveidot šādu institucionālo vidi, tādējādi sekmējot izaugsmi un mazinot ieņēmumu zaudējumus.

4.   Galamērķa princips un likmes

4.1.

Kā norādīts atzinumā par rīcības plānu PVN jomā (8), EESK uzskata, ka, rūpīgi pārstrādājot pašreizējo sistēmu, ir jānodrošina ne tikai skaidra, noturīga un visaptveroša, bet arī proporcionāla galīgā PVN sistēma uzņēmumiem, kura turklāt ir pielāgota straujajam pārmaiņu tempam ekonomikā un tirgos.

4.2.

Šajā sakarā Komiteja atbalsta priekšlikumu, ka galīgās PVN sistēmas pamatā ir nodokļu piemērošana galamērķa valstī, jo ir paredzams, ka tas nodrošinās vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem, kuri darbojas vienas valsts tirgū, un mazinās ES tirgus izkropļojumu.

4.3.

Funkcionējošs vienotais kontaktpunkts ir būtisks galamērķa valsts principa sistēmas elements. Tāpēc atzinīgi tiek vērtētas Komisijas iniciatīvas, piemēram, ierosinājums attiecināt vienota kontaktpunkta minishēmu uz visiem B2C pakalpojumiem, kā arī uz B2C preču pārdošanu gan Kopienā, gan ārpus tās. Ja nebūs pilnībā funkcionējoša vienota kontaktpunkta, kas pamatojas uz piederības valsts revīzijām, mērogojamiem vienkāršojumiem un spēju kompensēt iemaksāto PVN no visām dalībvalstīm, tad jebkura uz galamērķa principu balstīta sistēma ievērojami palielinās administratīvo slogu, jo īpaši MVU gadījumā.

4.4.

EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dažādiem uzņēmumiem uzlikto nodokļu neitralitāti, un norāda, ka PVN maksājumi nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt noteiktu uzņēmumu likviditāti. Tāpēc būtu jānosaka, ka preču importētājiem noteiktu valstu tirgos PVN jāmaksā, kad produkti tiek laisti tirgū, nevis brīdī, kad šie produkti tiek tikai ievesti un uzglabāti noliktavā līdz to vēlākai komercializācijai.

4.5.

Attiecībā uz rīcības plāna pirmo posmu, kur galvenā uzmanība pievērsta konkrētai preču piegādei, Komiteja aicina PVN sistēmas reformu procesā iesaistītās iestādes izpētīt, kā pēc iespējas ātrāk varētu izvērst vienotu sistēmu gan attiecībā uz pakalpojumiem, gan precēm, tādējādi mazinot paredzamās problēmas, kas radīsies divu sistēmu gadījumā, proti, ja vienu piemēro precēm, bet otru – pakalpojumiem.

4.6.

Tas ir īpaši svarīgi, jo digitālās ekonomikas kontekstā robeža starp precēm un pakalpojumiem kļūst aizvien neskaidrāka un var vēl vairāk mainīties pašreizējā vidē, jo tehnoloģiju attīstības temps krietni pārsniedz tempu, kādā attiecīgās iestādes izstrādā noteikumus. EESK tāpēc aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā un, iespējams, risināt šo jautājumu PVN sistēmas pašreizējās reformas gaitā.

4.7.

EESK uzskata, ka būtībā Komisijas īstenotajai PVN likmju politikai, kas paredzēta, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību attiecībā uz samazinātajām likmēm, vajadzētu būt saderīgai ar galamērķa valsts principu, jo minētās sistēmas ietvaros traucējumu tirdzniecībā vajadzētu būt mazāk.

4.8.

Tomēr lielāka rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt savas likmes nedrīkst kopumā sadrumstalot sistēmu vai pārmērīgi sarežģīt to. Tāpēc ir jāīsteno samērīga pieeja, kuras izmantošana ļautu izstrādāt skaidru un paredzamu īstenošanas sistēmu – it sevišķi MVU interesēs – un vispār samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas ekonomikas dalībniekiem (9).

4.9.

No tā izriet, ka izņēmumi būtu jāatļauj tikai konkrētos un pienācīgi pamatotos gadījumos, lai tādējādi nodrošinātu vienotu un paredzamu tiesisko regulējumu.

4.10.

Attiecībā uz iespējamiem izņēmumiem Komiteja uzskata, ka Komisijas izvirzītais mērķis atbalstīt sociālās inovācijas un stiprināt Eiropas sociālo pīlāru varētu attaisnot samazinātas likmes piemērošanu sociālajiem uzņēmumiem un sociālo pakalpojumu nozarei, ņemot vērā īpašās iniciatīvas, ko dalībvalstis šajā nolūkā nolems īstenot atbilstoši jaunajam PVN tiesiskajam regulējumam.

4.11.

Svarīgi izveidot tiešsaistes informatīvo rīku, lai uzņēmumi varētu sekot līdzi dažādo likmju sistēmām 28 dalībvalstīs. Šim rīkam ir jābūt viegli pieejamam, uzticamam un, vēlams, visās ES valodās.

5.   Sertificēts nodokļu maksātājs

5.1.

