2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/139

Ziņotājs:

Philip VON BROCKDORFF

1.1.

EESK piekrīt ierosinātajai regulai un tās mērķim veicināt ieguldījumus visā ES, taču Komitejai nav skaidrs, vai saistībā ar šo iniciatīvu veiktie ieguldījumi arī paliks Eiropas Savienībā.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē ikvienu mēģinājumu mudināt ES iedzīvotājus pienācīgi nodrošināt pensijas gadus. Tomēr Komitejai nav arī skaidrības par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) ietekmi uz darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā.

1.3.

EESK atzīst, ka PEPP, visticamāk, ieinteresēs tikai dažas iedzīvotāju grupas, īpaši mobilus speciālistus, kuri savas darba dzīves laikā strādā vairākās dalībvalstīs, un pašnodarbinātas personas. Būtu jāpieliek visas pūles, lai mudinātu dalībvalstis šī veida produktiem piemērot taisnīgus nodokļus. Turklāt Komiteja uzsver, ka šo iniciatīvu nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par tādu, kas mazina valsts pensijas vai arodpensijas nozīmi.

1.4.

EESK uzsver, ka ir jānodrošina patērētāju aizsardzība un noguldītāju riska mazināšana viņu darba dzīves laikā un pensijas periodā. Ļoti ieteicama būtu arī lielāka skaidrība par to, ko garantē standartiespēja. Vēlams, ka Komisija šo jautājumu risina iespējami drīzāk.

1.5.

EESK arī uzsver EAAPI (1) lomu tirgus un valstu uzraudzības režīmu kontrolē, lai panāktu konverģenci un konsekvenci visā ES, sevišķi saistībā ar PEPP pārvaldības struktūru katra pakalpojumu sniedzēja gadījumā.

1.6.

Ņemot vērā, ka mijiedarbība starp tiesību aktos noteiktajām, aroda un privātajām pensijām katrai dalībvalstij ir unikāla, EESK iesaka dot iespēju pakalpojumu sniedzējiem PEPP pielāgot valstu tirgiem, vienlaikus ievērojot iepriekš minēto vajadzību pēc konverģences un konsekvences. Turklāt pienācīgi jāņem vērā valstu pensijas sistēmu struktūra, lai nepieļautu konkurences traucējumus un kropļojumus.

1.7.

EESK nav pārliecināta, ka PEPP kaut ko mainīs tajās dalībvalstīs, kuras galvenokārt paļaujas uz tiesību aktos noteiktajām pensijām un kurās privāto pensiju uzkrājumu tradīcijas nav attīstītas. Tāpēc Komiteja uzskata, ka nolūkā atbalstīt šo iniciatīvu dalībvalstu loma PEPP veicināšanā ir būtiska.

1.8.

EESK secina, ka PEPP nevajadzētu būt tikai to iespēju papildinājumam, kas pašlaik ir pieejamas noguldītājiem, kuri izvēlas brīvprātīgus privāto uzkrājumu plānus.

1.9.

EESK uzsver: lai uzlabotu privāto pensiju produktu pievilcību, svarīga nozīme ir patērētāju aizsardzībai. Šajā saistībā EESK vēlas skaidrību par to, vai ierosinātos 1,5 % piemēros kā fiksētu procentu likmi vai arī tiks izmantots absolūtās vērtības ierobežojums. PEPP nākotnes izredžu un noguldītāju labad Komisijai būtu jāapsver arī atbrīvošana no maksas par pakalpojumu sniedzēja maiņu pēc noteikta laika. Turklāt regulā ir jāparedz arī pamatnoteikumi par noguldītāja mantinieku piekļuvi viņa uzkrātajiem līdzekļiem noguldītāja nāves gadījumā.

2.1.

Tiek lēsts, ka tikai aptuveni 27 % no 243 miljoniem ES iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 59 gadiem pašlaik veido uzkrājumus pensijai. Eiropas Komisija uzskata, ka Viseiropas privāto pensiju produkta piedāvājums veicinās papildu uzkrājumus. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija 2017. gada 29. jūnijā publicēja priekšlikumu regulai, ar kuru nosaka jauna Viseiropas privāto pensiju produkta (PEPP) regulējumu. Šis priekšlikums pilnībā saskan ar ES 2015. gada rīcības plānu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidei, un tā mērķis ir līdz 2030. gadam privāto pensiju tirgu paplašināt līdz 2,1 triljonam EUR.

2.2.

Tiklīdz šī regula tiks pieņemta, Viseiropas privāto pensiju produktus varēs piedāvāt visās dalībvalstīs. Ierosinātā regula nodrošina regulējumu brīvprātīgai ES mēroga sistēmai, kas pastāvēs paralēli spēkā esošajiem privāto pensiju plāniem. PEPP neaizstās pašreizējās valsts pensiju struktūras. Tie drīzāk papildinās privāto pensiju plānus. Tomēr šos produktus piedāvās dažādi pakalpojumu sniedzēji, proti, apdrošināšanas sabiedrības, aktīvu pārvaldītāji un bankas. PEPP būs pieejami izplatīšanai un iegādei tiešsaistē visās dalībvalstīs.

2.3.

Tā kā PEPP ir viens no galvenajiem KTS plāna elementiem, tas piedāvās ilgtermiņa ieguldījumu un izaugsmes iespējas ES mēroga kapitāla tirgū ar kapitāla plūsmu visā ES. Tas veicinās uzņēmumu ieguldījumus un nodrošinās kapitālu infrastruktūras projektiem. Privāto un publisko ieguldījumu pieaugums varētu veicināt darbvietu radīšanu visā ES.

2.4.

Komisijas priekšlikums palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem veidot pensiju aktīvu portfeļus, jo palielinātos apjomradīti ietaupījumi un samazinātos pakalpojumu sniedzējiem radušās izmaksas, kā arī palielinātos konkurence, pensiju tirgū ienākot jauniem pakalpojumu sniedzējiem. Pieaugot pakalpojumu sniedzēju skaitam un palielinoties konkurencei, noguldītāji gūs labumu no zemākām cenām un, iespējams, lielāka ienesīguma. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai ieguldītāji pilnībā apzinātos risku, ko viņi uzņemas, un ar viņu PEPP saistītos nosacījumus.

2.5.

Tas viss kopā – lielāka izvēle, vienkāršošana, zemākas cenas un, iespējams, lielāks ienesīgums noguldītājiem – varētu mudināt vairāk privātpersonu iegādāties šādus produktus, vai nu lai papildinātu pensijas tiesības, ja ir sagaidāmi nepietiekami pensijas ienākumi, vai arī lai nodrošinātu pensijas ienākumus gadījumos, kad privātpersonām nepiemēro tiesību aktos noteikto vai aroda pensiju plānu.

2.6.

Komisija uzskata, ka PEPP varētu īpaši ieinteresēt mobilos darba ņēmējus, kuri savas darba dzīves laikā strādā dažādās valstīs, un pašnodarbinātas personas. Tie arī varētu nodrošināt papildu pensijas ienākumu iespējas tajās dalībvalstīs, kur privāto pensiju produktu apguve pašlaik ir ierobežota.

2.7.

Lai gan ierosinātā regula paredz standartizētas produktu iezīmes, kuru mērķis ir nodrošināt patērētāju aizsardzību, ierosinātais regulējums pieļautu lielāku elastību pensiju produktu izstrādē.

2.8.

Ierosinātā regula ietver šādas galvenās iezīmes:

2.9.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka PEPP labvēlīga nodokļu vide ir būtiska šā jaunā produkta konkurētspējai un pievilcīgumam, un iesaka dalībvalstīm attiecībā uz PEPP piedāvāt tādu pašu nodokļu režīmu, kāds ir līdzīgiem iekšzemes produktiem. Tās varētu arī piedāvāt vislabvēlīgāko nodokļu režīmu, ja dažādiem privāto pensiju plāniem tie atšķiras (2).

3.1.

Privāto pensiju produkti visā ES vēl nav pilnībā attīstīti. Tomēr tiem varētu būt svarīga loma, lai nodrošinātu pietiekamus pensijas ienākumus tiem darba ņēmējiem, attiecībā uz kuriem tiesību aktos noteikto un aroda pensiju sistēmas ir vājas vai mazattīstītas. Turklāt ir plaši atzīts, ka daudzlīmeņu pensiju sistēmas ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgus un pietiekamus pensijas ienākumus.

3.2.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ikvienu mēģinājumu mudināt ES iedzīvotājus pienācīgi nodrošināt pensijas gadus. Sakarā ar sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos par visu būs jāmaksā nākamajām paaudzēm, ja vien cilvēki nestrādās ilgāk. Visās dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kur daudzlīmeņu pensiju sistēma nav pilnībā attīstīta un tiesību aktos noteiktais pensiju plāns ir galvenais nodrošinātājs, ir pilnīgi loģiski mudināt cilvēkus veidot personiskus uzkrājumus pensijai.

3.3.

EESK arī atzinīgi vērtē mērķi ieviest PEPP kā potenciālu iespēju palielināt gan privāto pensiju segumu, gan arī līdzekļu piešķīrumu ilgtermiņa ieguldījumiem. Ilgtermiņa uzkrājumu palielināšanai varētu būt arī pozitīva ietekme uz valsts ekonomiku.

3.4.

EESK zina, ka Eiropas pensiju vide pašlaik ir sadrumstalota. Dažās valstīs iedzīvotāji var izvēlēties starp vairākiem privāto pensiju produktiem, bet citās to ir ļoti maz. Atšķirīgo Eiropas un valstu noteikumu un nodokļu režīmu dēļ finanšu aktīvu pārvešana Eiropas Savienībā ir ierobežota; tas ir daļēji saistīts ar to, ka privātpersonas darba dzīves laikā pensiju produkti nav pārnesami no vienas valsts uz citu. Pieņemot, ka Komisijas prognozes ir pareizas, PEPP kopā ar citiem pasākumiem, kas ietverti plašākā reformu kopumā, palīdzētu līdz 2030. gadam uzkrājumus palielināt no 700 miljardiem EUR līdz vairāk nekā 2 triljoniem EUR. Tas būtiski veicinātu ieguldījumus visā ES.

3.5.

EESK arī norāda, ka Komisijas priekšlikuma mērķis ir palielināt pakalpojumu sniedzēju skaitu. Lielāka konkurence Eiropas Savienībā palīdzētu samazināt cenas, vienlaikus sniedzot zināmu pārliecību par to pensiju produktu kvalitāti, kurus piedāvā apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, pensiju fondi, aktīvu pārvaldītāji un bankas visā ES. Lielāka pārrobežu konkurence ir ārkārtīgi svarīga, un tai būtu jāsniedz iedzīvotājiem acīmredzamas priekšrocības samazinātu izmaksu, produktu izvēles un pensiju pārnesamības veidā.

3.6.

Atzinīgi vērtējama ir arī nozīme, kas piešķirta aizsardzības pasākumiem, kā arī pārraudzībai, ko veic ES mēroga uzraudzības iestāde. EESK sagaida, ka EAAPI uzņemsies galveno lomu pakalpojumu sniedzēju un tirgus uzraudzībā.

3.7.

EESK arī uzsver, cik svarīga ir patērētāju aizsardzība, ko īsteno, sniedzot skaidru informāciju noguldītājiem, kā arī nodrošinot kapitāla aizsardzību saistībā ar zema riska standartiespēju; svarīga ir arī informācija par uzkrātajiem līdzekļiem, vienkāršotas administratīvās procedūras un ērti piemērojamas procedūras gadījumiem, kad tiek izskatītas sūdzības un nodrošināta ārpustiesas tiesiskā aizsardzība strīdos starp noguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pamatotas izmaksas pakalpojumu sniedzēja maiņas gadījumā un noguldītāju aizsardzība līdzekļu izņemšanas gadījumā, piemēram, invaliditātes vai citu veselības problēmu dēļ.

3.8.

Tā kā PEPP būs pārnesami, EESK uzskata, ka iespēja mainīt pakalpojumu sniedzējus pāri robežām varētu veicināt darbaspēka mobilitāti, lai gan tas, cik lielā mērā darba tirgus mobilitāte pieaugs, nav skaidrs.

3.9.

EESK piekrīt, ka šim priekšlikumam varētu būt liela nozīme jaunu kapitāla portfeļu izveidē. Līdz šim kapitāla tirgu savienība (KTS) saistībā ar tādām iniciatīvām kā riska kapitāla fondu noteikumu liberalizācija un atvieglota mazo uzņēmumu iekļaušana biržas sarakstos nav guvusi īpašus panākumus. EESK uzskata, ka PEPP varētu būt liels solis ceļā uz jauna finansējuma avota izveidi, kura līdzekļus varētu novirzīt ieguldījumiem.

3.10.

EESK norāda, ka šī iniciatīva ir būtiska arī situācijā, kas izveidojusies pēc Brexit. KTS iecere, vismaz daļēji, bija ciešāk saistīt kontinentālās Eiropas un Lielbritānijas tirgus. Tā kā Lielbritānijas aiziešanas brīdis tuvojas, vajadzība izveidot Eiropas mēroga kapitāla tirgu ir kļuvusi lielāka nekā jebkad. PEPP ieviešana notiks ļoti piemērotā laikā, jo īpaši tāpēc, ka galvenās finanšu iestādes mainīs darbības vietu no Lielbritānijas uz citām dalībvalstīm. Tas viss varētu palīdzēt atvieglot kapitāla plūsmu Eiropas Savienībā, mazāk paļaujoties uz banku finansējumu.

3.11.

EESK atzīst, ka PEPP, visticamāk, ieinteresēs tikai dažas grupas, īpaši mobilus speciālistus, kuri savas darba dzīves laikā strādā vairākās dalībvalstīs, pašnodarbinātas personas un tos, kas dzīvo valstīs, kuru tirgū privāto pensiju produkti nav attīstīti. Tomēr EESK saprot, ka par tikpat svarīgām Komisija uzskata aroda pensijas, kā tas uzsvērts pārskatītajā direktīvā par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI), kurā noteiktas pārvaldības pamatprasības attiecībā uz aroda pensiju fondiem. Tāpat kā pārskatītās direktīvas par AKUI gadījumā, arī šīs ierosinātās regulas mērķis ir uzlabot pārvaldību un pārredzamību, veicināt pārrobežu darbību un izveidot jaunus PEPP pakalpojumu sniedzējus, kas būtu ilgtermiņa ieguldītāji.

4.1.

EESK uzskata, ka PEPP nevajadzētu būt tikai to iespēju papildinājumam, kas ir pieejamas noguldītājiem, kuri izvēlas brīvprātīgus privāto uzkrājumu plānus. Tāpēc dalībvalstīm ir būtiska loma PEPP un uzkrāšanas ieguvumu veicināšanā. Pamatojoties uz valsts režīma principu, Komisija var pieprasīt, lai PEPP gadījumā tiktu piemērots tikpat labvēlīgs nodokļu režīms, kādu dalībvalstis piešķir līdzīgiem savas valsts produktiem. Ja PEPP iezīmes neatbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai varētu piešķirt nodokļa atvieglojumu esošajiem valsts pensiju produktiem, Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt tādus pašus nodokļu atvieglojumus, kādus piešķirt attiecīgajiem valsts pensiju produktiem.

4.2.

EESK nav pārliecināta, ka PEPP kaut ko mainīs tajās dalībvalstīs, kuras galvenokārt paļaujas uz tiesību aktos noteiktajām pensijām un kurās privāto pensiju uzkrājumu tradīcijas nav attīstītas. Kā norādīts iepriekš, PEPP, visticamāk, ieinteresēs pašnodarbinātas personas un mobilus speciālistus, savukārt darba ņēmēji ar zemiem ienākumiem, nestabiliem un nepastāvīgiem darba līgumiem, kā arī sezonas darbinieki, privāto pensiju produktu atļauties nevarēs.

4.3.

Šā iemesla dēļ EESK uzsver, ka ir ļoti svarīgi motivēt iedzīvotājus sākt veidot uzkrājumus jau darba dzīves sākumā, izmantojot nodokļu kredītus, ko nodrošina dalībvalsts. EESK arī iesaka sniegt iedzīvotājiem profesionālus ieteikumus par minimālo ieguldījumu periodu noteikšanu, lai ļautu tiem izmantot priekšrocības, ko sniedz ilgtermiņa ieguldījumi.

4.4.

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumiem nodrošināt noguldītājiem līdz pat piecām ieguldījumu iespējām, kas visas ietver riska mazināšanu. Šajā ziņā galvenā problēma ir atšķirības starp dalībvalstīm. Valstu iestādes turpinās uzraudzīt pakalpojumu sniedzējus, kuri darbojas to jurisdikcijā, tāpēc EAAPI, kas konverģences panākšanas nolūkā uzrauga tirgu un kontrolē valstu uzraudzības režīmus, pilda būtisku funkciju zināmas konsekvences nodrošināšanā visās dalībvalstīs.

4.5.

EESK arī piekrīt Komisijas pamatojumam par atbilstošu noteikumu piemērošanu PEPP pakalpojumu sniedzējiem, aptverot produktu ilgtermiņa raksturu un to attiecīgās specifikācijas. EESK atgādina, ka direktīvas “Maksātspēja II” (2009/138/EK) – ES mēroga apdrošināšanas regulatīvā režīma – mērķis ir apvienot ES apdrošināšanas tirgu un uzlabot patērētāju aizsardzību, izveidojot “ES pasi” (vienotu licenci), lai apdrošināšanas sabiedrības, kas izpilda ES nosacījumus, varētu darboties visās dalībvalstīs. Direktīvas “Maksātspēja II” īpašais mērķis bija aizsargāt patērētājus, ņemot vērā, ka apdrošināšanas sabiedrības ir galvenie privāto pensiju pakalpojumu sniedzēji. EESK uzskata, ka tikpat stingri noteikumi būtu jāpiemēro arī citām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

4.6.

EESK uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš dekumulācijai. Noguldītājiem, kuri iegādājas PEPP, būs vajadzīgs ievērojams atbalsts, lai atbildētu uz jautājumiem par to, kāds naudas daudzums būtu pietiekams, aizejot pensijā, un kāds ir labākais veids, kā izmantot pensijas aktīvus. Lai varētu ieteikt labākās dekumulācijas stratēģijas, ir jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar aroda pensiju dekumulācijas pieejām. EESK uzskata, ka šādas stratēģijas ir pensiju produktu neatņemama daļa, un tiem, kuri gatavojas aiziet pensijā, jābūt informētiem par dekumulācijas un aizsardzības mehānismu praksi un noteikumiem.

4.7.

Nav lieki vēlreiz uzsvērt, cik svarīgas ir zināšanas finanšu jomā (3). EESK uzskata, ka PEPP veiksmīga ieviešana galvenokārt būs atkarīga no tā, vai sniegtā informācija ir pietiekami skaidra, lai ļautu noguldītājiem salīdzināt produktus un galu galā izvēlēties to, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Turklāt, ņemot vērā pārnesamības nozīmi, šim procesam ir jābūt standartizētam ES mērogā.

4.8.

Par ļoti būtisku tiek uzskatīta pirmslīguma informācija par dekumulācijas posmu un attiecīgo nodokļu režīmu. Lai gan EESK piekrīt, ka tiešā atbildība par kvalitatīvas informācijas sniegšanu ir jāuzņemas pakalpojumu sniedzējiem, joprojām svarīga ir arī valsts iestāžu loma. Pensiju produkti ir cieši saistīti ar dalībvalstu sociālo politiku un nodokļu režīmu. Tāpēc ir vajadzīga dalībvalstij īpaši pielāgota informācijas sniegšanas pieeja, un valsts iestādēm ir jānodrošina, ka informācija, ko iegūst iespējamie klienti, ir pamatota ar faktiem, izmantojama un konkrēta.

4.9.

EESK uzskata, ka noteikumiem par pakalpojumu sniedzēju maiņu ir jābūt patērētājiem pievilcīgākiem un vienlaikus jāuzlabo viņu aizsardzība. PEPP turētājam jābūt tiesībām jebkurā laikā mainīt pakalpojumu sniedzēju. Ar to saistīts arī jautājums par maksu, kas šādā situācijā tiek iekasēta. Tāpēc EESK vēlas skaidrību par to, kā tiks piemērota ierosinātā pozitīvā atlikuma maksimālā likme – 1,5 %. Lai gan 1,5 % maksimālā robeža teorētiski var šķist pamatota, ja vien nepastāv maksimālā robeža arī absolūtā izteiksmē, fiksēta procentu likme nozīmētu relatīvas maksas iekasēšanu no noguldītājiem par uzkrājumu absolūto vērtību. EESK uzskata, ka tas ir netaisnīgi un nozīmētu faktiski ierobežot noguldītāju iespējas izdarīt izmaiņas. PEPP nākotnes izredžu un noguldītāju labad Komisijai būtu jāapsver arī atbrīvošana no maksas par pakalpojumu sniedzēja maiņu pēc noteikta laika.

4.10.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgi skaidri noteikumi par to, kādā veidā noguldītāja nāves gadījumā ir pieejami PEPP ietvaros uzkrātie finanšu līdzekļi. Personām, kurām ir tiesības uz šiem līdzekļiem, tie būtu jāsaņem ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc vajadzīgo dokumentu iesniegšanas, un pakalpojuma sniedzējam nedrīkst būt tiesības iekasēt nekādu maksu.

4.11.

Kā norādīts iepriekš, nodokļu atvieglojumi būtiski ietekmē privātpersonas lēmumu atlikt patēriņu un uzkrāt pensijai. EESK piekrīt Komisijai jautājumā par nodokļu atvieglojumu iespējamo lomu PEPP veiksmīgā vai neveiksmīgā īstenošanā. Tomēr EESK norāda, ka dalībvalstu ziņā ir iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi visiem iespējamajiem nodokļu atvieglojumiem.

4.12.

Tā kā PEPP galvenokārt ir vērsti uz mobiliem speciālistiem un pašnodarbinātām personām, kuras var atļauties veikt iemaksas PEPP, EESK uzskata, ka dalībvalstu piešķirti nodokļu atvieglojumi diskriminē personas ar mazākiem ienākumiem, kurām nav iespēju noslēgt līgumu par PEPP. Ņemot to vērā, dalībvalstīm būtu rūpīgi jāapsver, vai šādus nodokļu atvieglojumus piemērot.

4.13.

EESK atzīst, ka, ņemot vērā pensiju produktu ilgtermiņa raksturu, tie ietver zināmu risku. Tomēr noteikts produktu sarežģītības līmenis būtiski palīdzētu samazināt risku un nenoteiktību, vienlaikus ņemot vērā noguldītāju vēlmes un vajadzības. Par īpaši svarīgu uzskatāma riska samazināšana tām privātpersonām, kurām nav iepriekšējas pieredzes saistībā ar pensiju produktiem, un EESK atbalsta ierosinājumu par dažādajām iespējām, kas būs pieejamas noguldītājiem, ietverot vienu obligātu ieguldījumu standartiespēju, saskaņā ar kuru noguldītājs varēs atgūt vismaz ieguldītā kapitāla nominālvērtību.

4.14.

Nebūtu arī pieļaujams, ka ir iespējami atšķirīgi patērētāju aizsardzības līmeņi, kas atkarīgi no tā, kas ir privāto pensiju produktu pakalpojumu sniedzējs. EESK uzskata, ka attiecībā uz finanšu iestādēm, kas piedāvā ilgtermiņa pensiju produktus, būtu jāpiemēro princips “vienādi riski, vienādi noteikumi”.

4.15.

EESK arī uzsver “Better Finance” (Eiropas Ieguldītāju un finanšu pakalpojumu lietotāju federācijas) 2017. gada 9. oktobra paziņojumā presei norādīto (4), proti, ka privāto pensiju produkti ilgtermiņā “nespēj nodrošināt adekvātu ienākumu aizstāšanu, jo to rentabilitāte ilgtermiņā var būt nepietiekama vai pat negatīva (pēc inflācijas atskaitīšanas)”. Pakalpojumu sniedzēju atbildība attiecībā uz nepieciešamās aizsardzības nodrošināšanu noguldītājiem un labāku rentabilitāti ir būtiska, lai PEPP ieviešana būtu sekmīga. Tomēr, tā kā patlaban vairums Eiropas pensiju fondu ir obligāciju fondi, rentabilitātes uzlabošanas izredzes, vismaz īstermiņā un vidējā termiņā, nešķiet pārāk labas.

4.16.

Visbeidzot, EESK ņem vērā, ka tiesību aktos noteikto pensiju, kā arī aroda un privāto pensiju, loma un savstarpējā mijiedarbība katrā dalībvalstī ir unikāla. Tās ir veidojušas valsts pensiju produktu tirgus desmitiem gadu garumā, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pensiju produkti Eiropas Savienībā ir tik dažādi. Ņemot to vērā, pakalpojumu sniedzējiem savus PEPP ir jāspēj pielāgot valstu tirgiem.