2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/124


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu”

(COM(2017) 291 final)

(2018/C 081/17)

Ziņotājs:

David CROUGHAN

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 5.7.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2017.

Datums, kad pieņemts plenārsesijā

19.10.2017.

Plenārsesija Nr.

529

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

138/3/8

Preambula

Šis atzinums ir daļa no plašāka kopuma, ko veido četri EESK atzinumi par Eiropas ekonomikas nākotni (par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un eurozonas ekonomikas politiku, kapitāla tirgu savienību un ES finanšu nākotni)  (1) . Atzinumu kopums ir saistīts ar procesu, ko Eiropas Komisija nesen sāka ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni, un tajā ņemta vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera runa par stāvokli Savienībā 2017. gadā. Saskaņā ar EESK rezolūciju par Eiropas nākotni  (2) un iepriekšējiem atzinumiem par EMS izveides pabeigšanu  (3) šajā atzinumu kopumā uzsvērts, ka Savienības pārvaldībā ir vajadzīga kopīga izpratne par mērķi, un šeit runa nav par tehniskiem risinājumiem un pasākumiem, bet tas galvenokārt ir politiskas gribas un kopējas perspektīvas jautājums.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pasaules finanšu krīzes laikā vienotā valūta un ar to saistītās struktūras bija stabilizējošs elements un pirms krīzes tās nodrošināja uzņēmumiem un iedzīvotājiem zemu inflāciju un procentu likmes un atviegloja pārrobežu tirdzniecību un ceļošanu.

1.2.

Tomēr pārdomu dokuments skaidri liecina, ka EMS nav pilnībā pabeigta un ka ES līmenī notiekošajā integrācijas procesā “ekonomikas” komponente atpaliek no “valūtas” komponentes un tas vājina EMS spēju atbalstīt monetārās politikas un dalībvalstu ekonomikas politikas pasākumu īstenošanu. Lēmumus labot institucionālās un ar pārvaldību saistītās nepilnības, kas daļēji ir iemesls joprojām pastāvošajam eurozonas trauslumam, nevar atlikt bezgalīgi. Vajadzīga lielāka politiskā griba nostiprināt vienu no EMS komponentēm, proti, “savienības” komponenti.

1.3.

Protekcionisma tendenču dēļ un, ārkārtīgi zemo procentu likmju un kvantitatīvās mīkstināšanas posmam kaut kad beidzoties, izveidosies daudz nedrošāks stāvoklis, un tādēļ progresa panākšanai ir atlicis maz laika. EESK atgādina politiskajiem vadītājiem, ka Eiropas iedzīvotājiem noteikti ir jāpanāk kopīga izpratne par mērķi un integrācijas ceļā jāpalielina sava ietekme un varenība. Komiteja mudina Komisiju un Eiropadomi vēl pirms šā pilnvaru perioda beigām pieņemt drosmīgus lēmumus, lai ES līmenī pilnveidotu vajadzīgos pārvaldības elementus.

1.4.

Stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no neviendabīgo tautsaimniecību augšupējas konverģences. Tāpēc valstu politiķiem un sociālajiem partneriem, lemjot par ekonomikas un fiskālo politiku, ir jāņem vērā Eiropas dimensija. EESK uzskata, ka vajadzīga spēcīgāka eurozonas “parlamentarizācija”, proti, plaša Eiropas Parlamenta komiteja, kurā darbotos deputāti no visas eurozonas, kā arī no valstīm, kas vēlas tai pievienoties, un jāuzlabo eurozonas parlamentāriešu koordinācija ekonomiskās un monetārās savienības jautājumu risināšanā.

1.5.

Lai nodrošinātu efektivitāti, līdzsvaru un taisnīgumu, valstu ekonomikas un labklājības politika būtu jāizstrādā un jākoordinē, ievērojot eurozonas vispārējās intereses; ar demokrātisko pārskatatbildību un līdzatbildību saistītu apsvērumu dēļ Eiropas pusgada procesā būtu jāiesaista Eiropas Parlaments, valstu parlamenti, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Sociālajiem aspektiem jāvelta tikpat liela vērība kā ekonomiskajai dimensijai.

1.6.

EESK piekrīt viedoklim, ka finanšu nozares pārvaldībā vērojamas nepilnības un pilnībā atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir pabeigt finanšu savienības, tostarp banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi.

1.7.

Nekavējoties jārod risinājums tādai problēmai kā ieņēmumus nenesošie kredīti, kas ir slogs banku finanšu resursiem un cilvēkresursiem centienos nodrošināt finansējumu ieguldījumiem un kas biedē investorus, kuri baidās, ka peļņa no jaunajiem ieguldījumiem tiks novirzīta ieņēmumus nenesošo kredītu atmaksai.

1.8.

Komiteja atbalsta centienus līdz 2018. gadam izveidot veicinošu satvaru, lai varētu ieviest ar valsts obligācijām nodrošinātos vērtspapīrus, kā tas ierosināts pārdomu dokumentā. Vidējā un ilgākā termiņā būtu jāizveido ES obligācijas (European safe asset), lai varētu mazināt finanšu tirgu svārstīgumu un nodrošināt dalībvalstu ekonomikas stabilitāti asimetriska satricinājuma gadījumā.

1.9.

No pašu resursiem veidots budžets, kas ir lielāks nekā daudzgadu finanšu shēmai atvēlētais 1 % no IKP, ir vajadzīgs, lai varētu finansēt paplašināto Eiropas Stabilizācijas mehānismu, kurš būtu jāpārveido par Eiropas Monetāro fondu, kas spēj dalībvalstīm krīzes laikā piešķirt līdzekļus un kam vajadzētu būt arī banku nozares atbalsta mehānismam. Ja budžets būtu lielāks, varētu turpināt būtiskus ieguldījumus eurozonas produktīvajā infrastruktūrā un tādā veidā sniegt labumu visai Eiropai. Šo līdzekļu pieejamībai vajadzētu būt atkarīgai no progresa ekonomisko un sociālo standartu ievērošanā, ko paredz panāktā vienošanās.

1.10.

Vajadzīga fiskālā politika, kas spēj stimulēt eurozonas ekonomiku lejupslīdes laikā. Savā pašreizējā veidā fiskālie noteikumi un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi darbojas procikliski, vēl vairāk kavējot vājo tautsaimniecību attīstību. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir svarīga Eiropas pusgada procesa daļa, kam vajadzētu būt ļoti būtiskai lomai eurozonas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgajai ietekmei uz eurozonu, ko rada dalībvalstis, kuru bilancē pastāvīgi ir vērojami maksājumu pārpalikumi.

1.11.

Komiteja rosina apsvērt, ar kādiem instrumentiem varētu uzlabot ekonomikas pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, piemēram, izveidojot pastāvīga eurozonas finanšu ministra amatu un vienlaikus nodrošinot pilnīgu demokrātisku pārskatatbildību. Pilnvaru apvienošana ļautu saskaņotāk īstenot EMS politikas pasākumus, kas pašlaik dažādu iestāžu lielā skaita dēļ ir sadrumstaloti.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Eiropas Komisija 2017. gada 1. martā publicēja Balto grāmatu par Eiropas nākotni un pēc tam vairākus pārdomu dokumentus dažādās Eiropas politikas jomās. Šis atzinums attiecas uz trešo pārdomu dokumentu: “Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana” .

2.2.

Pasaules finanšu krīzes laikā vienotā valūta un ar to saistītās struktūras bija stabilizējošs elements un pirms krīzes tās nodrošināja uzņēmumiem un iedzīvotājiem zemu inflāciju un procentu likmes un atviegloja pārrobežu tirdzniecību un ceļošanu.

2.3.

Tomēr pārdomu dokuments skaidri liecina, ka EMS nav pilnībā pabeigta un ka ES līmenī notiekošajā integrācijas procesā “ekonomikas” komponente atpaliek no “valūtas” komponentes un tas vājina EMS spēju atbalstīt monetārās politikas un dalībvalstu ekonomikas politikas pasākumu īstenošanu. Dokumentā nav kritizēti īstenotie pasākumi, pieņemtie lēmumi vai lēmumi, kuru pieņemšana apturēta. Vajadzīga lielāka politiskā griba nostiprināt vienu no EMS komponentēm, proti, “savienības” komponenti.

2.4.

Eiropas Savienībai jācenšas atrisināt patiešām svarīgais sistēmiskais problēmjautājums: kā mēs varam izveidot vienotu valūtu un īstenot vienotu monetāro politiku un arī turpmāk saglabāt izraudzīto politisko kursu, proti, atstāt ekonomikas un fiskālās politikas īstenošanu valstu līmenī?

2.5.

Krīze skaidri parādīja, cik tas ir neiespējami. Nespēja apvienot nepieciešamos suverenitātes elementus un panākt dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos radīja solidaritātes trūkumu. Tā kā ekonomikas politikas un fiskālās politikas koordinācijas bija vāja un bezcerīgi nekompetenta, neviendabīgās eurozonas tautsaimniecības gāja tik atšķirīgus ceļus, ka bija jāievieš krīzes pasākumi, izmantojot valstu sadarbības procesu. Nav pārsteigums, ka eurozona sašķēlās un kreditorvalstis diktēja noteikumus debitorvalstīm; eurozonas finanšu ministra amats nebija izveidots.

3.   Iemesli, kādēļ vajadzīga EMS padziļināšana

3.1.

EESK ir rosinājusi padziļināt EMS daudzos atzinumos vairāku pēdējo gadu laikā (4). Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas minētos iemeslus, kādēļ ir jāpabeidz ekonomiskās un monetārās savienības izveide, un norāda, ka ekonomiskie apstākļi dažādās valstīs ir atšķirīgi, radot diezgan nevienādus priekšstatus par problēmām, ar ko saskaras eurozona. Lai EMS kļūtu stiprāka, vajadzīga stiprāka konverģence.

3.2.

EESK apzinās, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgi viedokļi par Eiropas nākotni, un tajos atspoguļojas dalībvalstu vēsture un to neviendabīgums. Taču lēmumus novērst institucionālās un pārvaldības nepilnības, kas savukārt ir pamats joprojām pastāvošajam eurozonas trauslumam, pastāvīgo nelīdzsvarotību un ļoti atšķirīgos dalībvalstu ekonomiskās un sociālās attīstības rezultātus nevar atlikt bezgalīgi (5).

3.3.

Nav izdevies panākt dalībvalstu augšupēju konverģenci, un dažas dalībvalstis cerēja, ka vienota monetārā politika to nodrošinās. Tā kā netika ņemti vērā visi konkurētspējas aspekti reālajā ekonomikā, radās atšķirības, kuru dēļ vienotā monetārā politika kļuva nepiemērota daudzām dalībvalstīm, apliecinot teicienu “kas der visiem, tas neder nevienam”. EESK jau paudusi šaubas, jo uzskata, ka piecu priekšsēdētāju ziņojums, kam sekoja baltā grāmata, izraisa dinamikas un steidzamības zudumu.

3.4.

Pašlaik ir jāvirzās uz priekšu visās jomās (ekonomikas un sociālajā, finansiālajā, fiskālajā un politiskajā), lai bez bezrūpīgas rīcības riska radītu nepieciešamos apstākļus būtisko suverenitātes elementu apvienošanai un tādā veidā nodrošinātu, ka ES kalpo visu iedzīvotāju labklājībai. Tā varēs aizstāt pašreizējās pārvaldības struktūras, kas nav optimālas, un Eiropas Savienība un it īpaši eurozona varēs atgūt gan iedzīvotāju, gan investoru uzticību un pildīt visus savus uzdevumus globālo jautājumu risināšanā.

3.5.

Komiteja pauž bažas par to, ka pēc krīzes, 2012. gadā publicētā četru priekšsēdētāju ziņojuma un 2015. gadā publicētā piecu priekšsēdētāju ziņojuma nav gūti pietiekami jūtami panākumi EMS patiesā padziļināšanā. Lielas bažas vieš tas, ka pārāk gausi tiek veiktas nozīmīgas institucionālas reformas, kas piešķirtu demokrātisku leģitimitāti izpildes lēmumu pieņemšanai, kā arī izpildes un atbilstības panākšanai. Šī pārvaldības nepilnība vēl vairāk veicina dažās dalībvalstīs vērojamo virzību uz populismu un nacionālu un protekcionistisku risinājumu izmantošanu.

3.6.

Pasaules uzņēmējdarbības vide kļūst arvien nedrošāka, jo valstis atsakās no brīvas tirdzniecības un virzās uz protekcionismu; ārkārtīgi zemo procentu likmju un kvantitatīvās mīkstināšanas posms, kas sekmējis vairuma attīstīto valstu ekonomikas atveseļošanos, kaut kad drīzumā beigsies, un sekas nav paredzamas un, iespējams, būs nelabvēlīgas. Laika sprīdis, kurā varētu panākt progresu, ir ierobežots.

3.7.

Visaptverošas fiskālās un politiskās savienības izveide, iespējams, ir vidēja termiņa un ilgāka termiņa projekts, bet īstermiņā ir vajadzīgi būtiski pasākumi šajā virzienā, lai stiprinātu EMS un nodrošina lielāku stabilitāti. EESK atgādina politiskajiem vadītājiem, ka Eiropas iedzīvotājiem noteikti ir jāpanāk kopīga izpratne par mērķi un integrācijas ceļā jāpalielina sava ietekme un varenība.

3.8.

Komiteja mudina Komisiju un Eiropadomi līdz šī pilnvaru perioda beigām pieņemt drosmīgus lēmumus, noteikti un visaptveroši iesaistot Eiropas Parlamentu, lai panāktu progresu ES pārvaldības elementu izveidē. Būtisku, bet sāpīgu reformu atlikšana uz nākamo pilnvaru periodu liecinās par bezdarbību, kurā ne tirgi, ne iedzīvotāji vairs negribēs pacietīgi noraudzīties.

4.   Finanšu savienība: risku samazināšana un risku dalīšana

4.1.

EESK piekrīt, ka finanšu nozares pārvaldībā vērojamas nepilnības, un pilnībā atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir pabeigt finanšu savienības, tostarp banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi.

4.2.

Banku savienības izveides pabeigšana ir būtiska, lai varētu padziļināt EMS. Tirgus un noteikumu sadrumstalotība biji nozīmīgi faktori, kas kavēja finanšu krīzes pārvarēšanu. EESK atzīst, ka daudz ir paveikts šī sektora koordinēšanas jomā, taču rosina visus iesaistītos dalībniekus iespējami ātrāk virzīties uz banku savienības izveides pabeigšanu.

4.3.

Sevišķi svarīgi ir pabeigt ar banku savienību saistīto darbu, lai stiprinātu finansiālo integrāciju un risku dalīšanu tirgos. Līdz 2019. gadam steidzami jāpanāk, ka ar vienoto noregulējuma fondu saistīts Eiropas Stabilizācijas mehānisms nodrošina kopīgu fiskālo atbalstu un tādējādi atbilstīgu, ātru un efektīvu darbību. Tas novērstu arī iespējamo politisko neobjektivitāti. EESK atbalsta ieceri, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisms pārņemtu arī Eiropas Monetārā fonda uzdevumus un tam būtu piekļuve pašu resursu budžeta mehānismam, tiklīdz šī iecere tiktu nostiprināta ES tiesību aktos.

4.4.

Lai ietaupījumiem noguldījumu kontos nodrošinātu vienādu un uzlabotu aizsardzību visā Eiropas Savienībā, nekavējoties būtu jāizveido Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (6).

4.5.

Lai gūtu panākumus šajās jomās, vispusīgi ir jārisina jautājumi saistībā ar ieņēmumus nenesošajiem kredītiem (7), kas krīzes laikā ir ievērojami palielinājušies. Ieņēmumus nenesošie kredīti ir slogs banku finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kavējot nodrošināt finansējumu jauniem ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi izaugsmei. Eiropas Centrālajai bankai, Komisijai un valdībām būtu jāapvienojas, lai risinātu šo mantojuma problēmu, balstoties uz pamatprincipu, ka cerīgie parādi joprojām tiek apkalpoti, bet bezcerīgie parādi tiek ātri norakstīti. Tas, ka nav ātra noregulējuma procesa, kavē iespējamos investorus veikt jaunus ieguldījumus, jo viņi baidās, ka no jauna gūtie ieņēmumi tiks novirzīti veco aizdevumu segšanai.

4.6.

Lai pārvarētu krīzi, būtisks priekšnoteikums ir labāka pārstrukturēšanas un maksātnespējas sistēma eurozonā, un tālab būtu jāizmanto sekundāro tirgu īpašā pieredze. EESK rosina mācīties no sliktu banku izveidošanas piemēriem. EMS ir vajadzīgi viedi un ilgtspējīgi risinājumi, kā tikt galā ar ienākumus nenesošiem kredītiem, kas joprojām raisa bažas.

4.7.

EESK mudina Komisiju paātrināt kapitāla tirgu savienības izveidi, jo šī savienība būtu svarīgs papildu finansējuma avots lielākiem uzņēmumiem un tai būtu svarīga loma risku dalīšanā. Komiteja atzīst, ka kapitāla tirgu savienība nebūs papildu finansējuma avots MVU, it īpaši mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tādēļ banku nozarei joprojām būs būtiska loma. Bankām ir jāpārorientējas uz reālās ekonomikas vajadzību apmierināšanu, un tālab visās dalībvalstīs ir jānodrošina viegli pieejams un ilgtspējīgs banku finansējums (8).

4.8.

Komiteja atbalsta centienus īstermiņā (līdz 2018. gadam) izveidot veicinošu satvaru, lai varētu ieviest ar valsts obligācijām nodrošinātos vērtspapīrus, kā tas ierosināts pārdomu dokumentā un Komisijas 2018. gada darba programmas projektā. Apburto loku, kas izveidojies starp valstīm un bankām, ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri varētu pārraut, atņemot privilēģijas valstu obligācijām un dažādojot banku bilances, taču vienlaikus novēršot parādu kopīgošanu. Jāapspriežas ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzības regulējumu un veicinātu privātā riska dalīšanu.

4.9.

Vidējā un ilgākā termiņā (līdz 2025. gadam) būtu jāizveido ASV Valsts kases obligācijām līdzīga ES obligācija (European safe asset), lai varētu mazināt finanšu tirgu svārstīgumu un nodrošināt dalībvalstu ekonomikas stabilitāti asimetriska satricinājuma gadījumā. EESK jau ilgu laiku atbalsta Savienības obligāciju un euro obligāciju izmantošanu (9). Apspriesti arī citi līdzīgi priekšlikumi, piemēram, parāda dzēšanas fonda un euroobligāciju fonda izveide. Ekspertu grupa, ko izveidoja, lai analizētu dažādo vienotu parādzīmju emitēšanas iespēju priekšrocības un trūkumus, ir publicējusi savus secinājumus, un Komisijai tagad būtu jānāk klajā ar konkrētu priekšlikumu par to, kuru instrumentu izmantot un kāds varētu būt grafiks (10). Lai nepieļautu bezrūpīgas rīcības risku, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot šo instrumentu, ja tiek ievēroti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

5.   Panākt konverģences atjaunošanos integrētākā ekonomiskā un fiskālā savienībā

5.1.

Komiteja atzinīgi vērtē dokumentā minēto skaidro atziņu, ka augšupēja konverģence virzībā uz noturīgākām ekonomikas un sociālajām struktūrām ir būtisks spēcīgākas EMS elements. Jāatzīst, ka dalībvalstu neviendabīguma dēļ nevar būt “visiem piemērotu” politikas pasākumu, kas prasa pilnīgu saskaņošanu, taču ir vajadzīga kopēja pieeja, lai sasniegtu noteiktus rezultātus.

5.2.

Nepilnības ekonomiskajā un monetārajā savienībā īstenotajā ekonomikas un fiskālajā politikā galvenokārt ir saistītas ar to, ka Eiropā trūkst politiskās gribas atļaut ES iesaistīšanos valstu ekonomikas un fiskālās politikas īstenošanā. EESK jau uzsvēra, ka vajadzīgs atjaunināts un pilnveidots dialogs par makroekonomikas jautājumiem, it īpaši ar eurozonas valstīm, un šāds dialogs varētu sekmēt eurozonas dimensijas labāku atspoguļošanu valstu līmenī. Vajadzīga arī izpildes lēmumu pieņemšanas sistēma, kas ir demokrātiskāka nekā Ministru padome, kuras atsevišķie locekļi ir pārskatatbildīgi tikai savas valsts parlamentam, nevis eurozonai kopumā.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par Eiropas pusgada stiprināšanu. Lai nodrošinātu efektivitāti, līdzsvaru un taisnīgumu, valstu ekonomikas un labklājības politika būtu jāizstrādā un jākoordinē, arī ievērojot eurozonas vispārējās intereses; ar demokrātisko pārskatatbildību un līdzatbildību saistītu apsvērumu dēļ Eiropas pusgada procesos, kas skar valstu un ES pasākumus, būtu jāiesaista Komisija, Eiropadome, Eiropas Parlaments, valstu parlamenti, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Ļoti ierobežotā mērā šis process ir sācies, taču ir vajadzīga plašāka dalība valstu līmenī un visu iesaistīto dalībnieku vienošanās. Tas stiprinātu euro un, ja Eiropas pusgads kļūtu vienkāršāks un pārredzamāks, tiktu veicināta labāka tik ļoti vajadzīgo reformu īstenošana.

5.4.

Eiropas stabilizācijas procesā ļoti svarīga loma ir makroekonomikas nelīdzsvarotības samazināšanai. Agrāk šāda nelīdzsvarotība uz laiku tika mazināta, devalvējot valūtu. Tagad – bez šī instrumenta – notiek ļoti sāpīga iekšēja vērtības zaudēšana, kas izraisa nopietnas grūtības, proti, augstu bezdarba līmeni un negatīvus izaugsmes rādītājus. Lai nodrošinātu eurozonas stabilitāti un novērstu šādu sāpīgu pielāgošanos, ir jānovērš makroekonomikas nelīdzsvarotības rašanās.

5.5.

Tālab valstu līmenī dialogā par makroekonomikas jautājumiem ir jāņem vērā šī Eiropas dimensija. Makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas atspoguļo konkurētspējas līmeņu atšķirības plašākā nozīmē (skatīt 5.6. punktu), agrīna noteikšana un novēršana ir galvenais Eiropas pusgada elements. Valstu politikas veidotājiem vajadzētu būt labi informētiem par ierosināto politikas pasākumu ietekmi uz to konkurētspēju eurozonā un būtu jāņem vērā eurozonā vērojamās tendences, uz kurām, iespējams, ir jāreaģē, lai saglabātu konkurētspēju. Komisijas nozīmēto amatpersonu, kas attiecīgajās valstīs atbild par Eiropas pusgada norisēm, un valstu neatkarīgo produktivitātes padomju ieguldījums, kuru papildinātu eurozonas tīkls, varētu sekmēt ekonomikas un sociālās politikas atspoguļošanu (11).

5.6.

Svarīgs šo debašu elements ir sociālā dimensija, kas līdz šim nav ņemta vērā Eiropas pusgada procesā, un tālab, negatīvi ietekmējot miljoniem ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ir pieaudzis ES sociālās ievirzes trūkums. Tas arī veicina pret ES vērsta populisma izplatību un palielina vispārējo neapmierinātību ar ES. Pārskatīta konkurētspējas definīcija (“konkurētspēja 2.0”) (12), kas iekļautu valsts spēju līdztekus IKP sasniegt arī citus mērķus un kas paredzētu, ka konkurētspēja tiek vērtēta, ņemot vērā trīs pīlārus: ienākumus, sociālos faktorus un ilgtspēju, varētu nodrošināt visaptverošu Eiropas pusgada procesu.

5.7.

EESK piekrīt viedoklim, ka valstu politikas pasākumu īstenošanu to kompetencē joprojām esošajās jomās varētu koordinēt, izmantojot Eiropas pusgada procesu (13).

5.8.

Komiteja atbalsta ES fondu un potenciālā stabilizācijas instrumenta pieejamības sasaistīšanu ar progresa panākšanu ekonomisko un sociālo standartu ievērošanā, par ko panākta vienošanās, kā arī vajadzīgās pārmaiņas, kuras veicamas digitalizācijas dēļ. Abas ieceres kalpo iedzīvotāju labklājībai. Tas būtu jāuzrauga Eiropas pusgada procesā (14). Tautsaimniecībām, kas nopietni atpaliek un kas tiecas izpildīt tām adresētos ieteikumus, vajadzētu būt tiesīgām saņemt kohēzijas fonda atbalstu ienesīgiem ieguldījumiem, kuri palīdzētu pārvarēt atpalicību vai nodrošinātu būtisku infrastruktūru, kas dod labumu visai Eiropai.

5.9.

EESK piekrīt, ka pašreizējais ES budžets tikai 1 % no IKP apmērā ir pārāk mazs un nav paredzēts stabilizācijas funkcijas veikšanai un tas būs pat vēl neatbilstīgāks pēc Brexit. Komiteja uzskata, ka nopietnu asimetrisku satricinājumu gadījumā eurozonai būtisku labumu dotu stipras stabilizācijas spējas (15). Komiteja vēlreiz norāda, ka šāda funkcija nedrīkst izraisīt to, ka jāveic pastāvīgi pārskaitījumi, un bezrūpīgas rīcības risku.

5.10.

EESK atbalsta priekšlikumu apsvērt iespējas veidot eurozonas fiskālas spējas, kuru mērķis būtu eurozonā saglabāt būtiskus ieguldījumus produktīvajā infrastruktūrā, piemēram, transportā, pilsētu atjaunošanā, izglītībā, pētniecībā un zaļajā pārveidē (16). Šīs fiskālās spējas būtu arī finansējuma avots Eiropas Stabilizācijas mehānismam, kas savukārt pēc kāda laika varētu darboties kā Eiropas Monetārais fonds un finansēt krīžu pārvaldības fondus.

5.11.

Lai varētu nodrošināt Eiropas ekonomikas integrāciju un labklājību un novērst aizvien lielāko sociālo nevienlīdzību, ir vajadzīgs efektīvs investīciju plāns, kas paver iespēju gūt ieņēmumus izaugsmes, sociālās kohēzijas un solidaritātes ceļā. EESK atbalsta neierobežotas līdzsvarota budžeta normas piemērošanu produktīviem publiskiem ieguldījumiem un uzskata, ka tā būtu jāiekļauj fiskālajos noteikumos, kad tie tiks grozīti.

5.12.

Lai nepieļautu prociklisku politiku, līdz nākamajam pilnvaru periodam ir jāuzlabo un jāpilnveido uz fiskālajiem noteikumiem balstītā pieeja. Būtu jāņem vērā raksturīgie vietējie apstākļi. Izrādījies, ka strukturālais līdzsvars ir neuzticams mainīgais lielums, ko nevar pārbaudīt un kas nav piemērots pamats veicamai politikas maiņai saskaņā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem.

5.13.

Pārāk liels uzsvars tiek likts uz parādu samazināšanu, izmantojot reizēm bezjēdzīgu fiskālo konsolidāciju, nevis efektīvākus pasākumus IKP izaugsmes palielināšanai. Eiropas pusgada procesā valsts gada budžeta deficīta samazināšanai kā valsts parāda attiecības pret IKP samazināšanas līdzeklim ir daudz lielāka nozīme nekā efektīvākiem IKP pieauguma veicināšanas pasākumiem (17).

5.14.

EESK uzskata, ka līdz 2019. gadam būtu jāveic izmaiņas, lai labotu pašreizējo situāciju, kas “slēpj nepārprotami nepietiekamu fiskālās korekcijas sadalījumu starp valstīm” (18).

5.15.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir svarīga Eiropas pusgada procesa daļa, kam vajadzētu būt ļoti būtiskai lomai eurozonas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā. Jānovērš sistēmai raksturīgā asimetrija, par ko liecina tas, ka pret pastāvīgu pozitīvu nelīdzsvarotību neizskan nekādi iebildumi un par negatīvu nelīdzsvarotību ir jāsaņem sods (19). Stāvokli pasliktina ne tikai finansiālais sods, bet arī dažās dalībvalstīs pastāvīgi vērojami bilances pārpalikumi, kas var vēl vairāk palielināt deficītu kaimiņvalstīs.

6.   EMS struktūras un demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšana

6.1.

EMS nav pašmērķis. Tā ir līdzeklis, lai sasniegtu šādus mērķus: kopīgi darbojoties, nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas, augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, stabilitāti un labklājību visās dalībvalstīs; panākt ekonomisko atbildību, kas iet roku rokā ar solidaritāti, un risku samazināšanu, kas iet roku rokā ar risku dalīšanu. Eurozonai ir jāpanāk vajadzīgais progress šajās jomās un arī turpmāk jābūt atvērtai citām dalībvalstīm. EESK piekrīt viedoklim, ka jāuzlabo pārredzamība, komunikācija un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana un ka šie uzlabojumi, ko papildina valstu parlamentu nozīmes palielināšana lēmumu pieņemšanā, pozitīvi ietekmēs demokrātisko pārskatatbildību.

6.2.

EESK uzskata, ka vajadzīga spēcīgāka eurozonas “parlamentarizācija”, proti, plaša Eiropas Parlamenta komiteja, kurā darbotos deputāti no visas eurozonas, kā arī no valstīm, kas vēlas tai pievienoties, un jāuzlabo eurozonas parlamentāriešu koordinācija ekonomiskās un monetārās savienības jautājumu risināšanā (COSAC +) (20). Kā minēts 5.2. un 5.3. punktā, Eiropas Parlamentam it īpaši, kā arī valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā varētu būt svarīga loma Eiropas pusgada procesa demokratizācijā.

6.3.

Komiteja rosina apsvērt, ar kādiem instrumentiem varētu uzlabot ekonomikas pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, piemēram, izveidojot pastāvīga eurozonas finanšu ministra amatu un vienlaikus nodrošinot pilnīgu demokrātisku pārskatatbildību. Pilnvaru apvienošana ļautu saskaņotāk īstenot EMS politikas pasākumus, kas pašlaik dažādu iestāžu lielā skaita dēļ ir sadrumstaloti. Eurozonas fiskālās politikas virzība būtu jādefinē jau sākumā, un finanšu ministram būtu jānosaka, kā to īstenot. Pašreizējā fiskālās politikas virzība ir visu dalībvalstu budžeta bilanču summa, un eurozonas fiskālās politikas virzība ir nejauša.

6.4.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto ESM stiprināšanu, lai tā kļūtu par nevainojami funkcionējošu krīzes pārvaldības instrumentu. Tās pārveidošana par Eiropas Monetāro fondu (EMF) saskaņā ar Eiropas līgumiem un Eiropas Parlamenta lomas palielināšana vairotu demokrātisko leģitimitāti un paātrinātu lēmumu pieņemšanu.

6.5.

No valstu sadarbības kā ES pārvaldības metodes būtu jāatsakās, un fiskālie noteikumi būtu jāpārskata, pirms tie tiek integrēti ES tiesību aktos.

Briselē, 2017. gada 19. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Šis EESK kopums ietver atzinumus par šādiem tematiem: “Eurozonas ekonomikas politika 2017. gadā (atzinuma papildinājums)” (EESC-2017-02837-00-00-AC-TRA-EN) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 216. lpp.), “Kapitāla tirgu savienība: vidusposma pārskats” (EESC-2017-03251-00-00-AC-TRA) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 117. lpp.), “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam” (EESC-2017-02879-00-00-ASAC-TRA) un “ES finanses līdz 2025. gadam” (EESC-2017-03447-00-00-AC-TRA-EN) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 131. lpp.).

(2)  EESK rezolūcija “Komisijas baltā grāmata par Eiropas nākotni un ne tikai”, 2017. gada 6. jūlijs.

(3)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.) un EESK atzinumu par tematu “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana: politiskais pīlārs” (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.).

(4)  EESK atzinums par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.); EESK atzinums par tematu “Kopienas metode demokrātiskai un sociālai ekonomiskai un monetārai savienībai” (OV C 13, 15.1.2016., 33. lpp.); EESK atzinums par tematu “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana: politiskais pīlārs” (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.); EESK atzinums par tematu “Pasākumi EMS izveides pabeigšanai” (OV C 177, 18.5.2016., 28. lpp.).

(5)  EESK atzinums “EMS izveides pabeigšana: politiskais pīlārs” (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.).

(6)  EESK atzinums par tematu “Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma” (OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.), it īpaši 1.1.–1.3. punkts.

(7)  EESK atzinums par tematu “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.), it īpaši 3.3.1. punkts.

(8)  EESK atzinums par tematu “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.) un EESK atzinums par tematu “Kapitāla tirgu savienība: vidusposma pārskats” (EESC-2017-03251-00-00-AC-TRA) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 117. lpp.).

(9)  EESK atzinums par tematu “Euro perspektīvas desmit gadu pēc tā ieviešanas. ES ekonomikas un politikas nākotne un jaunais Līgums” (OV C 271, 19.9.2013., 8. lpp.); EESK atzinums par tematu “Atjaunot izaugsmi ES – ekonomikas pārvaldība un valsts parāds” (OV C 143, 22.5.2012., 10. lpp.).

(10)  EESK atzinums par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.).

(11)  EESK atzinums par tematu “Ieteikums saistībā ar dokumentu “Padomes ieteikums par valsts konkurētspējas valžu izveidošanu eurozonā”” (OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp.).

(12)  EESK atzinums par tematu “Ieteikums saistībā ar dokumentu “Padomes ieteikums par valsts konkurētspējas valžu izveidošanu eurozonā”” (OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp.).

(13)  EESK atzinums par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.); EESK atzinums par tematu “Kopienas metode demokrātiskai un sociālai ekonomiskai un monetārai savienībai” (OV C 13, 15.1.2016., 33. lpp.); EESK atzinums par tematu “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana” (OV C 177, 18.5.2016., 28. lpp.); EESK atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.).

(14)  EESK atzinums par tematu “Ekonomikas pārvaldības pārskats” (OV C 268, 14.8.2015., 33. lpp.); EESK atzinums par tematu “EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme” (OV C 230, 14.7.2015., 24. lpp.).

(15)  EESK atzinums par tematu par “ES finanses līdz 2025. gadam” (EESC-2017-03447-00-00-PA-TRA) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 131. lpp.).

(16)  EESC atzinums par tematu “Ekonomikas pārvaldības pārskats (OV C 268, 14.8.2015, 33. lpp.); EESC atzinums par tematu “Eurozonas ekonomiskā politika” (OV C 177, 18.5.2016., 41. lpp.); EESK atzinums par tematu “Strukturālo reformu atbalsta programma” (OV C 177, 18.5.2016., 47. lpp.); EESK atzinums par tematu “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats” (OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp.).

(17)  EESK atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats” (OV C 268, 14.8.2015., 33. lpp.).

(18)  COM(2016) 727 final.

(19)  EESK atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats” (OV C 268, 14.8.2015., 33. lpp.).

(20)  EESK atzinums par tematu “Kopienas metode demokrātiskai un sociālai ekonomiskai un monetārai savienībai” (OV C 13, 15.1.2016., 33. lpp.).