Saistībā ar sertificētu nodokļu maksātāju EESK atzīmē, ka, pēc Komisijas domām, šis jēdziens ir svarīgs, lai varētu ieviest tādu PVN sistēmu, kuras pamatā ir galamērķa valsts princips, un piekrīt, ka uzņēmumiem, kuru nodokļu uzticamība ir pierādīta, vajadzētu būt iespējai gūt labumu no atbilstīgiem vienkāršošanas pasākumiem.

5.2.

Lai gan sertificēta nodokļu maksātāja jēdziens un tā izmantošana apgrieztajā maksāšanā var nodrošināt būtisku atvieglojumu uzņēmumiem, Komiteja uzskata, ka – lai uzņēmumi, īpaši MVU, varētu pieteikties uz šāda statusa saņemšanu – ir būtiski visās dalībvalstīs ievērot saskaņotus, skaidrus un samērīgus kritērijus un noteikumus, lai veicinātu to, ka sertificēta nodokļu maksātāja statuss ir pieejams iespējami plašākā mērogā.

5.3.

Tā kā būs nepieciešams laiks, kamēr dalībvalstis vienosies jautājumā par sertificētu nodokļu maksātāju un tiks sertificēta lielākā daļa uzņēmumu, un tā kā priekšlikumā minētie ātrie risinājumi ir ļoti nozīmīgi PVN sistēmas funkcionēšanai, EESK aicina dalībvalstis pirms sertificētu nodokļu maksātāju principa pilnīgas izstrādes pieņemt ātros risinājumus attiecībā uz visiem uzņēmumiem.

5.4.

Tāpat EESK piekrīt, ka sertificēta nodokļu maksātāja statusu varēs pēc iespējas labāk izmantot tad, ja tiks ieviestas pareizi izstrādātas elektroniskās glabāšanas sistēmas, un ir jānodrošina, ka valsts nodokļu iestādēm ir viegla piekļuve šīm sistēmām.

5.5.

Tomēr, ņemot vērā Komisijas priekšlikuma pašreizējo redakciju, nav iespējams nākt klajā ar rūpīgāku un izvērstāku šā jēdziena novērtējumu, jo tas joprojām ir nenoteikts un nav skaidrs, kādas praktiskās sekas radīs šā jēdziena ieviešana.

5.6.

Tāpēc šobrīd EESK vēlētos tikai norādīt, ka attiecībā uz sertificēta nodokļu maksātāja instrumentu ir jāizvirza skaidri un pārredzami īstenošanas kritēriji. Šajā sakarībā vērts piebilst, ka, nosakot kritērijus līdzīgi tiem, ar ko regulē atzīto uzņēmēju statusu, varētu samazināties iespēja izmantot sertificēta nodokļu maksātāja sistēmu un ātros risinājumus, paredzot to tikai nelielai daļai uzņēmumu. Pastāv risks, ka sertificēta nodokļu maksātāja sistēma būs pieejama tikai dažiem uzņēmumiem.

5.7.

Eiropas Komisijai šī koncepcija, īpaši pirmajā īstenošanas posmā, ir rūpīgi jāuzrauga, lai novērstu to, ka juridiskās noteiktības un regulatīvās vienotības zudums iekšējā tirgū aizēno priekšrocības, ko nodokļu vienkāršošanas un atbilstības atvieglošanas ziņā rada sertificēta nodokļu maksātāja koncepcijas izmantošana.

5.8.

Attiecībā uz priekšlikumu, ar kuru groza Īstenošanas regulu Nr. 282/2011 attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem, kuri paredzēti Kopienā veiktiem darījumiem, EESK ņem vērā, ka Padomes lūgums Komisijai vienkāršot un precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz atbrīvojumiem, šķiet, ir lietderīgs instruments, kas ļautu mazināt krāpšanu un ierobežotu MVU atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

6.   Tālākā virzība un noslēdzošās piezīmes

6.1.

Būtībā EESK uzskata par svarīgu to, ka Komisija veic visaptverošu regulējuma ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, kā rīcības plāns PVN jomā praktiski – tostarp kvantitatīvā izteiksmē – ietekmē fiziskās personas, uzņēmumus un nodokļu iestādes.

6.2.

Noslēgumā – atsaucoties uz savu iepriekšējo atzinumu par rīcības plānu PVN jomā (10) – EESK norāda, ka ir svarīgi īstenot visas dažādās rīcības plāna daļas kā nedalāmu veselumu.

6.3.

Komiteja vēlreiz vēlētos norādīt, ka ir jādara viss iespējamais, lai saprātīgā termiņā ieviestu galīgo PVN sistēmu; pretējā gadījumā pastāv risks, ka izvirzītie mērķi tiks kompromitēti vai tikai daļēji sasniegti, kaitējot iekšējam tirgum un Eiropas uzņēmumiem, kuri tajā darbojas.

Briselē, 2018. gada 14. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  COM(2016) 757 final.

(2)  COM(2016) 758 final.

(3)  COM(2017) 567 final.

(4)  COM(2017) 566 final.

(5)  COM(2017) 568 final.

(6)  COM(2017) 569 final.

(7)  Sk. EESK atzinumu “PVN atkāpe – apgrieztā maksāšana”, īpaši 1.2.–3.2. punktu (OV C 288, 31.8.2017., 52. lpp.).

(8)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp.

(9)  Sk. EESK atzinumu par rīcības plānu PVN jomā (OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp.), 3.1.6. un 3.1.7. punkts.

(10)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp.