31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/115


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām”

(COM(2017) 47 final – 2017/0015 (COD))

(2017/C 288/16)

Ziņotājs:

Pasi MOISIO

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Savienības Padome, 20.2.2017.

Eiropas Parlaments, 1.3.2017.

Juridiskais pamats

LESD 91. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

185/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzīst, ka, neraugoties uz zināmiem trūkumiem, direktīva par smago kravas transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (1) kopumā ir pozitīvi ietekmējusi Eiropas autotransporta nozari. Saskaņotas apmācības sistēmas radīšana palīdzēja uzlabot profesionālo vadītāju spēju veikt savu darbu, izveidoja kopēju pakalpojumu līmeni autopārvadājumu nozarē un padarīja nozari pievilcīgāku jaunpienācējiem.

1.2.

EESK uzskata, ka konkrētais priekšlikums (2) grozīt minēto direktīvu var vēl vairāk nostiprināt ES pārvietošanās brīvības principu un var būt nākamais solis ceļā uz spēcīgāku un atvērtāku ES transporta tirgu, kas balstās uz godīgu konkurenci un ir arī efektīvāk un taisnīgāk pārraugāms.

1.3.

EESK atbalsta mērķus, kas noteikti priekšlikumā, ar kuru groza direktīvu par vadītāju kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, proti, uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropā un profesionālo vadītāju veselības aizsardzību un drošību darbā. Komiteja ir īpaši norādījusi, ka ceļu satiksmes drošības jomā dažu pēdējo gadu laikā ir sasniegti lieliski rezultāti, tāpēc mudina Komisiju turpināt pasākumus, lai šo pozitīvo tendenci pastiprinātu.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē direktīvas mērķi, t. i., saskaņot un racionalizēt administratīvās procedūras dažādās dalībvalstīs, lai vadītāju apmācības nodarbības un programmas, kas saskaņā ar direktīvu tiek īstenotas visās dalībvalstīs, tiktu atzītas un savstarpēji apstiprinātas bez jebkādām interpretācijas iespējām vai atsevišķām papildu prasībām. Tomēr norādām, ka savstarpējai apmācības atzīšanai nepieciešams, lai dažādās valstīs organizētās apmācības apjoms un kvalitāte būtu pilnībā vienādota. Lai to nodrošinātu, vajadzīga efektīvāka pārraudzība un ciešāka sadarbība starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu iestādēm.

1.5.

Viltotas vadītāju apliecības, kurās uzrādīta profesionālā kvalifikācija un viltotas apliecības par apmācību kursu pabeigšanu, kas faktiski nekad nav apgūti, kropļo konkurenci un kaitē to profesionālo vadītāju interesēm, kuri darbojas saskaņā ar noteikumiem. EESK uzstāj, ka ir jāveido stingra un pilnīgi droša sistēma, lai nodrošinātu, ka vadītāju apliecības un kvalifikācijas apliecības ir autentiskas. Atsaucoties uz mūsu ieteikumu 1.4. punktu, nākotnē jāveicina dažādās dalībvalstīs darbojošos autorizētu apmācības iestāžu pārraudzība, lai turpmāk ikvienā gadījumā varētu pārbaudīt un pārliecināties par apmācības apjomu un kvalitāti.

1.6.

Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot to ES tiesību aktu atbilstību un saskaņotību, kurus piemēro vienai mērķgrupai un nozarei – šajā gadījumā profesionāliem smago kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Tas palielina gan to fizisko personu tiesisko aizsardzību, kuru darbībai tiek piemēroti šie noteikumi, gan arī ES noteikumu vispārējo uzticamību.

1.7.

Direktīvas pārskatīšanas mērķis ir to ciešāk saskaņot ar jaunākajām vispārējām tendencēm, tādām kā digitalizācija un dekarbonizācija, kas ir ļoti svarīgas transporta nozarei. EESK šo pieeju atbalsta un norāda, ka, lai gan transporta nozare strauji automatizējas un robotizācija tajā izplatās aizvien vairāk, nedrīkst aizmirst arī cilvēka faktora būtisko lomu. Tāpēc attiecībā uz vadītāju apmācību ir jāatzīst pieaugošā vajadzība pēc digitālām prasmēm, kā arī vadītāju prasmju nozīme mazoglekļa ekonomikas mērķu sasniegšanā.

1.8.

Galvenais uzdevums direktīvas darbības jomā ir nodrošināt, ka periodiskā apmācība īpaši atbilst profesionālo vadītāju individuālajām vajadzībām, un pielāgot tās saturu, lai tā sniegtu optimālu atbalstu katra vadītāja konkrēto uzdevumu izpildē. Tādējādi direktīvai būtu jānodrošina elastība un rīcības brīvība gan izvēlēto periodiskās apmācības nodarbību satura, gan arī apmācības sniegšanas metožu ziņā.

1.9.

EESK uzsver, ka apmācības laikā jābūt vienādām iespējām vadīt transportlīdzekli pat pirms sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas. Ir jānodrošina, ka apmācāmajiem joprojām ir tiesības vadīt arī komercpārvadājumos izmantotos transportlīdzekļus; tas ir vajadzīgs, piemēram, lai uzņēmumos nodrošinātu attiecīgi vadītu un pārraudzītu apmācību darbavietā, un jānodrošina, ka tas tiek ietverts sākotnējās kvalifikācijas apmācībā. Pārskatītajā direktīvā šīs tiesības būtu jāsaglabā. No otras puses, ir jānodrošina, ka tiesības apvienot komerciālā transporta vadīšanu ar mācībām nerada negodīgu konkurenci transporta nozarē un nevājina šajā nozarē strādājošo darbinieku stāvokli.

1.10.

Lai gan Komisijas priekšlikums ir kopumā līdzsvarots un vērtējams kā solis pareizajā virzienā, EESK tomēr gribētu ieteikt dažas konkrētas izmaiņas, papildinājumus un ierosinājumus, kas saskaņā ar komitejas viedokli vēl vairāk uzlabotu priekšlikuma praktisko īstenošanu un piemērošanu vadītāju apmācībai. Šie ieteikumi ir sīkāk izklāstīti vispārīgajās un īpašajās piezīmēs.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Direktīva 2003/59/EK visā ES tika ieviesta no 2007. gada līdz 2009. gadam. Tā paredz, ka visiem profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vai autobusu vadītājiem ES teritorijā, kuri strādā ES dalībvalstīs reģistrētos transporta uzņēmumos, kā arī pašnodarbinātiem vadītājiem, kas strādā par profesionāliem vadītājiem komercpārvadājumu nozarē, ir jāiziet obligātā pamatapmācība, lai iegūtu vajadzīgo kvalifikāciju.

2.2.

Direktīvā 2003/59/EK ir arī noteikts mūžizglītības princips, ko ietver profesionāla vadītāja darbs, nosakot regulāros intervālos veiktas periodiskas apmācības apjomu, lai saglabātu profesionālās prasmes.

2.3.

Eiropas Komisija lēš, ka 28 ES dalībvalstīs kopā ir vairāk nekā 3,6 miljoni kravas transportlīdzekļu vai autobusu vadītāju, kuri strādā transporta uzņēmumos (2,8 miljoni kravas transportlīdzekļu vadītāju un 0,8 miljoni autobusu vadītāju) un uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma (3).

2.4.

Pamatapmācības apjoms atkarībā no vadītāja vecuma un iepriekšējām kvalifikācijām ir 140 vai 280 stundas. Katram vadītājam reizi piecos gados jāiziet vismaz 35 stundu periodiskā apmācība.

2.5.

Pamatojoties uz daudziem vispārējiem ziņojumiem un ietekmes novērtējumu, ko pēdējos gados pieprasīja Komisija, tika konstatēti vairāki punkti, kuri jāpārskata. Problēmas un atšķirības tika atklātas arī direktīvas piemērošanā un interpretēšanā dažādās dalībvalstīs.

2.6.

Sabiedriskajā apspriešanā, kas tika veikta ar mērķi pārskatīt direktīvu (4), Komisija saņēma gandrīz 400 atbilžu no profesionāliem vadītājiem, transporta uzņēmumiem un transporta nozares darbiniekiem, kā arī no organizācijām, kuras pārstāv savus darba devējus, dažādās dalībvalstīs.

2.7.

Gan apspriešanā, gan arī dažādos ziņojumos tika izdarīti precīzi tie paši konstatējumi par problēmām saistībā ar direktīvu. Komisija uzskata, ka kravu un pasažieru autopārvadājumu ikdienas praksē konstatētās problēmas ir vispārzināmas un ka tās tiek uzskatītas par faktoru, kas neļauj vienādi un taisnīgi darboties ES transporta tirgū.

2.8.

Problēmas var iedalīt trīs grupās (5):

apmācība ne vienmēr tiek savstarpēji atzīta,

mācību saturs ne vienmēr pilnībā atbilst vadītāja darba aprakstā noteiktajām individuālajām apmācības vajadzībām,

pastāv atšķirības un problēmas saistībā ar to, kā interpretēt pieļaujamos atbrīvojumus no direktīvas piemērošanas jomas, un tas ir radījis juridiskas neskaidrības profesionāliem vadītājiem.

2.9.

Papildus iepriekš minētajām problēmām pastāv būtiska neatbilstība un pretrunas minimālā vecuma prasībās starp direktīvu par vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, no vienas puses, un vispārējiem noteikumiem par braukšanas tiesībām, kas izklāstīti direktīvā par vadītāju apliecībām, no otras puses. Šīs neatbilstības ir radījušas nopietnas problēmas dalībvalstīs, un nekavējoties ir jārod risinājums.

2.10.

Komisija uzskata, ka vēl viens arguments par labu direktīvas pārskatīšanai ir labāka un mazāk stingra regulējuma mērķis saskaņā ar REFIT principiem.

2.11.

Sagaidāms, ka pēc direktīvas pārskatīšanas tā kļūs skaidrāka, tiks uzlabota konsekvence un radītas jaunas darbvietas transporta nozarē, tostarp MVU. Komisija uzskata, ka, novēršot konstatētās problēmas un attiecīgi pārskatot direktīvu, būs iespējams arī panākt būtisku izmaksu ietaupījumu gan vadītājiem, gan arī to darba devējiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Attiecībā uz vadītāju sākotnējo kvalifikāciju pašlaik dalībvalstīm ir jāizvēlas starp divām alternatīvām īstenošanas pieejām valsts līmenī: 1) nodarbību apmeklēšanu un īsāku eksāmenu vai 2) tikai ilgāku eksāmenu. Lai palielinātu elastību un izvēles iespējas, kā arī pievērstu uzmanību atšķirībām individuālos kvalifikācijas līmeņos, EESK iesaka direktīvu atjaunināt, tajā skaidri norādot tiesības abus modeļus piemērot paralēli (6).

3.2.

Profesionālo vadītāju praktiskajā apmācībā ir svarīgi uzsvērt ar transporta un ceļu satiksmes drošību, kā arī ar veselību un drošību darbvietā saistītus mācību priekšmetus, datorzināšanu un prasmju uzlabošanu un videi draudzīgas, degvielas patēriņa ziņā ekonomiskas un uz prognozēm balstītas braukšanas metožu apguvi.

3.3.

Izskatot šo jautājumu, ir jāņem vērā galvenais trūkums, ko apspriešanās laikā uzsvēra profesionālie vadītāji un citi transporta nozares dalībnieki, proti, ka apmācības saturs ne vienmēr atbilst vadītāja darba profilam nepieciešamajām individuālajām apmācības vajadzībām. Šā iemesla dēļ apmācību saturs ir optimāli jāpielāgo katra vadītāja vajadzībām. EESK norāda, ka tas vairos apmācības pievilcību un motivēs profesionālos vadītājus mācīties.

3.4.

Tādējādi, ja jaunās direktīvas mērķis ir obligāta dažu priekšmetu iekļaušana profesionālo vadītāju sākotnējās kvalifikācijas un/vai periodiskās apmācības programmās, tie būtu jādefinē pēc iespējas elastīgāk, plašāk un brīvāk, vienlaikus ņemot vērā 3.1. punktā minēto EESK ieteikumu.

3.5.

Tā kā profesionālajiem smago transportlīdzekļu vadītājiem, veicot darba pienākumus, saskaņā ar ES tiesību aktiem bieži ir jāapgūst arī cita veida apmācība, būtu lietderīgi, ja šīs mācību nodarbības tiktu plašāk atzītas par daļu no periodiskās apmācības, kas paredzēta direktīvā par kvalifikācijas un apmācības prasībām vadītājiem. Tas novērstu apmācības programmu pārklāšanos, samazinātu birokrātisko slogu un ietaupītu naudu, kā arī sekmētu vadītāju motivāciju piedalīties apmācībā.

3.6.

Pārskatītajā direktīvā ir paredzēta iespēja pabeigt periodiskās apmācības kursus e-mācību veidā. EESK to vērtē pozitīvi un uzskata par būtisku uzlabojumu profesionālo vadītāju apmācībā. Šī iespēja pati par sevi sekmē digitālās prasmes un ir īpaši noderīga autopārvadātājiem attālos reģionos. E-mācības nodrošina apmācību tur, kur atrodas apmācāmais, kuram nav jādodas bieži vien garajā ceļā, lai apmācību saņemtu tradicionālajā veidā.

3.7.

Komisija diemžēl nav radījusi iespēju septiņu stundu garo mācību dienu sadalīt daļās – apmācība joprojām jānodrošina vienas nedalāmas nodarbības veidā. Tā ir nopietna problēma vadītājiem un transporta uzņēmumiem. Darba un apmācības koordinēšanai, mācību rezultātu uzlabošanai un e-mācību iespēju nodrošināšanai ir vajadzīga lielāka elastība. Lai sasniegtu periodiskās apmācības mērķus, būtiski ir nodrošināt 35 stundu apmācību kopumā, nevis septiņu stundu garas nodarbības. Šis ieteikums arī palīdzētu sasniegt REFIT mērķus.

3.8.

Apgūtās prasmes tiek pierādītas ar atsevišķu vadītāja kvalifikācijas karti vai norādi par spēkā esošajām kvalifikācijām, ievadot ES kodu, kas pierāda to iekļaušanu vadītāja apliecībā. Šīs iespējas ir atstātas dalībvalstu ziņā. Aizvien pieaugoša praktiska problēma ir apliecību viltošana. Tāpēc EESK iesaka ES līmenī steidzami izveidot datubāzi, kur dažādas iesaistītās personas reāllaikā varētu pārbaudīt, vai vadītāja profesionālās kvalifikācijas faktiski ir spēkā. To varētu izdarīt, datus par profesionālajām kvalifikācijām iekļaujot sistēmā RESPER  (7), kur dalībvalstis dalās ar informāciju par valstī izsniegtajām vadītāju apliecībām. Tas ļautu dalībvalstu iestādēm vienlaicīgi noteikt gan braukšanas tiesību, gan arī profesionālo kvalifikāciju spēkā esamību.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzstāj, ka nepieciešams nekavējoties novērst pretrunas minimālā vecuma prasībās starp ES direktīvu par vadītāju apliecībām (8) un direktīvu par vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību. Šim nolūkam tiek ierosināts direktīvā par vadītāju apliecībām iekļaut atbrīvojumu, saskaņā ar kuru vadītāju apliecības var izsniegt, ievērojot Direktīvā 2003/59/EK paredzētos vecuma ierobežojumus.

4.2.

EESK uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai atbrīvojumi no piemērošanas jomas, kas tiks iekļauti direktīvā, visos aspektos atbilstu atbrīvojumiem (9), kuri attiecas uz smago transportlīdzekļu vadītājiem un ir ietverti regulā par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem un atpūtas laikposmiem (10). Lai gan ar pašreizējo priekšlikumu grozīt direktīvu zināmi panākumi šajā jomā ir gūti, joprojām pastāv atšķirības starp iepriekš minētajos noteikumos izklāstītajiem atbrīvojumiem. Ja atbrīvojumu saraksts netiks pilnībā saskaņots, neatbilstības un pretrunas starp šiem noteikumiem, kas attiecas uz profesionāliem vadītājiem, arī netiks pilnībā novērstas.

4.3.

Lai gan mērķis uzlabot ceļu satiksmes drošību ir vērtējams ļoti atzinīgi, komitejai ir iebildumi pret pašreizējā direktīvas priekšlikumā ietverto prasību, proti, periodiskajā apmācībā (praktiski vienā no piecām periodiskās apmācības dienām) iekļaut vismaz vienu tikai ar ceļu satiksmes drošību saistītu priekšmetu. Tā vietā šo prasību saskaņā ar direktīvā minēto priekšlikumu un to papildinot varētu formulēt tā, lai periodiskajā apmācībā tiktu ietverta vismaz viena mācību diena, tajā “īpašu vērību veltot ceļu satiksmes drošībai, veselībai un drošībai darbavietā un degvielas patēriņa racionalizācijai” (11). Tas nodrošinātu to, ka visās profesionālo vadītāju apmācības programmās Eiropas Savienībā būtu ietvertas arī degvielas patēriņa ziņā ekonomiskas un uz prognozēm balstītas braukšanas metodes. Šīs jomas ir ceļu satiksmes drošības neatņemama daļa.

4.4.

Apmācība darbavietā ir vadītāju sākotnējās kvalifikācijas apmācības būtiska daļa vairākās dalībvalstīs. Šīs apmācības laikā vadītājs citas personas vadībā un uzraudzībā veic praktiskus komercpārvadājumu uzdevumus. Šī iespēja būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu, ka jau apmācības laikā vadītāji iepazīstas ar darbu, un lai tādējādi pilnībā garantētu, ka nozares jaunpienācējiem ir profesionālas prasmes. Tāpēc EESK stingri iebilst pret direktīvas priekšlikumā ietverto grozījumu, kas neļauj vadītājiem sākotnējās kvalifikācijas apmācības laikā veikt komercpārvadājumus. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka šīs tiesības piedalīties komerciālos transporta pārvadājumos vienmēr pilnībā jāiekļauj apmācībā (ja tiek nodrošināta uzraudzība), un nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt konkurences traucējumus un sociālo dempingu.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē grozītajā direktīvā paredzēto iespēju periodiskās apmācības programmā iekļaut obligātus apmācību kursus, kuru pamatā ir citi ES noteikumi (piemēram, papildu apmācību par invaliditātes izpratni pasažieru pārvadājumos, apmācību par bīstamo kravu pārvadājumiem (ADR) un dzīvnieku pārvadāšanu) un kuru ilgums nepārsniedz septiņas stundas vai vienu dienu. Tomēr ir svarīgi šo iespēju paplašināt līdz vairākām mācību dienām, lai izvairītos no programmu pārklāšanās un samazinātu izmaksas. Vairākas un dažādas apmācības prasības neatbilst labāka un mazāk stingra regulējuma principiem, un tās rada nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem, kuri strādā dažādās transporta nozarēs, un daļai no tiem ir regulāri jāiziet gan periodiska apmācība saskaņā ar direktīvu, gan arī citas likumā noteiktās apmācības, kas attiecas uz viņu pienākumiem.

4.6.

Priekšlikumā, ar ko groza direktīvu, joprojām atļauts izmantot e-mācības kā metodi, saskaņā ar kuru daļu sākotnējās kvalifikācijas un periodiskās apmācības var veikt patstāvīgi. Šīs izmaiņas pēc būtības ir vērtējamas ļoti atzinīgi, tomēr EESK uzskata, ka e-mācību maksimālais apjoms būtu jānosaka precīzāk, lai vārda “daļa” neskaidrā definīcija priekšlikumā nekļūtu par iemeslu ļoti atšķirīgām interpretācijām un praksēm dažādās dalībvalstīs.

4.7.

EESK uzskata, ka ir noteikti jānodrošina iespēja periodiskās apmācības dienu sadalīt daļās. Diemžēl direktīvas priekšlikumā šāda iespēja nav paredzēta un pastāv reāls risks, ka tādēļ radīsies pretrunas. Ņemot vērā, ka daļu apmācības var nodrošināt e-mācību veidā, vajadzētu rast elastīgu risinājumu, piemēram, septiņas stundas ilgu nodarbību vienā priekšmetā sadalīt tā, lai daļa apmācības notiktu vienā dienā klases nodarbību vai praktisku vingrinājumu veidā un otra daļa turpinātos citā dienā, izmantojot e-mācību iespēju. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka vajadzīgais mācību aprīkojums bieži vien atrodas dažādās vietās.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

(2)  COM(2017) 47 final.

(3)  SWD(2017) 27 final, Komisijas dienestu darba dokuments, Ietekmes novērtējums, 2017. gada 1. februāris, 10. lpp.

(4)  Apspriešanas secinājumus skatīt: https://ec.europa.eu/transport/road_safety/sites/roadsafety/files/pdf/consultations/cpc_main_conclusions.pdf

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 26 final, Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots priekšlikumam direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK un Direktīvu 2006/126/EK.

(6)  COM(2012) 385 final, 1. tabula, 6. lpp.

(7)  https://www.eucaris.net/kb/resper/

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(10)  Regula (EK) Nr. 561/2006 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.), 3. un 13. pants.

(11)  Direktīva 2003/59/EK (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.), 7. panta 1. punkts.